–

SIA “KPMG Baltics”, kas rīkojas kā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratore, vārdā – J. Ozoliņš,

–

Latvijas valdības vārdā – I. Kucina un E. Petrocka‑Petrovska, pārstāves,

–

Čehijas valdības vārdā – M. Smolek, J. Vláčil un O. Serdula, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Rocchitta, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa‑Lacombe un I. Rubene, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV 1998, L 166, 45. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs) (OV 2009, L 146, 37. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 98/26”).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kuras ietvaros SIA “KPMG Baltics”, kas rīkojas kā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratore, vēršas pret SIA “Ķipars AI” saistībā ar maksājuma rīkojuma, ko pēdējā minētā ir devusi Latvijas Krājbankai, izpildi.

3

Direktīvas 98/26 1.–4. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“Šī direktīva attiecas uz:

5

Minētās direktīvas 2. pantā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

[..]

[..]

6

Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēts:

“1.   Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.

[..]

3.   Brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, definē minētās sistēmas noteikumi. Ja valsts tiesību aktos, kas regulē sistēmu, ir nosacījumi par attiecīgo ievadīšanas brīdi, minētās sistēmas noteikumiem jāsaskan [ar] šiem nosacījumiem.

[..]”

7

2011. gada 17. novembrī“Ķipars AI” – parasta norēķinu konta Latvijas Krājbankā īpašniece – pēdējai minētajai iesniedza maksājuma rīkojumu pārskaitīt visus šajā norēķinu kontā pieejamos naudas līdzekļus uz citu kontu, kurš “Ķipars AI” piederēja citā bankas iestādē. Šis maksājuma rīkojums tika ievadīts Latvijas Krājbankas iekšējā norēķinu sistēmā, naudas līdzekļi tika debitēti no “Ķipars AI” norēķinu konta un iegrāmatoti Latvijas Krājbankas starpkontā pārskaitījuma nolūkā. Tomēr maksājuma rīkojums netika izpildīts līdz galam, jo dažas stundas vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija (Latvija) noteica Latvijas Krājbankai aizliegumu veikt jebkādas operācijas par summu, kas pārsniedz 100000 EUR, un vēlāk šī banka tika atzīta par maksātnespējīgu. “KPMG Baltics” tika iecelta par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratori.

8

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa apmierināja “Ķipars AI” celto prasību par maksājuma rīkojuma izpildi, “KPMG Baltics” vērsās iesniedzējtiesā ar kasācijas sūdzību. Pēdējā minētajā tiesvedībā “Ķipars AI” tostarp atsaucas uz Direktīvas 98/26 noteikumiem. Lai gan iesniedzējtiesa principā uzskata, ka šī direktīva nav piemērojama attiecībās starp privātpersonām un kredītiestādēm un tādējādi – pamatlietā aplūkojamajam maksājuma rīkojumam, tomēr tai par šo jautājumu ir šaubas, jo tā uzskata, ka, ņemot vērā naudas līdzekļu pārskaitījuma raksturu, jēdziens “pārveduma rīkojums” minētās direktīvas izpratnē varētu attiekties arī uz šādu maksājuma rīkojumu.

9

Šajos apstākļos Augstākā tiesa (Latvija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

10

“KPMG Baltics” un Latvijas valdība būtībā apstrīd Tiesas kompetenci atbildēt uz prejudiciālajiem jautājumiem, pamatojoties uz to, ka pamatlietā aplūkojamais maksājuma rīkojums neietilpstot Direktīvas 98/26 piemērošanas jomā un ka līdz ar to pamatlietai neesot nekādas saiknes ar Savienības tiesībām.

11

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot tieši to, vai uz pamatlietā aplūkojamo maksājuma rīkojumu ir attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē un tādējādi tas ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā. Tātad “KPMG Baltics” un Latvijas valdības argumentācija, saskaņā ar kuru šis maksājuma rīkojums neietilpstot šajā piemērošanas jomā, ir nesaraujami saistīta ar atbildi, kas ir jāsniedz uz pirmo jautājumu pēc būtības, un tādējādi neietekmē Tiesas kompetenci atbildēt uz šo jautājumu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2015. gada 10. septembris, Wojciechowski, C‑408/14, EU:C:2015:591, 29. punkts, un 2018. gada 26. septembris, Staatssecretaris van Veiligheid en justitie (Apelācijas sūdzības apturoša iedarbība), C‑180/17, EU:C:2018:775, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

12

Otrkārt, runājot par otro jautājumu, tas ir uzdots tikai gadījumam, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, tas ir, gadījumam, ja pamatlietā aplūkojamais maksājuma rīkojums ietilptu Direktīvas 98/26 piemērošanas jomā. Šādos apstākļos otro jautājumu arī nevar uzskatīt par tādu, kas neietilpst Tiesas kompetencē.

13

No tā izriet, ka Tiesai ir kompetence atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

14

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai uz tādu maksājuma rīkojumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ko parasta norēķinu kontā īpašnieks iesniedz kredītiestādei un kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumu uz citu kredītiestādi, ir attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē un tādējādi tas ietilpst direktīvas piemērošanas jomā.

15

Kā izriet no šīs direktīvas 1.–4. apsvēruma, tās mērķis ir samazināt sistēmisko risku un nodrošināt maksājumu sistēmu un vērtspapīru darījumu norēķinu stabilitāti, līdz minimumam ierobežojot traucējumus, ko šādai sistēmai rada maksātnespējas procedūra pret kādu no tās dalībniekiem.

16

Šim nolūkam it īpaši minētās direktīvas 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pārveduma rīkojumiem ir juridisks spēks un tie ir saistoši trešajām personām pat tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku ir sākta maksātnespējas procedūra, ja vien tie ir ievadīti sistēmā pirms maksātnespējas procedūras sākšanas.

17

Šajā lietā “Ķipars AI” – parasta norēķinu konta Latvijas Krājbankā īpašniece – ir iesniegusi pēdējai minētajai pamatlietā aplūkojamo maksājuma rīkojumu, lai pārskaitītu visus šajā norēķinu kontā pieejamos naudas līdzekļus uz kontu, kurš “Ķipars AI” piederēja citā kredītiestādē. Lai noteiktu, vai uz šādu maksājuma rīkojumu ir attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē un vai tas tādējādi ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ir jāatsaucas uz šīs direktīvas 1. pantu, kas attiecas uz tās piemērošanas jomu, kā arī uz tās 2. pantā norādītajām definīcijām.

18

Šajā ziņā, kā izriet no Direktīvas 98/26 1. panta redakcijas, šīs direktīvas noteikumi attiecas uz visām 2. panta a) apakšpunktā definētajām sistēmām, visiem šādas sistēmas dalībniekiem, kā arī nodrošinājumu, kas sniegts sakarā ar dalību šādā sistēmā vai operācijām, ko dalībvalstu centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka veic kā centrālās bankas.

19

Minētās direktīvas 2. panta a) apakšpunktā jēdziens “sistēma” ir definēts kā tāds, kas attiecas būtībā uz oficiālu vienošanos, kura ir noslēgta starp vismaz trim dalībniekiem un kurā ir iekļauti kopīgi noteikumi, kā arī standartizētas procedūras ieskaitam vai pārveduma rīkojumu izpildei dalībnieku starpā.

20

Runājot par jēdzienu “pārveduma rīkojums”, no Direktīvas 98/26 2. panta a), b) un i) apakšpunkta izriet, ka tas attiecas tikai uz norādījumiem, kuri rada finanšu saistības un kurus šādas sistēmas dalībnieki tās ietvaros sniedz citiem dalībniekiem, kam ir pienākums tos izpildīt. Turpretim šis jēdziens neattiecas uz norādījumiem, kuri rada finanšu saistības un kurus ir sniegušas trešās personas ārpus šādas sistēmas.

21

Šo jēdziena “pārveduma rīkojums” nozīmi apstiprina šīs direktīvas 3. panta 1. punkts, ar kuru šajā tiesību normā paredzētā pārveduma rīkojumu aizsardzība ir pakārtota nosacījumam, ka tie ir tikuši “ievadīti sistēmā”.

22

Turklāt un galvenokārt, minēto nozīmi apstiprina apstāklis, kā izriet no šī sprieduma 15. punkta, ka šī direktīva ir vērsta uz konkrēti noteiktu un norobežotu mērķi, kas ir samazināt sistēmisko risku un nodrošināt šajā direktīvā paredzēto sistēmu stabilitāti, ierobežojot maksātnespējas procedūru ietekmi uz šīm sistēmām. Ciktāl norādījumus, kas rada finanšu saistības, šādā sistēmā nav ievadījis kāds no tās dalībniekiem, to neizpilde maksātnespējas procedūras dēļ nerada sistēmisku risku un neietekmē šādas sistēmas stabilitāti. Tādējādi, ja aizsardzība, kas šajā direktīvā ir paredzēta attiecībā uz šādu sistēmu dalībnieku to ietvaros izdotajiem pārveduma rīkojumiem, tiktu paplašināta uz norādījumiem, kas rada finanšu saistības, kurus ārpus šādām sistēmām ir izdevušas trešās personas, ar to tiktu pārsniegts tas, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Direktīvā 98/26 izvirzīto mērķi.

23

Tādējādi, lai noteiktu, vai tāds maksājuma rīkojums kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ietilpst Direktīvas 98/26 piemērošanas jomā, ir jāpārbauda, vai to var uzskatīt par tādu, ko viens no tādas sistēmas dalībniekiem, kura ir definēta šīs direktīvas 2. panta a) apakšpunktā, ir izdevis šīs sistēmas ietvaros.

24

Direktīvas 98/26 2. panta f) apakšpunktā ir izsmeļoši uzskaitīti subjekti, uz kuriem attiecas jēdziens “dalībnieks”. Tie var būt “iestāde”, “galvenā darījumu otra puse”, “norēķinu iestāde”, “ieskaita iestāde” vai “sistēmas operators”. Šie subjekti savukārt ir precīzi definēti šīs direktīvas 2. panta b)–e) un p) apakšpunktā.

25

No pēdējās minētajās tiesību normās iekļautajām definīcijām, kas ir atgādinātas šī sprieduma 5. punktā, tomēr izriet, ka parasta norēķinu konta īpašniece, tāda kā “Ķipars AI”, neatbilst nevienam no šiem subjektiem. It īpaši šādam norēķinu konta īpašniekam nav piemērojams jēdziens “iestāde”, jo saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta b) apakšpunktu tas attiecas tikai uz tiem subjektiem, kuri var būt atbildīgi par to finanšu saistību izpildi, kas izriet no pārveduma rīkojumiem sistēmas ietvaros, un kuru vidū ir it īpaši kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības.

26

Protams, saskaņā ar Direktīvas 98/26 2. panta f) apakšpunkta trešo daļu dalībvalstis var nolemt, ka saskaņā ar šo direktīvu netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks. Tomēr ne no viena Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos ietverta apstākļa nevar secināt, ka Latvijas Republika būtu izmantojusi šo iespēju. Katrā ziņā no minētās direktīvas 2. panta g) apakšpunktā ietvertās jēdziena “netiešais dalībnieks” definīcijas izriet, ka subjekti, uz kuriem var attiekties pēdējais minētais jēdziens, ir tie paši, uz kuriem attiecas jēdziens “dalībnieks”, kas ir atgādināti šī sprieduma 24. punktā, un atšķirību starp dalībnieku un netiešo dalībnieku raksturo apstāklis, ka pirmais minētais ir saistīts ar sistēmu tiešā veidā, bet otrais minētais – tikai izmantojot līgumattiecības ar dalībnieku. Tā kā parasta norēķinu konta īpašnieks – tāds kā “Ķipars AI” – neatbilst nevienam no šiem subjektiem, to nevar uzskatīt par netiešo dalībnieku šīs direktīvas 2. panta f) apakšpunkta izpratnē.

27

Tādējādi šāda parasta norēķinu konta īpašnieka izsniegtu maksājuma rīkojumu nevar uzskatīt par tādu, ko ir izdevis sistēmas dalībnieks Direktīvas 98/26 2. panta a) un f) apakšpunkta izpratnē. No tā izriet, kā to turklāt ir norādījuši visi lietas dalībnieki, kas ir iesnieguši apsvērumus Tiesā, ka uz šādu maksājuma rīkojumu nav attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” minētās direktīvas izpratnē un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

28

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka uz tādu maksājuma rīkojumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ko parasta norēķinu kontā īpašnieks iesniedz kredītiestādei un kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumu uz citu kredītiestādi, nav attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Direktīvas 98/26 izpratnē un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

29

Ievērojot uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

30

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Uz tādu maksājuma rīkojumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ko parasta norēķinu kontā īpašnieks iesniedz kredītiestādei un kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumu uz citu kredītiestādi, nav attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums ” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), izpratnē, un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.