EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2007/042/73
Case T-413/06 P: Appeal brought on 22 December 2006 against the order of the Civil Service Tribunal of 9 October 2006 in Case F-53/06, Gualtieri v Commission
Lieta T-413/06 P: Apelācija, kas 2006. gada 22. decembrī ierosināta par Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-53/06, Gualtieri pret Komisiju
Lieta T-413/06 P: Apelācija, kas 2006. gada 22. decembrī ierosināta par Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-53/06, Gualtieri pret Komisiju
OJ C 42, 24.2.2007, p. 42–42
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
24.2.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 42/42 |
Apelācija, kas 2006. gada 22. decembrī ierosināta par Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra spriedumu lietā F-53/06, Gualtieri pret Komisiju
(Lieta T-413/06 P)
(2007/C 42/73)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Claudia Gualtieri, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — M. Gualtieri un P. Gualtieri, advokāti)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi
|
— |
atcelt Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra rīkojumu un atzīt tās kompetenci izskatīt strīdu. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 9. oktobra rīkojumu lietā F-53/06, kurā šī tiesa ir konstatējusi, ka tās rationae personae jurisdikcijā nav lemt par strīdu starp prasītāju, kas ir darbā norīkota valsts eksperte, un Komisiju.
Apelācijas sūdzības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētais rīkojums ir pamatots ar Komisijas lēmuma par noteikumiem, kas ir piemērojami darbā norīkotiem valsts ekspertiem (DNVE), 1. panta 2. punkta virspusēju un kļūdainu izpratni. Šajā sakarā tā atsaucas uz minētā lēmuma 7. panta a), f) un g) punktu, 11. panta 1. un 3. punktu, 12. panta 1. un 2. punktu, 13. panta 1. punktu, 14. un 15. pantu.
No visām iepriekš minētajām normām izriet, ka norīkojuma laikā valsts ekspertam ir zudusi saikne ar norīkojumu devušās valsts pārvaldi un ka norīkojuma laikā darbā norīkotais valsts eksperts ir pilnībā iekļauts Komisijas sistēmā un tam ir jāstrādā tikai Komisijas interesēs.
Tādējādi nav šaubu, kas strīdi par šādām ekskluzīvām darba attiecībām ietilpst Civildienesta tiesas jurisdikcijā, jo tiesiskais stāvoklis, kādā atrodas darbā norīkoti valsts eksperti, nepārprotami tiek pielīdzināts tam, kādā atrodas [Kopienu] darbinieki.