7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/53

—

ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksmes 2011. gada 28. novembrī publicēto kopīgo paziņojumu (1) un Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2011. gada 29. novembrī publicēto kopīgo paziņojumu (2),

—

ņemot vērā divpartiju vēstules ASV prezidentam Barack Obama, kuras parakstījuši 20 ASV senatori (2012. gada 22. februārī) un 51 ASV Pārstāvju palātas loceklis (2012. gada 14. maijā),

—

ņemot vērā četru Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas deputātu 2012. gada 19. marta vēstuli Komisijas priekšsēdētājam José Manuel Barroso un Eiropadomes priekšsēdētājam Herman Van Rompuy par atbalstu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augsta līmeņa darba grupai nodarbinātības un izaugsmes jomā (ALDG),

—

ņemot vērā 2012. gada 18. un 19. maijāCamp David, Amerikas Savienotajās Valstīs, notikušās G8 augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju (3) un 2012. gada 18. un 19. jūnijāLos Cabos, Meksikā, notikušās G20 augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju (4),

—

ņemot vērā ALDG 2012. gada 19. jūnija„Starpposma ziņojumu līderiem” (5),

—

ņemot vērā ASV prezidenta Barack Obama, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso un Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy2012. gada 19. jūnija kopīgo paziņojumu (6),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus, kā arī tiem pievienoto „Izaugsmes un nodarbinātības paktu” (7),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām (8), 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti” (9), 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmējiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (10), 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par efektīviem importa un eksporta noteikumiem un procedūrām tirgus politikā (11), 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par strīdiem Pasaules Tirdzniecības organizācijā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz apstrīdamām subsīdijām uzņēmumiem „Airbus” un „Boeing” (12), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas MVU lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā (13), 2010. gada 11. novembra rezolūciju par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi (14), 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku (15), 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas jauno tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” (16), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 28. novembrī (17) un 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (18),

—

ņemot vērā Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) 72. parlamentu sanāksmes, kas notika 2012. gada 9. un 10. jūnijā Kopenhāgenā un 2012. gada 11. jūnijā — Strasbūrā, kopīgo paziņojumu,

—

ņemot vērā 2009. gada 11. decembra pētījumu „Ar tarifiem nesaistītie pasākumi ES-ASV tirdzniecības un ieguldījumu jomā — ekonomikas analīze” (19), ko Komisijas uzdevumā izstrādāja ECORYS Nederland,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0321/2012),

A.

tā kā ES un ASV ir savstarpēji vissvarīgākās tirdzniecības partneres, kuru ekonomikas kopā nodrošina aptuveni pusi pasaules kopprodukta un gandrīz trešdaļu no pasaules tirdzniecības plūsmām, tādējādi tās ir vērienīgākās ekonomiskās attiecības pasaulē;

B.

tā kā, lai gan ES un ASV ekonomiskās attiecības ir vienas no atvērtākajām pasaulē un lai gan transatlantiskie tirgi, pateicoties lielām tirdzniecības un ieguldījumu plūsmām (2011. gadā divpusējās tirdzniecības apmēram veidojot EUR 702,6 miljardus un aplēstajam savstarpējo ieguldījumu apjomam sasniedzot EUR 2,394 triljonus), ir dziļi integrēti, pastāv vispārēja vienprātība, ka transatlantisko attiecību iespējas netiek pilnībā izmantotas, tā kā ES un ASV ir kopīgas vērtības, līdzīgas tiesiskās sistēmas un augsti darba drošības un vides aizsardzības standarti un tām būtu jāizmanto šīs sinerģijas, lai nodrošinātu abām partnerēm vajadzīgo izaugsmi un nodarbinātību, un tā kā 2009. gadā Komisijas uzdevumā veiktā pētījumā tika noteikti svarīgākie ar tarifiem nesaistītie pasākumi, kas ietekmē tirdzniecību starp ASV un ES, kā arī aplēsta to ekonomiskā ietekme, secinot, ka, likvidējot pusi no šiem spēkā esošajiem pasākumiem un regulējuma atšķirībām, laikā līdz 2018. gadam IKP abās Atlantijas okeāna pusēs palielinātos par EUR 163 miljardiem;

C.

tā kā, turpinoties ekonomikas krīzei, pasaules ekonomika joprojām ir nestabila, nopietni ietekmējot nodarbinātību, tirdzniecību, attīstību un vidi; tā kā pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes gan ES, gan ASV apdraud mūsu ekonomiku stabilitāti un iedzīvotāju labklājību un finansiālās regulēšanas koordinācijas trūkums rada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, radot vajadzību veidot ciešāku ES un ASV sadarbību, lai šo krīžu pārvarēšanā izmantotu ieguvumus, ko sniedz starptautiskā tirdzniecība;

D.

tā kā vispasaules tirdzniecības darījumu mērenais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir sniedzis būtisku ieguldījumu ekonomikas krīzes negatīvo seku mazināšanā, jo īpaši Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, apliecinot, ka tirdzniecībai ir svarīga nozīme, nosakot izaugsmi un nodarbinātību;

E.

tā kā pēc ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes 2011. gada novembrī TEP izveidoja ALDG un uzdeva tai noteikt tirdzniecības un ieguldījumu palielināšanas iespējas, lai atbalstītu savstarpēji izdevīgu darbavietu radīšanu, ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

F.

tā kā ASV prezidentam adresētajās divpartiju vēstulēs no ASV senatoriem un ASV Pārstāvju palātas locekļiem, kā arī četru Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļu vēstulē ALDG tika mudināta bez kavēšanās sagatavot vērienīgus ierosinājumus, lai stimulētu tirdzniecību un ieguldījumus starp ES un ASV un lai likvidētu liekos šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem; tā kā abās vēstulēs uzsvērta vajadzība tirdzniecības un ieguldījumu ar ES palielināšanu izvirzīt par prioritāti un it īpaši atbalstīt centienus novērst regulatīvos šķēršļus (un panākt ciešāku sadarbību starp regulatoriem attiecībā uz beztarifu barjerām), ja iespējams, samazināt tarifus līdz nullei, atbalstīt tirdzniecību ar pakalpojumiem, ieguldījumus un turpmāku savstarpēju publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu;

G.

tā kā Parlaments 2011. gada 27. septembra rezolūcijā par Eiropas jauno tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” prasīja turpināt izstrādāt vērienīgo un izvērsto Transatlantisko izaugsmes un nodarbinātības iniciatīvu;

H.

tā kā Eiropas izvirzīšanu par prioritāti ASV tirdzniecības politikā ir atbalstījuši arī ASV privātā sektora pārstāvji un tā kā privātās ieinteresētās puses gan ES, gan ASV ir paudušas atbalstu mērķtiecīgam un visaptverošam nolīgumam, uzskatot, ka ciešākas ES un ASV ekonomiskās sadarbības veicināšana būtu spēcīgs, izaugsmi apliecinošs signāls ieguldītājiem un uzņēmējiem gan ES un ASV, gan starptautiskā mērogā;

I.

tā kā kopēju ES un ASV standartu izstrāde automātiski nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) valstīm, saskaņotāka ES un ASV regulatīvā vide sniegtu pozitīvu ietekmi kopumā, un tā kā pasaulē ciešāk integrētā preču tirgus turpmāka integrācija būtu vēl nepieredzēts gadījums vēsturē;

J.

tā kā ASV ir ES otrā lielākā lauksaimniecības produktu tirdzniecības partnere, turpretī ES uz ASV eksportē galvenokārt augstas kvalitātes produktus, un tas nozīmē, ka beztarifu tirdzniecības šķēršļi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir vissvarīgākās ES lauksaimniecības nozarei;

K.

tā kā ALDG ir kopīgi veikusi daudzu transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu paplašināšanas iespēju analīzi un savā 2012. gada starpposma ziņojumā ir nonākusi pie provizoriska secinājuma, ka vislielāko labumu sniegtu visaptverošs nolīgums (ja tādu būtu iespējams noslēgt), kurā būtu iekļautas dažādas divpusējas tirdzniecības un ieguldījumu politikas jomas, kā arī kopīgi risināmi jautājumi saistībā ar trešām valstīm;

L.

tā kā prezidenta Barack Obama, priekšsēdētāja José Manuel Barroso un priekšsēdētāja Herman Van Rompuy kopīgajā paziņojumā ALDG starpposma ziņojums ir vērtēts atzinīgi, norādot, ka drosmīga iniciatīva saistībā ar tirdzniecības un ieguldījumu paplašināšanu varētu sniegt būtisku ieguldījumu transatlantiskajā stratēģijā izaugsmes nostiprināšanai un darbavietu radīšanai;

M.

tā kā ES ir apņēmusies sekmēt brīvu, godīgu un atklātu tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot savas intereses savstarpējības un abpusēja izdevīguma gaisotnē, — īpaši attiecībā uz pasaules lielākajām ekonomikām;

N.

tā kā ALDG ir sākusi pēdējo plānošanas posmu saistībā ar to, kā risināt iespējamās sarunas, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, izmantojot ES un ASV tirdzniecības partnerību, un sagaidāms, ka līdz 2012. gada beigām tā iepazīstinās ar savu noslēguma ziņojumu;

O.

tā kā Komisija ir paudusi cerību par iespējamu sarunu sākšanu jau 2013. gada sākumā un to pabeigšanu pirms pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām;

P.

tā kā atklātā, prognozējamā, uz noteikumiem pamatotā un pārredzamā daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas ir izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) starpniecību, vēl joprojām ir piemērotākais satvars brīvas, godīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības nodrošināšanai pasaules mērogā, tā kā līdz šim nav izdevies noslēgt sarunas par Dohas Attīstības programmu un tā kā, lai gan daudzpusējās sistēmas nostiprināšana vēl joprojām ir svarīgs mērķis, tas neizslēdz iespēju noslēgt divpusējus nolīgumus, kuros paredzētās saistības attiecas ne tikai uz PTO noteikumiem un kuri papildina daudzpusējos noteikumus,

1.

uzskata, ka tirdzniecība un ārvalstu ieguldījumi būtu prasmīgāk jāizmanto, lai veicinātu gudru, stabilu, ilgtspējīgu, līdzsvarotu, iekļaujošu un resursu izmantojuma ziņā efektīvu izaugsmi, kas radītu plašāku nodarbinātību un uzlabotu cilvēku labklājību visā pasaulē; atzinīgi vērtē G8 un G20 valstu vadītāju apņemšanos veicināt atklātību tirdzniecības un ieguldījumu jomā, paplašināt tirgus un iestāties pret protekcionismu visās tā formās, jo tie ir priekšnosacījumi stabilai pasaules ekonomikas atlabšanai, nodarbinātībai un attīstībai;

2.

atzinīgi vērtē notiekošo ES un ASV kopīgo diskusiju par kolektīvās rīcības iespējām nolūkā uzlabot izaugsmes potenciālu un veicināt finanšu stabilitāti, lai radītu augstas kvalitātes darbavietas; uzsver, ka, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un nodarbinātību, ir jāuzņemas kopīgas saistības un jāveic kopīgs darbs ar mērķi radīt lieliem un maziem uzņēmumiem jaunas iespējas, veicināt uzņēmējdarbību un izmantot priekšrocības, ko sniedz unikāli integrēts transatlantiskais tirgus; prasa rīkot sarunas starp ES, ASV un citiem partneriem par kopīgu sadarbību krīzes novēršanai vides un klimata pārmaiņu jomā; turklāt aicina uz lielāku kopīgu apņemšanos stabilizēt finanšu tirgu;

3.

atzinīgi vērtē ALDG starpposma ziņojumu un tajā iekļautos provizoriskos ieteikumus un piekrīt, ka visaptverošā nolīgumā būtu jāiekļauj mērķtiecīga un savstarpēja tirgus atvēršana precēm, pakalpojumiem un ieguldījumiem un tajā būtu jārisina tirdzniecības noteikumu modernizēšanas un regulējumu savietojamības uzlabošanas jautājumi; mudina ALDG turpināt darbu, lai sagatavotu vērienīgu, bet īstenojamu mērķu kopas un konkrētus uzdevumus sarunām par šādu visaptverošu divpusēju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu, kas būtu saskanīgs ar PTO regulējumu (un to papildinātu); uzsver, ka, lai process būtu produktīvs un veiksmīgs, ir būtiski savstarpēji cienīt un atzīt vienam otra normatīvos aktus un jurisdikcijas autonomiju;

4.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt transatlantisko ekonomisko attiecību nostiprināšanu, vienlaikus atbalstot ES intereses citstarp tādās jomās kā vide, veselība un dzīvnieku aizsardzības standarti, pārtikas nekaitīgums, kultūru daudzveidība, darba tiesības, patērētāju tiesības, finanšu pakalpojumi, publiskie pakalpojumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

5.

uzsver, ka, lai gan ir jānodrošina, ka līdzsvarotā veidā tiek ņemtas vērā abu partneru īpašās intereses un jutīgie jautājumi, ir daudzas jomas, kurās progress būtu ļoti vēlams, jo īpaši saistībā ar tirdzniecības šķēršļu likvidēšanu, pasākumu ieviešanu nolūkā nodrošināt labāku piekļuvi tirgum, tostarp ieguldījumiem, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu, lai nodrošinātu pilnīgu savstarpību, izcelsmes noteikumu precizēšanu, vienkāršošanu un saskaņošanu, konverģenci abpusējas reglamentējošo standartu atzīšanas jomā, un nevis tikai vienkāršu obligātā standartu minimuma ievērošanu, ko paredz PTO Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SFS nolīgums), bet gan ar kopīgiem centieniem uzlabot kvalitāti un sadarbību, risinot jautājumus par atšķirīgiem ES un ASV standartiem; uzskata, ka šāda ekonomisko attiecību pastiprināšana arī sniegtu iespēju plašāk saskaņot ES un ASV pieejas globālo ekonomikas problēmu risināšanai;

6.

uzsver, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība abpusējā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā ir galvenā joma, kurā ir iespējams panākt ievērojamu progresu, ja abas puses šo jautājumu risinās konstruktīva kompromisa gaisotnē; un uzskata, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ir būtisks elements, kas ir tieši saistīts ar mērķtiecīgu rezultātu sasniegšanu attiecībā uz piekļuvi lauksaimniecības produktu tirgum; atbalsta eksporta kompensāciju pilnīgu atcelšanu ES un ASV savstarpējā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā;

7.

atzīst, ka, lai arī vidējie transatlantiskajai preču tirdzniecībai piemērotie tarifi ir samērā zemi, ES un ASV komerciālo attiecību plašais apjoms norāda, ka iespējamie ekonomiskie ieguvumi varētu būt daudz lielāki nekā ieguvumi no visiem iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem, un ka ES un ASV uzņēmēji ir īpaši ieinteresēti šo tarifu atcelšanā;

8.

tomēr uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgums tikai par tarifiem nebūtu pietiekami plašs, ņemot vērā, ka lielākos ekonomiskos ieguvumus radīs beztarifu šķēršļu apjoma samazināšana; atbalsta ALDG ierosināto mērķi par visu divpusējai tirdzniecībai piemēroto nodevu atcelšanu, lai, nolīgumam stājoties spēkā, nodrošinātu faktisku tarifu atcelšanu un pakāpenisku visu tarifu (izņemot sensitīvākos no tiem) likvidēšanu īsā laika posmā, kas nodrošinātu ievērojamus ieguvumus (ņemot vērā apstākli, ka ES un ASV divpusējo tirdzniecību lielā mērā veido uzņēmumu savstarpējā tirdzniecība) un uzlabotu ES un ASV uzņēmumu globālo konkurētspēju pasaules mērogā;

9.

atbalsta uzskatu, ka, ņemot vērā pašreizējos, jau tā zemos vidējos tarifus, svarīgākais pasākums, kas sniegtu iespēju pilnībā izmantot transatlantisko attiecību potenciālu, ir ar tarifiem nesaistītu šķēršļu — galvenokārt muitas procedūru un pārrobežu regulējuma ierobežojumu — novēršana; atbalsta ALDG ierosināto mērķi pamazām virzīties uz vēl integrētāku transatlantisko tirgu;

10.

atzīst, ka, lai gan nolīgums nevar nekavējoties novērst visus ar regulējumu saistītos jautājumus, ES un ASV regulējumu savstarpējā savietojamība ievērojami veicinātu transatlantisko tirdzniecību, vienlaikus nosakot augstu vispasaules standartu; turklāt atkārtoti uzsver nepieciešamību pilnībā ievērot abu pušu tiesības pieņemt tiesību aktus, kuri nodrošina veselības, produktu drošuma un vides aizsardzību tādā līmenī, kādu puses uzskata par pienācīgu, kā arī ņemt vērā vēsturiskās transatlantiskās atšķirības tādos jautājumos kā ģenētiski modificēto organismu stādīšana un atsevišķos dzīvnieku labturības jautājumos;

11.

atzīst, ka pārmērīgi apgrūtinoši regulējuma standarti rada būtiskus šķēršļus tirdzniecībai un ka šādu šķēršļu novēršana varētu radīt lielāku izaugsmi; uzsver, ka ES un ASV regulatīvo standartu pielāgošana būtu jāvirza augstākā kopīgā standarta sasniegšanu un tādējādi jāuzlabo produktu drošums patērētājiem; uzsver vajadzību novērst jaunu tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu radīšanu (pat tad, ja tie ir nejauši), jo īpaši svarīgās jaunāko tehnoloģiju un inovāciju nozarēs;

12.

atbalsta centienus īstenot maksimāli augšupēju sadarbību regulējuma jomā attiecībā uz standartiem, regulējuma saskanību un labāku standartu pielīdzināšanu, lai turpinātu atbalstīt tirdzniecību un izaugsmi, kas varētu uzlabot efektivitāti un iedarbīgi novērst ar tarifiem nesaistītos šķēršļus; atbalsta ALDG apgalvojumu, ka jebkāda sarunās panāktā vienošanās, kura izslēdz sadarbību un reformu regulējuma jomā, būs ekonomiski maznozīmīga un politiski nekorekta abām pusēm; uzsver, ka regulējumu savietojamība ir galvenais vērienīga transatlantiskā nolīguma uzdevums un šajā sakarā atgādina, ka regulējuma atšķirības un iekšējie pasākumi it īpaši rada šķēršļus MVU tirdzniecībai;

13.

norāda, ka ir svarīgi izveidot datu apmaiņas protokolus starp ASV Patēriņa preču drošuma komisiju un Eiropas Komisiju, lai ātri un efektīvi rīkotos gadījumā, ja nedroši produkti tiek laisti tirgū kādā no reģioniem;

14.

atzinīgi vērtē TLD ietvaros uzsāktās iniciatīvas izstrādāt kopīgus standartus nozīmīgās tehnoloģijas attīstības jomās, tostarp attiecībā uz nanotehnoloģijām, elektriskajiem transportlīdzekļiem, viedtīkliem un e-veselību;

15.

aicina ieinteresētās puses atsaukties uz ALDG aicinājumu līdz 2012. gada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus par tādu regulējuma atšķirību, kuras rada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, novēršanu; mudina ieinteresētās personas abās Atlantijas okeāna pusēs sadarboties, lai pieņemtu kopīgu nostāju, ja iespējams;

16.

uzskata, ka, ņemot vērā e-komercijas pieaugošo nozīmi, datu aizsardzības standartiem ir būtiska nozīme patērētāju aizsardzībā gan ES, gan ASV; uzsver, ka pieaugošie kiberdrošības apdraudējumi gan ES, gan ASV ir jārisina saskaņotā veidā un starptautiskā kontekstā; norāda, ka e-komercijas jomas savietojamība un standarti, kas atzīti pasaules mērogā, var palīdzēt veicināt ātrāku inovāciju, samazinot riskus un izmaksas jaunajām tehnoloģijām;

17.

atzīst, ka pakalpojumu tirdzniecības paplašināšana un pasākumi ieguldījumu un iepirkumu veicināšanai jānosaka kā būtisks aspekts jebkura turpmākā transatlantiskā nolīguma noslēgšanai, lai sniegtu papildu ieguvumus gan ES, gan ASV ekonomikai, kā arī radītu sadarbības iespējas kopīgu risināmu tirdzniecības jautājumu jomā;

18.

norāda, ka pakalpojumu nozare gan ES, gan ASV ir galvenais nodarbinātības un IKP avots; atbalsta ALDG mērķi pārsniegt spēkā esošajos ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumos panākto pakalpojumu liberalizācijas līmeni, novēršot pastāvošos ilgtermiņa šķēršļus, tostarp pakalpojumu sniegšanas veidus, vienlaikus arī atzīstot zināmu jomu sensitīvo raksturu;

19.

uzsver, ka ES un ASV joprojām izmanto īpaši atšķirīgas publisko pakalpojumu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīcijas, un iesaka precizēt šo terminu definīcijas; uzskata, ka šie noteikumi būtu jāsasaista ar Vispārējo nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un būtu jānodrošina to atbilstība daudzpusējā sistēmā; uzskata, ka labāka regulējuma saskanība pakalpojumu jomā var arī uzlabot ES un ASV iekšējā vienotā pakalpojumu tirgus integrāciju; prasa ciešāk sadarboties paraugprakses apmaiņas jomā, lai uzlabotu transatlantiskā publiskā sektora efektivitāti; iesaka uzlabot abpusējo dialogu par mākoņdatošanu nākotnē, kā arī par elektrisko transportlīdzekļu attīstību un ražošanu;

20.

īpaši prasa darīt visu iespējamo, lai izveidotu patiesi atvērtu un integrētu transatlantisko finanšu pakalpojumu un digitālo pakalpojumu tirgu, ņemot vērā, ka pietiekami īsā laikā tas radītu pozitīvu ietekmi abās Atlantijas okeāna pusēs; mudina apspriest finanšu pakalpojumu nodaļas iekļaušanu, ņemot vērā, ka mūsu tirgi ir sasvstarpēji saistīti; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt apmaiņas un sadarbību starp finanšu pakalpojumu regulatoriem abās Atlantijas okeāna pusēs, lai varētu dalīties ar labāko praksi un identificēt normatīvās nepilnības;

21.

pauž stingru pārliecību, ka ir nepieciešams risināt jautājumus par līdzvērtību, konverģenci un eksteritorialitāti, jo tie ir būtiski, lai saprastu, kā ES un ASV var gan tikt galā ar pašreizējo ekonomikas un finanšu problēmu nenoteiktību savās teritorijās, gan arī risināt jautājumus saistībā ar globālu standartizāciju un konkurējošiem finanšu regulēšanas un uzraudzības modeļiem;

22.

prasa reformēt ASV aviosabiedrību ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus un apgalvo, ka savstarpīguma trūkums starp ES un ASV noteikumiem gan jūras, gan gaisa transportā, kā arī pastāvīgā nelīdzsvarotība starp ES uzņēmumu iespējām veikt kabotāžu ASV tirgū un ASV uzņēmumu iespējām to darīt šeit, ir šķērslis, kas jāpārvar, lai atraisītu transatlantisko ekonomisko attiecību patieso potenciālu;

23.

aicina abas puses nodrošināt lielāku savstarpēju publiskā iepirkuma tirgu pieejamību nolūkā panākt pilnīgu savstarpējību un pārredzamību, un atbalsta ALDG ierosināto mērķi paplašināt uzņēmējdarbības iespējas, ievērojami uzlabojot piekļuvi publiskā iepirkuma jomai visos valdības līmeņos, pamatojoties uz valsts režīma principu;

24.

uzskata, ka iepirkuma nodaļā ir jārisina ne tikai pašreizējie jautājumi saistībā ar tirgus piekļuvi, bet jāiekļauj arī mehānisms, kas ļautu novērst jaunu šķēršļu rašanos; apzinās, ka ASV publiskais iepirkums ietilpst arī atsevišķo štatu jurisdikcijā; atgādina atvērtu iepirkuma tirgu nozīmi transatlantiskajā tirdzniecībā, kas nodrošina piegādātāju — jo īpaši MVU — vienlīdzīgu piekļuvi; atkārtoti pauž uzskatu, ka ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ASV publiskā iepirkuma jomā vajadzētu nodrošināt tāda līmeņa priekšrocības un iespējas, kāds tiem ir ES, un atgādina, ka ALDG ir noteicis konkrētus MVU paredzētus horizontālos noteikumus, jo šajā jomā ir liela iespējamība saņemt transatlantisko atbalstu; uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses ievērotu Nolīgumu par valdības iepirkumu (GPA);

25.

apstiprina intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un vajadzību saglabāt augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un ievērošanas standartus, tajā pašā laikā atbalstot brīvu informācijas apriti un piekļuvi internetam;

26.

norāda uz ALDG novērtējumu, ka, lai arī ASV un ES ir apliecinājušas apņēmību nodrošināt augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un ievērošanas standartus, pārrobežu atšķirības, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību saistības, kuras parasti tiek iekļautas ES un ASV tirdzniecības nolīgumos, gaidāmajās sarunās, iespējams, nevarēs novērst; tomēr uzsver, ka ierosinātajai pieejai attiecībā uz sarunām būtu jābūt mērķtiecīgai un vērstai uz atšķirību novēršanu, tajā pašā laikā nodrošinot abpusēji pieņemamu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu risinājumu, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību visiem ekonomikas dalībniekiem; atkārtoti uzsver, ka ES un ASV centieni panākt izaugsmi un nodarbinātību ir atkarīgi no spējas radīt inovācijas un attīstīt radošu ražošanu, un tādēļ transatlantisko ekonomiku apdraud viltošana un pirātisms; uzskata, ka jaunie ES un ASV informācijas un komunikācijas tehnoloģiju principi iedrošina sasniegt lielāku sinerģiju;

27.

kopumā atbalsta ALDG ierosināto mērķi vairākās jomās izstrādāt jaunus tirdzniecības noteikumus, jo tas varētu būt svarīgi divpusējas tirdzniecības kontekstā, kā arī veicināt noteikumu izstrādi gan saistībā ar trešo valstu politikas jomām un tirdzniecības nolīgumiem, gan daudzpusējā līmenī;

28.

norāda, ka ES ir noslēgusi vai risina sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar pārējām divām NAFTA valstīm — Meksiku un Kanādu; tādēļ aicina Komisiju un tās kolēģus ASV apsvērt iespēju paredzēt noteikuma iekļaušanu iespējamajā ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumā, kas ļautu turpmāk saskaņot šos nolīgumus, lai izstrādātu vienotu ES un NAFTA reģionu sadarbības nolīgumu;

29.

uzsver pilnīgu uzticēšanos daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kuru pārstāv PTO, kas joprojām ir vislabākā struktūra brīvas un taisnīgas tirdzniecības sasniegšanai pasaules līmenī un kam arī turpmāk jābūt par pamatu apmaiņai 21. gadsimtā, neraugoties uz daudzpolāras pasaules attīstību;

30.

tomēr uzskata, ka, ņemot vērā ilgstošo nespēju rast risinājumu saistībā ar Dohas Attīstības programmas sākotnējo plānu un mērķiem, pēc iespējas drīzāk ir jāatsāk debates par PTO nostiprināšanas iespējām, lai tā kļūtu efektīvāka, un to, kā sagatavoties gaidāmajām problēmām; tomēr uzskata, ka stipras abpusējās attiecības, kas ir vērstas uz izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanu, sastopoties ar pašreizējām ekonomiskām grūtībām, saskan ar un veicina pašreizējās daudzpusējās apspriedes un sarunas, jo arī tās ir balstītas uz noteikumiem, kā arī atbilstoši savai būtībai ir atvērtas un pārredzamas;

31.

piekrīt, ka ir jāveic rūpīga sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja šādas sarunas par visaptverošu divpusēju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu tiks sāktas, tās sniegtu konkrētus rezultātus un tiktu pabeigtas savlaicīgi; gaida ALDG sagatavoto noslēguma ziņojumu (tostarp ieteikumu par lēmumu saistībā ar sarunām); aicina Komisiju un ASV administrāciju TLD 73. sanāksmē laikā līdz 2012. gada beigām iepazīstināt ar galīgajiem ALDG darba rezultātiem;

32.

aicina ALDG balstīties uz TEP pieredzi un sasniegumiem un uzsver nepieciešamību cieši iesaistīt attiecīgās parlamentārās komitejas; uzskata, ka, lai nodrošinātu sekmīgu transatlantisko dialogu, tas ir jāpastiprina visos līmeņos un regulārāk jāorganizē augsta līmeņa sanāksmes, tiekoties ne tikai Komisijas un ASV administrācijas pārstāvjiem, bet arī atbilstīgu Parlamenta komiteju un ASV Kongresa locekļiem; uzskata, ka būtu tikai atzinīgi vērtējams, ja ASV Kongress izlemtu sekot Parlamenta piemēram, kuru Vašingtonā jau kopš 2010. gada janvāra pārstāv tā Koordinācijas birojs;

33.

aicina pēc rūpīgas un vispusīgas sagatavošanās un apspriešanās sākt sarunas 2013. gada pirmajā pusgadā, lai izmantotu pašreizējās politiskās iespējas un rūpniecības atbalstu, kas ļautu šīs sarunas ātri un veiksmīgi pabeigt;

34.

pieprasa, lai tad, kad šīs sarunas būs uzsāktas, visas ieinteresētās personas, kas pārstāv uzņēmējdarbības vidi, apvienotos tādā veidā, kas ļautu nodrošināt maksimāli saskaņotu un plašu atbalstu atklātam un pārredzamam dialogam, lai panāktu progresu saistībā ar šo iniciatīvu; ir pārliecināts, ka īpaši svarīgs būs dialogs ar patērētājiem, kā arī dialogs ar MVU, un tas ir nekavējoties jāsāk un jākoordinē, lai tas uzņemtu apgriezienus visos sarunās pārstāvētajos līmeņos;

35.

pauž apņēmību cieši sadarboties ar Padomi, Komisiju, ASV Kongresu, ASV administrāciju un ieinteresētajām pusēm, lai pilnībā izmantotu transatlantisko ekonomisko attiecību potenciālu ar mērķi radīt jaunas iespējas uzņēmējiem un darba ņēmējiem abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī nostiprināt ASV un ES vadošo lomu pasaules ekonomikā;

36.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam un ASV tirdzniecības pārstāvim.