22.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 234/19

1.1

Komisija iesniedz priekšlikumu regulai, ar kuru izveido programmu “ Marco Polo II ”, sniedzot pamatojumu, kāpēc nepieciešams attīstīt kravu pārvadājumu infrastruktūru:

1.2

Komisija vēlreiz apstiprina, ka nepieciešams “plašāk izmantot kombinēto transportu”, jo šis risinājums palīdz labāk izmantot esošās infrastruktūras, loģistikas ķēdē iekļaujot mazo kabotāžu, dzelzceļa un upju transportu. Kombinēta transporta izmantošana bija ietverta jau programmā “Marco Polo I” (2003.-2006.), kuras mērķis bija novirzīt starptautisko kravas pārvadājumu ikgadējo pieaugumu uz trim minētajiem pārvadājumu veidiem.

1.3

Komisija ierosina izveidot programmu “Marco Polo II” šīs politikas turpināšanai laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam, paplašinot tās darbības lauku — iekļaujot visas Eiropas Savienības kaimiņvalstis -, kā arī pievienojot divus jaunus projektu veidus:

1.4

Komisija ierosina periodam no 2007. līdz 2013. gadam piešķirt budžetu EUR 740 miljonu apjomā, kuru izlietojot, vajadzētu panākt sekojošo:

2.1.1

Komiteja vairākkārt ir apstiprinājusi savu atbalstu Komisijas uzsāktajai politikai, kas vērsta uz neizbēgamā un paredzamā kravu pārvadājumu pa autoceļiem pieauguma novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, tomēr atzīmējot dažkārt vērojamo mērķu pieticīgumu un nepietiekamo līdzekļu piešķīrumu.

2.1.2

Īpaši 2002. gada 17. un 18. jūlija atzinumā CES 842/2002 par priekšlikumu regulai “Marco Polo I ” Komiteja, uzskatot, ka tikai ar šo programmu nepietiek, lai sasniegtu Komisijas nospraustos mērķus attiecībā uz pārvadājumu novirzīšanu, ieteica sekojošos desmit konkrētos veicināšanas pasākumus:

2.1.3

Šajā pašā atzinumā 842/2002 Komiteja piebilst, ka plānotos mērķus var sasniegt tikai ar vienu visaptverošu transporta politiku, mainot zināmus ieradumus un balstoties uz stingru apņemšanos izveidot jaunas vai papildu transporta infrastruktūras.

2.1.4

Komiteja rosināja Komisiju sākt analizēt iespējas pakāpeniski pāriet no pašreizējās prakses “Nekādi uzkrājumi” uz principa “Ceļojošie uzkrājumi” veicināšanu, īpaši attiecībā uz lieliem preču daudzumiem, kas tiek pārvadāti lielos attālumos un nav steidzami, taču jāpiegādā noteiktā datumā. Tas dotu iespēju padarīt mazāk aktuālu piegāžu steidzamību un dot ceļu transportam alternatīvajiem pārvadājumu veidiem reālu iespēju konkurēt attiecībā uz izmaksām un piegādes termiņiem, tajā pašā laikā garantējot noteiktus piegādes datumus. Jebkuram ir skaidrs ekonomiskais pamatojums, kas veicināja pieejas “Nekādi uzkrājumi” attīstību, kuras sekas ir maksimāla piegādes termiņu saīsināšana, padarot steidzamību par iemīļotāko pieeju preču apritei. Skatoties no noturīgas attīstības perspektīvas, redzams, ka šī pieeja un tās sekas rada augstas izmaksas piesārņojuma un enerģijas pārtēriņa dēļ. Par to ir jādomā, un Komiteja vēlreiz aicina Komisiju iesaistīties šajā darbā. Tā uzskata, ka, kaut gan pārvadājumi pa autoceļiem ir neaizvietojami nelielos attālumos, piemēram, nogādājot kravu tās galamērķī, pārspīlēta “Nekādu uzkrājumu” pieejas izmantošana un steidzamības padarīšana par neapejamu principu ir cēloņi grūtībām, kas traucē kravas pārvadājumu pa autoceļiem daļējai novirzīšanai uz citiem, noturīgas attīstības principiem atbilstošākiem mērķiem.

2.1.5

Nepretendējot aizsteigties priekšā šīs analīzes secinājumiem, Komiteja uzskata, ka ekonomisko aprindu ieradumu maiņas veicināšanai ir jāpieļauj atsevišķu rīcības veidu, kas bija efektīvi līdz šim, bet vairs neatbilst šībrīža mērķiem, apšaubīšana.

2.1.6

Komiteja konstatē, ka tikai daļa tās ieteikto veicināšanas pasākumu ir ņemti vērā. Uzskatot, ka situācija 2004. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu pamatvilcienos nav mainījusies, šajā atzinumā Komiteja ietver tos pašus priekšlikumus, ko tā atsevišķos jautājumos papildina.

2.2.1

Komisija uzskata, ka programmas“Marco Polo I”, kuras budžets ir EUR 100 miljoni, pirmie rezultāti ir iepriecinoši. Komiteja atzīmē, ka pirmā programmu atlase tika uzsākta 2003. gada oktobrī, tikai nedaudz vairāk kā pirms gada, un ka nav pagājis pietiekami daudz laika, lai varētu novērtēt kombinētā transporta veicināšanas pasākumu reālo efektivitāti. Bez tam Komiteja atzīmē, ka:

2.2.2

Komiteja pauž pārsteigumu par šo vairākkārtējo samazinājumu un izsaka šaubas par prognožu ticamību, jo ir paredzams pieprasījumu pastāvīgs pieaugums, taču pieejamie līdzekļi pastāvīgi samazinās.

2.2.3

Ņemot vērā šo situāciju, kā arī informācijas trūkuma dēļ Komitejai nav saprotama Komisijas norāde: “Var secināt, ka nopietni trūkst budžeta līdzekļu, lai finansētu visus labos priekšlikumus...”, kā arī tas, kāpēc netika pilnībā izmantoti budžetā ieplānotie EUR 20 miljoni.

2.3.1

Pamatojuma III nodaļas 12. punktā ir pieminēts svarīgs finansu dokuments, jo tas apliecina, ka regulas priekšlikumā pilnībā ņemti vērā neatkarīgo ekspertu ieteikumi, kas izstrādāti, balstoties uz programmas “Marco Polo” pagarināšanas uz laika periodu no 2007. līdz 2013. gadam iepriekšēju novērtējumu. Šis 19 lappušu dokuments, kas rakstīts angļu valodā, nav tulkots. Tā 15 rindiņu kopsavilkumā, kas ietverts augstākminētās III nodaļas 13.punktā, sniegti Komisijas secinājumi par ekspertu vērtējumu.

2.3.2

Komiteja atgādina, ka dokumentiem jābūt iztulkotiem, lai nodrošinātu to pieejamību. Ja nav pieejama visa ekspertu ziņojuma tulkojums, ekspertiem vajadzētu uzdot sagatavot ziņojuma sintēzi, kuras tulkojums dotu iespēju visām ieinteresētajām pusēm gūt tūlītēju pieeju galvenajiem secinājumiem, kam pievienoti būtiskākie argumenti.

2.3.3

Bez tam Komiteja atgādina, ka atzinumā 842/2002 par regulu “Marco Polo I” tā atzinīgi vērtēja faktu, ka Komisija “pirms priekšlikuma iesniegšanas apkopo ieinteresēto pušu viedokļus”, bet tajā pašā laikā “izteica nožēlu, ka tā konsultāciju procesā iesaistīta tik vēlu”. (2. panta 5. punkts)

2.3.4

Līdz ar to Komiteja nevar analizēt šī vērtējuma secinājumus un var tikai atzīmēt, ka Komisija sagaida ievērojamu iesniegtā budžeta pieaugumu, kas ir izšķirošs nosacījums programmas efektivitātei.

2.3.5

Komiteja atzīmē, ka Komisija tai ir iesniegusi trīs pārskatus par realizētajiem projektiem:

2.3.6

Šie trīs projekti parāda iespējas, ko rada ES izveidotie veicināšanas pasākumi. Tai pašā laikā Komiteja atzīmē, ka šie projekti ir realizēti programmas “Eksperimentāli pasākumi kombinētajam transportam” (PACT) ietvaros, kas ir “Marco Polo” priekštece.

2.3.7

To pielietotais princips ir īpaši vērtīgs un tie veicina šībrīža projektu izpildi. Komiteja izsaka stingru vēlmi saņemt informāciju par pašreizējās programmas “Marco Polo I” konkrētajiem rezultātiem, kad būs pienācis laiks.

2.4.1

Programmas “Marco Polo II” priekšlikums nemaina 3 esošos darbības veidus:

2.4.2

Tā sedz plašāku teritoriju, aptverot 25 valstu Eiropu, kandidātvalstis, kā arī EBTA un EEZ valstis. Komiteja atbalsta šo pieeju un pievienojas Komisijas konstatētajam acīmredzamajam faktam, ka “ražošana un piegādes ķēžu struktūra neapstājas pie 25 valstu ES robežām”, tomēr izsaka vēlmi, lai Komisija teikuma sākumā pēc vārda “ražošana” pievienotu vārdu “tirdzniecība”.

2.4.3

Komiteja iesaka Komisijai citēt kā piemēru VII Donavas koridoru, kas ir raksturīgs šai “ļoti lielajai Eiropai”, jo tam ir liela mēroga kombinētā transporta infrastruktūra, kas sasaista visus pārvadājumu veidus:

2.4.4

Programmas “Marco Polo II” priekšlikums paredz divus jaunus projektu veidus:

Komiteja atbalsta darbības un projektus ar šādu ievirzi.

2.4.5

Komisija vēlas panākt labāku sinerģiju dzelzceļa sektorā un ierosina, piemēram, rezervēt sliežu ceļus kravas un pasta ātrvilcieniem. Komiteja atbalsts šādus projektus, kaut gan attiecībā uz eksprespastu tā uzskata, ka datu pārsūtīšana ar elektronisko pastu jau tagad un vēl jo vairāk nākotnē aizstās lielāko daļu pasta sūtījumu.

2.4.6

Lai gan ir nepieciešams veidot līnijas ātrgaitas kravas vilcieniem, tajā pašā laikā ir jānodrošina neatgriezeniska sliežu ceļu, ritošā sastāva un dzelzceļiem izmantošanas noteikumu savietojamība. Bez tam, negaidot jaunu līniju izveidošanu, labāk jāizmanto esošās, kā arī jāizpēta iespējas izmantot līnijas, kas ir pamestas vai tiek maz izmantotas kopš pasažieru plūsmas novirzīšanās uz citiem transporta veidiem, īpaši ātrgaitas dzelzceļa līnijām.

2.4.7

Komiteja vēlreiz lūdz Komisiju no jauna aicināt dalībvalstis darīt visu iespējamo esošo pamesto un mazizmantoto līniju iesaistīšanai kravas pārvadājumu apritē. Šis aicinājums pamatā attiecināms uz dzelzceļa satiksmi, taču arī uz ūdensceļiem, lai nodrošinātu no noturīgas attīstības viedokļa ātrāku un izdevīgāku risinājumu piemērošanu katrreiz, kad tas ir iespējams.

2.4.8

Visbeidzot, lai radītu uzticību dzelzceļa pārvadājumiem, kā arī citiem sauszemes ceļiem alternatīviem pārvadājumu veidiem, Komiteja vēlreiz uzsver, ka ir laiks pāriet no vārdiem pie darbiem, rezervējot vai uzspiežot dzelzceļa, jūras un upju pārvadājumu infrastruktūrām proporcionāli vairāk līdzekļu nekā šobrīd, īpaši TEN-T projektiem, kā arī jauno dalībvalstu un Balkānu reģiona projektiem.

2.4.9

Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija uzsver “ievērojamo” pieprasījumu no rūpniecības sektora puses pēc finansējuma nepieciešamajām un pietiekamām infrastruktūrām, kas ļautu sasniegt programmā “Marco Polo” ietvertos mērķus attiecībā uz pakalpojumiem. Kas attiecas uz palīginfrastruktūru finansēšanu, Komiteja atgādina, ka ir runa par tās atzinumā 842/2002 par “Marco Polo I” formulēto vēlmi.

3.1.1

Komiteja atzīmē, ka 2004. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu regulai, kas attieksies uz periodu no 2007. līdz 2013. gadam. Tas ļaus nodrošināt programmas Marco Polo kontinuitāti un izvairīties no kavējumiem, kas bija vērojami 2001.-2002. gadā, uzsākot programmu “Marco Polo I”. Tā kā Komisijai nav pietiekamas laika atkāpes, lai novērtētu “Marco Polo I” ieviešanas rezultātus, šī uz nākotni vērstā pieeja ļaus izveidot “vadības komiteju, kas rūpīgi sekos uzsāktajiem projektiem, lai programmas “Marco Polo I” izpildes perioda vidū varētu veikt nepieciešamos pielāgojumus programmā “Marco Polo II”, kā to prasīja Komiteja Atzinumā 842/2002”.

3.2.1

Komiteja atzīmē, ka uzņēmumu “konsorcijs” definēts kā vismaz divu uzņēmumu apvienība. Komiteja atkārto savu iepriekšējo prasību par to, ka “konsorcijs” jādefinē kā “divu vai vairāku uzņēmumu, kas nepieder vienai grupai vai nav viens otra filiāle, apvienība. Uzņēmumi ir noslēguši vienošanos kopīgi veikt...”.

3.3.1

Komiteja atkārto Atzinumā 842/2002 formulēto prasību, uzskatot, ka šajā pantā iekļautie noteikumi ir pārāk stingri, jo prasa, lai pasākumi aptvertu vismaz divas valstis vai valsti un tās tuvumā esošu trešās valsts teritoriju. Komiteja uzskata, ka pastāv vietēja rakstura projekti, kas tiek realizēti tikai vienā valstī, taču to rezultāts dotu labumu visiem attiecīgā transporta veida izmantotājiem, kas tranzītā šķērso šo valsti. (Piemēram, projekti kombinētā transporta platformu, kas atrodas infrastruktūru krustpunktā kādas valsts iekšienē, izmantošanai vai attīstīšanai.)

3.3.2

Komiteja atzinīgi vērtē programmas paplašināšanu, attiecinot to arī uz trešajām valstīm (kandidātvalstīm un citām) un pieņem zināšanai, ka programma nesedz pasākumu šajās teritorijās izmaksas, izņemot gadījumus, kas minēti šī panta 3. un 4. punktā.

3.3.3

Tomēr tā izsaka vēlmi, lai saskanības nodrošināšanai regula precizētu, ka gadījumos, kad tiek finansēti pasākumi trešajās valstīs, tiem iespēju robežās jābūt veltītiem tādu pārvadājumu veidu attīstībai, kas netiek veikti pa autoceļiem vai kas veicina kombinētā transporta attīstību.

3.4.1

Komiteja atbalsta 4. pantu ar nosacījumu, ka tiek ņemts vērā tās formulējums attiecībā uz “konsorcija” sastāvu, taču precizē, kā jau ir minēts atzinumā 842/2002, ka izņēmuma gadījumos, kad pasākumi notiek tikai vienā valstī, uz uzņēmumiem neattiecas prasība par to, ka tiem jābūt vismaz no divām dalībvalstīm vai no vienas dalībvalsts un trešās valsts.

3.5.1

Atzinuma 842/202 par “Marco Polo I” 3. panta 5., 6. un 7. punktā Komiteja jau atzīmēja, ka Komisijas ierosinātais minimālais subsīdiju vienam projektam limits ir pārāk augsts. Tā prasīja, lai minimālais Komisijas ierosinātais subsīdiju limits tiktu samazināts līdz:

3.5.2

Komiteja konstatē, ka programmai “Marco Polo II” Komisijas (pielikumā, kurā precizēti tās priekšlikuma 5. pantā minētie finansu nosacījumi) noteiktie projektiem piešķiramo dotāciju minimālie limiti joprojām ir pārāk augsti, izņemot kopīgas apmācības projektus, kur saskaņā ar Komitejas izteikto vēlmi limits ir samazināts līdz EUR 250 000. Komiteja uzskata, ka ir absolūti nepieciešams noteikt zemākus un tātad stimulējošākus limitus, lai veicinātu tādu projektu izstrādi, kas būtu pieticīgāki, taču bieži vien vietējā līmenī efektīvāki.

3.5.3

Līdz ar to Komiteja prasa, lai:

3.5.4

Visbeidzot, Komiteja atbalsta pēc iespējas garāku dažādu darbību izpildes termiņu noteikšanu, nodrošinot, ka noteiktajā termiņā pabeigta darbība tiek uzskatīta par piemērotu. Komisija tomēr uzskata, ka 36 mēnešu termiņš pasākumiem kravu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem ir pārāk īss un ka tam tāpat kā citām darbībām ir jābūt 60 mēneši

3.6.1

Komiteja jau iepriekš ir norādījusi, ka tas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai novērtētu summas (€ 740 miljoni), ko Komisija plāno piešķirt programmai “Marco Polo II”, pietiekamību. Tā vienkārši pieņem zināšanai Komisijas uzskatu, ka šie budžeta līdzekļi EUR 740 miljonu apjomā, domājams, dos iespēju ietaupīt EUR 5 miljardus 1. punkta 4. apakšpunktā minēto vides un sociālo ieguvumu veidā.

3.6.2

Komiteja izsaka vēlmi, lai Komisija 2005. gada laikā — programmas “Marco Polo I” izpildes termiņa vidū — publicētu pārskatu par veiksmīgajiem projektiem un reāli veiktajiem ietaupījumiem.

3.6.3

Kā Komiteja norādīja Atzinumā 842/2002, programmas izpildes laikā Komisijai būtu jāierosina budžeta palielināšana, lai nodrošinātu finanšu rezerves gadījumam, ja tiek iesniegts lielāks skaits atbilstīgu projektu.

3.7.1

Komiteja ar gandarījumu atzīmē (jo tā bija viena no Atzinumā 842/2002 minētajām prasībām), ka Komisija tai vēlākais 2007. gada 30. jūnijā vienlaicīgi ar Eiropas Parlamentu un Reģionu komiteju iesniegs novērtējuma ziņojumu par programmas “Marco Polo I” rezultātiem laika periodā no 2003. līdz 2006. gadam.

3.7.2

Komiteja vēlas saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu izstrādāt atzinumu un iespējamus priekšlikumus, kas dotu iespēju nepieciešamības gadījumā izdarīt izmaiņas programmā “Marco Polo II”, kas sāksies 2007. gada 1. janvārī un tātad būs izpildes pirmās puses sākumā.

4.1

Komiteja atbalsta programmu “Marco Polo II” kā tā līdz šim ir atbalstījusi PACT un programmu “Marco Polo I.” Šīs trīs programmas ļauj realizēt iniciatīvas, kas veicina kravu pārvadājumu sistēmu pielāgošanu, lai padarītu tas videi draudzīgākas. Plānotā finansējuma palielināšana no EUR 100 miljoniem. Komiteja atbalsta programmu “Marco Polo II” kā tā līdz šim ir atbalstījusi PACT un programmu “Marco Polo I.” Šīs trīs programmas ļauj realizēt iniciatīvas, kas veicina kravu pārvadājumu sistēmu pielāgošanu, lai padarītu tas videi draudzīgākas. Plānotais finansējuma pieaugums no EUR 100 miljoniem “Marco Polo I” uz EUR 740 miljoniem “Marco Polo II” parāda ES vēlmi īsā laikā panākt kravu pārvadājumu labāku un noturīgāku pārvaldību

4.2

Lai nodrošinātu Komisijas nosprausto mērķu par kravas pārvadājumu novirzīšanu izpildi, Komiteja vēlas atgādināt par atsevišķiem pasākumiem, ko tā jau iepriekš ierosināja 2002. gada 17. un 18. jūlija Atzinumā CES 842/2002 par programmu “Marco Polo I”:

4.3

Lai dotu iespēju upju un upju-jūras transportam iesaistīties programmā “Marco Polo”, Komiteja prasa izveidot atsevišķu kategoriju ar minimālo limitu, kas samazināts līdz EUR 500 000. Upju transportu nevar pielīdzināt jūras transportam, kur nepieciešamās investīcijas ir proporcionālas kuģu izmēram.

4.4

Komiteja vēlas kopā ar Komisiju analizēt, kā pāriet no pieejas “Nekādi uzkrājumi” uz pieeju “Ceļojošie uzkrājumi” gadījumos, kad piegādēm nav augstas steidzamības pakāpes (atsevišķiem smagsvara pārvadājumiem jāievēro tikai piegādes datums).