16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/46

1.1

Attiecībā uz līgumreisu un kabotāžas pakalpojumu nozarēm EESK atbalsta ierosinājumu par Regulā Nr. 1/2003 (1) paredzēto konkurences noteikumu darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā minētās nozares. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas un kuģniecības nozares pārstāvju pastāvīgās apspriedes par 81. un 82. panta piemērošanu līgumreisu kuģošanai. Tā kā līgumreisu pakalpojumu nozarē nav nekādu pretenziju un juridisku precedentu, tiks iegūta plašāka informācija par minētas nozares darbību un līgumiem. EESK tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pētījumu par līgumreisu kuģniecības ekonomiskajām un juridiskajām iezīmēm. Juridiskās noteiktības labad EESK mudina Komisiju sniegt norādījumus (pirms Regulā Nr. 1/2003 paredzēto izņēmumu atcelšanas) par līgumreisu kuģniecības nozares dažādo sadarbības līgumu atbilstības ES konkurences tiesībām pašnovērtēšanu.

1.2

Attiecībā uz līnijsatiksmes nozari EESK atzīmē Komisijas priekšlikumu atcelt līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojumu no EK Līgumā paredzētajiem konkurences noteikumiem, pamatojoties uz to, ka vairs nav atbilstības EK Līguma 81. panta 3. punktā izklāstītajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem. Komisija uzskata, ka minētās atcelšanas rezultātā samazināsies transporta izmaksas, vienlaikus saglabājoties pakalpojumu drošībai visos maršrutos, un pieaugs Eiropas nozares konkurētspēja. EESK saglabā savu nostāju jautājumā par to, vai ierosinātā atcelšana nodrošinās ilgtspējīgu rezultātu.

1.3

Papildus vienīgi ar konkurenci saistītiem jautājumiem EESK iesaka Komisijai ņemt vērā drošības aspektu (kuģniecības kvalitātes zudums Eiropas ūdeņos) attiecībā uz līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojuma atcelšanu.

1.4

EESK iesaka Komisijai, atceļot līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojumu, papildus skaidri izteiktiem konkurences faktoriem ņemt vērā arī cilvēkresursu aspektu (ietekmi uz Eiropas jūrnieku nodarbinātību).

1.5

EESK atzīmē Komisijas nodomu izsludināt attiecīgas pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē, lai palīdzētu vienkāršot pāreju uz pilnībā konkurētspējīgu režīmu. Komisija paredz izsludināt minētās pamatnostādnes līdz 2007. gada beigām. Līdz pamatnostādņu izsludināšanai Komisija kā pagaidu pasākumu pamatnostādņu sagatavošanā 2006. gada septembrī publicēs analītisku dokumentu par līnijsatiksmi. EESK aicina Komisiju izstrādāt minētās pamatnostādnes ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un attiecīgi informēt par to atbilstošās ES iestādes.

1.6

Komisijas priekšlikums ir pārskatīšanas procesa, kas aizsākās 2003. gadā un kurā bija iesaistītas visas attiecīgās ES iestādes un ieinteresētās puses, rezultāts. Komisija noslēdza līgumu arī ar neatkarīgiem konsultantiem par trīs pētījumiem, kuros tika izskatītas problēmas saistībā ar kategoriju atbrīvojuma režīma atcelšanu un kuru secinājumus publicēja Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

1.7

EESK ir ņēmusi vērā arī to, ka Komisijas priekšlikums par līnijpārvadātāju kategoriju atbrīvojuma atcelšanu ir pamatots tikai ar EK Līguma 83. pantu (konkurences noteikumi), turpretī Regulas Nr. 4056/86 juridiskais pamats bija EK Līguma 83. pants (konkurences noteikumi) apvienojumā ar 80. panta 2. punktu (transporta politika). EESK labprāt saņemtu informāciju no Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta par to, vai transporta apsvērumi tikai papildina konkurences apsvērumus un vai Parlaments saglabā savu iepriekšējā atzinumā izteikto viedokli par divkāršo juridisko pamatu (2).

1.8

EESK, paredzot turpmākus iespējamus likumu konfliktus, kas izriet no citu jurisdikciju juridiskajiem instrumentiem, aicina Komisiju iestrādāt pamatnostādnēs mehānismu šādu problēmu risināšanai. Šāds nosacījums attiecībā uz konsultācijām samazinās domstarpības un novedīs pie savstarpēji pieņemamiem starptautiska mēroga risinājumiem.

1.9

EESK atzīmē, ka Komisija atzīst to, ka konkurences tiesības nav piemērojamas vienveidīgi visās pasaules jurisdikcijās un ka to piemērošanā ir atšķirības. Komisija atzīst arī konkurences tiesību aizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieaugošo nozīmi.

1.10

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija īsteno divējādu politiku, pilnveidojot ciešāku divpusējo sadarbību ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem un izskatot veidus, kā paplašināt daudzpusēju sadarbību konkurences jomā. EESK tādēļ mudina Komisiju paātrināt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda sadarbība un dialogs palīdz noteikt iespējamās problēmas, kas izriet no Regulas Nr. 4056/86 atcelšanas ES, un konstruktīvi risināt minētās problēmas, tādējādi ievērojot katra partnera tiesību sistēmas īpatnības. Konsekvencei attiecībā uz līnijpārvadātāju pakalpojumiem dažādās valstīs patiesi ir būtiska nozīme starptautiskajā tirdzniecībā.

1.11

EESK aicina Komisiju, izstrādājot pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē, ņemt vērā Komisijas un tās galveno tirdzniecības partneru un dialoga un sadarbības rezultātus.

1.12

EESK atzīst, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojumā ir norāde uz turpmāk minētajiem elementiem, un atbalsta to, ka minētie elementi būtu jāņem vērā, izstrādājot pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē.

1.13

EESK uzskata, ka Komisijai, atceļot Regulu Nr. 4056/86, būtu jāņem vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu intereses. MVU ir ES ekonomikas pamats, un tiem ir svarīga nozīme pārskatītajā Lisabonas stratēģijā. Tirgiem joprojām jābūt atvērtiem pašreizējai un iespējamai konkurencei, ieskaitot mazos un vidējos kuģniecības uzņēmumus.

1.14

EESK uzskata, ka, neraugoties uz to, ka konsolidācijai var būt labvēlīga ietekme uz ES rūpniecību (efektivitātes peļņas guvums, apjomradīti ietaupījumi, izmaksu ietaupījumi), jāievēro piesardzība, lai izvairītos no tā, ka konsolidācijas — kas var sekot Regulas Nr. 4056/86 atcelšanai — rezultātā attiecīgajā tirgū samazinās dalībnieku skaits, t.i., samazinās konkurence.

1.15

Saskaņā ar jauno režīmu EESK aicina abas Eiropas līmenī ieinteresētās puses — kravu nosūtītājus un pārvadātājus — apspriest nozīmīgas problēmas, kas rada savstarpēju ieinteresētību.

2.1.1

Jūras transporta pakalpojumi ir ES ekonomikas attīstības pamatā, jo jūras transporta pārvadājumi veido 90 % ES ārējās tirdzniecības un 43 % iekšējās tirdzniecības pārvadājumu. Jau ilgus gadus tā ir starptautiska un globalizēta darbība. Pārvadājumus veic, izmantojot galvenokārt divu veidu pakalpojumus: līnijpārvadājumus un līgumreisus, kas attiecīgi līdzinās autobusu un taksometru pakalpojumiem jūrā. ES flote veido 25 % pasaules flotes, un ES kuģu īpašnieki kontrolē vairāk nekā 40 % pasaules flotes. Vēl 40 % pasaules flotes pieder Klusā okeāna baseina valstīm. ES kuģniecība un tās klienti (fraktētāji/nosūtītāji) darbojas augsti konkurētspējīgā vidē aizjūras teritorijās un Eiropas tirgos.

2.1.2

Regulā 4056/86 ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi konkurences noteikumu (Līguma 81. un 82. pants) piemērošanai līnijpārvadājumu pakalpojumiem uz Kopienas ostām un no tām. Līgumreisu kuģu pakalpojumi tomēr neietilpa Regulas Nr. 4056/86 darbības jomā. Minētajai regulai sākotnēji bija divi uzdevumi. Tajā bija iekļauti procedūras noteikumi EK konkurences noteikumu piemērošanai jūras transporta nozarē. Minētais uzdevums ir kļuvis lieks pēc 2004. gada 1. maija, kad līnijpārvadājumu transportam sāka piemērot Regulas Nr. 1/2003 vispārējos konkurences piemērošanas noteikumus. Regula Nr. 1/2003 tomēr neattiecas uz starptautiskajiem līgumreisu kuģu pakalpojumiem un kabotāžas pakalpojumiem. Otrkārt, ar Regulu Nr. 4056/86 nosaka dažas īpašas konkurences materiālo tiesību normas jūrniecības nozarei un, jo īpaši, kategoriju atbrīvojumu līnijpārvadātāju konferencēm, ļaujot tām ar zināmiem nosacījumiem noteikt cenas un regulēt kuģu tilpību.

2.2.1

Kopš Regulas Nr. 4056/86 pieņemšanas līnijsatiksmes tirgū ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Ilgstošās konteinerizēšanas tendences rezultātā ir palielinājies to konteineru kuģu skaits un izmērs, kas ir pilnībā aprīkoti ar nodalījuma vadīklām, un pieaugusi globālo maršrutu tīklu nozīme. Iepriekš minētais ir veicinājis jaunu operatīvu līgumu popularitāti, samazinājis līnijpārvadātāju konferenču nozīmi un ievērojami palielinājis spēcīgu ārējo konkurentu skaitu. Citās pasaules daļās, piemēram, ASV Likuma par okeāna kuģošanas reformu (OSRA) ieviešana 1999. gadā ir izmainījusi noteikumus par konferencēm, kas apkalpo ASV tirdzniecības maršrutus, atļaujot slēgt konfidenciālus līgumus par pakalpojumiem. Šodien globālie līnijpārvadātāji darbojas galvenokārt maršrutos no austrumiem uz rietumiem, kā arī maršrutos no ziemeļiem uz dienvidiem, turpretī mazie un vidējie pārvadātāji darbojas galvenokārt maršrutos no ziemeļiem uz dienvidiem un Eiropas mazajā kabotāžā.

2.2.2

UNCTAD (Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par tirdzniecību un attīstību) Līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodekss sākotnēji bija paredzēts, lai regulētu līnijpārvadātāju konferenču sistēmu maršrutos starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm (3). Rīcības kodeksu ir ratificējušas, apstiprinājušas vai tam ir pievienojušās 13 ES dalībvalstis un Norvēģija, savukārt Malta to ir parakstījusi, bet nav ratificējusi. Uz to ir atsauces vairākos ES nolīgumos ar trešām valstīm (4) un acquis communautaire (Regulas Nr. 954/79, 4055/86, 4056/86, 4058/86). Neraugoties uz acīmredzamo dublēšanos tāljūras līnijpārvadājumu maršrutos, UNCTAD kodekss juridiski joprojām ir spēkā.

2.2.3

Transporta izmantotāji (nosūtītāji un kravas ekspeditori) regulāri ir izteikuši šaubas par konferenču sistēmas nepieciešamību; tā viņuprāt nenodrošina atbilstošus, efektīvus un drošus pakalpojumus, kas piemēroti viņu vajadzībām. ESC  (5) jo īpaši uzskata, ka konferenču kategoriju atbrīvojuma atcelšana ļaus attīstīt pilnveidotas klienta-pakalpojuma sniedzēja partnerattiecības, kas koncentrēsies uz tādiem loģistikas risinājumiem, kuri palīdzēs ES uzņēmumiem konkurēt starptautiskā līmenī. Līdzīgā kārtā patērētāji būtu ieguvēji no nedaudz pazeminātām cenām, kad samazinājās likmes par ES ienākošajiem produktiem. Kuģu īpašnieki turpretī uzskata, ka līnijpārvadātāju konferences ir veicinājušas pakalpojumu stabilitāti un ka konferenču režīms ir devis viņiem iespēju tikt galā ar traucējumiem (sezonāliem vai ģeogrāfiskiem vai klimata apstākļu izraisītiem) vairumā maršrutu. Tikmēr globālie pārvadātāji (ELAA  (6) locekļi) un ESC ir uzsākuši dialogu ar Komisiju, lai palīdzētu tai izveidot ES konkurences noteikumiem atbilstošu alternatīvu sistēmu.

2.2.4

Komisija 2003. gadā uzsāka Regulas Nr. 4056/86 pārskatīšanu, lai noteiktu, vai iespējams nodrošināt drošus, regulārus jūras transporta pakalpojumus, izmantojot līdzekļus, kas ir mazāk ierobežojoši nekā horizontālā cenu noteikšana un kuģu jaudas regulēšana. Tālab Komisija 2003. gada martā publicēja konsultatīvu dokumentu un 2003. gada decembrī organizēja minētā dokumenta atklātu izskatīšanu kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm. Bez tam Komisija 2004. gada jūnijā publicēja darba dokumentu, kam 2004. gada oktobrī sekoja Baltā grāmata, kuru plaši apsprieda kopā ar ieinteresētajām pusēm. Eiropas Parlaments (7) un EESK (8) iesniedza savus atzinumus par Balto grāmatu attiecīgi 2005. gada 1. decembrī un 2004. gada 16. decembrī, un abos atzinumos bija vienprātīgs secinājums, ka vēlamais darbības virziens ir nevis atcelšana, bet gan pārskatīšana. Komisija 2005. gada decembrī beidzot iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko atceļ Regulu Nr. 4056/86.

2.3.1

Lai gan aptuveni 80 % visu sausās un šķidrās beztaras kravas jūras pārvadājumu visā pasaulē veic, izmantojot līgumreisus, lielākajai daļai minētā plašā nozare ir terra incognita. Līgumreisu pārvadājumu pamatrādītāji ir šādi: globāls konkurences tirgus, gandrīz ideāls konkurences modelis, nestabils un neprognozējams pieprasījums, daudz mazu uzņēmējsabiedrību, vispārēji tirdzniecības modeļi, viegla ienākšana ostā un iziešana no ostas, ļoti liela rentabilitāte, atsaucība uz tirgu attīstību un nosūtītāju vajadzībām. Līgumreisu kuģu pakalpojumu tirgus ir loti sadrumstalots, un kopumā ir apmierinājis fraktētāju/nosūtītāju vajadzības, neradot lielas problēmas saistībā ar konkurences noteikumiem ne starptautiskā mērogā, ne ES. Tas, ka par minēto nozari nav sūdzību, vēl jo vairāk apliecina tās augsto konkurētspēju un apmierinošos rādītājus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulā Nr. 4056/86 ir paredzēts, ka līgumreisu kuģu pakalpojumi ir darbība, uz ko minētā regula neattiecas. EK Līguma 81. un 82. pants ir tieši attiecināms uz minēto nozari. Turklāt starptautiskie līgumreisu pakalpojumi (un kabotāžas pakalpojumi) neietilpst Regulas Nr. 1/2003 (konkurences piemērošanas noteikumi) darbības jomā.

2.4.1

Ņemot vērā tirgus un nozares struktūras izmaiņas kopš 1986. gada, Eiropas Komisija ir secinājusi, ka četri kumulatīvie nosacījumi, kas noteikti EK Līguma 81. panta 3. punktā un attiecas uz kategoriju atbrīvojuma piešķiršanu līnijpārvadātāju konferencēm, vairs netiek ievēroti. Minētā iemesla dēļ Komisija ir ierosinājusi atcelt Regulu Nr. 4056/86 pilnībā un jo īpaši līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojumu (3. līdz 8. pants, 13. un 26. pants). Atbilstoši EK vispārējai politikai samazināt Kopienas tiesību aktu skaitu tiek atcelti arī daži noteikumi, kas tiek uzskatīti par liekiem (2. un 9. pants). Komisija uzskata, ka minētās atcelšanas rezultātā samazināsies transporta izmaksas, vienlaikus saglabājoties pakalpojumu drošībai visos maršrutos un pieaugot Eiropas nozares konkurētspējai.

2.4.2

Pirms līnījpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojuma atcelšanas Komisija ir paredzējusi izsludināt attiecīgas pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē, lai palīdzētu vienkāršot pāreju uz pilnībā konkurētspējīgu režīmu. Komisija paredz izsludināt minētās pamatnostādnes līdz 2007. gada beigām. Līdz pamatnostādņu izsludināšanai Komisija kā pagaidu pasākumu pamatnostādņu sagatavošanā 2006. gada septembrī publicēs analītisku dokumentu par līnijsatiksmi.

2.4.3

Komisijas priekšlikumā par Regulas Nr. 4056/86 atcelšanu ir ietverts arī priekšlikums grozīt Regulu Nr. 1/2003, lai starptautisko līgumreisu pakalpojumus un kabotāžas pakalpojumus iekļautu minētās regulas darbības jomā.

3.1

EESK uzskata, ka pašreizējā priekšlikumā ir atbalstīta līdzsvarota pieeja, kurā ņemti vērā šādi faktori: Eiropas nozares konkurētspējas ieguvums konkurences rezultātā, pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņas un to ietekme uz transporta pakalpojumu sniegšanu, starptautiskā transporta ietekme uz ES galvenajiem tirdzniecības partneriem, kā arī uz jaunattīstības valstīm, globālo nosūtītāju un pārvadātāju viedoklis un mazo un vidējo pārvadātāju un kravas nosūtītāju viedoklis.

3.2.1

Līgumreisu pārvadājumu nozare darbojas vispārējā tirgū gandrīz ideālas konkurences apstākļos. Šo minētās nozares unikālo iezīmi, ko ir atzinuši praktiķi un akadēmiķi, ir atzinusi arī ES Regulā Nr. 4056/86. EESK izprot, ka minētajai nozarei turpmāk jāpiemēro Regulā Nr. 1/2003 paredzētie konkurences procedūras noteikumi, un tādēļ apstiprina ierosināto pieeju. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pētījumu par līgumreisu kuģniecības ekonomiskajām un juridiskajām iezīmēm. Juridiskās noteiktības labad EESK mudina Komisiju sniegt norādījumus (pirms Regulā Nr. 1/2003 paredzēto izņēmumu atcelšanas) par līgumreisu kuģniecības nozares dažādo sadarbības līgumu atbilstības ES konkurences tiesībām pašnovērtēšanu. Līgumreisu pakalpojumu nozarē nav nekādu pretenziju un juridisku precedentu, un tas ir pierādījums nozares darbībai ideālas konkurences apstākļos. Lai nodrošinātu juridiskus kritērijus nozares pašnovērtēšanai saskaņā ar EK konkurences noteikumiem, būs nepieciešama plašāka informācija par minētas nozares darbību un līgumiem. Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas un kuģniecības nozares pārstāvju pastāvīgās apspriedes par 81. un 81. panta piemērošanu līgumreisu kuģošanai.

3.2.2

Attiecībā uz jūras kabotāžu EESK piekrīt ierosinātajam režīmam, t.i., uz kabotāžu ir attiecināmi Regulas Nr. 1/2003 procedūras noteikumi. Lielākā daļa līgumu minētajā nozarē neietekmēs ES iekšējo tirdzniecību un neradīs nekādus konkurences ierobežojumus.

3.2.3

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK piekrīt Komisijas pieejai attiecībā uz turpmāko režīmu līgumreisu un kabotāžas nozarē.

3.3.1

Attiecībā uz līnijsatiksmes nozari EESK atzīmē Komisijas priekšlikumu atcelt līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojumu no EK Līgumā paredzētajiem konkurences noteikumiem, pamatojoties uz to, ka vairs nav atbilstības EK Līguma 81. panta 3. punktā izklāstītajiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem. Komisija uzskata, ka minētās atcelšanas rezultātā samazināsies transporta izmaksas, vienlaikus saglabājoties pakalpojumu drošībai visos maršrutos, un pieaugs Eiropas nozares konkurētspēja. EESK saglabā savu nostāju jautājumā par to, vai ierosinātā atcelšana nodrošinās ilgtspējīgu rezultātu.

3.3.2

EESK atzīmē Komisijas nodomu izsludināt attiecīgas pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē kā pārejas pasākumu uz pilnībā konkurētspējīgu režīmu. EESK aicina Komisiju izstrādāt minētās pamatnostādnes ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un attiecīgi informēt par to atbilstošās ES iestādes.

3.3.3

Komisijas priekšlikums ir pārskatīšanas procesa, kas aizsākās 2003. gadā un kurā bija iesaistītas visas attiecīgās ES iestādes un ieinteresētās puses, rezultāts. Komisija noslēdza līgumu arī ar neatkarīgiem konsultantiem par trīs pētījumiem, kuros tika izskatītas problēmas saistībā ar kategoriju atbrīvojuma režīma atcelšanu un kuru secinājumus publicēja Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

3.3.4

EESK ir ņēmusi vērā arī to, ka Komisijas priekšlikums par līnijpārvadātāju kategoriju atbrīvojuma atcelšanu ir pamatots tikai ar EK Līguma 83. pantu (konkurences noteikumi), turpretī Regulas Nr. 4056/86 juridiskais pamats bija EK Līguma 83. pants (konkurences noteikumi) apvienojumā ar 80. panta 2. punktu (transporta politika).

3.3.5

EESK atzīmē, ka Komisija atzīst to, ka konkurences tiesības nav piemērojamas vienveidīgi visās pasaules jurisdikcijās un ka to piemērošanā ir atšķirības. Komisija atzīst arī konkurences tiesību aizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieaugošo nozīmi.

3.3.6

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija īsteno divējādu politiku, pilnveidojot ciešāku divpusējo sadarbību ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem un izskatot veidus, kā paplašināt daudzpusēju sadarbību konkurences jomā. EESK tādēļ mudina Komisiju paātrināt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda sadarbība/dialogs palīdz noteikt iespējamās problēmas, kas izriet no Regulas Nr. 4056/86 atcelšanas ES, un konstruktīvi risināt minētās problēmas, tādējādi ievērojot katra partnera tiesību sistēmas/jurisdikcijas īpatnības. Konsekvencei attiecībā uz līnijpārvadātāju pakalpojumiem dažādās valstīs patiesi ir būtiska nozīme starptautiskajā tirdzniecībā.

3.3.7

EESK aicina Komisiju, izstrādājot pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē, ņemt vērā Komisijas un tās galveno tirdzniecības partneru dialoga/sadarbības rezultātus.

3.3.8

EESK atzīst, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojumā ir norāde uz turpmāk minētajiem elementiem, un atbalsta to, ka minētie elementi būtu jāņem vērā, izstrādājot pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē.

3.3.9

EESK iesaka Komisijai, atceļot līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojumu, papildus skaidri izteiktiem konkurences faktoriem ņemt vērā arī cilvēka faktoru (ietekmi uz Eiropas jūrnieku nodarbinātību). EESK arī aicina Komisiju izvērtēt šīs ietekmes apjomu, īpaši, konsultējoties ar Jūras transporta nozares sociālā dialoga komiteju.

3.3.10

Papildus vienīgi ar konkurenci saistītiem jautājumiem EESK iesaka Komisijai ņemt vērā drošības aspektu (kuģniecības kvalitātes zudums Eiropas ūdeņos) attiecībā uz līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojuma atcelšanu.

3.3.11

EESK uzskata, ka Komisijai, atceļot Regulu Nr. 4056/86, būtu jāņem vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu intereses. MVU ir ES ekonomikas pamats, un tiem ir svarīga nozīme pārskatītajā Lisabonas stratēģijā. Tirgiem joprojām jābūt atvērtiem pašreizējai un iespējamai konkurencei, ieskaitot mazos un vidējos kuģniecības uzņēmumus.

3.3.12

EESK uzskata, ka, neraugoties uz to, ka konsolidācijai var būt labvēlīga ietekme uz ES rūpniecību (efektivitātes peļņas guvums, apjomradīti ietaupījumi, izmaksu ietaupījumi), jāievēro piesardzība, lai izvairītos no tā, ka konsolidācijas — kas var sekot Regulas Nr. 4056/86 atcelšanai — rezultātā attiecīgajā tirgū samazinās dalībnieku skaits, t.i., samazinās konkurence.

3.3.13

Saskaņā ar jauno režīmu EESK aicina abas Eiropas līmenī ieinteresētās puses — kravu nosūtītājus un pārvadātājus — apspriest nozīmīgas problēmas, kas rada savstarpēju ieinteresētību.

4.1.1

EESK atzīmē, ka Regulai Nr. 4056/86 bija divkāršs juridiskais pamats (80. panta 2. punkts un 81.-82. un 83. pants attiecīgi saistībā ar transporta politiku un konkurenci, turpretī priekšlikumam ir tikai viens šāds pamats (81.-82. pants). EESK atzīmē arī to, ka vienu juridisko pamatu atbalsta Padomes Juridiskais dienests. EESK labprāt saņemtu informāciju no Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta par to, vai transporta apsvērumi tikai papildina konkurences apsvērumus un vai Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests saglabā savu iepriekšējā atzinumā (2005. gada decembrī) izteikto viedokli par divkāršo juridisko pamatu.

4.2.1

Komisija ierosina atcelt Regulas Nr. 4056/86 9. pantu, pamatojoties uz to, ka tā neuzskata, ka līnijpārvadātāju konferenču kategoriju atbrīvojuma atcelšana varētu radīt starptautisko likumu iespējama konflikta risku. Komisija uzskata, ka šāds likumu konflikts rastos vienīgi tad, ja viena jurisdikcija pieprasītu ko tādu, kas ir aizliegts citā jurisdikcijā. Komisijas rīcībā nav informācijas par jurisdikcijām, kuras paredz šādu pienākumu līnijsatiksmes operatoriem.

4.2.2

EESK, paredzot turpmākus iespējamus likumu konfliktus, kas izriet no citu jurisdikciju juridiskajiem instrumentiem, aicina Komisiju iestrādāt pamatnostādnēs mehānismu šādu problēmu risināšanai. Šāds nosacījums attiecībā uz konsultācijām samazinās domstarpības un novedīs pie savstarpēji pieņemamiem starptautiska mēroga risinājumiem.