8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/1

1.1

Komiteja uzskatīja par nepieciešamu vienā no iepriekšējiem atzinumiem (1) par nanozinātnēm un nanotehnoloģijām (N&N) iekļaut biežāk lietoto jēdzienu īsu paskaidrojumu, jo atzinumā bija apspriests temats, kas daļēji ir jauns un kurā tiek izmantoti mazzināmi vai reti lietoti termini. Tāpēc ir lietderīgi minēto terminu paskaidrojumu iekļaut arī šajā atzinumā.

1.1.1

Sakarā ar to, ka 2006. gadā papildus sestajai ietvarprogrammai tiek īstenotas arī daudzas citas 2000. gadā uzsāktas ES programmas, parindēs ir jānorāda svarīgākās ar N&N saistītās programmas. Ir jo īpaši jāpiemin tās programmas, kas ir īpaši nozīmīgas jaunajām dalībvalstīm, jo tām vēl nav bijis iespēju piedalīties šāda veida programmās kopš to sākuma, kā arī piedalīties pirms 2004. gada notikušās diskusijās.

1.2.1

“Nano–” kāda veseluma miljardā daļa. Sakarā ar to, ka šajā gadījumā ir runa par mēriem, ar “nano–” tiek apzīmēta metra miljardā daļa.

1.2.2

“Mikro–”: kāda veseluma miljonā daļa. Šajā gadījumā tā ir metra miljonā daļa.

1.2.3

“Nanozinātnes”: nanozinātnes pēta matērijas pamatstruktūru un īpašības atomu un molekulu līmenī un ir jauna tradicionālo zinātnes nozaru (ķīmija, fizika, elektroniskā bioloģija utt.) metode. Tās ir zinātnes, kas dažādās disciplīnās pēta atomu iespējas. (3)

1.2.4

“Nanotehnoloģijas”: tās ir tehnoloģijas, kas ļauj manipulēt ar atomiem un molekulām tā, lai rastos jaunas virsmas un objekti. Pateicoties cita veida sastāvam un jaunajam atomu izvietojumam, tādējādi tiek panākts, ka rodas sevišķas, ikdienas dzīvē izmantojamas īpašības (4). Respektīvi, tās ir tehnoloģijas, kas izmanto metra miljardās daļiņas.

1.2.5

Šeit iederētos iepriekš izklāstītās definīcijas papildināšana ar vēl vienu, kas ir precīzāka no zinātniskā viedokļa. Nanotehnoloģija ir materiālu, mehānismu un sistēmu radīšanas multidisciplināra metode, kontrolējot matēriju nanometriskā līmenī. Sakarā ar to, ka pieeja ir multidisciplināra, ir vajadzīga plaša zināšanu bāze tādās nozarēs kā elektronika, fizika un ķīmija, lai iegūtu kvalifikāciju nanotehnoloģijās.

1.2.6

“Nanomehānika”: izmēri lielā mērā nosaka objekta īpašības jau tad, ja mērvienība viens nanometrs tiek nomainīta pret vairākiem dučiem nanometru (tas attiecas uz objektiem, kas sastāv no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem atomu). Šādā izmēru diapazonā kādam no 100 dzelzs atomiem sastāvošam objektam piemīt pilnīgi citas fizikāli ķīmiskās īpašības, nekā citam objektam, kas sastāv no 200 tādiem pašiem atomiem, — arī tad, ja abi minētie objekti ir veidoti no vienādiem atomiem. Līdzīgā kārtā no nanodaļiņām sastāvošam cietam ķermenim piemīt pilnīgi citas mehāniskās un elektromagnētiskās īpašības nekā tradicionāli veidotiem cietiem ķermeņiem ar tādu pašu ķīmisko sastāvu. Šīs īpašības ir atkarīgas no to atsevišķo vienību īpašībām, no kurām sastāv attiecīgais cietais ķermenis.

1.2.7

“Mikroelektronika” — elektronikas nozare, kas nodarbojas ar tādu integrālo shēmu izstrādāšanu, kas darbojas “pusvadītāja vienīgajā diapazonā” un kuru izmēri ir ļoti mazi. Pašlaik ar mikroelektronikas tehnoloģiju palīdzību ir iespējams konstruēt atsevišķus komponentus, kuru izmēri ir mazāki par 0,1 mikrometru vai 100 nanometriem (5).

1.2.8

“Nanoelektronika” — zinātne, kas nodarbojas ar tādu elektrisko shēmu izpēti un izgatavošanu, kas ar tehnoloģiju un dažādu materiālu palīdzību tiek veidotas no citiem materiāliem nevis silīcija un kam raksturīgi pavisam citi darbības principi nekā pašreiz ražotām shēmām (6).

1.2.9

Nanoelektronika kļūst par nanotehnoloģiju galveno jomu. Tā pretendē uz apmēram tādu pašu lomu, kāda patlaban visās zinātnes nozarēs un rūpniecības procesos ir elektronikai (7).

1.2.10

“Biomimētika”  (8) — zinātne, kas pēta likumus, kam atbilstoši veidojas dabā sastopamā molekulu struktūra. Pārzinot minētos likumus, būtu iespējams izgatavot mākslīgus nanomotorus, kas darbotos atbilstoši tādiem pašiem principiem, kādi valda dabā (9).

1.3.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iesniegtos priekšlikumus rīcības plāna N&N jomā īstenošanai līdz 2009. gadam un jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

1.3.1.1

Koordinācijas centra darbiniekiem ir jābūt dziļām un pierādītām zināšanām zinātnes un vadības jomā, kā arī spilgti izteiktai spējai uztvert tendences vidē, kur attīstās N&N.

1.3.1.2

Arī uz N&N nozari attiecas tas, ka “Eiropas Kopienas atbalstītajiem pētniecības un izstrādes pasākumiem ir nozīmīga Eiropas pievienotā vērtība. To potenciāls ir daudzkārt lielāks nekā atsevišķo dalībvalstu iespējas, un tie jau ļāvuši Eiropā izdarīt pasaules mēroga atklājumus” (10). Tāpēc ir svarīgi, lai pastāvētu koordinācijas centrs, kas šajā jomā nodrošina vadību, un ir skaidri jānosaka atbildības jomas.

1.3.2

Ņemot vērā N&N revolucionāro attīstību, Komiteja uzskata, ka laikā, kad pasaules tirgū parādās arvien jauni un agresīvi konkurenti, Eiropas iespēja uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas jomā ieņemt līderpozīcijas ir atkarīga no koordinācijas spējas, kā arī spējas Eiropā sasniegt kritisko masu, lai nanotehnoloģijām rastos stabils pamats.

1.3.3

Komiteja uzskata, ka izšķirīga nozīme ir tam, lai Eiropas Savienībai izdotos izstrādāt tādu rīcības plānu N&N jomā, ar kura palīdzību tiktu rosināta kopēja pārvaldība un rastos iespēja integrēt atšķirīgus līmeņus (ES, dalībvalstis un reģionus), ievērojot subsidiaritātes principu. Minētajā rīcības plānā ir jāpievērš īpaša uzmanība šādiem jautājumiem:

1.3.4

Komiteja iesaka papildus Kopienas rīcības plānam izstrādāt dalībvalstu rīcības plānus, ar kuru palīdzību būtu nepārtraukti jānodrošina koordinācija, kā arī nemitīga konverģences un sinerģijas salīdzinošā novērtēšana šādās jomās: infrastruktūra, apmācība un izglītība; riska novērtēšana, apmācība par darba drošību, ar normām un patentiem saistītā standartizācija, kā arī visbeidzot — dialogs ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši — ar patērētājiem.

1.3.5

Komiteja uzskata, ka Eiropas rūpniecībai ir jāiegulda vairāk pūliņu ar N&N saistītā pētniecībā un pielietojuma jomā un ka šis darbs ir jāpasteidzina, lai sasniegtu vismaz tādu ieguldījumu apjomu, kādus sasnieguši progresīvākie konkurenti. To iespējams panākt ar šādu pasākumu palīdzību: Eiropas tehnoloģiju platformu koncepcija; N&N rūpnieciska pielietojuma aizsardzība un stimulēšana; mērķtiecīgas apmācības veicināšana mazajos un vidējos uzņēmumos; Eiropas mēroga tīklu izveide ar N&N saistītas inovācijas un pielietojuma jomā; darba ņēmēju un tehnisko speciālistu starpdisciplīnu izglītošana; nanotehnoloģijas speciālistu apmācība uzņēmumā, kā arī prototipu izgatavošanai un sertifikācijai paredzētu laboratoriju iekārtošana; kopējas tehnisko normu sistēmas izveide nolūkā aizsargāt intelektuālo un rūpniecisko īpašumu.

1.3.6

Komiteja uzskata, ka papildus reizi divos gados sniedzamajam ziņojumam par Kopienas rīcības plāna izpildes kontroli un uzraudzību un atbilstību pārējām Kopienas politikām ir reizi gadā jāsniedz arī progresa ziņojums par apstiprinātā grafika izpildi, un minētajam ziņojumam jāpievieno dalībvalstu ziņojumi par valsts rīcības plāna izpildi.

1.3.7

Šāds ziņojums būtu jāiesniedz ne vien EP un Padomei, bet arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.1

Nanozinātnes un nanotehnoloģijas (N&N) ir strauji augoša zinātnes joma ar ārkārtīgi daudzsološām iespējām fundamentālo pētījumu pārvēršanai sekmīgās inovācijās. Minētā nozare ir ārkārtīgi nozīmīga gan lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju kopumā, gan lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus, ar kuru palīdzību iespējams uzlabot sabiedrības labklājību un pilsoņu dzīves kvalitāti.

2.2

Analītiķi principā ir pārliecināti par to, ka uz N&N balstīti materiāli, produkti un pakalpojumi laika posmā līdz 2015. gadam spēj radīt pasaules tirgu (11) ar apgrozījumu simtiem miljardu euro katru gadu ar nosacījumu, ka izcilību zinātnē iespējams pārvērst komerciāli stabilos produktos, procesos un pakalpojumos, ja — kā uzsvērusi pati Komisija — iespējams gādāt par to, lai neatkārtotos “ar citām tehnoloģijām jau piedzīvotais Eiropas paradokss” (12).

2.3

Komiteja uzskata, ka šajā sakarā ir vajadzīgi šādi pasākumi:

2.4

Komiteja jau ir sniegusi atzinumu (13) par minēto tematu, cita starpā iekļaujot tajā šādus ieteikumus:

2.5.1

Pēdējos piecos gados Eiropas Komisija ir izmantojusi Kopienas līdzekļus aptuveni 30 izcilības centru atbalstam saistībā ar dažādām Kopienas Pētniecības ietvarprogrammas tematiskajām prioritātēm; daudzi no minētajiem centriem (14), kas darbojas N&N attīstības jomā, ir piesaistīti universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem jaunajās dalībvalstīs.

2.5.2

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Kopīgais pētniecības centrs turpinātu atbalstīt izcilības centrus un to izveidi — jo īpaši N&N nozarē jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, iekļaujot minēto aspektu šādu centru darba programmās un to skaidri definējot.

2.5.3

Komiteja uzskata, ka Komisijai tomēr jāatbalsta arī Eiropas N&N inovācijas, lietojumu tīklu izaugsme un N&N prototipu skaidra definēšana, jo īpaši saistībā ar nelieliem uzņēmumiem, kas veido Eiropas rūpniecības tīkla lielāko daļu.

2.5.4

Jo īpaši ir jānodrošina speciāli pakalpojumi, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast ar N&N lietojumiem saistītās iespējas un šādu lietojumu nepieciešamību, kā arī nolūkā palielināt veiksmīgu iniciatīvu, piemēram, Gate2Growth  (15) un Minanet  (16), skaitu. Tāpēc ir jāatrod jaunas riska finansēšanas iespējas un jāveido papildu aizsardzības sistēmas, kas papildina pašreizējās sistēmas.

2.5.5

Komiteja uzskata, ka ir arī jāattīsta tālāk ar tehnoloģijām un informācijas sabiedrību saistītā Kopienas iniciatīva PHANTOMS, proti, izcilības tīkls nanotehnoloģiju jomā, kas izveidots atbilstoši Kopienas programmai IST/FET, un uzskata, ka minētā tīkla darbībai jākļūst pamanāmākai.

2.5.6

Komisija arī uzskata, ka ir intensīvāk jāveicina pētniecība un inovācija jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs un ka ir jāattīsta un jāatvieglo sinerģija ar iniciatīvām EUREKA un COST, kurās ietilpst tādas darbības N&N jomā, kuras daudzās no šām valstīm jau ir paveiktas.

2.6.1

Ir aprēķināts (17), ka līdz 2005. gada janvārim visā pasaulē valdību, uzņēmumu un finanšu nozares kopējie izdevumi N&N nozarē ik gadu ir sasnieguši aptuveni 7 miljardus EUR (vairāk nekā puse šo līdzekļu nāk no valsts kases), un šīs summas ģeogrāfiskais sadalījums ir šāds: Ziemeļamerika 35 %, Āzija 35 %, Eiropa 28 % un pārējie reģioni — 2 %.

2.6.1.1

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju: kaut arī valsts ieguldījumu apjoma atšķirības dažādu valstu starpā deviņdesmito gadu vidū vēl bija ļoti mazas (apm. 1 EUR ASV un Japānā, 0,50 EUR ES), 2005. gadā ASV uz vienu iedzīvotāju tērēja jau 5 EUR, Japānā 6,50 EUR, bet ES — 3,50 EUR. Tiek prognozēts, ka 2011. gadā minēto izdevumu apjoms būs vairāk nekā 9 EUR uz vienu iedzīvotāju ASV un Japānā un 6,50 EUR uz vienu iedzīvotāju ES (18).

2.6.2

Rūpniecības nozarē ik gadu visā pasaulē tiek tērēti aptuveni 3 miljardi EUR, no tiem 46 % tērē ASV strādājoši uzņēmumi, 36 % tērē uzņēmumi Āzijā, 17 % tērē Eiropas uzņēmumi un mazāk nekā 1 % — uzņēmumi pārējās pasaules daļās. Aptuveni 1 500 uzņēmumu ir paziņojuši, ka plāno aktīvi nodarboties ar pētniecību un attīstību N&N jomā, 80 % no tiem ir jaundibināti uzņēmumi, no kuriem vairāk nekā puse darbojas ASV. Masu saziņas līdzekļu sagatavoto ziņojumu un rakstu par nanotehnoloģijām skaits ir palielinājies no 7 000 līdz 12 000 (19).

2.6.3

Kopš 2000. gada beigām pagājušo piecu gadu laikā ASV valdība nanotehnoloģiju nozarē ir ieguldījusi vairāk nekā četrus miljardus dolāru. Prezidenta Buša valdība tikai attiecībā uz 2006. gadu vien ir pieprasījusi, lai vienpadsmit federācijas līmenī strādājošām pētniecības aģentūrām, kas nodarbojas ar N&N pētniecību, piešķirtu vairāk nekā miljardu dolāru. Kā norādīts 2005. gadā publiskotajā ziņojumā “Nanotehnoloģijas iniciatīvas novērtējums pēc pieciem gadiem”, ir vispārzināms, ka ASV pasaules mērogā ieņem līderpozīcijas N&N pētniecības un attīstības jomā, un ik gadu ASV tiek veikti valsts un privāti ieguldījumi triju miljardu dolāru apmērā, kas ir viena trešā daļa šāda veida izdevumu visā pasaulē.

2.6.3.1

ASV ieņem līderpozīcijas arī uzņēmumu dibināšanas, publikāciju un patentu jomā. Federācijas līmenī tiek uzskatīts, ka izdevumi, kas saistīti ar jaunu zināšanu gūšanu un jaunas infrastruktūras izveidi, ir atbilstoši un apjomīgi, kas savukārt dara iespējamu ievērojamu ekonomikas rentabilitāti ilgstošā laika periodā.

2.6.4

Japānā 2003. gadā tika iztērēti apmēram 630 miljoni EUR, no šīs summas 73 % piešķīra Izglītības ministrija, bet 21 % — Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Pētniecība galvenokārt ir orientēta uz nanomateriāliem. Uzņēmuma Mitsui vadība ir nolēmusi turpmāko četru gadu laikā nanotehnoloģiju jomā kā riska kapitālu ieguldīt vairāk nekā 700 miljonus EUR, bet ar Izšķirīgu tehnoloģiju fonda palīdzību ar N&N saistītā pētniecībā tiks ieguldīti aptuveni 30 miljoni EUR (20).

2.6.5

Turpinot apspriest stāvokli Āzijā, Taivāna līdz 2008. gadam ir paredzējusi ik gadu ieguldīt vairāk nekā 600 miljonus EUR, un N&N nozarē strādā apmēram 800 uzņēmumu. Tiek sagaidīts, ka 2006. gadā tiks saražoti produkti gandrīz 7,5 miljardu EUR vērtībā un ka līdz 2012. gadam uzņēmumu skaits pieaugs līdz 1500, saražoto produktu kopējai vērtībai palielinoties līdz 25 miljardiem EUR, — galvenokārt dažādās nanoelektronikas nozarēs.

2.6.5.1

Tomēr šāda pieauguma priekšnoteikums ir tas, ka ir jāatrisina intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā pastāvošās problēmas.

2.6.6

Dienvidkoreja ir viena no pirmajām valstīm, kuras uzņēmumi ir sekmīgi veikuši N&N produktu tirgvedību (21). Ir aprēķināts, ka ar nanotehnoloģijām saistītais iekšējā tirgus potenciāls ir vairāk nekā 2 miljardi EUR. Dienvidkoreja ir apstiprinājusi N&N programmu, kuras budžets ir 168 miljoni EUR (“Next Generation Core Development Program”), un minētajā programmā cita starpā prioritāte ir piešķirta nanomateriāliem, nanokompozītmateriāliem un bionanotehnoloģijām.

2.6.7

Austrālijā pēdējos gados ir izveidoti vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas strādā N&N nozarē, un to skaits gadā pieaug par vairāk nekā 50 %. Ikgadējo valsts un privāto ieguldījumu apjoms ar N&N saistītā pētniecībā ir aptuveni 60 miljoni EUR, un ieguldījumus veic galvenokārt jauno materiālu, bionanotehnoloģijas jomā, kā arī saistībā ar pielietojumiem medicīnā un ārstniecībā.

2.6.8

Saskaņā ar nesen Pekinā publicētu tādu pētījumu par nanotehnoloģiju attīstību Ķīnā laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam, kurā iekļautas arī prognozes laika posmam līdz 2015. gadam (22), Ķīna ir viena no pasaules līderiem N&N jomā strādājošu jaunu uzņēmumu dibināšanas, kā arī ar minēto jomu saistītu publikāciju un patentu skaita ziņā, un pētījumā ir aprēķināts, ka Ķīnas iekšējā tirgus potenciāls attiecībā uz N&N produktiem un sistēmām jau tagad pārsniedz 4,5 miljardus EUR, un līdz 2010. gadam tas pieaugs līdz vairāk nekā 27 miljardiem EUR, bet 2015. gadā tā apjoms palielināsies līdz vairāk nekā 120 miljardiem EUR (23).

2.6.9

EESK uzskata, ka aprakstītā starptautiskā situācija liecina par to, cik svarīga ir proaktīva vide, kas veicina pētniecību un inovāciju ES dalībvalstīs, lai spētu sekmīgi piedalīties nozarē notiekošajā pētniecībā un attīstībā.

3.1

Komiteja ir vienmēr uzsvērusi, ka ir strauji jāpalielina investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā gan absolūtajos, gan relatīvajos skaitļos, lai sasniegtu Barselonā izvirzīto mērķi, proti, 3 %. Ņemot vērā starptautiska mēroga tendences, Komiteja uzskata, ka N&N nozarei ir jāpiešķir prioritāte.

3.1.1

Komiteja uzskata, ka šādu pasākumu īstenošana būtu daudz veiksmīgāka, ja valstu un reģionu N&N pētniecības programmām nodrošinātu labi attīstītu Eiropas līmeņa koordināciju, izmantojot, piemēram, arī ERA–NET un ERA–NET PLUS sistēmas. (24) Turklāt būtu jāveic attiecīgi pasākumi universitāšu, pētniecības centru un uzņēmumu informēšanai un atbalstam, izmantojot COST  (25) , ESF  (26)un EUREKA  (27)instrumentus, kā arī jāpiešķir Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi.

3.1.2

Komiteja uzskata, ka šai Eiropas līmeņa koordinācijai un sadarbībai būtu jāattiecas arī uz valstu pasākumiem dažādas zinātnes nozares saistošas infrastruktūras, kā arī centru N&N jomā strādājošu kompetences un izcilības attīstīšanai; īstenojot šādu koordināciju un sadarbību būtu iespējams izveidot šo organizāciju integrētu Eiropas mēroga tīklu, tādējādi veicinot arī sinerģiju un izvairoties no funkciju pārklāšanās.

3.2.1

EESK ir pārliecināta, ka, ņemot vērā Kopienas rīcības plāna praktiskās īstenošanas iespējas un, lai plānam piešķirtu ticamību, tajā ir jāietver laika un izpildes termiņu grafiks, veicinot progresu un gūto panākumu labāku pārbaudi šādās jomās:

3.2.2

Komiteja uzstājīgi aicina Kopienas līmenī ievērojami palielināt N&N jomā veiktā pētniecībā, inovācijā un izglītošanā ieguldītu līdzekļu apjomu un vienlaicīgi šādu palielināšanu precīzi saskaņot ar atbilstīgu pasākumu īstenošanu valsts un reģionālā līmenī.

3.2.2.1

Šajā sakarā EESK norāda, ka — atšķirībā no citām pētniecības jomām — N&N jomā ieguldīto Kopienas līdzekļu apjoms atbilst dalībvalstu izdevumiem (vispār no pētniecībai tērēto Eiropas līdzekļu kopapjoma ES ieguldījums ir 4–5 %, turpretim dalībvalstu ieguldījums veido 87 %).

3.2.3

Komiteja uzskata, ka aptuveni 10,9 % līdzekļu, kas saskaņā ar 7. ietvarprogrammu 2007.–2013. gadam iedalīti īpašajai programmai “Sadarbība”, būtu jāparedz N&N un nanoelektronikas tematiskajām prioritātēm.

3.2.3.1

Programmā “Resursi” saistībā ar pētniecību un inovāciju N&N jomā pienācīga vieta jāpiešķir MVU, jo īpaši attiecībā uz “nanotehnoloģijas rajoniem”, infrastruktūru izcilībai un sagatavošanas pasākumiem.

3.2.3.2

Īpašajā programmā “Cilvēki” būtu pienācīgi jāveicina N&N pētnieku izglītošana un mobilitāte. Tas jādara arī attiecībā uz Kopīgā pētniecības centra darbību drošības un standartizācijas, kā arī nākotnes tehnoloģiju pētniecības jomās.

3.2.4

Savukārt konkurētspējas un inovācijas ietvarprogrammā (sākot no 2007. gada un izmantojot tai piešķirtos līdzekļus) būtu jāspēj finansēt tādas uzņēmējdarbības kultūras attīstīšanu, kas saistīta ar N&N jomā veiktas pētniecības pārņemšanu.

3.2.5

Komiteja stingri atbalsta Eiropas tehnoloģiju platformu izveidi, pamatojoties uz pašreizējām platformām nanoelektronikas un nanomedicīnas jomā. Šādas platformas ir ļoti piemērots līdzeklis visu publiskā un privātā sektora pārstāvju mobilizēšanai dažādajās nozarēs (zinātnē, izglītības sistēmā, tehnoloģijā, rūpniecībā, finanšu nozarē) nolūkā īstenot Kopienas, valsts/reģionālus vai kopīgus projektus un iniciatīvas, balstoties uz kopīgu, uz nākotni vērstu redzējumu un perspektīvo plānošanu (foresight).

3.2.6

Komiteja uzskata, ka izšķirīga nozīme ir ieguldījumiem maksimāli modernā augstākajā izglītībā un tālākizglītībā. Kopienas jaunajās programmās laika posmam pēc 2006. gada īpaši jāparedz tāda rīcība, ar kuras palīdzību starpdisciplīnu mērogā tiek nodrošināts atbalsts N&N attīstībai.

3.2.7

Komisijai būtu jāatvieglo N&N izmantošana rūpniecībā, atbilstoši Septītajā ietvarprogrammā iekļautajai N&N darba programmai līdz 2007. gadam veicot šādas darbības:

3.2.8

Komisijai jau tagad būtu aktīvāk jāpārrauga ar ētiku saistīti jautājumi, lai nodrošinātu tādu ar ētiku saistītu problēmu identificēšanu, kas var rasties saistībā ar N&N, jo īpaši tādās jomās kā medicīna, lauksaimniecība un pārtikas, kā arī kosmētikas rūpniecība.

3.3.1

Komiteja norāda, ka papildus ES rīcības plānam ir vajadzīgi dalībvalstu rīcības plāni, kas būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2006. gada pirmajā pusgadā. Mērķis ir konverģences un sinerģijas nodrošināšana tādās jomās kā infrastruktūra, izglītība un apmācība, uz normām un patentiem attiecināti standarti, kā arī riska novērtējums un visbeidzot — dialogs ar pilsonisko sabiedrību, patērētājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

3.3.2

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm N&N jomai būtu jāpiešķir lielāka tādu pieejamo publisko un privāto līdzekļu daļa, kas paredzēta ieguldījumiem, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei būtu regulāri jāiesniedz progresa ziņojumi par ieguldījumiem un valstu rīcības plānu īstenošanu.

3.3.3

Minētos ziņojumus būtu jāiekļauj Kopienas divu gadu ziņojumā, un tajos ir jāpievērš īpaša uzmanība šādiem jautājumiem:

3.3.4

EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai saglabātu atbilstošu līdzsvaru starp šādām divām vajadzībām — nepieciešamību sadarboties un vajadzību pēc ātra zinātniska un praktiska pielietojuma veselības un vides aizsardzības jomā no vienas puses un prasībām attiecībā uz izgudrojumu, kā arī intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību no otras puses.

3.3.5

Komisija uzskata, ka arī šajā sakarā uzskatāmi izpaužas trūkumi, kuru iemesls ir tas, ka nav visai ES kopīga patenta un vienotu uz patentēšanu attiecinātu tiesību aktu. Tas attiecas, piemēram, uz jautājumu, kurā dalībvalstī ir patentējami izgudrojumi bionanotehnoloģijas jomā, un informācija par jauniem izgudrojumiem un patentiem ieinteresētajām personām nav viegli pieejama.

3.4.1

Komiteja pilnībā atbalsta to, ka rīcības plānā ir ierosināts orientēties uz sadarbības un strukturēta dialoga izveidošanu starptautiskā līmenī. Tā iesaka pievienot šādus ieteikumus:

3.5.1

Komisija uzskata, ka ar N&N saistītas pētniecības pasākumi un to izplatīšana tehnoloģijas nodošanas nolūkos var būt ļoti noderīgi uzņēmumiem (īpaši MVU), galvenokārt pārņemot un papildinot energotaupības un vides aizsardzības tehnoloģijas, nanotehnoloģijas informātikas jomā, kā arī jaunu materiālu izmantošanu procesos, produktos, pakalpojumos un konverģējošās tehnoloģijas (Nano–Bio–Info).

3.5.2

Komiteja uzskata, ka Eiropas rūpniecībai ir jāiegulda vairāk pūliņu ar N&N saistītā pētniecībā un ir jāpasteidzina šo tehnoloģiju praktisks pielietojums, ka arī jāsasniedz vismaz tāds ieguldījumu apjoms, kas būtu pielīdzināms progresīvāko konkurentu veikto ieguldījumu apjomam. Šie centieni būtu jāveicina, izveidojot piemērotu regulējošu un tiesisku pamatu gan Kopienas, gan arī valstu/reģionālajā līmenī.

3.5.3

EESK ir pārliecināta, ka attiecībā uz N&N pētniecību, attīstību un izmantošanu šāda plaša uzņēmumu iesaistīšana ir ļoti nozīmīga, ja Eiropas un valstu/reģionālajā līmenī tiek paredzēti atbalsta pasākumi valsts un reģionālā līmenī un galvenokārt attiecībā uz šādu mērķu sasniegšanu:

3.5.4

Komiteja uzsver, ka galvenokārt N&N jomā darba ņēmēji, kā arī tehniskie speciālisti un zinātniskie vadītāji ir Eiropas uzņēmumu, kas uzņēmušies sociālo atbildību, stiprā puse.

3.5.4.1

Komiteja uzsver, ka šajā sakarā liela nozīme ir pasākumiem, ar kuru palīdzību nodrošinātu drošus ražošanas nosacījumus un procesus, kā arī lietderīgus, darbiniekiem paredzētus izglītojošus pasākumus galvenokārt diagnostikas un medicīniskās rehabilitācijas jomās. Šajā sakarā īpaši jāņem vērā profilakses un risku ietekmes novērtējuma aspekti, arī izmantojot Eiropas līmenī pārbaudītus tehniskos rīcības plānus.

3.5.4.2

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam būtu rūpīgi jānovērtē N&N pielietojumam rūpniecībā nepieciešamās jaunās darba organizēšanas ietekme, kā arī prasības attiecībā uz izglītību, drošību un veselības aizsardzību un jāveic attiecīgi pētījumi.

3.5.5

Līdz 2007. gadam jāizveido strukturēts Eiropas N&N dialogs ar visām ieinteresētajām personām, radot struktūrvienību vai konsultatīvu forumu, kas ir sabiedrībai pietiekami pamanāms un pārredzams, lai varētu darboties kā plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības kvalificēts un atzīts starpnieks.

3.5.6

Līdz 2007. gadam jākonsolidē iedzīvotāju izpratnes veidošanas sekmīgās eksperimentālās iniciatīvas, kuras jau pašā sākumā jāpublicē Eiropas tīmekļa vietnē un jāiesniedz ES citām institūcijām, pirmām kārtām EP un Padomei. Turklāt jārada starptautiska rezonanse, sākot ar 2008. gadu “Eiropas N&N nedēļas” laikā pasniedzot starpnozaru ikgadējo balvu N&N jomā.

3.5.7

Līdz 2007. gadam Komisijai jāierosina konsolidētas procedūras attiecībā uz N&N lietošanas un/vai izmantošanas risku noteikšanu un līdz 2008. gada pirmajai pusei jāierosina Eiropas pamatnostādnes minētajā jomā.