EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CN0183
Case C-183/08 P: Appeal brought on 29 April 2008 by the Commission of the European Communities against the judgment delivered on 14 February 2008 in Case T-351/05, Provincia di Imperia v Commission of the European Communities
Lieta C-183/08 P: Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 29. aprīlī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05 Provincia di Imperia /Komisija
Lieta C-183/08 P: Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 29. aprīlī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05 Provincia di Imperia /Komisija
OJ C 209, 15.8.2008, p. 20–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
15.8.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 209/20 |
Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 29. aprīlī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05 Provincia di Imperia/Komisija
(Lieta C-183/08 P)
(2008/C 209/28)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un L. Flynn)
Cits lietas dalībnieks: Provincia di Imperia
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05; |
|
— |
atzīt par nepieņemamu minētajā lietā Provincia di Imperia celto prasību; |
|
— |
piespriest Provincia di Imperia atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā lietā. |
Pamati un galvenie argumenti
Savā apelācijas sūdzībā Komisija iebilst, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot ņemti vērā pieņemamības nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar EKL 230. pantu celtai prasībai atcelt tiesību aktu, proti, tajā tiekot atzītam, ka prasītājai pirmajā instancē bijusi interese celt prasību. Fiziskas vai juridiskas personas celta prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama tikai tad, ja attiecīgās prasības iznākumā tās cēlējs var gūt kādu labumu. Šajā gadījumā prasītājas prasība ir acīmredzami nepieņemama, tā kā no paša sprieduma par apstrīdētā akta atcelšanu minētais lietas dalībnieks nebūt nevar gūt kādu “labumu”. Subsīdijas piešķiršana faktiski ir Komisijas devīguma izpausme, un līdz ar to pretendentam, kas atsaucas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, nav nekādu prasījuma tiesību uz šādas subsīdijas saņemšanu.
Pakārtoti Komisija apgalvo, ka pat gadījumā, ja interese celt prasību prasītājai pirmajā instancē būtu bijusi dienā, kad tā cēla savu prasību, tā katrā ziņā būtu zudusi dienā, kad tika pasludināts apstrīdētais spriedums, tā kā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus paredzētais budžets jau bija iztērēts un programma bija noslēgusies.