16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/78

1.1

EESK norāda, ka, lai pastiprinātu Lisabonas stratēģijas sociālo dimensiju, dalībvalstīm ar jauno pamatnoteikumu palīdzību būtu jāpiešķir lielāka politiskā nozīme sociālās aizsardzības modernizācijai un uzlabošanai. Sociālā dimensija ir ļoti nozīmīga, risinot problēmas, ko izraisa globalizācija un sabiedrības novecošanās. Lisabonas stratēģijas dažādie mērķi, proti, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, vairāk un labākas darba vietas un lielāka sociālā kohēzija, ir vienlīdz atbalstāmi. (1)

1.2

EESK uzskata, ka Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmai (ESSPROS) ir būtiska nozīme attiecībā uz atklātās saskaņošanas metodes izmantošanu sociālās iekļaušanas un pensiju jomā.

1.3

Nepieciešama analītiska pieeja, kuras pamatā būtu ticami un salīdzināmi rādītāji. Tas vajadzīgs, lai radītu ticamu priekšstatu par progresu vai regresu mērķu sasniegšanā. EESK uzskata, ka ne vien jāpilnīgo statistika, bet jāattīsta arī kvalitatīvie rādītāji.

1.4

Dalībvalstīm var rasties grūtības finansēt nepieciešamo statistikas datu vākšanu. Tādēļ ir jāapsver visu dalībvalstu iespējas ievākt informāciju. Turklāt jau iepriekš ir jānosaka šāda nefinansēta uzdevuma izmaksas, kas rodas dalībvalstīm, lai cik arī šīs izmaksas nebūtu niecīgas. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir paredzējusi finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai tās spētu attīstīt savu pašreizējo statistikas sistēmu.

1.5

Svarīgi ir arī tas, lai, izvēloties rādītājus, tiktu ņemti vērā tādi ar finansējumu nesaistīti un uz cilvēku vajadzībām balstīti kritēriji kā pieejamība, kvalitāte un dalība (2).

1.6

Statistikas precīzs salīdzinājums ir svarīgs arī dalībvalstu valdībām, lai pielāgotu pašreizējās sociālās nodrošināšanas sistēmas attiecīgās sabiedrības vajadzībām un lai apmierinātu to sabiedrības grupu vajadzības, uz kurām neattiecas pašreizējās sociālās aizsardzības sistēmas.

1.7

Tā ir noderīga arī mazāk aizsargātām un atstumtām grupām paredzētu programmu izstrādē un izpratnes veidošanā par šādām programmām, jo īpaši pievēršoties bērnu nabadzības izskaušanai.

1.8

Sociālās aizsardzības politikas saskaņošana starp visām dalībvalstīm pēdējos gados ir ārkārtīgi progresējusi. Ierosinātā tiesību akta par Kopienas sociālās aizsardzības statistikas datu saskaņošanu mērķi var sasniegt nevis dalībvalstu individuālas, bet tikai Kopienas rīcības rezultātā.

1.9

Pamatojoties uz rādītājiem un novērtējot ekonomikas rezultātus, kā arī datus par darbavietu radīšanas un izaugsmes programmu, ir iespējams novērtēt Lisabonas stratēģijas rezultātus. Minētie rādītāji jāsaista ar sociālās aizsardzības rādītājiem. Tas ir labākais veids, kā novērtēt visas Lisabonas stratēģijas rezultātus.

2.1

Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, jāanalizē sociālās aizsardzības aspekts un jāpadara uzskatāmi un salīdzināmi tās dažādie mērķi un sastāvdaļas. Šajā procesā dalībvalstis un ES var izmantot Komisijas jaunos pamatnoteikumus par sociālās aizsardzības politikas atklāto saskaņošanu. Kā Komiteja norādīja atzinumā par sociālās aizsardzības atvērtās koordinācijas stratēģiju (3), ir jāizveido šim instrumentam piemēroti rādītāji.

2.2

Sociālās nodrošināšanas sistēmas visās dalībvalstīs ir attīstījušās atbilstoši attiecīgās valsts vēsturei un īpašajiem apstākļiem, tādēļ dažādās valstīs ir izveidojušās atšķirīgas sistēmas.

2.3

Sociālā aizsardzība ietver visu veidu palīdzību, ko sniedz publiskas iestādes un privātā sektora organizācijas un kas ir paredzēta, lai atvieglotu sabiedrībai — mājsaimniecībām un atsevišķām personām — zināma veida risku vai vajadzību izraisītās grūtības (4).

2.4

Sociālās aizsardzības joma kopš 20. gs. 90. gadu vidus ir ievērojami attīstījusies — tas notika pēc jucekļa, ko izraisīja divas Padomes rekomendācijas, no kurām pirmās (92/442) mērķis bija sociālās aizsardzības mērķu un politiku saskaņošana, un otrās (92/441) mērķis bija kopēju kritēriju noteikšana, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu resursu visu Eiropas Savienības valstu sistēmās (5).

2.5

Turpmākie paziņojumi par sociālo aizsardzību ir to padarījuši par aktuālāku Eiropas līmeņa jautājumu, “kā arī sekmēja kopējo izpratni par sociālo aizsardzību Eiropā” (de la Porte, 1999. a) (6).

2.6

Tas radīja vajadzību pēc efektīvas salīdzinošās novērtēšanas, kas pamatotos uz sadarbību (jau notiekošu) un koordinēšanu, kas izpaustos galvenokārt kā uz paraugpraksi balstītu viedokļu un ieteikumu apmaiņa.

2.7

Visdelikātākais jautājums joprojām ir kopīgi saskaņotu rādītāju noteikšana. Izmantotās salīdzinošās statistikas sistēmas bija jāmaina. Bija jāveic sociālās atstumtības pazīmju, cēloņu un norises analīze un jāuzlabo datu kvalitāte.

2.8

Pamatojoties uz rādītājiem un novērtējot ekonomikas rezultātus, kā arī datus par darbavietu radīšanas un izaugsmes programmu, ir iespējams novērtēt Lisabonas stratēģijas rezultātus. Minētie rādītāji jāsaista ar sociālās aizsardzības rādītājiem. Tas ir labākais veids, kā novērtēt visas Lisabonas stratēģijas rezultātus.

3.1

Sociālās aizsardzības sistēmas Eiropas Savienībā ir ļoti attīstītas. Par šādu sistēmu organizēšanu un finansēšanu atbild dalībvalstis.

3.2

Iedzīvotāju aizsardzības jomā ES ir īpaša loma gan katrā dalībvalstī, gan attiecībā uz iedzīvotājiem, kas dodas uz citām valstīm, pamatojoties uz ES tiesību aktiem, kas koordinē valstu sociālā nodrošinājuma sistēmas.

3.3

Tādēļ ir būtiski vienoties par kopīgiem rādītājiem, kas liek dalībvalstīm uzņemties tādu pamatinstrumentu kā ESSPROS izstrādi. Kā norādīts Komisijas priekšlikumā, ESSPROS tiesiskais regulējums “paaugstinās pašreizējās datu vākšanas lietderību attiecībā uz tās savlaicīgumu, aptvērumu un salīdzināmību”.

3.4

Eiropadomes 2003. gada oktobra sanāksmē (7) tika nolemts, ka ikgadējais Kopīgais ziņojums par sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību kalpos par galveno atvērtās koordinācijas metodes (AKM) (8) racionalizēšanas instrumentu.

3.5

Komisijas paziņojumā “Jauni pamatnoteikumi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas atklātajai saskaņošanai Eiropas Savienībā” ir pausta vajadzība izstrādāt jaunus pamatnoteikumus, lai AKM piešķirtu lielāku ievērību un to padarītu par spēcīgāku procesu (9).

3.6

Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ESSPROS ir uzsvērts sociālās dimensijas kā viena no Lisabonas stratēģijas balstiem svarīgums.

3.7

Regulas mērķis ir izveidot pamatnoteikumus datu par sociālo aizsardzību dalībvalstīs salīdzinājumam, ko šobrīd veic, izmantojot dažādas metodes, turklāt sakarā ar to, ka definīcijas katrā valstī ir atšķirīgas, datu salīdzinājums nav iespējams. Ja ir jāveic ES dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmu salīdzinājums, tik slikta datu salīdzināmība mazina šo datu lietderību.

3.8

Komisijas priekšlikuma mērķi tiks sasniegti sekmīgāk, ja statistikas datu vākšana un to analīze notiks Eiropas Savienības līmenī, izmantojot dalībvalstīs saskaņotā veidā vāktus datus.

3.9

EESK piekrīt tam, ka ESSPROS tiesiskais pamats veicinās Lisabonas stratēģijā definēto konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanu un līdz ar to palīdzēs uzlabot sociālās aizsardzības sistēmas dalībvalstīs.

3.10

Atvērtās koordinācijas metode (AMK), kas atvieglos darbu sociālās aizsardzības jomā, nav iespējama arī bez salīdzināmiem un ticamiem statistikas datiem par sociālo politiku (10).

3.11

Galvenie Komisijas izstrādātā priekšlikuma regulai elementi ir šādi:

4.1

ESSPROS metodoloģiju izstrādāja 20. gs. 70. gadu beigās, un tā bija risinājums, kas apmierināja vajadzību pēc īpaša instrumenta, ar kā palīdzību statistikas jomā varētu veikt sociālās aizsardzības uzraudzību Eiropas Savienības dalībvalstīs (11).

4.2

ESSPROS 1996. gada rokasgrāmatā pirmo reizi ir atrodama ārkārtīgi detalizēta sociālo pabalstu klasifikācijas sistēma.

4.3

ESSPROS rokasgrāmatā publicētā izmainītā metodoloģija palielina elastīgumu — zināmā mērā Eiropas Kopienu Statistikas biroja veiktie datu apkopojumi ir neelastīgi.

4.4

Viens no elastīguma palielināšanas veidiem ir pamatsistēmas un moduļu ieviešana (12).

4.5

Pamatsistēma satur to standartveida informāciju par ieņēmumiem un izdevumiem sociālās aizsardzības jomā, ko ik gadu publicē Eiropas Kopienu Statistikas birojs.

4.6

Moduļi satur papildu statistikas datus par īpašiem sociālās aizsardzības aspektiem. Moduļos atspoguļotos tematus nosaka saskaņā ar Komisijas un dalībvalstu prasībām (13).

4.7

Kaut arī viens no ESSPROS mērķiem ir visaptveroša apraksta sniegšana par sociālo aizsardzību ES dalībvalstīs, ESSPROS metodoloģija neietver statistiku par svarīgiem jautājumiem, piemēram, veselības aizsardzību, mājokli, nabadzību, sociālo atstumtību un imigrāciju. Eiropas Kopienu Statistikas birojs lielā mērā veic šo datu salīdzinājumu, un Eiropas Savienības dalībvalstis savstarpēji veic daudzpusīgu informācijas apmaiņu par sociālo aizsardzību, šim nolūkam izmantojot Savstarpējas informācijas apmaiņas par sociālo aizsardzību sistēmu (MISSOC) (14). Tomēr, ieviešot ESSPROS tiesisku regulējumu, būtu iespējams nodrošināt daudzpusīgāku un reālistiskāku dalībvalstīs īstenotās sociālās aizsardzības raksturojumu.

5.1.1

Mājokļa cenu pieejamība ir jautājums, kas ir jāizvērtē. Novērtējumam attiecībā uz to, kāda patiesi ir mājokļu pieejamība, proti, to cenu pieejamība, ir jābūt samērā daudzpusīgam.

5.1.2

Saistībā ar šādiem jautājumiem kļūst vēl skaidrāk redzams, ka sabiedrības interešu labā ir svarīgi salīdzināt datus par dalībvalstu ekonomiku un sociālo jomu, un ilgtspējības rādītāji būtu saglabājami kā brīdinājums.

5.2.1

Statistikas datu salīdzinājumu minētajā jomā veic daudzās ES dalībvalstīs.

5.2.2

Tomēr grūtības prognozēt imigrantu skaitu vēl vairāk sarežģī iedzīvotāju paredzamo izmaiņu novērtējuma veikšanu. Varētu būt svarīgi aprēķinos ņemt vērā paredzamo imigrantu skaitu un tā iespējamo ietekmi uz valsts finansēto pensiju fondu ilgtspējību. Jo precīzāki ir dati par imigrācijas plūsmām, jo lielāks ir statistikas ieguldījums pareizu lēmumu pieņemšanā.