17.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/134

1.1

Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumu politiku ir iekļauti priekšlikumi ES finanšu tirgu turpmākai integrācijai. Tā pirmām kārtām pievēršas esošo noteikumu ieviešanai saskaņā ar Finanšu pakalpojumu rīcības plānu (FSAP), kā arī sadarbībai, nevis jaunu likumdošanas iniciatīvu ierosināšanai. Tajā ir izvērtēti veidi, kā uzlabot privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu pārrobežu pieejamību un aktīvu pārvaldīšanu.

1.2

Zaļajā grāmatā tiek uzsvērta īstermiņa nepieciešamība pabeigt iesākto darbu attiecībā uz patlaban pārrunu stadijā esošajiem likumprojektiem Eiropas Parlamentā un Padomē. Tajā ir uzsvērts arī, ka jau esošā likumdošana jāievieš efektīvi, trijās fāzēs: ES tiesību normu efektīva transponēšana valstu tiesību aktos, stingrāka piemērošana no pārraugošo institūciju puses un pastāvīgs paveiktā novērtējums. Attiecībā uz visām normatīvo aktu izstrādes procesa stadijām Komisija ir norādījusi, ka tā piemēros stingrāku “labāka regulējuma” pieeju, veicot rūpīgu ietekmes novērtējumu un plašas konsultācijas.

1.3

Atsevišķās jomās Komisija var nākt klajā ar jaunām iniciatīvām. 2005. gada jūlijā tika publicētas atsevišķas Zaļās grāmatas par aktīvu pārvaldīšanu un hipotekāro kredītu.

1.4

Komisija norāda, ka privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu tirgi ES joprojām ir sadrumstaloti. Tādēļ tā ir apņēmusies cita starpā izvērtēt iespējas, kā padarīt banku kontu pārrobežu lietošanu “patērētājam draudzīgāku” un novērst šķēršļus, lai klienti visas ES mērogā varētu izvēlēties sev izdevīgākos piedāvājumus attiecībā uz noguldījumu plāniem, hipotekārajiem kredītiem, apdrošināšanu un pensijām, saņemot skaidru informāciju, kas nepieciešama pakalpojumu salīdzināšanai.

1.5

Zaļā grāmata pievēršas arī pārvaldes prakses un standartu konverģencei Eiropā, kam jāveicina pārrobežu investīcijas un jārealizē iespēja ietekmēt topošā pasaules finanšu tirgus reglamentējošos parametrus. Komisija ierosina stiprināt finansiālās attiecības ar ASV, Japānu un Ķīnu.

2.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē izdevību sniegt savu atzinumu jautājumā par Eiropas Komisijas finanšu pakalpojumu politikas prioritātēm no 2005. līdz 2010. gadam. Pārejot uz post–FSAP posmu, būtu īstā reize Komisijai izvērtēt sasniegto un pārdomāt nākotnes prioritātes.

2.2

Komisija pamatoti uzskata FSAP par vienu no panākumiem Lisabonas stratēģijas pirmajā fāzē. Stratēģijas izšķirošajā otrajā un pēdējā fāzē līdz 2010. gadam svarīgāk nekā jebkad būs nodrošināt, lai finanšu pakalpojumu politika sekmētu Lisabonas mērķu sasniegšanu izaugsmes un nodarbinātības jomā.

2.3

Tādēļ EESK atbalsta Komisijas mērķi veicināt finanšu tirgu ietilpību, likviditāti un dinamismu, lai kapitāla un finanšu pakalpojumus varētu efektīvi virzīt uz visām ekonomikas jomām. Nepieciešams priekšnoteikums ES ekonomikas uzplaukumam ir stabils, integrēts un konkurētspējīgs finanšu sektors, kas bauda augstu patērētāju uzticības līmeni, pateicoties efektīviem patērētāju tiesību aizsardzības pasākumiem.

2.4

EESK atbalsta arī Komisijas priekšlikumu pārkārtot savu darbību turpmākajos piecos gados un koncentrēties uz to, lai panāktu atdevi no līdzšinējām iniciatīvām. Šajā posmā vajadzētu apzināt un izvērtēt agrākās iniciatīvas, un jebkuru jaunu iniciatīvu nepieciešamība būtu rūpīgi jāizvērtē un pienācīgi jāapsver no patērētāju interešu viedokļa. Izmaksu/ieguvumu analīzei automātiski jākļūst par jebkuras jaunas likumdošanas iniciatīvas neatņemamu sastāvdaļu; normatīvo aktu formulējumiem jābūt pietiekami skaidriem, lai novērstu vēlākus “uzlabojumus” no dalībvalstu puses.

3.1

EESK izsaka atzinību Komisijai par Zaļajā grāmatā ietverto priekšlikumu augsto kvalitāti un atbalsta lielāko to daļu. EESK savā atzinumā par Zaļo grāmatu vēlas akcentēt tās jomas, kas ir īpaši svarīgas ES organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, vienlaikus lūdzot Komisijai sīkāku skaidrojumu par tās plānotajiem priekšlikumiem vairākos svarīgos jautājumos.

3.2.1

EESK piekrīt Komisijas politikas kopējiem mērķiem turpmākajos piecos gados un priekšlikumā ietvertajiem politikas galvenajiem punktiem.

3.2.2

EESK atbalsta Komisijas politikas kopējo mērķi izveidot atvērtu un ekonomiski efektīvu Eiropas finanšu tirgu, ko reglamentē adekvāti uzraudzības noteikumi, garantējot pietiekami augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Komisijai jāatceras, ka patērētāju aizsardzība un patērētāju uzticība iet roku rokā. Tādēļ, atzīstot, ka Komisijas mērķi ir vērsti uz to, lai panāktu pareizo līdzsvaru starp darba devēju un darbinieku lomu vai starp finanšu iestādēm un patērētājiem, jāņem vērā arī efektīvas patērētāju tiesību aizsardzības centrālā loma organizētā pilsoniskā sabiedrībā. Patērētāju uzticības radīšanā un patērētāju izglītošanā ļoti svarīga loma ir kompetentam un pietiekamam personālam.

3.2.3

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka lozungi — pārrobežu konkurence, pieeja tirgum, labāka pārredzamība, tirgus integritāte, finanšu stabilitāte, ES finanšu sektora starptautiskā konkurētspēja un efektivitāte — joprojām ir aktuāli. Tomēr Komisijai būtu jāatzīst arī atbilstība patērētāju interesēm kā viens no noteicošajiem kritērijiem attiecībā uz jebkuru likumdošanas iniciatīvu. Patērētāju uzticība finanšu pakalpojumiem būtu laba mēraukla, pēc kuras Komisijai izvērtēt to, cik sekmīgi tai ir izdevies ievērot patērētāju prasības.

3.2.4

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ekonomikas katalizatori, kuru vajadzībām vajadzētu būt ES politikas uzmanības centrā. EESK stingri atbalsta nostādni, ka klimats, kas ir orientēts uz uzņēmējdarbības veicināšanu, ko sekmē labi funkcionējošs riska kapitāla tirgus, ir būtisks nosacījums jaunu un novatorisku uzņēmumu attīstībai un noturīga produktivitātes un ekonomiskās izaugsmes līmeņa celšanai ES. ES finanšu pakalpojumu politika ir uzlabojusi tiesisko vidi kapitāla piesaistei MVU, piemēram, ar Prospektu direktīvas (1) starpniecību. Piemērotas var būt arī nenormatīva rakstura iniciatīvas.

3.2.5

Ņemot vērā EESK lomu ES globālās konkurētspējas un konkurences veicināšanā, mēs piekrītam Komisijai, ka attiecībā uz visām tās iniciatīvām ir stingrāk jāpiemēro “labāka regulējuma” pieeja. EESK tomēr stingri iestājas par to, lai pirms “labāka regulējuma” pieejas piemērošanas tiktu ņemti vērā vairāki faktori. Pirmkārt, EESK vēlas sagaidīt ietekmes izpēti, kas jāveic neatkarīgām un kompetentām organizācijām. Finanšu pakalpojumu integrāciju nevajadzētu padarīt par pašmērķi, neņemot vērā klientu intereses — ir jāizvērtē monētas abas puses. Visos novērtējumos jābūt iekļautiem sociālajiem un nodarbinātības aspektiem. Ir nepieciešamas plašas konsultācijas pirms ietekmes izpētes pabeigšanas, kā arī uz pierādījumiem balstīta pieeja. Jāņem vērā arī tas, ka patērētāju pārstāvības grupām pieejamie resursi parasti ir ierobežotāki nekā rūpniecībai. Piemēram, dalība Diskusiju grupās saistībā ar noteiktiem mazumtirdzniecības produktiem var radīt ievērojamu spriedzi attiecībā uz patērētāju organizāciju personāla resursiem.

3.2.6

EESK uzskata par pareizu uz pierādījumiem balstītu pieeju politikas veidošanā ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērotas patērētāju intereses. Tā aicina Komisiju arī ieviest skaidrību tajā ziņā, ka minetais nosacījums attiecas ne tikai uz Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta izstrādātajām likumdošanas iniciatīvām, bet arī uz citu ģenerāldirektorātu ierosinājumiem. EESK arī pauž stingru atbalstu Komisijai, aicinot Eiropas Parlamentu un jo īpaši Padomi piemērot tos pašus iepriekš minētos “labāka regulējuma” principus kā nodrošinājumu pret pārlieku sarežģītiem formulējumiem Komisijas priekšlikumos, kādi mēdz parādīties koplēmuma sarunu gaitā. Visbeidzot, EESK atzīmē, ka “labāka regulējuma” pieeju ir nepieciešams piemērot arī 3. līmeņa komitejās (2) un globālos standartus noteicošajās institūcijās (3).

3.2.7

EESK atzīmē, ka ES izredzes jebkad sasniegt Lisabonas mērķus ievērojami samazināsies, ja ierosinātie normatīvie akti un standarti nebūs izturējuši konkurētspējas pārbaudi. Tādā gadījumā varētu būt apdraudēta ES globālā konkurētspēja, finansiālā stabilitāte un spēja radīt darba vietas. EESK uzskata, ka tā ir pārāk nozīmīga iespēja, lai to palaistu garām. Vienlaicīgi ar jauno iniciatīvu konkurētspējas aspektu izvērtējumu Komisijai jāizvērtē arī spēja risināt problēmas, ar kurām patērētāji un pakalpojumu sniedzēji var saskarties tirgū.

3.2.8

EESK ir gandarīta atzīmēt, ka Komisija cenšas maksimāli izmantot visas savas pilnvaras konkurences nodrošināšanas jomā, lai panāktu, ka virzība uz kopējiem FSAP mērķiem integrācijas veicināšanā netiek traucēta pret konkurenci vērstas rīcības rezultātā. Tā tomēr vēlas aicināt Komisiju nodrošināt tiesisko noteiktību, piemēram, izveidojot “drošu ostu” attiecībā uz nosacījumiem, kuros pašregulācija nav pretrunā ar konkurences likumdošanu.

3.2.9

EESK atbalsta Lamfalussy pieejas piemērošanas turpināšanu. Tādēļ Lamfalussy procesa 2. līmenī EESK aicina ES iestādes vienoties par (iestāžu) nolīgumu, paredzot Eiropas Parlamentam tādas pašas koplēmēja tiesības likumdošanā, kādas tam būtu saskaņā ar Konstitucionālā līguma I–36. pantu. Tas, cita starpā, neļaus darbības izbeigšanas klauzulām stāties spēkā ar 2007. gada aprīli (kā noteikts direktīvā par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (4).

3.2.10

Neraugoties uz Komisijas apgalvojumiem par to, ka “Eiropas lēmumu pieņemšanas un reglamentējošās struktūras Lamfalussy procesa rezultātā ir kļuvušas racionālākas un efektīvākas”, tomēr rodas jautājumi par minētā procesa efektivitāti un ātrumu. Likumdošana nevar būt ātrāka un efektīvāka, jo laiks, kas ir nepieciešams, lai vienotos par galīgo paketi, ir atkarīgs no ieviešanas pasākumiem nepieciešamo konsultāciju ilguma. Tādēļ visām pusēm ir jātiecas pēc pareizā līdzsvara starp konsultāciju pietiekamu apjomu, no vienas puses, un lietderības apsvērumiem, no otras puses. Bez tam EESK nesteidzas izteikt atbalstu Lamfalussy procesa piemērošanai attiecībā uz privātpersonām sniegtiem finanšu pakalpojumiem, ja tādējādi varētu tikt apšaubīta dalībvalstu kompetence patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

3.3.1

EESK principā piekrīt Komisijas piedāvātajiem prioritārajiem pasākumiem. Svarīgi ir tas, lai Komisija skaidri pateiktu, kā tā paredz savus labos nodomus attiecībā uz labāku regulējumu iemiesot praktiskos un taustāmos pasākumos pašas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija vēstītu minētās idejas skaidri saprotamā veidā, sniedzot ieinteresētajām personām reālu ainu par to, kā Komisija plāno īstenot savus mērķus un kā ieinteresētās personas var iesaistīties attiecīgajā procesā.

3.3.2

ES ir nepieciešama visefektīvākā stratēģija izaugsmes veicināšanai un darba vietu radīšanai tādā veidā, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Pārlieku apgrūtinoša un nepiemērota likumdošana tikai kavē ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu. Tādēļ EESK ar interesi atzīmē ierosmi izvērtēt to, vai esošās direktīvas un regulas dod paredzēto saimniecisko labumu. Tā atzinīgi novērtē Komisijas apņēmību attiecībā uz to pasākumu atcelšanu vai grozīšanu, kas neiztur šādu pārbaudi, un sagaida vārdu konsekventu īstenošanu darbos. EESK tomēr uzskata, ka jebkurā šādā novērtējumā augsta prioritāte ir jāpiešķir patērētāju interesēm. Tādēļ ir jāņem vērā ne tikai saimnieciskie labumu kā tādi, bet arī konkrēti ekonomiskie ieguvumi klientiem, tostarp jebkāds potenciāls kaitējums, kas tiem varētu rasties.

3.3.3

EESK atzinīgi novērtē Komisijas uzsvaru uz FSAP pasākumu pienācīgas transponēšanas, īstenošanas un izpildes nodrošināšanu un uzskata to par obligātu nosacījumu FSAP plānoto mērķu sekmīgai īstenošanai. EESK tomēr atzīmē, ka minētā procesa būtisks priekšnoteikums ir dalībvalstu un Lamfalussy 3. līmeņa komiteju ieinteresēta dalība, jo bez to pilnīgas un viennozīmīgas iesaistes nekas netiks sasniegts, lai cik labi būtu Komisijas nodomi un liela tās apņēmība.

3.3.4

Tādēļ EESK aicina Komisiju uzturēt procesa virzību, nodrošinot valstu un valdību vadītāju, ECOFIN locekļu un 3. līmeņa komiteju līdzdalību, jo ir svarīgi, lai tie aktīvi iesaistītos vienotā tirgus veicināšanā. Turklāt EESK uzskata, ka pašreizējā laikposmā, kurš iezīmējas ar pārdomām par Eiropas Savienības nākotni, Komisijai jārosina dalībvalstis skaidri informēt savus pilsoņus par Eiropas līmenī pieņemto lēmumu mērķiem un motivāciju. Ir svarīgi, lai sabiedrība tiktu informēta par to, kādā veidā tā var iesaistīties un tai ir jāiesaistās Eiropas politikas veidošanā un jo īpaši — vienotā tirgus veicināšanā.

3.3.5

Lai veicinātu globālo konkurētspēju un finansiālo stabilitāti, uz ko ir vērsts vienotais tirgus, EESK īpaši atbalsta Komisijas 6. ieteikumu (5). Attiecībā uz tendenci, ko mēdz dēvēt par “ gold–plating ” [tādu prasību pievienošana, kas nav minētas direktīvās], minētajā ieteikumā ir norādīts, ka dalībvalstīm “vajadzētu izvairīties no tādu papildu nosacījumu vai prasību ieviešanas valstu normatīvajos aktos, kas nav nepieciešami attiecīgās direktīvas transponēšanai, ja šādi nosacījumi vai prasības var būt par šķērsli direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanai”.

3.3.6

Tādēļ EESK aicina Komisiju nodrošināt, lai ES normatīvajos aktos lietotie formulējumi būtu pietiekami skaidri. EESK atzīmē, ka tendence, kas dažkārt tiek apzīmēta kā “gold–plating”, vienkārši varētu būt dalībvalstu mēģinājumi ieviest skaidrību ES aktos, tādējādi atslogojot uzņēmumus no apgrūtinājumiem, nevis tos noslogojot. Jebkurā gadījumā — dalībvalstīm tiecoties pēc “īpašas ekvivalences” ar ES normatīvajiem aktiem vai cenšoties ieviest skaidrību ES juridiskajos tekstos, rodas apgrūtinājumi. Tā kā šādi apgrūtinājumi rada nesamērīgi lielu ietekmi uz MVU, Komisijai ir jāraugās, lai birokrātija un likumdošana nebūtu par traucēkli uzņēmējdarbības un novatorisma attīstībai sabiedrībā.

3.3.7

Turklāt vienotais tirgus nedrīkst palielināt risku patērētājiem, atceļot esošo patērētāju tiesību aizsardzību valstu līmenī. Valstu normatīvo aktu mērķis patērētāju aizsardzības jomā ir risināt tos jautājumus, kas attiecas uz konkrēto valstu tirgiem, un tādēļ tie nav katrā ziņā jāuzskata par šķēršļiem iekšējā tirgus attīstībai. EESK nav pārliecības par to, ka pašreizējās valstu normas patērētāju aizsardzības jomā obligāti rada konkurences un inovācijas izkropļojumus vai ierobežo pārrobežu tirgus attīstību. Nepietiek tikai ar pieņēmumu, ka domājamu šķēršļu atcelšana katrā ziņā nodrošinās efektīvi darbojošos pārrobežu tirgu patērētājiem. Dalībvalstīm tomēr jāņem vērā, ka nedrīkst ieviest tādus papildu pasākumus patērētāju aizsardzībai, kuru rezultātā attiecīgie vietējie tirgi tiktu aizsargāti no citu Eiropas tirgu konkurences. EESK uzskata privātpersonām sniegto banku pakalpojumu pamatelementu (piemēram, pirmslīguma informācijas, bankas pakalpojumu gada izmaksu procentos u.c.) pilnīgu saskaņošanu, t.i., “mērķtiecīgu pilnīgu saskaņošanu” par visefektīvāko līdzekli privātpersonām sniegto banku pakalpojumu patiesa Eiropas iekšējā tirgus radīšanai, tajā pat laikā nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzības pienācīgu līmeni.

3.4.1.1

Loģiski, ka jāpabeidz un jākonsolidē jau esošās iniciatīvas pirms jaunu pasākumu uzsākšanas. Tādēļ EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka noteicošā prioritāte nākamajiem 12 mēnešiem ir pabeigt FSAP atlikušās daļas. Tas nozīmē pabeigt sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, pabeigt Komisijas darba kārtībā esošos īstenošanas pasākumus un, pamatojoties uz galīgo un vispusīgo ietekmes novērtējumu, sagatavot pamatdirektīvu par vērtspapīru mijieskaitu un starpbanku norēķiniem.

3.4.2.1

Kaut gan EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto pakāpenisko pieeju, tā uzskata, ka Zaļajā grāmatā ir palaista garām iespēja izvirzīt skaidrus un tālejošus politikas mērķus attiecībā uz banku darbības uzraudzību. Mēs uzskatām, ka ir būtiski parādīt kritisko ķēdi, t.i., aplūkot, kā risināmi daudzi patstāvīgi, bet savstarpēji saistīti jautājumi turpmākajos gados. Tādēļ EESK izsaka cerību ieraudzīt vairāk konkrētu priekšlikumu Baltajā grāmatā. Ar banku uzraudzību saistītie priekšlikumi būtu jāattiecina arī uz apdrošināšanas nozari.

3.4.2.2

Nolūkā veicināt pienācīgas patērētāju aizsardzības kultūru, nodrošinot neaizsargātākajiem patērētājiem augstāku aizsardzības līmeni nekā pieredzējušiem investoriem un tādējādi ļaujot ES konkurēt pasaules mērogā un veicināt izaugsmi, EESK ir konstatējusi virkni jautājumu, kas risināmi tādējādi, lai pirmām kārtām tiktu ņemtas vērā patērētāju intereses:

3.4.2.3

Saskaņā ar savu 2005. gada 9. marta atzinumu (6) par kapitāla pietiekamības prasību direktīvu EESK atzinīgi novērtē Komisijas izteikumu, ka konsolidēta uzraudzība ir pamatota prasība no nozares puses. Pieņemot, ka konsolidēta uzraudzība nekādā ziņā nav par šķērsli dalībvalstīm reaģēt, ja operatori savā tirgū pārkāpj noteikumus, kaitējot patērētājiem, EESK uzskata, ka šāda uzraudzība nodrošinātu pienācīgu patērētāju aizsardzības līmeni, tajā pat laikā līdz minimumam samazinot normatīvo prasību dublēšanos. Tas savukārt paaugstinātu ES finanšu sektora efektivitāti. EESK tomēr uzskata, ka Komisijas dokuments nevieš skaidrību par to, vai ir nepieciešama uzraudzības konverģence, pirms varētu tikt īstenota konsolidēta pārraudzība. EESK uzskata, ka minētajam mērķim un konsolidētās pārraudzības ieviešanai īsā laika posmā būtu jāpilda uzraudzības konverģences katalizatora loma.

3.4.3.1

Nepamatotu konsolidācijai traucējošu šķēršļu likvidēšana tiešām dos saimnieciskus ieguvumus. Šādi saimnieciskie ieguvumi realizēsies kā Eiropas ekonomikas dinamiskāka attīstība, kas savukārt veicinās jaunu darba vietu rašanos ES un tās pilsoņu dzīves līmeņa celšanos. Tādēļ EESK atbalsta Komisijas mērķi likvidēt vai samazināt nepamatotus šķēršļus pārrobežu darījumiem, piemēram, konsolidācijai uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas veidā. Pēdējos gados pārrobežu aktivitātes ir ievērojami palielinājušās, tomēr banku pakalpojumu nozarē apvienošanos un pārņemšanas līmenis joprojām ir relatīvi zems, lai gan pēdējo mēnešu laikā ir veikti vai arī tiek gatavoti vairāki šādi darījumi. Tā iemesls ir daļēji saistīts ar strukturāla rakstura šķēršļiem Eiropas banku pakalpojumu tirgū, no kuriem daudzi nav pamatoti no klientiem nodrošināmās vērtības palielināšanas vai finansiālās stabilitātes viedokļa, un tos varētu likvidēt vai atvieglot, veicot attiecīgus politikas pasākumus. Nozares pārstrukturēšana radīs ievērojamas izmaiņas visām iesaistītajām pusēm — darbiniekiem, uzņēmumiem un klientiem. Ir nepieciešama kopēja stratēģija izmaiņu radīto seku risināšanai.

3.4.3.2

EESK piekrīt Zaļajā grāmatā paustajam viedoklim, ka konsolidācija nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai sekmētu apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus. Tie savukārt ļauj bankām piedāvāt saviem klientiem — gan fiziskām personām, gan MVU, gan lielākiem uzņēmumiem — plašāku pakalpojumu klāstu par labāku cenu. Jāatzīmē arī, ka konsolidācija un sinerģija nenozīmē automātisku darbinieku skaita samazināšanu apvienotā banku grupā; faktiski bieži vien notiek pretējais. Tādēļ EESK uzskata to par svarīgu faktoru nodarbinātības aspektā, tā kā finanšu sektors jau tagad ir viens no lielākajiem darba devējiem Eiropā. Bankas neuzņemsies ar apvienošanos un pārņemšanu saistītos riskus, ja tās neuzskatīs par reāli sasniedzamiem šos ekonomiskos ieguvumus vai sinerģijas. Tādēļ EESK ar cerībām raugās uz gaidāmo Eiropas Komisijas pētījumu par pārrobežu apvienošanos un pārņemšanas šķēršļiem Eiropā.

3.4.3.3

Tādēļ ir loģiski, ka EESK aicina Komisiju publicēt “ceļa karti” attiecībā uz šajā jomā paredzētajiem pasākumiem, norādot konkrētus šādu pasākumu īstenošanas termiņus.

3.4.4.1

EESK kopumā atbalsta šo sadaļu un pilnībā piekrīt Komisijai, ka ES finanšu nozarei jābūt konkurētspējīgai pasaules tirgos. Tādēļ EESK jo īpaši atbalsta Komisijas iniciatīvas padziļināt ES un ASV dialogu par finanšu tirgiem, stiprināt finansiālās attiecības ar Japānu, Ķīnu un Indiju, kā arī atbalsta minēto dialogu darba kārtības paplašināšanu. EESK uzskata, ka tam ir izšķiroša nozīme, īpaši, ņemot vērā Ķīnas un Indijas arvien ievērojamāko lomu pasaules ekonomikā.

3.4.4.2

Kapitāla un finanšu pakalpojumu tirgu globalizācijas un patiesi starptautiska līmeņa lēmējinstitūciju trūkuma rezultātā ir izveidojusies situācija, kad standartus izstrādājošajām pasaules organizācijām ir ļoti svarīga loma politikas veidošanā. EESK uzskata, ka dažos no šiem forumiem ES neuzstājas pietiekami vienoti un konsekventi. Dažos gadījumos tas var atsaukties uz ES spēju ietekmēt minētos standartus, kas būtu pretrunā Eiropas interesēm.

3.4.4.3

Ņemot vērā minēto forumu atšķirīgo raksturu un līmeni, priekšroka būtu dodama nevis universālām pieejām, bet gan ad hoc risinājumiem, vienlaikus nodrošinot, lai Eiropas stingru vienprātību starptautiskajā standartu noteikšanā. EESK uzsver, ka mērķis minētajā jomā ir nonākt pie vienotiem pasaules standartiem, jo īpaši grāmatvedībā, kur Eiropas viedoklis ir labi pārstāvēts, nevis izstrādāt atsevišķus Eiropas standartus, kas neatbilstu pasaulē pieņemtajām normām. Šāda pieeja ne tikai nodrošinātu Eiropas finanšu pakalpojumu nozares un tās klientu stingru vienprātību pasaules arēnā, bet arī palīdzētu radīt vispārējus līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko sniegtu šāda attīstība.

3.5.1

Attiecībā uz iespējamām, noteikta mērķa iniciatīvām EESK vēlas īpaši pievērst uzmanību tām, kas attiecas uz privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu jomu, būdama pārliecināta, ka izvēles kvalitāte klientiem ir tikpat svarīga, ja ne svarīgāka par izvēles kvantitāti. Tādēļ EESK uzskata, ka pielāgošanās vietējiem tirgiem ir viens no galvenajiem aspektiem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem privātpersonām neatkarīgi no pakalpojumu piegādes veida.

3.5.2

Attiecībā uz Hipotēku kredīta diskusiju grupas sniegtajiem ieteikumiem EESK ir pārliecināta, ka piemērotāka būtu nevis hipotekāro produktu saskaņošana, bet gan uz konkurenci balstīta pieeja, jo tas ļautu nodrošināt labāku izvēli, kā arī produktu augstāku kvalitāti. EESK arī atzinīgi novērtē Komisijas veikto sagatavošanas darbu, lai pārskatītu spēkā esošo aktīvu pārvaldīšanas nozari reglamentējošo likumdošanu. Attiecībā uz to, vai no šī darba varētu izrietēt konkrētas iniciatīvas hipotekārās kreditēšanas un/vai aktīvu pārvaldīšanas jomā pēc šā gada sākumā Komisijas veiktajām konsultācijām, EESK uzskata, ka ir nepieciešams iepriekšējs ietekmes novērtējums, kurā būtu iekļauta arī izmaksu un ieguvumu analīze.

3.5.3

EESK saglabā savu nostāju attiecībā uz tā saukto 26. režīmu, īpaši no patērētāju interešu viedokļa. Tā piekrīt Komisijai, ka šāda 26. režīma priekšrocības vēl ir jāpierāda, un būs sarežģīti panākt vienošanos par fakultatīviem Eiropas standartiem, kas izstrādāti vienīgi atsevišķiem produktiem. Arī patērētājiem var radīt neskaidrības attiecīgās valsts informācijas normatīvi un normatīvi, ko piemēro citur pasaulē. Ieviest 26. režīmu varētu būt tikpat sarežģīti kā kopēju Eiropas civillikumu, procesuālo likumu, tiesu sistēmu u.tml. Tomēr 26. režīmā iekļautā galvenā ideja ir rosinoša un izpētes vērta.

3.5.4

Tomēr skaidrs ir tas, ka jebkāds papildu, alternatīvs vai fakultatīvs režīms nedrīkst uzspiest pakalpojumu sniedzējiem tādu produktu standartizāciju, kas varētu kaitēt finanšu pakalpojumu nozares konkurētspējai vai jauninājumiem, kas domāti klientu vajadzību labākai apmierināšanai.

3.5.5

Tādēļ, ņemot vērā notiekošās debates, EESK būtu gandarīta par jebkuru sīkāku skaidrojumu no Komisijas puses, kas varētu veicināt labāku izpratni par 26. režīmu. EESK atzinīgi novērtē paziņoto priekšizpēti.

3.5.6

Diskusiju grupu plašāka izmantošana kopumā ir vērtējama pozitīvi. Tomēr, kā jau atzīmēts iepriekš, diskusiju grupu izveide attiecībā uz konkrētiem mazumtirdzniecības produktiem varētu radīt ievērojamu spriedzi patērētāju organizāciju resursu ziņā.

3.5.7.1

EESK ir gandarīta par Eiropas Komisijas vēlmi veikt spēkā esošo noteikumu par informācijas prasībām kodifikāciju un iespējamu vienkāršošanu. Tomēr tā vairāk iestājas par vienkāršošanu, nevis kodifikāciju. EESK vērtē norādi uz vienkāršošanu kā apliecinājumu Komisijas nodomam uzlabot patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti pretstatā tās kvantitātei. Lai paaugstinātu kvalitātes prasības, EESK lūdz Komisiju pārskatīt spēkā esošās juridiskās prasības (gan ES, gan valstu līmenī), lai saskaņotu attiecīgos informācijas sniegšanas pienākumus un standartizētu informācijas sniegšanu (pat kodifikācijas ceļā), ņemot vērā patērētāju izvēlētos informācijas nesējus.

3.5.7.2

EESK uzskata, ka patērētāju interesēs būtu labāki standarti attiecībā uz būtisko informāciju, piemēram, saprotami, strukturēti, salīdzināmi dati par visiem būtiskajiem līguma aspektiem. Tādēļ ir jāgarantē augsts patērētāju aizsardzības līmenis, paredzot, ka informācijai jābūt adekvātai, izsmeļošai un jānodrošina pienācīga tiesiskā aizsardzība.

3.5.7.3

Attiecībā uz finanšu starpniecību un finanšu iestāžu un patērētāju attiecībām ar starpniekiem EESK atzīmē, ka finanšu starpniecība ES līmenī ir pakļauta dažāda līmeņa regulācijai. Apdrošināšanas starpniecības direktīva (7) un Finanšu instrumentu tirgu direktīva (MiFID) (8) paredz atšķirīgas koncepcijas un atšķirīgus regulācijas līmeņus starpniecībai attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un produktiem. Šajā jomā būtu jāveicina saskaņotība un konverģence, tomēr EESK uzskata, ka MiFID režīmam kā visaptverošākajai pieejai ir vajadzīgs laiks, lai tā varētu apliecināt savu efektivitāti, pirms varētu izdarīt jebkādus jaunus secinājumus par turpmākajām regulācijas prasībām kredītu starpniecības jomā.

3.5.7.4

Ievērojot, ka ir nepieciešama to normu pielīdzināšana, kas attiecas uz uzņēmējdarbības veikšanu un tirdzniecības konsultācijām, ir jādomā par līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem privātpersonām, tajā pat laikā ņemot vērā nosacījumu atšķirību dažādās valstīs. Lietderīgāk tomēr būtu nodrošināt iekšzemes tirdzniecības un izplatīšanas noteikumu konverģenci vai saskaņošanu, nevis rosināt jaunas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu.

3.5.7.5

Attiecībā uz profesionālām un neatkarīgām konsultācijām Komiteja uzskata, ka ir skaidri jānošķir (i) konsultēšana kā atsevišķs maksas pakalpojums pēc klienta lūguma un (ii) tādas informācijas sniegšana, kas ir nepieciešama patērētājam, lai viņš varētu izdarīt apzinātu izvēli.

3.5.7.6

Svarīgāk par visu pārējo ir tas, lai būtu skaidri noteikumi un standarti attiecībā uz finanšu starpniekiem, kuriem ir īpaši svarīga loma investīciju produktu jomā, kā arī kreditēšanas starpniecībā. Starpniekiem ir jāpierāda arī savas zināšanas par attiecīgo darbības jomu un produktiem. Brokeriem un neatkarīgajiem aģentiem jāatbild par to, lai klientiem tiktu sniegtas pareizas, objektīvas un uzticamas konsultācijas. Jānodrošina arī nepieciešamie nosacījumi ātrai un efektīvai strīdu izšķiršanai. Kompetences jomām jābūt konkretizētām — piemēram, tās varētu atbilst šādām sadaļām: krājprodukti, ieguldījumi, apdrošināšana, hipotēka/kredīti. Minēto aspektu risināšanai jābūt saskaņotai arī ar valstu līmeņa pasākumiem.

3.5.7.7

EESK ar interesi atzīmē Komisijas vēlmi īpaši pievērst uzmanību šķēršļiem, kas kavē banku kontu atvēršanu citas valsts teritorijā, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar banku kontu kārtošanu, pārvedamību, pārskaitāmību un slēgšanu. Attiecībā uz pēdējiem minētajiem punktiem nedrīkst atstāt bez ievērības esošo elektronisko un IT sistēmu ietekmi.

3.5.7.8

EESK ir pārliecināta, ka Komisijas Zaļajai grāmatai vajadzēja ieviest skaidrību attiecībā uz nodokļu jautājumiem. Kopš Sestās PVN direktīvas (9) pieņemšanas un īpaši pēdējās desmitgades laikā vēl problemātiskāks ir kļuvis neitralitātes trūkums PVN piemērošanā finanšu pakalpojumiem, kā arī tiesiskās noteiktības trūkums pašreizējā sistēmā.

3.5.7.9

Savā ziņojumā par finanšu integrācijas stāvokli ES Ekspertu grupa banku jautājumos (10) norāda, ka “mazāk represīva PVN piemērošana attiecībā uz ārpakalpojumiem ir galvenais priekšnoteikums funkciju tālākai integrēšanai izcilības centros, kas sniegs pakalpojumus dažādās ES banku grupu jomās”. Ir pienācis laiks oficiāli atzīt, ka pašreizējā PVN sistēma attiecībā uz finanšu pakalpojumiem kavē vienota Eiropas tirgus faktisku īstenošanu. Komisijas post–FSAP programmai vajadzētu būt par pamatu šādam oficiālam paziņojumam. Tādēļ EESK aicina Komisiju nākt klajā ar savu turpmāko programmu minētajā jomā.

3.5.7.10

Visbeidzot, EESK uzsver, ka, lai patērētāji varētu efektīvāk rīkoties ar finanšu produktiem, tiem ir nepieciešamas profesionālākas, neatkarīgākas un kvalitatīvākas konsultācijas. Patērētājiem jāsaņem vislabākās iespējamās konsultācijas par produktiem un pakalpojumiem, kas būtu visvairāk piemēroti to vajadzībām un finansiālajam iespējām. Tomēr patērētāji nevar no sevis pilnībā novelt atbildību, kuru uzņemas, izdarot izvēli (gan saistībā ar produktu īpatnībām, gan ekspertu padomiem par šīm īpatnībām). Arī patērētājam jābūt sagatavotam, lai tas varētu izdarīt apzinātu izvēli un tam būtu saprotamas šādas izvēles sekas.

3.5.7.11

Tādēļ EESK atbalsta patērētāju izglītošanas principu un finansiālās izglītotības standartu paaugstināšanu visā ES. EESK jo īpaši uzskata, ka riska un peļņas tēmai jāieņem centrālā vieta ieguldītāju izglītošanā. Tā arī iestājas par to, lai starpniekiem būtu pienākums sniegt atbilstošas, objektīvas un ticamas konsultācijas. Tas ir vēl jo nepieciešamāk tādēļ, ka strādājošajiem arvien lielākā mērā nāksies pašiem pieņemt lēmumus par to, kā rīkoties ar lielu daļu no savam pensiju kapitālam paredzētajiem līdzekļiem. Patērētājiem jābūt pieejamai informācijai, lai izdarītu apzinātu izvēli, salīdzinot atšķirīgus produktus un atrodot sev piemērotāko no savstarpēji konkurējošu produktu klāsta un no dažādām riska profilu grupām.

4.1

EESK uzskata, ka šis izvērtējums par to, kas ir sasniegts un kas vēl ir darāms finanšu pakalpojumu jomā, ir izdevība ES panākt ievērojamu progresu Eiropas ekonomikas stiprināšanā, birokrātijas mazināšanā, darba vietu radīšanā un ne tikai visu eiropiešu labklājības, bet arī uzticēšanās finanšu sistēmai palielināšanā. Citiem vārdiem, tā ir iespēja panākt reālu progresu virzībā uz mērķiem, kurus ES ir sev izvirzījusi Lisabonas stratēģijas programmā.

4.2

Finanšu pakalpojumu jomā ES var veikt nozīmīgus soļus Lisabonas mērķu īstenošanā, risinot virkni svarīgāko jautājumu. EESK uzskata, ka minētajos jautājumos ietilpst:

4.3

ES finanšu pakalpojumu politikas ārējā dimensija turpmākajos piecos gados ir īpaši nozīmīga tās ilgtermiņa globālās konkurētspējas nodrošināšanā. Tādēļ EESK jo īpaši atbalsta pasākumus dialoga padziļināšanai ar ES globālajiem konkurentiem, piemēram, ASV, Japānu, Ķīnu un Indiju.

4.4

Finanšu pakalpojumu turpmāko prioritāšu apspriešana 2005. gadā ir vēl viena iespēja organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai kopīgiem spēkiem iesaistīties Lisabonas mērķu īstenošanā. Šajā ziņā pārāk daudz ir likts uz spēles attiecībā uz Eiropas ekonomiku un īpaši — šīs ekonomikas radīto produktu patērētājiem, lai varētu atļauties palaist garām šādu izdevību.