28.2.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/273

(2017. gada 11. decembris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 69. un 89. pantu, 145. panta 4. punktu, 147. panta 3. punktu, 223. panta 2. punktu un VIII pielikuma II daļas D iedaļas 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 64. panta 6. punktu un 89. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir atcelta un aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (3). Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļa un II sadaļas II nodaļas 2. iedaļa ietver noteikumus par vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu un tās pārvaldību, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru un saziņas prasībām vīna nozarē, kā arī pilnvaro Komisiju šajā jomā pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus. Ar minētajiem aktiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (4) un (EK) Nr. 436/2009 (5) noteikumi, kā arī daži Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 (6) un (EK) Nr. 607/2009 (7) noteikumi par vienšķirnes vīnu sertifikāciju un administratīvajām normām, kas saistītas ar preču ievešanas un izvešanas reģistriem. Vienkāršības labad jaunajam deleģētajam aktam būtu jāietver arī Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/560 (8) noteikumi.

(2)	Juridiskās noteiktības labad būtu jādefinē daži šajā regulā un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 (9) lietoti termini. Ir lietderīgi definēt dažādos vīnogulāju platību un operatoru veidus, jo abās regulās tiem noteiktas katram savas tiesības un prasības.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 62. pants nosaka dalībvalstīm vispārēju pienākumu piešķirt vīnogulāju stādīšanas atļauju, pamatojoties uz to ražotāju pieteikumu, kuri nodomājuši stādīt vai atkārtoti stādīt vīnogulājus. Tomēr saskaņā ar minētā panta 4. punktu ir platības, uz kurām atļauju sistēma neattiecas. Ir jānosaka noteikumi par šā atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem. Lai novērstu jaunās sistēmas apiešanu, eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem. Vīnkopības produktus, kas iegūti no šādām platībām, nedrīkstētu laist tirgū, izņemot tad, ja dalībvalstis uzskata, ka tirgus traucējumu riska nav. Esošos vīnkopības eksperimentus un potzaru audzētavu darbību būtu jāļauj turpināt ar tiem noteikumiem, kuri bija piemērojami, pirms stājās spēkā Deleģētā regula (ES) 2015/560. Lai platības, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, garantēti neveicinātu tirgus traucējumus, būtu jānosaka šādu platību lieluma limits un atbrīvojums jāpiemēro ar nosacījumu, ka vīnkopis nav iesaistīts komerciālā vīna ražošanā. Šā paša iemesla dēļ šāds atbrīvojums būtu jāattiecina arī uz organizācijām, kuras neveic komerciālu darbību. Attiecībā uz platībām, kuras izveidojis ražotājs, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis valsts tiesību aktos paredzēta sabiedrības interesēs veikta obligātā iepirkuma dēļ, būtu jāparedz ar jaunās platības maksimālo lielumu saistīts nosacījums, lai šādi nepieļautu vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas vispārīgo mērķu ietekmes mazināšanu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktā ir paredzēti noteikumi par jaunu apstādīšanas atļauju piešķiršanu un noteikti atbilstības un prioritārie kritēriji, ko dalībvalstis var piemērot. Lai radītu vienlīdzīgus īstenošanas apstākļus un nepieļautu, ka atļaujas saņēmušie ražotāji apiet atļauju sistēmu, būtu jāparedz dažiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem specifiski nosacījumi. Turklāt būtu jāsaglabā ar Deleģēto regulu (ES) 2015/560 ieviestie trīs papildu kritēriji: atbilstības kritērijs par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputācijas piesavināšanos; prioritārais kritērijs par labu tiem ražotājiem, kuri atbilst sistēmas noteikumiem un nav atteikušies no vīna dārziem savā saimniecībā, un prioritārais kritērijs par labu bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Atbilstības kritērijs noteikts, lai konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reputāciju aizsargātu līdzīgā veidā, kā tiek aizsargāta konkrētu cilmes vietu nosaukumu reputācija, un nodrošina, ka jaunie stādījumi šo reputāciju neapdraud. Pirmais prioritārais kritērijs palīdz atlasīt pieteikuma iesniedzējus, kuru iepriekšējā darbība liecina par atļauju sistēmas noteikumu ievērošanu un to, ka tie nelūdz atļauju ierīkot jaunus stādījumus, kamēr tiem ir platības, kas apstādītas ar vairs neražojošiem vīnogulājiem un varētu būt par iemeslu atkārtotas apstādīšanas atļauju pieprasīšanai. Otrā prioritārā kritērija mērķis ir, veicinot tādas zemes sociālu izmantošanu, kas citādi varētu netikt izmantota ražošanas vajadzībām, atbalstīt bezpeļņas organizācijas ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem.

(5)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 118. pantu un lai reaģētu uz dabiskajām un sociālekonomiskajām atšķirībām un ekonomikas dalībnieku dažādo izaugsmes stratēģiju konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos, būtu jāatļauj dalībvalstīm atbilstības kritērijus un prioritāros kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. un 2. punktā, kā arī trīs atbilstības un prioritāros papildu kritērijus reģionālā līmenī atšķirīgā veidā piemērot konkrētām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), konkrētām platībām, kuras var pretendēt uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), vai konkrētām platībām bez ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šādas atšķirības minēto kritēriju piemērošanā konkrētas teritorijas dažādajos apgabalos vienmēr būtu jābalsta uz šo apgabalu atšķirīgumu.

(6)

Lai reaģētu uz tādiem apiešanas gadījumiem, kas šajā regulā nav paredzēti, dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, kuri novērš to, ka atļaujas pieteikumu iesniedzēji apiet atbilstības un prioritāros kritērijus, kamēr uz viņu darbībām vēl neattiecas īpašie pretapiešanas pasākumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz konkrētajiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja, ka vīnogulāji, ko ražotājs ir uzņēmies izart, var pastāvēt vienlaicīgi ar jauniestādītiem vīnogulājiem. Lai nepieļautu pārkāpumus, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai ar piemērotiem līdzekļiem – tostarp ar prasību iemaksāt nodrošinājumu saistībā ar paredzamas atkārtotas apstādīšanas atļauju piešķiršanu – nodrošināt to, lai izaršana tiktu faktiski īstenota. Turklāt jāprecizē, ka tad, ja izaršana nav veikta šā pasākuma paredzētajā četru gadu termiņā, attiecīgajā platībā sastādītie vīnogulāji ir jāuzskata par neatļautiem.

(8)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punkts ļauj dalībvalstīm, pamatojoties uz atzītas un reprezentatīvas profesionālās organizācijas ieteikumu, ierobežot tādu platību atkārtotu apstādīšanu, kurās atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai precizētu ierobežojumu darbības jomu un vienlaikus nodrošinātu sistēmas saskaņotību un novērstu tās apiešanu, būtu jānosaka šādu ierobežojošu lēmumu pamatojums vai iemesli. Būtu jānodrošina, lai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 1. punktā noteikto atkārtotās apstādīšanas atļauju piešķiršanas automātiskums nekavētu dalībvalstis ierobežot atļauju izdošanu, kad attiecībā uz konkrētām platībām tās piemēro minētās regulas 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atsevišķus konkrētus gadījumus nevar uzskatīt par sistēmas apiešanu.

(9)	Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. pants paredz, ka atsevišķām dalībvalstīm jākārto vīna dārzu reģistrs, kurā iekļauj atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu. Šajā regulā būtu precīzi jānosaka, kāda informācija vīna dārzu reģistrā jāiekļauj.

(10)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 1. punktu vīna produktus Savienības teritorijā drīkst laist apgrozībā tikai kopā ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu. Būtu jānosaka šā pavaddokumenta lietošanas noteikumi.

(11)

Dalībvalstu pieredze rāda, ka atbrīvojumu no pienākuma vīna produktus transportēt kopā ar pavaddokumentu, vienlaikus saglabājot apmierinošu izsekojamības pakāpi, var attiecināt uz garākiem ceļa gabaliem un daudzveidīgākām darbībām un tādējādi atvieglot vīna produktu apriti. Konkrēti atbrīvojums pienāktos arī par vīnogu sulu un vīnogu misu ar KN kodu 2009 61 un 2009 69, ja to piegādā vīndarībā neiesaistītiem operatoriem, jo šos operatorus nekontrolē vīna nozares iestādes un minēto produktu izsekojamību var nodrošināt ar tirdzniecības dokumenta starpniecību.

(12)

Padomes Direktīva 2008/118/EK (10) nosaka saskaņotu režīmu attiecībā uz dažām akcīzes precēm, tostarp dažu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, un paredz, ka šādu preču sūtījumiem jāpievieno elektronisks administratīvais dokuments un daži citi dokumenti. Lai izveidotu visā Savienībā piemērojamus vienotus noteikumus un operatoriem vienkāršotu administratīvās formalitātes, ir lietderīgi noteikt, ka vīna produktu sūtījumu pavaddokumenti, kas pievienoti akcīzes noteikumu piemērošanas nolūkā, turklāt uzskatāmi par atzītiem pavaddokumentiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 nozīmē.

(13)

Ņemot vērā Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu un lai operatoriem paātrinātu administratīvās formalitātes, kā arī lai vairotu vīna produktu sertifikācijas un izsekojamības uzticamību, attiecībā uz sīkražotāju vīna produkcijas sūtījumiem un ar akcīzes nodokli neapliekamu vīna produktu sūtījumiem būtu jāatļauj izmantot vienkāršota dalībvalstu izveidotas un elektronisko pavaddokumentu izdošanai paredzētas informācijas sistēmas forma, nosakot, ka izmantotajam tirdzniecības dokumentam jāietver vismaz tās ziņas, kas vajadzīgas, lai produktu identificētu un nodrošinātu tā pārvietošanas izsekojamību. Tomēr, lai dalībvalstīm, kuras šādu informācijas sistēmu pagaidām vēl neizmanto, ļautu to izveidot, būtu jānosaka pārejas periods, kura laikā drīkst izmantot gan uz papīra, gan elektroniski sagatavotus pavaddokumentus.

(14)	Ņemot vērā Direktīvas 2008/118/EK 30. pantu, būtu jāļauj dalībvalstīm vienkāršot procedūras un dokumentus, ko tās izmanto, lai uzraudzītu vīna produktu pārvietošanu, kura pilnībā notiek šo dalībvalstu teritorijā.

(15)

Pavaddokumentus var izmantot arī tālab, lai vispārīgi apliecinātu dažas vīna produktu īpašības un konkrēti – ražas gadu vai izmantoto vīnogu šķirnes un ACVN vai AĢIN. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem operatoriem, šajā regulā būtu jānosaka, ar kādiem nosacījumiem pavaddokumentus var lietot šādas apliecināšanas vajadzībām. Lai operatoriem vienkāršotu administratīvās formalitātes un atbrīvotu kompetentās iestādes no dažiem rutīnas uzdevumiem, būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes atļauj nosūtītājiem pavaddokumentos pašiem ierakstīt un apliecināt vīna produktu izcelsmi vai provenienci un īpašības, ražas gadu vai vīna produktu ražošanā izmantoto vīnogu šķirni (šķirnes) un vīna ACVN vai AĢIN.

(16)	Gadījumos, kad operatoriem pēc trešo valstu lūguma īpaši jāapliecina vīna produktu īpašības, šai regulai būtu jādod iespēja sertifikāciju izmantot attiecībā uz eksportētiem vīna produktiem un jāparedz šīs sertifikācijas autentiskuma un izmantošanas nosacījumi.

(17)

Muitas noteikumi papildus pavaddokumentiem kā vīna produktu eksportēšanas pierādījumu prasa vēl citus dokumentus, piemēram, eksporta deklarācijas. Tāpēc būtu jānosaka papildu procedūras, kas vajadzīgas, lai šos dokumentus sagatavotu un validētu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (11).

(18)

Vīna produkti, kurus transportē neiepildītā veidā, ir vieglāk izmantojami krāpnieciskās darbībās nekā pudelēs iepildīti marķēti produkti ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci. Tāpēc attiecībā uz šādiem sūtījumiem būtu jāprasa, lai iekraušanas vietas kompetentā iestāde sniedz iepriekšēju informāciju par pavaddokumentā iekļautajām ziņām, izņemot tad, ja tiek izmantota informācijas sistēma, kas izkraušanas vietas kompetentajai iestādei ļauj šīs ziņas iegūt pašai.

(19)

Lai atvieglotu pārbaudes, kuras kompetentās iestādes veic attiecībā uz brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu sūtījumu transportēšanu vai attiecībā uz Savienības produktiem, kuri sākotnēji tikuši eksportēti un pēc tam reimportēti Savienībā, būtu jāprasa, lai uz dokumentiem, kas šādu produktu sūtījumiem ir pievienoti pēc to laišanas brīvā apgrozībā, būtu norādīta atsauce uz dokumentiem, kuri izmantoti, produktus laižot brīvā apgrozībā, vai – Savienības izcelsmes produktu gadījumā – atsauce uz sākotnējo nosūtīšanas pavaddokumentu vai uz citu pieņemtu dokumentu, kas pierāda produktu izcelsmi.

(20)	Juridiskās noteiktības labad būtu jānosaka noteikumi, ar kuriem saskaņo, kā sūtījuma saņēmējam rīkoties, ja tas atsakās pieņemt produktu, kas transportēts ar pavaddokumentu, un precizēt, ar kādu pavaddokumentu pēc tam drīkst transportēt minēto produktu.

(21)

Lai risinātu situāciju gadījumos, kad kompetentā iestāde konstatē vai kad tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka nosūtītājs ir izdarījis smagu Savienības vai valsts pieņemto vīna nozares noteikumu pārkāpumu, kurš attiecas uz vīna produktu transportēšanu ar pavaddokumentiem vai uz vīna produktu ražošanas nosacījumiem, vai uz vīna produktu sastāvu, un lai kompetentajām iestādēm ļautu uzraudzīt attiecīgo produktu turpmāko pārvietošanu vai lemt par šādu produktu turpmāko izmantojumu, ir lietderīgi noteikt sīki izstrādātus noteikumus par procedūru, kura kompetentajai iestādei var būt jāpiemēro attiecībā uz pavaddokumentiem un informācijas apmaiņu un kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību, kuru tās sniedz šādos gadījumos.

(22)

Lai panāktu atturošu ietekmi vai atjaunotu tiesiskumu, ja izdarītais pārkāpums nav smags un attiecas uz vīna produktu transportēšanas pavaddokumentiem, būtu jānosaka noteikumi, kas ļauj pārkāpumu atklājušajai kompetentajai iestādei veikt attiecīgus šādas transportēšanas legalizēšanas pasākumus vai veikt ar pārkāpuma smagumu samērīgus pasākumus, tostarp noteikt attiecīgo produktu tirgošanas aizliegumu, un informēt iekraušanas vietas kompetento iestādi.

(23)	Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt, kādi noteikumi piemērojami transportēšanas laikā iestājušos nepārvaramas varas vai neparedzētu incidentu gadījumos, lai pārvadātājs būtu informēts par to, kā jārīkojas, lai legalizētu attiecīgo transporta operāciju.

(24)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pants paredz, ka, importējot minētā panta aptvertos vīna produktus, ir jāuzrāda produkta izcelsmes valsts kompetentās struktūras sagatavots sertifikāts un izcelsmes trešās valsts norīkotas struktūras vai struktūrvienības sagatavots analīzes protokols. Lai samazinātu par Savienībā importētajiem produktiem vajadzīgo dokumentu skaitu un atvieglotu dalībvalstu kompetento iestāžu veikto pārbaudes darbu, šis sertifikāts un šis analīzes protokols būtu jāapvieno vienā dokumentā, proti, VI-1 dokumentā. Juridiskās noteiktības un tirdzniecības veicināšanas labad būtu jānosaka, ka šāds dokuments ir uzskatāms par vīna produkta īpašību, ražas gada vai vīnogu šķirnes (šķirņu), vai ACVN vai AĢIN apliecinājumu.

(25)

Lielākas saskaņotības labad un lai operatoriem un dalībvalstīm atvieglotu administratīvo slogu, atbrīvojumi no prasības uzrādīt VI-1 dokumentu par vīna produktiem, kuri tiek importēti Savienībā, būtu jāsaskaņo ar atbrīvojumiem, kurus vīna produktu sūtījumu pavaddokumentiem piemēro pēc šo produktu laišanas brīvā apgrozībā Savienībā, ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (12) paredzēto Savienības sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem un ar atbrīvojumiem, kuri izriet no konkrētām diplomātisko attiecību konvencijām, kas noslēgtas ar trešām valstīm.

(26)

Lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu piemērot saskaņotas procedūras un izmantot tipveida dokumentu neatkarīgi no tā, kura ir importēto produktu galamērķa dalībvalsts, būtu jānodrošina VI-1 dokumenta un tā izraksta jeb VI-2 izraksta paraugs un jāsniedz sīkas ziņas par šo dokumentu izdošanas procedūru.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās puses, kad tās sūtījumu laiž brīvā apgrozībā, ievēro to pašu procedūru, būtu jānosaka VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta lietojuma noteikumi. Ņemot vērā tirdzniecības praksi, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad vīna sūtījumu sadala, kompetentajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām nodrošināt, ka par katru jaunu sūtījumu, kas izveidojies sadalīšanas rezultātā, šo iestāžu uzraudzībā tiek sagatavots VI-1 dokumenta izraksts.

(28)	Lai atvieglotu tirdzniecību un vienkāršotu netiešo importu, ir lietderīgi noteikt, kādos gadījumos, importējot no trešās valsts, kura nav vīna produkta izcelsmes valsts, netiek prasītas papildu analīzes.

(29)

Lai ņemtu vērā tādu konkrētu vīnu kā deserta vīni un vīni, kas stiprināti destilācijai, kā arī ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētu vīnu īpatnības, būtu jānosaka, ar kādiem noteikumiem VI-1 dokuments izmantojams attiecībā uz šādu vīnu sūtījumiem. Lai eksportētājiem un iestādēm atvieglotu darbu un ja ir izpildīti daži nosacījumi, ar VI-1 dokumenta uzrādīšanu būtu jāpietiek, lai apliecinātu deserta vīniem un destilēšanas vajadzībām stiprinātajiem vīniem pievienotā spirta ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai to, ka tas ir vīna spirts.

(30)

Lai sekmētu tirdzniecību ar trešām valstīm, kuras ar Savienību ir noslēgušas nolīgumus, kas ietver klauzulas par ciešāku sadarbību krāpšanas novēršanā, un kuras saglabā labas tirdzniecības attiecības ar Savienību, ir lietderīgi atļaut ražotājiem šajās valstīs VI-1 dokumentus izdot pašiem un – līdzīgi kā tas jau tagad ir atļauts attiecībā uz Savienības izcelsmes vīniem – uzskatīt šādus dokumentus par tādiem, kurus izdevušas trešo valstu kompetentās struktūras vai trešo valstu norīkotas struktūras vai struktūrvienības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pantā.

(31)

Ņemot vērā datorizēto sistēmu lietošanas attīstību vīna nozarē un lai atvieglotu vīna produktu aprites uzraudzību un pārbaudes, ir lietderīgi atļaut izmantot arī datorizētās sistēmas un elektroniskos dokumentus, kurus izdod trešo valstu kompetentās struktūras vai kurus savu kompetento iestāžu uzraudzībā izdod trešo valstu operatori. Tomēr uz datorizētu sistēmu izmantošanu būtu jāattiecina daži obligāti nosacījumi un pirms izmantošanas jāsaņem Savienības atzinums par to, ka trešās valsts izveidotā pārbaužu sistēma sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz to vīna produktu iedabu, izcelsmi un izsekojamību, kuri Savienībā ir importēti no minētās trešās valsts. Tāpēc ir jānosaka minētie obligātie nosacījumi. Lai operatoriem un kompetentajām iestādēm vienkāršotu un paātrinātu VI-2 izrakstu izdošanas procedūras, ir lietderīgi atļaut dalībvalstu iestādēm šādus izrakstus izdot ar datorizētu sistēmu starpniecību un saskaņā ar pašu noteiktām procedūrām.

(32)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punktu fiziskām vai juridiskām personām, kuru turējumā ir vīna produkti, par šiem produktiem jāizdara ieraksti preču ievešanas un izvešanas reģistros. Tomēr dažiem operatoriem, kuru krājumi vai pārdošanas apjomi nepārsniedz noteiktu robežlielumu vai kuri vīna produktus pārdod tikai savās telpās, reģistra kārtošana būtu nesamērīgi apgrūtinoša. Tāpēc tie no šā pienākuma būtu jāatbrīvo. Pārredzamības un kontroles labad dalībvalstu rīcībā būtu jābūt visu to operatoru sarakstam, kuriem ir pienākums kārtot preču ievešanas un izvešanas reģistru. Turklāt, lai nodrošinātu vīna produktu pārvietošanas un uzglabāšanas izsekojamību un uzraudzību, būtu vajadzīgi noteikumi par to, ka ikvienam uzņēmumam jākārto savs atsevišķs reģistrs, kā tas darāms un kādas darbības šajā reģistrā jāatzīmē.

(33)

Šajā regulā būtu jānosaka vispārēji noteikumi, kas piemērojami visiem operatoriem. Lai atvieglotu pārbaudes, dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai noteikt papildinošus noteikumus par informāciju, kas reģistrā atzīmējama par konkrētiem tajā iekļaujamajiem produktiem vai darbībām, un prasīt, lai operatori paziņotu, kad tie veic konkrētu reģistrā atzīmējamu apstrādi. Šādi paziņojumi dažiem operatoriem tomēr varētu uzlikt nesamērīgu administratīvo slogu, tāpēc ir lietderīgi ierobežot dalībvalstu iespējas šādu paziņošanu pieprasīt.

(34)

Lai atvieglotu tirgus informācijas datu vākšanu uzraudzības un tirgus pārvaldības vajadzībām un vienlaikus ierobežotu administratīvo slogu, būtu jānosaka noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgie operatori, kas uzņēmējdarbību veic dalībvalstī, kurai ir pienākums uzturēt vīna dārzu reģistru, iesniedz produkcijas un krājumu deklarācijas. Tomēr iespēja šādas deklarācijas pieprasīt būtu jādod arī dalībvalstīm, kurām nav pienākuma uzturēt vīna dārzu reģistru. Lai novērstu datu dublēšanos, dalībvalstīm, kuru izveidotajā vīna dārzu reģistrā ir pieejama ikgadēji atjaunināta informācija par vīnogulāju stādījumu platībām saistībā ar katru individuālu vīnkopi, būtu jāvar atbrīvot operatorus no platību deklarēšanas ar produkcijas deklarācijas starpniecību.

(35)	Lai uzlabotu izsekojamību un tirgus pārvaldību, būtu jāatļauj dalībvalstīm vākt papildu datus par vīndarībai paredzēto vīnogu un vīnogu misas produkciju. Tālab būtu jāļauj, lai dalībvalstis prasa deklarēt ražu.

(36)

Lai uzlabotu izsekojamību un tirgus pārvaldību, būtu jāatļauj dalībvalstīm vākt datus par darbībām, kas attiecībā uz novākto vīnogu un no tām iegūtās vīnogu misas vai vīnogu sulas apstrādi vai tirgošanu varētu būt notikušas laikposmā starp ražas faktisko novākšanu un produkcijas un ražas deklarāciju iesniegšanas dienu.

(37)	Lielākas pārredzamības un labākas tirgus pārvaldības labad šīs regulas noteikumiem nebūtu dalībvalstis jāattur no sīkāku ziņu pieprasīšanas. Turklāt būtu jāļauj dalībvalstīm atbrīvot operatorus no deklarēšanas pienākuma gadījumos, kad produkcijas vai krājumu nav.

(38)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta īstenošanas nolūkā būtu jānosaka vienoti noteikumi par iekšējā tirgus sakarībā veicamajām pārbaudēm. Tālab iestādes, kas atbild par vīna produktu paturēšanas un tirgošanas uzraudzību, būtu jāapgādā ar instrumentiem, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar visā Savienībā piemērojamiem vienotiem noteikumiem efektīvi pārbaudītu ražošanas potenciālu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentus, sertifikāciju un preču ievešanas un izvešanas reģistru.

(39)

Lai garantētu to, ka vīnogu un vīna produktu pārbaudes un paraugu ievākšana notiek nevainojami, būtu jāpieņem noteikumi, kas neļautu pārbaudāmajām personām likt šķēršļus šo pārbaužu veikšanai un uzliktu tām pienākumu atvieglot paraugu ņemšanu un sniegt informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu.

(40)

Lai apgādātu dalībvalstis ar iedarbīgiem līdzekļiem, kuri vajadzīgi, lai mazinātu ar vīnu saistītas krāpnieciskas manipulācijas risku, ir izveidota Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 5. punktā minētā izotopu analītiskā datubāze, kuru izmitina un pārvalda par vīna nozares kontroli atbildīgais Eiropas references centrs, kurš savukārt darbojas Kopīgā pētniecības centra paspārnē. Izotopu analīzē izmantojamās references metodes nodrošina pārbaužu efektivitāti un ļauj konstatēt vīna produktu bagātināšanu vai ūdens pievienošanu šādiem produktiem. Līdztekus citiem analītiskajiem paņēmieniem izotopu analītiskā datubāze palīdz pārliecināties par vīna produktu atbilstību deklarētajai izcelsmei un vīnogu šķirnei. Tālab būtu jānosaka noteikumi par izotopu analīzes references metožu izmantošanu un par analītiskās datubāzes kārtošanu un atjaunināšanu.

(41)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina par vīna nozares pārbaudēm atbildīgo iestāžu darba efektivitāte. Tālab dalībvalstīs, kurās par vīna nozares pārbaudēm atbild vairākas kompetentās iestādes, pārbaudes darbības būtu savstarpēji jāsaskaņo un dalībvalstīm būtu jānorīko viena struktūra, kas atbild par dalībvalstu un Komisijas saziņu.

(42)	Lai visā Savienībā atvieglotu pārbaužu veikšanu, dalībvalstīm būtu attiecīgi jārīkojas, nodrošinot to, ka kompetento iestāžu amatpersonu izmeklēšanas pilnvaras ir pietiekamas, lai garantētu atbilstību noteikumiem.

(43)

Lai nodrošinātu vīna produktu izsekojamību un atbilstību Savienības noteikumiem vīna nozarē, būtu jāsaglabā vīna nozares kompetento iestāžu veikto pārbaužu saskaņotība un šo iestāžu piekļuve informācijai. Lai pilnībā ievērotu šo saskaņotības pieeju, dažādajām iestādēm, kuras pārbauda ar akcīzes nodokli apliekamos vīna produktus, būtu jāspēj piekļūt informācijai par šo produktu pārvietošanu, kas notiek saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK un Regulu (EK) Nr. 684/2009. Tālab ir lietderīgi ņemt vērā datorizēto sistēmu, kura akcīzes preču pārvietošanas un uzraudzīšanas vajadzībām izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (13).

(44)

Vīna nozares tirgu savstarpējā atkarība un dalībvalstu tirdzniecība ar trešām valstīm prasa ciešu sadarbību starp dažādajām iestādēm, kuras atbild par pārbaužu veikšanu. Lai dalībvalstu sadarbība, tām piemērojot vīna nozares noteikumus, būtu efektīvāka, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj sadarboties ar kompetentajām iestādēm citā dalībvalstī. Tālab būtu jānosaka noteikumi par savstarpēju palīdzību, kas sniedzama pēc pieprasījuma. Lai vienkāršotu to izdevumu pārvaldību, kuri attiecas uz paraugu ņemšanu un nosūtīšanu, analīžu veikšanu un organoleptisko testēšanu un eksperta pakalpojumu izmantošanu, būtu jānosaka, ka principā šādus izdevumus sedz paraugu ņemšanu vai eksperta piesaistīšanu pieprasījušās dalībvalsts kompetentā iestāde.

(45)	Lai kompetento iestāžu savstarpējā palīdzība būtu efektīvāka, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikums par pierādījuma spēku, kāds šīs regulas paredzēto pārbaužu konstatējumiem piemīt dalībvalstī, kas nav pārbaudes veikšanas dalībvalsts.

(46)

Lai rezultatīvi apkarotu krāpniecību, novērstu paaugstinātu krāpšanas risku vai attiecīgi rīkotos gadījumos, kad ir aizdomas par vīna produktu neatbilstību Savienības noteikumiem vai kad šāda neatbilstība tiek konstatēta, attiecīgo dalībvalstu sazināšanās struktūrām būtu jāspēj vienai otru par to informēt. Tālab attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizmanto informācijas sistēmas, kuru pieejamību nodrošina Komisija.

(47)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 64. pants paredz administratīvo sodu gadījumā, ja nav izpildīti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas izriet no attiecīgo lauksaimniecības nozares tiesību aktu piemērošanas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 4. punktu būtu jāparedz administratīvie sodi par neatļautiem stādījumiem. Lai panāktu atturošu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāspēj šos sodus diferencēt atbilstoši konkrēto vīna dārzu saražotā vīna komerciālajai vērtībai. Minēto sodu minimālajai summai būtu jāatbilst Savienības mērogā gūtajiem vidējiem gada ienākumiem no viena hektāra vīnogulāju platību; tos izsaka ar bruto peļņas normu uz vienu hektāru vīnogulāju platību. Atkarībā no neatbilstības ilguma būtu jānosaka šīs minimālās vērtības pakāpeniska palielināšanās. Turklāt būtu jādod iespēja dalībvalstīm piemērot augstākus minimālos sodus ražotājiem konkrētos apgabalos, kur Savienības mērogā noteiktā minimālā vērtība ir mazāka nekā attiecīgajam apgabalam aplēstie vidējie gada ienākumi no hektāra. Šādam soda minimālās summas palielinājumam vajadzētu būt samērīgam ar aplēstajiem vidējiem gada ienākumiem no viena hektāra tajā apgabalā, kur atrodas bez atļaujas apstādītā vīnogulāju platība.

(48)

Lai varētu ātri un efektīvi aizsargāt patērētājus, ārkārtīgi svarīgi ir paredzēt iespēju apturēt pavaddokumentu un sertifikācijas procedūru izmantošanu attiecībā uz operatoriem, kuri neievēro vai varētu neievērot Savienības noteikumus par vīna produktu ražošanu vai transportēšanu, vai apturēt vienkāršota režīma vai elektronisko procedūru izmantošanu attiecībā uz importu, ja konstatēta krāpšanās vai patērētāju veselības apdraudējums.

(49)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas piemērošanu un pienācīgi uzraudzītu vīna tirgu gadījumā, kad netiek pildīts preču ievešanas un izvešanas reģistra kārtošanas, deklarāciju iesniegšanas un paziņojumu izdarīšanas pienākums, būtu jāparedz atturoši sodi, kurus dalībvalstis piemēro atkarībā no neatbilstības smaguma pakāpes un atkārtošanās biežuma.

(50)	Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret operatoriem, būtu jānosaka noteikumi par acīmredzamām kļūdām un ārkārtas apstākļiem.

(51)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 223. pantu būtu jānosaka noteikumi par dalībvalstu paziņojumiem, kas sniedzami Komisijai. Tālab ir lietderīgi noteikt, kāda veida informācija jāsniedz un kādā veidā tā publiskojama.

(52)

Lai vīna produktu importēšanas jomā atvieglotu trešo valstu izdotu dokumentu pārbaudi, Komisijai būtu jāsagatavo un jāpublisko saraksts ar trešo valstu īpaši paziņotām kompetentajām struktūrām, norīkotajām struktūrām vai struktūrvienībām un minēto dokumentu sagatavošanai pilnvarotajiem vīna ražotājiem. Lai dalībvalstīm un Komisijai, no vienas puses, un trešajām valstīm, no otras puses, atvieglotu sazināšanos un palīdzības pieprasījumu apstrādi, Komisijai būtu jāpublisko arī tas, kuru struktūru katra trešā valsts ir norīkojusi, lai sazinātos ar Komisiju un dalībvalstīm.

(53)

Lai nodrošinātu vīna produktu kvalitāti, būtu jānosaka vīnogu pārspiešanas aizlieguma īstenošanas noteikumi. Lai pārliecinātos par šā aizlieguma piemērošanas pareizību, vīndarības blakusprodukti un to galīgais lietojums ir pienācīgi jāuzrauga. Tālab būtu jānosaka, kādam jābūt blakusproduktu minimālajam spirta procentuālajam saturam pēc vīnogu izspiešanas, kā arī jāparedz nosacījumi, ar kādiem dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā notiek fizisku vai juridisku personu vai šādu personu grupu turējumā esošu blakusproduktu obligātā realizēšana. Šādi nosacījumi ir tiešā veidā saistīti ar vīndarības procesu, un tāpēc tie būtu jānorāda kopā ar Regulā (EK) Nr. 606/2009 noteikto vīndarības praksi un piemērojamajiem vīna ražošanas ierobežojumiem. Tāpēc minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(54)	Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 noteikumi, kurus aizstāj ar šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2018/274. Tā paša iemesla dēļ būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 436/2009 un Deleģētā regula (ES) 2015/560,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas noteikumi papildina Regulu (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, konkrēti attiecībā uz:

a)	vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu;

b)	vīna dārzu reģistru;

c)	atzītajiem pavaddokumentiem, kā arī sertifikāciju un noteikumiem vīna importa jomā;

d)	preču ievešanas un izvešanas reģistru;

e)	obligātajām deklarācijām;

f)	izotopu datu pārbaudēm un izotopu analītisko datubāzi;

g)	kompetentajām iestādēm un to savstarpējo palīdzību;

h)

sodiem;

i)	paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 piemēro šādas definīcijas:

a)

“vīnkopis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kuras saimniecība atrodas Savienības teritorijā, kas Līguma par Eiropas Savienību 52. pantā definēta sasaistē ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantu, un kura ir ar vīnogulājiem apstādītas platības turētāja, ja šīs platības produkciju izmanto komerciālai vīna produktu ražošanai vai ja piemēro izņēmumus, kas attiecībā uz eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētām platībām minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā;

b)	“vīna produkti” ir Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XII daļā uzskaitītie produkti, izņemot vīna etiķi ar KN kodu 2209 00 11 un 2209 00 19;

c)

“vīna dārza nogabals” ir ar vīnogulājiem apstādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunktā definēts lauksaimniecības zemes gabals, kuru izmanto komerciālai vīna produktu ražošanai vai kuram piemēro izņēmumus, kas attiecībā uz eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētām platībām minēti šīs regulas 3. panta 2. punktā;

d)

“pamesta vīnkopības platība” ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kuru vairāk nekā piecus gadus vairs regulāri neapstrādā, lai iegūtu tirgojamu produktu (neskarot dalībvalstu noteiktus īpašus gadījumus), un kuras izaršana ražotājam vairs nedod tiesības uz atkārtotas apstādīšanas atļauju, ko piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu;

e)

“novācējs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura ar vīnogulājiem apstādītā platībā izaugušo vīnogu ražu novāc, lai šīs vīnogas laistu tirgū un vīna produktus no tām ražotu trešās personas vai lai šīs vīnogas komerciālā nolūkā vīna produktos pārstrādātu pašu saimniecībā vai uzdotu tās savā vārdā pārstrādāt kādam citam;

f)

“pārstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura pati veic vai kuras vārdā tiek veikta pārstrāde vīnā un rezultātā iegūti vīni, deserta vīni, dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni, gāzēti dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni, kvalitatīvi dzirkstošie vīni vai kvalitatīvi aromātiskie dzirkstošie vīni;

g)

“mazumtirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kuras darījumdarbība ietver vīna un vīnogu misas pārdošanu tieši patērētājam nelielos daudzumos, kuri katrai dalībvalstij jādefinē, ņemot vērā savas tirdzniecības un izplatīšanas īpatnības; mazumtirgotājs nav persona, kas izmanto lielu vīna apjomu glabāšanai aprīkotus pagrabus vai iekārtas vīna pildīšanai pudelēs lielos apjomos vai arī kas nodarbojas ar neiepildītā veidā transportēta vīna mobilo tirdzniecību;

h)	“pudeļu pildīšana” ir vīna iepildīšana tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litru, ja šis vīns ir galaprodukts un tiek iepildīts komerciālā nolūkā;

i)	“pudeļu pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura vīnu iepilda pudelēs vai kuras vārdā šo darbību veic kāds cits;

j)

“tirgotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kas nav privāts patērētājs vai mazumtirgotājs, nedz arī dedzinātava un kas komerciālā nolūkā glabā vīna produktu krājumus vai ir iesaistīta šādu produktu tirdzniecībā un, iespējams, arī pilda tos pudelēs;

k)	“vīna gads” ir tirdzniecības gads, kas attiecībā uz vīna nozari minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 6. panta d) punktā.

2.   Šīs regulas IV–VIII nodaļā, izņemot 47. pantu, un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 IV–VII nodaļā “ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa (neatkarīgi no juridiskā statusa, kāds grupai un tās locekļiem piešķirts ar valsts tiesību aktiem), kura komerciālā nolūkā pati veic vai kuras vārdā tiek veikta svaigu vīnogu, vīnogu misas vai rūgstoša jaunvīna pārstrāde vīnā vai vīnogu misā.

3.   Šīs regulas 10. panta 1. punktā “sīkražotājs” ir ražotājs, kurš vīna gadā saražo vidēji mazāk nekā 1 000 hektolitru vīna, vērtējot pēc gada vidējās produkcijas apjoma vismaz trijos secīgos vīna gados.

Dalībvalstis var nolemt, ka “sīkražotāja” definīcija neietver ražotājus, kuri svaigas vīnogas, vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu iepērk, lai pārstrādātu to vīnā.

II NODAĻA

VĪNOGULĀJU STĀDĪŠANAS ATĻAUJU SISTĒMA

3. pants

Platības, uz kurām vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma neattiecas

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas III nodaļā noteikto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu nepiemēro tādu minētās regulas 62. panta 4. punktā norādīto platību apstādīšanai vai atkārtotai apstādīšanai, kuras atbilst attiecīgajiem šā panta 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem.

2.   Par eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētu platību apstādīšanu vai atkārtotu apstādīšanu iepriekš jāpaziņo kompetentajām iestādēm. Šādā paziņojumā ietver visu būtisko informāciju par minētajām platībām un eksperimenta norises perioda vai potzaru audzētavu ražojošā perioda ilgumu. Kompetentajām iestādēm paziņo arī par šādu periodu pagarināšanu.

Ja tirgus traucējumu risku var uzskatīt par neesošu, dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minēto periodu laikā šajās platībās izaudzētās vīnogas un no tām iegūtos vīna produktus drīkst laist tirgū. Šādu periodu beigās ražotājs vai nu:

a)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. vai 68. pantu saņem atļauju par attiecīgo platību, tādējādi iegūstot tiesības laist tirgū šajā platībā izaudzētās vīnogas un no tām iegūtos vīna produktus; vai

b)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktu attiecīgo platību izar, izmaksas sedzot pats.

Eksperimentāliem nolūkiem vai potzaru audzētavām paredzētās platības, kas pēc jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas apstādītas pirms 2016. gada 1. janvāra, turpina šādu tiesību izmantošanas nosacījumus pildīt arī pēc minētā datuma tik ilgi, līdz beidzas eksperimenta norises periods vai potzaru audzētavas ražojošais periods, par kuru šīs tiesības ir piešķirtas. Pēc šo periodu beigām piemēro pirmās un otrās daļas noteikumus.

3.   Tādu platību apstādīšanā vai atkārtotā apstādīšanā, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, piemēro šādus nosacījumus:

a)	attiecīgā platība nepārsniedz 0,1 ha;

b)	attiecīgais vīnkopis nav iesaistīts vīna vai citu vīna produktu komerciālā ražošanā.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis konkrētas organizācijas, kuras neveic komerciālu darbību, var uzskatīt par vīnkopja mājsaimniecībai līdzvērtīgām organizācijām.

Dalībvalstis var nolemt, ka par pirmajā daļā minēto apstādīšanu ir jāsniedz paziņojums.

4.   Ražotājam, kas noteiktu vīnogulājiem apstādītu platību ir zaudējis valsts tiesību aktos paredzēta sabiedrības interesēs veikta obligātā iepirkuma dēļ, ir atļauts apstādīt jaunu platību ar nosacījumu, ka no jauna apstādītā platība nepārsniedz 105 % no zaudētās platības tīrās ražas izteiksmē. No jauna apstādīto platību reģistrē vīna dārzu reģistrā.

5.   Tādu platību izaršana, uz kurām attiecas 2. un 3. punktā minētais atbrīvojums, nedod tiesības uz atkārtotas apstādīšanas atļaujas saņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. pantu. Tomēr šādu atļauju piešķir tad, ja izar platības, kas ir no jauna apstādītas saskaņā ar 4. punktā minēto atbrīvojumu.

4. pants

Atļauju piešķiršanas kritēriji

1.   Ja dalībvalstis piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atbilstības kritēriju, piemēro šīs regulas I pielikuma A iedaļas noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvo un nediskriminējošo kritēriju, proti, ka pieteikums nerada nozīmīgu kādas konkrētas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas piesavināšanās risku, kas šādi tiek arī uzskatīts, ja vien valsts iestādes nav pierādījušas šāda riska pastāvēšanu.

Šā papildu kritērija piemērošanas noteikumi ir noteikti I pielikuma B iedaļā.

2.   Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētos atbilstības kritērijus un šā panta 1. punktā minēto papildu kritēriju, jaunas apstādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot valsts vai zemākā teritoriālā līmenī.

3.   Ja dalībvalstis piemēro vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitītos prioritāros kritērijus, piemēro šīs regulas II pielikuma A–H iedaļas noteikumus.

Dalībvalstis var piemērot arī papildu objektīvos un nediskriminējošos kritērijus saistībā ar ražotāja iepriekšējo rīcību un bezpeļņas organizācijām ar sociālu mērķi, kuras saņēmušas zemi, kas bijusi konfiscēta saistībā ar terora aktiem un citiem noziegumu veidiem. Šo papildu kritēriju piemērošanas noteikumi ir noteikti II pielikuma I iedaļā.

4.   Ja dalībvalstis nolemj izmantot vienu vai vairākus Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā minētos prioritāros kritērijus un šā panta 3. punktā minētos papildu kritērijus, jaunas apstādīšanas atļauju piešķiršanā šādus kritērijus tās var piemērot vienādi visā valstī vai arī noteikt tiem atšķirīgas nozīmīguma pakāpes dažādos dalībvalstu apgabalos.

5.   Viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 1308/2013 64. panta 2. punktā uzskaitīto kritēriju izmantošanu par atbilstības kritērijiem kādā no ģeogrāfiskajiem mērogiem, kas minēti tās 63. panta 2. punktā, par pienācīgi pamatotu minētās regulas 64. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzskata tad, ja ar šādu izmantošanu iecerēts atrisināt kādu īpašu problēmu, kas ietekmē vīnkopības nozari šajā konkrētajā ģeogrāfiskajā mērogā un kas var tikt atrisināta tikai ar šādu ierobežojumu.

6.   Neskarot noteikumus, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz konkrētiem atbilstības un prioritārajiem kritērijiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā pieņem papildu pasākumus, lai tādējādi nepieļautu to, ka atļaujas pieteikuma iesniedzēji apiet minētajos pielikumos iekļautos atbilstības un prioritāros kritērijus.

5. pants

Paredzamas atkārtotas apstādīšanas atļaušana

Dalībvalstis var noteikt, ka par atļauju, kuru ražotājiem, kas apņēmušies izart ar vīnogulājiem apstādītu platību, piešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 2. punktu, ir jāiemaksā nodrošinājums.

Jebkurā gadījumā, ja izaršanu ražotāji vēl nav veikuši ceturtā gada beigās, skaitot no dienas, kad iestādīti jaunie vīnogulāji, attiecībā uz neizarto platību piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantu.

6. pants

Atkārtotas apstādīšanas ierobežojumi

Dalībvalstis, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 66. panta 3. punktu, var ierobežot atkārtotu apstādīšanu, ja konkrētā atkārtoti apstādāmā platība ietilpst platībā, kurā jaunas apstādīšanas atļauju izdošana ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un ar nosacījumu, ka šāds lēmums ir pamatots ar vajadzību novērst skaidri pierādītu risku, ka būtiski mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) vērtīgums.

Pirmajā daļā minētais būtiskas mazināšanās risks nepastāv, ja:

a)	konkrētā atkārtoti apstādāmā platība atrodas tajā pašā ACVN vai AĢIN apgabalā kā izartā platība un atkārtotā apstādīšana attiecas uz vīnogulājiem ar tādu pašu ACVN vai AĢIN kā izartajā platībā;

b)	atkārtotās apstādīšanas mērķis ir ražot vīnus, kam nav ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs uzņemas tādas pašas saistības kā tās, kas attiecībā uz jauniem stādījumiem noteiktas šīs regulas I pielikuma A un B iedaļas 2. punktā.

III NODAĻA

VĪNA DĀRZU REĢISTRS

7. pants

Vīna dārzu reģistrā iekļaujamās informācijas minimums

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstīs, kurās īsteno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistrā iekļautā atjauninātā informācija par katru vīnkopi ietver vismaz tās ziņas un specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas III un IV pielikumā.

2.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstīs, kurās neīsteno vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, bet īsteno vīna dārzu pārstrukturēšanai vai pārveidošanai paredzētas valsts atbalsta programmas, vīna dārzu reģistrā iekļautā atjauninātā informācija ietver vismaz vienkāršotās ziņas un specifikācijas, kas noteiktas šīs regulas III pielikumā.

IV NODAĻA

VĪNA PRODUKTU IMPORTĒŠANAS PAVADDOKUMENTI UN NOTEIKUMI

I IEDAĻA

VĪNA PRODUKTU UZRAUDZĪBAS UN SERTIFIKĀCIJAS PAVADDOKUMENTI

8. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā visas vīna produktu transporta operācijas starp vīnkopjiem, novācējiem, ražotājiem, pārstrādātājiem, pudeļu pildītājiem vai tirgotājiem vai starp tiem un mazumtirgotājiem veicamas, pievienojot pavaddokumentu.

Pirmajā daļā minētajiem operatoriem jāspēj jebkurā transporta operācijas brīdī uzrādīt minēto pavaddokumentu kompetentajām iestādēm.

2.   Pavaddokumentu drīkst izmantot tikai vienam sūtījumam.

3.   Dalībvalstis izveido un pastāvīgi atjaunina šajā pantā minēto operatoru sarakstu. Ja šāds saraksts vai reģistrs jau ir izveidots citiem mērķiem, to var izmantot arī šīs regulas vajadzībām.

9. pants

Atbrīvojumi

1.   Atkāpjoties no 8. panta, pavaddokuments netiek prasīts šādos gadījumos:

a)

ja vīna produktus, nemainot to īpašnieku, transportē no vīna dārza uz vīna darītavu, starp divām viena uzņēmuma ēkām vai starp vienai ražotāju grupai piederošām telpām ar nosacījumu, ka transportēšana vajadzīga vīndarības, pārstrādes, uzglabāšanas vai pudeļu pildīšanas dēļ, ka ceļa garums nepārsniedz 70 kilometru un ka transportēšana pilnībā notiek vienas dalībvalsts teritorijā vai to ir apstiprinājušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes;

b)

ja vīnogu čagas un vīna nogulsnes: i) transportē uz dedzinātavu vai etiķa rūpnīcu, un ražotājs produktam ir pievienojis pavadzīmi, kura atbilst transportēšanas sākuma dalībvalsts kompetento iestāžu nosacījumiem; ii) transportē, lai produktu izņemtu no vīndarības procesa vai cita kompetentās iestādes uzraudzīta vīnogu pārstrādes procesa, kā paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā un 18. panta 2. punktā;

c)	ja vīnogu sulu un vīnogu misu ar KN kodu 2009 61 un 2009 69 piegādā vīndarībā neiesaistītiem operatoriem un produktam ir pievienots tirdzniecības dokuments;

d)	ja vīna produkti ir ražoti un tiek transportēti tikai tādu dalībvalstu teritorijā, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktā paredzētais vīna dārzu reģistra uzturēšanas pienākums;

e)

attiecībā uz šādiem vīna produktiem, ja to transportēšana pilnībā notiek vienas dalībvalsts teritorijā un taras nominālā ietilpība nepārsniedz 60 litru: i) vīna produkti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, ja šo produktu kopējais daudzums nepārsniedz: — 5 litrus vai 5 kilogramus rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas, — 100 litru attiecībā uz visiem pārējiem produktiem; ii) vīns vai vīnogu sula, kas paredzēta diplomātiskajām pārstāvniecībām, konsulātiem un tamlīdzīgām iestādēm, nepārsniedzot tām piešķirto daļu; iii) vīns vai vīnogu sula: — privātos mājsaimniecības pārvietojumos un kas nav paredzēta pārdošanai, — uz kuģiem, lidmašīnās vai vilcienos un kas paredzēta patērēšanai uz vietas; iv) privātpersonu transportēts vīns, rūgstošs vīns, rūgstoša vīnogu misa un vīnogu misa, kas paredzēta personīgam saņēmēja vai viņa ģimenes patēriņam, ja transportētais daudzums nepārsniedz 30 litru; v) zinātniskiem vai tehniskiem eksperimentiem paredzēti produkti, ja kopējais transportētais daudzums nepārsniedz vienu hektolitru; vi) tirdzniecības paraugi; vii) kompetentajai iestādei vai norīkotai laboratorijai paredzēti paraugi.

2.   Ja pavaddokuments netiek prasīts, nosūtītājiem jāspēj jebkurā laikā pierādīt visas tās informācijas precizitāti, kuru tie atzīmējuši V nodaļā paredzētajā preču ievešanas un izvešanas reģistrā vai citos reģistros, kurus kārtot prasa transportēšanas sākuma dalībvalsts.

10. pants

Atzītie pavaddokumenti

1.   Kompetentās iestādes par pavaddokumentiem atzīst šādus dokumentus, ja tie atbilst V pielikuma 2.–5. punkta nosacījumiem:

a)

attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta vienas dalībvalsts robežās vai starp dalībvalstīm, neskarot šīs daļas b) apakšpunktu, par pavaddokumentu atzīst: i) produktiem, kuru transportēšanai Savienībā piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, – vienu no Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktā vai 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem dokumentiem ar nosacījumu, ka tajā ir skaidri norādīts direktīvas 21. panta 3. punktā minētais unikālais administratīvās atsauces kods (“ARC kods”), ka dokuments ir sagatavots saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 684/2009 (14) un – ja izmanto Direktīvas 2008/118/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto dokumentu – ka nosūtītājs nodrošina atbilstību minētajam 1. punktam; ii) Savienības robežās transportētām akcīzes precēm pēc to nodošanas patēriņam transportēšanas sākuma dalībvalstī – Direktīvas 2008/118/EK 34. panta 1. punktā minēto vienkāršoto pavaddokumentu, kas sagatavots un tiek izmantots saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3649/92 (15); iii) ar akcīzes nodokli apliekamiem vīna produktiem, kurus sūta sīkražotāji saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 40. pantu, un ar akcīzes nodokli neapliekamiem vīna produktiem – vienu no šādiem dokumentiem, kas sagatavots saskaņā ar nosūtīšanas dalībvalsts nosacījumiem: — ja dalībvalsts izmanto informācijas sistēmu, par pavaddokumentu atzīst šīs sistēmas izveidota elektroniska administratīva dokumenta izdruku vai jebkuru tirdzniecības dokumentu, kurā ir skaidri norādīts īpašais administratīvais kods (“MVV kods”), ko minētā sistēma piešķīrusi elektroniskajam administratīvajam dokumentam, ar nosacījumu, ka dokuments ir izveidots saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem, — ja dalībvalsts neizmanto informācijas sistēmu, par pavaddokumentu atzīst administratīvu dokumentu vai tirdzniecības dokumentu, uz kura ir redzams kompetentās iestādes piešķirtais MVV kods, ar nosacījumu, ka šis dokuments un tā kopija ir validēta saskaņā ar šā panta 3. punktu;

b)	attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta uz trešo valsti vai uz Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā minētu teritoriju, par pavaddokumentu atzīst vienu no a) apakšpunkta i) vai iii) punktā minētajiem dokumentiem.

Pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta otrajā ievilkumā minētos dokumentus drīkst izmantot tikai līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Dokumentos, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, iekļauj V pielikuma A iedaļā norādīto informāciju vai arī ļauj kompetentajām iestādēm iegūt piekļuvi šai informācijai.

Ja uz šiem dokumentiem ir Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minētās datorizētās sistēmas piešķirts ARC kods vai šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā minētās un nosūtīšanas dalībvalsts izveidotās informācijas sistēmas piešķirtais MVV kods, izmantotajā sistēmā patur šīs regulas V pielikuma A iedaļā minēto informāciju.

3.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta otrajā ievilkumā minētos dokumentus un to kopijas pirms nosūtīšanas validē:

a)	kompetentās iestādes ierēdnis ar parakstu, datumu un zīmogu; vai

b)	nosūtītājs ar parakstu, datumu un atkarībā no gadījuma: i) ar īpašu zīmogu, kas atbilst V pielikuma C iedaļas paraugam; ii) ar kompetento iestāžu noteiktu zīmogu; vai iii) ar kompetento iestāžu apstiprināta zīmogošanas automāta nospiedumu.

Ja drukāšanu veic ar šim nolūkam apstiprinātu drukas iekārtu, īpašo zīmogu vai kompetento iestāžu noteikto zīmogu, kas minēti b) apakšpunktā, drīkst jau iepriekš uzdrukāt uz veidlapas.

4.   Ja vīna produkti ir importēti no trešās valsts, 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos dokumentos iekļauj atsauci uz sertifikātu, kas izcelsmes valstī sagatavots saskaņā ar 20. pantu.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis drīkst par pavaddokumentiem atzīt citus dokumentus, tostarp dokumentus, kas sagatavoti, izmantojot datorizētu procedūru, kuras mērķis ir vienkāršot vīna produktu transportēšanu, ja tā norisinās tikai pašu dalībvalsts teritorijā un kad vīna produktus tieši eksportē no šīs teritorijas.

11. pants

Izcelsmes vai proveniences, īpašību, ražas gada vai vīna vīnogu šķirnes un ACVN vai AĢIN sertifikācija

1.   Dokumentus, kuri minēti 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) un iii) punktā, uzskata par tādiem, kas apliecina vīna produkta izcelsmi vai provenienci, kvalitāti un īpašības, ražas gadu vai vīna produkta ražošanā izmantoto vīnogu šķirni (šķirnes) un – attiecīgā gadījumā – ACVN vai AĢIN. Sertificēšanas nolūkā nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, minēto dokumentu 17.l ailē ieraksta attiecīgo informāciju, kas prasīta VI pielikuma I daļā.

2.   Tās informācijas precizitāti, kas prasīta saskaņā ar 1. punktu, nosūtītājs apliecina, pamatojoties uz preču ievešanas un izvešanas reģistru, kas jākārto saskaņā ar V nodaļu, vai uz sertificēto informāciju, kas atrodama attiecīgā produkta iepriekšējo sūtījumu pavaddokumentos, un oficiālajām atbilstības pārbaudēm, kuras kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar VII nodaļu.

3.   Ja dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīna produktiem prasa ACVN vai AĢIN sertifikātu, ko izdod šim nolūkam norīkota kontroles struktūra, pavaddokumentā iekļauj atsauci uz minēto sertifikātu, kā arī kontroles struktūras nosaukumu un – attiecīgā gadījumā – elektronisko adresi.

12. pants

Eksportētu vīna produktu sertifikācija

1.   Ja galamērķa trešās valsts kompetentās iestādes attiecībā uz vīna produktiem, kurus sūta uz šo trešo valsti, prasa 11. pantā minētu sertificēšanu, to veic vienā no šādiem veidiem:

a)

ar elektronisku administratīvo dokumentu vai jebkuru citu tirdzniecības dokumentu, kuru izmanto saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 6. punktu, vai ar tādu dokumentu, kāds minēts šīs regulas 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ar nosacījumu, ka nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, dokumentā norāda šīs regulas VI pielikuma I daļā noteikto attiecīgo informāciju;

b)	ar īpašu eksporta sertifikātu, kuru sagatavo pēc šīs regulas VI pielikuma II daļā pievienotā parauga un ievērojot turpat izklāstītās prasības.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sertifikātu par autentisku uzskata tad, ja to ar datumu un parakstu ir validējis nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, un ja nosūtītājs uz sertifikāta kā administratīvu atsauci ir norādījis kompetentās iestādes piešķirto pavaddokumenta ARC kodu vai MVV kodu.

3.   Šā panta 1. punktā minētajai sertificēšanai mutatis mutandis piemēro 11. panta 2. un 3. punktu.

13. pants

Eksportu pierādošie dokumenti

1.   Ja vīna produkti apgrozībā atrodas kopā ar dokumentu, kas minēts 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā, apliecinājums par izvešanu no Savienības muitas teritorijas šādā gadījumā ir Direktīvas 2008/118/EK 28. pantā minētais eksporta ziņojums, kuru eksporta muitas iestāde sagatavojusi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (16) 334. pantu.

2.   Ja vīna produkti apgrozībā atrodas kopā ar dokumentu, kas minēts 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā, apliecinājumu par izvešanu no Savienības muitas teritorijas izveido saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 334. pantu. Šādā gadījumā nosūtītājs vai pilnvarota persona, kas rīkojas nosūtītāja vārdā, uz pavaddokumenta, izmantojot vienu no šīs regulas V pielikuma D iedaļas norādēm, atzīmē minētās īstenošanas regulas 331. pantā minēto atsauci uz eksporta deklarāciju, kuru izdevusi eksporta muitas iestāde.

3.   Ja vīna produktus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (17) VII sadaļas I un V nodaļu un Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 VII sadaļas I nodaļu, piemērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. panta d) punktā paredzēto procedūru “izvešana pārstrādei”, uz laiku eksportē uz kādu no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, lai tur tos uzglabātu, nogatavinātu un/vai iepildītu tarā, minētajiem vīna produktiem papildus pavaddokumentam pievieno Muitas sadarbības padomes 1963. gada 3. decembra ieteikumā paredzēto informācijas lapu. Šajā lapā produkta aprakstam rezervētajās ailēs to apraksta saskaņā ar Savienības un attiecīgās valsts noteikumiem un norāda pārvadājamā vīna daudzumu.

Šo informāciju iegūst no tā pavaddokumenta oriģināla, ar kuru kopā vīns ir transportēts līdz muitas iestādei, kas izsniedz informācijas lapu. Informācijas lapā norāda arī sūtījuma sākotnējā pavaddokumenta veidu, datumu un numuru.

Kad pirmajā daļā minētos produktus ieved atpakaļ Savienības muitas teritorijā, informācijas lapu pienācīgi aizpilda kompetentā EBTA muitas iestāde. Ja šāda dokumenta ailē “Preču apraksts” ir ierakstīta pirmajā daļā prasītā informācija, dokumentu uzskata par līdzvērtīgu pavaddokumentam, kas vajadzīgs preču transportēšanai līdz galamērķa muitas iestādei Savienībā vai līdz to nodošanai patēriņam.

Attiecīgā Savienības muitas iestāde apzīmogo sūtījuma saņēmēja vai viņa pārstāvja uzrādītā dokumenta kopiju vai fotokopiju un atdod to viņam šīs regulas prasību izpildes vajadzībām.

14. pants

Tarā neiepildītu vīna produktu sūtījumi

1.   Ja neizmanto 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā vai 10. panta 5. punktā minēto datorizēto sistēmu vai informācijas sistēmu vai ja šī sistēma neļauj izkraušanas vietas kompetentajai iestādei būt informētai, tarā neiepildītu vīna produktu nosūtītājs ne vēlāk kā transportlīdzekļa izbraukšanas brīdī tās teritorijas kompetentajai iestādei, kur atrodas iekraušanas vieta, nosūta pavaddokumenta kopiju attiecībā uz šādiem produktiem:

a)

Savienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litru: i) vīns, kas paredzēts pārstrādāšanai ACVN vai AĢIN vīnā, vienas šķirnes vīnogu vīns vai konkrēta vīnogu ražas gada vīns vai vīns, kas paredzēts iepildīšanai tarā, lai šo vīnu tirgotu tādu, kāds tas ir; ii) rūgstoša vīnogu misa; iii) rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa; iv) svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu; v) vīnogu sula; vi) koncentrēta vīnogu sula;

b)

ārpussavienības izcelsmes produkti, kuru daudzums pārsniedz 60 litru: i) svaigās vīnogas, izņemot galda vīnogas; ii) vīnogu misa; iii) rektificēta vai nerektificēta koncentrēta vīnogu misa; iv) rūgstoša vīnogu misa; v) svaigu vīnogu misa, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu; vi) vīnogu sula; vii) koncentrēta vīnogu sula; viii) deserta vīns, paredzēts tādu produktu gatavošanai, uz kuriem neattiecas KN kods 2204;

c)

jebkādas izcelsmes produkti jebkurā pārvadāšanas daudzumā, neskarot 9. pantā norādītos atbrīvojumus: i) vīna nogulsnes; ii) vīnogu čagas, paredzētas destilēšanai vai cita veida rūpnieciskai pārstrādei; iii) čagu vīns; iv) vīns, kas stiprināts destilācijai; v) vīns no tādu šķirņu vīnogām, kuras klasifikācijā, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. pantu, attiecībā uz vīnogu novākšanas vietas administratīvo vienību nav minētas kā vīna vīnogu šķirnes; vi) produkti, kurus nedrīkst piedāvāt vai piegādāt tiešam patēriņam pārtikā.

Tās teritorijas kompetentā iestāde, kur atrodas iekraušanas vieta, par transportēšanas sākumu paziņo tās teritorijas kompetentajai iestādei, kur atrodas izkraušanas vieta.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts drīkst noteikt citu termiņu, kurā pavaddokumenta kopija nosūtāma attiecībā uz tādu vīna produktu sūtījumiem, kuru transportēšana pilnībā notiek šīs dalībvalsts teritorijā.

15. pants

Trešās valsts produktu sūtījumi vai tādu Savienības produktu sūtījumi, kas sākotnēji bijuši eksportēti uz trešo valsti

1.   Lai drīkstētu Savienības muitas teritorijā transportēt brīvā apgrozībā laistu trešās valsts produktu sūtījumus, pavaddokumentu veido, par paraugu ņemot 20. pantā minēto VI-1 dokumentu vai 26. vai 27. pantā minētu līdzvērtīgu dokumentu, un tajā ietver šādu informāciju vai dod kompetentajām iestādēm piekļuvi šādai informācijai:

a)	VI-1 dokumenta numurs vai atsauce uz vienu no 26. un 27. pantā minētajiem dokumentiem;

b)	tās trešās valsts struktūras nosaukums un adrese, kura aizpildījusi a) apakšpunktā minēto dokumentu vai to aizpildīt atļāvusi ražotājam;

c)	iepriekš a) apakšpunktā minētā dokumenta aizpildīšanas datums.

VI-1 dokumentu, 26. vai 27. pantā minētu līdzvērtīgu dokumentu vai 22. pantā minēto VI-2 izrakstu operatoram jāspēj uzrādīt ikreiz, kad to pieprasa dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.   Lai drīkstētu Savienības muitas teritorijā transportēt tādu Savienības izcelsmes vīna produktu sūtījumus, kuri sākotnēji bijuši eksportēti uz trešo valsti vai uz teritoriju, kas minēta Direktīvas 2008/118/EK 5. panta 2. un 3. punktā, pavaddokumentā ietver šādu informāciju vai dod kompetentajām iestādēm piekļuvi šādai informācijai:

a)	atsauce uz šīs regulas 10. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pavaddokumentu, kas sagatavots sākotnējās nosūtīšanas vajadzībām; vai

b)	atsauces uz citiem apliecinošiem dokumentiem, kurus izdevis importētājs un kurus kompetentā iestāde atzīst par pietiekamiem, lai pierādītu produkta izcelsmi, kad to laiž brīvā apgrozībā Savienības teritorijā.

3.   Ja izmanto Direktīvas 2008/118/EK 21. panta 2. punktā minēto datorizēto sistēmu vai nosūtīšanas dalībvalsts izveidoto informācijas sistēmu, izmantotajā sistēmā patur šā panta 1. un 2. punktā norādīto informāciju.

16. pants

Saņēmēja atteikšanās no sūtījuma

Ja saņēmējs atsakās no kopā ar pavaddokumentu transportētā produkta vai tā daļas, viņš dokumenta otrā pusē uzraksta vārdus “saņēmējs atsakās pieņemt”, datumu, parakstās un vajadzības gadījumā norāda arī nepieņemto daudzumu litros vai kilogramos.

Šādā gadījumā produktu var sūtīt atpakaļ nosūtītājam kopā ar to pašu pavaddokumentu vai uzglabāt pārvadātāja telpās tik ilgi, līdz ir sagatavots jauns dokuments, ko pievieno produktam, kad to nosūta atpakaļ.

17. pants

Pavaddokumenta validēšana smaga pārkāpuma vai nozīmīgas neatbilstības gadījumā

1.   Ja kompetentā iestāde konstatē vai tai ir pamatots iemesls aizdomām, ka nosūtītājs transportē vai ir transportējis vīna produktu, kurš ražošanas apstākļu vai produkta sastāva ziņā neatbilst Savienības normām vai saskaņā ar tām pieņemtajām valsts normām, vai vīna produktu, kura pavaddokumentu sakarībā ir izdarīts smags pārkāpums, kompetentā iestāde var prasīt, lai nosūtītājs sagatavo un kompetentajā iestādē validē jaunu pavaddokumentu par attiecīgo vīna produktu.

Ja validācija notiek, tā var būt saistīta ar produkta turpmākās izmantošanas nosacījumiem vai ar produkta tirgošanas aizliegumu. Validācijas pierādījums ir kompetentās iestādes zīmogs, amatpersonas paraksts un datums.

2.   Šā panta 1. punktā minētā iestāde informē iestādi, kuras teritoriālajā atbildībā ir iekraušanas vieta. Ja transportēšana pilnībā notiek vai ir notikusi Savienības teritorijā, piemēro 43. un 45. pantā paredzēto savstarpējās palīdzības vai neatbilstīguma aizdomu paziņošanas procedūru.

18. pants

Ar pavaddokumentiem saistīta pārkāpuma gadījumā piemērojamie pasākumi, ja pārkāpums nav smags

1.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sūtījums, kam ir jābūt ar pavaddokumentu, tiek transportēts bez šāda dokumenta vai kopā ar dokumentu, kurā uzrādītā informācija ir kļūdaina vai nepilnīga, tā veic pasākumus, lai šādu transportēšanu legalizētu, labojot būtiskās kļūdas vai sagatavojot jaunu pavaddokumentu.

Pirmajā daļā minētā iestāde apzīmogo saskaņā ar šo prasību labotos vai sagatavotos dokumentus. Stāvokļa legalizēšana konkrēto transporta operāciju nedrīkst aizkavēt ilgāk, nekā tas patiešām vajadzīgs.

Ja tas pats nosūtītājs pieļauj atkārtotus pārkāpumus, 1. punkta pirmajā daļā minētā iestāde informē iestādi, kuras teritoriālajā atbildībā ir iekraušanas vieta. Ja transportēšana pilnībā notiek Savienības teritorijā, piemēro 43. un 45. pantā paredzēto savstarpējās palīdzības vai neatbilstīguma aizdomu paziņošanas procedūru.

2.   Ja transporta operāciju nav iespējams legalizēt atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai, tajā minētā iestāde pārvadājumu aiztur. Iestāde informē nosūtītāju par pārvadājuma aizturēšanu un tās iznākumā veiktajiem pasākumiem. Šie pasākumi var ietvert produkta tirdzniecības aizliegumu.

19. pants

Nepārvarama vara vai neparedzēti incidenti

Ja transportēšanas laikā nepārvaramas varas vai kāda neparedzēta incidenta ietekmē sūtījumu, kam ir jābūt ar pavaddokumentu, nākas sadalīt vai ja tas tiek pilnīgi vai daļēji zaudēts, nosūtītājs lūdz incidenta vietai vai nepārvaramās varas notikuma vietai vistuvāko kompetento iestādi sagatavot faktu izklāstu un attiecīgi rīkoties, lai konkrēto transporta operāciju legalizētu.

II IEDAĻA

PAVADDOKUMENTI, KAS VAJADZĪGI, LAI IMPORTĒTUS VĪNA PRODUKTUS VARĒTU LAIST BRĪVĀ APGROZĪBĀ

20. pants

Importētu vīna produktu atbilstības sertifikācija

1.   Vīna produktu importēšanas gadījumā pavaddokuments sastāv no sertifikāta un analīzes protokola, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punktā minēti attiecīgi a) un b) apakšpunktā un kas abi veido vienotu dokumentu (turpmāk “VI-1 dokuments”). Tomēr VI-1 dokumenta daļa, kas atvēlēta analīzes protokolam, nav jāaizpilda, ja attiecīgie produkti nav paredzēti tiešai lietošanai pārtikā.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes [struktūras] un izraudzītās iestādes [norīkotās struktūras] vai struktūrvienības attiecīgo trešo valstu kontekstā ir tās, kas minētas šīs regulas 51. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   VI-1 dokumentu sagatavo un lieto saskaņā ar 22.–25. pantu un uzskata to par tādu, kas apliecina, ka importētais produkts:

a)	ir tāds, kam piemītošās vīna produkta īpašības ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar spēkā esošu divpusēju nolīgumu starp Savienību un trešo valsti;

b)	ir darīts no konkrēta vīnogu ražas gada vīnogām vai ir ražots no konkrētas vīna vīnogu šķirnes (šķirnēm);

c)

attiecīgā gadījumā atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes specifikācijām, kuras ir saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS līgums) vai ar Savienības tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai ar Savienības un attiecīgā vīna izcelsmes trešās valsts nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību.

21. pants

Atbrīvojumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. panta 3. punkta, piemēro šādus atbrīvojumus:

a)

VI-1 dokuments nav jāuzrāda par šādiem produktiem: i) produkti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, ja kopējais transportētais daudzums, ko var veidot arī atsevišķi sūtījumi, nepārsniedz 100 litru; ii) vīns un vīnogu sula, kas ir tādas privātpersonas personīgā īpašumā, kura Regulas (EK) Nr. 1186/2009 3. panta nozīmē maina pastāvīgo dzīvesvietu no trešās valsts uz Savienību; iii) vīns, kuru viena privātpersona citai privātpersonai sūta Regulas (EK) Nr. 1186/2009 25. panta nozīmē un kura daudzums vienā sūtījumā nepārsniedz 30 litru; iv) vīns, vīnogu misa un vīnogu sula, kura atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā Regulas (EK) Nr. 1186/2009 41. panta nozīmē un kuras daudzums vienam ceļotājam nepārsniedz 30 litru; v) Regulas (EK) Nr. 1186/2009 90. pantā definētiem gadatirgiem [tirdzniecības izstādēm] paredzēts vīns un vīnogu sula, ja minētie produkti ir iepildīti marķētā tarā, kuras ietilpība nepārsniedz divus litrus un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci; vi) vīns, vīnogu misa un vīnogu sula, kuras maksimālais daudzums ir 100 litru un kura iepildīta v) apakšpunktā neminētā tarā un tiek importēta zinātnisku un tehnisku eksperimentu vajadzībām; vii) vīni un vīnogu sula, ko importē saskaņā ar Vīnes 1961. gada 18. aprīļa Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes 1963. gada 24. aprīļa Konvenciju par konsulārajiem sakariem vai saskaņā ar citām konsulārajām konvencijām vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas Konvenciju par īpašajām misijām; viii) vīni un vīnogu sula, kas ir starptautiskās satiksmes kuģu un lidmašīnu krājumos; ix) uz trešo valsti eksportēti Savienībā pudelēs iepildīti Savienības izcelsmes vīni un vīnogu sula, ko ieved atpakaļ Savienības muitas teritorijā un tur laiž brīvā apgrozībā;

b)

ja vīns ir iepildīts marķētā tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, un ja vīna izcelsmes valsts ir piedāvājusi īpašas garantijas, ko Savienība ir pieņēmusi, un tāpēc šī valsts ir iekļauta VII pielikuma IV daļas A iedaļas sarakstā, VI-1 dokumenta daļu, kas atvēlēta analīzes protokolam, jāaizpilda tikai par: i) faktisko spirta tilpumkoncentrāciju; ii) kopējo skābumu; iii) kopējo sēra dioksīda saturu.

22. pants

VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta sagatavošanas noteikumi

1.   VI-1 dokumentu sagatavo uz VII pielikuma I daļas paraugam atbilstošas veidlapas saskaņā ar minētā pielikuma tehniskajiem noteikumiem.

To paraksta 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļautas kompetentās struktūras amatpersona un norīkotās struktūras vai struktūrvienības amatpersona.

Produktam pievieno VI-1 dokumenta oriģinālu un tā kopiju.

Pēc VII pielikuma II daļas parauga var sagatavot izrakstu (turpmāk “VI-2 izraksts”), kurš ietver VI-1 dokumenta datus vai – ja ticis uzrādīts VI-2 izraksts – šā VI-2 izraksta datus un Savienības muitas iestādes zīmogu. Produktam pievieno VI-2 izraksta oriģinālu un divas tā kopijas.

2.   VI-1 dokumentam un VI-2 izrakstam ir sērijas numurs, ko VI-1 dokumenta gadījumā piešķir kompetentā struktūra, kuras amatpersona dokumentu ir parakstījusi, bet VI-2 izraksta gadījumā – muitas iestāde, kura izrakstu ir apzīmogojusi.

23. pants

VI-1 dokumenta un VI-2 izrakstu lietojums

Pēc tam kad ir pabeigtas muitas formalitātes, kuru nokārtošana tiek prasīta, lai ar tām saistīto sūtījumu varētu laist brīvā apgrozībā, VI-1 dokumenta oriģinālu un tā kopiju vai VI-2 izraksta oriģinālu un tā kopijas nodod tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā šīs muitas formalitātes ir veiktas, un nodošana izpaužas šādi:

a)

muitas dienesti VI-1 dokumenta oriģināla un kopijas vai VI-2 izraksta oriģināla un kopiju otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu, VI-1 dokumenta oriģinālu vai VI-2 izraksta oriģinālu un tā kopiju atdod atpakaļ attiecīgajai personai un sev patur VI-1 dokumenta vai VI-2 izraksta kopiju, kuru tie glabā vismaz piecus gadus;

b)

ja sūtījums pirms laišanas brīvā apgrozībā ir jāpārsūta, jaunais nosūtītājs šo sūtījumu uzraugošajiem muitas dienestiem nodod uz sūtījumu attiecošos VI-1 dokumentu un VI-2 izrakstu vai – ja sūtījumu aptver sākotnēji sagatavots VI-2 izraksts un secīgi sagatavots VI-2 izraksts – nodod šos abus izrakstus. Ja VI-2 izrakstu nodod kopā ar VI-1 dokumentu, muitas dienesti pārliecinās, vai VI-1 dokumentā norādītās ziņas saskan ar VI-2 izrakstā norādītajām ziņām. Ja kopā nodod sākotnēji sagatavotu VI-2 izrakstu un secīgi sagatavotu VI-2 izrakstu, muitas dienesti pārliecinās, vai sākotnēji sagatavotajā VI-2 izrakstā norādītās ziņas saskan ar tām, kas norādītas secīgi sagatavotajā VI-2 izrakstā, kuram tie saskanības gadījumā uzspiež zīmogu, tādējādi abus minētos VI-2 izrakstus padarot par līdzvērtīgiem. Muitas dienesti VI-1 dokumenta oriģināla un kopijas vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģināla un kopijas otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu. VI-1 dokumenta un VI-2 izraksta oriģinālu muitas dienesti atdod atpakaļ jaunajam nosūtītājam un sev patur kopijas, kuras tie glabā vismaz piecus gadus. Tomēr VI-2 izraksts nav jāsagatavo, ja produkta sūtījumu reeksportē uz trešo valsti;

c)

ja sūtījumu pirms laišanas brīvā apgrozībā sadala, attiecīgā persona šo sūtījumu uzraugošajiem muitas dienestiem nodod uz sadalāmo sūtījumu attiecošos VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu un kopiju, kā arī par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu un divas tā kopijas. Muitas dienesti pārliecinās, vai VI-1 dokumentā vai sākotnēji sagatavotajā VI-2 izrakstā norādītās ziņas saskan ar tām, kas norādītas par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavotajā VI-2 izrakstā. Saskanības gadījumā muitas dienesti apzīmogo par katru jauno sūtījumu secīgi sagatavoto VI-2 izrakstu, tādējādi padarot to līdzvērtīgu sākotnēji sagatavotajam VI-2 izrakstam, un VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģināla un kopijas otrā pusē pievieno nodevuma uzrakstu. Secīgi sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu kopā ar VI-1 dokumenta vai sākotnēji sagatavotā VI-2 izraksta oriģinālu muitas dienesti atdod atpakaļ attiecīgajai personai un sev patur katra minētā dokumenta kopiju, kuru tie glabā vismaz piecus gadus.

24. pants

VI-1 dokumenta lietojums netiešas importēšanas gadījumā

Ja vīns no trešās valsts, kuras teritorijā tas ražots (turpmāk “izcelsmes valsts”), ir ticis eksportēts uz citu trešo valsti (turpmāk “eksportētājvalsts”), un no turienes to eksportē uz Savienību, šā vīna VI-1 dokumentu par tādu, kas ir derīgs minētā vīna importēšanai Savienībā, uzskata tad, ja eksportētājvalsts kompetentās struktūras, neveicot turpmākas šā vīna analīzes, minēto dokumentu ir sagatavojušas, par pamatu ņemot izcelsmes valsts kompetento struktūru sagatavoto VI-1 dokumentu vai tam līdzvērtīgu dokumentu, un ar nosacījumu, ka vīns:

a)	izcelsmes valstī jau ir iepildīts pudelēs un marķēts un paliek tādā stāvoklī; vai

b)	no izcelsmes valsts ticis eksportēts neiepildītā veidā un eksportētājvalstī bez turpmākas pārstrādes ir iepildīts pudelēs un marķēts.

Eksportētājvalsts VI-1 dokumentā ir iekļauts eksportētājvalsts kompetentās struktūras apliecinājums, ka konkrētais vīns ir tāds, uz ko attiecas šā panta pirmā daļa, un tāds, kas atbilst tās nosacījumiem.

Eksportētājvalsts VI-1 dokumentam ir pievienots izcelsmes valsts VI-1 dokumenta vai tam līdzvērtīga dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija.

Kompetentās trešo valstu struktūras šajā pantā ir tās, kas iekļautas 51. panta 1. punktā paredzētajā sarakstā.

25. pants

Īpaši noteikumi par konkrētu vīnu sertificēšanu

1.   Attiecībā uz deserta vīniem un vīniem, kas stiprināti destilācijai, VI-1 dokumentus par derīgiem atzīst tikai tad, ja 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļauta kompetenta struktūra dokumenta 14. ailē ir ierakstījusi:

2.   VI-1 dokumentu drīkst izmantot, lai apliecinātu, ka importētais vīns ir apzīmēts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura ir saskaņā ar TRIPS līgumu vai ar Savienības tiesību aktiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai ar Savienības un attiecīgā vīna izcelsmes trešās valsts nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību.

Tādā gadījumā dokumenta 14. ailē jābūt rakstītam:

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto 14. ailē ierakstīto apliecinājumu papildina ar šādu informāciju:

a)	pilns kompetentās izdevējstruktūras nosaukums un adrese;

b)	kompetentās struktūras amatpersonas paraksts;

c)	kompetentās struktūras zīmogs.

26. pants

Vienkāršotā procedūra

1.   VI-1 dokumentus, ko sagatavojuši tādu trešo valstu vīna ražotāji, kuras ir piedāvājušas īpašas garantijas, ko Savienība ir pieņēmusi, un tāpēc šīs valstis ir iekļautas VII pielikuma IV daļas B iedaļas sarakstā, attiecīgo trešo valstu kontekstā uzskata par VI-1 dokumentiem, ko sagatavojušas 51. panta 1. punktā paredzētā sarakstā iekļautas kompetentās struktūras un norīkotās struktūras vai struktūrvienības, ar nosacījumu, ka minētie ražotāji ir saņēmuši individuālu pilnvarojumu no šo trešo valstu kompetentajām struktūrām un ka [to inspektori] šos ražotājus pārbauda.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pilnvarotie ražotāji VI-1 dokumentus sagatavo, ierakstot šādu informāciju:

a)	dokumenta 1. ailē: savu nosaukumu un adresi un reģistrācijas numuru VII pielikuma IV daļas B iedaļas sarakstā minētā valstī;

b)	dokumenta 9. ailē: pilnvarojumu piešķīrušās trešās valsts kompetentās struktūras nosaukumu un adresi;

c)	dokumenta 10. ailē: vismaz 21. panta b) punktā paredzētās ziņas.

Izsvītrojuši vārdus “amatpersonas uzvārds un amats”, ražotāji parakstās 9. un 10. ailē paredzētajā vietā.

Zīmogs un norīkotās struktūras vai struktūrvienības nosaukums un adrese netiek prasīta.

27. pants

Elektroniskais dokuments

1.   Ja vīna produktus Savienībā importē no trešām valstīm, kurās ir ieviesta pārbaužu sistēma, ko Savienība saskaņā ar šā punkta otro daļu atzinusi par līdzvērtīgu tai sistēmai, kas ar Savienības tiesību aktiem izveidota šo pašu produktu jomā, VI-1 dokumentu drīkst aizstāt ar elektronisku dokumentu.

Trešās valsts ieviesto pārbaužu sistēmu var uzskatīt par līdzvērtīgu tai, kuru to pašu produktu jomā izveidojusi Savienība, ja sistēma atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)	tā sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz konkrētās trešās valsts teritorijā ražotu vai tirgotu vīna produktu iedabu, izcelsmi un izsekojamību;

b)	tā garantē piekļuvi izmantotajā elektroniskajā sistēmā glabātajiem operatoru, kompetento struktūru un norīkoto struktūru vai struktūrvienību reģistrācijas un identitātes datiem;

c)	tā garantē iespēju b) apakšpunktā minētos datus pārbaudīt savstarpējās administratīvās sadarbības satvarā.

Trešās valstis, kurās ieviesto pārbaužu sistēmu Savienība atzinusi par līdzvērtīgu saskaņā ar šā punkta otro daļu, iekļauj VII pielikuma IV daļas C iedaļas sarakstā.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētais elektroniskais dokuments ietver vismaz VI-1 dokumenta sagatavošanai vajadzīgo informāciju, kā arī unikālu administratīvās atsauces kodu, kuru piešķir vai kura piešķiršanu uzrauga eksportējošās trešās valsts kompetentās struktūras. Minēto kodu norāda uz tirdzniecības dokumentiem, kas vajadzīgi, lai [produktus] importētu Savienības muitas teritorijā.

3.   Eksportējošā trešā valsts pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā preces paredzēts laist brīvā apgrozībā, dod piekļuvi elektroniskajam dokumentam vai tā izveidošanai vajadzīgajiem datiem. Ja piekļuve attiecīgajām elektroniskajām sistēmām nav pieejama, šādus datus var pieprasīt arī papīra formā.

4.   Izmantojot datorizētas sistēmas, var izdot un lietot arī 22. panta 1. punktā minētos VI-2 izrakstus; sīki izstrādātus noteikumus šajā jomā nosaka kompetentās dalībvalstu iestādes. VI-2 izraksta saturs elektroniskā formātā un papīra formā ir identisks.

V NODAĻA

PREČU IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS REĢISTRS

28. pants

Preču ievešanas un izvešanas reģistra kārtošana

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 147. panta 2. punkta un ar nosacījumu, ka pievienotos, izņemtos un uzkrātos daudzumus jebkurā laikā ir iespējams pārbaudīt pēc finanšu pārskatos izmantotajiem tirdzniecības dokumentiem, preču ievešanas un izvešanas reģistrs (turpmāk šajā nodaļā “reģistrs”) nav jākārto, ja:

a)

vīna produkti, kas atrodas operatora krājumā vai ko tas piedāvā pārdošanai, visi ir marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci, un to daudzums nepārsniedz 5 litrus vai 5 kilogramus rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas un 100 litrus visu pārējo produktu;

b)	operatori dzērienus pārdod tikai patēriņam uz vietas.

2.   Dalībvalstis var prasīt, lai reģistru kārto arī tie tirgotāji, kuri nav krājumu turētāji, un šādā gadījumā tās drīkst noteikt attiecīgos noteikumus un procedūras.

3.   Dalībvalstis izveido un pastāvīgi atjaunina to operatoru sarakstu, kuriem ir pienākums kārtot reģistru. Ja šāds saraksts vai reģistrs jau ir izveidots citiem mērķiem, to var izmantot arī šīs regulas vajadzībām.

4.   Katrs uzņēmums kārto savu reģistru.

Ja mazumtirdzniecības veikali, kas preci pārdod tieši galapatērētājam, ir daļa no tā paša uzņēmuma un tos apgādā no vienas vai vairākām šim uzņēmumam piederošām centrālajām noliktavām, ikviena šāda centrālā noliktava, neskarot 1. punkta a) apakšpunktu, kārto reģistru par produktiem, kurus tā piegādā. Mazumtirdzniecības veikaliem adresētās piegādes šādā reģistrā atzīmē kā izņemtos daudzumus.

5.   Reģistra kārtošana notiek vietā, kur produktus uzglabā.

Ar nosacījumu, ka pievienotos, izņemtos un uzkrātos daudzumus to faktiskās glabāšanas vietā jebkurā laikā ir iespējams pārbaudīt pēc citiem apliecinošiem dokumentiem, kompetentās iestādes tomēr var atļaut:

a)	reģistru kārtot uzņēmuma juridiskajā adresē, ja produktus uzglabā dažādās uzņēmuma telpās, kas atrodas tajā pašā vietējā administratīvi teritoriālajā vienībā vai tās tiešā tuvumā esošās administratīvi teritoriālajās vienībās;

b)	reģistra kārtošanu uzticēt specializētai firmai.

29. pants

Reģistrā atzīmējamās darbības

1.   Operatori, kuriem ir pienākums kārtot reģistru, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 78. panta 2. punkta un 80. panta un Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA un ID pielikuma prasībām un turpat minētajām vīndarības metodēm norāda piekopto vīndarības praksi un veiktās pārstrādes un apstrādes darbības, kā arī jaunu vīndarības metožu eksperimentālo izmantošanu, pie šādas norādes iekļaujot pienācīgu atsauci uz atļauju, ko attiecīgā dalībvalsts devusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 606/2009 4. pantu.

2.   Reģistrā atzīmē Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 16. un 17. pantā noteikto informāciju par turpmāk norādītajām apstrādes darbībām, ja tādas ir veiktas, un – ja dalībvalstis ir to paredzējušas – iekļauj pienācīgas atsauces uz paziņojumiem, kuri kompetentajām iestādēm sniegti saskaņā ar 30. panta 2. punktu:

a)	spirta satura koriģēšana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 40. punkts un 10. papildinājums) un cukuru satura pazemināšana vīnogu misā, izmantojot membrānas (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 49. punkts un 16. papildinājums);

b)	bagātināšana un saldināšana (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas A un B punkts; Regulas (EK) Nr. 606/2009 11. un 12. pants un ID un II pielikums);

c)	paskābināšana un atskābināšana (Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma I daļas C un D punkts; Regulas (EK) Nr. 606/2009 13. pants un IA pielikuma 12., 13., 46., 48. un 50. punkts);

d)	apstrāde ar vīndarības kokogli (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 9. punkts);

e)	apstrāde ar kālija ferocianīdu (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 26. punkts);

f)	apstrāde, kurā izmanto elektrodialīzi vai katjonītus, lai tādā veidā nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju vai paskābināšanos katjonu apmaiņas ietekmē (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 20., 36. un 43. punkts);

g)	dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošana vīnam (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 34. punkts);

h)	ozola šķeldas izmantošana vīndarības procesā (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 38. punkts un 9. papildinājums);

i)	eksperimentāla jaunu vīndarības metožu izmantošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 4. pants);

j)	vīnā izšķīdināto gāzu daudzuma regulēšana ar membrānu kontaktfiltriem (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 52. punkts);

k)	apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju apvienojumā ar aktivēto ogli (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 53. punkts);

l)	polivinilimidazola-polivinilpirolidona kopolimēru lietošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 54. punkts);

m)	sudraba hlorīda lietošana (Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikuma 55. punkts).

3.   Reģistrā atzīmē turpmāk norādītās konkrētās darbības, ja tādas ir veiktas:

a)	Regulas (EK) Nr. 606/2009 7. un 8. pantā paredzētā sajaukšana un kupāža;

b)	pudeļu pildīšana;

c)	visu veidu dzirkstošā vīna, pusdzirkstošā vīna un gāzēta pusdzirkstošā vīna ražošana;

d)	deserta vīna ražošana;

e)	rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas ražošana;

f)	destilēšanas vajadzībām stiprināta vīna ražošana;

g)	pārstrāde citas kategorijas produktā, piemēram, aromatizētajā vīnā.

Ja notiek iepildīšana, norāda iepildītās taras vienību skaitu un saturu.

30. pants

Valsts noteikumi

1.   Dalībvalstis var pieņemt papildinošus noteikumus par informāciju, kas reģistrā atzīmējama par:

a)	28. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētiem produktiem, kas paredzēti laišanai konkrētās dalībvalsts tirgū un ir iepildīti marķētā tarā, kuras nominālā ietilpība nepārsniedz 10 litru un kura aprīkota ar vienreizlietojamu noslēgšanas ierīci;

b)	Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto kategoriju produktiem;

c)	konkrētām 29. pantā minētajām darbībām.

Dalībvalstis var paredzēt atsevišķas uzskaites ieviešanu vai esošā reģistra pielāgošanu.

2.   Neskarot pienākumu reģistrēt prasīto informāciju ikreiz, kad tiek veikta 29. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētā spirta satura koriģēšana, bagātināšana, paskābināšana un atskābināšana, dalībvalstis var prasīt, lai operatori, kas attiecīgās darbības veic minēto valstu teritorijā, noteiktā termiņā paziņotu savām kompetentajām iestādēm vai struktūrām par šādu darbību pabeigšanu vai – bagātināšanas gadījumā – plānoto uzsākšanu.

Ja dalībvalstu kompetentās inspekcijas iestādes visām konkrētā vīna produkta partijām veic sistemātiskas analītiskās pārbaudes, pirmajā daļā minētā paziņošana netiek prasīta.

VI NODAĻA

DEKLARĀCIJAS

31. pants

Produkcijas deklarācijas

1.   Ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic dalībvalstī, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu ir pienākums uzturēt atjauninātu vīna dārzu reģistru, ik gadu minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz deklarāciju par produkciju, ko tie attiecīgajā vīna gadā ir saražojuši minētajā dalībvalstī.

Dalībvalstis, kuru izveidotais ikgadēji atjauninātais vīna dārzu reģistrs ļauj konstatēt, kurš deklarētājs kādu produkciju no kādiem vīna dārza nogabaliem ir deklarējis, drīkst atbrīvot ražotājus no pienākuma deklarēt Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto informāciju. Tādos gadījumos dalībvalsts kompetentās iestādes pašas aizpilda deklarāciju, tajā norādot vīna dārzu reģistrā ierakstīto platību.

2.   Novācēji, kas pieder pie viena vai vairākiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām vai ir saistīti ar tām un kas visu savu vīnogu vai vīnogu misas produkciju ir piegādājuši šiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām, bet sev rezervējuši tiesības uz ģimenes patēriņam paredzētu jaundarītā vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 hektolitru, ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt produkcijas deklarāciju, ja tas jau ir jādara minētajiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām.

3.   Dalībvalsts, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu nav pienākuma kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, drīkst prasīt, lai ražotāji, kas uzņēmējdarbību veic šīs dalībvalsts teritorijā, iesniegtu 1. punktā minēto produkcijas deklarāciju.

Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro 2. punktu.

32. pants

Krājumu deklarācijas

1.   Ražotāji, pārstrādātāji, pudeļu pildītāji un tirgotāji, kas ir krājumu turētāji dalībvalstī, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu ir pienākums kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, ik gadu minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei deklarē vīna un vīnogu misas daudzumus, kas 31. jūlijā bijuši to krājumos.

2.   Dalībvalsts, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 145. panta 1. punktu nav pienākuma kārtot un atjaunināt vīna dārzu reģistru, drīkst prasīt, lai ražotāji, pārstrādātāji, pudeļu pildītāji un tirgotāji, kas uzņēmējdarbību veic šīs dalībvalsts teritorijā, iesniegtu 1. punktā minēto krājumu deklarāciju.

33. pants

Ražas deklarācijas

Dalībvalsts drīkst prasīt, lai visi novācēji vai daži novācēji, kas izraudzīti pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm deklarētu ražu, ko tie novākuši attiecīgajā vīna gadā.

34. pants

Apstrādes vai tirgošanas deklarācijas

1.   Dalībvalstis drīkst noteikt, ka vīnogu, vīnogu sulas un vīnogu misas gadījumā novācējiem, ražotājiem un tirgotājiem, kuri pirms Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22. un 24. pantā noteiktā produkcijas un ražas deklarāciju iesniegšanas termiņa ir apstrādājuši vai tirgojuši vīna ražošanai paredzētus vīna produktus, jāiesniedz kompetentajām iestādēm apstrādes vai tirgošanas deklarācija par vīna gadu, kurā šī apstrāde vai tirdzniecība notikusi.

2.   Ja dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu prasa, lai novācēji iesniedz apstrādes vai tirgošanas deklarāciju, tad novācēji, kas pieder pie viena vai vairākiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām vai ir saistīti ar tām un kas visu savu vīnogu vai vīnogu misas produkciju ir piegādājuši šiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām, bet sev rezervējuši tiesības uz ģimenes patēriņam paredzētu jaundarītā vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 hektolitru, ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt apstrādes vai tirgošanas deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, ja tas jau ir jādara minētajiem vīndarības kooperatīviem vai ražotāju grupām.

35. pants

Kopīgi noteikumi

Dalībvalstis drīkst pieprasīt sīkāku informāciju par vīna dārzu reģistru vai produkcijas vai krājumu deklarāciju.

Dalībvalstis drīkst atbrīvot operatoru no 31. un 32. pantā paredzēto deklarāciju iesniegšanas par vīna gadiem, kuros produkcijas nav bijis vai krājumi nav izveidoti.

VII NODAĻA

PĀRBAUDES, KOMPETENTĀS IESTĀDES, SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA UN SODI

I IEDAĻA

PĀRBAUDES, KOMPETENTĀS IESTĀDES, SAZINĀŠANĀS STRUKTŪRAS UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

36. pants

Vispārējie principi

1.   Dalībvalstis paredz pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to vīna nozares noteikumu pareizu piemērošanu, kuri Regulas (ES) Nr. 1308/2013 90. pantā un II daļas I sadaļas III nodaļā un II sadaļas II nodaļas 2. iedaļā un šajā regulā noteikti attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru un obligātajām deklarācijām. Dalībvalstis paredz iedarbīgu un uz risku balstītu oficiālo pārbaužu sistēmu.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes šādas oficiālās pārbaudes veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (18) vispārējiem principiem un neskarot šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 VI nodaļas noteikumus.

Vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmai mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļā paredzēto ar ACVN vai AĢIN apzīmēto vīna produktu pārbaudēm, kas attiecas uz atbilstību minēto produktu specifikācijas prasībām.

37. pants

Kopīgie noteikumi par pārbaudēm

1.   Neskarot izlases veidā veiktās vai uz risku balstītās analītiskās pārbaudes, kuras veic nosūtīšanas dalībvalstī, pārbaudes notiek ražošanas dalībvalstī.

Ja pārbaudes izpaužas kā paraugu ņemšana, šo pārbaužu skaits, veids un biežums ir tāds, lai tās reprezentētu visu dalībvalsts teritoriju un attiecīgā gadījumā atbilstu saražoto, tirgoto un tirgošanas nolūkā paturēto vīna nozares produktu apjomam.

2.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes ir administratīvās pārbaudes un – vajadzības gadījumā – pārbaudes uz vietas.

Administratīvās pārbaudes vajadzības gadījumā ietver kontrolpārbaudes, cita starpā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas II nodaļā paredzētās integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datiem.

Pārbaudes uz vietas iepriekš neizziņo. Visskopāko iespējamo brīdinājumu tomēr drīkst sniegt ar nosacījumu, ka netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus vai pasākumus, kuri paredz sistemātiskas pārbaudes uz vietas, šādu brīdinājumu sniedz ne agrāk kā 48 stundas pirms pārbaudes. Pārbaudi veic, pēc riska analīzes ņemot paraugus no attiecīgas procentuālās daļas ražotāju. Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod pārskatu par veiktajām pārbaudes darbībām.

3.   Attiecībā uz vīna dārzu reģistru dalībvalstis pārliecinās, vai no III un IV pielikumā prasītās vīnkopja un produkcijas dokumentācijas izrietošais strukturālais stāvoklis saskan ar faktisko stāvokli, kādā ir katrs vīnkopis un fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, no kuras tiek prasīts iesniegt 31. pantā paredzēto produkcijas deklarāciju. Minēto dokumentāciju koriģē atkarībā no šīs pārliecināšanās iznākuma.

4.   Trešo valstu vīnu un citu vīna produktu pārbaudes, pamatojoties uz VI-1 dokumentu, notiek dalībvalstī, caur kuru minētie produkti tiek ievesti Savienības teritorijā.

38. pants

Pārbaudāmās personas

1.   Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu grupas, kuru profesionālā darbība ir šajā regulā minēto pārbaužu objekts, neliek šķēršļus šo pārbaužu veikšanai un vienmēr veicina to norisi.

2.   Kad kompetentās iestādes amatpersonas ņem paraugus, attiecīgie operatori:

a)	nedrīkst nekādā veidā traucēt paraugu vākšanu; un

b)	sniedz minētajām amatpersonām visu informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/274.

39. pants

Izotopu analītiskā datubāze

Par vīna nozares kontroli atbildīgais Eiropas references centrs, izmantojot dalībvalstu norīkoto laboratoriju paziņotos datus, Savienības līmenī kārto un atjaunina izotopu analītisko datubāzi. Minētie dati, kurus iegūst, harmonizētā veidā analizējot vīna produktu komponentu, proti, etanola un ūdens, izotopus, ļauj visā tirgošanas procesā veikt vajadzīgās pārbaudes saskaņā ar analīzes metodēm, kuras noteiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. panta 5. punktam, un noteikumiem un procedūrām, kuras noteiktas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 27., 28. un 29. pantā.

40. pants

Kompetentās iestādes un sazināšanās struktūras

Dalībvalstis norīko iestādes, kuru kompetencē ir 37. pantā minēto pārbaužu veikšana. Šīm iestādēm ir efektīvai pārbaužu veikšanai pietiekams skaits atbilstīgi kvalificētu un pieredzējušu darbinieku.

Ja dalībvalsts norīko vairākas kompetentās iestādes, kuru uzdevums ir pārbaudīt atbilstību vīna nozari reglamentējošajiem noteikumiem, tā norāda katras iestādes atbildības jomu un organizē šo iestāžu sadarbību.

Katra dalībvalsts norīko vienu sazināšanās struktūru, kas atbild par saziņu ar Komisiju, pārējo dalībvalstu sazināšanās struktūrām un trešajām valstīm un pieņem un pārsūta administratīvās palīdzības pieprasījumus.

41. pants

Amatpersonu pilnvaras

Katra dalībvalsts veic visus pienācīgos pasākumus, lai atvieglotu tās kompetento iestāžu amatpersonu darbu. Tā nodrošina, lai šādas amatpersonas, vajadzības gadījumā kopā ar citu tās īpaši pilnvarotu struktūru amatpersonām:

a)	varētu piekļūt vīna dārziem, vīndarības un uzglabāšanas iekārtām, vīna produktu pārstrādes iekārtām un minēto produktu transportēšanas līdzekļiem;

b)	varētu piekļūt saimniecības tirdzniecības telpām vai noliktavām un transportlīdzekļiem, kas paredzēti, lai pārdotu, tirgotu vai transportētu vīna produktus vai produktus, kas var būt paredzēti izmantošanai vīna nozarē;

c)	varētu veikt vīna produktu un šādu produktu gatavošanā izmantojamu vielu vai produktu inventarizāciju;

d)	varētu ņemt vīna produktu un šādu produktu gatavošanā izmantojamu vielu vai produktu un pārdošanas, tirgošanas vai transportēšanas nolūkā glabātu produktu paraugus;

e)	varētu izskatīt grāmatvedības datus un citus dokumentus, ko izmanto kontroles procedūrās, un izgatavot to kopijas vai izrakstus;

f)

varētu veikt atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz vīna produktu vai šādu produktu gatavošanā izmantojamu produktu gatavošanu, paturēšanu, transportēšanu, aprakstīšanu, noformēšanu un tirgošanu, ja ir iemesls uzskatīt, ka noticis smags Savienības tiesību aktu pārkāpums, jo īpaši ja ir runa par krāpšanu vai veselības apdraudējumu.

42. pants

Pārbaužu saskaņotība un piekļuve informācijai

Attiecībā uz tādu sūtījumu pārbaudēm, kuriem pievienoti 10. pantā minētie pavaddokumenti, kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 40. pantu, ir piekļuve informācijai, kura glabājas Direktīvas 2008/118/EK 21. pantā minētajā datorizētajā sistēmā, un informācijai par to vīna produktu pārvietošanu, kuru atrašanos apritē reglamentē minētās direktīvas IV nodaļā paredzētais režīms.

Minētajām kompetentajām iestādēm ir piekļuve arī tai informācijai, kura glabājas pirmajā daļā neminētās informācijas sistēmās, kas izveidotas, lai pārbaudītu, kā notiek vīna produktu pārvietošana.

Pirmās un otrās daļas sakarībā iegūto informāciju drīkst izmantot vienīgi šīs regulas vajadzībām.

43. pants

Savstarpējā palīdzība

1.   Kad dalībvalsts kompetentā iestāde veic pārbaudes savā teritorijā, tā drīkst pieprasīt informāciju no jebkuras tādas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuru var tieši vai netieši ietekmēt minēto pārbaužu iznākums. Šādu pieprasījumu izsaka ar 40. panta trešajā daļā paredzēto sazināšanās struktūru starpniecību, un palīdzība tiek sniegta laikus.

Komisiju informē vienmēr, kad tā produkta izcelsme, kas ir pirmajā daļā minēto pārbaužu objekts, ir kādā trešā valstī un ja pārējās dalībvalstis varētu būt īpaši ieinteresētas šā produkta tirgošanā.

Pieprasījumu saņēmusī iestāde sniedz visu to informāciju, kas pieprasījumu izteikušajai iestādei varētu dot iespēju pildīt savus pienākumus.

2.   Pēc pieprasījumu izteikušās iestādes pausta pamatota lūguma pieprasījumu saņēmusī iestāde pati veic pārbaudes, kuru mērķis ir tāds, kā aprakstīts minētajā lūgumā, vai gādā, lai šādas pārbaudes veiktu kāds cits.

Pieprasījumu saņēmusī iestāde rīkojas tā, kā tā būtu rīkojusies savā vārdā.

3.   Ar pieprasījumu saņēmušās iestādes piekrišanu pieprasījumu izteikusī iestāde var norīkot amatpersonas:

a)

vai nu tās dalībvalsts kompetento iestāžu telpās, kurā pieprasījumu saņēmusī iestāde veic uzņēmējdarbību, saņemt informāciju par Regulas (ES) Nr. 1308/2013, šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 attiecīgo noteikumu piemērošanu vīna produktiem vai informāciju par šo noteikumu izpildes pārbaudīšanu un tostarp izgatavot transportēšanas un citu dokumentu kopijas vai izrakstus no reģistriem;

b)	vai pēc tam kad pieprasījumu saņēmusī iestāde par to ir laikus informēta, būt klāt pārbaudēs, kuras lūgtas saskaņā ar 2. punktu.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētās kopijas izgatavot drīkst tikai ar pieprasījumu saņēmušās iestādes piekrišanu.

4.   Pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonas vienmēr saglabā atbildību par savas dalībvalsts teritorijā veiktajām pārbaudēm.

5.   Pieprasījumu izteikušās iestādes amatpersona:

a)	uzrāda rakstisku rīkojumu, kurā norādīta tās identitāte un oficiālais amats;

b)

neskarot ierobežojumus, ko pieprasījumu saņēmušās iestādes dalībvalsts noteikusi savām amatpersonām, kuras veic attiecīgās pārbaudes, izmanto: i) piekļuves tiesības, kas paredzētas 41. panta a) un b) punktā; ii) tiesības būt informētai par to pārbaužu rezultātiem, ko pieprasījumu saņēmušās iestādes amatpersonas veikušas saskaņā ar 41. panta c) un e) punktu.

6.   Paraugu ņemšanas, apstrādāšanas un nosūtīšanas izmaksas un pārbaudes vajadzībām veiktās analītiskās un organoleptiskās testēšanas izmaksas sedz paraugu ņemšanu pieprasījušās dalībvalsts kompetentā iestāde. Šādas izmaksas aprēķina pēc likmēm, ko piemēro dalībvalstī, kuras teritorijā attiecīgās darbības ir veiktas.

44. pants

Pierādījuma spēks

Dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst atsaukties uz citu dalībvalstu kompetento iestāžu amatpersonu konstatējumiem, kas izdarīti šīs iedaļas piemērošanas sakarībā, un tiem ir tāds pats spēks kā valsts kompetentās iestādes konstatējumiem.

45. pants

Neatbilstīguma aizdomu paziņošana

Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamats aizdomām vai ja tai kļūst zināms, ka vīna produkts neatbilst attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013, šīs regulas un Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 noteikumiem par vīna produktiem vai ka tā iegūšanas vai tirgošanas nolūkā ir izdarītas krāpnieciskas darbības, minētās dalībvalsts sazināšanās struktūra par to tūlīt paziņo sazināšanās struktūrai dalībvalstīs, kuras šo noteikumu neievērošana varētu īpaši interesēt tāpēc, ka tās rezultātā var tikt veikti administratīvi pasākumi vai uzsākta tiesvedība.

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē vai ja tām ir aizdomas, ka vīna produkti ir kļuvuši par viltošanas objektu un tāpēc varētu apdraudēt patērētāju veselību vai ka tie neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. vai 90. panta prasībām, minētās dalībvalsts sazināšanās struktūra, izmantojot Komisijas izveidotu informācijas sistēmu, par to tūlīt informē Komisiju un pārējo dalībvalstu sazināšanās struktūras un – vajadzības gadījumā – attiecīgo trešo valstu sazināšanās struktūras.

II IEDAĻA

SODI

46. pants

Sods un izmaksu atgūšana neatļautu stādījumu gadījumā

Dalībvalstis uzliek naudassodu ražotājiem, kuri nepilda Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 1. punktā noteikto pienākumu.

Minimālais naudassods ir:

a)	EUR 6 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktā minēto četru mēnešu laikā no dienas, kad tam paziņots par pārkāpumu;

b)	EUR 12 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar pirmā gada laikā pēc tam, kad pagājuši minētie četri mēneši;

c)	EUR 20 000 par hektāru, ja ražotājs visus neatļautos stādījumus izar vairāk nekā gadu pēc tam, kad pagājuši minētie četri mēneši.

Ja gada ienākumi, kas gūti apgabalā, kur atrodas attiecīgie vīna dārzi, saskaņā ar aplēsēm pārsniedz EUR 6 000 no hektāra, dalībvalstis drīkst otrajā daļā noteiktās minimālās summas palielināt proporcionāli attiecīgajam apgabalam aplēstajiem vidējiem gada ienākumiem no hektāra.

Ja neatļauto stādījumu izaršanu dalībvalsts nodrošina par saviem līdzekļiem, attiecīgās izmaksas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. panta 2. punktu iekasē no ražotāja, aprēķina objektīvi, ņemot vērā darbaspēka izmaksas, iekārtu un transporta izmantošanu vai citas radušās izmaksas. Šādu izmaksu summu pieskaita piemērojamā soda apjomam.

47. pants

Ar pavaddokumentiem un VI-1 dokumentiem saistītais sods par neatbilstību dažiem Savienības noteikumiem

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē vai ja tām ir aizdomas, ka vīna produkti ir kļuvuši par viltošanas objektu un tāpēc varētu apdraudēt patērētāju veselību vai ka tie neatbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 80. vai 90. panta prasībām, attiecībā uz 8. panta 1. punktā minētajiem operatoriem var tikt apturēta 10., 11. un 12. panta piemērošana.

2.   Ja 1. punktā minētā konstatēšana vai aizdomas attiecas uz importētiem vīniem, var tikt apturēta 26. un 27. panta piemērošana.

48. pants

Sods par preču ievešanas un izvešanas reģistra nekārtošanu, deklarāciju neiesniegšanu vai paziņojumu neizdarīšanu

1.   Operatori, kuriem ir pienākums kārtot preču ievešanas un izvešanas reģistru, iesniegt produkcijas, krājumu vai ražas deklarācijas vai paziņot kompetentajām iestādēm, kad tie veic 30. panta 2. punktā minētās darbības, un kuri šādu reģistru nekārto, šādas deklarācijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22., 23. un 24. pantā minētajos termiņos neiesniedz vai šādu paziņojumu dalībvalsts atbilstīgi 30. panta 2. punktam noteiktajā termiņā neizdara, saņem administratīvu sodu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais sods ir naudassods, kura lielumu dalībvalstis nosaka un kuru tās piemēro, par pamatu ņemot produktu vērtību un krāpšanas nestos finansiālos labumus vai ekonomiskos zaudējumus.

3.   Būtiskas vai atkārtotas neatbilstības gadījumā, kad deklarācijas 1. punktā minētajos termiņos nav iesniegtas, attiecīgais operators zaudē iespēju kārtējā vai nākamajā finanšu gadā izmantot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. un 50. pantā paredzētos atbalsta pasākumus, izņemot šādus gadījumus:

a)	ja Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 22., 23. un 24. pantā minētie termiņi ir nokavēti par ne vairāk kā 15 darbdienām, piemēro tikai administratīvo sodu, kas minēts 2. punktā;

b)

ja 1. punktā minētajās deklarācijās dalībvalstu kompetentās iestādes konstatē nepilnības vai neprecizitātes un ja trūkstošajai vai neprecīzajai informācijai ir būtiska nozīme Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. un 50. pantā paredzēto atbalsta pasākumu pareizā piemērošanā, izmaksājamo atbalstu proporcionāli samazina par summu, kuru kompetentā iestāde nosaka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu.

49. pants

Ārkārtas apstākļi un acīmredzamas kļūdas

1.   Šajā regulā paredzētos sodus nepiemēro ārkārtas apstākļos Regulas (ES) Nr. 1306/2013 2. panta 2. punkta nozīmē.

2.   Ja konstatētas acīmredzamas kļūdas, kuras kompetentā iestāde ir atzinusi, jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai lūgumu, ko dalībvalsts saņēmusi saistībā ar šo regulu, var koriģēt jebkurā brīdī pēc tā saņemšanas.

VIII NODAĻA

PAZIŅOJUMI

50. pants

Paziņojamā informācija

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo šādu informāciju:

a)	normatīvie un administratīvie akti, kurus tās pieņēmušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 120. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šo regulu un Īstenošanas regulu (ES) 2018/274;

b)	to kompetento iestāžu nosaukums un adrese, kuras atbild par oficiālo analīžu veikšanu, sertifikācijas procedūras administrēšanu un ar reģistriem un pavaddokumentiem saistītajām pārbaudēm;

c)	to kompetento iestāžu nosaukums un adrese, kuras atbild par vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanu un kuras atbild par vīna dārzu reģistra kārtošanu un atjaunināšanu un ar ražošanas potenciālu saistītas atjauninātās informācijas iesniegšanu;

d)	II pielikuma H iedaļas pirmās daļas 1) un 2) punktā minētās robežvērtības;

e)	pasākumi, kurus tās veikušas, lai īstenotu VII nodaļas noteikumus (tikai ja šo pasākumu paziņošanai ir nozīme dalībvalstu sadarbības kontekstā), un katras dalībvalsts norīkotās sazināšanās struktūras nosaukums un adrese;

f)	nosacījumi, kurus tās piemēro attiecībā uz 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iii) punktā un b) apakšpunktā minēto pavaddokumentu sagatavošanu;

g)	vīna vīnogu šķirnes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 81. panta un 120. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošana.

2.   Dalībvalstis Komisijai paziņo visas izmaiņas to kompetento iestāžu un sazināšanās struktūru nosaukumā un adresē, kas Komisijai paziņotas saskaņā ar 1. punktu.

3.   Šā panta 1. punktā paredzēto paziņošanu veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 34. pantu.

51. pants

Paziņotās informācijas publiskošana

1.   Pamatojoties uz trešo valstu kompetento iestāžu paziņojumiem, Komisija sagatavo un atjaunina sarakstus, kuros ir šāda informācija:

a)	par VI-1 dokumentu izdošanu atbildīgo produkta izcelsmes valsts kompetento iestāžu nosaukums un adrese;

b)	izcelsmes valsts norīkoto struktūru vai struktūrvienību nosaukums un adrese vai – ja izcelsmes valstī tādu nav – ārpus produkta izcelsmes valsts esoša laboratorija, kas jau ir pilnvarota VI-1 dokumentos aizpildīt analīzes protokola daļu;

c)	to vīna ražotāju un pārstrādātāju nosaukums, adrese un oficiālais reģistrācijas numurs, kurus produkta izcelsmes valsts ir pilnvarojusi sagatavot VI-1 dokumentus;

d)	tādas vienas sazināšanās struktūras nosaukums un adrese, kura katrā trešā valstī ir norīkota administratīvās palīdzības pieprasījumu pieņemšanai un pārsūtīšanai un savas valsts pārstāvēšanai saziņā ar Komisiju un dalībvalstīm.

2.   Komisija publisko 50. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto kompetento iestāžu nosaukumu un adresi, 50. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto un ar ražošanas potenciālu saistīto informāciju, 50. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās sazināšanās struktūras nosaukumu un adresi, 50. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētās vīna vīnogu šķirnes un šā panta 1. punktā minētos sarakstus.

IX NODAĻA

GROZĪJUMI, ATCELŠANA, PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 555/2008

Regulu (EK) Nr. 555/2008 groza šādi:

1)	svītro 1., 21., 22. un 23., 38.–54., 74., 83.–95.a un 98.–102. pantu;

2)	svītro IX–XIII un XVI–XXI pielikumu.

53. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 606/2009

Regulu (EK) Nr. 606/2009 groza šādi:

1)	svītro 12. un 13. pantu;

2)

iekļauj šādu 14.a un 14.b pantu: “14.a pants Spirta minimālā procentuālā satura noteikšana blakusproduktiem 1.   Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļas 1. punktu, dalībvalstis nosaka minimālo spirta procentuālo saturu, kādam jābūt no vīna atdalītajā blakusproduktā salīdzinājumā ar spirta procentuālo saturu saražotajā vīnā. Šo minimālo procentuālo saturu dalībvalstis drīkst koriģēt pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. 2.   Ja atbilstošais procentuālais saturs, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 1. punktu, netiek sasniegts, attiecīgais operators piegādā paša saražotu vīnu tādā apjomā, kas ir pietiekams, lai minimālo procentuālo saturu sasniegtu. 3.   Lai noteiktu spirta saturu blakusproduktos salīdzinājumā ar spirta saturu saražotajā vīnā, pieņem, ka standarta dabiskā spirta tilpumkoncentrācija dažādajās vīnkopības zonās ir šāda: a) 8,0 % A zonā; b) 8,5 % B zonā; c) 9,0 % C I zonā; d) 9,5 % C II zonā; e) 10,0 % C III zonā. 14.b pants Blakusproduktu realizēšana 1.   Vīndarības procesa vai cita kompetentās iestādes uzraudzīta vīnogu pārstrādes procesa blakusproduktus ražotāji no šā procesa izņem, ievērojot nodošanas un reģistrācijas prasības, kas noteiktas attiecīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (*1) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (*2) 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punktā un 18. pantā. 2.   Izņemšanu veic nekavējoties un ne vēlāk kā tā vīna gada beigās, kurā blakusprodukti tikuši iegūti; ievēro piemērojamos Savienības vides tiesību aktus. 3.   Dalībvalstis drīkst nolemt, ka blakusprodukti no procesa nav jāizņem ražotājiem, kuri attiecīgajā vīna gadā savās telpās nav saražojuši vairāk par 50 hektolitriem vīna vai vīnogu misas. 4.   Ražotāji var izvēlēties vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu realizēšanas pienākumu izpildīt, daļu blakusproduktu vai tos visus nododot destilēšanai. Šādu blakusproduktu realizēšanas veidu apliecina dalībvalsts kompetentā iestāde. 5.   Dalībvalstis, pamatodamās uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var nolemt, ka to teritorijā vīndarības vai citādas vīnogu pārstrādes blakusproduktu pilnīga vai daļēja nodošana destilēšanai ir obligāta visiem vai dažiem ražotājiem. (*1)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.)." (*2)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem, un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).”"

54. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 607/2009

Regulas (EK) Nr. 607/2009 63. pantu svītro.

55. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Deleģēto regulu (ES) 2015/560.

56. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2009. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 27.5.2009., 15. lpp.).

(6)  Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.).

(8)  Komisijas 2014. gada 15. decembra Deleģētā regula (ES) 2015/560, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu (OV L 93, 9.4.2015., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2017. gada 11. decembra Īstenošanas regula (ES) 2018/274, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem, un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 60. lpp.).

(10)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Lēmums Nr. 1152/2003/EK par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.).

(14)  Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.).

(15)  Komisijas 1992. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī (OV L 369, 18.12.1992., 17. lpp.).

(16)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(17)  Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---