EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CN0498

Lieta C-498/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 16. novembrī ierosinājis Aceites del Sur-Coosur, S.A ., agrāk — Aceites del Sur , S . A ., par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-363/04 Koipe Corporación , S . L ./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

OJ C 22, 26.1.2008, p. 27–29 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/27


Apelācija, ko 2007. gada 16. novembrī ierosinājis Aceites del Sur-Coosur, S.A., agrāk — Aceites del Sur, S.A., par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-363/04 Koipe Corporación, S.L./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-498/07 P)

(2008/C 22/53)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aceites del Sur-Coosur, S.A., agrāk — Aceites del Sur, S.A. (pārstāvis — J.-M. Otero Lastres, abogado)

Pārējie lietas dalībnieki: Koipe Corporación, S.L. un Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

pieņemt šo paredzētajā formā un termiņā iesniegto apelācijas sūdzību sakarā ar Kopienas tiesību pārkāpumu par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-363/04;

atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam un Reglamenta 113. pantam apmierināt apelācijas sūdzību un līdz ar to pilnībā atcelt iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu;

pieņemt galīgo spriedumu, ja to atļauj tiesvedības stadija;

pakārtoti — nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā lemtu atbilstoši Tiesas noteiktajiem saistošajiem kritērijiem un, ja Tiesa to atzīst par nepieciešamu, norādīt, kādas ir atceltā lēmuma, kas attiecībā uz tiesvedības dalībniekiem uzskatāms par galīgu, sekas un piespriest prasītajai pirmajā instancē un atbildētājai šajā apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 112. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas pirmās palātas 2007. gada 12. septembra spriedumu ir pamatota ar diviem pamatiem, kas formulēti šādi:

1.   Regulas Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļas pārkāpums

Pirmais Kopienas tiesību pārkāpums, kas pieļauts pārsūdzētajā spriedumā, ir tāds, ka šajā spriedumā tiek atzīts “bez nozīmes” jautājums par to, kuras no preču zīmēm “CARBONELL”, ko pretstatīja Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 reģistrācijas pieteikumam, atbilst nosacījumam par to, kas ir “agrākas” preču zīmes.

Ja apstrīdētajā spriedumā būtu piemērots Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļa, no pretstatītajām preču zīmēm tiktu izslēgta Kopienas preču zīme “CARBONELL” Nr. 338681, kuras īpašnieks ir KOIPE, jo šī Kopienas reģistrācija nav agrāka preču zīme 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē. Ja rīkotos šādi, tad vienīgās KOIPE piederošās agrākās preču zīmes, ko varētu pretstatīt mana pārstāvamā Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 reģistrācijas pieteikumam, būtu Spānijā reģistrētās preču zīmes “CARBONELL” Nr. 994364, Nr. 1238745 un Nr. 1698613.

Tādējādi, ierobežojot agrākās preču zīmes, kuras varētu pretstatīt Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 reģistrācijas pieteikumam, paliktu preču zīmes, kas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ir aizsargātas Spānijas teritorijā. Tas nozīmē, ka jautājums par to, vai pastāv Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 un KOIPE pretstatīto agrāko preču zīmju sajaukšanas iespēja, būtu jāizvērtē vienīgi attiecībā uz Spānijas teritoriju tāpēc, ka šajā teritorijā ir aizsargātas KOIPE agrākās preču zīmes, un nevis attiecībā uz visas Kopienu teritorijas sabiedrību, jo starp agrākajām preču zīmēm nav nevienas Kopienas preču zīmes.

2.   Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Kā zināms, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma relatīvs atteikuma pamatojums ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sajaukšanas iespējas esamība ar vienu vai vairākām pretstatītajām agrākajām preču zīmēm. Tomēr pārsūdzētajā spriedumā šī norma ir pārkāpta divu zemāk minēto iemeslu dēļ.

Pirmā daļa

Sekas, ko rada nepamatota agrāko preču zīmju, kas pretstatītas Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 reģistrācijas pieteikumam, ierobežošana.

8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais pārkāpums, uz ko tiek norādīts, sākas ar “agrāko” preču zīmju, kas pretstatītas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, nepamatotu ierobežošanu un attiecas uz sekām, ko šāda nepamatota agrāko preču zīmju, kas pretstatītas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, ierobežošanas rada attiecībā uz veidu, kādā pārsūdzētajā spriedumā tika piemērots 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz šīs apelācijas tiesvedības strīda priekšmetu.

Visi šajā pirmajā daļā izvirzītie argumenti ļauj secināt, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts tāpēc, ka:

no pretstatītajām preču zīmēm par agrākajām preču zīmēm netika uzskatītas vienīgi Spānijas preču zīmes “CARBONELL” Nr. 994364, Nr. 1238745 un Nr. 1698613;

no pretstatītajām preču zīmēm netika skaidri izslēgta vēlāka Kopienas preču zīme “CARBONELL” Nr. 338681;

ievērojot abus iepriekš minētos apgalvojumus, netika pareizi ierobežota “sabiedrības daļa teritorijā, kurā agrākā preču zīme ir aizsargāta”; faktiski, tā kā agrākās preču zīmes ir vienīgi Spānijas preču zīmes, atbilstošās teritorijas sabiedrības daļa ir olīveļļas patērētājs Spānijā;

lai gan dažos pārsūdzētā sprieduma punktos ir norādes uz “olīveļļas tirgu Spānijā”, šīs ziņas tika ņemtas vērā ļoti daļēji un ierobežoti, jo tās ņēma vērā vienīgi, lai izvērtētu konfliktējošo apzīmējumu grafisko elementu atšķirtspēju;

līdz ar to, šīs ziņas netika ņemtas vērā, ne lai pilnīgi izvērtētu apzīmējumu līdzības faktoru (jo pārsūdzētajā spriedumā nekas nav minēts par “olīveļļas tirgu Spānijā”, lai izvērtētu, piemēram, konfliktējošo apzīmējumu vārdisko elementu atšķirtspēju), ne lai izsvērtu citus faktorus, kam arī ir nozīme izskatāmajā lietā, lai izlemtu par to, vai pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.

Otrā daļa

Sekas, ko radīja nepamatota pretstatīto preču zīmju ierobežošana attiecībā uz sabiedrības daļu teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme. Nepareiza faktoru, kam ir nozīme, lai izvērtētu sajaukšanas iespēju, noteikšana un turpmāka izvērtēšana.

Šajā otrajā daļā izklāstītā argumentācija, kas tiek izvirzīta, pamatojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, balstās uz divām daļām jeb pamatiem: pirmkārt, uz visu iepriekš minēto argumentāciju par “pretstatīto agrāko preču zīmju” nepamatotu ierobežošanu un tās sekām attiecībā uz “sabiedrības daļu teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme” un, otrkārt, uz to, ka turpmāk nepareizi tika noteikti un izvērtēti visu faktori, kas būtu ņemami vērā, lai izvērtētu, vai pastāv reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 un pretstatīto agrāko Spānijas preču zīmju “CARBONELL” Nr. 994364, Nr. 1238745 un Nr. 1698613 sajaukšanas iespēja.

Argumenti, ar kuriem apelācijas sūdzības iesniedzēja pamato savu viedokli, saskaņā ar kuru pārsūdzētajā spriedumā nepareizas piemērošanas rezultātā ir pārkāpts 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ir šādi:

pārsūdzētajā spriedumā konfliktējošie apzīmējumi ir izvērtēti, nevis pamatojoties uz “visaptverošas izvērtēšanas” un “kopējā iespaida” kritēriju, bet uz konfliktējošo kombinēto preču zīmju sastāvdaļu atsevišķu un secīgu un attiecīgi, “analītisku” apskatu, tādējādi pieļaujot 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un to interpretējošās Kopienu judikatūras pārkāpumu.

Pārsūdzētajā spriedumā nav paveikts tas, kas bija jāpaveic vispirms, proti, jāizvērtē preču zīmes, ņemot vērā “visaptverošas izvērtēšanas” kritēriju un“kopējo iespaidu”, ko rada konfliktējošās preču zīmes. Neņemot vērā šo metodi, pārsūdzētajā spriedumā no paša sākuma ir piemērota analītiskā metode un veikts atsevišķs un secīgs, pirmkārt, grafisko elementu (75. — 87. punkts) un, otrkārt, vārdisko elementu (88. — 93. punkts) izvērtējums, piešķirot izšķirošu nozīmi grafiskajiem elementiem un noliedzot jebkādu, pat minimālu, vārdisko elementu nozīmi. Ir tiesa, ka pārsūdzētajā spriedumā ir minēts visaptveroša izvērtējuma un kopējā iespaida kritērijs (99. punkts), bet nav noliedzams arī tas, ka, lai rīkotos labā ticībā, nepietiek tikai ar to, ka tiek minēti un atkārtoti judikatūras kritēriji, savukārt, ir nepieciešams tos ievērot un pareizi piemērot izskatāmajā lietā. Tomēr pārsūdzētajā spriedumā tas nav veikts. Pārsūdzētajā spriedumā, izvērtējot konfliktējošo apzīmējumu līdzības faktoru, visaptverošs izvērtējums un kopējais iespaids nav piemērots ka pirmais un galvenais kritērijs, bet tajā ir izmantots analītiskais kritērijs, pirmkārt, sadalot preču zīmes to divās sastāvdaļās — grafiskajos un vārdiskajos elementos un, otrkārt, atsevišķi izvērtējot vispirms konfliktējošo preču zīmju abus grafiskos elementus un pēc tam — preču zīmes “LA ESPAÑOLA” vārdisko elementu, vispār neņemot vērā pretstatīto preču zīmju vārdisko elementu, proti, uzvārdu CARBONELL.

Turklāt pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts arī tādēļ, ka tajā nav izvērtēti tādi divi konkrētajā lietā nozīmīgi faktori kā agrāka līdzāspastāvēšana ilgā laika periodā un pazīstamība, kas ir ļoti nozīmīgi, lai izvērtētu reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes “LA ESPAÑOLA” Nr. 236588 un pretstatīto agrāko Spānijas preču zīmju “CARBONELL” sajaukšanas iespēju.

Spānijas vidusmēra oļīveļļas patērētāja uztvere un šķietamā konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

Lai gan pārsūdzētajā spriedumā ir norādīts judikatūrā izstrādātais vidusmēra patērētāju raksturojošo īpašību kopums (modelis), tomēr tas nav izmantots attiecībā uz patērētāju, savukārt, Spānijas vidusmēra oļīveļļas patērētājam ir piešķirts tāds raksturojošo īpašību kopums, kas vairāk līdzinās Vācijas judikatūrā atzītajam vidusmēra patērētāja modelim, proti, “nevērīgam un neapdomīgam patērētājam”, nevis Kopienu judikatūrā izvēlētajam Eiropas patērētāja modelim, proti, “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs” (spriedums lietā LLOYD, 26. punkts, un spriedums lietā PICASSO, 38. punkts). Papildus šai būtiskajai kļūdai pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta cita, ne mazāk būtiska kļūda, proti, ir “ņemts vērā zemākais uzmanības līmenis”, ko sabiedrība var veltīt olīveļļas preču zīmēm, tā vietā, lai ņemtu vērā uzmanības līmeni, ko samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs Spānijas vidusmēra olīveļļas patērētājs parasti velta olīveļļas preču zīmēm.


(1)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).


Top