30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/77

—

“Priekšlikums Padomes regulai par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību pret grunts zvejas rīku negatīvo ietekmi tāljūras zvejā” un

—

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kaitīgas zvejas metodes tāljūras zvejā un jutīgu dziļjūras ekosistēmu aizsardzība””

1.1

EESK atbalsta Komisijas politikas vispārējās nostādnes, kas paustas tās priekšlikumā un paziņojumā, taču uzskata, ka ierosinātās regulas saturu, efektivitāti un ietekmi varētu uzlabot, tajā iekļaujot šā atzinuma 4. un 5. punktā ietvertos ieteikumus.

2.1

Pēdējos gados ir kļuvis acīmredzams, ka dziļjūras ekosistēmas var būt ļoti plašas bioloģiskās daudzveidības un neizsīkstošas jūras dzīves avots. Tās ir vienas no ievērojamākajiem un svarīgākajiem dabas resursiem pasaulē. Cilvēku darbības rezultātā aizvien vairāk ir apdraudēti rifi, jūras pacēlumi, koraļļi, hidrotermālie avoti un aukstūdens sūkļu kolonijas. Minētās sistēmas ir ievērojami mazāk produktīvas nekā sistēmas mazāk dziļos ūdeņos, tādēļ to atjaunošanai var būt nepieciešami gadsimti. Cilvēku darbības, tostarp ogļūdeņražu izpēte, kabeļu ierīkošana, atkritumu izmešana un dažādi grunts zvejas veidi (1), var tās negatīvi ietekmēt. Auksto ūdeņu koraļļi ir sastopami arī kontinentālajā šelfā vidējos platuma grādos (2).

2.2

Grunts zvejai nepieciešami sevišķi zvejas rīki, ko parasti var lietot, nenodarot nopietnus bojājumus, ja vien jūras gultne ir smilšaina vai duļķaina. Tomēr atsevišķi zvejas rīki ir smagi un stabili, un jutīgās dziļūdens ekosistēmās tie var būtiski bojāt dzīvotnes un iznīcināt senas un lielākoties neatjaunojamas struktūras, īpaši koraļļus.

2.3

Kā jau tas bieži notiek ar globāliem vides jautājumiem, arī šajā gadījumā tika secināts, ka apskatīto problēmu visaptveroši risināt iespējams tikai, visā pasaulē veicot līdzsvarotus, efektīvus un tiešām īstenojamus pasākumus. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā kopš 2004. gada tiek apspriestas problēmas, kas rodas saistībā ar zvejas metodēm tāljūras zvejā. ANO Ģenerālā Asambleja 2006. gada 8. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/105 par ilgtspējīgu zvejniecību, paužot aicinājumu dalībvalstīm un organizācijām, kas ir atbildīgas par grunts zveju tāljūrā, šāda veida zveju reglamentēt tā, lai no kaitējuma pasargātu jutīgas jūras ekosistēmas. (3)

2.4

Atzinumā apskatīti divi Komisijas dokumenti par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību. Pirmajā dokumentā (COM(2007) 604) izklāstītas vispārējas politikas nostādnes, ar kuru palīdzību paredzēts sniegt norādes un informēt par īpašām, ES iecerētām darbībām. Par pamatu izmantoti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ieteikumi, kas tika izstrādāti pēc jautājuma vispusīgas izskatīšanas ANO Ģenerālajā Asamblejā (4), plaši iesaistoties arī ES. Otrs dokuments ir ierosinātā Padomes regula (COM(2007) 605), kas uzskatāma par tiešu likumdevēja reakciju un attieksies uz ES kuģiem tāljūrā, kuri nav pakļauti kādas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) regulējumam.

2.5

Kā zvejas nozares, tā arī dabas aizstāvju ilgtermiņa interesēs ir pasargāt jūras gultnes dzīvotnes, lai tādējādi nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējību, kā arī jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību.

3.1

Divi galvenie pārvaldības sistēmas aspekti saistībā ar grunts zveju tāljūrā ir, pirmkārt, ietekmes uz vidi sākotnējs novērtējums zvejai ierosinātajā teritorijā, kas ir priekšnoteikums atļaujai nodarboties ar individuālu zveju, un, otrkārt, pierādījumi tam, ka nav vērojama būtiska kaitīga ietekme, kas ir priekšnoteikums atļaujai turpināt zveju. Līdzās tam jāuzlabo pētniecība un datu apkopošana, lai noteiktu zināmas vai iespējamas jutīgu sistēmu atrašanās vietas un to ekoloģisko dinamiku.

3.2

Sevišķi lietderīgs pasākums ir paredzēt ģeogrāfiski slēgtas teritorijas vai īpašus pārvaldes apgabalus. Pēc vienošanās panākšanas to varētu īstenot RZPO. Par aizsardzību ārpus RZPO ir atbildīgas atsevišķas valstis, kas nosaka attiecīgus pasākumus kuģiem ar šo valstu karogu.

3.3

Ierosinātajā regulā paredzēta tāljūrā veiktas grunts zvejas stingra kontrole ar pasākumiem, kas līdzinās Klusā okeāna ziemeļrietumu, dienvidu un Antarktikas baseina ūdeņos zvejojošo valstu pieņemtajiem pasākumiem, kuri ir iesniegti pieņemšanai ziemeļu un dienvidaustrumu Atlantijas okeāna, Antarktikas un Vidusjūras telpā izveidotajās RZPO.

3.4

Trīs gadu laikā, kamēr par minēto jautājumu notika pārrunas ANO Ģenerālajā Asamblejā, Komisija saņēma dažādus ierosinājumus no dalībvalstīm, zvejniecības nozares un vides aizsardzības organizācijām. Tā atbalstīja regulatīvu pieeju (pretstatā aizliegumam), paredzot, ka tā jāīsteno karoga valstīm ar RZPO starpniecību vai pašām karoga valstīm, ja to kuģi zvejo tāljūrā, kur nav izveidotas RZPO.

3.5

Priekšlikumā paredzēts, ka tāljūras zvejas pārvaldība būs galvenokārt ES dalībvalstu kompetencē un tiks izsniegtas īpašas zvejas atļaujas. Atļaujas saņemšanai būs jāiesniedz zvejas plāns, kurā ir norādīta kuģa paredzamā darbības vieta, zvejojamās sugas, zvejas rīku izvietošanas dziļums un jūras gultnes batimetriskais profils paredzētajā zvejas vietā. Iestādes pēc tam izvērtēs zvejas plānu un tā iespējamo ietekmi uz jutīgajām jūras ekosistēmām, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

3.6

Priekšlikumā ir noteikti arī daži skaidri ierobežojumi. Grunts zvejas rīku izmantošana būs aizliegta dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus. Ja zvejas kuģis nejauši nokļūs jutīgu jūras ekosistēmu teritorijā, tam tūlīt jāpārtrauc zveja un jāatsāk sava darbība tikai tad, kad tas būs attālinājies vismaz 5 jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā pamanīta minētā ekosistēma. Par vietu, kurā pamanīta jutīga ekosistēma, būs jāinformē kompetentās iestādes, un pēc tam varētu lemt par zonas slēgšanu zvejai ar grunts zvejas rīkiem. Turklāt visiem zvejas kuģiem būs jāizmanto kuģu satelītnovērošanas sistēmas, kā arī uz kuģa jāuzņem zinātniskie novērotāji.

3.7

Dalībvalstīm būs jāinformē Komisija par regulas īstenošanu reizi sešos mēnešos. Komisija līdz 2010. gada jūnijam iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par regulas īstenošanu, kurā vajadzības gadījumā iekļaus priekšlikumus grozījumiem.

4.1

EESK atbalsta Komisijas vispārējās politiskās nostādnes, kas atbilst tās agrāk paustajai nostājai par bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu (NAT/334).

4.2

Pēdējos gados EESK dažādos atzinumos (5) ir rūpīgi pētījusi konkrētus kopējas zivsaimniecības politikas (KZP) problēmas un konkrētus jautājumus, kā arī iespējas ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai, vienlaikus ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Visi minētie aspekti jāņem vērā, izvērtējot Eiropas Komisijas regulas priekšlikumu.

4.3

Gan paziņojumā, gan Komisijas darba dokumentā, kurā ir sniegts regulas ietekmes novērtējums, ir minēts, ka regula pagaidām attieksies vienīgi uz Kopienas zvejas traleriem, kas zvejo Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā ārpus Argentīnas ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņiem.

4.4

Minēto zveju veic aptuveni 30 Kopienas zvejas kuģi Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, kur vēl joprojām nav izveidota RZPO, jo starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu ir ieildzis politisks strīds par Folklenda (Malvinu) salām. Minēto zveju var raksturot šādi:

4.5

Ņemot vēra iepriekšminēto, EESK iesaka uz attiecīgu teritoriju (precīzi ģeogrāfiski noteiktu) neattiecināt ierosinātās regulas noteikumus gadījumā, ja šobrīd veiktais visaptverošais okeanogrāfiskais pētījums apliecinātu, ka minētajā teritorijā neatrodas jutīgas jūras ekosistēmas.

4.6

EESK arī uzskata, ka Komisijas priekšlikums nenodrošina, ka dalībvalstis efektīvi piemēro un saskaņo tiesību aktus. EESK tādēļ Komisiju uzņemties svarīgāku lomu, koordinējot un nodrošinot efektīvu Regulas ieviešanu dalībvalstīs.

4.7

EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina neatkarīgu zinātnisku novērtējumu izstrāde, lai papildinātu dalībvalstu veiktos ietekmes novērtējumus. Tādēļ minēto novērtējumu veikšanai būtu jāparedz nepieciešamie budžeta līdzekļi.

4.8

Visbeidzot Komiteja norāda, ka FAO pašlaik izstrādā Starptautiskas pamatnostādnes par dziļjūras zvejas pārvaldību tāljūrā, un ierosina Komisijai tās ņemt vērā savos secinājumos.

5.1

EESK uzskata, ka Regulas priekšlikuma 1.1. pantā būtu jāmin Kopienas zvejas kuģi, kuri ar grunts zvejas rīkiem veic zvejas darbības vēl neizmantotajos zvejas apgabalos tāljūrā, un minētajā punktā būtu jāņem vērā šī atzinuma 4.5. punktā ietvertie ieteikumi.

5.2

Komiteja uzskata, ka Regulas priekšlikuma 2. punktā minētā “jutīgo jūras ekosistēmu” definīcija ir pārāk plaša un neprecīza un līdz ar to var rasties grūtības ar tās interpretāciju. Tās precizēšanai varētu paļauties uz darbu, ko pašlaik veic FAO.

5.3

EESK uzskata, ka 4. panta 5. punktā jānosaka jebkuru zvejas plānos ieviesto izmaiņu pārbaude, lai novērstu negatīvās sekas, t.i., veicot izmaiņas zvejas plānos, būtu efektīvi jārisina iespējamās problēmas, kas tika konstatētas ietekmes novērtējumā. Komiteja pauž bažas par to, ka izveidotā sistēma varētu būt nepietiekami elastīga, lai pielāgotos zvejas darbībām, kas var būt ļoti mainīgas un maz prognozējamas.

5.4

Komiteja uzskata, ka neskaidrības var rasties saistībā ar 5. pantu, jo tajā netiek izšķirta atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās un tās atsaukšana. Īpaša zvejas atļauja ir oficiāla atļauja, kas ir derīga, ja tā izsniegta noteiktajā kārtībā un atbilstoši nosacījumiem, kurus ir noteikusi kompetentā iestāde, un tā ir derīga līdz brīdim, kad minētā iestāde to atņem vai anulē. Iestādei ir oficiāli jāpaziņo zvejas atļaujas turētājam par zvejas atļaujas atņemšanu vai anulēšanu un jāuzklausa zvejas atļaujas turētājs. Tādēļ EESK ierosina šādu panta redakciju: “Īpašo zvejas atļauju, kas paredzēta 3. panta 1. punktā, atņem, ja zvejas darbības nenotiek saskaņā ar zvejas plānu, kas iesniegts saskaņā ar 4. panta 1. punktu”.

5.5

Tādēļ 5. panta 2. punkta otrais teikums būtu jāformulē šādi: “Kompetentās iestādes izvērtēs minētās izmaiņas un varēs mainīt atļaujas nosacījumus vienīgi tad, ja izmaiņās nav paredzēts mainīt kuģu darbību vietu, pārceļot tās uz apgabaliem, kuros ir un varētu būt sastopamas jutīgas jūras ekosistēmas”.

5.6

Regulas 6. pantā ir paredzēts aizliegt izmantot grunts zvejas rīkus dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus. Komiteja uzskata, ka šis noteikums ir jāsvītro, ņemot vērā zinātniskā pamatojuma trūkumu šāda ierobežojuma noteikšanai, kā tas atspoguļojās FAO vadītajās diskusijās saistībā ar Starptautiskām pamatnostādnēm par dziļjūras zvejas pārvaldību tāljūrā. Lai gan neviena flote vēl nezvejo dziļumā, kas pārsniedz 1 000 metrus, regulā tomēr nav jāparedz aizliegt šādu zvejas darbību izvēršanu nākotnē ar noteikumu, ka tās ir ilgtspējīgas. Turklāt Eiropas Komisija atzīst, ka minētais pasākums nav ierosināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas Rezolūcijā 61/105.

5.7

EESK uzskata, ka regulas priekšlikuma 8. pantu var pārprast. Šķiet, netiek nodrošināta visu apgabalu, kuros ir vai kuros var būt jutīgas jūras ekosistēmas, slēgšana zvejai ar grunts zvejas rīkiem. Dalībvalstīm netiek izvirzīta skaidra prasība slēgt sava karoga zvejas kuģiem apgabalus, kuros ir konstatētas iespējamās jutīgās zonas.

5.8

Regulas 10. pantā, tāpat kā 5. pantā, nav izšķirta atļaujas derīguma atcelšana vai atļaujas atņemšana. Tādēļ Komiteja ierosina 10. panta 1. punktu formulēt šādi: “Ja 4. panta 1. punktā paredzētais zvejas plāns netiek ievērots tādos apstākļos, kas nav 5. panta 2. punktā norādītie apstākļi, attiecīgajam zvejas kuģim izdotā īpašā zvejas atļauja tiek atsaukta. Visas zvejas darbības, kas veiktas pēc īpašās zvejas atļaujas atsaukšanas, uzskata par zveju bez zvejas atļaujas (…)”.

5.9

EESK uzskata, ka 12. pantā minētais priekšlikums par novērotāju norīkošanu uz visiem zvejas kuģiem ir nesamērīgs, nevajadzīgs un — dažos gadījumos — nav izpildāms, jo ne visiem zvejas kuģiem ir iespējas uzņemt uz kuģa par vienu personu vairāk. Turklāt šā iemesla dēļ pieaugtu ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem. Zinātniskie institūti uzskata, ka pašlaik ir noteikts pietiekams novērotāju skaits uz kuģiem, lai izpildītu izvirzītos mērķus.

5.10

EESK vēlas ierosināt, lai Komisija iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu līdz 2009. gadam un nevis līdz 2010. gada 30. jūnijam, kā tas pašlaik ir noteikts Regulas 14. pantā. ANO Ģenerālā asambleja ir nolēmusi 2009. gadā pārskatīt 2006. gada rezolūcijas īstenošanu, tādēļ būtu svarīgi, ka Komisija savlaicīgi izstrādā ziņojumu, gatavojoties ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas pārskatīšanai.

5.11

Komiteja uzskata, ka termiņš, kad regula stājas spēkā, t.i., septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir pārāk īss, lai zvejas kuģi varētu nosūtīt zvejas plānus un lai Komisija varētu tos izvērtēt un pieņemt, tādēļ EESK ierosina noteikt saprātīgu un reālistisku termiņu, lai būtu iespējams izpildīt minēto prasību un Komisija varētu efektīvi piešķirt zvejas atļaujas.

5.12

Visbeidzot Komiteja uzskata, ka Regulā būtu jāiekļauj noteikums vai pants, kurā paredzētu veikt novērtējumu par zivju sugu zvejas ilgtspējības nodrošināšanu ilgtermiņā un nejauši nozvejoto sugu saglabāšanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijā ir izteikts aicinājums ievērot pirmo no minētajām prasībām, un abas prasības ir iekļautas ANO 1995. gada nolīgumā par zivju krājumiem, ko izmanto tāljūras zvejā.