9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/89

1.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija ar Rīcības plānu pieaugušo izglītībai “Mūžu dzīvo — mūžu mācies”, kas paredzēts laika posmam no 2007. gada līdz 2010. gadam, ir pievērsusies līdz šim neskartam “laukam” savā izglītības politikas darba programmā, un Komiteja atbalsta minēto plānu ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā šajā atzinumā iekļautās piezīmes.

1.2.

Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka pirmo reizi izveidots patstāvīgs politiskais pamats Eiropas pieaugušo izglītības veicināšanas programmām, kuru ieviešana sākās pirms trīspadsmit gadiem. Pirms attiecīgā rīcības plāna izstrādes publicētajā Komisijas paziņojumā (1) par pieaugušo izglītību norādīts, ka tam ir divi mērķi: pirmkārt, sagatavot veicināšanas programmu Grundtvig  (2) un, otrkārt, sagatavot atbilstīgu politiskas rīcības plānu pieaugušo izglītības jomā.

1.3.

EESK pauž nožēlu, ka Komisijas pirmajā plānā nav paredzēts paplašināt pieaugušo neprofesionālo izglītību, uz personības attīstību un pilsoniskuma veicināšanu vērstu neformālo izglītību un pašizglītību, kas vienādā mērā ir vajadzīga gan strādājošajiem, gan citām iedzīvotāju grupām. Komiteja secina, ka rīcības plānā ievērojama vieta ir atvēlēta jau zināmajiem un arī Komitejas atbalstītajiem mērķiem veicināt Eiropas sadarbību arodizglītības jomā.

1.4.

EESK uzskata, ka jānodrošina piemēroti pamatnosacījumi, kas atbilstu arī nestrādājošu sieviešu un vīriešu īpašajām izglītības interesēm, lai veicinātu viņu aktīvu iesaisti mūžizglītības procesā.

1.5.

Komiteja uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu apstākļos jāveic būtiskas pārmaiņas pieaugušo izglītības organizācijā un tematikā.

1.6.

EESK rosina veikt visas izglītības jomas aptverošu analīzi, lai izpētītu, kādēļ joprojām dažādi izglītības politikas līmeņi, sadalot uzdevumus un daļēji savstarpēji pārklājoties, galveno uzmanību velta gados jauniem pieaugušajiem, un rosina izveidot īpašas pieaugušo izglītības struktūras visās dalībvalstīs un Eiropas līmenī.

1.7.

Komiteja aicina nepieļaut, ka pieaugušo izglītības jomā neliela mēroga iniciatīvas un izglītības iestādes vēl vairāk tiek atstātas novārtā vai pat pilnībā aizmirstas. Jārīkojas ir gluži pretēji — tās ir jāatbalsta.

1.8.

Komiteja norāda, ka pieaugušo izglītības un apmācības galvenais uzdevums nevar būt to trūkumu novēršana, kas radušies nepietiekami efektīvas formālās izglītības sistēmas dēļ. EESK pauž bažas par to, ka cilvēku skaits, kas pāragri pametuši skolu, ir palielinājies un pašlaik ir lielāks nekā 15 %. Tā rosina dalībvalstis un Komisiju izglītības sistēmā ātrāk veikt sociāli orientētas reformas, kuru pamatā būtu daudzie paraugprakses piemēri Eiropā un ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs.

1.9.

EESK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt arī plānu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

1.10.

Paziņojumā nav iekļautas skaidras norādes uz nepieciešamajiem ieguldījumiem.

1.11.

EESK iesaka vairāk uzmanības veltīt pieaugušo izglītības teritoriālajai dimensijai un ieguldījumam sociālās kohēzijas veicināšanā tajos reģionos, kur ir pazemināta ekonomiskā aktivitāte.

1.12.

Komiteja pauž nožēlu par to, ka bez ievērības ir atstātas īpašas pieaugušo izglītības un apmācības formas tautas augstskolās (“Heimvolkshochschulen”), kas darbojas starpreģionālā un Eiropas līmenī.

1.13.

Tā iesaka atbalstīt jauna veida, daudzfunkcionālus vietējos pieaugušo izglītības centrus, kuros tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas un piedāvātas e-mācību iespējas.

1.14.

EESK piekrīt viedoklim, ka mācībspēkiem un administratīvajam personālam pieaugušo izglītības jomā jānodrošina pienācīgi darba apstākļi (decent work), savukārt visiem pieaugušajiem — atbilstoši un labvēlīgi mācību apstākļi.

1.15.

Komiteja ierosina izstrādāt tehnisku un saimniecisku pamatojumu, lai rīcības plāna īstenošanas gaitā Eiropas pieaugušo izglītības jomā izveidotu specializētu Eiropas pētniecības, kā arī tālākās izglītības un apmācības infrastruktūru. Komiteja uzsver, ka pūles ir jāvelta arī pieaugušo izglītības metožu izstrādei un izplatīšanai.

1.16.

EESK rosina atbalstīt Eiropas izglītības festivālus, kas ir daļa no starptautiskās izglītības festivālu kustības, un iesaka rīkot Eiropas informācijas un motivācijas kampaņas, lai vairotu pieaugušo interesi par izglītību.

1.17.

Komiteja aicina Eiropas Komisiju nākotnē lielāku uzmanību pievērst pieaugušo izglītības starptautiskajai dimensijai un iesaistīt to šajās norisēs. EESK pauž vēlmi iesaistīties pasākumos, kurus Eiropā veic, gatavojoties nākamajai pieaugušo izglītības jautājumiem veltītajai starptautiskajai konferencei (CONFINTEA VI), ko Apvienoto Nāciju Organizācija 2009. gadā rīkos Brazīlijā.

1.18.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus sekmēt Eiropas pamatdatu apkopošanu un vienotu terminoloģiju, tomēr atzīmē, ka plānotie rādītāji skaidri neatspoguļo prioritātes pieaugušo izglītības jomā.

2.1.

Pieaugušo izglītībai un apmācībai daudzās Eiropas valstīs ir ilglaicīgas tradīcijas. Būdama cieši saistīta ar sociālajām kustībām, tostarp strādnieku kustību, kustību cīņai par sieviešu tiesībām, nacionālajām kustībām un kustībām par vēlēšanu tiesībām, tā ilgu laiku centās īstenot pati savus sociālus un uz emancipāciju vērstus izglītības mērķus. Daudzās Eiropas valstīs izveidojās tautas izglītības centri un tautas augstskolas, kuras vienlaicīgi ir gan kultūras, gan izglītības iestādes un kurās tiek veicināta plašu sabiedrības slāņu personības attīstība un pilsoniskā aktivitāte. Laika gaitā tās papildināja arī “otrās izglītības” centri, profesionālās izglītības iespējas un tādas augstskolas, kas apzināti vēlējās piesaistīt arī nelabvēlīgākā stāvoklī esošas iedzīvotāju grupas.

2.2.

Eiropas līmenī ilgu laiku galvenā uzmanība bija pievērsta profesionālajai izglītībai, izveidojot komitejas un specializētas institūcijas, piemēram, CEDEFOP (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) un ETF (Eiropas Apmācības fonds). Jau kopš 70. gadiem tika izstrādātas un īstenotas Eiropas programmas, lai veicinātu izglītību cilvēkiem ar invaliditāti, migrantiem, jauniešiem, kas nav beiguši skolu vai profesionālās izglītības iestādi, kā arī vienlīdzīgas iespējas sievietēm darba tirgū. CEDEFOP šajā nolūkā tika veikta paraugprakses piemēru apmaiņa un izvērtēšana.

2.3.

Tikai sākot īstenot mūžizglītības politiku, Eiropas Komisija pievērsās tādām novārtā atstātām jomām kā pieaugušo izglītība, kas līdz tam bija izglītības politikas pabērna lomā. Īpašu veicināšanas programmu ieviešana, lai uzlabotu kvalitāti un inovāciju arī pieaugušo izglītības jomā (pēc 1995. gada), Eiropas mūžizglītības gads (1996) un mūžizglītības stratēģijas pamatnostādnes Padomes secinājumos (20.12.1996.) iezīmēja jaunu daudzveidīgas politiskās darbības posmu. Eiropas Komisija 2000. gada 30 oktobrī publicēja Mūžizglītības memorandu, kurā tā formulēja mūžizglītības attīstības stratēģiju un rosināja apspriest sešas svarīgākās tēzes par pamatvirzieniem mūžizglītības sistēmas attīstībā (3).

2.4.

Saistībā ar Lisabonas stratēģiju tika pieņemti Padomes lēmumi par mūžizglītību (4) un darba programma “Vispārējā un profesionālā izglītība 2010” (5), kuras pirmajā posmā pieaugušo izglītībai vēl netika veltīta īpaša uzmanība. Eiropas kopīgās izglītības politikas stiprināšanai darba programmā “Vispārējā un profesionālā izglītība 2010” tika ierosināts “Kopenhāgenas process”, kura pirmie rezultāti ir atspoguļoti 2006. gada beigās pieņemtajā Helsinku komunikē (6).

2.5.

Darba programmā ietilpa arī augstskolu politika, kas, sākoties Boloņas procesam, pēc 1999. gada visu uzmanību veltīja būtiskai pārstrukturēšanai, lai izveidotu “Eiropas augstākās izglītības telpu”, atstājot novārtā tādus uzdevumus kā augstskolu atvēršana nelabvēlīgām mērķgrupām un universitātes līmeņa tālākizglītības veicināšanu.

2.6.

Ārpus darba programmā “Vispārējā un profesionālā izglītība 2010” ietilpstošajiem pasākumiem pēdējo gadu laikā Eiropas līmenī tika izveidota integrēta programma “Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā” (7), kādas joprojām trūkst attiecībā uz pieaugušajiem dažādās vecuma grupās.

2.7.

Eiropas Komisijas “Jaunā daudzvalodības pamatstratēģija” (8) un paziņojums par “Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos” (9) netieši pavēra jaunas iespējas arī pieaugušo izglītības jomā.

2.8.

EESK kopumā atbalstījusi Komisijas pēdējo gadu iniciatīvas mūžizglītības jomā un pieņēmusi tām veltītus atzinumus.

3.1.

Rīcības plāns pieaugušo izglītībai “Mūžu dzīvo — mūžu mācies” ir turpinājums Komisijas paziņojumam par pieaugušo izglītību “Mācīties nekad nav par vēlu” (10). Rīcības plāns paredz īstenot piecus pamatuzdevumus Eiropas līmenī, proti, uzlabot pārvaldību, nodrošinot pieaugušo izglītības un apmācības sistēmas kvalitāti, efektivitāti un minētā sektora iestāžu kompetenču sadali, kā arī atbalstu mācībām un to rezultātu atzīšanu.

3.2.

Rīcības plānam jāveicina to mērķu īstenošana, kas tika izvirzīti Komisijas iepriekšējā paziņojumā (11), kurā bija paredzēts “mazināt šķēršļus, kas traucē piedalīties; nodrošināt pieaugušo izglītības sektora kvalitāti un efektivitāti; paātrināt mācību sasniegumu atzīšanu un novērtēšanu; nodrošināt pietiekošus ieguldījumus un veikt šā sektora pārraudzību”.

3.3.

Rīcības plāna uzmanības centrā ir tie, kuri nelabvēlīgā situācijā atrodas tādu iemeslu dēļ kā zemāks izglītības līmenis, nepietiekama darba prasme un/vai nepietiekama prasme veiksmīgai integrācijai sabiedrībā.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo rīcības plānu pieaugušo izglītības jomā 2007.–2010. gadam. Komiteja pilnībā atbalsta minēto plānu ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā šajā atzinumā iekļautās piezīmes. Rīcības plānā tiek vēlreiz norādīts, ka politiskā darba programma “Vispārējā un profesionālā izglītība 2010” kā vienu no mērķiem paredz, ka pieaugušo izglītība ir līdzeklis sociālās integrācijas, aktīva pilsoniskuma, pilnvērtīgas privātās un darba dzīves, kā arī pielāgošanās spēju un nodarbinātības iespēju veicināšanai.

4.2.

Komiteja brīdina no mazefektīvas pārklāšanās ar profesionālās izglītības mērķiem un pasākumiem, kurus paredzēts īstenot “Kopenhāgenas procesā”, Eiropas nodarbinātības politikas pamatnostādnēs 2005.–2008. gadam, Eiropas Sociālā fonda programmās un profesionālās izglītības veicināšanas programmā Leonardo. Tādēļ jau tagad īpaša uzmanība tiek veltīta informatīvo un konsultatīvo dienestu izveidei, neformāli iegūto zināšanu atzīšanai, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidei un ieviešanai, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībai.

4.3.

EESK joprojām uzskata, ka mūsdienīga pieaugušo izglītības sistēma jābūt pieejama visiem Eiropas iedzīvotājiem visa mūža garumā. Ikvienam jānodrošina iespēja savas dzīves laikā apgūt jaunas prasmes, kā arī uzlabot un papildināt jau apgūtās. Arī demogrāfiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas, jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un globalizācijas radītās problēmas un iespējas ievieš izmaiņas mūsu profesionālajā darbībā un ikdienas dzīvē. Šīs pārmaiņas prasa arī pavisam jaunas zināšanas un prasmes, ko dažāda vecuma pieaugušajiem vēl nebija iespējams apgūt skolas, apmācību vai studiju gados.

4.4.

Tādēļ Komiteja pauž nožēlu, ka nav izstrādāta integrēta un nākotnes prasībām atbilstoša pamatkoncepcija, kurā ņemtas vērā visu pieaugušo izglītības iespējas un vajadzības. Komiteja ir vienmēr iestājusies par visiem pieejamām izglītības iespējām, arī cilvēkiem ar invaliditāti. Tādējādi rodas dažāda veida sinerģija, kas sniedz labumu visiem iesaistītajiem. Tiek atvieglota arī starppaaudžu, starpkultūru un daudzvalodīga izglītība.

4.5.

Līdztekus minētajam rīcības plānam EESK aicina Eiropas Komisiju piesaistīt ekspertus pieaugušo izglītības jomā, lai izstrādātu plānu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, kas paredzētu pozitīvu darbību un izglītību visa mūža garumā.

4.6.

EESK norāda uz Eiropas pamatprincipu kopumu attiecībā uz pamatprasmēm (12), kuras būtu jāapgūst ikvienam pieaugušajam. Šajā sakarā Komiteja atkārtoti norāda uz virkni ļoti būtisku principu, kuru piemērošana ļautu arī pieaugušo izglītības jomā ieviest jaunus organizācijas veidus un inovatīvas mācību metodes. Minētie principi ir šādi: kritiska domāšana, jaunrade, iniciatīva, problēmu risināšana, riska novērtēšana, lemtspēja un konstruktīva emocionālā pieeja.

4.7.

Komiteja iesaka Komisijai izvērtēt, vai rīcības plānu pieaugušo izglītības jomā nebagātināt ar atraktīvu ikgadēju Eiropas izglītības festivālu un informācijas un motivācijas kampaņām par pieaugušo izglītību presē, radio un televīzijā. Komiteja rosina arī Komisiju ņemt vērā aktīva sociālā darba nozīmi, lai par tālākizglītības nepieciešamību pārliecinātu cilvēkus, kuriem pieeja izglītībai ir apgrūtināta. EESK uzskata, ka personīgiem kontaktiem ar sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām personām ir svarīga nozīme, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, proti, paaugstinātu izglītības līmeni, uzlabotu visu iedzīvotāju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un veicinātu līdztiesīgu piekļuvi mūžizglītības pasākumiem.

5.1.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka rīcības plāna ievadā (paziņojuma 1. punkts) ne tikai izvirzīts konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas ekonomikas mērķis, bet tā pieeja pamatota arī ar zināšanu sabiedrības redzējums, kas orientēts uz sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. Tādēļ Komiteja uzskata, ka, analizējot tālākās izglītības un apmācības vajadzības, kā arī mūžizglītības nozīmi integrācijas procesā, jāiesaista arī vietējā līmenī aktīvie sociālie partneri, uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tie cilvēki, kuri izglītības ziņā atrodas neizdevīgākā stāvokli, kā arī viņu ģimenes.

5.1.1.

Pēc Komitejas domām, lai paaugstinātu Komisijas dokumentā minēto “cilvēku ar zemu kvalifikāciju” izglītības līmeni, ir jāmainās ne tikai viņiem pašiem, bet arī jānovērš joprojām pastāvošie šķēršļi, kas traucē iegūt izglītību. EESK uzskata, ka, nosakot mērķa grupas, rīcības plānā pārāk maz uzmanības pievērsts šķēršļiem, kas kavē piekļuvi izglītībai cilvēkiem, kuri atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vairākās jomās, cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā, cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos un apvidos ar zemu ekonomisko aktivitāti, cilvēkiem pansionātos, patversmēs un slēgtās iestādēs.

5.1.2.

EESK brīdina, ka “tirdzniecība” ar šiem pieaugušajiem paredzētajiem pakalpojumiem vietējā un starpreģionālajā līmenī (piemēram, nodarbinātības un sociālo iestāžu konkursi par īpašu izglītības un apmācības pasākumu īstenošanu) var palielināt segregācijas risku. Komiteja uzskata, ka pieaugušo attieksme pret apmācības iespējām būtu vēl pozitīvāka, ja izglītības procesa gaitā tiem tiktu atbildīgā veidā sniegta informācija par stāvokli vietējā un reģionālajā darba tirgū un darba meklējumos tiem nebūtu jāsastopas ar de jure vai de facto ierobežojumiem vecuma dēļ.

5.1.3.

Komiteja uzsver, ka viena no Eiropas lielākajām vērtībām ir valodu un kultūras bagātība, kas gūta, pateicoties ieceļotājiem no Eiropas un no valstīm, kas neatrodas Eiropā. Jāturpina pūliņi, kas vērsti uz to diplomu un sertifikātu atzīšanu, kas izsniegti citās Eiropas valstīs vai valstīs, kas neatrodas Eiropā. Komiteja norāda, ka migrantu tiesiskais statuss (piemēram, patvēruma meklētāji, atzītie bēgļi, migrējošie darba ņēmēji Eiropā, trešo valstu pilsoņi utt.), kas var būt ļoti atšķirīgs, bieži ierobežo minēto cilvēku tālākās izglītības un apmācības iespējas. Tomēr jāatzīmē arī, ka minētais statuss nodrošina šiem cilvēkiem piekļuvi izglītības pasākumiem, piemēram, valodu kursiem, kas jāapmeklē obligāti.

5.1.4.

Pēc EESK domām, nav izdarīti skaidri secinājumi par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi uz vecākās paaudzes cilvēku, kuri vairs nestrādā algotu darbu, mūžizglītības iespējām. Šajā sakarā Komiteja norāda uz daudzpusīgajiem ieteikumiem, kas iekļauti tās atzinumā par demogrāfiskajām pārmaiņām (13). Minētajā atzinumā skaidri norādīts, ka jebkura vecuma cilvēkiem jāpaplašina savas zināšanas gan privātajā, gan profesionālajā sfērā, lai viņi spētu ietekmēt šo attīstības procesu, kā arī uzņemties atbildību par citiem un iespējami ilgi dzīvot patstāvīgi. Daudzās profesionālajās jomās ir vajadzīgas papildu prasmes, savukārt citās veidojas pilnīgi jauni pakalpojumu sniegšanas modeļi, kuru apgūšanai savlaicīgi jānodrošina sākotnējā un tālākā apmācība.

5.1.5.

Arī aplūkojamā rīcības plāna skarā Komiteja iesaka “ņemt vērā apmācāmos ar īpašām vajadzībām un aktīvi pievērsties cilvēku ar invaliditāti īpašajām vajadzībām, sevišķi, veicot atbalsta pasākumus viņu integrācijai regulārajā vispārējās un profesionālās apmācības procesā” (14) un sekmējot piekļuvi tālmācībai (e-mācībām).

5.1.6.

EESK kritiski vērtē faktu, ka pārāk maza uzmanība veltīta to pieaugušo vajadzībām izglītības jomā, kuri nav ekonomiski aktīvi, bet piedalās vietējās kopienas un sabiedrības dzīvē. Šādiem cilvēkiem bieži nepietiek līdzekļu, lai turpinātu izglītošanos.

5.1.7.

EESK uzskata, ka visai formālās izglītības sistēmai jākļūst atvērtākai pret pieaugušo vajadzībām izglītības jomā. Tādēļ Komiteja vēlreiz norāda, ka ir pienācis laiks “atcelt vecuma ierobežojumus izglītības jomā, kurus Eiropas vispārējās un profesionālās izglītības sistēmas līdz šim bija noteikušas Eiropas pilsoņiem” (15). Kādā agrākā dzīves posmā pietiekami apgūtas prasmes būtu jāatzīst, šim nolūkam formālās izglītības sistēmā izveidojot pārredzamas un elastīgas struktūras. Vispārēja piekļuve izglītības iestāžu datoru aprīkojumam varētu veicināt mūžizglītību un e-mācības.

5.1.8.

Augstskolu politikā netika ņemts vērā, ka augstskolām ir arī tālākizglītības funkcija. Arī augstākās izglītības nozarei ir jāuzņemas atbildība par mūžizglītību. Komiteja uzsver, ka pieaugušo izglītība augstskolās un augstskolu absolvējušo tālākā izglītošana ir cieši jāsasaista ar pieaugušo izglītības sistēmas veidošanu un jāiekļauj mūžizglītības sistēmā.

5.2.

Komiteja norāda, ka visu piecu Komisijas paziņojumā “Mūžu dzīvo — mūžu mācies” izvirzīto pamatuzdevumu īstenošanai jābūt rīcības plāna pieaugušo izglītībai galvenajam mērķim. EESK kritiski vērtē faktu, ka ceturtā pamatuzdevuma (“nodrošināt pietiekamus ieguldījumus”) īstenošanai nav paredzēta konkrēta rīcība, un uzskata, ka rīcības plānā noteikti būtu jāparedz pasākumi ceturtā pamatuzdevuma īstenošanai.

5.2.1.

Komiteja rosina arī uzņēmumus un valdības paredzēt stimulus, kas mudinātu cilvēkus piedalīties tālākizglītības pasākumos. Cerības uz “atdevi”, kāda būs ieguldījumiem tālākizglītībā (paziņojuma 2.2. punkts), nevar būt vienīgais motīvs, kādēļ būtu jāpanāk lielāka iespēju vienlīdzība mūžizglītības jomā.

5.2.2.

EESK uzskata, ka līdz šim vēl nav veikti precīzi aprēķini par ikdienējas izglītošanās ceļā iegūtu prasmju atzīšanas izmaksām. Komiteja jau iepriekš norāda, ka tas nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu, lai atsacītos no pieaugušo izglītības tālākas paplašināšanas. Rīcības plāna īstenošanas laikā (no 2007. gada līdz 2010. gadam) Eiropas Kvalifikācijas ietvars (EQF) (16) un valstu kvalifikācijas sistēmas, uz ko pamatojas prasmju atzīšana, vairākās dalībvalstīs vēl būs tikai izstrādes sākotnējā stadijā.

5.2.3.

EESK norāda arī uz izmaksām, kas sociālajai jomai un tautsaimniecībai radīsies ilgākā laikposmā tādēļ, ka tik lielām sabiedrības grupām ir zems vispārējās un profesionālās izglītības līmenis.

5.2.4.

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka norādes par iespējamo un vēlamo Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu izmantošanu, kā arī Mūžizglītības programmu nozīmē, ka līdzekļi būs jāpārdala lielā mērā uz līdz šim noteikto prioritāšu rēķina un valdībām pieaugušo izglītībā būs jāiegulda valsts līdzekļi. Komiteja atzīmē, ka tikai nedaudzas Eiropas valstis un reģioni var neizlietot lielu daļu ESF līdzekļu vispārējai pieaugušo izglītības veicināšanai, bet novirzīt inovācijai. Pašlaik notiekošā ESF līdzekļu pārdale jaunajās dalībvalstīs nozīmē, ka ierobežojumi tiks noteikti arī citiem reģioniem.

5.3.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kas plāna sagatavošanas posmā piedalījās konsultāciju procesā (rīcības plāna 1.1. punkts), varēs iesaistīties arī plāna īstenošanā un dalīties savā pieredzē. EESK uzskata, ka īpaši uzmanība jāpievērš tam, lai pakalpojumu sniedzējiem tiktu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi, savukārt pieaugušajiem apmācāmajiem — atbilstoši un labvēlīgi mācību apstākļi, kā arī viņu patērētāju tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi paši maksā par minētajiem pakalpojumiem.

5.4.

Komiteja iesaka rīcības plāna īstenošanā iesaistīt vairākus Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātus un attiecīgās Eiropas iestādes. Šāda sadarbība veicinātu dažādo direktorātu politikas saskaņotību, izvirzot mērķus un īstenojot pasākumus.

5.5.

EESK atzinīgi vērtē faktu, ka konsultāciju procesā tika iesaistītas arī starptautiskās organizācijas (paziņojuma 1.1. punkts). Komiteja rosina Eiropas Komisiju kopīgi ar attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem spert nākamo soli un izstrādāt arī starptautisku rīcības plānu pieaugušo izglītības jomā.

5.6.

EESK aicina labas pārvaldības noteikumos pieaugušo izglītības iestādēm (“Pārvaldība”, paziņojuma 2.2. punkts) pieļaut pietiekamu dažādību un daudzveidību, lai arī nelielām bezpeļņas iestādēm, kurām ir liela pievienotā vērtība kultūras jomā un kas izmanto inovatīvas darba metodes, būtu iespēja saņemt atbalstu.

5.7.

EESK uzskata, ka labas pārvaldības svarīgākais priekšnosacījums ir mūsdienīgi aprīkoti un daudzfunkcionāli vietējie mācību centri (paziņojuma 2.2. punkts).

5.7.1.

Komiteja atzinīgi vērtē (paziņojuma 2. punkta) ievadā iekļauto norādi, ka vajadzīga pilsētu un reģionu partnerība, taču pauž nožēlu, ka nav sniegti konkrēti ieteikumi, kā koordinējama pieaugušo izglītības pastāvīga paplašināšana konkrētā teritorijā. Šajā sakarā Komiteja norāda uz Eiropā īstenotajiem projektiem “Mācību pilsētas” un “Mācību reģioni”, kas uzskatāmi par paraugu (17).

5.7.2.

EESK iesaka rīcības plānā lielāku uzmanību veltīt arī jaunu, nākotnes prasībām atbilstošu, mūsdienīgu, apmācāmo dzīves vietai tuvu un visiem pieaugušajiem paredzētu mācību centru celtniecībai visos Eiropas reģionos. Pieaugušo apmācība joprojām notiek galvenokārt īrētās telpās, kas īstenībā paredzētas citiem mērķiem un pieejamas ierobežotu laiku.

5.7.3.

Komiteja pauž nožēlu, ka rīcības plāna īstenošanā nav paredzēts iesaistīt vietējās tautas augstskolas (“Heimvolkshochschulen”), kuru pieaugušo apmācības metodes ir vienas no atzītākajām Eiropā. Minētajām augstskolām ir kopmītnes, tādēļ tās ir nozīmīgas vietas, kur, pateicoties savai mobilitātei, satiekas audzēkņi un pasniedzēji no visas Eiropas. Pēdējo 10 gadu laikā subsīdijas minētajām iestādēm ievērojami samazinājušās, vairākas — arī Eiropas nozīmes — iestādes pēdējos gados ir slēgtas.

5.8.

EESK uzskata, ka rīcības plānā un tā īstenošanas gaitā lielāka uzmanība jāvelta problēmām, ko rada, un iespējām, ko paver, jaunās saziņas tehnoloģijas. Nepietiekama informācijas tehnoloģiju pieejamība ir viena no sociālās atstumtības dimensijām, kuras nozīme palielinās. Piemēram, 44 % Eiropas mājsaimniecību (18) 2007. gada 1. ceturksnī nebija pieejams internets, un 40 % Eiropas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nav nekādu prasmju darbā ar internetu (19). Tiešsaistē joprojām nav pieejamas plašas visiem pieaugušajiem paredzētas bezmaksas mācību iespējas, kaut arī mācību plānu patenti tiek apspriesti un pieprasīti (20).

5.9.

EESK piekrīt viedoklim, ka darba devēji nodrošina lielāko daļu no pieaugušo apmācības (paziņojuma 2.2. punkts). Taču arī arodbiedrības, ar savu organizāciju starpniecību piedāvājot vietēja un starptautiska līmeņa kursus, kā arī sniedzot vērtīgus padomus un atbalstu darbiniekiem, kas interesējas par apmācības iespējām uzņēmumos, atbalsta pieaugušo apmācību gan pašu iestādēs, gan uzņēmumos. Svarīgi, lai rīcības plāns nodrošinātu līdzsvaru starp izglītības iespējām un visiem iedzīvotājiem vienādiem piekļuves nosacījumiem.

5.10.

Komiteja atbalsta principu, ka valsts finansē tālākizglītības iestādes kopumā un to projektus, taču nav aizskarama šo iestāžu brīvība patstāvīgi veidot mācību plānus un programmas, kā arī izvēlēties personālu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti zināmi kvalitātes un efektivitātes standarti.

5.11.

Pēc EESK domām, svarīga ir norāde, ka labas pārvaldības centrā ir jāatrodas audzēkņiem, kā arī ieteikums veidot “ciešus sakarus” ar apmācāmo “organizācijām”. Komiteja tomēr uzskata, ka pieaugušo izglītības un apmācības jomā ar to vien nepietiek.

5.11.1.

Komiteja pauž nožēlu, ka paziņojumā nav skaidru norāžu par pieaugušo apmācāmo un viņu intereses pārstāvošo organizāciju demokrātisko līdzdalību pieaugušo izglītības un apmācības jomā. Vairumā Eiropas valstu gados jaunāko skolnieku un studentu demokrātiskās tiesības formālās izglītības sistēmā tiesiski ir daudz labāk nodrošinātas nekā apmācāmo tiesības pieaugušo izglītības jomā.

5.11.2.

EESK rosina, veicot jebkāda veida novērtēšanu, vislielāko nozīmi piešķirt apmācāmo neatkarīgam vērtējumam. Īpaši nozīmīga ir pieredzes apmaiņa par kvalitātes novērtēšanas modeļiem, kas orientēti uz pieprasījumu un apmācāmo interesēm, un šādiem modeļiem dodama priekšroka salīdzinājumā ar jauniem valsts pasākumiem piegādātāju nodrošinātās kvalitātes “pārraudzībai” (21).

5.11.3.

Komiteja ierosina īpašu vērību veltīt tam, lai tiktu nodrošinātas to pieaugušo (“patērētāju”) tiesības, kas izmanto izglītības un apmācības pakalpojumus, kas tiek sniegti par maksu. Viņu tiesības ir jāprecizē, piemēram, tādos gadījums, kad viņi spiesti pārtraukt līdzdalību kursos, kad viņi pārtrauc apmeklēt kursus, jo tie viņiem nepatīk, kad tiek mainīts nodarbību grafiks vai atceltas nodarbības. Paraugam varētu kalpot ieteikumi par pasažieru tiesībām Eiropā.

5.12.

EESK piekrīt viedoklim, ka dalībvalstīm un Komisijai lielāka uzmanība jāvelta pieaugušo izglītībā iesaistītā personāla apmācībai (sākotnējai izglītībai un tālākizglītībai), statusam un apmaksai (paziņojuma 3.2. punkts).

5.12.1.

Tā kā apmācāmajiem jāatrodas uzmanības centrā, Komiteja piekrīt, ka pieaugušo izglītības un apmācības jomā strādājošam personālam jābūt ļoti elastīgam, taču rosina līdztekus augstām prasībām attiecībā uz personāla elastību nodrošināt arī augstu sociālās aizsardzības līmeni. Sociālie partneri varētu īstenot papildu pasākumus, lai uzlabotu šajā jomā strādājošo pasniedzēju nedrošo nodarbinātības situāciju un paplašinātu viņu līdzdalības tiesības.

5.12.2.

EESK uzskata, ka, cenšoties paaugstināt minētajā jomā strādājošo profesionalitātes līmeni, īpaša uzmanība jāvelta ne tikai īpašām prasmēm, kas nepieciešamas, lai mācītu pieaugušos, bet arī pasniedzēju patiesajām zināšanām attiecīgajā priekšmetā, kas būtiski ietekmē mācību procesa rezultātus.

5.12.3.

Komiteja iesaka arī veikt analīzi un sagatavot ieteikumus par pieaugušo izglītības un apmācības jomā brīvprātīgi strādājošo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju statusu.

5.13.

EESK atzīmē, ka viena no prioritātēm ir panākt, lai pēc iespējas vairāk pieaugušo paaugstinātu savu kvalifikāciju “pa vienu pakāpi” (paziņojuma 3.3. punkts). Pieaugušo izglītības un apmācības jomā cilvēku un viņu izglītības mērķu iedalījumam atkarībā no sasniegtā izglītības līmeņa ir ierobežota izziņas vērtība, kaut arī dažos kursos neapšaubāmi ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai priekšzināšanu līmenis būtu līdzīgs. Jaunas formālās izglītības pakāpes sasniegšana cilvēkam vēl negarantē nedz augstāku sociālo novērtējumu, nedz arī darba vietu. Daudzu pieaugušo izglītības un apmācības kursu “lielākā vērtība” jeb, lietojot ekonomikas terminoloģiju, to radītais “sociālais kapitāls” ir ļoti dažādu apmācāmo satikšanās.

5.14.

Jāprecizē, kādi ir paredzētie rādītāji, kas ņemtu vērā pieaugušo neprofesionālo izglītību un apmācību, teritoriālo nodrošinājumu un — lielākā mērā nekā līdz šim — visa vecuma nenodarbināto cilvēku izglītību.