28.7.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/92

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Interneta modernizācija. Rīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā””

COM(2008) 313 galīgā redakcija

(2009/C 175/17)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 27. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Interneta modernizācija. Rīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā””

COM(2008) 313 galīgā redakcija.

Komitejas Birojs 2008. gada 8. jūlijā uzdeva Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. un 4. decembrī (3. decembra sēdē) iecēla McDONOGH kgu par galveno ziņotāju un pieņēma šo atzinumu vienbalsīgi.

1.   Secinājumi.

1.1.   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par rīcības plānu interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā. Komiteja tāpat kā Komisija ir nobažījusies par IPv6 lēno ieviešanu Eiropā un piekrīt, ka jārīkojas steidzami, lai atbalstītu Interneta protokola nākamās versijas vērienīgu ieviešanu.

1.2.   Lēnais progress attiecībā uz IPv6 ieviešanu apdraud Lisabonas stratēģiju, kuras mērķus īsteno ar iniciatīvu i2010 (1). Interneta izmantošanas un inovāciju daudzpusīgā ekonomiskā ietekme ir ļoti nozīmīga Eiropas konkurētspējai. Līdzīgi platjoslas piekļuves tīklam IPv6 pieejamība būs interneta ekonomikas galvenais virzītājspēks, un IPv6 ieviešanas jomā mēs jau šobrīd atpaliekam no dažiem citiem reģioniem (piemēram, IPv6 izmantošana Ķīnas nākamās paaudzes interneta CGNI projekta ieviešanā) (2); pārejā uz IPv6 mēs nevaram atļauties vēl vairāk atpalikt no mūsu vadošajiem tirdzniecības partneriem.

1.3.   Komiteja atzinīgi vērtē daudzus paziņojumā ierosinātos pasākumus, tomēr aicina Komisiju paust stingrāku nostāju attiecībā uz vadošo lomu, kāda šobrīd būtu jāuzņemas ES, lai strauji paātrinātu IPv6 ieviešanu. Ja ES nespēs uzņemties vadību, Komiteja uzskata, ka Komisijas izvirzītais mērķis līdz 2010. gadam panākt, lai 25 % Eiropas lietotāju varētu pieslēgties IPv6 internetam, ir pārāk optimistisks.

1.4.   Komiteja uzskata, ka minētajā paziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība privātuma un drošības jautājumiem saistībā ar IPv6 ieviešanu, lai atbalstītu “lietisko internetu” (3). Šie jautājumi ir ļoti svarīgi ES iedzīvotājiem, un tie ir atbilstoši jārisina, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības un atvieglotu IPv6 standarta pieņemšanu.

1.5.   Līdz ar pāreju uz IPv6 jau šobrīd nopietnā ģeogrāfiskās digitālplaisas problēma Eiropā tiks padziļināta, ja vien Komisija neuzsāks īpašus pasākumus, lai to risinātu un nodrošinātu, ka mazāk attīstītiem reģioniem tiek pievērsta īpaša uzmanība. Nepieciešama rīcība ES mērogā, lai iespējami ātrāk visās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi IPv6.

1.6.   IPv6 ieviešana radīs plašas iespējas izmantot daudzas jaunas uz internetu balstītas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas uzlabos dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kas ir neizdevīgākā situācijā: vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un mazāk izglītotiem cilvēkiem. Komiteja uzskata, ka IPv6 ieviešanai visā ES vajadzīga stingra rīcība valdību līmenī, un to nevajadzētu atstāt šauru komerciālo interešu mazākā kopsaucēja pārziņā.

1.7.   Komiteja pievērš Komisijas uzmanību iepriekšējiem EESK atzinumiem, kuros apskatīti tādi jautājumi kā interneta izmantošanas veicināšana, datu aizsardzība, interneta drošības problēmas un ģeogrāfiskā digitālplaisa (4).

1.8.   Komiteja šajā atzinumā vēlas pievērsties tām jomām, kurās ir vērojamas īpašas problēmas, kā arī sniegt dažus ieteikumus.

2.   Ieteikumi.

2.1.   Komisijai ir jāuzņemas stingra vadība Eiropas līmenī un jāatbalsta IPv6 strauja ieviešana visā Eiropā.

2.2.   Minētā vadība jābalsta uz pārliecinošu redzējumu par tīmekļa nākotni, ko sniedz IPv6 interneta iespējas, un daudzajām priekšrocībām, kas tiek piedāvātas visām ieinteresētajām pusēm.

2.3.   Komisijai ciešāk jāsadarbojas ar interneta organizācijām, lai nodrošinātu integrētu pieeju un sniegtu nozarei Eiropas līmeņa vadību straujai IPv6 ieviešanai.

2.4.   Visā ES jānodrošina plašas apmācību un izglītības programmas, lai nodrošinātu vislabāko izpratni par IPv6 tehnoloģiju un spēju to veiksmīgi ieviest.

2.5.   Jāizmanto Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP) (5), lai mazākiem interneta pakalpojumu sniedzējiem un programmu ražotājiem palīdzētu segt izdevumus saistībā ar pāreju no IPv4 uz IPv6.

2.6.   CIP būtu jāizmanto, lai veicinātu arī tādu lietojumprogrammu un pakalpojumu izstrādi, kas ļaus maksimāli izmantot jauno standartu.

2.7.   Lai mazinātu interneta pakalpojumu sniedzēju (ISP) uzņēmumu akcionāru un iedzīvotāju interešu atšķirības, lielajiem ISP būtu jāuzliek pienākums nodrošināt ES mēroga vadību IPv6 ieviešanas jomā visā ES. Licenču atjaunošanai ISP darbības jomā jābūt saistītai ar pienākumu līdz 2010. gadam piedāvāt pilnu IPv6 savienojamību bez ierobežojumiem, kā arī nodrošināt klientu apmācību IPv6 ieviešanas jomā.

2.8.   Komisijai jāuzņemas vadīt saskaņotus centienus ES un globālā līmenī, lai risinātu nopietnos drošības un privātuma jautājumus IPv6 ieviešanas gaitā.

2.9.   Komiteja iesaka risināt iespējamo ģeogrāfiskās digitālās plaisas problēmu starp valstīm, kurās ir IPv6, un valstīm, kurās tā nav, izmantojot valstu platjoslu stratēģijas (6) vai līdzīgu instrumentu. Turklāt IPv6 ieviešanas atbalstam ir jāizmanto Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, kad tas ir iespējams.

3.   Pamatojums.

3.1.   Rīcības plāna pārskats.

Lai veicinātu vērienīgu jaunās interneta protokola versijas (IPv6) ieviešanu līdz 2010. gadam, izstrādātajā rīcības plānā ir noteikts:

—	IPv6 ir jāievieš steidzami, jo IPv4 nodrošinātais IP adrešu kopums izsīkst,

—	IPv6 rada pamatu inovācijām uz IP balstītu pakalpojumu un lietojumu jomā, un ir ļoti būtiski, lai Eiropa joprojām atrastos uz tehnoloģiju izmantošanu balstītas izaugsmes priekšgalā.

3.2.   Interneta protokols.

Interneta protokols (IP) ikvienai ierīcei vai produktam, kurš pieslēdzas pie interneta, piešķir numuru jeb adresi, lai tas varētu sazināties ar citām ierīcēm. Patlaban izmantotā versija IPv4 nodrošina vairāk nekā 4 miljardus minēto adrešu (7). Tomēr pat ar to nepietiek, lai ietu kopsolī ar nemitīgo interneta izaugsmi.

Uzlabotu protokolu, IPv6, pakāpeniski ievieš jau kopš deviņdesmito gadu beigām (8), bet ieviešana norit ļoti gausi – IPv6 datu plūsma vēl aizvien veido tikai nedaudz vairāk par 1 % no kopējās interneta datu plūsmas (9).

Paredzams, ka IPv4 nodrošinātais adrešu kopums tiks izsmelts laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam (10). Tomēr pienācīga risinājuma trūkums saistībā ar IPv4 adrešu problēmu nelabvēlīgi ietekmēs uz IP balstītu tīklu paplašināšanos un inovatīvo potenciālu.

3.3.   IPv6 nepieciešamība.

IPv6 uz ilgu laiku atrisina adrešu kopuma radīto problēmu: IPv6 protokols rada milzumu adrešu (adrešu skaits ir vienāds ar 3,4 un 1038reizinājumu).

IPv6 radīs iespēju, ka ikvienam iedzīvotājam, ikvienam tīkla operatoram un ikvienai organizācijai visā pasaulē varēs piederēt tik daudz IP adrešu, cik vajadzīgs, lai visas iedomājamās ierīces vai produktus varētu tieši pieslēgt pie interneta. Kā tēlaini izteicās komisāre Redinga, “(…) Ja eiropieši vēlas izmantot jaunākās interneta ierīces (piemēram, viedtagus veikalos, ražotnēs un lidostās, energotaupīgas siltumapgādes un apgaismes viedsistēmas, automobilī iebūvētu tīklu un navigācijas sistēmas), tad mums jau tagad ir jāspēj apmierināt tūkstoškārtīgu IP adrešu pieprasījuma pieaugumu” (11).

Komisijas finansēta pētījuma (12) rezultāti liecina, ka minētais potenciāls piemīt vairākiem tirgus sektoriem, piemēram, mājas tīklu, ēku apsaimniekošanas, mobilo sakaru, aizsardzības un drošības sektoram, kā arī automobiļu rūpniecībai.

3.4.   IPv6 un starptautiskā konkurētspēja.

Citi reģioni, it īpaši Āzija, jau izrādījuši nopietnu interesi par IPv6.

3.5.   Pāreja uz IPv6.

Pārejas posmā (sagaidāms, ka tas ilgs 20 gadus vai pat ilgāk) vienā iekārtā IPv4 pastāvēs vienlaikus ar IPv6 un datus pārraidīs pa vieniem un tiem pašiem tīkla pieslēgumiem. Minētajā pārejas posmā izmantos dārgus pielāgošanās mehānismus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar atkarību no IPv4 – pārklāšanas tehnoloģijas, kā, piemēram, duālā steka protokola pieslēgumi un tunelēšana, kā arī pagaidu risinājumi, piemēram, tīkla adrešu translēšana (NAT), kā arī IPv4 adrešu izsoles.

3.6.   Dalībnieki.

IPv6 ieviešanai nepieciešama daudzu ieinteresēto pušu līdzdalība visā pasaulē, un tās ir:

—	interneta organizācijas (piemēram, ICANN, RIR un IETF), kurām ir jāpārvalda kopēji IPv6 resursi un pakalpojumi;

—	interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP), kuru uzdevums ir laika gaitā klientiem piedāvāt savienojamību ar IPv6 un uz IPv6 balstītus pakalpojumus;

—	infrastruktūras piegādātāji, kuru uzdevums ir iestrādāt IPv6 sadarbspēju to produktos;

—	satura un pakalpojumu sniedzēji (piemēram, tīmekļa vietņu, tūlītējas ziņojumapmaiņas, e-pasta u.c. pakalpojumu sniedzēji), kuru serveriem jābūt sadarbspējīgiem ar IPv6;

—	uzņēmumiem un privātpersonām paredzētu lietojumu piegādātāji, kuru uzdevums ir piegādāt ar IPv6 saderīgu programmnodrošinājumu, kā arī radīt produktus un piedāvāt pakalpojumus, kas izmanto IPv6 īpašību radītās iespējas;

—	galalietotāji (patērētāji, uzņēmumi, akadēmiskā vide un valsts pārvaldes iestādes), kam ir jāiegādājas IPv6 gatavi produkti un pakalpojumi un jāiekļauj IPv6 tiem piederošos tīklos.

3.7.   IPv6 ieviešanas izmaksas.

Ir neiespējami precīzi prognozēt kopējās izmaksas par IPv6 ieviešanu visā pasaulē. Ja dažādas ieinteresētās personas IPv6 ieviesīs vienmērīgi un pakāpeniski, tas palīdzēs kontrolēt izmaksas.

3.8.   Ir vajadzīga Eiropas mēroga stratēģija.

Patlaban vairumam ieinteresēto personu nav skaidrs, kādas priekšrocības tie iegūs no IPv6 ieviešanas. Tas ir ilgtermiņa guvums, un tādēļ tik daudzas ieinteresētās puses izturas nogaidoši.

Šāda rīcība kavē vērienīgu IPv6 ieviešanu, ja šobrīd netiek veikti attiecīgi pasākumi: “… Eiropa atradīsies neizdevīgā stāvoklī moderno interneta tehnoloģiju izmantošanas jomā un varētu saskarties ar krīzi, kad vecajā sistēmā izbeigsies adreses …” (13). Piemēroti stratēģijas pasākumi Eiropas līmenī varētu stimulēt tirgu, iedrošinot cilvēkus un organizācijas pieņemt modernizācijai labvēlīgu lēmumu.

3.9.   Komisijas ierosinātie pasākumi.

3.9.1.   Līdz 2010. gadam IPv6 jābūt ieviestam visā Eiropā.

3.9.2.   Veicināt IPv6 piekļuvi saturam, pakalpojumiem un lietojumiem:

—	dalībvalstis panāk IPv6 izmantošanu publiskā sektora tīmekļa vietnēs un e-pārvaldes pakalpojumos;

—	uzņēmumi uzskata IPv6 par lietojumprogrammu vai šaurlietojuma ierīču izstrādes galveno platformu;

—	finansiālus atbalstu sniedz ar standartizācijas atbalsta pasākumu starpniecību, lai uzlabotu tīklu savietojamību;

—	Septītās pētniecības pamatprogrammas finansētos projektos pēc iespējas izmanto IPv6.

3.9.3.   Palielināt pieprasījumu pēc IPv6 savienojamības un produktiem, izmantojot publisko iepirkumu:

—	dalībvalstis sagatavojas IPv6 izmantošanai tām piederošajos tīklos.

3.9.4.   Nodrošināt savlaicīgu sagatavošanos IPv6 ieviešanai:

—	mērķtiecīgas, uz dažādām lietotāju grupām vērstas informācijas kampaņas;

—	īpašu atbalsta pasākumu veicināšana saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, lai izplatītu praktiskās zināšanas par jaunā protokola ieviešanu;

—	aicinājums interneta pakalpojumu sniedzējiem līdz 2010. gadam nodrošināt klientiem pilnīgu IPv6 savienojamību.

3.9.5.   Risināt drošības un privātuma jautājumus.

—	Komisija pārraudzīs vērienīgās IPv6 ieviešanas ietekmi uz privātumu un drošību, jo īpaši konsultējoties ar iesaistītajām personām, piemēram, datu vai tiesību aizsardzības iestādēm.

Ar 29. pantu izveidotajai datu aizsardzības grupai radušies vairāki jautājumi par IPv6 un privātumu (14).

3.10.   Rīcības plāna izpilde:

—	rīcības plānu paredzēts īstenot nākamo trīs gadu laikā;

—	Komisija turpinās sekot līdzi interneta organizāciju darbībai un vajadzības gadījumā sniegs ieguldījumu diskusijās;

—	Komisija regulāri iesniegs ziņojumus par gūtajiem rezultātiem i2010 Augsta līmeņa grupai.

4.   Vispārējas piezīmes.

4.1.   Pāreja uz IPv6 ir ļoti nozīmīga, jo pašreizējā interneta protokola standartā IPv4 strauji izsīkst adreses; paredzams, ka esošajā IPv4 adrešu kopumā adreses izbeigsies līdz 2012. gadam. Ja netiek strauji paātrināta IPv6 ieviešana, interneta izaugsme ievērojami palēnināsies un interneta izmantošanas izmaksas negatīvi ietekmēs ES tīklos līdz šim izmantotais IPv4 protokols. Tādējādi minētās aizkavēšanās dēļ paaugstināsies izmaksas visās e-komercijas jomās, palēnināsies uz IP balstītas inovācijas un ekonomiskā izaugsme.

4.2.   Paziņojumā norādīts, ka standarta ieviešana norisinās ļoti lēni, jo nav vienas iestādes, kas vadītu IPv6 ieviešanu. Komiteja atzīst, ka atsevišķas valstis un ieinteresētās puses ir izstrādājušas programmas IPv6 ieviešanai valstu līmenī, bet Komiteja pauž neapmierinātību par līdz šim Eiropas līmenī saņemto atbalstu IPv6s ieviešanai.

Komiteja pauž bažas par pārāk lielo paļaušanos uz komerciālajām aprindām, jo īpaši uz ISP, lai paātrinātu IPv6 ieviešanu. Diemžēl rezultāts ir neapmierinošs. IPv6 ieviešanas aizkavēšanās ekonomiskās un sociālās sekas ir pārāk nopietnas, lai tās atstātu šauru komerciālu aprindu pārziņā – IPv6 ieviešana ir valdības uzdevums. Komisijai būtu jāuzsver ES mēroga vadības nozīme, papildinot to ar atbilstošu politiku un atbalsta instrumentiem, un tas jāveic nekavējoties.

4.3.   Efektīvas rīcības trūkums IPv6 ieviešanas jomā apdraud Lisabonas stratēģiju, kuras mērķus īsteno ar iniciatīvu i2010 (1). Interneta izmantošanas un inovāciju daudzējādā ekonomiskā ietekme ir ļoti nozīmīga Eiropas konkurētspējai; pārejā uz IPv6 mēs nevaram atļauties atpalikt no mūsu vadošajiem tirdzniecības partneriem. Lai gan dažās ES valstīs ir veikti īpaši pasākumi, lai nodrošinātu valstu gatavību IPv6 ieviešanai, ES kā reģions IPv6 ieviešanas jomā atpaliek no citiem reģioniem.

4.4.   Atbilstoši iniciatīvai par interneta pārvaldību Komisijai, ieviešot IPv6, jāuzņemas mērķtiecīga vadība ES un globālā līmenī, lai risinātu nopietnos jautājumus saistībā ar drošību un privātumu. IPv6 apvienojumā ar tādām tehnoloģijām kā radiofrekvences identificēšanas (RFID) elektroniskais marķējums dos iespēju iesaistīt “lietiskajā internetā” miljardiem priekšmetu, radot nopietnus un sarežģītus jautājumus saistībā ar privātumu un drošību.

Komiteja norāda, ka Komisija 2009. gada sākumā izvirzīs priekšlikumus par informācijas infrastruktūru aizsardzību, lai veicinātu iespējas risināt ar interneta drošību saistītos jautājumus (15); tāpēc EESK ierosina minētajos priekšlikumos iekļaut konkrētus pasākumus, lai risinātu ar IPv6 ieviešanu saistītās problēmas.

4.5.   Gaidām Komisijas ieteikumu par privātuma aspektiem RFID sistēmās un par lietiskā interneta pārvaldību (16). Jaunais IPv6 protokols veicinās vērienīgu attīstību savienojamības jomā, ar neskaitāmiem miljardiem ikdienas priekšmetu (automašīnas, apģērbi, darbarīki, utt.), ko pievienos interneta tīklam ar unikālajām IP adresēm. Komisāre Redinga uzsvēra: “(…) mums jārisina minētie problēmjautājumi, lai lietiskais internets nodrošinātu pilnīgu ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Jo īpaši mums jāreaģē uz iedzīvotāju bažām, ja nevēlamies saskarties ar noraidošu attieksmi pret šim jaunajām tehnoloģijām …” (15).

4.6.   Komisijai būtu jānodrošina stingra Eiropas līmeņa vadība, lai visā Eiropā strauji ieviestu IPv6. Minētā vadība jābalsta uz pārliecinošu redzējumu saistībā ar tīmekļa nākotni, ko sniedz IPv6 interneta iespējas, “lietiskais internets”, “visaptveroša zināšanu sistēma” (17) u.c., un daudzajām priekšrocībām, kas būs pieejamas visām ieinteresētajām pusēm.

4.7.   Šis redzējums dažādos veidos ar atbilstošas informācijas starpniecību ir jādara zināms katrai konkrētajai auditorijai (interneta pakalpojumu sniedzējiem, satura piedāvātājiem, programmu piegādātājiem un galapatērētājiem) Eiropas mēroga informācijas kampaņā.

4.8.   IPv6 ieviešanu ievērojami atvieglotu izglītības un apmācības programmas. Salīdzinājumā ar Ipv4 jaunā tehnoloģija ir izstrādāta daudz augstākā līmenī, bet, lai to pienācīgi ieviestu, ir vajadzīga atbilstoša apmācība. Komisijai, dalībvalstu valdībām, ISP un citām vadošajām struktūrām būtu jānodrošina, lai apmācību un izglītības programmas IPv6 jomā būtu pieejamas visām mērķgrupām, kuras ir iesaistītas IPv6 ieviešanā.

4.9.   Komisijai ciešāk jāsadarbojas ar interneta organizācijām – Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju (ICANN), Eiropas IP tīkliem (RIPE), Reģionālajiem interneta reģistriem (RIR) Interneta tehnisko uzdevumgrupu (IETF) un citām, lai pārliecinātos par integrētu pieeju, nodrošinot IT nozarei Eiropas līmeņa vadību straujai IPv6 ieviešanai.

4.10.   Interneta pakalpojumu sniedzēju (ISP) loma ir izšķirīga IPv6 ieviešanā un atzīšanā. Diemžēl draudu dēļ, ko pašreizējiem ieņēmuma modeļiem rada balss internettīkla pārraides protokols (VoIP), tie ISP, kuri nodrošina arī mobilā telefona vai fiksētās līnijas telefona pakalpojumus, pretojas IPv6 ieviešanai un apvērsumam ES sakaru jomā. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka ISP dalībnieku šaurās komerciālās intereses kaitē visu ES iedzīvotāju interesēm. Lielajiem ISP, izmantojot sankcijas, naudas sodus un licencēšanas noteikumus, būtu jāuzliek pienākums nodrošināt ES līmeņa vadību IPv6 ieviešanas jomā visā Eiropā. Tiem ir iespējas un resursi, lai nopietni risinātu šo problēmjautājumu.

4.11.   Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP) (5) jāizmanto, lai mazākiem interneta pakalpojumu sniedzējiem un programmu ražotājiem palīdzētu samazināt izdevumus saistībā ar pāreju no IPv4 uz IPv6. CIP jāizmanto arī lietojumprogrammu un pakalpojumu attīstības veicināšanai, lai izmantotu jauno standartu.

4.12.   Komiteja uzskata, ka paziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība privātuma un drošības jautājumiem saistībā ar IPv6 ieviešanu. Šie jautājumi ir ļoti svarīgi ES iedzīvotājiem, un tie atbilstoši jārisina, lai aizsargātu iedzīvotāju tiesības, veidotu uzticēšanos un atvieglotu IPv6 standartu pieņemšanu.

4.13.   Līdz ar pāreju uz IPv6 ģeogrāfiskā digitālā plaisa (18) Eiropā padziļināsies, ja vien Komisija neveiks īpašus pasākumus, lai risinātu minēto problēmu. Dažas ES dalībvalstis valstu līmenī īsteno programmas, lai nodrošinātu visiem interneta lietotājiem iespēju līdz 2010. gadam pieslēgties IPv6. Jārīkojas ES līmenī, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi IPv6 visās dalībvalstīs.

4.14.   Komiteja iesaka risināt iespējamo ģeogrāfiskās digitālās plaisas problēmu starp valstīm, kurās ir IPv6, un valstīm, kurās tā nav, izmantojot valstu platjoslu stratēģijas (6) vai līdzīgu instrumentu. Turklāt IPv6 ieviešanas atbalstam būtu jāizmanto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, kad tas ir iespējams.

---

(1)  COM(2005) 229 galīgā redakcija “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”.

(2)  http://www.ipv6.com/articles/general/IPv6-Olympics-2008.htm

(3)  Sk. šādus atzinumus: CESE “Radiofrekvenču identifikācija (RFID)”, OV C 256, 27.10.2007. un CESE “Lietiskais internets”, OV C 77, 31.3.2009., 60. lpp..

(4)  Sk., piemēram, šādus atzinumus: CESE “Informācijas sabiedrība un ar internetu saistīti noziegumi”, OV C 311, 7.11.2001., 12. lpp., CESE “Tīkli un informācijas drošība”, OV C 48, 21.2.2002., 33. lpp., “Drošāka interneta izmantošana”, OV C 157, 28.6.2005., 136. lpp., “E-komercija /Go Digital”, OV C 108, 30.4.2004., 23. lpp., “Droša informācijas sabiedrība”, OV C 97, 28.4.2007., 21. lpp., utt.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar kuru izveido Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu 2007.–2013. gadam.

(6)  “Eiropas pieslēgšana ātras darbības internetam: valstu platjoslas tehnoloģiju stratēģijas”, COM(2004) 369.

(7)  IPv4 parametri norādīti RFC 791, 1981. RFC – “lūgums sniegt komentārus”, sk. Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) tīmekļa vietni: http://www.ietf.org.

(8)  RFC 2460, 1998. http://www.ietf.org/html.charters/OLD/ipv6-charter.html un http://www.ietf.org/html.charters/6man-charter.html.

(9)  Arbor Networks, pētniecības darba pārskats “Tracking the Ipv6 Migration”, 2008. gada augusts, http://www.arbornetworks.com/en/ipv6-report.html.

(10)  http://www.potaroo.net/tools/ipv4/index.html, http://www.tndh.net/~tony/ietf/ipv4-pool-combined-view.pdf.

Iepriekšējo novērtējumu, kurā iekļauts analītiskā pamatojuma apraksts, skat. http://www.cisco.com/web/about/ac123/ac147/archived_issues/ipj_8–3/ipv4.html.

(11)  IP/08/803, Brisele, 2008. gada 27. maijs.

(12)  “IPv6 ietekme uz vertikālajiem tirgiem”, 2007. gada oktobris (http://ec.europa.eu/information_society/policy/ipv6/docs/short-report_en.pdf).

(13)  IP/08/803, Brisele, 2008. gada 27. maijs.

(14)  Atzinums Nr. 2/2002 par unikālu identifikatoru izmantojumu telekomunikāciju galiekārtās – IPv6, http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/docs/wpdocs/2002/wp58_en.pdf.

(15)  Speech/08/336, 17.6.2008, “Globālās interneta ekonomikas iespējas”, ESAO valstu Ministru sanāksme par tematu “Interneta ekonomikas nākotne”, Seula, Dienvidkoreja, 2008. gada 17. un 18. jūnijs.

(16)  http://en.wikipedia.org/wiki/Internet_of_Things un http://www.itu.int/osg/spu/publications/internetofthings/InternetofThings_summary.pdf.

(17)  http://en.wikipedia.org/wiki/Ambient_intelligence.

(18)  COM(2003) 65, COM(2003) 673, COM(2004) 61, COM(2004) 369, COM(2004) 380.

---