–

Gea Srl vārdā – E. Potena, avvocato,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Santoro, avvocato dello Stato,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un P. Ondrůšek, kā arī L. Haasbeek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), kā arī Savienības tiesību principus publisko līgumu jomā.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Lavorgna Srl, no vienas puses, un Comune di Montelanico (Montelaniko pašvaldība, Itālija), Comune di Supino (Supino pašvaldība, Itālija), Comune di Sgurgola (Sgurdžolas pašvaldība, Itālija) un Comune di Trivigliano (Triviliāno pašvaldība, Itālija), no otras puses, par publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sabiedrībai, kas saimnieciskajā piedāvājumā darbaspēka izmaksas nav norādījusi atsevišķi.

3

Direktīvas 2014/24 40. un 98. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Direktīvas 2014/24 18. pantā ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.

2.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.”

5

Šīs direktīvas 56. panta 3. punktā ir noteikts:

“Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina vai ja trūkst konkrētu dokumentu, līgumslēdzējas iestādes var, ja vien valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno šo direktīvu, nav paredzēts citādi, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju, ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.”

6

2016. gada 18. aprīļadecreto legislativo n. 50 – Codice dei contratti pubblici (Leģislatīvais dekrēts Nr. 50 par publisko līgumu kodeksu) (GURI kārtējais pielikums Nr. 91, 2016. gada 19. aprīlis), kurā grozījumi ir izdarīti ar 2017. gada 19. aprīļadecreto legislativo n. 56 (Leģislatīvais dekrēts Nr. 56) (GURI kārtējais pielikums Nr. 103, 2017. gada 5. maijs); turpmāk tekstā – “Publisko līgumu kodekss”) 83. panta 9. punkts ir formulēts šādi:

“Nepilnība, kas skar jebkuru pieteikuma formas elementu, var tikt novērsta šajā pantā norādītajā palīdzības lietas sagatavošanai procedūrā. It īpaši 85. pantā norādītā Eiropas vienotās iepirkuma procedūras dokumenta neesamības vai tā sastāvdaļu neesamības vai nepilnību gadījumā vai jebkuras citas būtiskas neatbilstības gadījumā, kas ietekmē šīs sastāvdaļas vai paziņojumus, izņemot pārkāpumus, kas attiecas uz tehnisko un saimniecisko piedāvājumu, līgumslēdzēja iestāde nosaka pretendentam termiņu, kas nepārsniedz desmit dienas, prasīto paziņojumu iesniegšanai, papildināšanai vai saskaņošanai ar likumu un norāda, kādam ir jābūt to saturam un kurām personām tie ir jāsniedz [..]”

7

Saskaņā ar Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punktu:

“Subjektiem savā saimnieciskajā piedāvājumā ir jānorāda to darbaspēka izmaksas un uzņēmuma izmaksu summa, kas noteikta, ņemot vērā to pienākumus veselības un drošības darba vietā jomā, izņemot piegādes, kurām nav vajadzīgi instalācijas darbi, intelektuālus pakalpojumus un 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādītos iepirkumus. Attiecībā uz darbaspēka izmaksām līgumslēdzējas iestādes pirms piešķiršanas pārbauda 97. panta 5. punkta d) apakšpunktā paredzēto tiesību normu ievērošanu.”

8

Ar 2017. gada 29. septembra paziņojumu Montelaniko pašvaldība uzsāka atklātu iepirkuma procedūru, kuras iepirkuma vērtība pārsniedza Direktīvas 2014/24 4. pantā paredzēto robežvērtību. Šajā paziņojumā nebija tieši atgādināts Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punktā paredzētais pienākums komersantiem saimnieciskajā piedāvājumā norādīt darbaspēka izmaksas.

9

Seši pretendenti, tostarp Gea Srl un Lavorgna, iesniedza piedāvājumus.

10

Pēc piedāvājumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām līgumslēdzēja komisija, izmantojot Publisko līgumu kodeksa 83. panta 9. punktā paredzēto palīdzības lietas sagatavošanai procedūru (soccorso istruttorio), aicināja noteiktus pretendentus, tostarp Gea, norādīt to darbaspēka izmaksas.

11

Ar 2017. gada 22. decembra lēmumu Montelaniko pašvaldība piešķīra publiskā līguma slēgšanas tiesības Gea.

12

Lavorgna, kas atlases procedūrā tika kvalificēta kā otrā, iesniedzējtiesā cēla prasību par, it īpaši, šī lēmuma atcelšanu, apgalvojot, ka, tā kā Gea savā piedāvājumā nebija norādījusi darbaspēka izmaksas, tā bija jāizslēdz no iepirkuma procedūras, nesniedzot iespēju izmantot palīdzības lietas sagatavošanai procedūru.

13

Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) atgādina, ka 2016. gada 2. jūnija spriedumā Pizzo (C‑27/15, EU:C:2016:404) un 2016. gada 10. novembra rīkojumā Edra Costruzioni un Edilfac (C‑140/16, nav publicēts, EU:C:2016:868) Tiesa ir izteikusies par jautājumu, vai konkurenti var tikt izslēgti no publiskā iepirkuma procedūras tāpēc, ka tie nav precizējuši izmaksas, kas saistītas ar darba drošību, un vai šāda nepilnība var tikt novērsta a posteriori. Šajā lietā Tiesa esot uzvērusi, ka gadījumā, ja dalības iepirkuma procedūrā nosacījums, kuru neizpildot, pretendents tiek izslēgts no iepirkuma, nav skaidri paredzēts iepirkuma dokumentos un šo nosacījumu var konstatēt, tikai tiesai interpretējot valsts tiesības, līgumslēdzēja iestāde izslēgtajam pretendentam var noteikt termiņu, kas ir pietiekams šī trūkuma novēršanai.

14

Iesniedzējtiesa precizē, ka, lai gan valsts likumdevējs Publisko līgumu kodeksu ir pieņēmis, lai Itālijas tiesību sistēmā transponētu Direktīvu 2014/24, tas skaidri ir paredzējis pretendentiem pienākumu saimnieciskajā piedāvājumā norādīt savas darbaspēka izmaksas, izslēdzot līgumslēdzējas iestādes pilnvaras izmantot palīdzības lietas sagatavošanai procedūru, lai pretendentus, kas nav izpildījuši šo pienākumu, aicinātu novērst trūkumus.

15

Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa) šaubās par pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma atbilstību tiesiskās paļāvības aizsardzības, tiesiskās noteiktības un samērīguma vispārējiem principiem, it īpaši gadījumā, kad, kā lietā, ko tā izskata, saimniecisko piedāvājumu, kas neietver norādes uz darbaspēka izmaksām, ir sagatavojis uzņēmums, kas piedalās iepirkumā saskaņā ar dokumentiem, ko šajā ziņā iepriekš ir sagatavojusi līgumslēdzēja iestāde, un kad noteikumu par darbaspēka izmaksām faktiskas ievērošanas jautājums netiek aplūkots.

16

Iesniedzējtiesa apgalvo, ka šī tiesiskā regulējuma piemērošana varētu ietvert diskrimināciju attiecībā pret citās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kas vēlētos piedalīties iepirkumā, par kuru paziņojusi Itālijas administrācija, jo tie nevarētu paļauties uz līgumslēdzējas iestādes sagatavoto veidlapu pareizību.

17

Šajos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Eiropas Savienības tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principi – kopā ar preču brīvas aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principiem, kas paredzēti [LESD], kā arī no tiem atvasinātajiem principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējas atzīšanas, samērīguma un pārskatāmības principiem, kas paredzēti Direktīvā [2014/24], – liedz piemērot tādu valsts tiesisku regulējumu, kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums, kurš izriet no [Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punkta un 83. panta 9. punkta, skatītiem kopā] un atbilstoši kuram tas, ka publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtajos finanšu piedāvājumos nav atsevišķi norādītas darbaspēka izmaksas, katrā ziņā izraisa uzņēmuma, kurš iesniedzis piedāvājumu, izslēgšanu bez iespējas izmantot sākotnējo palīdzību arī tad, ja pienākums veikt atsevišķo norādi nav skaidri paredzēts iepirkuma dokumentos, un arī neatkarīgi no tā, ka pēc būtības piedāvājumā faktiski ir ievērotas minimālās darbaspēka izmaksas, turklāt saskaņā ar konkurenta atbilstoši sniegtu paziņojumu?”

18

Uzdodot prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tiesiskās noteiktības, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi, kas norādīti Direktīvā 2014/24, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru tas, ka publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtā saimnieciskajā piedāvājumā darbaspēka izmaksas nav norādītas atsevišķi, izraisa šī piedāvājuma izslēgšanu bez palīdzības lietas sagatavošanai iespējas, tostarp gadījumā, kad pienākums šīs izmaksas norādīt atsevišķi nebija precizēts iepirkuma dokumentos.

19

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, pirmkārt, ka vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus, un tātad tas nozīmē, ka šiem piedāvājumiem ir jāpiemēro vienādi nosacījumi visiem pretendentiem. Otrkārt, pārskatāmības pienākuma, kas no tā nenovēršami izriet, mērķis ir garantēt, ka līgumslēdzēja iestāde nepieļauj favorītisma un patvaļības risku. Šis pienākums nozīmē, ka visiem piešķiršanas procedūras nosacījumiem un kārtībai paziņojumā par līgumu vai specifikācijās ir jābūt formulētiem skaidri, precīzi un nepārprotami – tā, ka, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un parasti rūpīgam pretendentam tiek ļauts skaidri saprast to piemērojamību un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei tiek ļauts efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē minēto publisko iepirkumu (spriedums, 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

20

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa ir nospriedusi, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir ekonomikas dalībnieka izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras tāpēc, ka viņš nav ievērojis pienākumu, kas izriet nevis tieši no dokumentiem, kas saistīti ar šo procedūru, vai spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, bet gan no šī likuma un šo dokumentu interpretācijas, kā arī tas, ka nepilnības minētajos dokumentos novērš valsts administratīvās iestādes vai tiesas (spriedums, 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 51. punkts; šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2016. gada 10. novembris, Spinosa Costruzioni Generali un Melfi, C‑162/16, nav publicēts, EU:C:2016:870, 32. punkts).

21

Savukārt šie paši principi principā nevar liegt ekonomikas dalībniekus izslēgt no publiskā iepirkuma procedūras tādēļ, ka tie nav ievērojuši pienākumu, kas, nosakot izslēgšanas sodu, tieši ir paredzēts dokumentos, kuri attiecas uz šo procedūru, vai spēkā esošajās valsts tiesību normās.

22

Šāds apsvērums ir jāizdara it īpaši tādēļ, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru gadījumā, ja pienākumi ir skaidri paredzēti dokumentos, kas attiecas uz publisko iepirkumu, paredzot izslēgšanas sodu, līgumslēdzēja iestāde nevar pieļaut nekādus minēto pienākumu neizpildes labojumus (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2014. gada 6. novembris, Cartiera dell’Adda, C‑42/13, EU:C:2014:2345, 46. un 48. punkts; 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 49. punkts, kā arī 2016. gada 10. novembris, Ciclat, C‑199/15, EU:C:2016:853, 30. punkts).

23

Šajā ziņā jāpiebilst, ka Direktīvas 2014/24 56. panta 3. punktā dalībvalstīm ir atļauts ierobežot gadījumus, kuros līgumslēdzējas iestādes var lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, paskaidrot vai precizēt apgalvoti nepilnīgo, nepareizo vai trūkstošo informāciju vai dokumentāciju.

24

Visbeidzot, saskaņā ar samērīguma principu, kas ir Savienības tiesību vispārējais princips, valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, nedrīkst pārsniegt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 8. februāris, Lloyd’s of London, C‑144/17, EU:C:2018:78, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas iesniegtās informācijas izriet, ka pienākums darbaspēka izmaksas norādīt atsevišķi, paredzot izslēgšanas sodu, skaidri izriet no Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punkta un šī kodeksa 83. panta 9. punkta, kuri bija spēkā pamatlietā aplūkotā paziņojuma par iepirkumu publicēšanas brīdī, kopīgas interpretācijas. Pamatojoties uz Direktīvas 2014/24 56. panta 3. punktu, Itālijas likumdevējs nolēma minētā kodeksa 83. panta 9. punktā no palīdzības lietas sagatavošanai procedūras izslēgt it īpaši gadījumu, kad trūkstošā informācija attiecas uz darbaspēka izmaksām.

26

Turklāt, lai gan iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlietā aplūkotajā paziņojumā par iepirkumu tieši nav atgādināts Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punktā paredzētais pienākums potenciālajiem pretendentiem saimnieciskajā piedāvājumā norādīt to darbaspēka izmaksas, tomēr no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šajā paziņojumā bija precizēts, ka “attiecībā uz to, kas nav tieši paredzēts minētajā paziņojumā, iepirkuma dokumentos un specifikācijās, [ir piemērojamas Publisko līgumu kodeksa] normas”.

27

No minētā izriet, ka jebkurš saprātīgi informēts un parasti rūpīgs pretendents principā varēja iepazīties ar atbilstošajiem noteikumiem, kas piemērojami pamatlietā aplūkotajā iepirkuma procedūrā, tostarp pienākumu saimnieciskajā piedāvājumā norādīt darbaspēka izmaksas.

28

Šādos apstākļos vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru norādes par darbaspēka izmaksām neesamība izraisa attiecīgā pretendenta izslēgšanu, nepastāvot iespējai izmantot palīdzības lietas sagatavošanai procedūru, un tas tā ir pat gadījumā, kad paziņojumā par līgumu skaidri nav atgādināts likumā noteiktais pienākums sniegt šādu norādi.

29

Tomēr no rakstveida apsvērumiem, ko Tiesai ir iesniegusi Gea, izriet, ka veidlapā, kas obligāti ir jāizmanto pamatlietā aplūkotā iepirkuma pretendentiem, faktiski nebija iespējams darbaspēka izmaksas norādīt atsevišķi. Turklāt specifikācijās, kas attiecas uz šo iepirkumu, bija precizēts, ka pretendenti nevar iesniegt nevienu dokumentu, ko līgumslēdzēja iestāde nebūtu īpaši lūgusi.

30

Iesniedzējtiesai, kam vienīgajai ir kompetence lemt par pamatlietas faktiem un par dokumentiem, kas attiecas uz attiecīgo iepirkumu, ir jāpārbauda, vai tiešām pretendentiem faktiski nebija iespējams norādīt darbaspēka izmaksas saskaņā ar Publisko līgumu kodeksa 95. panta 10. punktu, un jānovērtē, vai šī iemesla dēļ šie dokumenti radīja neskaidrības pretendentiem, lai gan bija veikta tieša atsauce uz skaidrām šī kodeksa normām.

31

Gadījumā, ja šī tiesa secinātu, ka tas tā tiešām bija, vēl ir jāpiebilst, ka šādā situācijā, ievērojot tiesiskās noteiktības, pārskatāmības un samērīguma principus, līgumslēdzēja iestāde varēja piešķirt šim pretendentam iespēju novērst trūkumus un izpildīt valsts tiesību aktos paredzētos pienākumus šajā jomā līgumslēdzējas iestādes noteiktā termiņā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 51. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 10. novembris, Spinosa Costruzioni Generali un Melfi, C‑162/16, nav publicēts, EU:C:2016:870, 32. punkts).

32

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka tiesiskās noteiktības, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi, kas ir norādīti Direktīvā 2014/24, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru, ja publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtā saimnieciskajā piedāvājumā nav atsevišķas norādes uz darbaspēka izmaksām, tas izraisa šī piedāvājuma izslēgšanu, neparedzot iespēju izmantot palīdzību lietas sagatavošanai, tostarp gadījumā, kad pienākums šīs izmaksas norādīt atsevišķi nebija precizēts iepirkuma dokumentos, jo šis nosacījums un šī izslēgšanas iespēja skaidri ir paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, uz kuru tajā ir izdarīta skaidra atsauce. Tomēr, ja iepirkuma noteikumi nejauj pretendentiem norādīt šīs izmaksas savos saimnieciskajos piedāvājumos, pārskatāmības un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz pretendentiem novērst trūkumus un izpildīt valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos pienākumus šajā jomā līgumslēdzējas iestādes noteiktā atbilstīgā termiņā.

33

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Tiesiskās noteiktības, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi, kas ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru, ja publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā iesniegtā saimnieciskajā piedāvājumā nav atsevišķas norādes uz darbaspēka izmaksām, tas izraisa šī piedāvājuma izslēgšanu, neparedzot iespēju izmantot palīdzību lietas sagatavošanai, tostarp gadījumā, kad pienākums šīs izmaksas norādīt atsevišķi nebija precizēts iepirkuma dokumentos, jo šis nosacījums un šī izslēgšanas iespēja skaidri ir paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz publisko iepirkumu, uz kuru tajā ir izdarīta skaidra atsauce. Tomēr, ja iepirkuma noteikumi nejauj pretendentiem norādīt šīs izmaksas savos saimnieciskajos piedāvājumos, pārskatāmības un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz pretendentiem novērst trūkumus un izpildīt valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos pienākumus šajā jomā līgumslēdzējas iestādes noteiktā atbilstīgā termiņā.