52008DC0689

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.11.2008

COM(2008)689 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par telemedicīnu pacientu, veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par telemedicīnu pacientu, veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības labā

IEVADS

Telemedicīna — attālināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana — var palīdzēt uzlabot Eiropas iedzīvotāju (gan pacientu, gan medicīnas darbinieku) dzīvi un arī risināt veselības aprūpes sistēmu problēmas.

Eiropas sabiedrība noveco, tās iedzīvotājiem aizvien biežāk nākas sadzīvot ar hroniskām slimībām, un viņu veselības stāvoklis nereti prasa pastiprinātu medicīnisku uzraudzību. Iedzīvotājiem, kas mīt nomaļos apgabalos vai kam vajadzīgi īpaši speciālisti, medicīniskā palīdzība var nebūt pieejama tik viegli vai tik bieži, kā tas būtu vajadzīgs viņu veselības stāvokļa dēļ.

Telemedicīna var uzlabot piekļuvi specializētai aprūpei apgabalos, kur trūkst speciālistu vai ir apgrūtināta piekļuve veselības aprūpei. Teleuzraudzība var uzlabot hroniski slimu pacientu dzīves kvalitāti un samazināt uzturēšanos slimnīcā. Tādi pakalpojumi kā teleradioloģija un telekonsultācijas var palīdzēt samazināt rindas, optimizēt resursu izmantošanu un celt ražīgumu.

Ieguvumi nav tikai labāka pacientu aprūpe un lielāka veselības aprūpes sistēmas efektivitāte. Telemedicīna var sniegt arī ievērojamu ieguldījumu ES tautsaimniecībā. Šī joma, kurā Eiropas uzņēmumiem, tostarp tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), ir labas pozīcijas, pēdējā desmitgadē ir strauji paplašinājusies, un paredzams, ka arī turpmāk tās izaugsmes temps nemazināsies.

Neraugoties uz telemedicīnas potenciālu, tās priekšrocībām un lietojumu tehnisko gatavību, telemedicīnas pakalpojumu izmantošana vēl aizvien ir ierobežota, un tirgus ir sadrumstalots. Lai gan dalībvalstis ir paudušas apņemšanos plašāk ieviest telemedicīnu, vairums telemedicīnas iniciatīvu nav nekas vairāk kā vienreizēji mazmēroga projekti, kas nav integrēti veselības aprūpes sistēmās.

Ir atzīts, ka šādu jauna veida pakalpojumu integrēšana veselības aprūpes sistēmās ir grūts uzdevums. Šis paziņojums sagatavots nolūkā atbalstīt un iedrošināt dalībvalstis šajos centienos; tajā apzināti galvenie šķēršļi, kas kavē telemedicīnas plašāku izmantošanu, sniegti ierosinājumi šo šķēršļu pārvarēšanai un faktiskais materiāls, kas palīdzēs veidot uzticēšanos šiem pakalpojumiem un to pieņemšanu. Paziņojumā izklāstīta virkne pasākumu, kas jāveic dalībvalstīm, Komisijai un plašākām ieinteresētajām aprindām, īpašu vērību veltot šādiem uzdevumiem:

- veidot uzticēšanos telemedicīnas pakalpojumiem un veicināt to pieņemšanu;

- rast juridisko skaidrību;

- atrisināt tehniskās problēmas un sekmēt tirgus attīstību.

Neraugoties uz pūlēm, ko gatava uzņemties Komisija un citas ieinteresētās personas, tieši dalībvalstu veselības aizsardzības iestādes, kas pirmām kārtām ir atbildīgas par veselības aprūpes organizēšanu, finansēšanu un nodrošināšanu, spēj padarīt telemedicīnu par realitāti Eiropas pacientu dzīvē, turklāt pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

Ierosināto pasākumu pamatā ir pašreizējā sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, īstenojot vairākas Komisijas politikas iniciatīvas[1][2], īpaši nesen pieņemto atjaunināto sociālo programmu[3]. Tie arī atbilst Eiropas Parlamenta rezolūcijai[4], kurā atzīta telemedicīnas nozīme. Tie balstās uz plašām apspriedēm, kas notika no 2007. gada septembra līdz 2008. gada jūnijam un kurās iesaistījās dalībvalstis un galvenās ieinteresēto personu grupas: medicīnas darbinieki, pacienti un nozares pārstāvji. Jautājumos par privātumu un datu drošību konsultējās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Eiropas Komisija ir atzinusi informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) lietojumu potenciālo lietderību veselības jomā (e-veselība) un sevišķi telemedicīnas jomā, un jau 20 gadus finansē pētniecību un attīstību šajā jomā. Veselības stratēģijā[5] un e-veselības rīcības plānā[6] Eiropas Komisija apņēmās vēl vairāk sekmēt dinamiskas veselības aizsardzības sistēmas un jauno tehnoloģiju lietderīgu izmantošanu. Šī apņemšanās arī rosinājusi vairākus ārējus pasākumus, proti, Eiropas Komisija atbalsta telemedicīnas izmantošanu jaunattīstības valstīs.

TELEMEDICīNA — DEFINīCIJA UN PIEMēRI

Telemedicīna ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izmantojot IST, gadījumos, kad medicīnas darbinieks un pacients (vai divi medicīnas darbinieki) atrodas dažādās vietās. Tā ietver tādu medicīnisku datu un informācijas drošu pārsūtīšanu teksta, skaņu, attēlu vai citā formātā, kas vajadzīgi profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un pacientu novērošanai.

Telemedicīna ietver ļoti dažādus pakalpojumus. Speciālistu darbos visbiežāk minētie pakalpojumi ir teleradioloģija, telepatoloģija, teledermatoloģija, telekonsultācijas, teleuzraudzība, teleķirurģija un teleoftalmoloģija. Citi iespējami pakalpojumi ir zvanu centri/tiešsaistes informācijas centri pacientiem, attālinātās konsultācijas/e-vizītes vai videokonferences medicīnas darbinieku starpā.

Veselības informācijas portāli, elektronisko veselības karšu sistēmas[7], recepšu vai nosūtījumu elektroniska nosūtīšana (e-recepte, e-nosūtījumi) nav uzskatāmi par telemedicīnas pakalpojumiem šā ziņojuma izpratnē.

Nākamajā sadaļā sīkāk aplūkoti teleuzraudzības un teleradioloģijas pakalpojumi, jo tie kopā dod priekšstatu par lielākajām problēmām, kas saistītas ar telemedicīnas pakalpojumu ieviešanu kopumā.

Teleuzraudzība: lielas iespējas hronisku slimību kontrolē

Teleuzraudzība ir telemedicīnas pakalpojums, kura mērķis ir no attāluma uzraudzīt pacienta veselības stāvokli[8]. Datus var iegūt vai nu automātiski, izmantojot personālas veselības uzraudzības ierīces[9], vai ar aktīvu pacienta līdzdalību (piemēram, pacients uz tīmekļa bāzes veidotā rīkā ievada datus par svaru vai cukura līmeni asinīs attiecīgajā dienā). Kad šie dati ir apstrādāti un ar tiem iepazinušies attiecīgie medicīnas darbinieki, tos var izmantot, lai pilnveidotu pacientu uzraudzības un ārstēšanas protokolus.

Teleuzraudzība ir īpaši noderīga cilvēkiem, kas sirgst ar hroniskām slimībām (piemēram, diabētu vai hronisku sirds mazspēju — sk. ierāmēto informāciju zemāk). Daudziem šādiem pacientiem — kas bieži vien ir gados vecāki ļaudis — ir vajadzīga regulāra uzraudzība slimības ieilgušās norises, veselības stāvokļa īpatnību un lietoto zāļu dēļ.

Teleuzraudzība sniedz atbalstu gan pacientiem, gan medicīnas darbiniekiem. Izmantojot teleuzraudzību, simptomus un veselības stāvokļa parametru anomālijas iespējams konstatēt agrāk nekā kārtējā vai ārkārtas konsultācijā, un korektīvus pasākumus var veikt, pirms rodas nopietnākas komplikācijas. Rezultātā, iespējams, retāk jāapmeklē veselības aprūpes iestādes, tādējādi uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti.

Teleuzraudzība kā piemērs izraudzīta tās īpašo iezīmju dēļ.

- Tā var sekmēt veselības aprūpes resursu reorganizāciju un pārdalīšanu, piemēram, samazinot slimnīcas apmeklējumu skaitu un tādējādi palielinot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti.

- Ir pierādījies, kā tā uzlabo pacientu, īpaši hroniski slimu pacientu, aprūpes kvalitāti. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un aizvien lielāko slogu, ko rada hroniskas saslimšanas, tās plašāka izmantošana var sniegt izšķirīgas priekšrocības.

- Lai nodrošinātu pakalpojumu ilgtspējību, ir vajadzīga konsekventa pieeja un partnerība, kurā iesaistās pacienti, medicīnas darbinieki, veselības aprūpes nodrošinātāji, maksātāji un nozares dalībnieki.

Pateicoties ievērojamiem nozares ieguldījumiem teleuzraudzības pakalpojumu izstrādē, ir radīti tehniski gatavi lietojumi. Pacientu līdzestība ir augsta, un dažas veselības aizsardzības iestādes jau ir atzinušas vajadzību pēc šiem pakalpojumiem. Tomēr vairums telemedicīnas pakalpojumu vēl aizvien ir tikai pagaidu projekti bez skaidrām izredzēm uz plašāku izmantošanu un pienācīgu integrāciju veselības aprūpes sistēmās. Lai nodrošinātu šāda veida pakalpojumu plašāku ieviešanu visā ES, ir vajadzīga veselības aprūpes nodrošinātāju apņēmība un visu ieinteresēto personu saskaņota rīcība.

Piemērs — hroniska sirds mazspēja un teleuzraudzības izmantošana

Vairāk nekā 6 miljoni cilvēku Eiropā cieš no hroniskas sirds mazspējas. Tam ir liela ietekme uz pacientu dzīves kvalitāti, mirstību un veselības aprūpes sistēmas izmaksām[10].

Teleuzraudzības pakalpojumi pacientiem ar hroniskām sirds slimībām dod iespēju ciešāk uzraudzīt slimības norisi un veicina ārstēšanu pēc iespējas agrākā stadijā. Dispnoja (elpošanas traucējumi) un/vai straujš svara pieaugums, kas ir galvenie ikdienā uzraugāmie parametri, bieži vien liecina par slimības saasināšanos. Ja, balstoties uz uzraudzības datiem, laicīgi koriģē terapiju, stāvoklis var stabilizēties, konsultācijas var izpalikt un ir iespējams izvairīties no uzturēšanās slimnīcā vai uzturēšanās laiku samazināt.

Divās recenzijās sistemātiski analizētas zinātniskās publikācijas par hroniskas sirds mazspējas teleuzraudzību, kas iznākušas attiecīgi no 1966. līdz 1993. gadam[11] un no 1966. līdz 2006. gadam[12]. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, pētījumos secināts, ka teleuzraudzība var būt efektīva stratēģija slimības kontrolei, īpaši augsta riska pacientiem ar sirds mazspēju. Abos rakstos arī minēts, ka faktu bāze attiecībā uz sirds mazspējas teleuzraudzību joprojām ir ļoti neliela un ka tādi jautājumi kā rentabilitāte, mērogojamība, drošums un pieņemamība pacientiem ir jāizvērtē sīkāk.

Teleradioloģija: iespēja optimizēt ierobežotu resursu pārvaldību

Teleradioloģija ir telemedicīnas pakalpojums, kas ietver rentgenogrāfisku attēlu elektronisku pārsūtīšanu no vienas ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz citu interpretēšanas un konsultāciju nolūkā[13].

Teleradioloģija attīstījusies līdztekus pakāpeniskai pārejai no filmu uz digitālām tehnoloģijām medicīniskās attēlveidošanas jomā. Šo attīstību sekmēja pareizi strukturētas profesionālās organizācijas un laicīga standartu izveide.

Teleradioloģija var palīdzēt veselības aprūpes iestādēm tikt galā ar sevišķi lielu darbu apjomu, nodrošināt pakalpojumus visu diennakti, samazināt rindas uz specifiskiem izmeklējumiem un, kas vissvarīgāk, samazināt izmaksas.

Teleradioloģija kā piemērs izraudzīta tās īpašo iezīmju dēļ.

- Pašlaik teleradioloģija ir viens no visplašāk ieviestajiem telemedicīnas pakalpojumiem.

- To parasti veic kā ārpakalpojumu uz komerclīgumu pamata.

- Tas var būt gan valsts mēroga, gan pārrobežu pakalpojums, tā sniegšanā iesaistot citas ES valstis vai trešās valstis.

Vissvarīgākais uzdevums saistībā ar teleradioloģiju ir nodrošināt, ka tās attīstība noris tā, lai nāktu par labu pacientu aprūpei un garantētu pacientu drošību kopumā, un ka tā nekādā ziņā nemazina pacientiem sniegto radioloģijas pakalpojumu kvalitāti. Tāpēc ir steidzami jārīkojas, lai panāktu juridisko skaidrību, tostarp garantētu augstu pacientu aprūpes kvalitāti.

TELEMEDICīNA: Kā PADARīT TO PAR īSTENīBU

Deklarācijā, kas tapa e-veselībai veltītā augsta līmeņa konferencē 2008. gada maijā[14], dalībvalstu pārstāvji atzina, ka neatliekami jānodrošina telemedicīnas pakalpojumu plašāka ieviešana un inovatīvu IST rīku izmantošana hronisku slimību kontrolei.

Šā paziņojuma mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu panākt plašu un lietderīgu telemedicīnas pakalpojumu ieviešanu, galveno uzmanību pievēršot trim stratēģisku pasākumu kategorijām:

1. veidot uzticēšanos telemedicīnas pakalpojumiem un veicināt to pieņemšanu;

2. rast juridisko skaidrību;

3. atrisināt tehniskās problēmas un sekmēt tirgus attīstību.

Šīs trīs pasākumu kategorijas zināmā mērā ir savstarpēji saistītas. Piemēram, telemedicīnas pieņemšana medicīnas darbinieku vidū ir lielā mērā atkarīga no tā, vai pastāv saskaņots tiesiskais regulējums specifisku telemedicīnas pakalpojumu, piemēram, teleradioloģijas, sniegšanai.

Veidot uzticēšanos telemedicīnas pakalpojumiem un veicināt to pieņemšanu

Faktiskais materiāls par telemedicīnas pakalpojumu efektivitāti un rentabilitāti plašā mērogā nav liels. Vēl jāpilnveido izpratne par šiem pakalpojumiem, uzticēšanās tiem un to pieņemšana veselības aizsardzības iestāžu, profesionāļu un pacientu vidū.

4. Zinātniski pierādījumi par efektivitāti un rentabilitāti plašā mērogā

Vairākos pētījumos pierādīts, ka nelielā mērogā ir ieguvumi gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām. Ir sīkāk jāizstrādā vispārpieņemta metodika efektivitātes novērtēšanai, līdzīgi kā farmaceitisko produktu novērtēšanai.

Var būt grūti noteikt precīzu vērtību naudā faktoriem, kas uzlabo efektivitāti un rada izmaksu ietaupījumus, piemēram: mazāk veselības problēmu, mazāk recepšu, mazāk darba kavējumu vai labāka pacientu dzīves kvalitāte. Veselības aprūpes izmaksu samazinājumi var rasties pavisam citā sektorā, nevis tajā, kurā veikti ieguldījumi. Piemēram, ieguldījumi ar hronisku sirds mazspēju sirgstošu pacientu teleuzraudzībā primārās aprūpes sektorā var dot ietaupījumus slimnīcām, jo pacienti tajās uzturas retāk vai īsāku laiku. Gan ieguvumus no kādas darbības, gan bezdarbības tālejošās sekas reizēm var novērot tikai ilgākā laikā un plašā kontekstā.

Lai izveidotu ilgtspējīgas plaša mēroga telemedicīnas programmas, ir ļoti svarīgi, lai šo pakalpojumu izmaksas tiktu kompensētas. Tomēr veselības aizsardzības iestāžu gatavība kompensēt atsevišķus šāda veida pakalpojumus, īpaši teleuzraudzību, ļoti lielā mērā būs atkarīga no efektivitātes un rentabilitātes pētījumu rezultātiem.

Pasākumi

- Komisija atbalstīs vadlīniju izstrādi (līdz 2011. gadam) saskaņotam novērtējumam par telemedicīnas pakalpojumu ietekmi, tostarp to efektivitāti un rentabilitāti. Tā pamatā būs attiecīgās jomas ekspertu darbs, Komisijas atbalstīti pētījumi, plaša mēroga izmēģinājumu programmas un attiecīgi pētniecības projekti.

Uzņēmumiem, kas darbojas telemedicīnas nozarē, īpaši MVU, atšķirībā no farmācijas uzņēmumiem nav tādu finanšu resursu, lai tie vieni paši uzsāktu plaša mēroga teleuzraudzības izmēģinājumus. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka noteiktāk ir jāiesaistās publiskajam sektoram, pilnībā ievērojot Kopienas tiesību aktus par valsts atbalstu un publisko iepirkumu. Arī publiskā un privātā sektora partnerības var būt rīks plaša mēroga teleuzraudzības projektu ieviešanai.

Pasākumi

- Komisija 2010. gadā, izmantojot tās Konkurētspējas un jauninājumu programmu, atbalstīs plaša mēroga teleuzraudzības izmēģinājumu projektu, kas ietvers veselības aprūpes pakalpojumu iepircēju un maksātāju tīklu.

- Uzticēšanās telemedicīnas risinājumiem un to pieņemšana medicīnas darbinieku, pacientu un veselības aizsardzības iestāžu vidū

Veselības aprūpes sistēmas galvenokārt orientējas uz pacientu vajadzību apmierināšanu. Tāpēc telemedicīnas potenciāla izmantošana ir atkarīga no tā, vai pacienti būs pārliecināti par to, ka telemedicīna spēj apmierināt viņu veselības aprūpes vajadzības. Savukārt tas, vai šos pakalpojumus pieņems pacienti, ir sevišķi atkarīgs no tā, vai šie risinājumi ir pieņemami ārstējošiem medicīnas darbiniekiem, jo pacienti viņiem ļoti uzticas.

Lai nodrošinātu medicīnas darbinieku uzticēšanos šiem risinājumiem un to pieņemšanu, svarīgs faktors ir sekmīgāk izplatīt faktisko materiālu par telemedicīnas pakalpojumu efektivitāti, drošības funkcijām un lietošanas ērtumu.

Lai nodrošinātu vajadzīgās prasmes un iemaņas darbam ar šiem rīkiem, kā arī pienācīgu izpratni par sakarībām, kuru kontekstā šos rīkus izmanto, gan medicīnas darbiniekiem, gan pacientiem ļoti svarīgs ir pienācīgs vajadzību novērtējums un mācību pasākumi.

Dalībvalstis ir atbildīgas par veselības aprūpes organizēšanu, nodrošināšanu un finansēšanu valstī. Ļoti svarīgi, lai to veselības aizsardzības iestādes rādītu priekšzīmi plašākā telemedicīnas ieviešanā. Tāpēc faktiskā materiāla apkopošana un labas prakses apmaiņa par telemedicīnas pakalpojumiem un kompensācijas shēmām ir sevišķi svarīga, lai nodrošinātu, ka veselības aizsardzības iestādes šos risinājumus pieņem un apņemas ieviest.

Plašāka telemedicīnas un jo sevišķi teleuzraudzības ieviešana rada vēl nebijušas ētiska rakstura bažas, īpaši tāpēc, ka tā skar pacienta un ārsta attiecības. Medicīnas darbinieki un pacientu organizācijas ir paziņojušas par nodomu strādāt pie Eiropas mēroga pamatnostādnēm, lai risinātu šos jautājumus. Komisija pozitīvi vērtēs ikvienu iniciatīvu šajā jomā, kuras pamatā ir lietotāju vajadzības un kuras mērķis ir vairot uzticēšanos telemedicīnai un tās pieņemšanu pacientu un medicīnas darbinieku vidē, ievērojot drošuma un aprūpes intereses.

Arīdzan privātuma un drošības aspekti ir svarīgi elementi, lai veidotu uzticēšanos un paļāvību uz telemedicīnas sistēmām. Personas datu, īpaši ar veselības stāvokli saistīto datu, apkopošanas un apstrādes gaitā ir jānodrošina, ka tiek ievērotas tiesības un pamatbrīvības, piemēram, pamattiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Tāpat kā visos citos gadījumos, kad tiek pārsūtīti ar veselības stāvokli saistīti personas dati, telemedicīna var apdraudēt datu aizsardzības tiesības (tādā nozīmē, ka veselības stāvokļa vai diagnozes atklāšana var negatīvi ietekmēt cilvēka personīgo un profesionālo dzīvi). Sniedzot telemedicīnas pakalpojumus, allaž ir sistemātiski jānovērtē datu privātuma aspekti. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai tiktu ievēroti dalībvalstu un Kopienas noteikumi par personas datu aizsardzību.

Pasākumi

- Komisija arī turpmāk sekmēs sadarbību Eiropas līmenī starp medicīnas darbiniekiem un pacientiem galvenajās jomās, kurās ir potenciāls plašākai telemedicīnas izmantošanai, lai sagatavotu konkrētus ieteikumus par to, kā vairot uzticēšanos telemedicīnai un tās pieņemšanu, ņemot vērā arī ar ētiku un privātumu saistītus aspektus.

- Dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2009. gada beigām izvērtēt to vajadzības un prioritātes telemedicīnas jomā. Šīs prioritātes jāiekļauj valstu veselības aizsardzības stratēģijās, kas jāiesniedz un jāapspriež 2010. gada ministru konferencē par e-veselību.

- Komisija atbalstīs labas prakses apkopošanu par telemedicīnas pakalpojumu ieviešanu dažādās dalībvalstīs.

Rast juridisku skaidrību

Lai gan telemedicīna var būt interesanta iespēja daudzām veselības aprūpes iestādēm, apspriedēs ar ieinteresētajām pusēm juridiskas skaidrības trūkums tika atkārtoti minēts kā šķērslis tās plašākai izmantošanai.

Nodrošinot juridisko skaidrību, galvenais mērķis ir panākt, ka telemedicīnas attīstība nāk par labu pacientu aprūpei, vienlaikus garantējot privātumu un visaugstākos pacientu drošuma standartus.

Juridiskas skaidrības trūkums — īpaši saistībā ar telemedicīnas pakalpojumu un profesionāļu licencēšanu, akreditāciju un reģistrāciju, atbildību, kompensēšanu, jurisdikciju — ir liela problēma telemedicīnas (īpaši teleradioloģijas) jomā. Tāpat telemedicīnas pārrobežu pakalpojumu sniegšanai ir vajadzīgi juridiski skaidrojumi par privātuma jautājumiem.

Tikai dažās valstīs ir skaidrs telemedicīnas tiesiskais regulējums. Dažās dalībvalstīs ir paredzēts, ka pacientam un medicīnas darbiniekam fiziski jāatrodas vienā vietā, lai medicīniskā manipulācija būtu juridiski atzīta; tas, bez šaubām, ir šķērslis telemedicīnas izmantošanai. Turklāt bieži vien tiesību akti vai administratīvā prakse paredz ierobežojumus kompensācijai par telemedicīnas pakalpojumiem.

Ievērojot subsidiaritātes principu, šie jautājumi (veselības pakalpojumu, profesiju un kompensāciju regulējums) ir pirmām kārtām dalībvalstu pārziņā, tāpēc arī pasākumi jāveic dalībvalstu līmenī. Tomēr, ņemot vērā šo jautājumu sarežģītību un to savstarpējo saistību ar Kopienas tiesību aspektiem, dalībvalstis var atbalstīt ar pasākumiem Kopienas līmenī, piemēram, labas prakses apmaiņu, lai uzlabotu tiesisko un administratīvo regulējumu.

Pasākumi

- Komisija 2009. gadā izveidos Eiropas platformu, lai atbalstītu dalībvalstis informācijas apmaiņā par spēkā esošo valstu regulējumu attiecībā uz telemedicīnu un par priekšlikumiem jauniem valstu noteikumiem.

- 2009. gadā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm publicēs analīzi par Kopienas tiesisko regulējumu, kas piemērojams telemedicīnas pakalpojumiem.

- Līdz 2011. gada beigām dalībvalstīm būtu jāizvērtē un jāpielāgo to noteikumi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi telemedicīnas pakalpojumiem. Jārisina tādi jautājumi kā akreditācija, atbildība, kompensēšana, privātums un datu aizsardzība.

Ierāmējumā sniegts pārskats par galvenajiem spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, kas piemērojami telemedicīnas pakalpojumiem.

Es tiesību akti, kas piemērojami telemedicīnas pakalpojumiem

Telemedicīna ir tiklab veselības aprūpes pakalpojums, kā informācijas sabiedrības pakalpojums[15]. Tāpēc uz to attiecas EK līgums (49. pants) un spēkā esošie ES sekundārie tiesību akti, jo īpaši Direktīva 2000/31/EK, turpmāk „e-tirdzniecības direktīva”.

Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka ne veselības pakalpojumu īpašās iezīmes, ne veids, kā tie ir organizēti vai finansēti, nemaina to, ka uz tiem attiecas brīvas aprites pamatprincips[16]. Tas arī nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojuma saņēmējiem ir brīvas tiesības meklēt un saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī neatkarīgi no tā, kādā veidā šo pakalpojumu sniedz, t.i., arī izmantojot telemedicīnu.

Direktīvā 98/34/EK, kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK, noteikta procedūra, kura paredz, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija un citai cita par visiem tehnisko noteikumu projektiem, kuri skar produktus un informācijas sabiedrības pakalpojumus[17], tostarp telemedicīnu, pirms tos iestrādā valsts tiesību aktos.

E-tirdzniecības direktīvā ir paredzēti noteikumi informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai gan dalībvalstīs, gan starp dalībvalstīm. Tā attiecas arī uz telemedicīnu. Ja telemedicīnas pakalpojumus, piemēram, teleradioloģijas pakalpojumus, sniedz uzņēmums uzņēmumam (profesionāli pakalpojumi profesionāļiem), piemēro izcelsmes valsts principu: profesionāļa sniegtajam pakalpojumam jāatbilst reģistrācijas dalībvalsts noteikumiem. Ja pakalpojumus sniedz uzņēmums patērētājam (tā varētu būt teleuzraudzības pakalpojumu gadījumā), uz līgumiskajām saistībām neattiecas izcelsmes valsts princips: pakalpojumam, iespējams, jāatbilst tā saņēmēja valsts noteikumiem.

Medicīniskas manipulācijas definīcija ir dalībvalstu ziņā. Principā, klasificējot specifiskus telemedicīnas pakalpojumus kā medicīniskas manipulācijas, ir jānodrošina to atbilstība tāda paša līmeņa prasībām, kādām atbilst pēc būtības tie paši pakalpojumi, kurus sniedz, neizmantojot telemedicīnu (piemēram, teleradioloģija un radioloģija). Šis princips nodrošina, ka pienācīgi regulētus veselības pakalpojumus neaizstāj ar mazāk regulētiem telemedicīnas pakalpojumiem un ka tiek novērsta diskriminācija starp viena un tā paša pakalpojuma sniedzējiem, kas būtu pretrunā ar e-tirdzniecības direktīvu.

Direktīvā 95/46/EK par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību norādītas vairākas papildu prasības saistībā ar konfidencialitāti un drošību, kas jāievēro, sniedzot telemedicīnas un visus citus interaktīvus tiešsaistes pakalpojumus, lai aizsargātu personas tiesības.

Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē noteiktas īpašas prasības elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto publiskos komunikāciju tīklus, lai nodrošinātu sakaru konfidencialitāti un tīklu drošību.

Direktīvā 2005/36/EK noteikti kritēriji vairākām regulētām profesijām, kuri jāievēro, lai vienā dalībvalstī iegūtu kvalifikāciju atzītu citā dalībvalstī. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana no uzņēmējas dalībvalsts puses ļauj attiecīgajai personai šajā dalībvalstī sākt darbību tajā pašā profesijā, kurai viņš kvalificēts izcelsmes dalībvalstī, un veikt to uzņēmējā dalībvalstī atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem.

Telemedicīna aplūkota arī priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē[18], kurā skatīta pacientu pārrobežu mobilitāte, tostarp viņu iespējas piekļūt pakalpojumiem citās valstīs. Šis priekšlikums neskar iepriekš minētās direktīvas, jo īpaši e-tirdzniecības direktīvu un Direktīvu 2005/36/EK. Ja šo direktīvu pieņems, Komisijai būs jāveic pasākumi, lai panāktu e-veselības pakalpojumu (tostarp telemedicīnas pakalpojumu) sniegšanas rīku sadarbspēju (16. pants)[19].

Atrisināt tehniskās problēmas un sekmēt tirgus attīstību

Lai gan daži telemedicīnas pakalpojumi pastāv jau ilgi un vairums IST ir pieejamas jau labu laiku, vēl aizvien ir jomas, kurās jāatrisina tehniskas problēmas.

Platjoslas piekļuve un pakalpojumu sniedzēju iespējas nodrošināt visaptverošu interneta pieslēgumu ir priekšnosacījums telemedicīnas ieviešanai. Ja ikvienam būs pieejams platjoslas pieslēgums, telemedicīna ar laiku varētu kļūt par visiem pieejamu sabiedrisko labumu. Interneta pieslēgums visos ES ģeogrāfiskajos apgabalos, tostarp lauku apvidos un sevišķi nomaļos reģionos, ir priekšnoteikums, lai plaši ieviestu telemedicīnu un ikvienam cilvēkam nodrošinātu universālu piekļuvi veselības aprūpei. ES kohēzijas politika atbalsta gan platjoslas pieejamības nodrošināšanu, gan satura, pakalpojumu un lietojumu izstrādi iedzīvotāju vajadzībām[20].

Sadarbspējai un standartizācijai teleuzraudzības jomā ir izšķirīga nozīme, lai panāktu tehnoloģiju plašu izmantošanu, lai tehnoloģijas varētu izmantot vienotā tirgus priekšrocības[21] un lai sekmētu vienotā tirgus izveidi. Standartu izstrādes organizācijām, aktīvi iesaistoties arī nozares pārstāvjiem, būtu jāatbalsta esošo standartu izmantošana un jaunu standartu un standartizētu pieeju pieņemšana, lai panāktu sadarbspēju. Ir vajadzīga saskaņota rīcība Kopienas līmenī, un tas nepārprotami pausts priekšlikumā par pacienta tiesībām pārrobežu veselības aprūpē.

Lai panāktu, ka veselības nozarē valda uzticēšanās un paļāvība uz jaunām un inovatīvām tehnoloģijām un IST balstītiem pakalpojumiem, ir vajadzīga rūpīga testēšana, vienoti standarti un plaši atzīts sertificēšanas process. Tas jo īpaši attiecas uz teleuzraudzības ierīcēm. Lai izvairotos no tirgus sadrumstalotības, ir vajadzīga saskaņota rīcība ES līmenī, lai vienotos par kopīgām specifikācijām šīm telemedicīnas sistēmām un pakalpojumiem. Šāda saskaņota rīcība ļautu apkopot vajadzīgo pieredzi un zināšanas, lai nodrošinātu, ka visā ES ir pieejami kvalitatīvi, nebīstami un droši telemedicīnas pakalpojumi, kas vēl nav aplūkoti patlaban spēkā esošajos tiesību aktos.

Pasākumi

- Komisija aicina nozares dalībniekus un starptautiskās standartizācijas iestādes līdz 2010. gada beigām sagatavot priekšlikumu par teleuzraudzības sistēmu sadarbspēju, kurā ņemti vērā pašreizējie un jauni standarti.

- Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2011. gada beigām nāks klajā ar politikas stratēģijas dokumentu par to, kā nodrošināt teleuzraudzības sistēmu sadarbspēju, kvalitāti un drošību, balstoties uz esošiem vai topošiem standartiem Eiropas līmenī.

SECINāJUMI

Iespējamie sociālie un ekonomiskie ieguvumi no plašākas telemedicīnas izmantošanas ir milzīgi. Tomēr patlaban tie nav pilnībā novērtēti vai likti lietā.

Ir pienācis laiks telemedicīnai uzlabot pacientu dzīvi un piedāvāt jaunus rīkus medicīnas darbiniekiem. Telemedicīna var palīdzēt risināt galvenās problēmas, ar ko saskaras veselības aprūpes sistēmas, un pavērt ievērojamas iespējas Eiropas nozarei.

Komisija pilnībā atbalstīs idejas un iniciatīvas, kā šo mērķi pārvērst realitātē, un ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm šā mērķa sasniegšanā. Tā ierosina virkni konkrētu pasākumu, kas īstenojami šajā specifiskajā jomā. Lai pilnībā ieviestu telemedicīnu un gūtu no tās labumu, svarīgi ir arī citi jautājumi, kas šajā paziņojumā konkrēti nav aplūkoti, piemēram, platjoslas pieejamība ikvienam un pastāvīga uzmanība to pasākumu īstenošanai, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību.

Tomēr tas, vai šī iniciatīva gūs panākumus, galvenokārt ir atkarīgs no dalībvalstīm, jo tieši dalībvalstis ir atbildīgas par to veselības aprūpes sistēmu organizējamu, nodrošināšanu un finansēšanu. Telemedicīnas potenciālu pilnībā izmantot būs iespējams tikai tad, ja dalībvalstis aktīvi iesaistīsies tās integrēšanā veselības aizsardzības sistēmās.

PIELIKUMS

Pasākumi trijos līmeņos nākamajiem gadiem

Pasākumi dalībvalstu līmenī

5. Dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2009. gada beigām izvērtēt to vajadzības un prioritātes telemedicīnas jomā. Šīs prioritātes jāiekļauj valstu veselības aizsardzības stratēģijās, kas jāiesniedz un jāapspriež 2010. gada ministru konferencē par e-veselību.

6. Līdz 2011. gada beigām dalībvalstīm būtu jāizvērtē un jāpielāgo to noteikumi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi telemedicīnas pakalpojumiem. Jārisina tādi jautājumi kā akreditācija, atbildība, kompensēšana, privātums un datu aizsardzība.

Dalībvalstu pasākumi, kas jāatbalsta ES līmenī

7. Komisija 2009. gadā izveidos Eiropas platformu, lai atbalstītu dalībvalstis informācijas apmaiņā par spēkā esošo valstu regulējumu attiecībā uz telemedicīnu un par priekšlikumiem jauniem valstu noteikumiem.

8. 2009. gadā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm publicēs analīzi par Kopienas tiesisko regulējumu, kas piemērojams telemedicīnas pakalpojumiem.

9. Komisija aicina nozares dalībniekus un starptautiskās standartizācijas iestādes līdz 2010. gada beigām sagatavot priekšlikumu par teleuzraudzības sistēmu sadarbspēju, kurā ņemti vērā pašreizējie un jauni standarti.

10. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm līdz 2011. gada beigām nāks klajā ar politikas stratēģijas dokumentu par to, kā nodrošināt teleuzraudzības sistēmu sadarbspēju, kvalitāti un drošību, balstoties uz esošiem vai topošiem standartiem Eiropas līmenī.

Komisijai veicamie pasākumi

11. Komisija 2010. gadā, izmantojot tās Konkurētspējas un jauninājumu programmu, atbalstīs plaša mēroga teleuzraudzības izmēģinājumu projektu, kas ietvers veselības aprūpes pakalpojumu iepircēju un maksātāju tīklu.

12. Komisija atbalstīs vadlīniju izstrādi (līdz 2011. gadam) saskaņotam novērtējumam par telemedicīnas pakalpojumu ietekmi, tostarp to efektivitāti un rentabilitāti. Tā pamatā būs attiecīgās jomas ekspertu darbs, Komisijas atbalstīti pētījumi, plaša mēroga izmēģinājumu programmas un attiecīgi pētniecības projekti.

13. Komisija arī turpmāk sekmēs sadarbību Eiropas līmenī starp medicīnas darbiniekiem un pacientiem galvenajās jomās ar potenciālu plašākai telemedicīnas izmantošanai, lai sagatavotu konkrētus ieteikumus par to, kā vairot uzticēšanos telemedicīnai un tās pieņemšanu, ņemot vērā arī ar ētiku un privātumu saistītus aspektus.

14. Komisija atbalstīs labas prakses apkopošanu par telemedicīnas pakalpojumu ieviešanu dažādās dalībvalstīs.

[1] COM(2005) 229, galīgā redakcija, 1.6.2005.

[2] COM(2007) 860, galīgā redakcija, 21.12.2007.

[3] COM(2008) 412, galīgā redakcija, 2.7.2008.

[4] Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija Rezolūcija 2006/2275(INI).

[5] COM(2007) 630, galīgā redakcija, 23.10.2007.

[6] COM (2004) 356, galīgā redakcija, 30.4.2004.

[7] Elektronisko veselības karšu jautājums aplūkots nesenajā Komisijas Ieteikumā C (2008) 3282, galīgā redakcija, 2.7.2008.

[8] Paré G et al. . Systematic review of home telemonitoring for chronic diseases: the evidence base. J AM Med Inform Assoc. 2007;14:269-277.

[9] Elektroniskas ierīces, kas var būt pārnēsājamas, valkājamas vai implantējamas, vāc datus par specifiskiem veselības stāvokļa parametriem.

[10] McMurray et al. The burden of heart failure. Eur Heart J Suppl 4 (2002): D50-D58.

[11] Louis AA et al. A systematic review of telemonitoring for the management of heart failure. Eur J Heart Fail. 2003 Oct;5(5):583-90.

[12] Chaudhry SI et al. Telemonitoring for patients with chronic heart failure: a systematic review. J Card Fail. 2007 Feb;13(1):56-62.

[13] European Society of Radiology, Nov. 2006.

[14] www.ehealth2008.si/.

[15] Kā definēts Direktīvā 98/34/EK.

[16] Sk. jo īpaši Müller un Van Riet (lieta C-385/99) [2003]; Smits un Peerbooms (lieta C-157/99) [2001]; Watts (lieta C-372/04) [2006].

[17] Ar nosacījumu, ka uz tiem neattiecas kāds no izņēmumiem, kas paredzēts Direktīvā 98/34/EK, kura grozīta ar Direktīvu 98/48/EK.

[18] COM(2008) 414, galīgā redakcija, 2.7.2008.

[19] Kā noteikts priekšlikuma 3., 5. un 11. pantā.

[20] 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006.

[21] Health Information Network Europe (HINE) [Eiropas veselības informācijas tīkls], 2006 - European eHealth forecast (ziņojums).