28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/136

1.1

Komisija piedāvā uzsākt jaunu projektu “Drošs internets”, taču papildināt to, ņemot vērā ātrās izmaiņas informācijas sabiedrībā tajā, kas attiecas uz komunikāciju tīkliem. Tāpēc projekts ir nosaukts par “Safe Internet plus” (2005.-2008.).

1.2

Līdzās Komisijas iesniegtajam Parlamenta un Padomes lēmuma projektam Komiteja ir pārbaudījusi “Commission Staff working paper” SEC(2004) 148 un COM(2004) 91 galīgajā red. ietvertā Safer Internet plus (2005/2008) ex ante attīstību. Komiteja atbalsta jaunā darbības plāna piemērošanas lauka paplašināšanu un tā mērķus, kas ņem vērā tiešsaistes režīma nodrošināšanas līdzekļu ātro attīstību un daudzveidību, kā arī to, cik ātri pieaug augstas datu caurlaidspējas pieeju un pastāvīgo pieslēgumu skaits. Savos vispārīgajos un īpašajos novērojumos Komiteja formulē papildu ierosinājumus politiskai un normatīvai rīcībai, konkrēti:

2.1

Piedāvātās programmas mērķis ir veicināt drošu interneta un tehnoloģiju lietošanu tiešsaistes režīmā beigu lietotājam, īpaši bērniem un jauniešiem mājās vai skolā. Šajā nolūkā paredzēts piešķirt līdzfinansējumu asociāciju un citu grupu (pētījumu grupu, programmētāju, izglītības iestāžu...) izstrādātiem projektiem, kas ļauj attīstīt aizsardzības līdzekļus, piemēram, “karstās” telefona līnijas, aizsardzību pret surogātpastu un vīrusiem, “gudrus” filtrus navigācijas programmām.

2.2

Iepriekšējais plāns par drošu internetu (1999.-2002.) tika pagarināts uz laikposmu no 2003. līdz 2004. gadam.

2.3

Komisijas interneta mājas lapa norāda projektus, kas jau ir īstenoti projekta Safe Internet (Drošs internets) ietvaros līdz 2003. gada beigām (1).

2.4

Šis priekšlikums (2005.-2008.) attiecas arī uz jaunajiem komunikāciju līdzekļiem tiešsaistes režīmā, kuriem savukārt priekšlikums paredz pastiprināt cīņu pret nelegālu un kaitējošu saturu, tostarp vīrusiem un citiem kaitējumus nodarošiem vai nepieprasītiem informācijas elementiem.

2.5

Sabiedriskajām institūcijām šī cīņas pastiprināšana attaisnojas vairāku iemeslu dēļ no kuriem galvenie ir:

2.6

Programmas galvenais mērķis ir bērnu aizsardzība un atbalsts tiem, kas par viņiem ir atbildīgi (vecāki, skolotāji, audzinātāji u.c.) vai kas aizstāv viņu morālās intereses un labsajūtu. Tādējādi šī programma attiecas uz NVO, kas darbojas sociālajā sektorā, bērnu tiesību jomā, cīņā pret rasismu, ksenofobiju (2) un jebkuru citu diskriminācijas formu, patērētāju tiesību un pilsonisko brīvību aizsardzībā u.c.

2.7

Programmas attiecas arī uz valdībām, to likumdošanu, juridiskām un policijas varasiestādēm, kā arī kontroles dienestiem. Ir jāpiemēro materiālās kā arī procedirālās tiesības un jāapmāca un jāaprīko pietiekams skaits personāla.

2.8

Programma attiecas arī uz rūpniecību, kurai ir nepieciešama droša vide, lai stiprinātu patērētāju uzticību.

2.9

Universitātes un pētījumi var dot informāciju par to, kā bērni izmanto jaunos mēdijus. Labākais veids, kā izplatīt ziņas attiecībā uz drošību, ir iepazīstināt ar noziedznieku metodēm šajos mēdijos, meklēt jaunus tehniskus risinājumus un dot neatkarīgu viedokli par kontroles un paškontroles procedūrās iesaistīto interešu samierināšanu.

2.10

Programmai ir dubulta dimensija. Sociālajā plānā tā ir centrēta uz jomām, kurās kontrole un tirgus vieni paši nespēj nodrošināt lietotāju drošību. Ekonomikas plānā ir jāveicina droša interneta un tehnoloģiju lietošana tiešsaistes režīmā, radot uzticību.

2.11

Lai attīstītu tehniskos un juridiskos līdzekļus, programmatūru un informāciju, ir plānots apmēram 50 miljonus eiro liels finansējums, lai efektīvāk cīnītos pret tīklu un telekomunikāciju ieņemšanu vai to krāpniecisku izmantošanu caur nepieprasītiem informācijas elementiem, kas var būt morāli, sociāli vai ekonomiski kaitējoši.

3.1

Komiteja atgādina savu iepriekšējo pozīciju attiecībā pret bērnu aizsardzību interneta tīklā un pirmo rīcības plānu (3). Tā pozitīvi attiecas pret jauna plāna priekšlikumu cīņai ar nelegāliem vai kaitējošiem informācijas nesējiem komunikācijās tiešsaistes režīmā (skatīt I sadaļu Kopsavilkums šī dokumenta sākumā). Komiteja atbalsta programmas Safer Internet plus mērķus un prioritātes kā vienu no mehānismiem, kas domāti interneta drošības uzlabošanai. Tomēr Komiteja uzsver ļoti plašo problēmas dimensiju un nepieciešamību pēc starptautiskas rīcības un kontroles, lai to risinātu.

3.2

Interneta tīkls un jaunās tehnoloģijas komunikācijām tiešsaistes režīmā (kā piemēram mobilie telefoni, kabatas plānotāji ar multimediju funkcijām un kas pieslēdzami internetam, kuru lietošana pašreiz ļoti izplatās), pēc Komitejas domām ir būtiski instrumenti zināšanu ekonomikas, e-ekonomikas un e-administrācijas attīstībai. Tie ir daudzveidīgi komunikāciju, darba un izklaides instrumenti. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt komunikāciju tīklu darbības drošību un nepārtrauktību, jo tas ir būtisks sabiedrisks pakalpojums, kam jāpaliek atvērtam un pieejamam un kurā visiem lietotājiem ir jāizjūt uzticēšanās, lai viņi spētu izmantot visas daudzveidīgās iespējas vislabākajos apstākļos. Integrēt informāciju par interneta drošību dažādajās e-Eiropas (e-Europe) programmās, īpaši apmācībā, būtu viens no visdaudzsološākajiem līdzekļiem cenas-efektivitātes attiecības ziņā, lai sasniegtu ievērojamu cilvēku skaitu.

3.3.

Internetā valdošo izteiksmes un saziņas brīvību atvieglo pieslēgumu, tai skaita lieljaudas pieslēgumu, kas dod aizvien ērtāku pieeju multimediju materiāliem, relatīvi zemās izmaksas. Tikai atsevišķas valstis ar lielu demokrātijas deficītu apgalvo, ka kontrolē to iedzīvotājiem pieejamo informāciju, pastāvīgi ierobežojot pilsoniskās brīvības. Komiteja uzskata, ka ir jāgarantē lielāka drošība, tajā pašā laika saglabājot un veicinot informācijas, saziņas un izteiksmes brīvību.

3.4.

Tajā pašā laikā šī izteiksmes un informācijas brīvības telpa, kāds ir globālais tīkls, tiek vēl lielākā mērā nekā citi komunikāciju līdzekļi lietota nelegālām darbībām kā pedofilija vai rasistisku un ksenofobu elementu izplatīšana; atsevišķi elementi var izrādīties kaitējoši zināmai sabiedrības daļai, jo īpaši nepilngadīgajiem, kā pornogrāfija vai spēles uz naudu (šīs pēdējās pat ir aizliegtas dažās valstīs), kā arī dažādas noziedzīgas darbības (datu plūsmas bojāšana vai datu un serveru krāpnieciska izmantošana). Komiteja tāpēc atbalsta rīcības plāna izplatību attiecībā uz visiem elektroniskajiem komunikāciju līdzekļiem, kuri var ciest no nepieprasītas vai naidīgas ārējas piekļūšanas.

3.5.

Šīs pašreiz attīstībā esošās jaunās telpas kontrole ir kļuvusi kompleksa tīkla rakstura dēļ, kas ir starptautisks, atvērts un pieejams visiem no ikviena servera vai klienta datora, kas brīvi pieslēdzams tīklam gandrīz visās pasaules valstīs. Daudzām valstīm vēl ir neefektīva vai nepietiekama likumdošana, kas dod iespēju Eiropas Savienībā aizliegtām mājas lapām turpināt savu darbību. Šķiet ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība izteiktos un rīkotos starptautiskas darbības labā, konkrēti sadarbībā ar galvenajām valstīm, kurās augstas caurlaidspējas internets ir ļoti izplatīts, Ziemeļameriku un Āziju, lai aizsargātu visapdraudētākos un lai efektīvāk cīnītos pret surogātpastu, kas apdraud komunikāciju attīstību elektroniskā pasta sūtījumu veidā, un pret vīrusu izplatīšanos, kas novājina ciparu ekonomiku. Lai arī tie ir nepieciešami Eiropas Kopienu telpā, izmantojamajiem līdzekļiem ir jātiek iekļautiem arī globālā pieejā.

3.6.

Kamēr neeksistē starptautiski nolīgumi, atsevišķu elementu aizliegums dažās valstīs var pat būt par iemeslu sūdzībai PTO TBT ietvaros, un šim jautājumam ir jātiek risinātam pašlaik notiekošajās sarunās. (4)

3.7.

Tiesību teritorialitāte un nacionālo likumdošanu dažādība ir grūti pārvarama problēma. Tehnoloģiju stāvoklis ļauj arī izveidot tiešus sakarus starp personām ar dažāda veida failiem (P2P, vienādranga), tostarp šifrētiem failiem, kuru saturu nav iespējams kontrolēt: jebkurš mehānisms vai tīkls tiešsaistes režīmā var tikt izmantots arvien sarežģītāku elementu uzglabāšanai un sūtīšanai, kā arī ir iespējams pieslēgties jebkādiem anonīma rakstura un pēdas neatstājošiem serveriem un izmantot ļoti spēcīgus, pat “neuzlaužamus” šifrēšanas līdzekļus.

3.8.

Personīgo mājas lapu un weblogs veids, tirdzniecības mājas lapu vai elektronisku finanšu pakalpojumu attīstība, lielais informatīvu, izglītības, zinātnes vai tehnikas mājas lapu daudzums, taču arī pornogrāfiska rakstura mājas lapas un tādas, kas piedāvā spēles uz naudu, u.c. ir par iemeslu tam, ka pasaulē pastāv simtiem miljonu mājas lapu. Zināmu kontroli ir iespējams veikt ar atslēgas vārdu indeksāciju meklēšanas programmās. Tāpat interneta pieejas nodrošinātājiem (IPN) ir iespējams kontrolēt tiešo pieslēgumu un elementu, tādu kā surogātpasts (piesārņotāji), automātiskās izsūtīšanas mājas lapu radīšanu: reklāmām un citiem šādi izsūtītiem nepieprasītiem elementiem var būt vispārīgs kaitējošs raksturs (datu plūsmas bojāšana, vīrusi) vai tāds raksturs, kas ir kaitējošs atsevišķiem saņēmējiem, piemēram, bērniem (morāli vai psiholoģiski kaitējumi).

3.9.

Internetu izmanto mafijas grupējumi, krāpnieki, vīrusu izstrādātāji, pirāti, rūpnieciskie spiegi un citi likumpārkāpēji, kas veic tajā savas darbības. Veikt represijas ir grūti, lai arī specializētie policijas dienesti daudzās valstīs to izmanto, lai noteiktu un lokalizētu noziedzniekus, lai tos izsekotu un izbeigtu konstatētās noziedzīgās darbības; tas parasti prasa starptautisku sadarbību, kas būtu vēl vairāk jāveicina.

3.10.

Kā cīnīties pret tādām noziedzīgām darbībām kā mājas lapas ar pedofīlisku raksturu? To aizliegumam nevajadzētu radīt juridiskas grūtības, ir jāliek lietā līdzekļi, kā atrast šādus avotus; tāpat, kā aizsargāt bērnus no pedofiliem, kuri rīkojas tiešo diskusiju vietās, kas ir īpaši iecienītas jauniešu vidū, lai tā censtos panākt satikšanās. Diskusijas notiek nevis par aizliegšanas un represiju leģitimitāti šajos īpašajos gadījumos, bet par līdzekļiem, kas jāizmanto, lai tās īstenotu.

3.11.

Telpas un pieeju piegādātāji (IPN) nevar uzraudzīt un kontrolēt visas izvietotās mājas lapas un visas komunikācijas (kas pastāv privātas sarakstes veidā). Turpretī, ja tas viņiem tiek uzdots no kādas pilnvarotas amatpersonas vai pilnvarota policijas vai bērnu aizsardzības dienesta puses, IPN ir nekavējoties jāatbild uz šādām prasībām vai lēmumiem par minēto mājas lapu slēgšanu un to personu identificēšanu, kas šīs lapas lieto; tas pieprasa to, lai informācija par ielaišanu tīklā un par pieslēgumiem tiktu kādu laiku uzglabāta.

3.12.

Tomēr kredītkaršu kompānijām, pārlūkprogrammām un interneta pieslēguma piegādātājiem vajadzētu, piemēram, veikt pārbaudes, lai atklātu pedofila rakstura vai cita krimināla satura mājas lapas, izmantojot tādus meklēšanas kritērijus kā atslēgas vārdus un ģeogrāfiskās vietas. Pēc tam tās informētu policiju. Tādas pašas metodes vajadzētu jāizmantot, lai noteiktu “patērētājus”, kuri ar kredītkarti pasūta bērnu pornogrāfiju vai ārkārtīgi vardarbīgas filmas. (5) Nepieciešamības gadījumā likumdošanai būtu jāpieprasa šāda veida pārbaudes. Interneta pārlūkprogrammām ir jāsamazina iespējas, kā interneta lietotāji var atrast bērnu pornogrāfiju vai citu kriminala rakstura informāciju, izmantojot atslēgas vārdus un teikumus.

3.13.

Valsts iestādēm jānodrošina tam ir nepieciešamos piemēroti cīņas līdzekļus, kvalificētu personālu, visaptverošu pārrobežu sadarbību un līdzsvarotas normas nacionālajā, Eiropas un starptautiskajā plānā, kas neierobežo interneta lietotāju brīvību, vienlaikus ļaujot izslēgt indivīdus un grupas, kas lieto šos tīklus, lai tajos izsūtītu nelegālus elementus, un brīvprātīgi bloķēt nepiedienīgu vai kaitējošu elementu saņemšanu.

3.14.

Šai cīņai, lai tā būtu efektīva, tāpat ir tieši jāattiecas uz visiem interneta lietotājiem, kuriem ir jābūt apmācītiem un informētiem par veicamajiem piesardzības pasākumiem un lietojamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātos pret bīstamu vai nevēlamu elementu saņemšanu vai lai netiktu izmantoti par starpniekiem šādu elementu sūtīšanā. Rīcības plāna informācijas un apmācības daļai pēc Komitejas uzskatiem ir jāpiešķir ievērojama prioritāte lietotāju līdzdalībai, lai viņi uzņemtos atbildību paši par sevi un par nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Problēmu rada, piemēram, nereglamentētas tīmekļa vietnes par veselības aizsardzību. Lai aizsargātos, uzņēmumiem tāpat ir jāparūpējas par savu darbinieku apmācību, kā arī par tīklu un e-tirdzniecības drošības nodrošināšanu, taču tāpat arī gan sabiedriskajām, gan privātajām administrācijām un institūcijām ir jāizmanto tā pati drošības politika un jānodrošina pilnīga izmantoto datu konfidencialitāte, īpaši personīga rakstura datu gadījumā. Apzināšanās pieaugumam būtu jārada arī uzmundrinājums kvalitatīviem elementiem tiešsaistes režīmā, kā arī pamudinājums uz darbībām ārpus pieslēguma ka alternatīvām ilgai sērfošanai vai zināmām spēlēm, kas ilgtermiņā var iespaidot nenobriedušas personības.

3.15.

Lietotājiem ir jābūt iespējai viegli uzrādīt nelegālus elementus, ar ko viņi saskaras tīklā, ziņojot atzītiem specializētiem zvanu pieņemšanas centriem vai organizācijām, vai policijas specializētiem dienestiem, lai brīdinātu sabiedriskās varasiestādes un tās varētu pieņemt vajadzīgos pasākumus, ja nepieciešams. Valstīs, kurās ir bieži sastopama bērnu izmantošana pornogrāfijai tiešsaistes režīmā un dažādos datu nesējos, piemēram, Eiropas Savienības ārējo robežu rajonos, būtu jātiek izsūtītiem brīdinājumiem vecākiem; to varētu ietvert atsevišķās RELEX sadarbības programmās.

3.16.

Atbalstot programmas specifiskos mērķus: dot iespēju lietotājiem uzrādīt nelegālos elementus (hotlines), attīstīt nevēlamu elementu filtrēšanas tehnoloģijas, elementu klasifikāciju, cīņu pret surogātpastu, industrijas paškontroli un drošas tehnoloģiju lietošanas prasmi, Komiteja savos īpašajos novērojumos vienlaikus arī ierosina dažus papildu mērķus, kurus tai šķiet lietderīgi izskatīt.

4.1

Komiteja jau pagātnē ir lūgusi Komisijai, lai tiktu samazināta ES finansēto programmu pārmērīgā birokrātija, īpaši atvieglojot pieeju mikroprojektu finansējumam un vietējām NVO. Komiteja atbalsta tādu pārraudzību, kas koncentrējas uz programmas ietvaros sasniegtiem taustāmiem rezultātiem un uz piedāvāto risinājumu efektivitāti. Informācijai par risinajumiem btu jābūt mazāk konfidenciālai.

4.2

Pēc Komitejas uzskatiem normatīvie pasākumi, kas palīdz beigu lietotāju aizsardzībā, būtu jāņem vērā šīs programmas ietvaros, kad tas ir iespējams, ja nē, tad ar jaunu Komisijas iniciatīvu.

4.3

Ir jābūt pilnīgi noteiktai atbildībai, ko nes tādas programmatūras izstrādātāji, kas dod pieeju internetam, kā arī serveru izmantošanas un cīņas pret ielaušanos sistēmu izstrādātāji; lietotājiem būtu jābūt garantijai, ka šo programmatūru izstrādātāji izmanto vislabākās iespējamās tehnikas un ik dienas regulāri atjauno savus ražojumus. Paškontrolei un tās trūkuma gadījumā saistošai Kopienas normai būtu jāstiprina klientu garantijas.

4.4

Pieeju nodrošinātājiem mājas lapā būtu jāpiedāvā (ko daudzi no tiem jau arī dara) viegli lietojami pretvīrusu līdzekļi pirms sūtījumu vai pievienoto failu ielādēšanas, kā arī profilaktiski sūtījumu filtrēšanas līdzekļi cīņai pret surogātpastu. Tas var nodrošināt komerciālu priekšrocību tiem piegādātājiem, kas pieliek nopietnas pūles savu klientu aizsardzībā. Tā kā bērni bieži ir zinošāki par saviem vecākiem tajā, kas attiecas uz interneta lietošanu, tad sūtījumu filtrēšanas, vīrusu novēršanas, aizsardzības pret ielaušanos un vecāku kontroles sistēmām ir jābūt iepriekš instalētām, kā arī viegli lietojamām un vadāmām cilvēkiem bez īpašām tehniskām zināšanām.

4.5

Programmai tāpat vajadzētu veicināt pētījumus par specializētu programmatūru un citiem dažādo programmatūru drošības un aizsardzības koda “necaurlaidības” pārbaudes līdzekļiem, rosināt vai, iespējams, piespiest piegādātājus drīzā laikā apgādāt lietotājus ar labotājiem pret visiem konstatētajiem vai izziņotajiem trūkumiem, kas pieļauj ielaušanos, attīstīt materiālu un programmatūras aizsardzības efektivitāti, kā arī elementu filtrēšanas un patiesās izcelsmes noteikšanas metodes.

4.6

Komiteja vēlētos, lai plašāk izplatītu iepriekšējās Safer Internet Programme efektivitātes un gūto rezultātu novērtējumu, kas klasificēts atbisltoši projektos risināto problēmu veidiem. Būtu nepieciešams pārliecināties, ka visas saites, kas ved uz finansētajiem projektiem, paliek aktīvas un ir labāk zināmas lietotājiem. Komisijas mājas lapā vajadzētu ietvert informāciju par dalībvalstīs un trešajās valstīs realizētajām iniciatīvām un iegūto pieredzi, lai izplatītu zināšanas, kā arī veicinātu pieredzes apmaiņu un sadarbību.

4.7

Ir pilnīgi iespējams pieņemt legālas darbības. Interneta pieejas nodrošinātāji, kredītkaršu kompānijas, meklēšanas programmas, visi ir pakļaujami kontrolei, un daži jau īsteno paškontroli. Kriminālsodiem par mājas lapām, kas veicina terorismu, rasismu, pašnāvības vai bērnu pornogrāfiju, būtu jābūt stingriem un biedējošiem; būtu pieliekamas vislielākās starptautiskās pūles šādu mājas lapu noteikšanai un lokalizēšanai, lai tās slēgtu, kad vien tas ir iespējams, vai vismaz lai šajā nolūkā uzsāktu sarunas ar valstīm, kur tās reģistrētas.

—

visaptverošs pienākums visiem attiecīgajiem operatoriem aizsargāt bērnus un lietotājus kopumā, jo īpaši neaizsargātākos lietotājus,

—

filtrācijas sistēmas instalācijas tur, kur tādu nav,

—

skaidri drošības vēstījumi uz visām mājas lapu sākuma lapām un uz to salonu durvīm, kas piedāvā tērzēšanu tiešsaistes režīmā,

—

atbalsts asociācijām, kas veido tiešās līnijas tādu tiešsaistes režīmā esošu mājas lapu un darbību izziņošanai, kas rada smagus kaitējumus bērniem,

—

šķēršļi izmantot kredītkartes bērnu pornogrāfijas un citu noziedzīgu informācijas elementu pasūtīšanai internetā, kā arī netīrās naudas atmazgāšanai,

—

vecākiem, skolotājiem un varas iestādēm adresēti brīdinājumi un mērķtiecīgi pasākumi tajās valstīs, kurās bērnu izmantošana pornogrāfiskiem mērķiem ir smaga problēma,

—

darbības palielināšana tajā, kas attiecas uz saiknēm starp bērnu izmantošanu pornogrāfiskiem mērķiem un organizēto noziedzību,

—

identifikācijas un informēšanas sistēmas par kaitējošiem elementiem, tādu elementu apturēšana, kuru saturs ir rasistisks, informācijas izplatīšana par krāpšanas mēģinājumiem un par veselībai kaitīgu vielu tirgošanu internetā, lai aizsargātu apdraudētas vai slikti informētas personas,

—

centieni pēc sadarbības un kopīgiem likumiem starptautiskā plānā, lai efektīvāk cīnītos pret surogātpastu,

—

starptautiska sadarbība (savlaicīgas brīdināšanas sistēmas uzlabošana) un biedējoši kriminālsodi par datorvīrusu izplatīšanu un nelegālu privātu un sabiedrisku tīklu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem (ielaušanās ar mērķi ieņemt tīklu industriālai izlūkošanai, datu plūsmas bojāšana un citi nelikumīgi lietošanas veidi).