9.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 147/1

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 531/2012 (3) ir ieviesta vienota pieeja regulējumam par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā.

(2)

Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumā izklāstītajā digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai Telesakaru vienotā tirgus pakete, kas pēc tam pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (4), tiek uzskatīta par pirmo soli mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu likvidēšanā, tādējādi atbalstot digitālā vienotā tirgus izveidi Savienībā.

(3)

Ar Regulu (ES) 2015/2120 izveido jaunu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas mehānismu Savienības mērogā regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem, lai no 2017. gada 15. jūnija atceltu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, neizkropļojot iekšzemes un apmeklētos tirgus.

(4)

Ar Regulu (ES) 2015/2120 ieviesto mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana, ko dēvē arī par “abonēšanu viesos kā mājās” (RLAH), ir nepieciešama, lai visā Savienībā izveidotu digitālu vienoto tirgu un atvieglotu tā darbību. Tomēr ar minēto regulu vien nepietiek, lai nodrošinātu pienācīgu viesabonēšanas tirgus darbību. Tādēļ ar šo regulu būtu jāveicina tas, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas dēļ netiktu skarti iekšzemes tirgos ieviestie cenu noteikšanas modeļi.

(5)

Uz viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija attiecas jebkurš Komisijas ierosināts leģislatīvs akts, kurā, pamatojoties uz iepriekš veikto viesabonēšanas vairumtirgu pārskatīšanu, paredzēti atbilstoši pasākumi.

(6)

Komisija ir veikusi visaptverošu viesabonēšanas vairumtirgu pārskatīšanu nolūkā izvērtēt, kuri pasākumi ir nepieciešami, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas varētu atcelt no 2017. gada 15. jūnija.

(7)

Ņemot vērā tās pārskatīšanā izdarītos konstatējumus, Komisija 2016. gada 15. jūnijā pieņēma ziņojumu par vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgus pārskatīšanu (“Komisijas ziņojums”). Komisijas ziņojumā konstatēts, ka, lai nodrošinātu, ka mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus var nodrošināt par iekšzemes mazumtirdzniecības cenām, vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem jābūt pieejamiem par cenām, kas ļauj vietējiem operatoriem nodrošināt RLAH. Lai gan valstu viesabonēšanas vairumtirgi, kuros ir pilnīga konkurence un cenas atbilst apmeklēto sakaru tīklu pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksām, neapšaubāmi varēja uzlabot RLAH ilgtspēju, Komisijas ziņojumā konstatēts, ka tas tā nav. Komisijas ziņojumā konstatēts arī, ka ir maz ticams, ka tikai turpmākās saistības nodrošināt mazumtirdzniecības RLAH radīs labi funkcionējošus viesabonēšanas vairumtirgus, kas ļautu no 2017. gada 15. jūnija Savienībā ieviest RLAH.

(8)

Sevišķi tas, kā pašreiz darbojas viesabonēšanas vairumtirgi, var ietekmēt konkurenci un ieguldījumus vietējo operatoru iekšzemes tirgos, jo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas, salīdzinot ar galalietotājiem piemērotajām iekšzemes mazumtirdzniecības cenām, ir pārmērīgi augstas. Tas īpaši attiecas uz mazākiem operatoriem, mobilo virtuālo sakaru tīklu operatoriem (MSVTO) vai operatoriem ar pārsvarā izejošu datu plūsmu, tādējādi padarot RLAH par strukturāli neilgtspējīgu.

(9)

Viesabonēšanas vairumtirgus darbībai būtu jāļauj operatoriem atgūt visas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas, kas radušās, sniedzot regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Šādi tiktu saglabāts stimuls ieguldīt līdzekļus apmeklētajos sakaru tīklos un izvairīties no konkurences traucējumiem apmeklētajā vietējā tirgū, ko rada to operatoru veikta regulējuma arbitrāža, kuri izmanto vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai konkurētu apmeklētajos vietējos tirgos.

(10)

Ņemot vērā identificētos šķēršļus, šobrīd viesabonēšanas vairumtirgos piemērojamie pasākumi būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu lielums ļauj Savienībā ilgtspējīgi nodrošināt RLAH.

(11)

Lai varētu attīstīties efektīvāks un integrētāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda lielāka konkurence, risinot sarunas par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, būtu jādod operatoriem alternatīva iespēja vienoties par inovatīvām vairumtirdzniecības cenu shēmām, kas nav tieši saistītas ar faktisko patērēto apjomu, piemēram, par fiksētiem maksājumiem, priekšapmaksu vai uz jaudu balstītiem līgumiem vai cenu shēmām, kas atspoguļo pieprasījuma izmaiņas gada garumā. Tāpēc sarunās iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai vienoties par maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemērošanu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu darbības laikā. Tādējādi tiktu izslēgta iespēja, ka kāda no pusēm vēlāk pieprasa uz apjomu balstīto maksimālo vairumtirdzniecības maksu piemērošanu faktiskajam patēriņam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 531/2012. Šai alternatīvai nebūtu jāskar pienākumi sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus saskaņā ar minēto regulu.

(12)

Būtu jāprecizē nosacījumi, kurus var iekļaut standartpiedāvājumos, lai mobilo sakaru tīklu operatoriem dotu iespēju novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi. Jo īpaši, ja apmeklētā sakaru tīkla operatoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, tam vajadzētu būt iespējai kopsavilkuma veidā un pilnīgā saskaņā ar Savienības un valsts datu aizsardzības prasībām no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja prasīt informāciju, kas ļauj noteikt, vai ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu ir pastāvīgas viesabonēšanas situācijā vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, piemēram, informāciju par to, kāda ir to klientu daļa, kuru iekšzemes pakalpojumu patēriņš ir niecīgs salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu. Turklāt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu izbeigšana ar mērķi novērst pastāvīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanu vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi būtu jāveic tikai tad, ja jautājumu nav izdevies atrisināt ar mazāk stingriem pasākumiem. Šādai izbeigšanai būtu nepieciešama apmeklētā sakaru tīkla operatora kompetentās valsts regulatīvās iestādes iepriekšēja atļauja, vislielākajā mērā ņemot vērā Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) atzinumu gadījumos, kad ar to ir notikusi apspriešanās. Mazāk stingri pasākumi varētu būt augstāku vairumtirdzniecības maksu noteikšana, nepārsniedzot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, kuras šajā regulā paredzētas tādiem apjomiem, kas pārsniedz līgumā iepriekš noteikto datu kopējo apjomu.

Šādām augstākām vairumtirdzniecības maksām vajadzētu būt noteiktām iepriekš vai arī no brīža, kad apmeklētā sakaru tīkla operators ir konstatējis, ka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, un ir informējis par to vietējā sakaru tīkla operatoru. Mazāk stingri pasākumi varētu būt arī vietējā sakaru tīkla operatora apņemšanās pieņemt vai pārskatīt godīgas izmantošanas politiku, ko tas piemēro saviem klientiem saskaņā ar detalizētiem noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 531/2012 6.d pantu, vai arī iespēja, ka apmeklētā sakaru tīkla operators var prasīt, lai līgums par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu tiktu pārskatīts. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā valsts regulatīvajai iestādei, ievērojot uzņēmējdarbības konfidencialitāti, būtu jāpublisko informācija par atļaujas pieprasījumiem izbeigt šādus vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus.

(13)

Savienības līmenī būtu jāsaglabā reglamentējoši pienākumi attiecībā uz noteikumiem par vairumtirdzniecības maksām, jo jebkurš pasākums, kas visā Savienībā ļauj nodrošināt RLAH, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, varētu radīt risku izjaukt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējo tirgu un neveicinātu konkurenci. Nosakot pienācīga līmeņa vairumtirdzniecības maksas, būtu jāveicina ilgtspējīga konkurence, tostarp ar jaunienācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

(14)

Maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jākalpo par aizsargājošu līmeni un būtu jānodrošina, ka operatori var atgūt savas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas. Tām būtu arī jāļauj plaši un ilgtspējīgi nodrošināt RLAH, vienlaikus saglabājot komerciālu sarunu iespējas operatoru starpā.

(15)

Aplēstās vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, tostarp saistītās un kopējās izmaksas, tika izvērtētas, pamatojoties uz vairākiem avotiem. Viens avots bija vispārējais vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu izmaksu modelis, kas ietver valstu datus un balstās uz valstu regulatīvo iestāžu izmantoto metodi mobilo sakaru savienojumu tarifu ierobežojumu noteikšanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Otrs avots bija alternatīvo izmaksu aplēses, kas balstītas uz visā Savienībā vienotu mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu regulējumu. Izvērtējums balstījās arī uz pašreizējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksām par nelīdzsvarotu datplūsmu Savienībā un datiem par pašreizējām vairumtirdzniecības piekļuves maksām iekšzemes tirgos.

(16)

Attiecībā uz izmaksu aplēsēm ņēma vērā potenciālo viesabonēšanas datplūsmas sezonālā rakstura ietekmi uz kopējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksām valstu līmenī. Šādas aplēses norādīja uz līdzsvarojošajiem elementiem, kas mazinātu jebkuru potenciālo izmaksu pieaugumu, ko radītu viesabonēšanas datplūsmas sezonalitāte. Jo īpaši datu pakalpojumu sakarā pieaugošs iekšzemes pieprasījums nozīmē to, ka konkrētā gada sezonālās datplūsmas maksimumu nākamajā(-os) gadā(-os) varētu pārspēt kopējais iekšzemes pieprasījums. Attiecīgi, tā kā zemes publiskie mobilo sakaru tīkli tiek paplašināti, lai tiktu galā ar minēto iekšzemes tirgus radīto vispārējā pieauguma tendenci, ir maz ticams, ka sezonālu viesabonēšanas datu plūsmu radīti tīkla pieprasījuma maksimumi palielinās mobilo tīklu paplašināšanas izmaksas. Saistībā ar balss zvaniem, kuru pieprasījums ir stabilāks, dažās dalībvalstīs sezonālie viesabonēšanas maksimumi var iespaidot kopējās tīkla paplašināšanas izmaksas. Tomēr ir iespējams, ka šādus vietēja mēroga sezonālos datplūsmas maksimumus rada arī iekšzemes lietotāji, kas pārvietojas uz tūrisma reģioniem, un šos maksimumus var nedaudz samazināt viesabonēšanas lietotāju radīta kompensējošā ietekme, kas veidojas, tiem izmantojot jaudu lielpilsētu teritorijās vasaras brīvdienu laikā.

(17)

Datu pakalpojumu izmantošana Savienībā un visā pasaulē strauji pieaug. RLAH ieviešanai no 2017. gada 15. jūnija būtu jāveicina minētā izaugsme viesabonēšanas kontekstā, tādējādi ievērojami samazinot pārsūtīto datu izmaksas uz vienību. Lai varētu ņemt vērā datu pakalpojumu izmantošanas pieaugumu un pārsūtīto datu izmaksu uz vienību samazināšanos, maksimālajai vairumtirdzniecības maksai par regulētiem viesabonēšanas datu pakalpojumiem katru gadu būtu jāsamazinās un tā būtu jānosaka euro par gigabaitu, vienu gigabaitu pielīdzinot 1 000 megabaitiem. Nosakot maksimālo vairumtirdzniecības maksu par regulētiem viesabonēšanas datu pakalpojumiem, ir ņemti vērā visi piekļuves komponenti, kas nepieciešami, lai būtu iespējams sniegt viesabonēšanas pakalpojumus, tostarp tranzīta izmaksas par datu plūsmas nosūtīšanu līdz vietējā tīkla operatora norādītajam plūsmu apmaiņas punktam.

(18)

Apsverot vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu aizsardzības lomu dubultā mērķa sasniegšanā – nodrošināt, ka vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji atgūst visas savas attiecīgās izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka RLAH ilgtspējas trūkums paliek izņēmuma gadījums –, būtu jāņem vērā katra vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu portfelis un to sagaidāmais datplūsmas apjoms.

(19)

Tāpēc būtu ievērojami jāpazemina esošās maksimālās vairumtirdzniecības maksas par balss zvanu, SMS un datu pakalpojumu viesabonēšanu.

(20)

Nodrošinot uzņēmējdarbības konfidencialitāti un lai uzraudzītu un pārraudzītu Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanu un attīstību viesabonēšanas vairumtirgos, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju par vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem, kuros nav paredzēta maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošana. Minētajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju arī par tādu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu noteikumu pieņemšanu un piemērošanu, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu, un par jebkādu vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kuri ceļo Savienībā.

(21)

Īpašais cenu regulējums, kāds piemērojams vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, paredz, ka saliktam produktam, kas var ietvert arī citus vairumtirdzniecības piekļuves un savienojamības pakalpojumus, jo īpaši tos, uz kuriem attiecas valsts vai, iespējams, pārrobežu regulējums, piemēro kopējo Savienības maksas ierobežojumu. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka samazināsies Savienības līmenī pastāvošās atšķirības minēto pakalpojumu regulējumā, jo īpaši, piemērojot papildu pasākumus, kādi var tikt veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK (5) (Pamatdirektīva), lai nodrošinātu regulatīvo pieeju lielāku saskaņotību. Tikmēr visi strīdi apmeklēto sakaru tīklu operatoru un citu operatoru starpā par tarifiem, kas piemēroti regulētajiem pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, būtu jārisina, ņemot vērā BEREC izdotu atzinumu, ja ar to ir notikusi apspriešanās, saskaņā ar īpašiem regulatīvajiem pienākumiem, kas attiecas uz viesabonēšanu, kā arī saskaņā ar Pamatdirektīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/19/EK (6), 2002/20/EK (7) un 2002/22/EK (8).

(22)

Ir nepieciešams uzraudzīt un regulāri pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu darbību un to savstarpējo mijiedarbību ar viesabonēšanas mazumtirgiem, ņemot vērā konkurences un tehnoloģijas attīstību un datu plūsmas. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā visus attiecīgos BEREC ziņojumus, līdz 2018. gada 15. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma ziņojums, kurā ir apkopota mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ietekme. Pēc tam Komisijai būtu jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei ik pēc diviem gadiem. Pirmais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2019. gada 15. decembrim. Komisijai savā divgadu ziņojumā būtu jo īpaši jānovērtē, vai RLAH ir kāda ietekme uz mazumtirdzniecības tirgū pieejamo tarifa plānu attīstību. Tajā būtu jāietver, no vienas puses, novērtējums par tādu tarifa plānu parādīšanos, kuri ietver tikai iekšzemes pakalpojumus un kuri izslēdz mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kopumā, tādējādi apdraudot RLAH mērķi, un, no otras puses, novērtējums par vienotas likmes tarifa plānu pieejamības samazināšanos, kas varētu arī izraisīt zaudējumus patērētājiem un negatīvi ietekmēt digitālo vienoto tirgu. Komisijas divgadu ziņojumā būtu jo īpaši jāanalizē tas, kādā mērā izņēmuma kārtā regulatīvās iestādes ir atļāvušas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, vietējo sakaru tīklu operatoru spēja uzturēt iekšzemes maksas modeļus un apmeklēto sakaru tīklu operatoru spēja atgūt regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas faktiski radītās izmaksas. Lai varētu sagatavot šādus ziņojumus, kas ļautu novērtēt, kā viesabonēšanas tirgi pielāgojas RLAH noteikumiem, pēc šo noteikumu īstenošanas būtu jāsavāc pietiekami dati par šo tirgu darbību.

(23)

Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos un regulāri ziņotu par izmaiņām faktiskajās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksās par nelīdzsvarotu datplūsmu starp pakalpojumu sniedzējiem viesabonēšanas jomā, BEREC būtu jāvāc dati no valstu regulatīvajām iestādēm par faktiskajām maksām, ko attiecīgi piemēro par līdzsvarotu un nelīdzsvarotu datplūsmu. BEREC būtu jāvāc dati arī par gadījumiem, kad vairumtirdzniecības viesabonēšanas līguma puses ir atteikušās no maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošanas vai arī vairumtirdzniecības līmenī ir īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut pastāvīgu viesabonēšanu vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi citiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem, kamēr tie periodiski ceļo Savienībā. Pamatojoties uz savāktajiem datiem, BEREC būtu regulāri jāziņo par attiecību starp mazumtirdzniecības cenām, vairumtirdzniecības maksām un vairumtirdzniecības izmaksām viesabonēšanas pakalpojumiem.

(24)

Komisijai, BEREC un valsts regulatīvajām iestādēm būtu pilnībā jānodrošina uzņēmējdarbības konfidencialitāte, veicot informācijas apmaiņu Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanas pārskatīšanas, uzraudzības vai pārraudzības nolūkos. Tāpēc atbilstībai uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasībām nebūtu jāliedz valsts regulatīvajām iestādēm laikus apmainīties ar konfidenciālu informāciju šādos nolūkos.

(25)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 531/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo valstu pasākumi nespēj nodrošināt to, ka noteikumi par viesabonēšanas vairumtirgiem atbilst Savienības noteikumiem par mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, bet valstu viesabonēšanas vairumtirgu pārrobežu ietekmes uz valstu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem Savienībā dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

2)

regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   No 2017. gada 15. jūnija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts minētajā apmeklētajā sakaru tīklā, ietverot, cita starpā, savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,032 par minūti. Minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu, neskarot 19. pantu, saglabā EUR 0,032 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2.   Šā panta 1. punktā minēto vidējo vairumtirdzniecības maksu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina 12 mēnešu laikposmā vai īsākā laikposmā, kāds paliek līdz maksimālās vidējās vairumtirdzniecības maksas piemērošanas laikposma beigām, kā noteikts 1. punktā, vai līdz 2022. gada 30. jūnijam neieskaitot.”;

3)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   No 2017. gada 15. jūnija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētas viesabonēšanas SMS īsziņas savienojuma uzsākšanu minētajā apmeklētajā sakaru tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 0,01 par vienu SMS īsziņu, un, neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 0,01 apmērā līdz 2022. gada 30. jūnijam.”;

4)

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   No 2017. gada 15. jūnija vidējā vairumtirdzniecības maksa, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var noteikt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam par regulētu datu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas veikta minētajā apmeklētajā sakaru tīklā, nepārsniedz aizsargvērtību EUR 7,70 par pārraidīto datu gigabaitu. Minēto maksimālo vairumtirdzniecības maksu 2018. gada 1. janvārī samazina līdz EUR 6,00 par gigabaitu, 2019. gada 1. janvārī – līdz EUR 4,50 par gigabaitu, 2020. gada 1. janvārī – līdz EUR 3,50 par gigabaitu, 2021. gada 1. janvārī – līdz EUR 3,00 par gigabaitu un 2022. gada 1. janvārī – līdz EUR 2,50 par gigabaitu. Neskarot 19. pantu, to saglabā EUR 2,50 apmērā par pārraidīto datu gigabaitu līdz 2022. gada 30. jūnijam.”;

5)

regulas 16. pantu groza šādi:

6)

regulas 17. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Strīdus apmeklēto sakaru tīklu operatoru un citu operatoru starpā par tarifiem, kas piemēroti pakalpojumiem, kuri nepieciešami vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, var iesniegt izskatīšanai kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei vai iestādēm saskaņā ar Pamatdirektīvas 20. vai 21. pantu. Šādā gadījumā kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes var apspriesties ar BEREC par darbību, kas saskaņā ar Pamatdirektīvas, īpašo direktīvu vai šīs regulas noteikumiem jāveic, lai strīdu atrisinātu. Ja ir notikusi apspriešanās ar BEREC, kompetentā valsts regulatīvā iestāde vai iestādes sagaida BEREC atzinumu, pirms tiek veikta darbība, lai strīdu atrisinātu.”;

7)

regulas 19. pantu groza šādi: