Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Vides trokšņa novērtēšana un pārvaldība

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Vides trokšņa direktīvas (VTD) mērķis ir:

  • formulēt kopēju pieeju, lai visā ES novērstu kaitīgās sekas, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim*;
  • pakāpeniski ieviest pasākumus, lai:
    • noteiktu kopējus trokšņa indikatorus*, lai mērītu vides trokšņa ilgtermiņa iedarbību uz cilvēkiem visas dienas garumā, kā arīmiega traucējumus;
    • ES valstis sagatavotu stratēģiskas trokšņa kartes*, kas būtu par pamatu rīcības plāniem* trokšņa novēršanai un mazināšanai;
    • īstenotu valstu rīcības plānus;
    • nodrošinātu sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu, jo īpaši saistībā ar valstu rīcības plāniem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvas mērķis ir kontrolēt troksni:

  • apbūvētos rajonos;
  • publiskos parkos vai citos klusos rajonos pilsētu teritorijās;
  • klusos rajonos, kas atrodas laukos;
  • blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām.

Direktīva nepiemēro attiecībā uz:

  • troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas, vai kaimiņu radīto troksni;
  • sadzīves troksni;
  • troksni darbavietās;
  • troksni transportlīdzekļu iekšienē;
  • troksni, ko radījušas militāras darbības militāra konflikta zonās.

Trokšņa indikatori un to vērtēšanas metodes

  • Izstrādājot stratēģiskās trokšņa kartes, izmanto divus indikatorus
    • Lden ir dienas-vakara-nakts kopējā trokšņa līmeņa indikators, ko izmanto, lai raksturotu trokšņa radīto kopējo kairinājumu;
    • Lnight ir trokšņa radīto miega traucējumu raksturojošs skaņas līmeņa indikators naktī.

    Šo indikatoru vērtības ir noteiktas, izmantojot kopējas vērtēšanas metodes, kas ir aprakstītas direktīvas II pielikumā.

  • Šīs kopējās vērtēšanas metodes bija jāizstrādā Eiropas Komisijai. Līdz to izstrādes brīdim ES valstis varēja izmantot savas metodes, ja vien tās atbilda II pielikuma noteikumiem.
  • Citus indikatorus var izmantot prettrokšņa plānošanai un trokšņa zonēšanai, kā arī I pielikumā uzskaitītos īpašos gadījumos.
  • Devas-iedarbības attiecības* nākotnē ieviesīs ar direktīvas III pielikuma grozījumiem, lai novērtētu trokšņa iedarbību uz iedzīvotājiem.
  • ES valstīm līdz 2005. gada 18. jūlijam bija jāinformē Komisija par visām attiecīgajām spēkā esošajām vai sagatavošanā esošajām robežvērtībām, kuras izsaka, izmantojot Lden un Lnight un attiecīgā gadījumā Lday (dienas trokšņa rādītājs) un Levening (vakara trokšņa rādītājs), un kuras attiecas uz:
    • autosatiksmes radīto troksni;
    • lidaparātu radīto troksni;
    • dzelzceļa satiksmes radīto troksni;
    • troksni rūpnieciskas darbības vietās.

Stratēģiska trokšņa kartēšana

  • Trokšņa stratēģiskajām kartēm ir jāatbilst minimālajām prasībām, kas ir izklāstītas IV pielikumā.
  • ES valstīm ir pienākums:
    • līdz 2005. gada 18. jūlijam informēt sabiedrību par izraudzītajām struktūrām, kas atbild par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu;
    • līdz 2005. gada 30. jūnijam informēt Komisiju par:
      • galvenajiem autoceļiem, pa kuriem brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā;
      • galvenajām dzelzceļa līnijām, pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā;
      • galvenajām lidostām;
      • pilsētām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju;
    • ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam izstrādāt un apstiprināt iepriekšējā kalendārā gada stāvokli atainojošas stratēģiskās trokšņu kartes visu šo infrastruktūras objektu un pilsētu tuvumā;
    • ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim informēt Komisiju par visām pilsētām, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, un par visiem galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām to teritorijā;
    • ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam izstrādāt un apstiprināt iepriekšējā kalendārā gada stāvokli atainojošas stratēģiskās trokšņu kartes visām šādām pilsētām, autoceļiem un dzelzceļa līnijām.
  • Trokšņa kartes ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpārstrādā ik pēc pieciem gadiem.

Rīcības plāns

  • Rīcības plāniem ir jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas V pielikumā.
  • Plānos iekļautajiem pasākumiem vajadzētu saskanēt ar prioritātēm, kuras:
    • nosaka pēc pārsniegtajām attiecīgajām robežvērtībām vai pēc citiem ES valstu izraudzītiem kritērijiem;
    • attiecina jo īpaši uz vissvarīgākajām zonām, kas noteiktas ar trokšņa stratēģisko kartēšanu.
  • ES valstīm ir pienākums:
    • līdz 2005. gada 18. jūlijam informēt sabiedrību par izraudzītajām struktūrām, kas atbild par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;
    • sagatavot rīcības plānus:
      • līdz 2008. gada 18. jūlijam attiecībā uz:
        • galvenajiem autoceļiem, pa kuriem brauc vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā;
        • galvenajām dzelzceļa līnijām, pa kurām brauc vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā;
        • galvenajām lidostām;
        • pilsētām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju;
      • līdz 2013. gada 18. jūlijam attiecībā uz visām lielākajām pilsētām, galvenajām lidostām, galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām.
  • Rīcības plāni ir jāpārskata, ja notiek svarīgas izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni, un saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1010, ar kuru izdarīti grozījumi, to dara ne retāk kā reizi piecos gados pēc šo plānu apstiprināšanas datuma.

Informācija sabiedrībai

ES valstis nodrošina, ka:

  • pirms rīcības plānu apstiprināšanas notiek sabiedriskā apspriešana un ka tiek ņemti vērā tās rezultāti;
  • stratēģiskās trokšņu kartes un rīcības plāni ir pieejami un tiek izplatīti sabiedrībā saskaņā ar IV un V pielikuma nosacījumiem un ES noteikumiem par vides informācijas pieejamību sabiedrība;
  • stratēģiskajā trokšņu kartē un rīcības plāna kopsavilkumā iekļautā informācija tiek nosūtīta Komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgi 7. pantā (“Trokšņa stratēģiskā kartēšana”) un 8. pantā (“Rīcības plāni”) noteiktā termiņa, kā norādīts VI pielikumā. Komisijai, kurai darbā palīdz Eiropas Vides komisija, ar īstenošanas aktu palīdzību ir jāizstrādā digitāls informācijas apmaiņas mehānisms.

ES valstu trokšņa kartes un rīcības plānus var skatīt arī Eiropas Vides aģentūras sistēmā ReportNet. Saskaņā ar grozījumu Regulu (ES) 2019/1010, ReportNet ir “datu repozitorijs” – informācijas sistēma, kas ietver informāciju un datus par vides troksni, kurus publiskojušas ES valstis.

Ziņojums

Reizi piecos gados Komisija iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2002. gada 18. jūlija, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2004. gada 18. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Vides troksnis: nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļu satiksme, gaisa satiksme un kas rodas rūpnieciskas darbības zonās, kā noteikts Direktīvā 96/61/EK.
Trokšņa indikators: fizikāls lielums, ar ko raksturo to troksni vidē, kam ir saistība ar kaitīgām sekām.
Stratēģiskas trokšņa kartes: kartes, kas izstrādātas, lai konkrētā rajonā novērtētu tāda trokšņa kopējo iedarbību, ko radījuši dažādi trokšņa avoti, vai lai sastādītu vispārīgu prognozi šādam rajonam.
Rīcības plāni: plāni, kas izstrādāti, lai risinātu ar troksni saistītus jautājumus, vajadzības gadījumā ieskaitot trokšņa samazināšanu.
Devas-iedarbības attiecība: attiecība starp trokšņa indikatora vērtību un kaitīgu izpausmi.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12.–25. lpp.)

Direktīvas 2002/49/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Vides trokšņa direktīvas īstenošanu saskaņā ar Direktīvas 2002/49/EK 11. pantu (COM(2017) 151 final, 30.3.2017.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 401/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (kodificēta versija) (OV L 126, 21.5.2009., 13.–22. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26.–32. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 19.09.2019

Top