Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu

(2008/C 14/02)

(Šis paziņojums aizstāj iepriekšējos paziņojumus par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi)

ATSAUCES LIKMES UN DISKONTA LIKMES

Valsts atbalsta Kopienas kontroles ietvaros Komisija izmanto atsauces un diskonta likmes. Atsauces likmes un diskonta likmes izmanto kā aizstājējus tirgus likmei un, lai noteiktu atbalsta ekvivalentu, īpaši, ja to izmaksā vairākās daļās, un aprēķinātu atbalsta faktoru, kas izriet no aizņēmumu procentu subsīdiju programmām. Tās arī izmanto, lai pārbaudītu atbilstību de minimis noteikumam un grupu atbrīvojuma regulām.

REFORMAS PAMATOJUMS

Galvenais atsauces likmju un diskonta likmju noteikšanas pārskatīšanas iemesls ir tas, ka ne visās dalībvalstīs, īpaši jaunajās dalībvalstīs, vienmēr ir pieejami nepieciešamie finansiālie rādītāji (1). Turklāt pašreizējo metodi var uzlabot, lai ņemtu vērā debitora kredītspēju un nodrošinājumus.

Tāpēc šajā paziņojumā ir izklāstīta pārskatīta atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metode. Piedāvātā pieeja pamatojas uz pašreizējo kārtību, ko ir pieņēmušas visas dalībvalstis un kas ir praktiski piemērojama, lai izveidotu jaunu metodi, kas mazinātu esošos trūkumus, būtu savietojama ar Eiropas Savienībā (īpaši jaunajās dalībvalstīs) pastāvošajām dažādajām finanšu sistēmām un būtu vienkārši īstenojama.

PĒTĪJUMS

Pētījuma rezultātā, kuru Konkurences ģenerāldirektorāts uzdeva veikt Deloitte & Touche  (2), ir ierosināta sistēma, kas balstās uz diviem pīlāriem — “standarta” pieeju un “progresīvo” pieeju.

Standarta pieeja

Izmantojot šo pieeju, Komisija katru ceturksni publicē bāzes likmi, kuru aprēķina dažādiem dzēšanas termiņiem — 3 mēnešu, 1 gada, 5 un 10 gadu — un dažādām valūtām. Izmanto IBOR (3) likmes un prasītās mijmaiņas darījumu likmes vai valdību parādzīmju likmes, ja šo rādītāju nav. Piemaksu, ko piemēro, lai iegūtu atsauces likmi aizdevumam, aprēķina atbilstoši aizņēmēja kredītspējai un nodrošinājumiem. Atbilstoši uzņēmuma novērtējuma kategorijai (“vērtējums”, ko sniedz novērtējuma aģentūras attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem vai bankas — attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) neatmaksāšanas gadījumā piemērojamā rezerve (parasts novērtējums un parasta nodrošināšana (4)) ir 220 bāzes punkti. Palielinājums var sasniegt 1 650 gadījumā, ja ir “zema” kredītspēja un zems nodrošinājums.

Progresīvā pieeja

Šī pieeja ļautu dalībvalstīm norīkot neatkarīgu aģentu aprēķinu veikšanai — piemēram, centrālo banku —, kura būtu atbildīga par taisnīgu atsauces procentu likmju regulāru publicēšanu, par lielāku skaitu termiņu un biežāk, nekā to nosaka standarta pieeja. Šī pieeja būtu pamatota ar zināšanām par šai iestādei pieejamo finanšu un bankas informāciju salīdzinājumā ar Komisiju. Šādā gadījumā aprēķināšanas metodes apstiprinātu Komisija un ārējais revidents. Izmantojot šo pieeju, konkrētos gadījumos varētu apsvērt atteikšanās iespējas.

Trūkumi

Neraugoties uz šo divu metožu ekonomisko noderīgumu, ir jānorāda uz dažām grūtībām.

Standarta pieeja:

Progresīvā metode:

JAUNĀ METODIKA

Komisija ierosina metodi, kas ļauj izvairīties no šīm grūtībām, kas:

Turklāt, pateicoties Bāzeles II prasību īstenošanai, šī metode ļauj izvairīties no aprēķina metožu liekas neskaidrības un sarežģītības mainīgā banku darbības un finanšu vidē, kas var būtiski ietekmēt līdzekļu piešķiršanu, kā arī banku rīcību. Komisija turpinās uzraudzīt šo mainīgo vidi un, ja būs vajadzīgs, sniegs papildu norādes.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Galvenais atsauces likmju un diskonta likmju noteikšanas pārskatīšanas iemesls ir tas, ka ne visās dalībvalstīs vienmēr ir pieejami nepieciešamie finansiālie rādītāji. Turklāt pašreizējo metodi var uzlabot, lai ņemtu vērā debitora kredītspēju un nodrošinājumus.

Tāpēc Komisija pieņem šādu metodiku, lai noteiktu atsauces likmes.

(1)  Attiecībā uz šīm dalībvalstīm pašreizējās atsauces likmes ir likmes, kuras ir paziņojušas dalībvalstis, atspoguļojot piemērotu tirgus likmi. Šo likmju iegūšanas metodika katrā dalībvalstī ir atšķirīga.

(2)  Pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/others/.

(3)  Piedāvātā starpbanku likme naudas tirgū.

(4)  Gadījumos, kad saņēmēja novērtējums ir apmierinošs (BB) un zaudējuma noteiktā likme ir starp 31 % un 59 %.

(5)  Kā izriet no pētījuma, rezerve ir lielā mērā atkarīga no aizdevuma termiņa.

(6)  Parasts nodrošinājums ir tāda līmeņa nodrošinājums, ko parasti pieprasa finanšu iestādes kā garantiju to aizdevumiem. Nodrošinājuma līmeni var novērtēt kā zaudējuma noteikto likmi saistību neizpildes gadījumā (LGD), kas ir paredzamie zaudējumi procentos no debitora parāda, ņemot vērā no nodrošinājuma atgūstamās summas un bankrota aktīvus; rezultātā LGD ir apgriezti proporcionāls nodrošinājumu derīgumam. Šajā paziņojumā ir pieņemts, ka “augsts” nodrošinājums netieši nozīmē LGD, kas mazāks vai vienāds ar 30 %, “parasts” nodrošinājums netieši nozīmē LGD starp 31 % un 59 % un “zems” nodrošinājums — LGD, kas augstāks vai vienāds ar 60 %. Papildu informāciju par LGD skatīt dokumentā Bāzele II: Kapitāla aprēķināšanas starptautiskā konverģence un kapitāla prasība, pārskatītā sistēma — visaptverošā versija, kas ir pieejams tīmekļa vietnē:

http://www.bis.org/publ/bcbs128.pdf.

(7)  Saskaņā ar īpašu atbalsta nosacījumu piemērošanu attiecībā uz glābšanu un pārstrukturēšanu, kā tas pašreiz ir noteikts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.), jo īpaši to 25. panta a) punktā, kurā minēta “procentu likme, kas ir vismaz salīdzināma ar aizdevumu procentu likmēm rentabliem uzņēmumiem un jo īpaši ar Komisijas pieņemtām atsauces likmēm”. Tādēļ attiecībā uz glābšanas atbalstu piemēro 1 gada IBOR likmi, kas ir palielināta par vismaz 100 bāzes punktiem.

(8)  Visbiežāk izmantoto kredītvērtējuma mehānismu salīdzinājumam skatīt, piemēram, Starptautisko norēķinu bankas darba dokumenta Nr. 207 1. tabulu:

http://www.bis.org/publ/work207.pdf.