Ceturtdiena, 2009. gada 7. maija
P6_TC1-COD(2008)0242

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 7. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] (pārstrādāta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (2), un Padomes 2002. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (3), jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētās regulas ir jāpārstrādā.

(2)	Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri ▐ likumīgi meklē starptautisko aizsardzību Kopienā.

(3)

Ir īstenota pirmā fāze kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidē, kurai ilgākā laikposmā jānoved pie visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienota statusa attiecībā uz personām, kam piešķirts patvērums. Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma Hāgas programmu, kurā noteikti mērķi, kas jāīsteno brīvības, drošības un tiesiskuma jomā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šajā sakarā Hāgas programmā Komisija tika aicināta beigt pirmās fāzes tiesību aktu novērtēšanu 2007.gadā un iesniegt otrās fāzes tiesību aktus un pasākumus Padomei un Eiropas Parlamentam, lai tos piemērotu pirms 2010. gada beigām.

(4)

Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. […/…], ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (4) gadījumā, kad nelikumīgi šķērsota kāda no Kopienas ārējām robežām, ir jānoskaidro starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un aizturēto personu personība. Tāpat ║ Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] un, jo īpaši, tās 18. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta efektīvas piemērošanas nolūkā ir vēlams, lai katra dalībvalsts varētu pārbaudīt, vai trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu kādā citā dalībvalstī.

(5)	Pirkstu nospiedumi ir svarīgs elements šādu personu personības noskaidrošanai. Ir jāizveido to daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēma.

(6)	Šajā nolūkā ir jāizveido par Eurodac saukta sistēma, kas ir viena centrālā sistēma, kas pārvalda datorizētu centrālo daktiloskopisko datu bāzi, kā arī elektroniskos datu pārsūtīšanas līdzekļus datu pārsūtīšanai starp dalībvalstīm un centrālo sistēmu.

(7)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kā arī lai panāktu saskanīgumu ar pašreizējo ES patvēruma acquis, jo īpaši ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (5) un Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai ietvertu alternatīvās aizsardzības pieteikumu iesniedzējus un personas, uz kurām attiecas alternatīvā aizsardzība.

(8)	Ir svarīgi arī, lai dalībvalstis tūlīt paņemtu un pārsūtītu katra starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja un katra trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka daktiloskopiskos datus, kurš aizturēts sakarā ar kādas dalībvalsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, ja viņam ir vismaz 14 gadi.

(9)

Ir jāparedz precīzi noteikumi par daktiloskopisko datu pārsūtīšanu uz centrālo sistēmu, šādu daktiloskopisko datu ievadīšanu centrālajā sistēmā, to glabāšanu, to salīdzināšanu ar citiem daktiloskopiskiem datiem, šā salīdzinājuma rezultātu pārsūtīšanu, ievadīto datu iezīmēšana un dzēšanu. Šie noteikumi var būt atšķirīgi dažādu kategoriju trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku gadījumā, un šajā sakarā tie būtu īpaši jāpielāgo.

(10)

Trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki, kas lūguši starptautisko aizsardzību vienā dalībvalstī, var lūgt starptautisko aizsardzību citā dalībvalstī vēl daudzu turpmāko gadu laikā. Tāpēc maksimālajam daktiloskopisko datu glabāšanas laikam centrālajā sistēmā vajadzētu būt ļoti ilgam. Ņemot vērā, ka lielākā daļa trešo valstu pilsoņu vai bezvalstnieku, kas jau vairākus gadus iepriekš iekārtojušies uz dzīvi Kopienā, pēc šā perioda beigām iegūs patstāvīga iedzīvotāja statusu vai pat kādas dalībvalsts pilsonību, desmit gadi uzskatāmi par pieņemamu daktiloskopisko datu glabāšanas laiku.

(11)

Glabāšanas laiks būtu jāsaīsina īpašos gadījumos, kad nav vajadzības daktiloskopiskos datus glabāt tik ilgi. Daktiloskopiskie dati būtu jādzēš, tiklīdz trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks iegūst kādas dalībvalsts pilsonību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja kādā no dalībvalstīm atbilstīgi Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvai 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (6).

(12)

Ir lietderīgi glabāt datus, kas attiecas uz tiem datu subjektiem, kuru pirkstu nospiedumi tika sākotnēji ievadīti Eurodac, kad tie iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība kādā dalībvalstī, lai ar tiem varētu salīdzināt datus, kas tiek ievadīti, personai iesniedzot starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

(13)

Pārejas posmā Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālās sistēmas pārvaldību un komunikācijas infrastruktūru. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, darbības un organizatoriskā viedokļa, būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem.

(14)	Skaidri ir jāparedz Komisijas un pārvaldības iestādes pienākumi attiecībā uz centrālo sistēmu un komunikācijas infrastruktūru un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz datu izmantojumu, datu drošību, piekļuvi ievadītiem datiem un to labošanu.

(15)	Ja Kopienas nelīgumisko atbildību sakarā ar Eurodac sistēmas darbību regulē attiecīgie Līguma noteikumi, tad par dalībvalstu nelīgumisko atbildību saistībā ar sistēmas darbību ir jāpieņem īpaši noteikumi.

(16)

Tā kā šīs regulas mērķi — izveidot daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēmu, lai palīdzētu īstenot Kopienas politiku patvēruma jautājumā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(17)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) piemēro personas datu apstrādei, ko veic, piemērojot šo regulu.

(18)	Jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi konkrētās jomās būtu jāpapildina un jāprecizē Direktīvā 95/46/EK norādītie principi personas tiesību un brīvību aizsardzībā un arī tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībā.

(19)

Personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic Kopienas iestādes un struktūras , piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8). Tomēr būtu jāprecizē konkrēti jautājumi par atbildību par datu apstrādi un datu aizsardzības uzraudzību.

(20)

Ir lietderīgi, ka valsts uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ║ Lēmumam 2004/55/EK ║ (9), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

(21)	Ir regulāri jākontrolē un jāizvērtē tas, cik efektīva ir Eurodac.

(22)	Dalībvalstīm būtu jāparedz efektīvu, samērīgu un atturošu sodu un sankciju sistēma, kas ir jāpiemēro tad, kad centrālajā sistēmā ievadītus datus izmanto pretrunā ar Eurodac mērķi.

(23)

Nepieciešams informēt dalībvalstis par konkrētu patvēruma procedūru statusu nolūkā veicināt atbilstīgu Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] piemērošanu.

(24)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības, un tā jāpiemēro saskaņā ar tām, kā arī tajā tiek ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir nodrošināt personas datu aizsardzības un patvēruma tiesību pilnīgu ievērošanu un veicināt hartas 8. panta un 18. panta piemērošanu.

(25)

Ir jāierobežo šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma tā, lai tā atbilstu Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] teritoriālajai piemērošanas jomai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Eurodac mērķis

1.   Tiek izveidota par Eurodac saukta sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt noteikt dalībvalsti, kas atbilstoši Regulai (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts kāds starptautiskās aizsardzības pieteikums, ko kādā dalībvalstī iesniedzis trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kā arī citādi sekmēt Dublinas regulas piemērojumu šajā regulā paredzētajos apstākļos.

2.   Neskarot to, kā Eurodac paredzētus datus datu izcelsmes valsts izmanto datu bāzēs, ko izveidojusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, daktiloskopiskos datus un personas datus var apstrādāt Eurodac vienīgi nolūkiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] 33. panta 1. punktā.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā:

a)	“Dublinas regula” ir Regula (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm];

b)	“starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

c)

“izcelsmes dalībvalsts” ir: i) attiecībā uz personu, uz kuru attiecas 6. pants — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo sistēmu un saņem salīdzinājuma iznākumus; ii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 10. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo sistēmu; iii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 13. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta šādus datus uz centrālo sistēmu un saņem salīdzinājuma iznākumus;

d)	“persona, kurai ir piešķirta starptautiskā aizsardzība” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, attiecībā uz kuru ir atzīts, ka tam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kas definēta ║ Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) punktā;

e)

“pozitīvs iznākums” ir atbilstība vai atbilstības, ko centrālā sistēma konstatējusi pēc tam, kad salīdzināti datu bāzē ievadītie daktiloskopiskie dati un tie dati, kurus attiecībā uz kādu personu pārsūtījusi kāda dalībvalsts, neskarot dalībvalstu pienākumu tūlīt pārbaudīt salīdzinājuma iznākumus saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

2.   Direktīvas 95/46/EK 2. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3.   Ja vien nav norādīts pretēji, Dublinas regulas 2. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3. pants

Sistēmas arhitektūra un pamatprincipi

1.   Eurodac veido:

a)	datorizēta centrālā pirkstu nospiedumu datubāze (centrālā sistēma), kuru veido — centrālā vienība, — darbības nepārtrauktības sistēma,

b)	komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un dalībvalstīm, kas nodrošina kodētu virtuālu tīklu Eurodac datiem (komunikācijas infrastruktūra).

2.   Katra dalībvalsts izraugās vienu valsts datu sistēmu (valsts piekļuves punktu), kas veic komunikāciju ar centrālo sistēmu.

3.   Datus attiecībā uz personām kas paredzētas 6., 10. un 13. pantā, ko apstrādā centrālā sistēma, datu izcelsmes dalībvalsts vārdā apstrādā saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un nodala ar attiecīgiem tehniskiem līdzekļiem.

4.   Noteikumi, kas regulē Eurodac, attiecas arī uz darbībām, ko dalībvalstis veic no datu pārsūtīšanas brīža uz centrālo sistēmu līdz salīdzinājuma rezultātu izmantošanas brīdim.

5.   Pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūru nosaka un piemēro saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts praksi un saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Bērna tiesību aizsardzības konvencijā.

4. pants

Darbības pārvaldība, ko veic pārvaldības iestāde

1.   Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par Eurodac darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka centrālās sistēmas vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2.   Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru:

a)	uzraudzība;

b)

drošība;

c)	attiecību koordinēšana starp dalībvalstīm un pakalpojuma nodrošinātāju.

3.   Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikācijas infrastruktūru, jo īpaši:

a)	uzdevumiem, kas saistīti ar budžeta izpildi;

b)	iegādi un atjaunošanu;

c)	jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4.   Pārejas laikposmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, par Eurodac darbības pārvaldību atbild Komisija.

5.   Eurodac darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu Eurodac darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai sistēmas darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, it īpaši attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs, lai sazinātos ar centrālo sistēmu.

6.   Neskarot 17. pantu Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības ikvienam savam darbiniekam, kam jāstrādā ar Eurodac datiem. Šis pienākums ir spēkā arī tad, kad šie darbinieki vairs nav attiecīgajā amatā vai darbā, vai pēc tam, kad viņi ir izbeiguši darbības.

7.   Šajā regulā minētā pārvaldības iestāde ir pārvaldības iestāde, kuras kompetencē ir Eurodac, SIS II un VIS.

8.     Pārvaldības iestādes izveide un tās pārziņā esošo datubāžu savietojamības nodrošināšana neskar šo datubāžu atsevišķu un diskrētu veidošanu.

5. pants

Statistika

Pārvaldības iestāde apkopo mēneša statistiku par centrālās sistēmas darbu, īpaši norādot:

a)	par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un 10. un 13. pantā minētajām personām nosūtīto datu kopu skaitu;

b)	to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kas starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesnieguši citā dalībvalstī;

c)	to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 10. pantā un kas vēlāk iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

d)	to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 13. pantā, kuras iepriekš iesniegušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu kādā citā dalībvalstī;

e)	to daktiloskopisko datu skaitu, kurus centrālajai sistēmai no izcelsmes valsts bija jāprasa atkārtoti, jo pirmo reizi pārsūtītos daktiloskopiskos datus nevarēja izmantot salīdzinājumam, izmantojot datorizēto pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu;

f)	to datu kopu skaitu, kas iezīmētas saskaņā ar 14. panta 1. punktu;

g)	to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 14. panta 1. punktā.

Statistiku apkopo katra gada beigās, izmantojot mēneša statistiku par attiecīgo gadu un kas norāda to personu skaitu, attiecībā uz kurām reģistrēti pozitīvi iznākumi saskaņā ar b), c) , d) un g)  apakšpunktu.

Statistika ietver datu sadalījumu pēc dalībvalsts.

II   NODAĻA

STARPTAUTISKĀS AIZSARDZĪBAS PIETEIKUMA IESNIEDZĒJI

6. pants

Daktiloskopisko datu ņemšana, pārsūtīšana un salīdzināšana

1.   Katrā dalībvalstī ne vēlāk kā 48 stundas pēc pieteikuma iesniegšanas, kā noteikts Dublinas regulas 20. panta 2. punktā, paņem katra vismaz 14 gadus veca starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja visu pirkstu nospiedumus un ne vēlāk kā 24 stundu laikā pirkstu nospiedumu noņemšanas nosūta daktiloskopiskos datus un šīs regulas 7. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētos datus uz centrālo sistēmu.

Izņēmuma gadījumos, kad pirkstu nospiedumi ir nopietni, bet uz laiku bojāti un no tiem nav iespējams iegūt piemērotus daktiloskopiskos datus vai kad nopietnas infekciozas slimības dēļ ir jāizsludina karantīna, šajā punktā minēto 48 stundu termiņu, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem jānoņem pirkstu nospiedumi, var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim nedēļām. Dalībvalstis var arī pagarināt 48 stundu termiņu pamatotos un pierādītos nepārvaramas varas gadījumos tik ilgi, kamēr šie apstākļi turpina pastāvēt. Attiecīgi piemēro 24 stundu termiņu, kurā jānosūta daktiloskopiskie dati.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ierodas ▐ dalībvalstī , kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, pēc personas pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas regulas 23. pantu , atbildīgā dalībvalsts attiecībā uz datiem, kas centrālajā sistēmā ievadīti saskaņā ar šīs regulas 7. pantu , tikai norāda uz notikušu pārsūtīšanu attiecībā uz prasībām par elektronisko komunikāciju ar centrālo sistēmu, kuras noteikusi pārvaldības iestāde. Šo informāciju glabā saskaņā ar 8. pantu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts šā panta 6.punktā .

3.     Dalībvalsts, kura saskaņā ar Dublinas Regulas 17. pantu uzņemas atbildību, norāda šo faktu ņemot vērā atbilstoši šīs regulas 7. pantam centrālajā sistēmā ierakstītos datus, saskaņā ar prasībām elktroniskajai saziņai ar centrālo sistēmu, kuras noteikusi pārvaldības iestāde. Lai veiktu pārraidīšanu saskaņā ar šī panta 6. punktu, informāciju saglabā saskaņā ar 8. pantu.

4.   Daktiloskopiskos datus 7. panta a) punkta nozīmē, ko pārsūtījusi kāda dalībvalsts, automātiski salīdzina ar daktiloskopiskajiem datiem, ko pārsūtījušas citas dalībvalstis un kuri jau glabājas centrālajā sistēmā.

5.   Centrālā sistēma garantē, ja kāda dalībvalsts to prasa, ka 4. punktā paredzētais salīdzinājums papildus datiem no citām dalībvalstīm ietver šīs dalībvalsts iepriekš pārsūtītos daktiloskopiskos datus.

6.   Centrālā sistēma automātiski pārsūta salīdzinājuma pozitīvos vai negatīvos iznākumus uz izcelsmes dalībvalsti. Gadījumā, ja rezultāts ir pozitīvs, visām datu kopām, kas atbilst pozitīvajam iznākumam, tā pārsūta 7. panta a) līdz g)  punktā minētos datus un, vajadzības gadījumā, 14. panta 1. punktā minēto iezīmējumu.

7. pants

Datu ievadīšana

Centrālajā sistēmā tiek ievadīti vienīgi šādi dati:

a)	daktiloskopiskie dati;

b)	izcelsmes dalībvalsts, starptautiskās aizsardzības pieteikuma vieta un diena;

c)

dzimums;

d)	atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e)	diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f)	diena, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu;

g)	operatora lietotāja ID.

8. pants

Datu glabāšana

Katru 7. pantā paredzēto datu kopu centrālajā sistēmā glabā desmit gadus no dienas, kad paņemti pirkstu nospiedumi.

Šim periodam beidzoties, centrālā sistēma automātiski dzēš datus no centrālās sistēmas.

9. pants

Priekšlaicīga datu dzēšana

1.   Datus attiecībā uz kādu personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību vai kam izsniegta kādas dalībvalsts ilgtermiņa uzturēšanās atļauja saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK pirms šīs regulas 8. pantā minētā perioda beigām, dzēš no centrālās sistēmas saskaņā ar 20. panta 3. punktu, tiklīdz izcelsmes valstij paziņots, ka minētā persona ieguvusi šādu pilsonību vai saņēmusi šādu atļauju .

2.   Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts 1. punktā minēto iemeslu dēļ ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums, salīdzinot ar datiem, kurus tās ir nosūtījušas attiecībā uz 6. pantā vai 10. panta minētajām personām.

III   NODAĻA

TREŠO VALSTU PILSOŅI VAI BEZVALSTNIEKI , KAS AIZTURĒTI SAKARĀ AR NELIKUMĪGU KĀDAS ĀRĒJĀS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANU

10. pants

Daktiloskopisko datu iegūšana un pārsūtīšana

1.   Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā ne vēlāk kā 48 stundas pēc aizturēšanas paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robeža, ierodoties no trešām valstīm, un nav nosūtījušas atpakaļ.

2.   Attiecīgā dalībvalsts ▐ ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad noņemti pirkstu nospiedumi trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam, kā minēts 1. punktā, pārsūta centrālajai sistēmai šādus šīs personas datus:

a)	daktiloskopiskie dati;

b)	izcelsmes dalībvalsts, aizturēšanas vieta un diena;

c)

dzimums;

d)	atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e)	diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f)	diena, kad dati pārsūtīti uz centrālo sistēmu;

g)	operatora lietotāja ID.

Izņēmuma gadījumos, kad pirkstu nospiedumi ir nopietni, bet uz laiku bojāti un no tiem nav iespējams iegūt piemērotus daktiloskopiskos datus vai kad nopietnas infekciozas slimības dēļ ir jāizsludina karantīna, šajā punktā minēto 48 stundu termiņu, kurā trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam jānoņem pirkstu nospiedumi, kā minēts 1. punktā, var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim nedēļām. Dalībvalstis var arī pagarināt 48 stundu termiņu pamatotos un pierādītos nepārvaramas varas gadījumos tik ilgi, kamēr šie apstākļi turpina pastāvēt. Attiecīgi piemēro 24 stundu termiņu, kurā jānosūta daktiloskopiskie dati.

11. pants

Datu ievadīšana

1.   Datus, kas minēti 10. panta 2. punktā, ievada centrālajā sistēmā.

Neskarot 5. pantu, datus, kas nosūtīti centrālajai sistēmai saskaņā ar 10. panta 2. punktu, ievada tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar centrālajai sistēmai vēlāk nosūtītiem datiem attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem.

Centrālā sistēma nesalīdzina saskaņā ar 10. panta 2. punktu tai nosūtītus datus ne ar datiem, kas iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā, ne ar datiem, kas vēlāk pārsūtīti uz centrālo sistēmu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

2.   Salīdzinot uz centrālo sistēmu vēlāk nosūtītus datus par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem ar 1. punktā minētajiem datiem, piemēro procedūras, kas paredzētas 6. panta 4. un 6. punktā.

12. pants

Datu glabāšana

1.   Katru datu kopu attiecībā uz kādu trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kā minēts 10. panta 1. punktā, centrālajā sistēmā glabā vienu gadu no dienas, kad paņemti šā trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka pirkstu nospiedumi. Šim periodam beidzoties, centrālā sistēma automātiski dzēš datus no centrālās sistēmas.

2.   Dati attiecībā uz kādu trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kā minēts 10. panta 1. punktā, ▐ tiek dzēsti no centrālās sistēmas saskaņā ar 20. panta 3. punktu , tiklīdz pirms šā panta 1. punktā minētā viena gada perioda beigām izcelsmes dalībvalsts uzzina par šādiem apstākļiem:

a)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir saņēmis uzturēšanās atļauju;

b)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir atstājis dalībvalstu teritoriju;

c)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks ir ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību.

3.   Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts 2. punkta a) vai b) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums ar datiem, kurus tās ir nosūtījušas attiecībā uz 10. panta minētajām personām.

4.   Centrālā sistēma informē visas izcelsmes dalībvalstis par to, ka cita izcelsmes dalībvalsts 2. punkta c) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ ir dzēsusi datus pēc tam, kad ir iegūts pozitīvs iznākums ar datiem, kurus tās ir nosūtījušas attiecībā uz 6. pantā vai 10. pantā minētajām personām.

IV   NODAĻA

TREŠO VALSTU PILSOŅI VAI BEZVALSTNIEKI, KAS NELIKUMĪGI ATRODAS KĀDAS DALĪBVALSTS TERITORIJĀ

13. pants

Daktiloskopisko datu salīdzinājums

1.   Lai pārbaudītu, vai trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, nav iepriekš iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī, katra dalībvalsts var pārsūtīt uz centrālo sistēmu daktiloskopiskos datus attiecībā uz pirkstu nospiedumiem, ko tā ņēmusi no jebkura šāda vismaz 14 gadus veca trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka, kopā ar atsauces numuru, ko izmanto šī dalībvalsts.

Parasti ir jāpārbauda, vai trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks iepriekš nav iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī, ja:

a)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks paziņo, ka viņš iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu, nenorādot dalībvalsti, kur viņš iesniedzis pieteikumu;

b)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks neprasa starptautisko aizsardzību, bet protestē pret viņa nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, paziņojot, ka viņš tur būtu briesmās, vai

c)	trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks citādi mēģina novērst viņa izsūtīšanu, atsakot sadarbību viņa personas noskaidrošanā, jo īpaši, neuzrādot nekādus personību apliecinošus dokumentus vai uzrādot viltotus dokumentus.

2.   Kad dalībvalstis piedalās 1. punktā minētajā procedūrā, tās pārsūta centrālajai sistēmai daktiloskopiskos datus attiecībā uz 1. punktā minēto trešo valstu pilsoni vai bezvalstnieku visiem pirkstiem vai vismaz attiecībā uz rādītājpirkstiem un, ja to nav, tās pārsūta visu pārējo pirkstu nospiedumus.

3.   Kāda 1. punktā raksturotajam gadījumam atbilstoša trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka daktiloskopiskos datus pārsūta uz centrālo sistēmu, lai tos salīdzinātu ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju daktiloskopiskajiem datiem, kurus pārsūtījušas pārējās dalībvalstis un kuri jau ievadīti centrālajā sistēmā.

Šāda trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka daktiloskopiskos datus neievada centrālajā sistēmā un tos arī nesalīdzina ar datiem, kas pārsūtīti uz centrālo sistēmu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

4.   Saskaņā ar šo pantu pārsūtīto daktiloskopisko datu salīdzināšanai ar pārējo dalībvalstu pārsūtītajiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju daktiloskopiskajiem datiem, kas jau glabājas centrālajā sistēmā, piemēro procedūras, kas paredzētas 6. panta 4. un 6. punktā.

V   NODAĻA

PERSONAS, KURĀM IR PIEŠĶIRTA STARPTAUTISKĀ AIZSARDZĪBA

14. pants

Datu iezīmēšana

1.   Izcelsmes dalībvalsts, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam, kura dati tika iepriekš ievadīti centrālajā sistēmā saskaņā ar 7. pantu , iezīmē attiecīgos datus saskaņā ar prasībām, kādas pārvaldības iestāde noteikusi elektroniskajai komunikācijai ar centrālo sistēmu. Šo informāciju glabā centrālajā sistēmā saskaņā ar 8. pantu pārsūtīšanas nolūkos, kā paredzēts 6. panta 6. punktā.

2.   Izcelsmes dalībvalsts noņem iezīmējumu datiem, kas attiecas uz trešās valsts pilsoni vai bezvalstnieku, kura dati iepriekš tika iezīmēti saskaņā ar 1. punktu, ja viņa statuss tiek atcelts vai izbeigts vai tiek atteikts to pagarināt saskaņā ar ║ Direktīvas 2004/83/EK 14. vai 19. pantu vai viņš saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgi 11. un 16. pantu vairs nav bēglis vai nevar pretendēt uz papildu aizsardzību.

VI   NODAĻA

DATU IZMANTOJUMS, DATU AIZSARDZĪBA UN UZTICAMĪBA

15. pants

Atbildība datu izmantošanas jomā

1.   Izcelsmes dalībvalstij ir jānodrošina tas, ka:

a)	pirkstu nospiedumus ņem likumīgi;

b)	daktiloskopiskos datus, kā arī pārējos datus, kas minēti 7. pantā, 10. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā, uz centrālo sistēmu nosūta likumīgi;

c)	dati ir precīzi un atjaunināti, kad tos pārsūta uz centrālo sistēmu;

d)	neskarot Komisijas uzdevumus, datus centrālajā sistēmā ievada, glabā, labo un dzēš likumīgi;

e)	centrālās sistēmas pārsūtītos daktiloskopisko datu salīdzinājumu iznākumus izmanto likumīgi.

2.   Saskaņā ar 19. pantu izcelsmes dalībvalsts nodrošina 1. punktā minēto datu drošību pirms pārsūtīšanas uz centrālo sistēmu un tās laikā, kā arī no centrālās sistēmas saņemto datu drošību.

3.   Izcelsmes dalībvalsts atbild par galīgo datu identificēšanu saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

4.   Komisija nodrošina, ka centrālo sistēmu izmanto saskaņā ar šīs regulas. Jo īpaši Komisija:

a)	pieņem attiecīgus pasākumus, kas garantē, ka personas, kas strādā ar centrālo sistēmu, izmanto tur ievadītos datus vienīgi saskaņā ar Eurodac mērķi, kas paredzēts 1. panta 1. punktā;

b)	veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu centrālās sistēmas drošību saskaņā ar 19. pantu;

c)	nodrošina, ka vienīgi personām, kam atļauts strādāt ar centrālo sistēmu, ir piekļuve tai, neskarot Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pilnvaras.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā pieņem saskaņā ar pirmo daļu.

16. pants

Pārsūtīšana

1.   Pirkstu nospiedumus digitāli apstrādā un pārsūta tādā datu formātā, kāds noteikts I pielikumā. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās sistēmas efektīvai darbībai, pārvaldības iestāde nosaka tehniskās prasības attiecībā uz datu formātu, kādā tos savstarpēji pārsūta dalībvalstis un centrālā sistēma. Pārvaldības iestāde nodrošina to, lai dalībvalstu pārsūtītos daktiloskopiskos datus varētu salīdzināt datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā.

2.   Dati, kas minēti 7. pantā, 10. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā, dalībvalstīm būtu jāpārsūta elektroniskā veidā. Datus, kas minēti 7. pantā un 10. panta 2. punktā, automātiski ievada centrālajā sistēmā. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās sistēmas efektīvai darbībai, pārvaldības iestāde nosaka tehniskās prasības, lai nodrošinātu datu pienācīgu pārsūtīšanu elektroniskā veidā starp dalībvalstīm un centrālo sistēmu.

3.   Atsauces numurs, kas minēts 7. panta d) punktā , 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 13. panta 1. punktā , ļauj nepārprotami attiecināt datus uz konkrēto personu un dalībvalsti, kura ir nosūtījusi šos datus. Turklāt tas ļauj noteikt, vai šādi dati attiecas uz tādu personu, kas minēta 6. ║, 10. ║vai 13. pantā.

4.   Atsauces numurs sākas ar identifikācijas burtu vai burtiem, kas atbilstoši I pielikumā minētajai normai norāda uz dalībvalsti, kura nosūta datus. Identifikācijas burtam vai burtiem seko norāde uz kategoriju, pie kādas pieder attiecīgā persona. Ar ciparu “1” apzīmēti dati, kas attiecas uz 6. pantā minētajām personām, cipars “2” attiecas uz tādām personām, kas minētas 10. pantā, un cipars “3” attiecas uz tādām personām, kas minētas 13. pantā.

5.   Pārvaldības iestāde nosaka dalībvalstīm nepieciešamās tehniskās procedūras, lai nodrošinātu to, ka centrālā sistēma saņem nepārprotamus datus.

6.   Centrālā sistēma apstiprina pārsūtīto datu saņemšanu, cik drīz vien iespējams. Šajā nolūkā pārvaldības iestāde nosaka vajadzīgās tehniskās prasības, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis pieprasījuma gadījumā saņem apstiprinājumu par saņemšanu.

17. pants

Salīdzināšana un rezultātu pārsūtīšana

1.   Dalībvalstis nodrošina daktiloskopisko datu pārsūtīšanu pienācīgā kvalitātē, lai tos salīdzinātu datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā. Ciktāl ir jānodrošina, lai centrālās sistēmas veiktās salīdzināšanas rezultātiem būtu ļoti augsta precizitātes pakāpe, pārvaldības iestāde definē attiecīgo kvalitāti, kādā jābūt pārsūtītajiem daktiloskopiskajiem datiem. Centrālā sistēma pārbauda pārsūtīto daktiloskopisko datu kvalitāti, cik drīz vien iespējams. Ja daktiloskopiskos datus nav iespējams salīdzināt datorizētajā pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmā, tad centrālā sistēma pieprasa dalībvalstij pārsūtīt pienācīgas kvalitātes daktiloskopiskos datus.

2.   Centrālā sistēma veic datu salīdzināšanu tādā secībā, kādā ir pienākuši pieprasījumi. Katru pieprasījumu apstrādā 24 stundu laikā. ▐ Dalībvalsts tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, var pieprasīt veikt īpaši steidzamas salīdzināšanas vienas stundas laikā. Ja šādus termiņus nav iespējams ievērot tādu apstākļu dēļ, kas neatrodas pārvaldības iestādes kompetencē, tad centrālā sistēma šo pieprasījumu apstrādā prioritāri, tiklīdz beidzas minētie apstākļi. Šādos gadījumos, ciktāl tas vajadzīgs centrālās sistēmas efektīvai darbībai, pārvaldības iestāde nosaka kritērijus, lai nodrošinātu pieprasījumu prioritāru izskatīšanu.

3.   Ciktāl tas vajadzīgs centrālās sistēmas efektīvai darbībai, pārvaldības iestāde nosaka darbības kārtību saņemto datu apstrādei un salīdzināšanas rezultātu pārsūtīšanai.

4.   Salīdzinājuma iznākumus tūlīt pārbauda izcelsmes dalībvalstī. Galīgo identifikāciju atbilstoši Dublinas regulas 33. pantam veic izcelsmes dalībvalsts sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

No centrālās sistēmas saņemtās ziņas par citiem datiem, kas izrādījušies neuzticami, dzēš ▐, tiklīdz konstatē, ka dati ir neuzticami.

5.   Ja saskaņā ar 4. punktu veiktajā galīgajā identifikācijā atklājas, ka no centrālās sistēmas saņemtais salīdzināšanas rezultāts ir kļūdains, dalībvalstis šo faktu paziņo Komisijai , pārvaldības iestādei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam .

▐

18. pants

Saziņa starp dalībvalstīm un centrālo sistēmu

Pārsūtot datus starp dalībvalstīm un centrālo sistēmu, komunikācijas infrastruktūru, ko nodrošina pārvaldības iestāde. Ciktāl tas vajadzīgs centrālās sistēmas efektīvai darbībai, pārvaldības iestāde nosaka tehniskās procedūras, kas nepieciešamas komunikācijas infrastruktūras izmantošanai.

19. pants

Datu drošība

1.    Izcelsmes dalībvalsts garantē datu drošību pirms to pārsūtīšanas uz centrālo sistēmu un pārsūtīšanas laikā. Katra dalībvalsts garantē to datu drošību, kurus tā saņem no centrālās sistēmas.

2.   Katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts sistēmu pieņem nepieciešamos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp, izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	novērstu to, ka nepiederošas personas var piekļūt dalībvalsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar Eurodac mērķi (piekļuves kontrole iekārtām);

c)	novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole);

d)	novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu un glabāto personas datu nesankcionētu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	lai novērstu neatļautu datu apstrādi Eurodac, kā arī Eurodac apstrādātu datu neatļautu grozīšanu vai dzēšanu (datu ievadīšanas kontrole);

f)	nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt Eurodac, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, izmantojot tikai individuālu lietotāja identitāti un konfidenciālā piekļuves veidā (datu pieejamības kontrole);

g)

nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir piekļuves tiesības Eurodac, izstrādā profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt datus, un nekavējoties pēc 24. pantā minēto valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus dara tām pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (komunikācijas kontrole);

i)	nodrošinātu iespēju pārbaudīt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti Eurodac, kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis (datu apstrādes darbību kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides uz Eurodac vai no tās vai datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

3.     Visas iestādes, kas piedalās Eurodac sistēmā, novērš iespēju, ka Eurodac ievadītie dati tiek nodoti kādai trešās valsts iestādei, kurai nav atļaujas šo datu saņemšanai, īpaši to personu izcelsmes valsts iestādēm, uz kurām attiecas šī regula.

4.   Pārvaldības iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas 2. punktā noteikti attiecībā uz Eurodac darbību, tostarp drošības plāna pieņemšanu.

5.     Pārvaldības iestāde pieņem kopīgas prasības, kas personām jāizpilda, lai saņemtu atļauju piekļūt Eurodac.

20. pants

Piekļuve Eurodac ievadītiem datiem, to labošana vai dzēšana

1.   Izcelsmes dalībvalstij ir piekļuve datiem, kurus tā pārsūtījusi un ievadījusi centrālajā sistēmā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Neviena dalībvalsts nevar veikt meklēšanas darbības datos, kurus pārsūtījusi cita dalībvalsts, ne arī saņemt šādus datus, izņemot datus, kas izriet no 6. panta 6. punktā minētā salīdzinājuma.

2.   Dalībvalstu iestādes, kam saskaņā ar 1. punktu ir piekļuve centrālajā sistēmā ievadītiem datiem, ir tās, kuras izraudzījusi katra dalībvalsts 1. panta 1. punkta nolūkā. Izraugoties konkrēti nosaka, kura vienība ir atbildīga par to uzdevumu veikšanu, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai un pārvaldības iestādei sarakstu, kurā ir uzskaitītas minētās iestādes, un visus grozījumus tajā , turklāt grozījumi jānosūta ne vēlāk kā 30 dienas pēc saraksta grozīšanas. Pārvaldības iestāde publicē konsolidētu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja tajā ir izdarīti grozījumi, pārvaldības iestāde reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu.

3.   Tikai izcelsmes dalībvalstij ir tiesības grozīt datus, ko tā pārsūtījusi uz centrālo sistēmu, šādus datus labojot vai papildinot, vai dzēst tos; izņēmums ir dzēšana, ko veic saskaņā ar 8. pantu vai 12. panta 1. punktu.

4.   Ja kādai dalībvalstij vai pārvaldības iestādei ir pierādījumi, ka centrālajā sistēmā ievadītie dati ir faktiski kļūdaini, tā, tiklīdz iespējams, brīdina par to izcelsmes dalībvalsti.

Ja kādai dalībvalstij ir pierādījumi, kas liecina par to, ka centrālajā sistēmā dati ir ievadīti pretrunā ar šo regulu, tā, tiklīdz iespējams, brīdina par to Komisiju un izcelsmes dalībvalsti. Izcelsmes dalībvalsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt tos labo vai dzēš.

5.   Pārvaldības iestāde nenodod, ne arī dara kādas trešās valsts iestādēm pieejamus centrālajā sistēmā ievadītus datus, ja vien tā nav īpaši pilnvarota šādi rīkoties atbilstoši Kopienas līgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu atbildīgās valsts noteikšanā.

21. pants

Ierakstu glabāšana

1.   Pārvaldības iestāde glabā ierakstus par visām centrālajā sistēmā veiktajām datu apstrādes darbībām. Šie ieraksti rāda piekļuves mērķi, dienu, laiku, pārsūtītos datus, datus, kas izmantoti meklēšanas nolūkā, kā arī tās vienības nosaukumu, kas ievadījusi vai ieguvusi datus, un atbildīgās personas.

2.   Šādus ierakstus var izmantot vienīgi, lai pārbaudītu, vai datu apstrāde bijusi atļauta attiecībā uz datu aizsardzību, kā arī, lai nodrošinātu datu drošību saskaņā ar 19. pantu. Tiem ir jābūt aizsargātiem ar attiecīgiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš pēc gada pēc tam, kad ir beidzies 8. pantā un 12. panta 1. punktā minētais glabāšanas laiks, ja tie nav vajadzīgi jau sāktām kontroles procedūrām.

3.   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas 1. un 2. punktā noteikti attiecībā uz tās valsts sistēmu. Turklāt katra dalībvalsts veic uzskaiti par darbiniekiem, kam ir attiecīgās pilnvaras ievadīt un iegūt datus.

22. pants

Atbildība

1.   Katra persona vai katra dalībvalsts, kam nodarīts kaitējums sakarā ar kādu nelikumīgu datu apstrādes darbību vai kādu darbību, kas nesaskan ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir tiesīga saņemt kompensāciju no dalībvalsts, kas atbild par nodarīto kaitējumu. Šo dalībvalsti pa daļai vai pilnīgi atbrīvo no šīs atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par faktu, kas izraisījis kaitējumu.

2.   Ja sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodarīts kaitējums centrālajai sistēmai, minēto dalībvalsti sauc pie atbildības par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl pārvaldības iestāde vai cita dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

3.   Kompensācijas pieprasījumus pret kādu dalībvalsti sakarā ar 1. un 2. punktā paredzētajiem kaitējumiem regulē apsūdzētās dalībvalsts valsts tiesību aktu noteikumi.

23. pants

Datu subjekta tiesības

1.   Visām personām, uz ko attiecas šī regula, izcelsmes dalībvalsts rakstiski un, ja vajadzīgs, mutiski tādā valodā, kādu tās saprot vai varētu saprast, paziņo:

a)	par datu apstrādi atbildīgā un, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvja personību;

b)	iemeslu, kura dēļ ▐ dati, kas attiecas uz viņu , tiks apstrādāti Eurodac, ietverot Dublinas regulas mērķu aprakstu saskaņā ar minētās regulas 4. pantu;

c)	datu saņēmējas personas;

d)	šīs regulas 6. vai 10. pantā paredzētajām personām — to, ka viņām ir pienākums piekrist pirkstu nospiedumu ņemšanai;

e)

tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu , un tiesības pieprasīt, lai tiktu laboti kļūdaini dati, kas attiecas uz viņu , vai lai tiktu dzēsti pretlikumīgi apstrādāti dati, kas attiecas uz viņu , kā arī šo tiesību īstenošanas procedūrām , tostarp kontaktinformāciju par kontrolieri un valsts uzraudzības iestādēm, kas minētas 24. pantā un kurām jāizskata sūdzības attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Attiecībā uz personām, kas paredzētas 6. vai 10. pantā, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad ņem viņa pirkstu nospiedumus.

Attiecībā uz personām, uz ko attiecas 13. pants, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad datus, kas attiecas uz šo personu, pārsūta uz centrālo sistēmu. Šo pienākumu nepiemēro, kad nav iespējas sniegt šādu informāciju vai kad tas prasītu neatbilstīgus pūliņus.

Ja persona, uz kuru attiecas šī regula, ir nepilngadīga persona, dalībvalstis sniedz informāciju tās vecumam atbilstošā veidā.

2.   Katrā dalībvalstī visi datu subjekti saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var izmantot tiesības, kas paredzētas Direktīvas 95/46/EK 12. pantā.

Neskarot pienākumu sniegt citu informāciju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktu, datu subjekts ir tiesīgs panākt to, ka tam dara zināmus par viņu centrālajā sistēmā ievadītus datus, kā arī dalībvalsti, kas tos pārsūtījusi uz centrālo sistēmu. Šādu piekļuvi datiem var piešķirt tikai dalībvalsts.

3.   Katrā dalībvalstī jebkura persona var prasīt, lai tiktu izlaboti faktiski kļūdaini dati vai lai tiktu izdzēsti dati, kas ievadīti pretlikumīgi. Labošanu un dzēšanu bez pārmērīgas kavēšanās veic dalībvalsts, kas saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām pārsūtījusi šos datus.

4.   Ja labošanas vai dzēšanas tiesības tiek izmantotas kādā citā dalībvalstī nekā tā, kas pārsūtījusi datus, šīs dalībvalsts iestādes sazinās ar pārsūtītājas dalībvalsts vai dalībvalstu iestādēm, lai pēdējās minētās iestādes varētu pārbaudīt, vai šie dati ir precīzi un vai to pārsūtīšana un ievadīšana centrālajā sistēmā bijusi likumīga.

5.   Ja izrādās, ka centrālajā sistēmā ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti pretlikumīgi, dalībvalsts, kura tos pārsūtījusi, labo vai dzēš šos datus saskaņā ar 20. panta 3. punktu. Šī dalībvalsts rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās apliecina datu subjektam, ka tā ir labojusi vai dzēsusi datus par viņu.

6.   Ja datu pārsūtītāja valsts nepiekrīt, ka centrālajā sistēmā ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti pretlikumīgi, tā rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās izskaidro datu subjektam, kāpēc tā nav gatava labot vai dzēst šos datus.

Šī dalībvalsts tāpat sniedz datu subjektam sīkākas ziņas par pasākumiem, ko tas var veikt, ja viņš/viņa nepieņem sniegto paskaidrojumu, ieskaitot informāciju par to, kā celt prasību vai vajadzības gadījumā sūdzību minētās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par palīdzību, finansiālu vai cita veida palīdzību, ko datu subjekts var saņemt saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām.

7.   Visos pieprasījumos, kas iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir visas nepieciešamās ziņas, kas vajadzīgas datu subjekta identificēšanai, pirkstu nospiedumus ieskaitot. Šādus datus izmanto vienīgi tam, lai īstenotu tiesības, kas minētas 2. un 3. punktā, un pēc tam tūlīt likvidē.

8.   Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai 3., 4. un 5. punktā paredzētās tiesības tiktu īstenotas bez kavēšanās.

9.   Ja persona saskaņā ar 2. punktu pieprasa datus, kas uz viņu attiecas, kompetentā iestāde veic uzskaiti rakstiska dokumenta veidā par to, ka šāds pieprasījums ir veikts, un nekavējoties dara šo dokumentu pieejamu 24. panta minētajām valsts uzraudzības iestādēm, ja tās to pieprasa.

10.   Katrā dalībvalstī valsts uzraudzības iestāde saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu palīdz datu subjektam īstenot savas tiesības.

11.   Valsts uzraudzības iestāde datu pārsūtītājā dalībvalstī un valsts uzraudzības iestāde dalībvalstī, kur atrodas datu subjekts, palīdz šai iepriekš minētajai personai, ja tā to prasa, sniedzot padomu par to, kā īstenot savas tiesības izlabot vai dzēst attiecīgos datus. Abas valsts uzraudzības iestādes sadarbojas šajā nolūkā. Palīdzības pieprasījumus var adresēt valsts uzraudzības iestādei dalībvalstī, kur atrodas datu subjekts, kura tos nosūta iestādei dalībvalstī, kura pārsūtījusi datus.

12.   Katrā dalībvalstī jebkura persona drīkst saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām celt prasību vai vajadzības gadījumā iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja viņam/viņai liegtas piekļuves tiesības, kas paredzētas 2. punktā.

13.   Katra persona drīkst saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kas pārsūtījusi datus, celt prasību vai, vajadzības gadījumā, iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās sakarā ar datiem, kas attiecībā uz viņu ievadīti centrālajā sistēmā, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar 3. punktu. Visu šīs procedūras laiku ir spēkā valsts uzraudzības iestāžu pienākums palīdzēt un, ja datu subjekts to lūdz, sniegt viņam/viņai padomu saskaņā ar 11. punktu.

24. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka valsts uzraudzības iestāde vai iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punktu, neatkarīgi un saskaņā ar ║ valsts tiesību aktiem uzrauga to, vai personas datu apstrādi, ieskaitot to pārsūtīšanu uz centrālo sistēmu, konkrētā dalībvalsts veic likumīgi saskaņā ar šo regulu.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts uzraudzības iestāde vai iestādes var lūgt padomu personām, kurām ir pietiekamas zināšanas par daktiloskopiskajiem datiem.

25. pants

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja veiktā uzraudzība

1.   Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestādes datu apstrādes darbības tiek veiktas saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var pieprasīt no pārvaldības iestādes jebkuru informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu, lai pildītu saskaņā ar minēto regulu tam uzticētos pienākumus.

2.   Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka pārvaldības iestādes personas datu apstrādes darbību revīzija tiek veikta saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem vismaz reizi četros gados. Šādas revīzijas rezultātus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Pārvaldības iestādei un valstu uzraudzības iestādēm. Pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt piezīmes pirms ziņojuma pieņemšanas.

26. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju

1.   Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, darbojoties katrs savu pilnvaru apmērā, aktīvi sadarbojas, veicot savus pienākumus, un nodrošina Eurodac koordinētu uzraudzību.

2.   Tās, darbojoties katra savu pilnvaru ietvaros, veic attiecīgās informācijas apmaiņu, palīdz viena otrai veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, pēta problēmas, kādas rodas, īstenojot neatkarīgu uzraudzību vai īstenojot datu subjektu tiesības, izstrādā saskaņotus priekšlikumus visu problēmu kopīgiem risinājumiem un, ja vajadzīgs, veicina izpratni par tiesībām datu aizsardzības jomā.

3.   Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs šajā nolūkā tiekas vismaz divas reizes gadā. Šo sanāksmju izmaksas un norisi nodrošina Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā sīkākas darba metodes. Kopīgu darbības ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Pārvaldības iestādei ║reizi divos gados.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Izmaksas

1.   Izdevumus, kas saistīti ar centrālās sistēmas un komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību, sedz no Eiropas Savienības kopbudžeta.

2.   Izdevumus, kas saistīti ar valsts vienībām, un izdevumus, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu sakarus ar centrālo sistēmu, sedz katra dalībvalsts.

28. pants

Gada ziņojums: uzraudzība un novērtēšana

1.   Pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās sistēmas darbībām. Gada ziņojumā ir ziņas par Eurodac pārvaldību un darbību attiecībā uz kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti 2. punktā minētajiem mērķiem.

2.   Pārvaldības iestāde gādā par to, lai tiktu ieviestas procedūras, kas ļauj sekot tam, kā darbojas centrālā sistēma attiecībā uz mērķiem, kas attiecas uz rezultātu, rentabilitāti un pakalpojumu kvalitāti.

3.   Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālajā sistēmā.

4.   Katru otro gadu pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par centrālās sistēmas darbību, tostarp par tās drošību.

5.   Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas sākuma, kā noteikts 33. panta 2. punktā, un reizi četros gados turpmāk Komisija iesniedz vispārēju Eurodac darbības izvērtējuma ziņojumu, kurā izvērtē sasniegto attiecībā uz nospraustajiem mērķiem, nosaka, vai pamatprincipi ir spēkā arī turpmāk, izvērtē šīs regulas piemērošanu attiecībā uz centrālo sistēmu un centrālās sistēmas drošību un izdara visus secinājumus attiecībā uz darbībām nākotnē. Komisija nosūta izvērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Dalībvalstis sniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7.   Pārvaldības iestāde sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu vispārējos izvērtējumus, kas minēti 5. punktā.

29. pants

Sodi

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka centrālajā sistēmā ievadītu datu izmantojums, kas ir pretrunā ar Eurodac mērķi, kurš paredzēts 1. panta 1. punktā, tiktu sodīts ar tādiem sodiem, tostarp administratīvajiem un/vai kriminālsodiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un preventīvi.

30. pants

Teritoriālā darbības joma

Šīs regulas noteikumus nepiemēro nevienai teritorijai, uz kuru neattiecas Dublinas regula.

31. pants

Pārejas noteikumi

Datiem, kuriem piekļuve centrālajā sistēmā liegta saskaņā ar ║ Regulas (EK) Nr. 2725/2000 12. pantu, piekļuves aizliegumu noņem, un tos iezīmē saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu dienā, kas noteikta 33. panta 2. punktā.

32. pants

Atcelšana

║ Regulu (EK) Nr. 2725/2000 ║ un ║ Regulu (EK) Nr. 407/2002 ar šo atceļ, un šī atcelšana stājas spēkā dienā, kas noteikta šīs regulas 33. panta 2. punktā.

Atsauces uz atceltajām regulām izdara kā atsauces uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā ietverto atbilstības tabulu.

33. pants

Stāšanās spēkā un piemērojums

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no dienas, kad Komisija paziņo Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ka ir spēkā šādi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	katra dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, ka tā ir veikusi tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai datus pārsūtītu uz centrālo sistēmu atbilstoši šai regulai, un

b)	Komisija veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālā sistēma sāktu darboties saskaņā ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai, tiklīdz ir veikti 2. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4.     Regulas 4. panta 4. punktā minētajā pārejas posmā atsauces šajā regulā uz pārvaldības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija Nostāja.

(2)  OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(3)  OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

(4)  OV L….

(5)   OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

(6)   OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(8)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(9)  OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.