9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/110

1.1

EESK uzskata, ka jautājums par aizsardzību no elektromagnētiskā lauka negatīvas tiešās un netiešās iedarbības uz darba ņēmēju veselību ir iespējami ātrāk jāiekļauj ES direktīvas prasībās. Tomēr, ņemot vērā argumentus, ko iesniedza Komisija un kas arī minēti šajā atzinumā, EESK pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumu.

1.2

Direktīvas 2004/40/EK transponēšanas atlikšana neatrisinās problēmas, kas saistītas ar tās prasību ieviešanu praksē. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas pausto nepieciešamību uzsākt steidzamu darbu pie šīs direktīvas pilnveidošanas.

1.3

EESK uzsver, ka sakarā ar pašreizējās direktīvas ieviešanas termiņa atlikšanu uz 4 gadiem, paralēli piesakot tās satura maiņu šajā laikā, darba ņēmēji un darba devēji saņems neviennozīmīgu signālu par Komisijas likumdošanas nodomiem. Šajā sakarā Komiteja cer, ka Komisija steidzami uzsāks darbības, kas ierobežotu negatīvās sekas, kuras ES tiesību sistēmā rada šī neskaidrā situācija.

1.4

Komiteja iesaka Komisijai tās turpmākajā darba gaitā ņemt vērā šajā atzinumā ietvertās izsmeļošās piezīmes un priekšlikumus.

2.1

Komisijas priekšlikuma mērķis ir uz četriem gadiem — līdz 2012. gada 30. aprīlim — atlikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskais lauks), transponēšanas termiņu.

2.2

Komisija pamato savu priekšlikumu galvenokārt ar bažām, ka direktīvā ietvertā robežvērtība pieļaujamai iedarbībai uz darba ņēmējiem apgrūtinās attīstību medicīniskās diagnostikas jomā, kurā izmanto magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRA) metodi. Turklāt Komisija vēlas iegūt papildu laiku, lai detalizētāk novērtētu direktīvas ietekmi uz citu kategoriju darba ņēmēju drošību, kā arī uz attīstību citās ekonomikas nozarēs, kas izmanto elektromagnētisko lauku.

2.3

Vienlaicīgi Komisija paziņo par priekšlikuma izstrādi, lai veiktu izmaiņas Direktīvā 2004/40/EK sakarā ar 2008. un 2009. gadā gaidāmajiem jauniem zinātniskiem pētījumiem, tostarp ICNIRP  (1) un PVO (2) ieteikumiem, kas, kā to paredz Komisija, var noteikt iedarbības robežvērtības, kas atšķiras no pašlaik direktīvā noteiktajām.

2.4

Eiropas sociālie partneri nav izteikuši viedokli par izskatāmo Komisijas priekšlikumu.

2.5

Direktīva 2004/40/EK, kas ir Komisijas priekšlikuma temats, ir astoņpadsmitā atsevišķā direktīva, kas pieņemta saskaņā ar Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu un attiecas uz visu kategoriju darba ņēmēju aizsardzību no riska, ko var izraisīt elektromagnētiskā lauka iedarbība darba vietā3. Komisija nelūdza EESK sniegt atzinumu par šīs direktīvas projektu, jo uzskatīja, ka pietiek ar EESK 1993. gada atzinumu (3) par direktīvas (4) projektu attiecībā uz četriem fizikāliem faktoriem darba vietā (5).

2.6

Pašlaik dalībvalstīs aizsardzība no pārmērīgas elektromagnētiskā lauka iedarbības ir ievērojami atšķirīga. Septiņas valstis (Austrija, Čehijas Republika, Slovākija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Itālija (6)) jau paziņoja Komisijai par direktīvas prasību transponēšanu tiesību aktos, citās valstīs (Zviedrijā, Somijā, Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Lielbritānijā, Francijā) joprojām ir spēkā vecāki dažāda veida tiesību akti. Visbeidzot, ir dažas valstis, kurās vispār nav detalizētu noteikumu šajā jomā. (7)

3.1

Ņemot vērā Pamatdirektīvas 89/391/EKK prasības, kā arī pieejamos, izsmeļošos zinātniskos datus, nav šaubu, ka ir nepieciešama pēc iespējas steidzamāka šo jautājumu ietveršana ES direktīvas prasībās, lai darba ņēmējus, jo īpaši ņemot vērā iespējamās problēmas, aizsargātu no elektromagnētiskā lauka negatīvas tiešās un netiešās iedarbības uz viņa veselību un spēju veikt profesionālo darbību.

3.2

Tomēr, ņemot vērā argumentus, ko iesniedza Komisija un kas arī minēti šajā atzinumā, EESK pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumu.

3.3

EESK atbalsta Komisijas pausto nepieciešamību uzsākt steidzamu darbu pie šīs direktīvas pilnveidošanas, lai nodrošinātu direktīvas noteikumu praktisku īstenošanu. EESK uzskata, ka uzlabotās direktīvas prasībām jāatspoguļo padziļināta pieeja jautājumiem saistībā ar aizsardzību no elektromagnētiskā lauka iedarbības riska, ņemot vērā īpašas piezīmes, kas ietvertas turpmākajā šī atzinuma daļā.

3.4

Komiteja ar nožēlu konstatē, ka pirmo reizi tās vēsturē Eiropas Komisija uz tik ievērojamu laiku atliek direktīvas par minimālajām drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību no profesionālajiem riskiem stāšanos spēkā.

3.5

Ņemot vērā Komisijas paziņojumu par nepieciešamību mainīt direktīvas saturu, kā arī aicinājumu dalībvalstīm apturēt Direktīvas 2004/40/EK prasību transponēšanu (8), runa ir par reālu Direktīvas 2004/40/EK prasību anulēšanu tās pašreizējā formā. Tomēr no formāla viedokļa raugoties, notiks tikai direktīvas ieviešanas atlikšana. Līdz ar to šāda situācija izraisīs pretrunu tiesību sistēmā, jo ieinteresētās puses saņems pretrunīgu informāciju par tādu pasākumu apjomu, kas jāuzsāk, lai Eiropas darba tirgū ierobežotu pakļaušanu elektromagnētiskā lauka iedarbībai. Tādēļ EESK norāda, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest vienotu regulējumu.

3.6

Direktīvas 2004/40/EK prasību analīze, kas tika veikta dažādās dalībvalstīs sakarā ar gatavošanos tās transponēšanai, atklāja vairākus trūkumus, kuri zināmā mērā apgrūtina pilnīgu transponēšanu. EESK cer, ka uzlabotās direktīvas projekts, ko Komisija paredz sagatavot 2009. gadā, tiks iesniegts EESK, lai tā sagatavotu atzinumu, un ka iesniegtās iespējamās piezīmes tiks nopietni ņemtas vērā.

3.7

Komiteja konstatē, ka pašreiz darba ņēmēju aizsardzības līmenis no elektromagnētiskā lauka iedarbības ir atšķirīgs dažādās dalībvalstīs. Uzlabota direktīvas teksta steidzama izstrāde, lai nodrošinātu visiem darba ņēmējiem atbilstošu aizsardzību no elektromagnētiska lauka iedarbības, jāuzskata par prioritāti.

4.1

Komisijas pamatojums direktīvas transponēšanas atlikšanai ir visnotaļ pārāk vienpusīgs un paredzēts ļoti nelielai darba ņēmēju grupai (daži simti cilvēku Eiropas mērogā), kas ir pakļauta īpaši stiprai iedarbībai, piemēram, apkalpojot magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRA) iekārtas. Tomēr pamatojumā nav minētas to pasākumu atlikšanas sekas, kas aizsargā skaitliski vairāk pārstāvētu darba ņēmēju grupu (Eiropā vismaz daži miljoni cilvēku), kas pakļauta dažādās ekonomikas nozarēs izmantoto iekārtu elektromagnētiskā lauka iedarbībai (metinot, strādājot ar elektrolītiskām iekārtām, raidošām antenām, energoapgādes iekārtām u.c.).

4.2

EESK uzsver, ka direktīvas transponēšanas termiņa atlikšana vien neatrisinās nesen atklātās problēmas, kas saistītas ar neprecīzām definīcijām. Būtu jāizstrādā visām ieinteresētajām pusēm vienlīdzīgi noteikumi.

4.3

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai izklāstītie noteikumi būtu zinātniski pamatoti. Elektromagnētiskā lauka iedarbības seku zinātniskā pētniecība aizsākās 20. gadsimta vidū, sniedzot zinātniski pamatotas atziņas par minimālajiem veselības aizsardzības un drošības standartiem, kas jānodrošina saistībā ar elektromagnētiskā lauka iedarbību uz darba ņēmējiem. Šajā sakarā EESK uzskata, ka uzlabotā direktīva jāīsteno ne vēlāk kā pēc četriem gadiem, kā to ierosinājusi Komisija.

4.4

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai jāizrāda vairāk iniciatīvas un patstāvības, lai izstrādātu politiku attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību no elektromagnētiskā lauka iedarbības darba vietā (jo sevišķi tāpēc, ka pašlaik iedzīvotāju aizsardzība notiek saskaņā ar Ieteikumu Nr. 519/1999 (9)); dažas valstis jau ir izstrādājušas tiesību sistēmas, lai darba ņēmējus aizsargātu no elektromagnētiskā lauka iedarbības (10).

4.5

EESK uzskata, ka, Eiropas mērogā organizējot apspriešanos ar zinātnes un tehnikas nozaru iestādēm un ekspertiem no visām 27 dalībvalstīm, Komisijai būs iespējams izmantot viņu praktisko pieredzi un ņemt vērā īpašus tiesiskus risinājumus, kas pieņemti dažādos reģionos, lai risinātu nesen atklātās problēmas, kuras pašlaik kavē Direktīvas 2004/40/EK transponēšanu un efektīvu piemērošanu.

4.6

Līdzīgi kā 1993. gada atzinumā (11) EESK aicina Komisiju veikt zinātniskus pētījumus, lai noteiktu, cik lielā mērā darba ņēmēja veselībai apdraud tādi apstākļi darba vietā kā statiskā magnētiskā lauka vai vidējas frekvences elektromagnētiskā lauka iedarbība (tai skaitā ilggadīga iedarbība).

4.7

Ņemot vērā Komisijas paredzētos Direktīvas 2004/40/EK uzlabojumus, kā arī minēto aicinājumu dalībvalstīm apturēt direktīvas noteikumu oficiālo transponēšanu valstu tiesību aktos, līdz ir izstrādāts uzlabots direktīvas teksts, CELENEC  (12) standartos nav jāpublicē informācija par to “saskaņošanu ar Direktīvu 2004/40/EK”. Tas ļaus saglabāt atbilstošu ES tiesību sistēmas konsekvenci.

4.8

Ņemot vērā, ka dažādu faktoru iedarbības līmenis jāpielāgo direktīvā noteiktajām robežvērtībām, dažos gadījumos var būt nepieciešami ievērojami tehniski pasākumi (tai skaitā iekārtu nomaiņa), tad, direktīvas noteikumus ieviešot uzņēmumos, zināmā mērā jāievēro ekonomiski apsvērumi. Šajā sakarā ir lietderīgi apsvērt pieredzi saistībā ar mašīnu direktīvas (13) prasību ieviešanu, jo tajā bija paredzēts atbilstīgs periods darba vietu pielāgošanai direktīvas prasībām.

4.9

No darba devēju viedokļa raugoties, sevišķi svarīgi ir ieviest prasības attiecībā uz jaunām iekārtām, jo tad ražotāji var visefektīvāk un vislētāk īstenot tehniskos risinājumus, kas ļauj pilnīgi vai daļēji novērst riskus, kuriem pakļauti darba ņēmēji. EESK uzsver, ka šie pasākumi pasargā no iedarbības arī pašnodarbinātos, kas šāda veida iekārtas izmanto saimnieciskajās darbības, kuras oficiāli neaptver direktīva par darba ņēmēju aizsardzību (piemēram, metināšanas darbi amatnieku ģimenes uzņēmumos vai zemnieku saimniecībās).

4.10

Ja ražotājs vai piegādātājs dotu iespēju iepazīties ar atbilstīgu dokumentāciju par iekārtu radītā elektromagnētiskā lauka veidu un līmeni, nākotnē varētu radikāli samazināt izdevumus, kas rodas, novērtējot profesionālo risku, kas saistīts ar elektromagnētiskā lauka iedarbību. Pašlaik efektīvu Eiropas līmeņa noteikumu trūkums ir par iemeslu tam, ka ļoti bieži šī dokumentācija netiek piegādāta. Tas ir jo sevišķi liels apgrūtinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem bieži vien nepietiek līdzekļu, lai profesionāli veiktu riska novērtējumu.

4.11

Piekļuve attiecīgajai ražotāju dokumentācijai ļautu arodbiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām neatkarīgi no direktīvas ieviešanas termiņa un tajā paredzētajām prasībām (saskaņā ar vispārpieņemtu praksi, kas paredz pēc iespējas izvairīties no nevajadzīga riska) uzsākt dažādus, uz darba ņēmēju aizsardzību vērstus pasākumus.

4.12

EESK pauž bažas par to, ka direktīvas transponēšanas termiņa atlikšanas dēļ tuvākajos gados darba vietās var tikt uzstādīta virkne iekārtu, kuru dokumentācijā nav sniegta informācija par riska līmeni, kas rodas, ar tām strādājot vai tās labojot.