PIELIKUMS

1. DAĻA

CAS Nr. 1314-13-2		Einecs Nr. 215-222-5
Struktūrformula:	ZnO
Einecs nosaukums:	cinka oksīds
IUPAC nosaukums:	cinka oksīds
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija (1):	N; R50-53

Riska vērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotas vai importētas vielas aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts. Riska novērtējums veikts pēc attiecīgajā laikā spēkā esošās metodikas attiecībā uz metāliem un ievērojot Tehniskos norādījumus par riska novērtēšanu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 par esošo vielu radītā riska novērtēšanas principiem.

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto par gumijas maisījumu sastāvdaļu, stikla un keramikas ražošanai. Pārējie lietojumi ir par korozijas inhibitoru krāsu sastāvā, par izejvielu citu cinka savienojumu ražošanai, par piedevu degvielām un smērvielām, cinka piedevu minerālmēsliem un dzīvnieku barībai, kā arī cilvēkiem paredzētajos vitamīnu un mikroelementu kompleksos. Ar nanomateriāliem saistītie lietojumi netiek novērtēti.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo:

—	ir bažas par metināšanas aerosola metāla izgarojumu izraisītu drudzi kā akūtas toksicitātes sekām pēc ieelpošanas cinkota tērauda metināšanas laikā,

—	bažas par sistēmisku kaitīgumu kā sekām atkārtotai iedarbībai, uzsūcoties caur ādu, un atkātotai kombinētai iedarbībai (ieelpojot un caur ādu), kas saistīta ar cinka oksīdu saturošu krāsu lietošanu.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi ārpus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums norāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Secinājumi ir tikai par vietējiem scenārijiem. Secinājumi par reģionāliem vides riskiem ir tādi paši kā metāliskā cinka (EINECS Nr. 231-175-3) vides risku novērtējumā aprakstītie.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi turpmāk minētajiem scenārijiem. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par ietekmi uz vietējo ūdens vidi (un sedimentiem) kā kaitīgas iedarbības sekām, ko vienā objektā rada ražošanas process (tikai sedimenti) izmantošana stikla un ferītu ražošanā (tikai sedimenti), varistoru un katalizatoru ražošana, smērvielu gatavošana, krāsu ražošana, kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu ražošana, kā arī kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu lietošana personiskajam patēriņam (tikai sedimenti). Vairākos ražošanas uzņēmumos un dažiem izmantošanas scenārijiem (kuriem ir emisijas ūdens vidē), nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru, iespējams, rada augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas;

1.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.	ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgumu vietējai sauszemes videi kā vielas izmantošanas sekām stikla rūpniecībā, smērvielu gatavošanai, kā arī kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu ražošanai;

2.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 2.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.

ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana pēc dažiem, bet ne visiem, scenārijiem. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par mikroorganismiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kā vielas lietošanas sekām stikla rūpniecībā, varistoru ražošanā, katalizatoru ražošanā, smērvielu gatavošanai, krāsu ražošanā, kā arī kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu ražošanā;

3.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 3.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

STRĀDĀJOŠAJIEM

Vispāratzīts, ka patlaban Kopienā spēkā esošie tiesību akti, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, nodrošina pietiekamu tiesisku regulējumu cinka oksīda radītā riska ierobežošanai vajadzīgajā apjomā, un tas ir jāizmanto. Bez tam, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, ir ieteikums

—	Kopienas līmenī noteikt metināšanas aerosola arodekspozīcijas robežvērtības saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK (2) vai attiecīgi Direktīvu 2004/37/EK (3).

VIDEI

Ir ieteicams:

—

riska pārvaldības papildu pasākumus cinka emisijām no tādiem avotiem, kuri nav saistīti ar ražoto vai importēto vielu (piemēram, dabīgie avoti, kalnrūpniecība, vēsturiskais piesārņojums un citu cinka savienojumu izmantošana) un kuri riska samazināšanas stratēģijā identificēti par tādiem, kas būtiski palielina cinka emisijas ūdens vidē, vajadzības gadījumā noteikt saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK (4) un Direktīvu 2000/60/EK (5);

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut cinka oksīdu pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

2. DAĻA

CAS Nr. 7733-02-0		Einecs Nr. 231-793-3
Struktūrformula:	ZnSO4
Einecs nosaukums:	cinka sulfāts
IUPAC nosaukums:	cinka sulfāts
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija (6):	Xn; R22 R41 N; R50-53

Riska vērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotas vai importētas vielas aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts. Riska novērtējums veikts pēc attiecīgajā laikā spēkā esošās metodikas attiecībā uz metāliem un ievērojot Tehniskos norādījumus par riska novērtēšanu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 par esošo vielu radītā riska novērtēšanas principiem.

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto minerālmēslu un pesticīdu ražošanā, veterinārmedicīnā tādiem nolūkiem kā barības piedevas, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā. Pārējie lietojumi ir viskozes ražošanā, par flotācijas aģentu kalnrūpniecībā, par korozijas inhibitoru galvanisko pārklājumu nozarē, kā arī ūdens attīrīšanā. Ar nanomateriāliem saistītie lietojumi netiek novērtēti.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Secinājumi ir tikai par vietējiem scenārijiem. Secinājumi par reģionāliem vides riskiem ir tādi paši kā metāliskā cinka (EINECS Nr. 231-175-3) vides risku novērtējumā aprakstītie.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par vietējo ūdens vidi kā kaitīgas iedarbības sekām, ko rada izmantošana minerālmēslu rūpniecībā (maisījumu gatavošana). Vienā lauksaimniecības izejvielu ražošanas uzņēmumā (maisījuma gatavošana) nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru iespējams, rada augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas; — ir bažas par ietekmi uz sedimentos dzīvojošajiem organismiem kā kaitīgas iedarbības sekām, ko rada izmantošana minerālmēslu ražošanā (maisījumu gatavošana), lauksaimniecības izejvielu ražošanā (maisījuma gatavošana) un ķīmiskajā rūpniecībā (pārstrāde). Vairākiem izmantošanas scenārijiem nav identificēts akūts risks, tomēr nevar neņemt vērā potenciālu risku vietējā mērogā, kuru, iespējams, rada augstas reģionālas cinka fona koncentrācijas;

1.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.

ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgumu vietējai sauszemes videi kā vielas lietošanas sekām ķīmiskajā rūpniecībā (pārstrāde), lauksaimniecībā lietojamo pesticīdu ražošanā (pārstrāde) un minerālmēslu ražošanā (maisījumu gatavošana);

2.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 2.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.

ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par kaitīgumu mikroorganismiem, kas dzīvo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņās, kā vielas lietošanas sekām ķīmiskajā rūpniecībā (pārstrāde), lauksaimniecībā lietojamo pesticīdu ražošanā (pārstrāde) un minerālmēslu ražošanā (maisījumu gatavošana);

3.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 3.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

VIDEI

Ir ieteicams:

—

riska pārvaldības papildu pasākumus cinka emisijām no tādiem avotiem, kuri nav saistīti ar ražoto vai importēto vielu (piemēram, dabīgie avoti, kalnrūpniecība, vēsturiskais piesārņojums un citu cinka savienojumu izmantošana) un kuri riska samazināšanas stratēģijā identificēti par tādiem, kas būtiski palielina cinka emisijas ūdens vidē, vajadzības gadījumā noteikt saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK (4) un Direktīvu 2000/60/EK (5);

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut cinka sulfātu pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

3. DAĻA

CAS Nr. 7779-90-0		Einecs Nr. 231-944-3
Struktūrformula:	Zn3(PO4)2
Einecs nosaukums:	tricinka bis(ortofosfāts)
IUPAC nosaukums:	tricinka bis(ortofosfāts)
Ziņotāja dalībvalsts:	Nīderlande
Klasifikācija (7):	N; R50-53

Riska vērtējuma pamatā ir pašreizējā prakse, kas attiecas uz Eiropas Kopienā ražotas vai importētas vielas aprites ciklu, kā aprakstīts pilnajā riska novērtējuma ziņojumā, kuru Komisijai nosūtījusi ziņotāja dalībvalsts. Riska novērtējums veikts pēc attiecīgajā laikā spēkā esošās metodikas attiecībā uz metāliem un ievērojot Tehniskos norādījumus par riska novērtēšanu saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94 par esošo vielu radītā riska novērtēšanas principiem.

Riska novērtējumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēts, ka Eiropas Kopienā vielu galvenokārt izmanto kā aktīvu neorganisko pretkorozijas pigmentu metālu virsmu aizsardzībai pret koroziju paredzēto gruntskrāsu, laku, krāsu, un emalju sastāvā. Ar nanomateriāliem saistītie lietojumi netiek novērtēti.

RISKA NOVĒRTĒJUMS

A.   Cilvēka veselība

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

STRĀDĀJOŠAJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

PATĒRĒTĀJIEM

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKIEM, KURI PAKĻAUTI IEDARBĪBAI AR VIDES STARPNIECĪBU,

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

CILVĒKA VESELĪBU (fizikāli ķīmiskajām īpašībām)

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

B.   Vide

Secinājumi ir tikai par vietējiem scenārijiem. Secinājumi par reģionāliem vides riskiem ir tādi paši kā metāliskā cinka (EINECS Nr. 231-175-3) vides risku novērtējumā aprakstītie.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

ATMOSFĒRU

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana, vai riska samazināšanas pasākumi ārpus tiem, ko jau izmanto. Šāds secinājums ir izdarīts, jo:

—	riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājumi attiecībā uz

ŪDENS EKOSISTĒMU UN SEDIMENTIEM

1.1.	ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par ietekmi uz vietējo ūdens vidi (arī sedimentiem) kā kaitīgas iedarbības sekām, ko rada izmantošana krāsu ražošanā (maisījumu gatavošana un pārstrāde);

1.2

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 1.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

SAUSZEMES EKOSISTĒMU

2.1.	ir tāds, ka vajadzīgi īpaši riska ierobežošanas pasākumi. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par ietekmi uz sauszemes vidi, ko rada krāsu ražošana (maisījumu gatavošana);

2.2

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 2.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos, tostarp arī attiecībā uz sekundāru saindēšanos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

Riska novērtējuma secinājums attiecībā uz

MIKROORGANISMIEM NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS

3.1.	ir tāds, ka vajadzīga risku ierobežošana. Secinājums ir izdarīts, jo: — ir bažas par ietekmi uz mikroorganismiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kā kaitīgas iedarbības sekām, ko rada izmantošana krāsu ražošanā (maisījumu gatavošana un pārstrāde);

3.2.

ir tāds, ka patlaban nav vajadzīga sīkāka informācija un/vai testēšana vai riska samazināšanas pasākumi papildus tiem, kurus, izņemot iepriekš 3.1. punktā minētos, jau izmanto visos vietējos scenārijos. Šāds secinājums ir izdarīts, jo: — riska novērtējums rāda, ka risks nav sagaidāms. Riska samazināšanas pasākumi, ko jau izmanto, tiek uzskatīti par pietiekamiem.

RISKA IEROBEŽOŠANAS STRATĒĢIJA

VIDEI

Ir ieteicams:

—

riska pārvaldības papildu pasākumus cinka emisijām no tādiem avotiem, kuri nav saistīti ar ražoto vai importēto vielu (piemēram, dabīgie avoti, kalnrūpniecība, vēsturiskais piesārņojums un citu cinka savienojumu izmantošana) un kuri riska samazināšanas stratēģijā identificēti par tādiem, kas būtiski palielina cinka emisijas ūdens vidē, vajadzības gadījumā noteikt saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK (4) un Direktīvu 2000/60/EK (5);

—	lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, iekļaut tricinka bis(ortofosfātu) pastāvīgajā darba programmā vadlīniju izstrādāšanai par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

---

(1)  Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., ko groza OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).

(2)  OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

(3)  OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

(4)  OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(5)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(6)  Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., ko groza OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).

(7)  Vielas klasifikācija ir noteikta ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/73/EK, ar ko divdesmit devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 152, 30.4.2004., 1. lpp., ko groza OV L 216, 16.6.2004., 3. lpp.).