EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0235

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 ( 2014. gada 11. marts ), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē

OJ L 77, 15.3.2014, p. 85–94 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/235/oj

15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/85


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 235/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šī regula ir viens no instrumentiem, kas sniedz tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, un tā aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1889/2006 (4). Ar to izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai un atbalstam visā pasaulē, dodot iespēju sniegt palīdzību neatkarīgi no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants nosaka, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(3)

Saskaņā ar LES 2. pantu un 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Savienības pamatvērtība un mērķis, un Savienībai ir jāveicina un jāintegrē dzimumu līdztiesība visās savās darbībās.

(4)

Saskaņā ar LES 21. pantu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(5)

Saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem divi Savienības attīstības politikas galvenie pīlāri ir cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšana un iekļaujošas un noturīgas izaugsmes veicināšana. Apņemšanās ievērot, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un demokrātijas principus ir būtisks elements Savienības līgumattiecībās ar trešām valstīm.

(6)

Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 12. decembra Kopīgajā paziņojumā “Cilvēktiesības un demokrātija – ES ārējās darbības svarīgākais elements” tika piedāvāti īpaši pasākumi, lai palielinātu Savienības pieejas cilvēktiesībām un demokrātijai efektivitāti un saskaņotību.

(7)

Ar šeit izveidoto instrumentu būtu jāveicina Savienības ārējās darbības, tostarp attīstības politikas, mērķu sasniegšana, jo īpaši to mērķu sasniegšana, kuri noteikti Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgajā ziņojumā “Eiropas Konsenss” un Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma”, un tādu Savienības politikas jomu mērķu sasniegšana, kurām ir ietekme uz cilvēktiesībām, tostarp mērķus, kas izklāstīti ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā.

(8)

Saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, lai šīs regulas īstenošanā integrētu cilvēktiesību principus, Savienībai būtu jāpiemēro uz tiesībām balstīta pieeja, kas ietver visas cilvēktiesības – gan pilsoniskās un politiskās, gan ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības.

(9)

Savienības ieguldījums demokrātijā un tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā sakņojas Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un citos cilvēktiesību instrumentos, kas pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sistēmā, kā arī attiecīgos reģionālos cilvēktiesību instrumentos.

(10)

Dzimumu līdztiesība, sieviešu tiesības, tostarp pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un nediskriminācija ir cilvēka pamattiesības, kas ir būtiskas sociālam taisnīgumam, kā arī cīņai pret nevienlīdzību. To veicināšanai vajadzētu būt šīs regulas transversālai prioritātei.

(11)

Demokrātija un cilvēktiesības ir savstarpēji cieši saistīti un viens otru pastiprinoši jēdzieni, kā tas atgādināts Padomes 2009. gada 18. novembra secinājumos par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās. Pamatbrīvības – domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība – ir politiska plurālisma, demokrātiska procesa un atvērtas sabiedrības priekšnoteikumi, bet demokrātiska kontrole, vietēja atbildība un varas dalīšana ir būtiski, lai ilgtspējīgi īstenotu neatkarīgu tiesu un likuma varu, kas, savukārt, ir nepieciešama efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai.

(12)

Uzdevums veidot un saglabāt kultūru, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, un atbalstīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības rašanos, tostarp palielinot šādas sabiedrības lomu attiecīgajās valstīs un panākot, ka demokrātija funkcionē visu iedzīvotāju labā – gan īpaši steidzams un sarežģīts topošās demokrātijās – būtībā ir nebeidzams izaicinājums, kas pirmkārt un galvenokārt attiecas uz attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet kas nekādi nemazina starptautiskās sabiedrības apņemšanos. Šā uzdevuma īstenošanā ir arī nepieciešams iesaistīt dažādas iestādes, tostarp valstu demokrātiskos parlamentus un vietēji vēlētas asamblejas, kas nodrošina līdzdalību, pārstāvību, atbildes reakciju un atbildību. Šajā kontekstā īpašu uzmanību būtu jāpievērš pārejas procesā esošām valstīm, kā arī valstīm, kurās ir nestabila vai pēckonflikta situācija. Būtu jāņem vērā pieredze un atziņas, kas gūtas, pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus.

(13)

Lai pēc tam, kad Regula (EK) Nr. 1889/2006 zaudēs spēku, minētos jautājumus risinātu efektīvi, pārredzami, savlaicīgi un elastīgi, ir nepārtraukti vajadzīgi īpaši finanšu resursi un atsevišķs finanšu instruments, kas var turpināt darboties neatkarīgi.

(14)

Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, būtu jāveido tā, lai tā papildinātu dažādos citus instrumentus, kurus izmanto ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistītu Savienības politikas jomu īstenošanai. Minēto instrumentu klāsts ir plašs, sākot no politiska dialoga un diplomātiskiem demaršiem un beidzot ar dažādiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem, kas ietver gan ģeogrāfiskas, gan tematiskas programmas. Savienības palīdzībai arī būtu jāpapildina lielākā mērā ar krīzēm saistītās darbības, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (5), tostarp steidzamās darbības, kas jāveic pārejas procesa pirmajos posmos.

(15)

Saskaņā ar šo regulu Savienībai jāsniedz palīdzība globālu, reģionālu, valsts mēroga un vietēju cilvēktiesību un demokrātijas jautājumu risināšanā partnerībā ar pilsonisko sabiedrību. Šajā sakarā, pilsoniskā sabiedrība ir jāsaprot kā tāda, kas aptver visa veida sociālās darbības, ko īsteno personas vai grupas, kuras ir neatkarīgas no valsts un kuru darbības palīdz sekmēt cilvēktiesības un demokrātiju, tostarp ko īsteno cilvēktiesību aizstāvji, kā tas ir definēts ANO Deklarācijā par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības (“Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem”). Īstenojot šo regulu, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš vietējām Savienības valstu stratēģijām cilvēktiesību jomā.

(16)

Turklāt, lai gan demokrātijas un cilvēktiesību jomas mērķi arvien vairāk ir jāintegrē visos instrumentos ārējās darbības finansēšanai, Savienības palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas. Minētajai lomai būtu jādod iespēja sadarboties un veidot partnerību ar pilsonisko sabiedrību, lai risinātu delikātus cilvēktiesību un demokrātijas jautājumus, tostarp tādus jautājumus kā migrantu iespējas izmantot cilvēktiesības un patvēruma meklētāju un iekšzemē pārvietotu cilvēku tiesības, nodrošinot elastīgumu un vajadzīgās reaģēšanas spējas, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem vai palīdzības saņēmēju vajadzībām, vai krīzes laikposmiem. Šai regulai būtu arī jānodrošina Savienībai iespēja skaidrot un atbalstīt konkrētus mērķus un pasākumus starptautiskā līmenī, kas nav ne ģeogrāfiski saistīti, ne saistīti ar krīzes situācijām un kam ir nepieciešama starpvalstu pieeja vai kas ietver darbības gan Savienībā, gan vairākās trešās valstīs. Turklāt šai regulai būtu jānodrošina nepieciešamais pamats tādām darbībām kā atbalsts neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām, kuras īsteno Savienība (ES VNM ), kam nepieciešama politikas saskaņotība, vienota pārvaldības sistēma un kopēji darbības standarti.

(17)

Lai saskaņā ar šo regulu attīstītu un konsolidētu demokrātiju, iespējams, var paredzēt stratēģiska atbalsta sniegšanu valstu demokrātiskiem parlamentiem un konstitucionālajām asamblejām, jo īpaši, lai sekmētu to spēju atbalstīt un veicināt demokrātisku reformu procesus.

(18)

Savienībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība valstīm un steidzami risināmām situācijām, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas un kurās minēto tiesību un brīvību neievērošana ir īpaši izteikta un sistemātiska. Šādos gadījumos politikas prioritātēm vajadzētu būt veicināt attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu, nodrošināt materiālu atbalstu un rīcības līdzekļus vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un sniegt ieguldījumu tās darbā, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Šādās valstīs vai situācijās un lai ņemtu vērā cilvēktiesību aizstāvju un demokrātiskās kustības aktīvistu steidzamās aizsardzības vajadzības, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt, izmantojot ātrākas un elastīgākas administratīvās procedūras un dažādus finansēšanas mehānismus. Tam īpaši būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad izvēlētā procedūru kārtība varētu tieši ietekmēt pasākumu efektivitāti vai pakļaut palīdzības saņēmējus būtiskai iebiedēšanai, represijām vai cita veida riskiem.

(19)

Konfliktsituācijās Savienībai būtu jāveicina tas, lai visas konfliktā iesaistītās puses ievērotu savas likumīgās saistības, ko nosaka starptautiskās humanitārās tiesības, saskaņā ar attiecīgajām ES pamatnostādnēm. Turklāt pārejas valstīs Savienības palīdzībai saskaņā ar šo instrumentu būtu jāatbalsta atbilstīgas vides veidošana, kas ļautu veidoties tādiem politikas dalībniekiem, kas ir apņēmušies veidot plurālistisku daudzpartiju sistēmu uz demokrātiskiem pamatiem. Ar šo Regulu arī būtu jātiecas veicināt demokrātiskas struktūras, varas dalīšana un atbildīgas publiskās iestādes.

(20)

ES VNM veiksmīgi sniedz ievērojamu ieguldījumu demokrātijas procesu attīstībā trešās valstīs. Tomēr demokrātijas veicināšana un tās atbalsts izpaužas ne tikai kā vēlēšanu procesu atbalsts un veicināšana, tāpēc būtu jāņem vērā visi vēlēšanu cikla posmi. Tāpēc ES VMN izdevumiem nevajadzētu veidot nesamērīgi lielu daļu no kopējā finansējuma, kas pieejams saskaņā ar šo regulu.

(21)

Būtu jāuzsver tas, cik svarīga ir ES Īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos (ESĪP) amata izveide. ESĪP būtu jāveicina Savienības darbības un cilvēktiesību politikas vienotība, konsekvence un efektivitāte un būtu jāpalīdz nodrošināt to, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņoti Savienības politikas jomu mērķu sasniegšanai.

(22)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju starp šo regulu, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(23)

Lai veicinātu savu attiecīgo darbību papildināmību, Savienībai un dalībvalstīm jācenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties cita ar citu jau agrīnā plānošanas procesa stadijā. Savienībai arī būtu jākonsultējas ar citiem līdzekļu devējiem un attiecīgiem dalībniekiem.

(24)

Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (ĒĀDD) vajadzības gadījumā būtu jāveic regulāra un bieža viedokļu un informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu. Turklāt būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei piekļuve dokumentiem, lai tie varētu informētā veidā īstenot savas pārbaudes tiesības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (6). Pasākumos, kurus veic saskaņā ar šo regulu, būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokļi.

(25)

Savienībai, tostarp vajadzības gadījumā ar delegāciju starpniecību, būtu jācenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties ar pilsonisko sabiedrību visos līmeņos, tostarp trešās valstīs, pēc iespējas agrīnā plānošanas procesa posmā, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attiecīgo ieguldījumu un lai panāktu, ka tai ir jēgpilna loma šajā procesā.

(26)

Lai šīs regulas darbības jomu pielāgotu strauji mainīgajai situācijai trešās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumā noteiktajām prioritātēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar to darbību plānošanu un finansēšanu, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās orientācijas būtību un finansiālo ietekmi, to pieņemšanai, izņemot tehniskiem īstenošanas pasākumiem ar mazu finansiālo mērogu, būtu principā jāizmanto pārbaudes procedūra.

(28)

Kopīgie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (7).

(29)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam tās piemērošanas laikposmam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(30)

EĀDD organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)

Ir lietderīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju bez pārtraukuma starp Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un šo regulu un pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.1311/2013 (10)piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuru Savienība sniedz palīdzību demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un konsolidācijai un visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai.

Šādas palīdzības mērķis jo īpaši ir:

a)

atbalstīt, attīstīt un konsolidēt demokrātiju trešās valstīs, veicinot līdzdalības un pārstāvības demokrātiju, nostiprinot vispārējo demokrātijas ciklu – jo īpaši pastiprinot aktīvu pilsoniskās sabiedrības lomu šajā ciklā –, un tiesiskumu un uzlabojot vēlēšanu procesu ticamību, jo īpaši ar ES VNM starpniecību;

b)

uzlabot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un īstenošanu, kā noteikts ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos instrumentos cilvēktiesību jomā, un nostiprināt to aizsardzību, veicināšanu, īstenošanu un uzraudzību, galvenokārt sniedzot atbalstu attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un personām, kas cietušas no represijām un ļaunprātīgas izmantošanas.

2. pants

Darbības joma

1.   Savienības palīdzība tiek koncentrēta šādās jomās:

a)

līdzdalības un pārstāvības demokrātijas – tostarp parlamentāras demokrātijas un demokratizācijas procesu – atbalstīšana un veicināšana, ievērojot vispārējā demokrātijas cikla pieeju, vietējā, valsts un starptautiskā līmenī galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību, inter alia:

i)

veicinot pulcēšanās un biedrošanās brīvību, personu netraucētu pārvietošanos, uzskatu un vārda brīvību, tostarp politiskās, mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvību, netraucētu piekļuvi informācijai, preses un neatkarīgu plurālistisko plašsaziņas līdzekļu – gan tradicionālo, gan IKT balstīto – brīvību, interneta brīvību un pasākumus, kuru mērķis ir novērst administratīvus šķēršļus, kas apgrūtina šo brīvību izmantošanu, tostarp cīņu pret cenzūru, īpaši pieņemot un īstenojot attiecīgos tiesību aktus;

ii)

stiprinot tiesiskumu, veicinot tiesu varas un likumdevēju iestāžu neatkarību, atbalstot tiesiskas un institucionālas reformas un to īstenošanu un novērtējot tās, un palielinot tiesu iestāžu pieejamību; kā arī atbalstot valstu cilvēktiesību iestādes;

iii)

veicinot un stiprinot Starptautisko Krimināltiesu, ad hoc starptautisku kara noziegumu tribunālus, pārejas tiesiskuma procesu un patiesības noskaidrošanas un izlīguma mehānismus;

iv)

atbalstot pāreju uz demokrātiju un reformām, lai ieviestu efektīvu un pārredzamu demokrātisku un vietēju atbildību un uzraudzību, tostarp drošības un tiesiskuma jomās, un stiprinot korupcijas apkarošanas pasākumus;

v)

veicinot politisko plurālismu un demokrātisku politisko pārstāvību un pasākumus, lai stimulētu sieviešu un vīriešu, jo īpaši sociāli atstumtu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu dalībnieku – gan vēlētāju, gan kandidātu lomā –, politisku līdzdalību demokrātisko reformu procesā vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

vi)

stiprinot demokrātiju vietējā līmenī, nodrošinot labāku sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām varas iestādēm, tādējādi stiprinot politisko pārstāvību pilsoņiem vistuvākajā līmenī;

vii)

veicinot sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē un atbalstot dzimumu līdztiesību, sieviešu dalību lēmumu pieņemšanas procesos un sieviešu politisko pārstāvību, īpaši politiskas pārejas, demokratizācijas un valsts veidošanas procesos;

viii)

veicinot personu ar invaliditāti līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē – tostarp tādi pasākumi, kas sekmē attiecīgo brīvību izmantošanu, – un atbalstot iespēju vienlīdzību, nediskrimināciju un politisku pārstāvību;

ix)

atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dažādu sabiedrības grupu mierīgu izlīgumu, tostarp atbalstot uzticības veicināšanas pasākumus, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām un demokratizāciju;

b)

to cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība, kas atzītas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos instrumentos pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jomā, galvenokārt izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, inter alia, šādās jomās:

i)

nāvessoda atcelšana un moratoriju noteikšana ar mērķi panākt tā atcelšanu, un – valstīs, kur nāvessods joprojām pastāv, – tā atcelšanas un starptautisku minimālo standartu ievērošanas propagandēšana;

ii)

spīdzināšanas, ļaunprātīgas izturēšanās un cita veida nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai sodu, kā arī piespiedu pazušanas novēršana un spīdzināšanas upuru rehabilitācija;

iii)

atbalsts un palīdzība cilvēktiesību aizstāvjiem un to aizsardzība, tostarp risinot steidzamas to vajadzības pēc aizsardzības, saskaņā ar 1. pantu ANO Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem; šos mērķus, tostarp ilgtermiņa palīdzību un patvēruma vietas pieejamību, varētu sasniegt ar cilvēktiesību aizstāvju mehānismu;

iv)

cīņa pret rasismu un ksenofobiju un jebkura veida diskrimināciju, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, kastas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, mantiskā stāvokļa, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

v)

domu, pārliecības un ticības brīvība, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir izskaust visa veida naidu, neiecietību un diskrimināciju ticības vai pārliecības dēļ, un veicinot iecietību un cieņu pret reliģisko un kultūras daudzveidību sabiedrībās un to starpā;

vi)

pirmiedzīvotāju tautu tiesības, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, inter alia, uzsverot to, cik svarīga ir šo tautu iesaistīšana ar viņiem saistītu projektu izstrādē, un sniedzot atbalstu, lai veicinātu to mijiedarbību ar starptautiskiem mehānismiem un dalību tajos;

vii)

pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un valodu minoritātēm piederošo personu tiesības, kā noteikts ANO Deklarācijā par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm;

viii)

lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesības, tostarp pasākumi, lai dekriminalizētu homoseksualitāti, apkarotu vardarbību un vajāšanu, kam raksturīga homofobija un transfobija, un lai veicinātu LGBTI pulcēšanās, apvienošanās un vārda brīvību;

ix)

sieviešu tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tā fakultatīvajā protokolā, tostarp pasākumi, lai cīnītos pret visa veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, īpaši pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu un sarunātām laulībām, goda aizstāvēšanas nolūkā pastrādātiem noziegumiem, vardarbību ģimenē un seksuālo vardarbību, kā arī sieviešu un meiteņu tirdzniecību;

x)

bērna tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp cīņa pret bērnu darbu, bērnu tirdzniecību un bērnu prostitūciju, pret bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu, un bērnu aizsardzība pret diskrimināciju neatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, pārliecības vai ticības, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, valstspiederības, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, invaliditātes, izcelsmes vai cita stāvokļa;

xi)

personu ar invaliditāti tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām;

xii)

ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, tostarp tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni un darba pamatstandartiem;

xiii)

korporatīvā sociālā atbildība, jo īpaši, īstenojot ANO Pamatprincipus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, un darījumdarbības brīvība, kā noteikts Eiropas Savienības pamattiesību hartas 16. pantā;

xiv)

izglītība, apmācība un uzraudzība cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

xv)

atbalsts vietējām, reģionālām, valsts vai starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībā, veicināšanā vai aizstāvībā;

xvi)

sekmēt apstākļu uzlabošanu un standartu ievērošanu cietumos, lai nodrošinātu atbilstību cilvēka cieņai un pamattiesībām;

c)

starptautiskās sistēmas stiprināšana cilvēktiesību, taisnīguma, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībai un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai, jo īpaši:

i)

nodrošinot atbalstu starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem un struktūrām cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma un demokrātijas jomā;

ii)

veicinot pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar starptautiskām un reģionālām starpvaldību organizācijām un atbalstot pilsoniskās sabiedrības darbības, tostarp nevalstisko organizāciju spēju uzlabošanu, kuru mērķis ir veicināt un uzraudzīt tādu starptautisku un reģionālu instrumentu ieviešanu, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju;

iii)

nodrošinot apmācību par starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ar tām saistītas informācijas izplatīšanu un atbalstot to īstenošanu;

d)

uzticības vairošana demokrātiskiem vēlēšanu procesiem un iestādēm visos vēlēšanu cikla posmos, un to ticamības un pārredzamības palielināšana, jo īpaši:

i)

nosūtot ES VNM un izmantojot citus vēlēšanu procesu uzraudzības pasākumus;

ii)

palīdzot attīstīt vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas novērot vēlēšanas reģionālā un vietējā līmenī un atbalstot šo organizāciju iniciatīvas ar mērķi palielināt dalību vēlēšanu procesā un veikt turpmākus pasākumus pēc vēlēšanām;

iii)

atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir vēlēšanu procesus konsekventi integrēt demokrātijas ciklā, izplatot informāciju par ES VNM ieteikumiem un īstenojot tos, jo īpaši strādājot ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī sadarbojoties ar atbilstīgām publiskām iestādēm, tostarp parlamentiem un valdībām, saskaņā ar šo regulu;

iv)

sekmējot vēlēšanu procesu mierīgu iznākumu, ar vēlēšanām saistītas vardarbības mazināšanu un cenšoties panākt, ka visas sabiedrības grupas pieņem ticamus rezultātus.

2.   Principus, kas paredz jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, līdzdalību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, atbildību, atklātību un pārredzamību, ņem vērā, kad vien tas ir svarīgi saistībā ar visiem šajā regulā minētajiem pasākumiem.

3.   Šajā regulā minētos pasākumus īsteno trešo valstu teritorijā, vai arī tie ir tieši saistīti ar situācijām, kas radušās trešās valstīs, vai globāla vai reģionāla mēroga darbībām.

4.   Šajā regulā minētajos pasākumos ņem vērā krīzes vai steidzami risināmu situāciju specifiku un to valstu vai situāciju specifiku, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji darbojas vissarežģītākajos apstākļos.

3. pants

Savienības palīdzības koordinācija, saskaņotība un papildināmība

1.   Savienības palīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, atbilst Savienības ārējās darbības vispārējam satvaram un papildina palīdzību, ko sniedz ar citiem ārējas palīdzības instrumentiem vai nolīgumiem.

2.   Lai uzlabotu Savienības ārējās darbības efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci, Savienība un dalībvalstis cenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties cita ar citu jau agrīnā plānošanas procesa stadijā, lai gan lēmumu pieņemšanas līmenī, gan praksē veicinātu savu attiecīgo darbību papildināmību un saskaņotību. Šādas konsultācijas var vainagoties ar Savienības un dalībvalstu kopīgu plānošanu un kopīgām darbībām. Savienība arī konsultējas ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem.

3.   Komisija un EĀDD vajadzības gadījumā regulāri veic viedokļu un informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

4.   Savienība tiecas nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību un konsultēties ar to visos līmeņos, tostarp trešās valstīs. Kad vien tas iespējams un saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, Savienība jo īpaši sniedz tehniskus norādījumus un atbalstu attiecībā uz piemērošanas procedūrām.

4. pants

Plānošanas un īstenošanas vispārējais satvars

1.   Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 un izmantojot šādus pasākumus:

a)

stratēģiskie dokumenti, kas minēti 5. pantā, un vajadzības gadījumā to pārskatītas redakcijas;

b)

gada rīcības programmas, atsevišķi pasākumi un atbalsta pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantu;

c)

īpaši pasākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 2. pantu.

2.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma (“starpposma pārskatīšanas ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

5. pants

Stratēģiskie dokumenti

1.   Stratēģiskajos dokumentos, pamatojoties uz Savienības prioritātēm, starptautisko situāciju un galveno partneru darbībām, izklāsta Savienības stratēģiju palīdzībai, ko tā sniedz saskaņā ar šo regulu. Tie atbilst šīs regulas vispārējam nolūkam, mērķiem, darbības jomai un principiem.

2.   Stratēģiskajos dokumentos izklāsta prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējuma piešķiršanai šīs regulas spēkā esības laikā, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajos norāda arī indikatīvu finanšu piešķīrumu – gan kopējo, gan sadalījumā pa prioritārām jomām; vajadzības gadījumā norādot diapazonu.

3.   Stratēģiskos dokumentus apstiprina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā noteikto procedūru. Ja tas ir vajadzīgs tādēļ, ka ir būtiski mainījušies apstākļi un politika, stratēģiskos dokumentus atjaunina saskaņā ar to pašu procedūru.

6. pants

Tematiskās prioritātes un pilnvaru deleģēšana

Konkrētie mērķi un prioritātes, kurus saskaņā ar šo regulu īsteno ar Savienības palīdzību, ir uzskaitīti pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu tematiskās prioritātes, kas izklāstītas pielikumā. Jo īpaši pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz tajā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza pielikumu.

7. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laikposmu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

9. pants

Piekļuve dokumentiem

Lai Eiropas Parlaments un Padome spētu īstenot tiem piešķirtās pārbaudes pilnvaras, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, tiem ir piekļuve visiem ar EIDC saistītajiem dokumentiem, kas attiecas uz minēto pilnvaru īstenošanu, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

10. pants

Finansējums

Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums 2014. – 2020. gada laikposmam ir EUR 1 332 752 000.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

11. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 81. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris),ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (Es) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(8)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30 lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2004.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


PIELIKUMS

EIDC konkrētie mērķi un prioritātes

Savienības stratēģiskā virzība uz EIDC mērķu izpildi, balstās uz pieciem šajā pielikumā aprakstītajiem mērķiem.

1.

1. mērķis – Atbalsts cilvēktiesībām un cilvēktiesību aizstāvjiem situācijās, kur tie ir visvairāk apdraudēti

Ar šo mērķi saistītās darbības sniegs efektīvu atbalstu tiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir visvairāk apdraudēti, un situācijās, kur pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas. EIDC inter alia palīdzēs apmierināt cilvēktiesību aizstāvju neatliekamās vajadzības; tas nodrošinās arī vidēja termiņa un ilgtermiņa atbalstu, kas cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai ļaus pildīt to uzdevumus. Šajās darbībās tiks ņemta vērā šobrīd vērojamā satraucošā tendence – sarūk pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas.

2.

2. mērķis – Atbalsts citām Savienības prioritātēm cilvēktiesību jomā

Ar šo mērķi saistītās darbības būs vērstas uz atbalsta sniegšanu pasākumiem, kur Savienība ir papildvērtība, vai konkrētiem tematiskiem uzdevumiem (piemēram, esošās un turpmākās Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, ko pieņēmusi Padome, vai rezolūcijas, ko pieņēmis Eiropas Parlaments) atbilstīgi 2. pantam. Darbības atbildīs prioritātēm, kas noteiktas ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ar šo mērķi saistītās darbības inter alia atbalstīs cilvēka cieņas aizsardzību (jo īpaši cīņu pret nāvessodu un spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu); ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības; cīņu pret nesodāmību; cīņu pret diskrimināciju visās tās izpausmēs; sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību. Uzmanība tiks pievērsta arī jauniem cilvēktiesību jomas jautājumiem.

3.

3. mērķis – Atbalsts demokrātijai

Ar šo mērķi saistītās darbības atbalstīs miermīlīgus demokrātijas aktīvistus trešās valstīs, lai veicinātu līdzdalības un pārstāvības demokrātiju, pārredzamību un pārskatatbildību. Darbības būs vērstas uz politiskās līdzdalības un pārstāvības konsolidāciju, kā arī uz demokrātijas aizstāvību.

Tiks risināti visi ar demokrātijas paplašināšanu saistītie aspekti, tostarp tiesiskums un tādu pilsonisko un politisko tiesību veicināšana un aizsardzība kā, piemēram, vārda brīvība tiešsaistē un bezsaistē, pulcēšanās un biedrošanās brīvība. Tas ietver aktīvu dalību šā brīža debatēs par metodoloģiju demokrātijas atbalsta jomā.

Attiecīgā gadījumā darbībās tiks ņemti vērā ES VNM ieteikumi.

4.

4. mērķis – ES VNM

Ar šo mērķi saistītās darbības būs vērstas uz vēlēšanu novērošanu, kas palīdz uzlabot vēlēšanu procesu pārredzamību un uzticēšanos tiem, kas ir daļa no 3. mērķī aprakstītajiem plašākiem demokrātisko procesu veicināšanas un atbalsta pasākumiem.

Vispusīgas ES VNM ir plaši atzītas kā Savienības ārējās darbības pamatprojekti, un tās joprojām ir galvenais darbības veids, ko veic saskaņā ar šo mērķi.

Tām ir vislabākās iespējas sniegt izsvērtu vēlēšanu procesu izvērtējumu un ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar Savienības sadarbību un politisko dialogu ar trešām valstīm. Konkrētāk, pieeja, kas ietver visus vēlēšanu cikla posmus, tostarp papildpasākumus, tiks pilnveidota arī turpmāk ar divpusējās plānošanas un EIDC projektu papildu darbībām.

5.

5. mērķis – Atbalsts konkrētiem galvenajiem dalībniekiem un procesiem, tostarp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību instrumentiem un mehānismiem

Vispārējais mērķis ir stiprināt starptautiskas un reģionālas sistēmas cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanai un aizsardzībai saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm.

Ar šo mērķi saistītās darbības ietvers pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ES cilvēktiesību dialogos (atbilstoši attiecīgajām ES pamatnostādnēm) un starptautisko un reģionālo cilvēktiesību un starptautisko krimināltiesību instrumentu un mehānismu, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas, pilnveidošanu un īstenošanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai minēto mehānismu veicināšanas un uzraudzības procesā.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija par vēlēšanu novērošanas misijām

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija uzsver nozīmīgo Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju (EU EOMs) ieguldījumu Savienības ārējo attiecību politikā, atbalstot demokrātiju partnervalstīs. ES vēlēšanu novērošanas misijas palīdz uzlabot vēlēšanu procesu pārredzamību un uzticēšanos tiem un sniedz izsvērtus vēlēšanu izvērtējumus, kā arī ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar ES sadarbību un politisko dialogu ar partnervalstīm. Šajā saistībā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija vienojas, ka līdz 25 % no budžeta periodā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē, būtu jāatvēl ES vēlēšanu novērošanas misiju finansēšanai – atkarībā no ikgadējām vēlēšanu prioritātēm.


Top