—

Deutsches Weintor eG vārdā – H. Eichele un B. Goebel, Rechtsanwälte,

—

Land Rheinland-Pfalz vārdā – C. Grewing, pārstāve,

—

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un D. Hadroušek, pārstāvji,

—

Igaunijas valdības vārdā – M. Linntam, pārstāve,

—

Francijas valdības vārdā – G. de Bergues, B. Cabouat un R. Loosli-Surrans, pārstāvji,

—

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un K. Szíjjártó, pārstāvji,

—

Somijas valdības vārdā – H. Leppo, pārstāve,

—

Eiropas Parlamenta vārdā – I. Anagnostopoulou un E. Waldherr, pārstāves,

—

Eiropas Savienības Padome vārdā – M. Simm, pārstāve,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Pignataro-Nolin un S. Grünheid, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (OV L 404, 9. lpp.), kas pēdējo reizi grozīta ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 116/2010 (OV L 37, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1924/2006”), 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktu un 4. panta 3. punkta pirmo daļu. Tāpat lūgums attiecas uz šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 15. panta 1. punktu un 16. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Deutsches Weintor eG (turpmāk tekstā – “Deutsches Weintor”), Vācijas vīna ražotāju kooperatīvu, un dienestu, kas atbildīgs par alkoholisko dzērienu tirdzniecības kontroli Land Rheinland-Pfalz [Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē], jautājumā par vīna kvalificēšanu kā “viegli sagremojamu” ar norādi uz samazinātu skābju daudzumu.

3

Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 1.–3., 5., 10., 14.–16. un 18. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

4

Regulas Nr. 1924/2006 priekšmets un piemērošanas joma ir izklāstīti tās 1. pantā:

“1.   Šī regula saskaņo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētos noteikumus, kas attiecas uz pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

2.   Šo regulu piemēro pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norādēm, kas izdarītas komerciālos paziņojumos marķējuma, noformējuma vai reklāmas veidā attiecībā uz pārtikas produktiem, ko piegādā galapatērētājam.

[..]”

5

Regulas Nr. 1924/2006 2. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:

“1.   Šajā regulā:

[..]

2.   Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

[..]”

6

Regulas Nr. 1924/2006 II nodaļā (3.–7. pants) ir noteikti uzturvērtības un veselības norāžu izmantošanas vispārējie nosacījumi.

7

Regulas Nr. 1924/2006 3. pantā ar nosaukumu “Visu norāžu vispārēji principi” ir noteikts:

“Uzturvērtības un veselīguma norādes Kopienas tirgū laisto pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai var izmantot tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas noteikumiem.

Neskarot Direktīvas 2000/13/EK un 84/450/EEK, uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošana nedrīkst:

[..]”

8

Regulas Nr. 1924/2006 4. panta ar nosaukumu “Nosacījumi kā lietot uzturvērtības un veselīguma norādes” 3. punktā ir noteikts:

“Dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, nedrīkst izmantot veselīguma norādes.

Atļautas ir tikai tās uzturvērtības norādes, kas dzērieniem, kuros pēc tilpuma ir vairāk nekā 1,2 % alkohola, norāda uz zemu vai samazinātu alkohola daudzumu vai samazinātu enerģētisko vērtību.”

9

Šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz vispārējiem nosacījumiem ir noteikts:

“1.   Uzturvērtības un veselīguma norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

10

Minētās regulas 6. panta ar nosaukumu “Norāžu zinātniskais pamatojums” 1. punktā ir noteikts:

“Uzturvērtības un veselīguma norādes pamato ar vispārpieņemtiem zinātniskiem pierādījumiem.”

11

Regulas Nr. 1924/2006 IV nodaļas 10.–19. pantā ir paredzētas īpašas normas, kas piemērojamas veselīguma norādēm.

12

Šīs regulas 10. panta, kas attiecas uz īpašiem nosacījumiem, 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.   Veselīguma norādes aizliedz, ja tās neatbilst II nodaļas vispārējām prasībām un šīs nodaļas īpašajām prasībām un ja par tām nav izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulu, un tās nav iekļautas 13. un 14. pantā paredzētajā sarakstā ar norādēm, par kurām izsniedz atļaujas.

[..]

3.   Atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos.”

13

Deutsches Weintor ir vīna ražotāju kooperatīvs, kas reģistrēts Ilbesheimā [Ilbesheim] (Vācija) Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Tas tirgo vīnus no Dornfelder un Grauer/Weißer Burgundijas vīnogulāju šķirnēm ar apzīmējumu “Vieglais vīns” (“Edition Mild”) un ar norādi “vieglas skābes”. Uz marķējuma it īpaši ir norādīts: “Tam ir viegla garša mūsu īpašā “LO3” saglabāšanas procesa dēļ (LO3 Schonverfahren zur biologischen Säurereduzierung), kura rezultātā tiek bioloģiski samazināts skābju daudzums”. Marķējums uz vīna pudeles kakliņa ietver norādi: “Edition Mild bekömmlich” (veselīgs/viegli sagremojams vieglais vīns). Cenu lapā vīns ir norādīts kā “Edition Mild – sanfte Säure/bekömmlich” (Vieglais vīns – satur maigas skābes/viegli sagremojams).

14

Iestāde, kas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē ir atbildīga par alkoholisko dzērienu tirdzniecību, iebilda pret apzīmējuma “viegli sagremojams” izmantošanu, jo tas esot uzskatāms par “veselīguma norādi” Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunkta izpratnē, kas nav atļauta uz alkoholiskajiem dzērieniem saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punkta pirmo daļu.

15

Tādējādi lietas dalībniekiem ir strīds par to, vai vīna kvalificēšana par “viegli sagremojamu” kopā ar norādi par maigām skābēm ir uzskatāma par “veselīguma norādi” Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta pirmās daļas izpratnē, kas attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem parasti nav atļauta.

16

Deutsches Weintor cēla prasību Verwaltungsgericht (Administratīvā tiesa), prasot atzīt, ka ir atļauts izmantot norādi “viegli sagremojams” attiecīgo vīnu marķējumos un to reklāmā.

17

Savas prasības pamatošanai Deutsches Weintor būtībā apgalvoja, ka norādei “viegli sagremojams” neesot nekādas saistības ar veselību un tā attiecoties vienīgi uz vispārēju labsajūtu. Otrkārt, tas apgalvo, ka Regula Nr. 1924/2006 neesot piemērojama attiecībā uz norādēm, kas tradicionāli tiek izmantotas uz pārtikas produktiem vai dzērieniem un kas liecina par ietekmi uz vispārējo labsajūtu, piemēram, norāde “viegli sagremojams” uz dzēriena, kas atvieglo gremošanu. Līdz ar to, pēc tās domām, veselības norādes esot jāsaprot šauri, aprobežojoties ar ilgtermiņa iedarbību, ko rada attiecīgais pārtikas produkts.

18

Verwaltungsgericht noraidīja šo prasību ar 2009. gada 23. aprīļa spriedumu. Par šo spriedumu iesniegtā apelācijas sūdzība tika noraidīta ar Oberverwaltungsgericht Rheinland-Pfalz (Reinzemes-Pfalcas federālās zemes Augstākā administratīvā tiesa) 2009. gada 19. augusta spriedumu.

19

Apelācijas tiesa uzskatīja, ka jēdziens “veselīguma norāde” ikvienā gadījumā ietver pārtikas produktu ietekmi uz patērētāja organismu un ķermeņa funkcijām. Norāde “viegli sagremojams”, runājot par vīnu, liecina par saikni ar procesiem organismā un attiecas uz vispārēju ar veselību saistītu labsajūtu. Ar šo norādi var salīdzināt tādus sinonīmus izteicienus kā “veselīgs”, “viegli sagremojams” vai “kuņģi aizsargājošs”.

20

Saskaņā ar iepriekš minētās tiesas teikto šim aspektam ir zināma nozīme saistībā ar vīna patēriņu, jo tas bieži ir saistīts ar sūdzībām par galvas sāpēm un problēmām ar kuņģi. Dažos gadījumos vīnam pat varot būt kaitīga ietekme uz cilvēka organismu un tas varot izraisīt atkarību. Izteiciena “viegli sagremojams” izmantošana saistībā ar norādi uz skābju samazināšanas īpašu procesu un vieglām skābēm radītu, no patērētāja viedokļa, saikni starp vīnu un no tā patēriņa daļēji izrietošo ar gremošanas procesu saistīto negatīvo seku neesamību.

21

Prasītājs iesniedza kasācijas sūdzību par šo lēmumu Bundesverwaltungsgericht (Federālā Administratīvā tiesa).

22

Iesniedzējtiesa uzskata, ka jēdziena “veselīguma norāde” plaša interpretācija, kādu veica zemāko instanču tiesas, ir apšaubāma. Pēc tās teiktā, ņemot vērā visiem pārtikas produktiem kopējo funkciju, proti, apgādāt cilvēka organismu ar uzturvielām un citām vielām, ar norādi uz vienīgi ķermeņa funkciju īslaicīgu nodrošināšanu vai vispārējo labklājību saistībā ar veselību nevar būt pietiekami, lai konstatētu saikni ar veselību Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunkta izpratnē.

23

Saskaņā ar Bundesverwaltungsgericht viedokli noteikti elementi, šķiet, norāda uz pretējo, proti, ka kvalifikācija par “veselīguma norādi” ir pamatota tikai tad, ja tā attiecas uz ilgtermiņa pastāvīgu ietekmi uz ķermeņa stāvokli vai fizisko labklājību, nevis tikai uz vienkārši pārejošu ietekmi uz metaboliskiem procesiem, kas ķermeņa uzbūvi un līdz ar to veselības stāvokli atstāj neskartu.

24

Līdz ar to norāde uz vīnu, kurus tirgo prasītājs pamata lietā, sagremojamību vienīgi apliecina, pēc iesniedzējtiesas domām, ka vīns gremošanas procesā neizraisa nekādas vai izraisa mazākas ar kuņģi saistītas problēmas, salīdzinot ar tām, kādas parasti ir sagaidāmas, [patērējot] šāda šķirnes un kvalitātes vīnu. Turklāt Bundesverwaltungsgericht vēlas noskaidrot, vai tikai ar faktu, ka pārtikas produkts ir mazāk kaitīgs nekā tās pašas kategorijas līdzīgi produkti, ir pietiekami, lai atzītu tā labvēlīgo ietekmi uz veselību.

25

Visbeidzot Bundesverwaltungsgericht šaubas par to, vai veselīguma norāžu aizliegums attiecībā uz vīnu ir saderīgs ar pamattiesībām uz brīvību izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvību, ciktāl vīna ražotājiem vai izplatītājiem ir aizliegts izmantot norādi, ka to produkts ir viegli sagremojams vieglo skābju dēļ, pat ja šī norāde ir pareiza.

26

Šādos apstākļos Bundesverwaltungsgericht nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Ar pirmajiem diviem jautājumiem, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “veselīguma norāde” ietver tādu norādi kā “viegli sagremojams” kopā ar norādi uz tādu vielu samazinātu daudzumu, kuru ietekmi liels skaits patērētāju uzskata par negatīvu.

28

Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktā “veselīguma norāde” ir definēta kā “jebkura norāde, kas pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu un veselību”.

29

Turklāt Regulas Nr. 1924/2006 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka veselīguma norādes ir atļauts lietot tikai tad, ja saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem ir pierādīts, ka norādē minētās vielas klātbūtnei, neesamībai vai samazinātam daudzumam pārtikas produktā vai pārtikas produktu kategorijā ir labvēlīga uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme.

30

Pamatlietā prejudiciālie jautājumi tika uzdoti saistībā ar vīnu. Tā kā vīns ietilpst to dzērienu kategorijā, kuros alkohola daudzums pārsniedz 1,2 %, tad uzreiz ir jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta pirmo daļu Savienības likumdevēja nolūks attiecībā uz šīs kategorijas dzērieniem bija aizliegt, neparedzot izņēmumus, visas “veselīguma norādes”.

31

Šajā gadījumā strīdīgais apgalvojums liek domāt, ka, ņemot vērā samazināto skābju daudzumu, attiecīgais vīns ir labi un viegli sagremojams. Tādējādi šim vīnam ir labvēlīga uzturvērtību vai fizioloģiska ietekme.

32

Ir skaidrs, ka sagremošana, kas ir saistīta ar pārtikas produktu mērķtiecīgu uzņemšanu, saskaņā ar definīciju ir īslaicīgs fizioloģisks process, kam ir vienīgi īslaicīga vai pārejoša ietekme.

33

Ievērojot šādu konstatējumu, iesniedzējtiesa jautā, vai tāda norāde kā “viegli sagremojams” var tikt kvalificēta kā “veselīguma norāde”, pat ja tā nenozīmē, ka labvēlīgā uzturvērtību vai fizioloģiskā ietekme, kāda ir attiecīgajam vīnam, pastāvīgi uzlabo fizisko stāvokli.

34

Šajā ziņā no Regulas Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 5) apakšpunkta izriet, ka “veselīguma norāde” minētās regulas izpratnē ir definēta, izmantojot saikni, kādai ir jāpastāv starp pārtikas produktu vai kādu tā sastāvdaļu, no vienas puses, un veselību, no otras puses. Ņemot to vērā, ir jākonstatē, ka šajā definīcijā nav precizēts ne tas, vai šai saiknei ir jābūt tiešai vai netiešai, ne tas, cik tai ir jābūt intensīvai vai ilgstošai. Šādos apstākļos jēdziens “saikne” ir jāinterpretē plaši.

35

Tādējādi, no vienas puses, jēdzienam “veselīguma norāde” ir jāattiecas ne tikai uz saikni, kas netieši nozīmē veselības stāvokļa uzlabošanu pārtikas produktu patēriņa dēļ, bet arī uz ikvienu saikni, kas liecina par negatīvas vai kaitīgas ietekmes uz veselību, kas ir saistīta vai citos gadījumos izriet no šāda patēriņa, neesamību vai samazināšanu un tādējādi vienkārši uz laba veselības stāvokļa saglabāšanu, neņemot vērā iespējami kaitīgo patēriņu.

36

Otrkārt, tiek uzskatīts, ka jēdziens “veselīguma norāde” attiecas ne tikai uz pārtikas produktu mērķtiecīgu patēriņu noteiktā daudzumā, kam parasti ir tikai īslaicīga un pārejoša ietekme, bet arī uz atkārtotu, regulāru, pat biežu šāda pārtikas produkta patēriņu, kura ietekme savukārt ne vienmēr ir tikai īslaicīga un pārejoša.

37

Kā izriet no Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 1. un 10. apsvēruma formulējuma, lasot tos kopā, ir atzīts, ka norādes uz pārtikas produktiem, kas nodrošina to virzību tirgū, uzsverot uzturvērtības, fizioloģiskas vai citas priekšrocības attiecībā uz veselību salīdzinājumā ar līdzīgiem produktiem, mudina patērētājus izdarīt izvēli. Šī izvēle tieši ietekmē dažādu uzturvielu vai citu vielu kopējo patēriņu, tādējādi pamatojot ierobežojumus, kas noteikti ar minēto regulu attiecībā uz norāžu izmantošanu.

38

Līdz ar to šajā nolūkā ir jāņem vērā noteikta pārtikas produkta patēriņa pagaidu un pārejošā, kā arī atkārtota un ilgtermiņa patēriņa kumulatīvā ietekme uz fizisko stāvokli.

39

Šajā gadījumā strīdīgā norāde par to, ka vīns ir viegli absorbējams un sagremojams, tostarp netieši nozīmē, ka gremošanas sistēma, tātad cilvēka ķermeņa daļa, no tā necieš nemaz vai cieš tikai nedaudz un ka šīs sistēmas stāvoklis paliks relatīvi vesels un neskarts pat atkārtota un ilgstoša patēriņa lielā daudzumā gadījumā, ņemot vērā, ka šajā vīnā ir samazināts skābju daudzums.

40

Līdz ar to attiecīgā norāde var likt domāt par ilgstošu labvēlīgu fizioloģisku ietekmi, kas ietver gremošanas sistēmas saglabāšanu labā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem vīniem, attiecībā uz kuriem tiek pieņemts, ka to regulārs patēriņš ilgtermiņā negatīvi ietekmē gremošanas sistēmu un līdz ar to veselību.

41

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmajiem diviem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “veselīguma norāde” ietver tādu norādi kā “viegli sagremojams” kopā ar norādi uz tādu vielu samazinātu daudzumu, kuru ietekmi liels skaits patērētāju uzskata par negatīvu.

42

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai fakts, ka vīna ražotājam vai izplatītājam ir aizliegts, neparedzot izņēmumus, saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006 izmantot tāda veida norādi kā pamatlietā, kaut arī šī norāde būtībā ir pareiza, ir saderīgs ar LES 6. panta 1. punkta pirmo daļu.

43

Saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta pirmo daļu Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Hartā, kurai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.

44

Runājot par atbilstošajām pamattiesībām, ņemot vērā attiecīgo aizliegumu, iesniedzējtiesa atsaucas uz Hartas 15. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā, kā arī uz šīs Hartas 16. pantu, kurā ir garantēta uzņēmējdarbības brīvība.

45

Tomēr ir jāņem vērā arī Hartas 35. panta otrais teikums, kurā ir prasīts, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Kā izriet no Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 1. un 18. apsvēruma, veselības aizsardzība ir viens no šīs regulas galvenajiem mērķiem.

46

Šādos apstākļos tādas norādes kā pamatlietā aizlieguma, attiecībā uz kuru nav paredzēti izņēmumi, saderība ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai brīvību izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvību, bet arī veselības aizsardzību.

47

No minētā izriet, ka šāds vērtējums ir jāveic, ievērojot prasību saistībā ar šo dažādo pamattiesību, kas ir aizsargātas ar Savienības tiesību sistēmu, nepieciešamo saskaņošanu un taisnīgu līdzsvaru starp šīm tiesībām (šajā ziņā skat. 2008. gada 29. janvāra spriedumu lietā C-275/06 Promusicae, Krājums, I-271. lpp., 65. un 66. punkts).

48

Runājot, pirmkārt, par veselības aizsardzību, ir jāuzsver, ka, ņemot vērā atkarības un pārmērīgas lietošanas riskus, kā arī pierādītās kompleksās kaitīgās ietekmes saistībā ar alkohola patēriņu, it īpaši smagu slimību rašanos, alkoholiskie dzērieni ietilpst īpašā pārtikas produktu kategorijā, uz kuru attiecas sevišķi stingrs regulējums.

49

Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka pasākumi, kas ierobežo alkoholisko dzērienu reklāmu, lai tādējādi cīnītos ar alkohola pārmērīgu lietošanu, atspoguļo ar sabiedrības veselību saistītās problēmas un ka sabiedrības veselības aizsardzība ir uzskatāma, kā izriet no LESD 9. panta, par vispārējo interešu mērķi, kas vajadzības gadījumā pamato pamatbrīvības ierobežošanu (šajā ziņā skat. 1980. gada 10. jūlija spriedumu lietā 152/78 Komisija/Francija, Recueil, 2299. lpp., 17. punkts; 1991. gada 25. jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-1/90 un C-176/90 Aragonesa de Publicidad Exterior un Publivía, Recueil, I-4151. lpp., 15. punkts; 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā C-262/02 Komisija/Francija, Krājums, I-6569. lpp., 30. punkts, kā arī spriedumu lietā C-429/02 Bacardi France, Krājums, I-6613. lpp., 37. punkts).

50

Turklāt, kaut arī no Regulas Nr. 1924/2006 3. panta a) punkta izriet, ka uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošana nedrīkst būt kļūdaina, neskaidra vai maldinoša, šī prasība attiecas galvenokārt uz alkoholiskajiem dzērieniem. Būtiski ir tas, ka visas norādes attiecībā uz šiem dzērieniem ir viennozīmīgas, lai patērētāji var regulēt to patēriņu, ņemot vērā visas raksturīgās briesmas, kas ir saistītas ar minēto patēriņu, un tādējādi efektīvi aizsargāt savu veselību.

51

Tomēr tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, strīdīgā norāde, pieņemot, ka tā ir objektīvi pareiza, ciktāl tā liecina par samazinātu skābju daudzumu, tomēr šķiet nepilnīga. Minētā norāde izceļ noteiktu gremošanu atvieglojošu īpašību, bet tā nekādā veidā neliecina par faktu, ka, lai gan ir laba ietekme uz gremošanu, briesmas, kas raksturīgas alkoholisko dzērienu patēriņam, nekādā veidā netiek novērstas vai pat ierobežotas.

52

Tādējādi Savienības likumdevējs varēja pamatoti uzskatīt, ka tādas norādes, kādas ir pamatlietā, ir divdomīgas, pat kļūdainas, ciktāl tās attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem. Izceļot vienīgi vieglo sagremojamību, strīdīgā norāde veicina attiecīgā vīna patēriņu un gala rezultātā palielina ar ikviena alkoholiskā dzēriena pārmērīgu lietošanu saistīto risku uz patērētāju veselību. Līdz ar to šādu norāžu aizliegumu var pamatot, ņemot vērā prasību nodrošināt augstu patērētāju veselības aizsardzības līmeni.

53

Ņemot vērā iepriekš minēto, tādas norādes kā pamatlietā pilnīgs aizliegums var tikt uzskatīts par vajadzību, lai nodrošinātu no Hartas 35. panta izrietošo prasību ievērošanu.

54

Runājot, otrkārt, par brīvību izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvību, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiesības strādāt brīvi izraudzītā profesijā, tāpat kā tiesības uz īpašumu, nav absolūtas tiesības, bet ir jāvērtē, ņemot vērā to sociālo nozīmi (šajā ziņā skat. 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā C-210/03 Swedish Match, Krājums, I-11893. lpp., 72. punkts). Līdz ar to ierobežojumi var tikt noteikti attiecībā uz šo tiesību izmantošanu, it īpaši tirgu kopējas organizācijas kontekstā, ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi faktiski atbilst Eiropas Savienības vispārējo interešu mērķiem un attiecībā uz izvirzīto mērķi nerada pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas pārkāpj šādi nodrošināto tiesību būtību (1997. gada 15. aprīļa spriedums lietā C-22/94 Irish Farmers Association u.c., Recueil, I-1809. lpp., 27. punkts, kā arī 2003. gada 10. jūlija spriedums apvienotajās lietās C-20/00 un C-64/00 Booker Aquaculture un Hydro Seafood, Recueil, I-7411. lpp., 68. punkts).

55

Runājot par minētajiem mērķiem, no šī sprieduma 48.–53. punkta izriet, ka attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķis ir aizsargāt veselību, kas ir arī Hartas 35. pantā atzīts mērķis.

56

Attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu – kaut arī tā ir taisnība, ka attiecīgo norāžu aizliegums zināmā mērā un noteiktā aspektā ierobežo attiecīgo uzņēmēju uzņēmējdarbības [brīvību], – galvenajos aspektos šīs brīvības ievērošana tomēr ir nodrošināta.

57

Strīdīgais tiesiskais regulējums aprobežojas tikai ar alkoholisko dzērienu marķēšanas un reklāmas kontroli, kas ir skaidri definēta joma, un ne pavisam nav saistīts ar aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.

58

Līdz ar to tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā strīdīgais aizliegums, nekādā veidā neietekmē brīvības izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvības būtību.

59

No iepriekš minētā izriet, ka Regulā Nr. 1924/2006 paredzētais tādas norādes, kāda ir pamatlietā, pilnīgs aizliegums ir jāuzskata par atbilstošu prasībai saskaņot pastāvošās dažādās pamattiesības un nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp tām.

60

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka fakts, ka vīna ražotājam vai izplatītājam ir aizliegts, neparedzot izņēmumus, saskaņā ar Regulu Nr. 1924/2006 izmantot tāda veida norādi kā pamatlietā, kaut arī šī norāde būtībā ir pareiza, ir saderīgs ar LES 6. panta 1. punkta pirmo daļu.

61

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: