52010DC0415

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 2.8.2010

COM(2010)415 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par EURODAC centrālās vienības darbību 2009. gadā

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEIGada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par EURODAC centrālās vienības darbību 2009. gadā

IEVADS

Darbības joma

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (turpmāk – „ EURODAC regula”)[1], ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības darbībām[2]. Šajā septītajā gada ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmas pārvaldību un rezultātiem 2009. gadā. Ziņojumā ir novērtēti EURODAC darbības rezultāti un rentabilitāte, kā arī centrālās vienības pakalpojumu kvalitāte.

Juridisko un politisko aspektu attīstība

Komisija 2009. gada 10. septembrī pieņēma grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „ EURODAC ” izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm][3].

Šā priekšlikuma nolūks bija ņemt vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju un Padomē notikušo sarunu par EURODAC regulas grozīšanas priekšlikumu, ko pieņēma 2008. gada 3. decembrī[4]. Vienlaikus ar šo priekšlikumu arī ieviesa iespēju, kas ļauj dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam piekļūt EURODAC centrālajai datubāzei, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristiskus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus[5].

EURODAC CENTRāLā VIENīBA[6]

Sistēmas pārvaldība

Ņemot vērā pieaugošo datu daudzumu (datus dažās transakciju kategorijās ir jāglabā desmit gadus), tehniskās platformas dabisko novecošanu (tā ieviesta 2001. gadā) un EURODAC transakciju apjoma neprognozējamo attīstību, EURODAC sistēma tiek modernizēta.

Pakalpojumu kvalitāte un rentabilitāte

Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai dalībvalstīm[7], kas ir EURODAC centrālās vienības galalietotājas, sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus[8]. EURODAC centrālā vienība 2009. gadā bija pieejama 99,42 % no visa laika.

Centrālās vienības uzturēšanai un darbībai paredzētie izdevumi 2009. gadā bija EUR 1 221 183,83. Izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (2007. gadā EUR 820 791,05, 2008. gadā EUR 605 720,67) ir izskaidrojams ar pirmo maksājumu par šobrīd notiekošo EURODAC sistēmas modernizāciju, kā arī ar paaugstinātajām sistēmas apkopes izmaksām.

Vienlaikus tika ietaupīti līdzekļi, efektīvi izmantojot pašreizējos Komisijas pārvaldītos resursus un infrastruktūru, piemēram, S-TESTA tīklu.

Turklāt Komisija (izmantojot IDABC programmu[9]) sniedza tādus pakalpojumus saziņas un drošības jomā, kas vajadzīgi datu apmaiņai starp centrālo vienību un valstu vienībām. Šos izdevumus, kas saskaņā ar regulas 21. panta 2. un 3. punktu sākotnēji bija jāsedz katrai dalībvalstij, beigu beigās sedza Komisija, izmantojot kopīgo pieejamo infrastruktūru un tādējādi ietaupot valstu budžeta līdzekļus.

Datu aizsardzība un datu drošība

Ar EURODAC regulas 18. panta 2. punktu ievieš transakciju kategoriju, kas paredz iespēju veikt tā sauktos ,,īpašos pieprasījumus” pēc tās personas lūguma, kuras dati tiek uzglabāti centrālajā datubāzē, lai nodrošinātu šīs personas kā datu subjekta tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņu.

Kā jau minēts iepriekšējos gada ziņojumos, ,,īpašo pieprasījumu” lielais apjoms EURODAC darbības pirmajos gados izraisīja bažas par šādu pieprasījumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu valstu pārvaldes iestādēs.

Pēc strauja attiecīgo skaitļu samazinājuma 2008. gadā (no 195 īpašiem pieprasījumiem 2007. gadā līdz 56 pieprasījumiem) turpmāks samazinājums tika reģistrēts 2009. gadā, proti, tika veikti tikai 42 šādi pieprasījumi[10], kuru apjoms pats par sevi vairs nerada bažas.

Tomēr, lai labāk uzraudzītu šo procesu, Komisija savā priekšlikumā par EURODAC regulas grozīšanu ir iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstu pienākums ir nosūtīt kompetentajai valsts uzraudzības iestādei attiecīgās personas pieprasījuma kopiju, ar kuru šī persona lūdz piekļuvi informācijai par datiem, kas attiecas uz viņu.

SKAITļI UN ATZINUMI

Šim gada ziņojumam pievienotajā pielikumā ir iekļautas tabulas ar faktiskajiem centrālās vienības darbības datiem par laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim. EURODAC statistikas pamatā ir visu to 14 gadus vecu vai vecāku personu daktiloskopiskie dati, kuras ir iesniegušas patvēruma pieteikumu dalībvalstīs, kuras tika aizturētas, nelikumīgi šķērsojot dalībvalsts ārējo robežu, vai kuras ir atklātas, nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā (gadījumā, ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu pārbaudīt, vai jau iepriekš tika iesniegts patvēruma pieteikums).

Jānorāda, ka EURODAC datus par patvēruma pieteikumiem nevar salīdzināt ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja ( Eurostat ) datiem, kuru pamatā ir tieslietu un iekšlietu ministriju sniegtie ikmēneša statistikas dati. Šo atšķirību pamatā ir vairākas metodikas īpatnības. Pirmkārt, Eurostat dati aptver visus jebkura vecuma patvēruma pieteikuma iesniedzējus. Otrkārt, viņu datus vāc, nošķirot personas, kuras iesniedz patvēruma pieteikumu atsauces mēneša laikā (kas var ietvert arī atkārtotus pieteikumus), un personas, kuras patvērumu pieprasa pirmo reizi.

Sekmīgas transakcijas

„Sekmīga transakcija” ir pārsūtīšana, kuru centrālā vienība ir pareizi apstrādājusi un kas nav noraidīta saistībā ar datu validācijas jautājumiem, kļūdainu daktiloskopisko datu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ[11].

Centrālā vienība 2009. gadā reģistrēja kopumā 353 561 sekmīgi veiktu transakciju, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu (357 421 transakcija) ir tikai neliels samazinājums 1 % apmērā. Attiecībā uz patvēruma meklētāju datu transakciju skaitu (,, 1. kategorija ”[12]) ir minams, ka iepriekšējo divu gadu pieauguma tendence turpinājās arī 2009. gadā: EURODAC statistika liecina par 8 % palielinājumu (līdz 236 936 transakcijām) salīdzinājumā ar 2008. gadu (219 557 transakcijas).

2009. gadā ievērojami mainījās tendence attiecībā uz to personu skaitu, kuras aizturētas saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu (,, 2. kategorija ”[13]). Pēc 62,3 % pieauguma 2007. un 2008. gadā (līdz 61 945) transakciju skaits 2009. gadā samazinājās par 50 % (līdz 31 071). Itālija, Grieķija un Spānija joprojām ir valstis, kuras ievada vairumu šādu datu. Tomēr tagad visvairāk transakciju ievada Grieķija – tā nosūtīja 60 % no visām ,,2. kategorijas” transakcijām 2009. gadā (18 714 transakcijas salīdzinājumā ar 20 012 transakcijām 2008. gadā). No otras puses, ir novērojams būtisks transakciju skaita samazinājums Itālijas un Spānijas gadījumā, proti, 7300 transakcijas salīdzinājumā ar 32 052 transakcijām (Itālija) un 1994 transakcijas salīdzinājumā ar 7068 transakcijām (Spānija).

Sešas dalībvalstis (Čehija, Īslande, Latvija, Luksemburga, Norvēģija un Portugāle) 2009. gadā neiesūtīja nevienu ,,2. kategorijas” transakciju. Atšķirības starp EURODAC nosūtīto 2. kategorijas datu skaitu un citiem statistikas avotiem par dalībvalstīs reģistrēto nelikumīgas robežu šķērsošanas apmēru, kas minēts EURODAC statistikā, visticamāk, izraisa nekonkrētā definīcija EURODAC regulas 8. panta 1. punktā[14]. Šo jautājumu precizēs pašlaik notiekošās EURODAC regulas pārskatīšanas gaitā.

2009. gadā turpinājās iepriekšējo gadu pieaugošā tendence saistībā ar iespēju nosūtīt[15] „ 3. kategorijas ” datus[16] (dati par personām, kuras aizturētas, tām nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā). Pēc 2008. gadā reģistrētā pieauguma 17,6 % apmērā (līdz 75 919 transakcijām) transakciju skaits 2009. gadā pieauga par 12,7% (līdz 85 554 transakcijām). Īrija ir vienīgā dalībvalsts, kas nav nosūtījusi nekādus „3. kategorijas” datus.

Kaut arī saskaņā ar EURODAC regulu „3. kategorijas” pieprasījumi nav obligāti, Komisija aicina dalībvalstis izmantot šo iespēju, pirms tā uzsāk atgriešanas procedūras atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvai 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. EURODAC regulā minētajos gadījumos[17] šāds pieprasījums varētu palīdzēt noteikt, vai trešās valsts valstspiederīgais ir iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, uz kuru viņš ir jānosūta atpakaļ, piemērojot Dublinas regulu.

„Pozitīvi iznākumi”

Pieteikumu iesniegšana vairākās dalībvalstīs (pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „1. kategoriju”)

No kopumā 236 936 patvēruma pieteikumiem, ko EURODAC sistēmā ievadīja 2009. gadā, 23,3 % bija ,,atkārtoti patvēruma pieteikumi” (t. i., otrais vai vairāk), kas nozīmē, ka 55 226 gadījumos vienas un tās pašas personas pirkstu nospiedumi jau bija glabāti tajā pašā vai citā dalībvalstī kā ,,1. kategorijas” dati, tādējādi veidojot 5,8 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr tas nenozīmē, ka katrā atsevišķajā gadījumā konkrētā persona ir iesniegusi jaunu patvēruma pieteikumu. Dažās dalībvalstīs īstenotā prakse saskaņā ar Dublinas regulu noņemt pirkstu nospiedumus pēc ,,atpakaļuzņemšanas” izkropļo atkārtoto pieteikumu statistiku, jo, noņemot pirkstu nospiedumus pieteikuma iesniedzējam, kas ieradies pēc pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas regulu, rodas nepareizs priekšstats, ka šī persona iesniedz jaunu patvēruma pieteikumu. Komisija ir paredzējusi atrisināt šo problēmu un savā priekšlikumā par EURODAC regulas grozīšanu iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru pārsūtīšanas nav reģistrējamas kā jauni patvēruma pieteikumi.

Pielikuma 3. tabulā norādīts pieteikumu skaits katrā dalībvalstī, kas atbilst to patvēruma pieteikumu skaitam, kuri iepriekš reģistrēti vai nu kādā citā dalībvalstī („pozitīvi iznākumi ārvalstīs”) vai tajā pašā dalībvalstī („pozitīvi iznākumi savā valstī”)[18].

Pārsteidzoši ir tas, ka 38,8 % no visiem atkārtotiem pieteikumiem bija reģistrēti tajā pašā dalībvalstī („pozitīvi iznākumi savā valstī”). Beļģijā, Čehijā, Kiprā un Polijā šis skaitlis pat pārsniedz 50 %. Norādot uz gadījumiem, kad persona, kura ir iesniegusi patvēruma pieteikumu dalībvalstī, iesniedz jaunu pieteikumu tajā pašā dalībvalstī, „pozitīvi iznākumi savā valstī” būtībā apzīmē turpmāku pieteikumu saskaņā ar 32. pantu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvā 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

,,Pozitīvi iznākumi ārvalstīs” norāda uz patvēruma meklētāju tālāku pārvietošanos Eiropas Savienībā. Izņemot ,,parastos” maršrutus starp kaimiņos esošajām dalībvalstīm, liels skaits patvēruma meklētāju Francijā (2012) un Beļģijā (959) iepriekš bija iesnieguši pieteikumu Polijā, un lielākais ,,pozitīvu iznākumu ārvalstīs” skaits Grieķijā (300) un Itālijā (208) bija gūts, salīdzinot šos datus ar Apvienotajā Karalistē iepriekš reģistrētajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Pēdējā gadījumā patvēruma meklētāju plūsmas ir simetriskas, jo ievērojamu skaitu pozitīvo iznākumu Apvienotā Karaliste guva, salīdzinot ,,1. kategorijas” datus ar Itālijas pārsūtītajiem datiem (726).

Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „2 kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda uz maršrutiem, ko izmanto personas, kuras pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas ir nelikumīgi ieceļojušas Eiropas Savienības teritorijā. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā vairums pozitīvo iznākumu ir gūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, ko nosūtījusi Grieķija un Itālija, kā arī mazākā apmērā – Ungārija un Spānija. Ja ņem vērā visas dalībvalstis, tad ir minams, ka 65,2 % gadījumu personas, kuras aizturētas saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu un kuras vēlāk izlemj iesniegt patvēruma pieteikumu, šo pieteikumu iesniedz dalībvalstī, kas nav valsts, kurā tās nelikumīgi ieceļoja. Tas atbilst 20 363 pieteikumiem, kas nozīmē pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad 35,6 % bija šādi ,,pozitīvi iznākumi ārvalstīs”, t. i., 10 571 pieteikums tika iesniegts dalībvalstī, kas nav valsts, kurā persona nelikumīgi ieceļoja.

Vairums personu, kas nelikumīgi ieceļoja Eiropas Savienībā caur Grieķiju un tad ceļoja tālāk (12 192), pārvietojās galvenokārt uz Norvēģiju (2223), Apvienoto Karalisti (1805) vai Vāciju (1516). Tie, kas bija ieceļojuši caur Itāliju un ceļoja tālāk (6398), galvenokārt devās uz Šveici (1422), Nīderlandi (1075), Norvēģiju (1041) vai Zviedriju (911). Tās personas, kuras ieceļoja caur Spāniju un ceļoja tālāk (544), visbiežāk devās uz Franciju (254) vai Šveici (118), savukārt tās personas, kuras ieceļoja caur Ungāriju (604), galvenokārt ceļoja uz Austriju (150), Šveici (80) vai Vāciju (65).

Pozitīvi iznākumi – „3. kategorijas” salīdzinājums ar „1 kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda, kur nelegālie ieceļotāji ir iesnieguši pirmo patvēruma iesniegumu, lai pēc tam ceļotu uz citu dalībvalsti. Tomēr jāatceras, ka ,,3. kategorijas” datu iesniegšana nav obligāta un ka ne visas dalībvalstis regulāri izmanto šādas pārbaudes iespēju.

Pieejamie dati liecina, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, personas, kuras aizturētas par nelegālu uzturēšanos Vācijā, visbiežāk iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Zviedrijā vai Austrijā, un ka personas, kuras aizturētas par nelegālu uzturēšanos Francijā, bieži vien iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Apvienotajā Karalistē vai Itālijā. Pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas Itālijā ievērojams skaits personu nelegāli uzturas Norvēģijā, Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Līdzīgas patvēruma meklētāju plūsmas, šķiet, ir vērojamas no Grieķijas, Spānijas un Maltas uz Norvēģiju, Vāciju un Nīderlandi. Ir vērts atzīmēt, ka vidēji 25 % no personām, kuras ir nelikumīgi uzturējušās dalībvalstu teritorijā, iepriekš bija iesniegušas patvēruma pieteikumu vienā no dalībvalstīm.

Novēlota pārsūtīšana

EURODAC regulā pašlaik ir norādīts tikai aptuvens termiņš, kādā daktiloskopiskie dati jāpārsūta, un tas praksē var izraisīt būtiskus kavējumus. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo kavējumi pārsūtīšanā var radīt rezultātu, kas ir pretrunā Dublinas regulā noteiktajiem atbildības principiem. Jautājums par ievērojami ilgu laiku starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un šo datu nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību tika minēts jau iepriekšējos gada ziņojumos, un novērtējuma ziņojumā tika uzsvērts, ka tā ir īstenošanas problēma.

Pagājušā gada pieauguma tendencei turpinoties, 2009. gadā kopumā vēl vairāk pieauga kavēšanās ar datu nosūtīšanu, t. i., palielinājās laikposms starp pirkstu nospiedumu ņemšanu un to nosūtīšanu EURODAC centrālajai vienībai. Ilgākais kavējums ir 36,35 dienas, kurās Grieķija pārsūtīja ,,2. kategorijas” datus[19]. Citas dalībvalstis ar ļoti ilgiem kavējumiem ir Rumānija, Īslande, Apvienotā Karaliste, Spānija, Slovākija un Dānija. Komisija atkārto, ka novēlotas pārsūtīšanas rezultātā var tikt nepareizi noteikta atbildīgā dalībvalsts, uzrādot divus atšķirīgus iznākumus, kas aprakstīti iepriekšējos gada ziņojumos – „nepareizi pozitīvi iznākumi”[20] un „neiegūti pozitīvi iznākumi”[21].

Darbības pasliktināšanās attiecībā uz daktiloskopisko datu nosūtīšanu atspoguļojas nepareizu un neiegūtu pozitīvu iznākumu skaitā.

2009. gadā centrālā vienība atklāja 1060 ,,neiegūtus pozitīvus iznākumus”, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2008. gadā (450). 2007. gada statistika liecināja tikai par 60 ,,neiegūtiem pozitīviem iznākumiem”. Pārsteidzoši ir tas, ka 99 % no neiegūtiem pozitīviem iznākumiem 2009. gadā ir attiecināmi uz kavējumiem, Grieķijai pārsūtot datus. 290 pozitīvie iznākumi bija ,,nepareizi pozitīvi iznākumi” (2008. gadā – 324). 82,8 % no tiem ir saistīti ar kavējumiem, Dānijai pārsūtot datus. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem rezultātiem, Komisija atkārtoti aicina dalībvalstis pielikt visas vajadzīgās pūles, lai tūlīt nosūtītu savus datus atbilstoši EURODAC regulas 4. un 8. pantam.

Transakciju kvalitāte

Noraidīto transakciju skaits 2009. gadā visās dalībvalstīs bija vidēji 7,87 %, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (2008. gadā – 6,4 %; 2007. gadā – 6,13 %). Deviņās dalībvalstīs noraidīto transakciju īpatsvars pārsniedza 10 %: Nīderlandē (19,28 %), Maltā, Igaunijā, Luksemburgā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā. 11 dalībvalstīs noraidīto transakciju īpatsvars pārsniedza vidējo rādītāju. Jāuzsver, ka noraidīto transakciju skaita pamatā nav tehnoloģijas vai sistēmas trūkumi. Noraidīšanas iemesli galvenokārt ir dalībvalstu pārsūtīto daktiloskopisko datu sliktā kvalitāte, cilvēka pieļautas kļūdas vai nepareiza iekārtu konfigurācija nosūtošajā dalībvalstī. No otras puses, ir jānorāda, ka dažos gadījumos šajos skaitļos ietverti vairāki mēģinājumi nosūtīt tos pašus daktiloskopiskos datus pēc tam, kad sistēma šos datus ir noraidījusi nepietiekamas kvalitātes dēļ. Atzīstot, ka daļu kavēšanos var radīt pirkstu nospiedumu noņemšanas iespēju pagaidu trūkums (pirkstu galu bojājumi vai citas veselības problēmas, kas traucē savlaicīgi noņemt pirkstu nospiedumus), Komisija atkārtoti norāda uz iepriekšējos gada ziņojumos minēto problēmu saistībā ar kopumā augstu noraidīšanas līmeni un aicina attiecīgās dalībvalstis nodrošināt īpašu apmācību valsts darbiniekiem, kas strādā ar EURODAC sistēmu, kā arī pareizi konfigurēt iekārtas, lai samazinātu noraidījumu skaitu

SECINāJUMI

EURODAC centrālā vienība 2009. gadā turpināja gūt labus rezultātus attiecībā uz ātrumu, rezultātiem, drošību un rentabilitāti.

Ir palielinājies arī EURODAC ievadīto ,,1. kategorijas transakciju” skaits. ,,2. kategorijas transakciju” skaits samazinājās par 50 %, savukārt ,,3. kategorijas transakciju” skaits pieauga par 12,7 %.

Saglabājas bažas par joprojām pastāvošo pārmērīgo kavēšanos saistībā ar datu pārsūtīšanu EURODAC centrālajai vienībai.

1. tabula – EURODAC centrālā vienība, datu bāzes saturs, dati uz 2009. gada 31. decembri

[pic]

2. tabula – sekmīgas transakcijas uz EURODAC centrālo vienību 2009. gadā

[pic]

3. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” un „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2009. gads

[pic]

4. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” un „2. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2009. gads

[pic]

5. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „3. kategorijas” un „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2009. gads

[pic]

6. tabula – noraidītās transakcijas (procentos) 2009. gadā

[pic]

7. tabula – vidējais laiks starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un to nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību 2009. gadā

[pic]

8. tabula – „1. kategorijas” nepareizo pozitīvo iznākumu savstarpējs salīdzinājums, 2009. gads

[pic]

9. tabula – to „neiegūto pozitīvu iznākumu” sadalījums, kas uzrādīti, salīdzinot „1. kategorijas” un „2. kategorijas” datus gadījumos, kad „2. kategorijas” dati ir pārsūtīti novēloti (2009. gads)

[pic]

10. tabula – to pozitīvo iznākumu sadalījums, kas iegūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, kam piekļuve ir liegta (Regulas (EK) Nr. 2725/2000 12. pants), 2009. gads

[pic]

11. tabula – 9. kategorijas īpašu pieprasījumu skaits pa dalībvalstīm 2009. gadā

[pic]

[1] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[2] EURODAC regulas 24. panta 1. punkts.

[3] COM(2009) 342 galīgā redakcija.

[4] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „ EURODAC ” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu, COM(2008) 825.

[5] Vienlaikus tika pieņemts priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem, lai veiktu salīdzināšanu ar EURODAC datiem tiesībaizsardzības nolūkos (COM(2009) 344 galīgā redakcija, 2009. gada 10. septembris); saistībā ar pīlāru struktūras atcelšanu, stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šis priekšlikums ir zaudējis spēku.

[6] Vispārīgs EURODAC centrālās vienības apraksts, kā arī to dažādo transakciju veidu definīcijas, kuras apstrādā centrālā vienība, un iespējamo „pozitīvo iznākumu” definīcijas ir pieejamas pirmajā gada ziņojumā par EURODAC centrālās vienības darbību. Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu „Pirmais gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību”, SEC (2004)557, 6. lpp.

[7] Dublinas un EURODAC regulas piemēro visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Īslande un Šveice, tādēļ jēdzienu „dalībvalstis” šajā ziņojumā izmanto, lai apzīmētu 30 valstis, kas izmanto EURODAC datubāzi.

[8] Tie ir ne tikai pakalpojumi, kurus tieši sniedz centrālā vienība (piemēram, atbilsmju meklēšana, datu glabāšana u. tml.), bet arī saziņas un drošības pakalpojumi, kas nepieciešami, lai pārsūtītu datus starp centrālo vienību un valstu piekļuves punktiem.

[9] IDABC - Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. IDABC ir Kopienas programma, ko pārvalda Eiropas Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāts.

[10] No šiem pieprasījumiem 31 % veica viena un tā pati dalībvalsts – Francija.

[11] Pielikuma 2. tabulā atspoguļotas dalībvalstu sekmīgi veiktās transakcijas, kas sadalītas pa kategorijām. Dati attiecas uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

[12] Patvēruma meklētāju daktiloskopiskie dati (visu desmit pirkstu nospiedumi), kas uzglabāti salīdzināšanai ar to citu patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem, kuri iepriekš ir iesnieguši savu pieteikumu citā dalībvalstī. Šos datus salīdzinās arī ar „2. kategorijas” datiem (skatīt turpmāk). ,,1. kategorijas datus” glabās desmit gadus, izņemot dažos īpašos, regulā paredzētos gadījumos (piemēram, ja persona iegūst kādas dalībvalsts pilsonību), kad dati par konkrēto personu tiks dzēsti.

[13] Dati par ārvalstniekiem, kuri aizturēti saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu un nav nosūtīti atpakaļ. Šos datus (visu desmit pirkstu nospiedumi) nosūta glabāšanai tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar citu patvēruma meklētāju datiem, kas pēc tam nosūtīti uz centrālo vienību. Šos datus glabās divus gadus, izņemot gadījumos, kad datus nekavējoties dzēš, līdzko konkrētā persona saņem uzturēšanās atļauju, atstāj dalībvalsts teritoriju vai iegūst kādas dalībvalsts pilsonību.

[14] ,,Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā tūlīt paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam ārvalstniekam no trešām valstīm, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robeža, un nav nosūtījušas atpakaļ .”

[15] Un tādējādi salīdzināt datus par trešo valstu pilsoņiem, kuri aizturēti, tiem nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā, ar iepriekš ievadītajiem patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem.

[16] Dati par bezvalstniekiem, kuri ir nelikumīgi uzturējušies kādā dalībvalstī. Šos datus, kurus neuzglabā, salīdzina ar centrālajā datubāzē glabātajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Dalībvalstis šos datus var pārsūtīt pēc saviem ieskatiem.

[17] Regulas 11. pants: ,,(…) Parasti ir jāpārbauda, vai ārvalstnieks iepriekš nav iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī ja: a) ārvalstnieks paziņo, ka viņš iesniedzis patvēruma pieteikumu, nenorādot dalībvalsti, kur viņš iesniedzis pieteikumu; b) ārvalstnieks neprasa patvērumu, bet protestē pret viņa nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, paziņojot, ka viņš tur būtu briesmās, vai c) ārvalstnieks citādi mēģina novērst viņa izsūtīšanu, atsakot sadarbību viņa personas noskaidrošanā, jo īpaši, neuzrādot nekādus personību apliecinošus dokumentus vai uzrādot viltotus dokumentus.”

[18] Tabulās norādītie statistiskie dati par „pozitīviem iznākumiem savā valstī” ne vienmēr atbilst tiem pozitīvajiem iznākumiem, kurus ir pārsūtījusi centrālā vienība un kurus ir ievadījušas dalībvalstis. Tas izskaidrojams ar to, ka dalībvalstis ne vienmēr izmanto 4. panta 4. punktā minēto iespēju, saskaņā ar kuru centrālajai vienībai jāsalīdzina dalībvalstu pārsūtītie dati ar datiem, kas jau glabājas centrālajā datubāzē. Tomēr pat tad, ja dalībvalstis neizmanto šo iespēju, centrālajai vienībai tehnisku iemeslu dēļ vienmēr jāsalīdzina visi dati (pašas un citu dalībvalstu dati), kas glabājas centrālajā datubāzē. Šādos konkrētos gadījumos (pat tad, ja gūts pozitīvs iznākums, veicot salīdzinājumu ar valsts datiem) centrālā vienība nosūta atbildi „pozitīva iznākuma nav”, jo dalībvalsts nelūdza salīdzināt nosūtītos datus ar saviem datiem.

[19] Vidējais kavējums gadā, pārsūtot tās dalībvalsts vienas kategorijas datus, kurai šajā jomā ir sliktākie rezultāti.

[20] Tā sauktā „ nepareizi pozitīvā iznākuma ” gadījumā trešās valsts pilsonis iesniedz patvēruma pieteikumu tajā dalībvalstī (A), kuras iestādes ir noņēmuši viņa pirkstu nospiedumus. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (1. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un atkal iesniegt patvēruma pieteikumu . Ja dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A, dalībvalsts A pārsūtītie pirkstu nospiedumi tiktu reģistrēti centrālajā datubāzē vēlāk nekā dalībvalsts B pārsūtītie pirkstu nospiedumi, kā rezultātā, salīdzinot dalībvalsts B nosūtītos datus ar dalībvalsts A nosūtītajiem datiem, uzrādīts pozitīvs iznākums. Tādējādi par atbildīgo valsti tiktu noteikta dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A, kur patvēruma pieteikums tika iesniegts vispirms.

[21] Tā sauktā „ neiegūti pozitīvā iznākuma ” gadījumā trešās valsts pilsonis ir aizturēts saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu , un viņa pirkstu nospiedumus noņem tās dalībvalsts (A) iestādes, kurā viņš ir ieceļojis. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (2. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un tur iesniegt patvēruma pieteikumu . Šajā gadījumā arī dalībvalsts B iestādes noņem šīs personas pirkstu nospiedumus. Ja šī dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A (1. kategorijas transakcijas), centrālā vienība vispirms reģistrētu 1. kategorijas daktiloskopiskos datus un pieteikumu izskatītu dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A. Ja datus par 2. kategorijas transakciju pārsūta vēlāk, pozitīvs iznākums netiks gūts, jo 2. kategorijas dati nav pieejami salīdzināšanai.