EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52005AE1496
Opinion of the European Economic and Social Committee on the Proposal for a Council Decision establishing the specific Programme Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism, for the Period 2007-2013. General Programme Security and Safeguarding Liberties (COM(2005) 124 final — 2005/0034 (CNS))
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam . Vispārīgā programma Drošība un brīvību garantēšana KOM(2005) 124 galīgā red. — 2005/0034 (CNS)
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam . Vispārīgā programma Drošība un brīvību garantēšana KOM(2005) 124 galīgā red. — 2005/0034 (CNS)
OJ C 65, 17.3.2006, p. 63–69
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
17.3.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 65/63 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam”. Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”
KOM(2005) 124 galīgā red. — 2005/0034 (CNS)
(2006/C 65/13)
Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 25. jūlijā nolēma apspriesties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības nodaļa, kas bija atbildīga par Komitejas darbu šajā jautājumā, pieņēma savu atzinumu 2005. gada 14. novembrī. Ziņotājs — Cabra de Luna kgs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 422. plenārajā sesijā, kas notika 2005. gada 14. un 15. decembrī (14. decembra sēdē) ar 126 balsīm par un 10 atturoties, ir pieņēmusi šādu atzinumu.
1. Ievads
1.1 |
Komisija ir iesniegusi Padomei un Eiropas Parlamentam savu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru izveido ietvarprogrammu “Drošība un brīvību garantēšana”, kas apvieno divus instrumentus: īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” un otru programmu “Noziegumu novēršana un apkarošana”, abas laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Ietvarprogramma atbilst Komisijas nodomam atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, ņemot vērā 2007. — 2013. gada finanšu izredzes un izvēršot šo darbu, lai aptvertu arī pilsonību, tādējādi tradicionālo tieslietu un iekšlietu (TI) koncepciju ievietojot plašākā kontekstā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas jauno pieeju Cilvēku drošībai, ietverot “plašāku, aptverošāku drošības koncepciju” (1). Šis jauninājums ir ārkārtīgi interesants, un tas ir nozīmīgs solis virzībā uz tādas drošības koncepcijas izveidi, kas ir kopīga visām ieinteresētajām pusēm. Šīs pamatprogrammas pievienoto vērtību nodrošina tās Eiropas dimensija, kas dod iespēju veidoties sinerģijai starp Eiropas un nacionālajām darbības jomām. |
1.2 |
Komisija neatlaidīgi pieprasa, ka Eiropā pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums jāattīsta vienlaikus un uz vienlīdzīgiem pamatiem, demokrātijas principiem un cieņai pret cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un likuma spēku atrodoties līdzsvarā. Eiropas Savienība pakāpeniski izvērš savas aktivitātes šajā jomā: sākot ar Vīnes Darbības plānu (2) un ievērojot Tamperes Eiropas Padomes darbību 1999. gadā, Eiropas Savienība ir reaģējusi ar likumdošanas un finansiālā atbalsta programmām. Turklāt šī darbības programma ir izskaidrota Eiropas Savienības līgumā un Hāgas programmā, ko Eiropas Padome pieņēma 2004. gada novembrī. Arī Eiropas Drošības un aizsardzības politika un Eiropas Savienības Darbības plāns terorisma apkarošanā izceļ Eiropas Savienības pieeju cīņai pret terorismu. |
1.3 |
Tomēr Eiropas Parlamentam un Tiesai vēl vairāk jāiesaistās visās šajās jomās, lai aizsargātu brīvības saistībā ar tām politikām, ko ierosinājusi un pieņēmusi ES. |
1.4 |
Tomēr Eiropas Savienības uzmanības degpunktā saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi līdz šim bijusi likumdošanas darbība un visai nepietiekams finansējums. Tādēļ Eiropas Savienības tagadējie pūliņi jākoncentrē uz darbības aspektiem, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret terorismu, īpaši viltīgu noziedzības formu, kas prasa steidzamu atbildes rīcību (3). |
1.5 |
Noziedzības forma terorisms veido vienu no lielākajiem draudiem, ar kādu šobrīd saskaras pilsoņi. Ietvarprogrammas priekšnosacījums ir tas, ka noziedzīga darbība apdraud indivīda brīvības un tiesības, demokrātiskās sabiedrības un likuma spēku; tādēļ brīvība ir iespējama tikai drošības un tiesisko garantiju sistēmā. Valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības rīcībā jābūt resursiem, lai tiktu galā ar pieaugošo teroristu un noziedznieku izsmalcinātību, kuri darbojas organizēti un starptautiskā mērogā; šādā veidā būs iespējams līdzfinansēt divpusējus un valstu projektus, kuru mērķis ir jauninājumu atbalstīšana un iegūtās pieredzes piemērošana starptautiskā vai Eiropas līmenī. |
1.6 |
Organizētā noziedzība ievērojami apdraud ES. Saskaņā ar Europol ziņām aptuveni pusi visu organizēto noziedznieku grupējumu veido dalībvalstu pilsoņi; daudziem no šiem grupējumiem ir saiknes ar ES nepiederošām valstīm saistībā ar dažādām noziegumu formām, tādām kā narkotiku tirdzniecība, nelegāla imigrācija un cilvēku tirdzniecība, finanšu noziegumi, kontrabanda un dažādu veidu noziegumi pret īpašumu. |
1.7 |
Cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību nedrīkst apdraudēt indivīda brīvības un likuma spēku; gluži pretēji, tai visiem spēkiem jācenšas šīs brīvības un likuma spēku saglabāt. Terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas politikas nedrīkst vājināt vai apšaubīt demokrātisko konstitūciju, indivīda brīvību un nevainības prezumpcijas jēdziena attīstību. |
1.8 |
Fakts, ka starptautiskā sadarbība šo grupējumu starpā palielinās, ir iemesls bažām ne tikai tādēļ, ka tā noziedzniekiem sniedz vairāk iespēju, bet arī tādēļ, ka apgrūtina policijas vai tiesu darbību. Nav iespējams cīnīties pret starptautisku noziegumu, ja policijas spēki nevar rīkoties aiz savu valstu robežām. Organizētās noziedzības grupējumi izmanto šo vājo punktu, dzīvojot vienā dalībvalstī un darbojoties citā valstī. Brīva preču, cilvēku, kapitāla un pakalpojumu pārvietošanās daudzējādā ziņā ir pozitīva, taču organizētās noziedzības grupējumi zina, kā izmantot šīs brīvības, un tiesiskās sfēras elastīgums pienācīgi neatbilst šādu darbību ierobežošanai. |
1.9 |
Saskaņā ar Europol ziņām šobrīd ir aptuveni 3 000 organizētās noziedzības grupējumu, kuros iesaistīti kādi 30 000 identificētu locekļu, kas aktīvi darbojas Eiropas Savienībā. Tomēr šie skaitļi, kas balstīti uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, ir tikai ilustratīvi; īstenībā skaitļi ir daudz lielāki. Šo grupējumu lielums, struktūra, organizācija un citi raksturlielumi atšķiras kā dalībvalstu ietvaros, tā arī pašu grupējumu starpā. Organizētās noziedzības grupējumi ES ir iesaistīti visu veidu noziedzīgajā darbībā, jo īpaši narkotiku tirdzniecībā, nelegālajā imigrācijā, cilvēku tirdzniecībā, kontrabandā, mākslas darbu zādzībās no muzejiem un baznīcām, krāpšanā un finanšu noziegumos. |
1.10 |
EESK ir jau paziņojusi savu viedokli šajā jautājumā, savā atzinumā (4) par Komisijas darba dokumentu — saistība starp iekšējās drošības sargāšanu un starptautiskās aizsardzības pienākumu un instrumentu ievērošanu (5). Atzinuma secinājumu starpā bija šādi:
|
2. Komisijas dokumenta būtība
Uzlabot to drošības risku pārvarēšanu, kas ietekmē Eiropas Savienības pilsoņus, nodrošinot viņu tiesības un brīvības,
1) |
sekmējot un attīstot koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni policijas spēku, valsts iestāžu un citu attiecīgo institūciju starpā, |
2) |
stimulējot, sekmējot un attīstot horizontālās metodes un instrumentus, lai radītu terorisma un noziedzības apkarošanas stratēģijas, tādas kā valsts-privātās partnersabiedrības, rīcības un labākās prakses kodeksus, salīdzināmo statistiku un noziegumu atklāšanas metodes, un |
3) |
koplietojot informāciju, zināšanas un standartus, lai aizsargātu būtiski svarīgas infrastruktūras un pārvarētu terorisma un noziedzības sekas saistībā ar pilsoņu aizsardzību, kā arī ar terorisma upuru un liecinieku aizsardzību. |
2.1 Ierosinātās darbības veidi
— |
Komisijas ierosināti un vadīti Eiropas projekti, saskaņošanas mehānismi un tīkli, inter alia, analītiskā darbība, tāda kā pētījumi un darbs risinājumu noteikšanā, kopā ar īpašām politikām, apmācību un savstarpēju personāla apmaiņu; |
— |
vismaz divu dalībvalstu (vai vienas dalībvalsts un vienas kandidātvalsts) ierosināti un vadīti starptautiski projekti; |
— |
valstu projekti dalībvalstīs; |
— |
to NVO subsidēšana, kas veic Eiropas nozīmes uzdevumus. |
2.2 Īpašu atbalstu saņems
— |
operatīva sadarbība un saskaņošanas darbs (tīkla darba stiprināšana — saites un attiecības, uzticēšanās un savstarpēja sapratne, informācijas apmaiņa un izplatīšana, pieredze un labākā prakse); |
— |
analītiskais, plānveida pārbaužu un izvērtēšanas darbs; |
— |
tehnoloģijas un metodoloģijas izstrāde un tālāknodošana; |
— |
personāla un ekspertu apmācība un apmaiņa; |
— |
informatīvais un izplatīšanas darbs. |
2.3 Funkciju decentralizācijas un proporcionalitātes principu ievērošana.
Attiecībā uz funkciju decentralizācijas principu ietvarprogramma neskar tās jomas, ko aptver katras dalībvalsts valsts varas institūciju vadītās programmas; ietvarprogrammas uzmanība drīzāk ir vērsta uz tiem jautājumiem, kuros iespējams pievienot vērtību Eiropas līmenī. Šajā ziņā tā papildina valstu programmas un maksimāli spēcina divpusējas un daudzpusējas darbības sinerģiju.
Attiecībā uz proporcionalitātes principu darbība tiek definēta pēc iespējas vispārīgāk, un tās administratīvā un finansiālā īstenošanas kārtībai jābūt pēc iespējas vienkāršākai.
2.4 Vienkāršošana un racionalizācija
Ierosināto instrumentu tiesiskā forma un vadība ir vienkāršota, finansēšana — racionalizēta, prioritāšu piešķīrums ir elastīgāks un caurskatāmība ir pastiprināta. Iespējamie šo priekšrocību izmantotāji varēs tās piemērot, izmantojot standarta sistēmu.
2.5 Budžeta iedalījums
Ierosinātais pamatprogrammas budžets ir 735 miljoni EUR, no kuriem 137,4 miljoni EUR paredzēti instrumentam “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” un 597,6 miljoni EUR — “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”.
2.6 Starpniecības veidi un īstenošanas metodes
— |
subsīdijas pēc aicinājuma uz konkursu; |
— |
valsts dienestu līgumi. |
3. Vispārēji piebildumi — noziedzības un terorisma radītie ES pilsoņu labklājības apdraudējuma apmēri
3.1 |
Saskaņā ar Europol ziņām organizētās noziedzības grupējumi izmanto ārpus Eiropas Savienības esošo valstu politisko un ekonomisko nestabilitāti, lai atvieglotu savas prettiesiskās darbības jo īpaši izcelsmes un tranzīta valstīs. Korupcijas un labākas nākotnes solījumu rezultātā cilvēkus var vai nu aktīvi, vai arī pasīvi iesaistīt noziegumā. Šīs noziedzības pieaugums kalpos dažu strukturālu trūkumu izveidē, kas, pirmkārt, nodrošinās iespēju noziedzīgai darbībai un, piemēram, kavēs demokrātisku vai ekonomisku reformu ieviešanu. |
3.2 |
Terorisms ir tiešs uzbrukums cilvēka cieņai un starptautisko tiesību aktu pašiem pamatprincipiem; tie ir draudi visām valstīm un cilvēkiem; tas var parādīties jebkurā brīdī un jebkur, un tas tieši uzbrūk ES veidojošo sabiedrību un citu starptautisko organizāciju pamatvērtībām (6): likuma spēkam, personiskajai drošībai, cieņai un iecietībai. Teroristu noziegumi ir noziegumi pret cilvēcību, demokrātiju un cilvēktiesībām; tie rada naidu un bailes un vieš reliģisko, ideoloģisko un etnisko grupu šķelšanos. |
3.3 |
Šī parādība ietekmējusi cilvēkus visā pasaulē jau gadu desmitiem. Visos kontinentos ir pilsētas, kurās notikuši dažāda mēroga uzbrukumi bet tiem ir bijis viens un tas pats mērķis: nogalināt vai pēc iespējas vairāk kaitēt cilvēkiem, iznīcināt īpašumu un infrastruktūru, sagraut uzņēmējdarbību un ekonomiku, iebiedēt iedzīvotājus vai cilvēku grupas un izdarīt spiedienu uz valdībām un starptautiskajām organizācijām. |
3.4 |
Ņujorkas Pasaules Tirdzniecības centra sagraušana 2001. gada 11. septembrī bija jauna veida vispasaules terorisma kulminācija, kas sākās ar iepriekšēju mēģinājumu 1993. gadā sagraut Dvīņu torņus. Terorisms, kādam mēs stājamies pretī šobrīd, ir nepieredzēts savā mērogā, savā spējā izraisīt smagu konfliktu (7) un savā apņēmībā nogalināt civilos iedzīvotājus bez izšķirības un masveidā. Civilā aviācija, dzīvībai svarīga infrastruktūra un datoru sistēmas, kuras pārvalda lielāko daļu procesu, kas mūsu dzīvei piešķir normalitāti un laikmetīgumu, ir viegli mērķi teroristu grupējumiem, kurus vada absolūta apņēmība nodarīt iespējami lielāku kaitējumu mūsu sabiedrībai, uzbrūkot tās visievainojamākajam komponentam: parastajiem cilvēkiem. |
3.5 |
Eiropa ir piedzīvojusi smagus teroristu uzbrukumus, tostarp nesenāko vispasaules terora manifestāciju Londonā 2005. gada 21. jūlijā. Pastāv reāla un nemainīga turpmāku uzbrukumu iespēja. Tādēļ mums jābūt gataviem, pirmkārt, novērst šādus uzbrukumus un, otrkārt, pārvarēt to uzbrukumu sekas, ko neesam varējuši novērst, lai kādā veidā tie izpaustos. Mēs jau esam pieraduši pie bumbu sprādzieniem, kas izraisa simtiem nāvju un haosu pilsētās; tomēr teroristu grupējumiem, kas ir atbildīgi par šiem uzbrukumiem, ir apņēmība, pacietība un resursi, kādi nepieciešami, lai veiktu liela mēroga uzbrukumus, tādus kā tirdzniecības lidmašīnu iznīcināšana vai ķīmisko, bioloģisko vai “netīro” bumbu uzspridzināšana blīvi apdzīvotos reģionos. |
3.6 |
Tas nedrīkst vājināt likuma spēka integritāti un ikviena pilsoņa konstitucionālās garantijas. Varas iestādes, kam vienmēr jāvadās no likuma, dažos veidos var pārkāpt robežu savus pūliņus novērst un apkarot terorismu. |
3.7 |
Sociālās un ekonomiskās politikas pasākumi var palīdzēt atvieglināt izstumtību un aizvainojumu, kuru izraisa straujo sociālo un ekonomisko pārmaiņu negatīvā ietekme, ko bieži izmanto teroristi. Šajā sakarā nepieciešams veikt šādus pasākumus:
|
3.8 |
Teroristu uzbrukumu novēršanai ir galvenā nozīme ES brīvības, drošības un tiesiskuma politikā; saskaņā ar Eurobarometer ziņām astoņi no desmit eiropiešiem baidās no terorisma un 83 % Eiropas Savienības iedzīvotāju tic ES pret terorismu vērstās darbības pievienotajai vērtībai un tāpēc to pieprasa. Galvenais ES pretterorisma stratēģijas dokuments ir “ES terorisma apkarošanas darbības plāns” (8). Tā galvenie darbības virzieni ir:
|
3.9 |
Tā kā terorisms ir globāla parādība, arī reakcijai uz to jābūt globālai, ne tikai tādā nozīmē, ka būtiski svarīga ir starptautiska sadarbība valstu, organizāciju un starptautisko institūciju starpā, bet arī tādā nozīmē, ka šajā darbā jāiesaista visi sabiedrības sektori: organizētā civilā sabiedrība (tostarp ekonomiskajā un sociālajā darbībā ieinteresētās puses, kā arī vispārēju interešu vai dažādu nodarbošanos organizācijas), visu veidu valdības institūcijas un sabiedrība kopumā. Jāuzsāk politiska un pilsoniska dialoga process vispārējā drošības un brīvību aizsardzības kontekstā. |
3.10 |
Šajā sakarā organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai ir iespēja un pienākums uzņemties centrālo lomu integrētajā reakcijā uz terorismu. Fakts, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība ir būvēta uz aktīvu pilsonību, nodrošina tai elastīgāku, radošāku un daudzveidīgāku redzespunktu, no kura iespējams efektīvāk izstrādāt preventīvus pasākumus, nekā valdībai. Organizētā pilsoniskā sabiedrība var sekmēt zināšanu un izpratnes izplatīšanu gan horizontāli, gan no apakšas uz augšu, jo tas ir būtiski svarīgi ietverošu sabiedrību izveidē, kas pieļauj visu sabiedrības locekļu līdzdalību ar pilsoniskas sadarbības, ekonomiskas darbības un izglītības starpniecību. Turklāt organizētās pilsoniskās sabiedrības izvirzītie priekšlikumi attiecībā uz līdzsvara nepieciešamību starp drošības pasākumiem un pasākumiem brīvības aizsardzībai jāņem vērā attiecīgajām valsts varas iestādēm. |
3.11 |
Visu veidu nevalstiskie dalībnieki, ekonomiskās un sociālās kustības un to dalībnieki, saziņas līdzekļi, dažādu interešu organizācijas, akadēmiskā sabiedrība, reliģiskie vadītāji, mākslas un kultūras pasaule, globālā sabiedriskā doma — tam visam var būt daudz aktīvāka nozīme šajā jomā, un tādai tai arī jābūt. |
3.12 |
Dinamiska pilsoniskā sabiedrība var uzņemties stratēģisku lomu vietējo sabiedrību aizsardzībā, ekstrēmistu ideoloģiju bloķēšanā un uzmanības pievēršanā sabiedriskai vardarbībai. Pilsoniskā sabiedrība ir atvērta telpa, kurā pilsoņi var noteikt paši savu likteni; tā ir pretestības un protesta forma, informācijas avots, sabiedriskas debates un sociālo jautājumu atspoguļojums, meditācijas, izlīguma un kompromisa mehānisms. Pilsoniskā sabiedrība nodrošina platformu dažādām sociālajām grupām un jautājumiem, sniedz balsstiesības minoritātēm un netradicionālām grupām un — pateicoties savai daudzpusībai — veicina iecietības un plurālisma kultūru. Pilsoniskā sabiedrība sevī ietver radikālu un mērenu uzskatu cilvēkus, tos, kas iekļāvušies sistēmā, un tos, kas atrodas ārpusē, tos, kuri izrāda pretestību, un tos, kuri piedalās sarunās. |
3.13 |
Pilsoniskajai sabiedrībai var būt izšķirošā nozīme jaunas pieejas veidošanā saskaņotai globālai darbībai, ko līdz šim kavējusi vienas puses piekritēju attieksme un nesenās starptautiskās politiskās domstarpības. Dažu beidzamo desmitgažu laikā dažādi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir izveidojuši dinamiskas starptautiskās apvienības — iesaistot cilvēkus un grupas visā pasaulē –, lai virzītu globālu jautājumu risināšanu, tādu kā dzimumu līdztiesība, miers un cilvēktiesības, cīņa pret AIDS, vides aizsardzība, godīga tirdzniecība, vispasaules tiesiskuma kustība u. tml. |
3.14 |
Arvien vairāk izplatās pārliecība, ka cīņā ar terorismu ar valsts rīcību vien ir par maz, ja tā nedarbojas roku rokā ar aktīvu pilsoniskās sabiedrības un tās ieinteresēto pušu iesaistīšanos. Kā organizētās pilsoniskās sabiedrības forumam Komitejai ir iespēja un pienākums rīkoties šajās jomās, kas atbilst tās darbības sfērai, lai sniegtu savu ieguldījumu pretterorisma darbā, kas tiek veicināts ES un citos attiecīgajos forumos. Turklāt šādi pūliņi dabiski sniedz Komitejai iespēju savā novēršanas, sadarbības un dialoga procesā sniegt ieguldījumu to pretterorisma politiku izstrādē, kas ietekmē Komitejas darbības sfēru. Padomes lēmumi, ar kuriem izveido īpašās programmas “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” un “Noziedzības novēršana un apkarošana”, sniedz plašu un elastīgu darbības iespēju visu veidu iniciatīvām. |
3.15 |
Jāņem vērā šādi galvenie novērojumi: |
3.15.1 |
EESK aktīvi nosoda jebkāda veida terorismu un šajā jautājumā ieņem stingru nostāju. |
3.15.2 |
EESK stingri atbalsta cīņu pret noziedzību un terorismu un uzsver pozitīvo ES cīņas pret terorismu koordinatora, Gijs de Vries kunga, iecelšanas ietekmi. |
3.15.3 |
Virzība terorisma un noziedzības apkarošanā ES ir jākonsolidē. |
3.15.4 |
Turklāt jānotiek efektīvai sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, izlūkošanas un tiesiskajiem jautājumiem (piešķirot prioritāti attiecīgās informācijas pieejamības principam); arī sadarbībai ar trešajām valstīm jānotiek efektīvi un pastāvīgi. |
3.15.5 |
Arī stratēģiskajām valsts un privātajām partnersabiedrībām ir svarīga nozīme Komisijas priekšlikumā. |
3.16 |
Organizētā pilsoniskā sabiedrība var īstenot savu lomu divos līmeņos: uzbrukumu novēršanā un to seku pārvarēšanā neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas, psiholoģiskas vai ekonomiskas. Saskaņā ar priekšlikumos izvirzītajiem darbību veidiem un maksimāli izmantojot plašo tīkla finansējumu pēc priekšlikumu definīcijām, Komiteja savas atbildības ietvaros var veicināt dažādu veidu pamata iniciatīvas šajās pašās sfērās, kurām tika pievērsta galvenā uzmanība starptautiskajā sammitā demokrātijas, terorisma un drošības jautājumos, ko 2005. gada 11. martā slēdza Madridē. Šajā sanāksmē tika sastādīts darbības plāns ar nosaukumu “Madrides darba kārtība”, nodrošinot dažādu ieteikumu īstenošanas sistēmu (9). |
4. Īpaši piebildumi
4.1 |
Priekšlikums Padomes lēmumam 2005/0034 (CNS), ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana laika periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam”. |
4.1.1 |
EESK pievienojas programmas galvenajiem uzdevumiem, ko Komisija izklāstījusi priekšlikuma 3. un 4. pantā. |
4.1.2 |
Attiecībā uz priekšlikuma 5. pantā uzskaitītajām piemērotajām darbībām EESK uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš: |
4.1.2.1 |
“analītiskiem, uzraudzības, novērtējuma, revīzijas un inspekciju pasākumiem” [5. panta 2. punkta b) apakšpunkts]; lai gan pamata izpēte šajā jomā jāvirza caur 7. izpētes plāna programmu, kurā saskaņā ar pašreizējo Komisijas ierosinājumu ir paredzēts 1 miljards EUR šim priekšlikumam, šai programmai ir jāveicina lietišķa izpēte saistībā ar diskusiju un informācijas koplietošanu, kādu rosina ideju ģeneratori, akadēmiskās institūcijas, dažādi forumi un organizācijas, kas darbojas kā debašu centri, un saistībā ar politisko priekšlikumu formulēšanu, kas stiprina pētnieku, analītiķu un intelektuāļu uzturētās formālās un neformālās saites ar lēmumu pieņēmējiem. |
4.1.2.2 |
“mācībām, personāla un speciālistu apmaiņai” [5. panta 2. punkta d) apakšpunkts] attiecībā uz iepriekšminētajiem pasākumiem, taču jo īpaši attiecībā uz tiem pasākumiem, kuri dod iespēju radīt, izstrādāt un pastāvīgi uzturēt augstas kvalitātes apmācību programmas, kas paredzētas valodniekiem, valodu tulkotājiem un tulkiem, kurās šobrīd ir tikai daži speciālisti un kuras izmanto, lai izplatītu gan ziņas saistībā ar noziegumu un terorisma aktu organizēšanu, gan propagandu šādu noziegumu un terorisma aktu attaisnošanā un jaunu rekrūšu piesaistīšanā. |
4.1.2.3 |
“informēšanas un izplatīšanas darbībām” [5. panta 2. punkta e) apakšpunkts], ieskaitot tās, kas minētas 4.2.2.1. punktā un īpašu uzsvaru liekot uz saziņas līdzekļu lomu, kas var kalpot vardarbības atmaskošanā, taču reizēm veicina neierobežotu atzīta terorista un noziedzīgo grupējumu propagandas izplatīšanu; tas nozīmē, ka viņu neatņemamajām tiesībām paziņot jaunumus bez cenzūras ir nesaprātīgs rezultāts, piešķirot balsstiesības šādiem noziedzīgiem grupējumiem ar teroristu nodomiem: reāla nofilmēta materiāla pārraidīšana ar uzbrukuma, nolaupīšanas un terorizēto ķīlnieku slepkavošanas ainām. |
4.1.3 |
6. pantā vajadzētu detalizēti izskaidrot, kas var iesniegt pieteikumus, kā tas ir otras programmas 5. pantā. |
4.1.4 |
14. panta 3. punktā paredzēts, ka Komisija iesniegs Parlamentam un Padomei starpposmu novērtējumu ziņojumus un šīs programmas īstenošanas ziņojumu. Arī EESK būtu jāiesaistās visā novērtēšanas procesā. |
4.2 |
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar kuru izveido īpašu programmu “Noziedzības novēršana un apkarošana laika periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam”. |
4.2.1 |
EESK pievienojas programmas vispārīgajiem un īpašajiem uzdevumiem [2. un 3. pants]. |
4.2.2 |
Lai gan Pamattiesību un tiesiskuma programma paredz sociālu un juridisku palīdzību upuriem, EESK aicina pievērst īpašu uzmanību liecinieku un upuru aizsardzībai, kā arī sekmēt un attīstīt labāko praksi šajā jomā kā daļu no tiesību aktu īstenošanas pakalpojumiem [3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. panta 2. punkta c) apakšpunkts], kā arī tiem aspektiem, kas saistīti ar nozieguma novēršanu un kriminoloģiju un horizontālo metožu un instrumentu izstrādi, kādi nepieciešami nozieguma stratēģiskā novēršanā un apkarošanā [3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts]. Šajā sakarā EESK atbalsta Komisijas darbu ar pilotprojektiem cīņā pret terorismu un cilvēku tirdzniecību, un finansiālā atbalsta nodrošināšanu terorisma upuru aizsardzībai. Pamatojoties uz šo pilotprojektu novērtējumu, EESK uzskata, ka, kolīdz šie pilotprojekti būs ieviesti, to rezultātā jānotiek pastāvīga terorisma upuru kompensāciju fonda izveidei. |
4.2.2.1 |
Attiecībā uz terorisma upuru un viņu ģimeņu un apgādājamo aizsardzību visās tās izpausmēs: cīņas pret terorismu humānais aspekts, balstīts uz upuru aizsardzību un pilsoniskās sabiedrības lomas popularizēšanu, jāpadara par neatņemamu terorisma apkarošanas stratēģijas sastāvdaļu. Upuri cieš no vardarbības, kuras mērķis ir visa sabiedrība un tās pārstāvētās vērtības. Tādēļ sabiedrībai ir morāls un politisks pienākums atzīt šo vardarbību un attiecīgi reaģēt uz to. Valstīm jāaizstāv un jāgarantē savu pilsoņu tiesības un brīvības, sākot ar tiesībām uz dzīvi un tiesībām dzīvot bez bailēm vai apdraudējuma. Upuri ir terorisma realitāte; tie ir sabiedrības balss un priekšējā līnija karā ar terorismu. Uzmanības pievēršana upuru liecībām ir visefektīvākais veids, kā paaugstināt apziņu un rosināt vajadzīgo līdzdalību sabiedrībā, lai cīnītos pret terorismu un veidotu pilsonisku reakciju. Turklāt tas ir labākais veids, kā atmaskot un izolēt teroristus kā politiski, tā morāli. Šajā sakarā nepieciešami šādi pasākumi:
|
4.2.2.2 |
Attiecībā uz noziegumu novēršanu: narkotiku tirdzniecība ir visizplatītākais starptautisko noziegumu veids ES, un nostiprinājušies noziedzīgi grupējumi visās dalībvalstīs garantē plaša mēroga narkotiku izplatīšanu visā Eiropas Savienībā. Turklāt turpina pieaugt tendence tirgoties ar vairāk kā vienu narkotisko vielu. Cilvēku tirdzniecība ir pieaugoša problēma Eiropas Savienībā; šīs tirdzniecības ekonomiskā peļņa ir milzīga. ES jāstiprina sava operatīvā spēja ierosināt un atbalstīt izmeklēšanu cilvēku tirdzniecības un ar to saistītajās jomās, tādās kā bērnu seksuālā izmantošana un prostitūcija plašākā izpratnē. EESK uzskata, ka šajos pūliņos būtiskas ir tādas iniciatīvas, kā priekšlikums Padomes direktīvai par īstermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu tādas darbības upuriem, kurā veicināta nelegālā imigrācija vai cilvēku tirdzniecība, ja viņi sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm (10), kas stiprinātu tos instrumentus, ko izmanto nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai (11). Korupcija, naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi un naudas viltošana arī ir Eiropas Savienības rūpju lokā. Naudas atmazgāšana ir galvenā Eiropas Savienībā darbojošos organizētās noziedzības grupējumu aktivitāte, jo tā kalpo kā finansējuma avots. Visi šie faktori (noziedzības un teroristu finansēšanas veidi) kalpo tikai tam, lai veidotu sinerģijas, kas rada cilvēku ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu (12). Jo īpaši svarīgi ir:
|
4.3 |
Attiecībā uz 4. panta 2. punktu (pasākumu veidi, ko var finansēt): |
4.3.1 |
Īpaša atsauce jāizdara uz dažādu ticību un dažādu paaudžu dialoga svarīgumu fundamentālistu uzskatu noteikšanā un uz labāko prakšu popularizēšanu, kas sekmē savstarpējas sapratnes, mērenu uzskatu un demokrātiskas iecietības veidošanos, tādējādi ierobežojot radikālus uzskatus un jaunu sekotāju iesaistīšanu. Cīņa pret terorismu no mums prasa atņemt šai parādībai tās morālo likumību; to iespējams panākt tikai ar dialoga un “otras puses” sapratnes starpniecību. Jāveicina tādas darbības, kas dod iespējas dažādu ticību grupējumiem un konkrētajiem to līderiem radīt izpratnes un sapratnes tiltus, padziļinātu saskaņu un iecietību un palīdzētu veidot zināšanas, kas ļautu noteikt naida cēloņus un to, kā tos pārvarēt. Atšķirīgām reliģiskajām sabiedrībām vienai otru ir labāk jāiepazīst — nav efektīvāka veida, kā to izdarīt, kā pasākumi, kas sekmētu tīkla darba veidošanos to locekļu starpā. |
4.3.2 |
Neaprobežojoties ar šiem migrāciju plūsmu programmas pasākumiem, kas attiecas uz cilvēku, jo īpaši jaunu cilvēku, kas pieder pie etniskas, reliģiskas, kultūras vai imigrantu minoritāšu grupām, sociālo integrāciju un nodarbinātību, šajā programmā jāizstrādā arī labākā prakse no šajā jomā sekmīgi lietotajām metodēm, jo īpaši attiecībā uz personāla un speciālistu apmācību un apmaiņu (4. panta 2. punkts). |
4.3.3 |
No pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļa EESK ir spiesta kritizēt Eiropas Komisijas neseno iepriekšējo priekšlikumu, kas attiecās uz bezpeļņas organizāciju rīcības kodeksu, lai sekmētu to caurskatāmību un finansiālo atbildību. Šim priekšlikumam varētu būt negatīva ietekme uz visām Eiropas NVO, un tas varētu visas šīs organizācijas diskreditēt, tādējādi graujot to visnotaļ noderīgo sociālo kapitālu: sabiedrības un vietējo, valstu un Eiropas institūciju uzticību. EESK saprot rūpes, kas vērstas uz iespējamu bezpeļņas organizāciju izmantošanas terorisma un citu noziedzīgu darbību finansēšanā novēršanu. Tomēr tas jādara, lietojot parastos novēršanas un kriminālvajāšanas instrumentus, kādi pieejami dažādām dalībvalstu varas iestādēm. Galvenais tomēr ir turpināt darbu pie Eiropas Asociācijas un Eiropas Savstarpējās sabiedrības statūtu pieņemšanas, kas diemžēl šobrīd ir pārtraukts. |
4.3.4 |
Arī šeit ir vietā minēt 4.1.2.2. un 4.1.2.3. punktā uzskaitītos pasākumus, kas attiecas uz “apmācību un personāla un speciālistu apmaiņu” un uz “informēšanas un izplatīšanas darbībām”. |
4.3.5 |
Tāpat mākslai un kultūrai jāieņem svarīga vieta sabiedrības reakcijas uz noziedzību un terorismu etalona veidošanā un jākalpo arī kā citu uzskatu, kas atšķirtos no mūsu valstī plaši izplatītiem viedokļiem, izteikšanas un izpratnes līdzeklim. |
4.4 |
Attiecībā uz 14. pantu (novērtējums) jāatkārto 4.1.4. punkta piebildumi. |
5. Secinājums
5.1 |
EESK uzskata, ka abi šīs ietvarprogrammas priekšlikumi ir nepieciešami un, ja starpposmu novērtējuma procesā programmu atzīst par pozitīvu virzību ieguvušu, priekšlikumiem jāpiešķir lielāks finansējums. |
5.2 |
Turklāt EESK savas atbildības ietvaros ir jāiesaista dialogā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, lai galīgi izstrādātu programmas gada plānus, kā arī attiecīgajos novērtēšanas procesos. |
5.3 |
EESK atgādina arī par to, ka Eiropas Savienības programmām, kas pašreiz tiek īstenotas brīvības aizsardzības jomā, jāpiešķir brīvības aizsardzības mērķim atbilstošs finansējums, kā tas norādīts atzinumā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem: partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā” (KOM(2005) 184 galīgā red.; SOC/209 — CESE 1151/2005 fin). |
5.4 |
Mēs visi esam atbildīgi par pamattiesību, brīvību un drošības aizsardzību. Tā sākas jau sākumskolā ar izpratnes veidošanu par mūsu kopīgajām vērtībām un tā jāturpina, nemitīgi cenšoties panākt trīs pīlāru — brīvības, demokrātijas un drošības — līdzsvaru. |
Briselē, 2005. gada 14. decembrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
priekšsēdētāja
Anne–Marie SIGMUND
(1) Ziņojums “Cilvēku drošība šobrīd”, Apvienoto Nāciju Organizācija http://www.humansecurity-chs.org.
(2) OV C 19, 23.01.1999., 1. lpp.
(3) http://www.europol.eu.int/index.asp?page=publar2004#INTRODUCTION.
(4) EESK 2002. gada 24. aprīļa atzinums (referents strādājis bez izpētes grupas: Retureau kungs) (OV C 149, 21.06.2002.).
(5) Par Komisijas darba dokumentu - saistība starp iekšējās drošības sargāšanu un starptautiskās aizsardzības pienākumu un instrumentu ievērošanu (KOM (2001) 743 galīgā redakcija).
(6) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra runa Madrides samita klubā par demokrātiju, terorismu un drošību, Madridē, Spānijā, 2005. gada 11. martā, http://www.safe-democracy.org.
(7) Rohan Gunaratna. “Al Qaeda, viaje al interior del terrorismo islamista”. 27. lappuse. Editorial Servi Doc., Barcelona, 2003.
(8) Padomes prezidentūras un terorisma apkarošanas koordinatora ziņojums Eiropadomei 2005. gada 16. un 17. jūnijā:
http://www.consilium.eu.int/uedocs/cmsUpload/newWEBre01.en05.pdf.
(9) http://cumbre.clubmadrid.org/agenda/la-agenda-de-madrid.html.
(10) EESK 2002. gada 29. maija atzinums (ziņotājs: Pariza Castaños kungs) (OV C 221, 17.09.2002.).
(11) KOM(2002) 71 galīgā redakcija, 11.02.2002.
(12) http://www.europol.eu.int/index.asp?page=publar2004#INTRODUCTION.
(13) http://www.fatf-gafi.org/document/28/0,2340,en_32250379_32236930_33658140_1_1_1_1,00.html#Introduction.
(14) Padomes prezidentūras un terorisma apkarošanas koordinatora ziņojums Eiropadomei 2005. gada 16. un 17. jūnijā:
http://www.consilium.eu.int/uedocs/cmsUpload/newWEBre01.en05.pdf.