22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/84

A.

tā kā Eiropas Savienība var sasniegt 20 % un 30 % siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi vienīgi, ja tiek noslēgts starptautisks nolīgums par primārās enerģijas izmantošanas samazinājumu salīdzinājumā ar plānotajiem līmeņiem par 20 %, un 20 % sasniegšanu attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem līdz 2020. gadam, un ja tā pastiprina centienus izstrādāt izmaksu ziņā izdevīgu, tīru, efektīvu un ilgtspējīgu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju kopumu;

B.

tā kā šādas tehnoloģijas var palīdzēt pienācīgi risināt klimata pārmaiņu problēmas, palīdzēt nodrošināt ES energoapgādes drošību, kā arī nodrošināt mūsu ekonomiku konkurētspēju;

C.

tā kā valsts un privātais budžets enerģētikas pētniecībai kopš astoņdesmitajiem gadiem ir samazinājies; tā kā pašreizējais līdzekļu apjoms nav pietiekošs, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar virzību uz ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas sistēmu;

D.

tā kā finansējums ir viena no galvenajām problēmām, kas traucē virzīties uz jauninājumiem ES enerģētikas jomā;

E.

tā kā sešu Eiropas rūpniecības iniciatīvu jomā Komisija ir secinājusi, ka vēja enerģijas attīstīšanai nākamajos 10 gados būs nepieciešami vairāk nekā 6 miljardi eiro valsts un privātā finansējuma, kā arī 16 miljardi eiro saules enerģijai, 2 miljardi eiro energoapgādes tīkliem, 9 miljardi eiro bioenerģijai, 13 miljardi eiro oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, 7 miljardi eiro kodolskaldīšanai un 5 miljardi eiro kopīgai tehnoloģiju iniciatīvai par kurināmā elementiem un ūdeņradi;

F.

tā kā SET ir gan mērķis, gan potenciāls padarīt ES par jauninājumu ekonomiku, nākamās desmitgades laikā radot simtiem tūkstošus jaunu kvalificētu darba vietu un veicinot rūpniecības nozares strauju izaugsmi;

G.

tā kā enerģijas paradigmā ir steidzami nepieciešamas izmaiņas, tāpēc jānodrošina kopīga riska uzņemšanās pieeja, kurā visām attiecīgajām iesaistītajām pusēm — valsts un privātām, jāuzņemas dalīta atbildība, lai to nodrošinātu, ir nepieciešams lielāks valsts finansējuma atbalsts, bet nepieciešams arī, lai rūpniecības nozare, bankas un privātie investori uzņemtos lielāku dalīto atbildību attiecībā uz risku tehnoloģiju un tirgus jomā;

H.

tā kā pētniecība ES hroniski nesaņem pietiekamu finansējumu,

1.

atzinīgi vērtē SET plānu, jo tajā ir aprakstīta konkrēta pētnieciska rīcība tīru, ilgtspējīgu un efektīvu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju jomā; uzsver šī plāna potenciālu pārveidot ES par novatorisku tautsaimniecību; uzsver arī, ka bez šīs jaunās pieejas ES nevarēs sasniegt savus 2020. gada mērķus enerģijas un klimata jomā;

2.

atzīst, ka būtiski jāpalielina valsts un privātie ieguldījumi ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādē, lai paātrinātu šo tehnoloģiju attīstību, izmaksu ziņā lietderīgu ieviešanu un strauju, plašu piemērošanu nākamo 10 gadu laikā;

3.

ir stingri pārliecināts, ka nodrošināt SET plānam nepieciešamo finansējumu ir iespējams vienīgi piesaistot papildu valsts un privātos resursus, un uzskata, ka SET plānam uzticēsies tikai tādā gadījumā, ja tam tiks piešķirti jauni līdzekļi no ES budžeta;

4.

aicina iesaistītās puses gan no valsts, gan privātā sektora nekavējoties piešķirt papildu līdzekļus, lai īstenotu ceļvežus, par kuriem ir panākta vienošanās, sakarā ar kuriem lielākajai finansējuma daļai jānāk no privātā sektora, būtiski palielinoties sabiedriskajam finansējumam gan ES gan valstu līmenī;

5.

uzsver, ka ekonomikas krīzes apstākļos ieguldījumiem šajās jaunajās tehnoloģijās, kurām ir liels potenciāls darba vietu radīšanā, ir jābūt prioritātei; uzsver, ka tas radīs tirgus, veidos jaunas ienākumu plūsmas un atbalstīs ES ekonomikas un konkurētspējas attīstību; visbeidzot uzsver, ka turklāt tas nostiprinās ES energoapgādes drošību un samazinās energoatkarību no nedaudziem enerģijas avotiem, piegādātājiem un transporta ceļiem;

6.

atkārto savu prasību pēc pienācīga finansējuma tīrām, ilgtspējīgām un efektīvām zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām, tērējot vismaz 2 miljardus eiro no ES budžeta gadā papildus Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansējumam, sākot no 2010. gada; šajā sakarā prasa Komisijai un dalībvalstīm steidzami izveidot finansēšanas grafiku attiecībā uz līdzekļiem, ko tās piešķirs, lai finansējums būtu pieejams no 2010.gada;

7.

aicina Komisiju un Padomi izmantot debates par pašreizējā finanšu plāna vidusposma pārskatīšanu, kā arī debates par nākamo finanšu plānu, lai labāk saskaņotu pašreizējo un nākamo ES budžetu ar Eiropas politikas prioritātēm, īpaši attiecībā uz pētniecību, rīcību klimata jomā un energoapgādes drošību;

8.

uzskata, ka ir absolūti nepieciešams steidzami izmantot piemaksas 300 miljonu eiro apmērā, kas, iedalītas jaunpienācēju rezervē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, lai atbalstītu oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un novatoriskus atjaunojamo enerģiju avotus; mudina Eiropas Investīciju Banku (EIB) padarīt tās aizdevumu izsniegšanas kritērijus atbilstīgus attiecīgām novatoriskām atjaunojamo enerģiju iekārtām;

9.

atgādina dalībvalstīm, ka sākot ar 2013. gadu, Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas izsoļu ienākumi ir būtisks finansējuma avots klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju ieviešanai un izstrādei;

10.

prasa veicināt EIB nozīmi ar enerģiju saistītu projektu finansēšanā, jo īpaši palielinot tās kredītportfeļa mērķi enerģētikas jomā, palielinot tās spējas piedāvāt aizdevumu garantijas enerģētikas projektiem, un uzlabojot koordināciju un nepārtrauktību augstāka riska pētniecības un izstrādes enerģētikas jomas projektu finansēšanā;

11.

aicina EIB atbilstīgi prioritāri izskatīt tos projektus, kas reāli veicinās ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju demonstrēšanas dzīvotspēju (piemēram, viedo tīklu izstrāde un nelielas hidroiekārtas);

12.

atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas, piemēram, Riska dalīšanas finanšu mehānismu, Marguerite fondu (Eiropas pamatkapitāla fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai 2020), riska kapitālu, Straujas izaugsmes un jauninājumu mehānismu MVU (GIF), kuru nozīme SET plāna iniciatīvu finansēšanā ir jāveicina un jāpakļauj nopietnam izvērtēšanas procesam vidusposma pārskata ietvaros;

13.

lūdz Komisiju ciešā sadarbībā ar EIB nekavējoties un vēlākais līdz 2011. gadam iesniegt visaptverošu priekšlikumu par atjaunojamo enerģiju un energoefektivitātes projektu un viedo tīklu finansēšanas instrumentu;

14.

uzsver, ka jāpalielina ES pētniecības bāzes kapacitāte un būtiski svarīga ir tālākizglītība un apmācība, lai nodrošinātu to cilvēkresursu kvantitāti un kvalitāti, kas nepieciešami, lai pilnībā izmantotu iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas;

15.

uzsver, ka jārada piemēroti apstākļi un stabili, veicinoši reglamentējošie noteikumi, lai atbalstītu valsts un privātā sektora partnerību veidošanos, kas ir priekšnoteikums SET plāna un Eiropas rūpniecības iniciatīvu īstenošanai;

16.

aicina Komisiju nodrošināt, lai tehnoloģiju ražotāji varētu tieši pieteikties SET plāna finansējumam, nevis vienīgi kā konsorciju ar energoapgādes uzņēmumiem dalībnieki, kā tas ir ekonomikas atveseļošanas programmas un NER300 gadījumā;

17.

atzīst, ka MVU ir galvenais virzītājspēks daudzu ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādē, jo īpaši attiecībā uz decentralizētāku enerģijas sistēmu izstrādi, un tāpēc uzsver, ka piekļuve valsts atbalstam un aizdevumiem, tostarp finansējumam no SET plāna ir jānosaka MVU izdevīgā un ērtā veidā; aicina nozīmīgu ES finansējuma daļu, kas būs pieejama no SET plāna, iezīmēt MVU;

18.

atzinīgi vērtē to, ka liela uzmanība pievērsta demonstrējumu projektiem (liela apjoma); tomēr uzsver, ka nepieciešams padarīt līdzekļus pieejamus arī riskantiem vidēja un ilgtermiņa fundamentālajiem, kā arī lietišķajiem pētījumiem;

19.

aicina Eiropas Enerģētikas pētniecības aliansi uzsākt un īstenot kopīgas programmas SET plāna īstenošanai, izveidojot ciešas saiknes ar Eiropas rūpniecības iniciatīvām, kā arī aicina izvērst tās darbību; uzsver, ka, lai Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse pilnībā varēt izpildīt šo uzdevumu, jāpiešķir pietiekami līdzekļi no ES un dalībvalstu budžetiem;

20.

pauž bažas par to, ka Eiropas Pētniecības padome neplāno nekādas konkrētas ar enerģiju saistītas programmas, tādējādi norādot uz pienācīgu ieguldījumu trūkumu fundamentālajos pētījumos;

21.

atzinīgi vērtē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (ETI) iniciatīvu veidot konkrētas Zināšanu un jauninājumu kopienas ilgtspējīgas enerģijas un pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī to mazināšanas jomā;

22.

atzinīgi vērtē priekšlikumu jauno Viedo pilsētu iniciatīvu, kurā galvenā uzmanība pievērta Eiropas pilsētu energoefektivitātei (jo īpaši to, kas parakstīja Pilsētu mēru paktu) pievienot pašreizējām sešām Eiropas rūpniecības iniciatīvām, lai radītu apstākļus plaša tirgus izveidei energoefektivitātes un atjaunojamo enerģiju tehnoloģijām, kā arī viedajiem tīkliem pilsētu teritorijās; mudina Komisiju un dalībvalstis strauji īstenot šo jauno iniciatīvu, kura veicinās vietējo ekonomiku un sociālo kohēziju, pilnībā iesaistot valsts un reģionālās varas iestādes, kurām ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju popularizēšanā un izmantošanā;

23.

atgādina Komisijai par tās ziņošanas pienākumu saskaņā ar Enerģijas atjaunošanas plāna regulu un par tās apņemšanos sagatavot papildu priekšlikumus, kas dotu iespēju rast finansējumu projektiem energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu jomā, ja ir atlikusi nauda pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus; sagaida, ka 116,19 miljoni eiro neizmantotās naudas būs pieejami šādiem projektiem;

24.

aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk pētīt un izplatīt novatoriskas pieejas pilsētu plānošanai un attīstībai, jo īpaši integrētai pilsētu plānošanai, kurā ņemta vērā nepieciešamība pēc lielākas sociālās integrācijas, teritoriālās kohēzijas un kurā liela vieta paredzēta ilgtspējīgas enerģijas un tīra transporta izmantošanai, lai izveidotu dzīvotspējīgas pilsētu sistēmas;

25.

mudina Komisiju iesniegt papildu iniciatīvas, lai izmantotu to lielo potenciālu, ko piedāvā citas tehnoloģiskās iespējas, kas pieminētas 2009. gada 7. oktobra paziņojumā “Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns)”, kā arī sāļuma gradienti un ģeotermiskā enerģija; uzsver, ka to finansēšanai nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus no ES budžeta;

26.

atzinīgi vērtē sešu rūpniecības iniciatīvu atlasi un 2010.-2020.gada tehnoloģiju ceļvežus, kas nodrošina konkrētus mērķus padarīt katru zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju konkurētspējīgu izmaksu ziņā, un aicina Komisiju attīstīt rūpniecības iniciatīvas, nodrošinot, ka to pārvaldība ir vienkārša, nebirokrātiska un pārredzama, un galvenā kopīgā iezīme ir regulāri kontakti ar SET plāna vadības grupu un EIB;

27.

aicina SET plāna vadības grupu ziņot Eiropas Parlamentam reizi gadā un paredzēt plašāku specializēto zināšanu struktūru, izveidojot tehniskās darba grupas interešu jomās, lai apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītu plašu ieinteresēto personu loku;

28.

aicina Komisiju atbalstīt starptautisko sadarbību ar citiem svarīgiem stratēģiskiem partneriem attīstītajās, jaunajās tirgus ekonomikas un jaunattīstības valstīs ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādes, ieviešanas un izplatīšanas jomā, jo īpaši ar tādu fondu starpniecību kā Starptautiskais energoefektivitātes un neizsīkstošās enerģijas fonds, kura galvenā uzmanība ir pievērsta nelieliem projektiem;

29.

atzinīgi vērtē centienus atbalstīt sadarbību enerģijas tehnoloģiju jomā, piemēram, nesen izveidoto ES-ASV Enerģijas padomi; šajā sakarā aicina Enerģijas padomi izmantot sinerģijas SET plāna īstenošanai;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt starptautisku oglekļa emisiju kvotu sistēmu, lai radītu stabilus un taisnīgus konkurences apstākļus ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai;

31.

aicina Komisiju uzraudzīt SET plāna efektīvu īstenošanu, ieviest šim mērķim piemērotu novērtēšanas sistēmu, izvērtēt jebkādus šķēršļus, kas traucē ceļvežu īstenošanai un regulāri informēt Parlamentu par sasniegto SET plāna un tā ceļvežu īstenošanā;

32.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.