Kopīgs Padomes un Komisijas 2008. gada progresa ziņojums par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu — “Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem”

(2008/C 86/01)

1.   IEVADS

Izglītība un apmācība ir ļoti svarīgas, lai panāktu ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Elastdrošība, kas vajadzīga, lai vairotu labākas darba vietas, ir atkarīga no tā, ka visiem pilsoņiem ir nodrošināta svarīgu prasmju apguve un iespēja tās atjaunināt visu mūžu (1). Mūžizglītība veicina jaunradi un jauninājumus un sekmē pilnīgu ekonomisku un sociālu līdzdalību.

Tādēļ Padome ir uzstādījusi vērienīgus mērķus darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”. Šie mērķi savukārt palīdz īstenot nodarbinātības un izaugsmes pamatnostādnes saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Šos mērķus var sasniegt, tikai pieliekot ilgstošas pūles. Izaugsme, bez šaubām, būs nevienmērīga. Padome un Komisija katru otro gadu sagatavo kopīgu ziņojumu, lai apzinātu sasniegumus un pievērstos jomām, kas izrādījušās sarežģītas.

Šajā dokumentā, kas ir 3. kopīgā ziņojuma daļa (2), uzmanība ir veltīta ievērojamiem panākumiem un problēmām saistībā ar izglītības un apmācības reformām. Jomas, kurās jāpieliek īpašas pūles, ir šādas:

2.   PANĀKUMI IR GŪTI VAIRĀKĀS JOMĀS

Eiropā panākumi ir gūti vairākās jomās. Tas gan nenozīmē, ka progress ir vienmērīgs vai ka vairs nevajag pielikt pūles. Reformas lēnā gaita vēl aizvien ir viena no galvenajām problēmām. Tomēr vairums valstu šādās jomās jau ir īstenojušas reformas vai šobrīd to dara:

2.1.   Mūžizglītības stratēģijas un kvalifikācijas sistēmas

Vairums valstu ir izstrādājušas skaidras mūžizglītības stratēģijas (4), kurās paredzētas attiecīgas valsts politikas prioritātes un dažādu nozaru savstarpējās attiecības (5).

Lielākajā daļā šo stratēģiju ir iekļauta visaptveroša mūžizglītības vīzija, kas attiecas uz visiem izglītības un apmācības veidiem un pakāpēm. Tomēr dažās stratēģijās uzmanība ir vērsta uz formālām izglītības un apmācības sistēmām vai uz atsevišķu posmu izstrādi mūžizglītības procesā.

Ir pazīmes, kas liecina, ka tiek nostiprināti izglītības un apmācības politikas atzinumu pamati (6). Tas ir vajadzīgs, lai sistēmas kopumā būtu saskaņotas, un lai pēc iespējas labāk varētu sadalīt resursus. Dažās valstīs saskaņotību stiprina arī tas, ka prioritāte dota viegli pielāgojamiem izglītības iegūšanas veidiem un pārejai starp sistēmas dažādiem elementiem.

Kvalifikācijas sistēmas un neformālas un ikdienējas izglītības atzīšana

Valstu kvalifikācijas sistēmas, kas ir saistītas ar Eiropas kvalifikācijas sistēmas izveidi saistībā ar mūžizglītību (7), tiek izstrādātas lielākajā daļā valstu (5). Līdz ar to lielāks uzsvars tiek likts uz izglītības rezultātiem.

Tiek izstrādātas arī sistēmas neformālas un ikdienējas izglītības atzīšanai, lai gan tas notiek lēnāk (5). Pašreizējais uzdevums ir pāriet no izmēģinājuma uz pilnīgu valstu kvalifikācijas sistēmu piemērošanu, tostarp zemas kvalifikācijas un gados vecākiem darba ņēmējiem vai bezdarbniekiem nodrošinot plašākas iespējas iegūt augstāko izglītību, izglītību un apmācības kvalifikācijas.

Portugālē 2000. gadā valsts mērogā izveidoja centrus prasmju atzīšanai, apstiprināšanai un sertificēšanai (RVCC). Šobrīd apstiprināšanas procesā ir gandrīz 250 000 pieaugušo. Centri novērtē un apstiprina prasmes īpašās kvalifikācijas jomās. Sertificēšanas procesā cita starpā ir pārbaude, ko veic ārēja komisija, un vajadzības gadījumā — arī papildu apmācība.

2.2.   Pirmsskolas izglītība

Eiropā arvien plašāk tiek atzīta pirmsskolas izglītības nozīme. Tās spēja uzlabot efektivitāti un vienlīdzīgumu atspoguļojas jaunu pieeju un politikas izstrādē. Tajos iekļaujas mācību saturu pārskatīšana (8), skolotāju spēju veidošana (9), daļēja pirmsskolas izglītības iekļaušana obligātajā izglītībā (10), kvalitātes novērtēšana (11), kā arī ieguldījumu palielināšana, piemēram, personāla skaita palielināšana pirmsskolas iestādēs (12).

Vairākās valstīs veikti sekmīgi izmēģinājuma projekti un shēmas. Pašreizējais uzdevums ir pāriet no izmēģinājuma pasākumiem uz vispārēju īstenošanu, to atbalstot ar ieguldījumiem, it īpaši ieguldot kvalificētā personālā.

ES-27 dalībvalstīs laikposmā no 2000. gada līdz 2005. gadam četrgadīgu bērnu līdzdalība izglītībā palielinājās par apmēram 3 procentu punktiem, pārsniedzot 85 (13).

2.3.   Augstākā izglītība: neapšaubāma nozīme Lisabonas stratēģijā

Augstākās izglītības modernizācija ir ļoti svarīga gan zināšanu triādē, gan Lisabonas stratēģijā. Eiropas un valstu mērogā pastiprināta uzmanība pievērsta pārvaldības, finansējuma un pievilcības jautājumiem. Tie papildina Boloņas reformas.

Stabila attīstība novērota saistībā ar augstskolu autonomijas palielināšanu. Tas nozīmē lielāku finansiālu autonomiju un jaunus atbildības mehānismus. Tiek izmēģināti jauni ieinteresēto personu līdzdalības veidi, lielākoties attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu vadību, bet arī saistībā ar mācību plāna izstrādi (14) vai mācību rezultātu novērtēšanu (15).

Augstākās izglītības pārstāvju kopa patlaban izstrādā brošūru politikas veidotājiem un plašākai sabiedrībai par paraugpraksi augstskolu modernizācijā.

2.4.   Izglītība un apmācība saistībā ar plašāku ES politiku

Vairums dalībvalstu uzskata, ka izglītība, apmācība un prasmju uzlabošana ir ļoti būtiski jautājumi Lisabonas valstu reformu programmās no 2005. gada līdz 2008. gadam. Par to liecina nozīmīgais šo valstu ieguldījums, īstenojot integrētās pamatnostādnes par izaugsmi un nodarbinātību.

Ievērojami panākumi gūti, saistot struktūrfondu darba programmas ar prioritātēm darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”. Tas ir bijis īpaši uzskatāms, strādājot ar izvirzītajiem rādītāju un kritēriju jautājumiem.

Labas sekmes gūtas arī, izstrādājot Eiropas parauginstrumentus reformu veicināšanai. 2006. un 2007. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma ieteikumus pamatprasmju, mobilitātes kvalitātes un augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, turklāt ir panākta vienošanās par Eiropas kvalifikāciju sistēmu.

Kopumā Komisija un dalībvalstis ir arī panākušas būtisku progresu, īstenojot darbības, kas paredzētas Valodu rīcības plānā 2004–2006 (16).

3.   JOMAS, KURĀS VĒL NAV PANĀKTA PIETIEKAMS PROGRESS

3.1.   Mūžizglītības īstenošana

Īstenošana vēl joprojām ir grūtākais mūžizglītības stratēģiju uzdevums. Lai to risinātu, iestādēm jāuzņemas nopietnas saistības, jāveic saskaņošanas pasākumi un jāsadarbojas ar visām attiecīgām ieinteresētajām personām. Pastiprinot pūliņus, nodomi top par politiku, no kuras savukārt rodas rezultāti. Būtiska ir atbilstoša pasākumu sadale un lielāks ieguldījums. Darāmā vēl ir daudz.

Valsts izdevumu izglītības jomā pozitīvās tendences no 2000. gada līdz 2003. gadam, šķiet, apstājušās 2004. gadā.

ES kopīgie valsts izdevumi izglītības jomā procentos no IKP palielinājās no 2000. gada (4,7 %) līdz 2003. gadam (5,2 %), bet tad samazinājās līdz 5,1 % 2004. gadā. Izdevumu līmenis dažādās valstīs joprojām būtiski atšķiras (sākot no 3,3 % no IKP Rumānijā līdz 8,5 % Dānijā). Kopš 2000. gada nedaudz palielinājušies privātā sektora izdevumi izglītības iestādēm procentos no IKP, bet attīstība palēninājās 2004. gadā (13).

Lai gan dažas ES kritēriju jomas iestrādātas valsts izvirzītajos mērķos, visas valstis […] nav izvirzījušas šādus mērķus (5).

3.2.   Pamatprasmes visiem

Lielas grūtības joprojām ir saistītas ar priekšlaicīgu skolas pamešanu, vidējās izglītības iegūšanu un pamatprasmēm. Kopš 2000. gada nav panākts pietiekams progress, lai sasniegtu ES kritērijus līdz 2010. gadam. Dažās valstīs stāvoklis pat ir pasliktinājies no 2000. gada līdz 2006. gadam Dažās valstīs priekšlaicīgas skolas pamešanas līmenis joprojām ir ļoti augsts, 2006. gadā pārsniedzot 20 %. Rezultāti saistībā ar personām ar sliktu lasītprasmi ir pasliktinājušies, nevis uzlabojušies.

Eiropā ir pārāk daudz jauniešu, kas pamet izglītību, neapguvuši prasmes, kas vajadzīgas, lai piedalītos zināšanu sabiedrībā un bez kavēkļiem iesaistītos darbā (17). Viņiem draud sociāla atstumtība. Turklāt viņiem jau agri tiek liegtas mūžizglītības iespējas.

Priekšlaicīga skolas pamešana: katrs sestais jaunietis (15,3 %) vecumā no 18 līdz 24 gadiem ES-27 vēl arvien pamet skolu, nepabeidzot vidusskolu, un pēc tam neiegūst nekādu citu izglītību vai apmācību. Virzībai jābūt raitākai, lai līdz 2010. gadam sasniegtu ES kritēriju 10 % apjomā.

Saistībā ar vidējās izglītības iegūšanu novērota lēna, bet stabila attīstība. Pēdējos gados stāvoklis nedaudz uzlabojies, bet tas nav pietiekami, lai sasniegtu 2010. gada mērķi (lai vismaz 85 % no 22 gadus veciem jauniešiem iegūtu vismaz vidējo izglītību).

Lai gan ES kritērijs ir — ES līdz 2010. gadam 15 gadus vecu jauniešu ar sliktu lasītprasmi procentuālo attiecību samazināt par 20 % salīdzinājumā ar 2000. gadu —, šī procentuālā attiecībā faktiski palielinājās no 2000. gada līdz 2006. gadam (13).

Migrantu un tādu iedzīvotāju grupas, kas ir nelabvēlīgā situācijā un kuriem ir atšķirīga kultūras izcelsme, uzrāda sliktākus rezultātus kritēriju jomās lielākajā daļā valstu (18). Viņiem vajadzīga īpaša uzmanība. Šo grupu integrācija pirmsskolas izglītībā uzlabotu valodu apguvi un viņu izredzes veiksmīgi mācīties skolā.

Jāpapildina ierosmes, ar ko novērš priekšlaicīgu skolas pamešanu un sociāli ekonomiskos trūkumus. Palīdzētu ārpusmācību pasākumi (piemēram, kultūras vai sporta), vietējās partnerības, lielāka vecāku līdzdalība, vecāku apmācības vajadzību risināšana un labklājības uzlabošana skolās gan skolniekiem, gan skolotājiem.

3.3.   Skolotāju izglītība un apmācība

Skolotāju izglītības kvalitāte skolas vidē ir tas aspekts, kas visvairāk ietekmē skolnieku sniegumu (19).

Skolotājiem un instruktoriem nākas saskarties ar lielāku klašu daudzveidību, pieprasījumu pēc jaunas kompetences, un viņiem jāpievērš īpaša uzmanība individuālām mācību vajadzībām. Palielinot skolu autonomiju, rodas jauni uzdevumi.

Tuvākajā nākotnē nāksies aizstāt lielas vecāka gadagājuma skolotāju grupas. Profesijai jākļūst pievilcīgākai.

Tomēr pašreizējās skolotāju izglītības un apmācības sistēmas nereti nevar sniegt skolotājiem to apmācību, kas viņiem vajadzīga. Tas īpaši attiecas uz skolotāju tālākizglītību un profesionālo izaugsmi. Mācības darbavietā skolotājiem ir obligātas vienpadsmit dalībvalstīs.

3.4.   Augstākā izglītība: izcilība, partnerības un finansējums

Valstis pievērš lielāku uzmanību tam, lai stiprinātu augstskolu nozīmi pētniecības un jauninājumu jomā, un biežākas kļūst partnerības starp augstskolām un uzņēmējdarbības sfēru. Tomēr daudzās citās valstīs vēl jāveic uzlabojumi šajā jomā (20).

Lai sasniegtu izcilību augstākās izglītības iestādēs, pasākumiem vienādā mērā būtu jābūt vērstiem uz izglītību, pētniecību un zināšanu nodošanu. Šobrīd mācīšanas jautājums tiek risināts reti. Ierosinātais Eiropas Tehnoloģiju un inovāciju institūts (21) veicinās pārmaiņas izglītības un pētniecības iestādēs, kļūstot par paraugu izglītības, pētniecības un jauninājumu integrācijā.

Vācijā federālā valdība un federālo zemju valdības ir uzsākušas ierosmi izcilībai, kas no 2006. gada līdz 2011. gadam sniedz papildu EUR 1,9 miljardus, lai sekmētu augsta līmeņa pētniecību augstskolās, kuras izvēlētas pēc konkurences principa. Šajā ierosmē ir paredzēti trīs darbības virzieni: augstskolas; grupas, kurās apvienots augstskolu pētniecības darbs, ārpus augstskolu pētniecība un uzņēmumi; visaptverošas stratēģijas lielākajām pētniecības augstskolām.

Grūtības joprojām sagādā ieguldījumu palielināšana, tostarp no privātiem avotiem. Vienlaikus jānodrošina plašas iespējas piekļūt daudz un dažādām mācību un pētniecības programmām. Vairākām valdībām ir pieejami instrumenti, lai veicinātu privātus ieguldījumus, piemēram, nodokļu atlaides (22), valsts un privātās partnerības vai sponsorēšanas sistēmas (23), un dažas ir ieviesušas vai paaugstinājušas mācību vai reģistrācijas maksu (24).

Valsts izdevumi augstākās izglītības iestādēm ES, tostarp izglītībai un pētniecībai, 2004. gadā bija 1,1 % no ES-27 IKP. Tie svārstījās no 0,6 % Maltā līdz 2,5 % Dānijā. Tomēr kopējie izdevumi vēl joprojām ir daudz zemāki nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ir galvenokārt tādēļ, ka Amerikas Savienotajās Valstīs privātais finansējums ir vairāk nekā septiņreiz lielāks. Izdevumi uz vienu augstskolas studentu ASV bija vairāk nekā divreiz augstāki par vidējo ES rādītāju (25).

Lai gan ir gūti panākumi, palielinot augstskolu autonomiju un atskaites iespējas, ir ļoti maz informācijas par palīdzību, ko augstskolu mācībspēki un vadība saņēmuši, lai risinātu šo uzdevumu.

3.5.   Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā

Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā vairs nevirzās tā, lai sasniegtu ES kritērijus. Jāpieliek lielākas pūles, lai paaugstinātu iedzīvotāju prasmju līmeni un sasniegtu elastdrošību visā darba tirgū.

Virzība, lai sasniegtu ES kritēriju (12,5 %), līdz 2005. gadam ritēja lielākoties tā, kā paredzēts (26). Tomēr 2006. gadā vidēji 9,6 % eiropiešu vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās izglītības vai apmācības pasākumos, kas ir nedaudz mazāk nekā 2005. gadā. Kopējā rādītājā nav atspoguļots būtisks līdzsvara trūkums. Iespējamība ir sešas reizes lielāka, ka pieaugušie ar augstāko izglītību piedalās mūžizglītībā, nekā tie, kam ir zema kvalifikācija.

Īpaša problēma ir vecāka gadagājuma un mazkvalificētu darba ņēmēju līdzdalība mūžizglītībā gadījumos, kad līdzdalības rādītāji jau tā ir zemi visiem iedzīvotājiem kopumā (27). Turklāt zema kvalifikācija ir īpaši izplatīta migrantu grupās. Līdz ar demogrāfiskajām un darba tirgus tendencēm pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas, un būs mazāk iespēju cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju. Jāpievērš lielāka uzmanība šo grupu apmācībai.

3.6.   Profesionālās izglītības un apmācības (VET) pievilcīgums, kvalitāte un nozīme

Jāturpina darbs, lai uzlabotu VET kvalitāti un pievilcīgumu. Kopenhāgenas procesā tā ir viena no svarīgākajam prioritātēm (28).

Dažās valstīs ir izveidotas modernas un visaptverošas sistēmas kvalitātes nodrošināšanai (29), bet citās valstīs tās vēl ir sagatavošanas procesā (30).

Tas, ka vairāk tiek izmantotas pieejas, kuru pamatā ir apmācības programmu rezultāti un kvalifikācija, nostiprina VET nozīmi darba tirgū. Papildu priekšrocības rada atjaunota pievēršanās praksei, uzņēmumu sadarbībai ar skolām, un uz darbu balstītām mācībām. Tomēr ir maz uzlabojumu attiecībā uz iespējām paredzēt, kādas prasmes un kvalifikācijas būs vajadzīgas.

VET reizēm netiek veiksmīgi integrēta pārējā izglītības sistēmā. Tā var veicināt to, lai tie, kas citādi pamestu skolu, turpinātu izglītību un apmācību gadījumos, kad pirmajos skolas posmos ir nodrošinātas pamatprasmes, kas vajadzīgas, lai vēlāk sāktu VET. Lai gan dažās dalībvalstīs (31) profesionāla konsultēšana mūža garumā ir svarīga politikas prioritāte, īpaša uzmanība joprojām jāpievērš profesionālai konsultēšanai pieaugušiem. Jāpanāk progress arī, lai samazinātu šķēršļus, pārejot no VET uz tālākizglītību vai augstāko izglītību.

3.7.   Starpvalstu mobilitāte

Ir gūti panākumi, īstenojot un izmantojot Europass  (32). Tomēr starpvalstu mobilitāti saistībā ar mācībām lielākoties padara iespējamu ES programmas. Lielākā daļa valstu pasākumu attiecas uz augstāko izglītību. Mobilitāte VET jomā ir īpaši grūta.

Luksemburgas universitātē mobilitāte ir obligāta. Visiem studentiem bakalaura programmā daļa mācību programmas jāapgūst ārzemēs.

4.   TURPMĀKĀ RĪCĪBA

4.1.   Mūžizglītības īstenošana, lai sasniegtu efektivitāti un līdztiesību

Vēl joprojām ir būtiski trūkumi mūžizglītības stratēģiju saskaņotībā un vispusībā. Pašreizējais uzdevums ir īstenošana. Daudzos gadījumos īstenošana tikai nesen sākta. Stratēģiju uzticamība ir atkarīga no to saistības ar politikas pasākumiem. Tā ir atkarīga no iestāžu spējas virzīt resursus. Tā ir atkarīga arī no iestāžu spējas visos līmeņos iesaistīt valsts iestādes un ieinteresētās personas, veidojot mācību partnerības.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Jāuzlabo zināšanas par izglītības un apmācības politikas ekonomisko un sociālo ietekmi (33). Attīstot Eiropas un valstu pamatpētījumus par izglītības un apmācības politiku un praksi, jāņem vērā gan efektivitāte, gan vienlīdzīgums.

Savstarpēja mācīšanās un pieredzes apmaiņa starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām ir būtisks kompetences avots, kas būtu jāatbalsta. Būtu jāturpina uzraudzīt mūžizglītības stratēģiju izveidi un īstenošanu, lai sasniegto varētu izvērtēt 2010. gada kopējā ziņojumā.

Ilgtspējīgs finansējums

Joprojām svarīgs ir finansējuma līmenis, efektivitāte un ilgtspēja. Daudzas valstis eksperimentē ar jauniem instrumentiem un stimuliem privātam finansējumam. Tas nozīmē pievēršanos privātpersonām, mājsaimniecībām un darba devējiem. Šīs pūles jāpalielina.

Prasmju līmeņa uzlabošana

Palielinot ieguldījumu pirmsskolas izglītībā, gūst vislabākos rezultātus efektivitātes un vienlīdzīguma ziņā (34). Pamatkompetenču agrīna iegūšana ir efektīvs veids, lai izveidotu pamatus turpmākai izglītībai, uzlabotu rezultātu līdztiesīgumu un vispārīgo prasmju līmeni. Pāreja uz darba tirgu kļūst vieglāka, un izpaliek prasmju trūkums.

Joprojām ir pieprasījums pēc inženieriem un absolventiem zinātnes jomā. Tādēļ piesaistei zinātniski tehnisko disciplīnu studijām joprojām jāpievērš uzmanība.

Tomēr jāuzlabo VET tēls, statuss un pievilcīgums. Būtu jāizstrādā pielāgojamas, posmos iedalītas struktūras, lai VET sākumposmā būtu vienkāršāk pieejama, uzlabotos mobilitāte un iespējas atgriezties izglītības sistēmā. Visiem iedzīvotājiem būtu jābūt pieejamām integrētām sistēmām, lai orientētos mūžizglītībā. Īpaša uzmanība jāpievērš pieaugušo izglītībai.

Sociāli ekonomisko trūkumu novēršana

Izglītība un apmācība var palīdzēt pārvarēt sociāli ekonomiskos trūkumus. Bet tā var arī tos pastiprināt. Līdztiesības trūkums izglītībā un apmācībā rada milzīgas izmaksas. Nereti tās ir slēptas, bet tik pat reālas. Tāpēc jautājumam par līdztiesības nodrošināšanu attiecībā uz izglītības pieejamību, dalību izglītībā, metodēm un rezultātiem arī turpmāk jābūt prioritāram.

Migrantu potenciāla izmantošana

Pieaugošā dažādība Eiropas sabiedrībā rada papildu problēmas izglītības un apmācību jomā. Migrantu mācību rezultāti, dalības un pabeigtas izglītības rādītāji parasti ir zemāki par vidējo rādītāju. Lai gan to var daļēji izskaidrot ar tādiem apstākļiem kā sociāli ekonomiskais stāvoklis un valoda, ir fakti, kas liecina, ka izglītības un apmācības politika un sistēmas neatrisina šīs problēmas, bet, iespējams, padziļina tās (35). Šai situācijai jāpievērš īpaša uzmanība, lai stiprinātu migrantu ekonomisko un sociālo iekļaušanu, kā arī kultūru savstarpējo dialogu.

Kvalitatīva apmācība

Skolotājiem vajadzīga labāka profesionālā sagatavošana un pastāvīgas izaugsmes iespējas. Tas uzlabos izglītības un apmācības rezultātus. Ļoti svarīgi ir arī iesaistīt skolotājus un instruktorus jauninājumu un reformu ieviešanā. Komisija ir izklāstījusi atbilstīgus mērķus (36). Tā veic arī sabiedrisku apspriešanos par skolām (37). Darba programmā paredzētas atbilstīgas iespējas problēmu risināšanai.

4.2.   Jauninājumi un jaunrade: izglītība kā galvenais elements zinību triādē

Izglītība ir zinību triādes pamatā, turklāt tā veicina nodarbinātību un izaugsmi. Augstskolas ir triādes centrā. Ļoti svarīgi ir izcilības centri, kas vērsti uz apmācību, pētniecību un zināšanu nodošanu. Vēl daudz kas jāpaveic, lai augstākās izglītības iestādes un uzņēmējdarbības sfēra varētu sadarboties partnerībās.

Pētniecībai un jauninājumiem vajag, lai iedzīvotājiem būtu plašs prasmju pamats. Izcilība un pamatprasmes, īpaši tās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jaunrade un prasme mācīties jāveicina visās sistēmās un visos izglītības un apmācības līmeņos. Gan skolas, gan VET var sniegt būtisku ieguldījumu, lai veicinātu jauninājumus. Kvalitatīva VET, piemēram, var sekmēt jauninājumu ieviešanu darba vietās.

4.3.   Uzlabota pārvaldība: vislabākais veids, kā izmantot “Izglītības un apmācības 2010” rezultātus

Darba programma gūst rezultātus Eiropas un valstu līmenī. Eiropas parauginstrumentu izstrāde, kopu darbs un savstarpējas mācīšanās pasākumi piešķir izglītojošu aspektu valstu reformām un stiprina tās. Izglītības un apmācības grūtības un cilvēkresursu uzlabošana ir jautājumi, kas izvirzīti priekšplānā Lisabonas valstu reformu programmās vairākumā dalībvalstu. Vēl iespējams uzlabot atvērtās koordinācijas metodes efektivitāti izglītībā un apmācībā, kā arī tās ietekmi un politisko nozīmi. Īpaša uzmanība gan valstu, gan Eiropas mērogā būtu jāpievērš šādiem pasākumiem:

Lai nodrošinātu, ka, veidojot valstu politiku, pilnībā tiek iestrādātas prioritātes, par kurām panākta vienošanās darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”, būtu jāveic konkrēti pasākumi, kas minēti 2006. gada kopīgajā ziņojumā.

Būtu jāizveido mehānismi, lai īstenotu darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” un mūžizglītības stratēģijas. Darbs cieši jāsaskaņo ar tiem, kas ir atbildīgi par plašākas sociāli ekonomiskas politikas veidošanu, it īpaši Lisabonas reformām un valstu sociālās iekļaušanas stratēģijām.

Būtu jāturpina izstrādāt valsts mēroga mērķus un rādītājus. Tajos būtu jāņem vērā Eiropas mēroga mērķi un kritēriji. Politika un prakse būtu jāveido, pamatojoties uz zināšanām un vērtējumiem. Kopīgajos principos, nostādnēs un ieteikumos, par kuriem panākta vienošanās Eiropas mērogā, ir nodrošināti atsauces punkti valstu reformu izstrādei.

4.4.   Gatavojoties laikam pēc 2010. gada

Darba programmā “Izglītība un apmācība 2010” ir nodrošināts praktisks atbalsts dalībvalstīm izglītības un apmācības reformu veikšanai. Ir gūti vērā ņemami panākumi kopš programmas uzsākšanas 2002. gadā. Tomēr, lai būtu redzami izglītības un apmācības reformu rezultāti, vajadzīgs ilgāks laiks. Vēl aizvien pastāv lielas problēmas, un ir radušās jaunas. Šis darbs, tostarp sadarbība saistībā ar Boloņas un Kopenhāgenas procesiem, ir jāturpina un jāpadara efektīvāks. Tādēļ jau tagad būtu jāsāk apsvērt atjaunināta stratēģiska pamata izveidi Eiropas sadarbībai izglītības un apmācību jomā. Ņemot vērā izglītības un apmācības lielo nozīmi nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā, tās ir cieši jāsaista ar Lisabonas procesa turpmāko attīstību.

(1)  Komisijas paziņojums “Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību.” COM(2007) 359.

(2)  Šā ziņojuma pamatā galvenokārt ir valstu ziņojumu analīze un snieguma analīze, salīdzinot ar radītāju un kritēriju kopumu. Skat. 2. pielikumu un SEC(2007) 1284 “Lisabonas izglītības un apmācības mērķi. Radītāji un kritēriji 2007.” Tas arī pamatojas uz rezultātiem, kas gūti saistībā ar atvērtās koordinācijas metodi izglītībai un apmācībai, jo īpaši EU parauginstrumentu izmantošanu, un mācīšanos, iesaistot līdzbiedrus, atbalstot dalībvalstu reformas, kā arī uz līdzīgām apmaiņām, kuras veiktas saistībā ar Kopenhāgenas un Boloņas procesu. Par 1. kopīgo ziņojumu skat. Padomes dokumentu 6905/04 EDUC 43 par 2. kopīgo ziņojumu skat. OV C 79, 1.4.2006., 1. lpp.

(3)  Komisijas paziņojums “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās”, COM(2006) 481.

(4)  Padome piekrita, ka dalībvalstīm līdz 2006. gadam jāizstrādā saskaņotas un visaptverošas mūžizglītības stratēģijas (Padomes 2002. gada jūnija rezolūcija par mūžizglītību, 2004. gada kopīgais ziņojums un 2005. gada pavasara Eiropadome).

(5)  Skat. 1. pielikumu.

(6)  BE flāmu daļa, DE, EE, EL, HU, UK, BG, CY, ES, IE, TR stratēģijās tas ir nosacījums. Skatīt arī SEC(2007) 1098 — “Virzība uz vairāk uz zināšanām balstītu politiku un praksi izglītības un apmācības jomā”.

(7)  COM(2006) 479.

(8)  DE, DK, EL.

(9)  CZ.

(10)  CY, DK, EL, PL.

(11)  ES, LT, HR, NO.

(12)  AT, BE flāmu daļa, CY, DE, DK, EL, ES, HU, MT, NL, PL, SE, SK, UK, HR, IS, NO.

(13)  Skat. 2. pielikumu.

(14)  CY.

(15)  BG, LU, SE, TR.

(16)  Komisijas darba dokuments — Ziņojums par rīcības plāna “Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana (2004–2006)” īstenošanu — COM(2007) 554 galīgā redakcija/2.

(17)  Komisijas paziņojums “Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā”, COM(2007) 498.

(18)  SEC(2007) 1284, 50., 75. lpp.

(19)  Komisijas paziņojums “Par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu”, COM(2007) 392.

(20)  Laba prakse ir Ziemeļvalstīs un Apvienotajā Karalistē.

(21)  COM(2006) 604 galīgā redakcija/2.

(22)  ES, SE, SI, SK, TR.

(23)  AT, FR, HU, IE, LU, LV, UK.

(24)  AT, DE, IE, NL, SI, UK, HR.

(25)  SEC(2007) 1284, 67. lpp.

(26)  Tomēr virzība bija tāda, kā paredzēts, tikai tāpēc, ka vairākās valstīs […] mainīta datu uzskaites metodika, tādējādi pārspīlējot panākumus. Skat. 2. pielikumu.

(27)  SEC(2007) 1284, 81. lpp.

(28)  Padomes secinājumi par turpmākajām prioritātēm pastiprinātā Eiropas sadarbībā profesionālās izglītības un apmācības jomā. Padomes 2006. gada 30. oktobra dokuments 14474/06.

(29)  AT, DE, DK, FI, IE, SE, NO.

(30)  BG, CZ, ES, FR, LU, MT, SI.

(31)  FR, IT.

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmums 2241/2004/EK (OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.).

(33)  Skatīt SEC(2007) 1098.

(34)  COM(2006) 481, 5. lpp.

(35)  SEC(2007) 1284, 51. lpp.

(36)  Komisijas paziņojums “Par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu”, COM(2007) 392.

(37)  SEC(2007) 1009 “Skolas 21. gadsimtam”.