EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0409

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 ( 2013. gada 3. maijs ) par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 123, 4.5.2013, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 07 Volume 026 P. 212 - 218

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 22/02/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/409/oj

4.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 409/2013

(2013. gada 3. maijs)

par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (1) un jo īpaši tās 15.a pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajā regulējumā ir iekļauti pasākumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2) 3. panta 1. punktā.

(2)

Eiropas vienotās gaisa telpas tiesisko regulējumu piemēro, neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktu.

(3)

Komisija 2011. gada 22. decembra paziņojumā (3) ziņoja par savu nolūku izveidot pārvaldības un stimulu mehānismus SESAR (Eiropas vienotas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecība un izstrāde) izvēršanai, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantu. Šie mehānismi ietver kopprojektus, kuriem ir jāpalīdz veiksmīgi īstenot ATM ģenerālplānu; kopprojektu vadību, kurai jāizveido saistoša sistēma saistībā ar to, kā kopprojekti var atbalstīt šādu īstenošanu; kā arī pārvaldības mehānismus, kuriem jānodrošina laicīga, koordinēta un sinhronizēta izvēršana, skaidri nosakot katras ieinteresētās personas pienākumus.

(4)

Regula (EK) Nr. 550/2004 ir paredzēta, lai palīdzētu gaisa telpas izmantotājiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, sadarbojoties kopprojektos, uzlabot kopējo aeronavigācijas infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas izmantošanu. Tāpat mērķis ir paātrināt Eiropas vienotas gaisa satiksmes pārvaldības, pētniecības un izstrādes (SESAR) projekta izvēršanu.

(5)

SESAR ir projekts, kurš izveidots, lai modernizētu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu. Tas ir Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas tehnoloģiskais pīlārs.

(6)

SESAR veido trīs posmi: definēšanas posms, kurā tiek definēts ATM sistēmu nākamās paaudzes saturs; izstrādes posms, kurā tiek izstrādāta un validēta tehnoloģisko sistēmu jaunā paaudze, sastāvdaļas un darbības procedūras; kā arī izvēršanas posms, kuru veido jauno gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu industrializācija un ieviešana.

(7)

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplāns (turpmāk tekstā – “ATM ģenerālplāns”), kas izstrādāts SESAR definēšanas posmā, ir apstiprināts plāns tam, kā ATM pētniecību un izstrādi novest līdz izvēršanas posmam.

(8)

ATM ģenerālplānā ir izklāstītas būtiskākās funkcionālās izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai palīdzētu sasniegt Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) darbības mērķus. Tas ir galvenais rīks SESAR izvēršanai un nodrošina pamatu laicīgai, koordinētai un sinhronizētai jauno ATM funkciju izvēršanai.

(9)

Izvēršanas mērķos un prioritātēs būtu jāņem vērā arī tīkla darbību aspekti, kas ietver darbības mērķus, kuri ir saderīgi ar visas Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem un darbībām, kas plānotas mērķu sasniegšanai, kuri ir definēti tīkla stratēģijas plānā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 677/2011 (4) definētajā tīkla darbības plānā.

(10)

Laicīga, koordinēta un sinhronizēta SESAR izvēršana ir būtiska, lai panāktu SES darbības mērķus un kopējos ekonomiskos ieguvumus, kas sagaidāmi no ATM modernizācijas.

(11)

Kopprojektiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantā, būtu jāveicina Eiropas ATM tīkla (EATMN) darbība un jādemonstrē kopumā pozitīva izmaksu ieguvumu analīze, izvairoties no jebkuras potenciāli negatīvas ietekmes uz konkrētiem reģioniem vai ieinteresētajām personām.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka kopprojekti tiek īstenoti laikus, koordinēti un sinhronizēti, optimāli izmantojot instrumentus un struktūras, kas apzinātas Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajā regulējumā, būtu jāizveido SESAR izvēršanas pārvaldība.

(13)

Lai SESAR izvēršanas pārvaldība norisinātos efektīvi un nodrošinātu izvēršanas procesa uzticamību, iesaistītajām ieinteresētajām personām, kas atbildīgas par ATM sistēmas darbību, būtu jāiesaistās izvēršanas pārvaldībā.

(14)

Iesaistītajām ieinteresētajām personām, kuras iegulda SESAR izvēršanā, būtu jābūt vadošai lomai izvēršanas darbību pārvaldīšanā un īstenošanā, vēlams, izmantojot vienu struktūru, tomēr izvairoties no interešu konflikta.

(15)

Ražojošajai rūpniecībai būtu jābūt konsultatīvai lomai SESAR izvēršanā, lai nodrošinātu saderību ar industrializāciju un laicīgu aprīkojuma pieejamību.

(16)

Komisijai būtu jāpārrauga izvēršanas darbības, pārliecinoties, ka tās atbilst SES mērķiem un aizsargā sabiedrības intereses, ieviešot atbilstīgus ziņošanas un uzraudzības mehānismus, izmantojot esošos instrumentus, piemēram, Eiropas un vietējo vienotas gaisa telpas īstenošanu (ESSIP plānu un ziņojumu un LSSIP dokumentus).

(17)

Komisijai būtu pilnībā jāinformē Vienotās gaisa telpas komiteja par izvēršanas pārvaldītāja atlases procesu, izvēršanas programmas apstiprināšanas procesu un īstenošanas projektu atlases procesu. Ar Vienotās gaisa telpas komiteju šajos jautājumos ir jāapspriežas, neskarot noteikumus un procedūras, kas noteiktas saistītajās Savienības finansēšanas programmās.

(18)

Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijai (Eurocae), kura sagatavo tehniskos materiālus un veic sagatavošanas un papildu darbu saistībā ar Eiropas standartizāciju, būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzības un standartizēšanas atvieglošanas procesos un Eiropas standartu izmantošanas veicināšanā.

(19)

Lai gan SESAR projektu izvēršana saistībā ar militāro jomu ir attiecīgo valstu atbildība, būtu jānotiek koordinācijai ar militāro jomu, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz aizsardzības spējām.

(20)

Lai veicinātu ieinteresēto personu agrīnus ieguldījumus un mazinātu izvēršanas aspektus, kuriem izmaksu un ieguvumu analīze ir mazāk pozitīva, īstenošanas projektiem, kuru mērķis ir izvērst kopprojektus, būtu jābūt atbilstīgiem Savienības finansējumam un citām iniciatīvām saskaņā ar Savienības finansēšanas programmu un iniciatīvu shēmu noteikumiem un procedūrām.

(21)

Ciktāl tas ir iespējams, būtu jāveido sinerģija starp SESAR izvēršanu un funkcionālajiem gaisa telpas blokiem (FAB).

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula definē kopprojektus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a pantā, skaidro to, kā tie tiks pārvaldīti, un apzina stimulus to izvēršanai.

2.   Šī regula ir piemērojama Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīklam (EATMN).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā un Regulas (ES) Nr. 677/2011 2. pantā.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

1)

“kopuzņēmums SESAR” ir iestāde, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (5), kurai ir nodots uzdevums pārvaldīt un koordinēt SESAR projekta izstrādes posmu;

2)

“tarifikācijas sistēma” ir sistēma, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1794/2006 (6);

3)

ATM funkcija” ir tādu ATM darbības funkciju vai pakalpojumu grupa, kuri saistīti ar trajektorijas, gaisa telpas un virsmas pārvaldību vai ar informācijas kopīgošanu en-route, termināļa, lidostas vai tīkla operatīvajā vidē;

4)

SESAR izvēršana” ir darbības un procesi saistībā ar ATM ģenerālplānā apzināto ATM funkciju industrializāciju un īstenošanu;

5)

ATM funkciju “industrializācija” ir darbības un procesi pēc to validācijas, kurā ietilpst standartizācija, sertifikācija un ražošana, ko veic ražojošā rūpniecība (gan zemes, gan gaisa iekārtu ražotāji);

6)

ATM funkciju “īstenošana” ir iekārtu un sistēmu iepirkums, uzstādīšana un nodošana darbam, ieskaitot saistītās operatīvās procedūras, ko veic iesaistītās ieinteresētās personas;

7)

“būtiskas funkcionālās izmaiņas” ir gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) funkcionālās izmaiņas, kuras nodrošina būtiskus tīkla darbības uzlabojumus iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā ir norādīts ATM ģenerālplānā;

8)

“darbības uzlabošanas sistēma” ir sistēma, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 691/2010 (7);

9)

“Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi” ir mērķi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 691/2010 9. pantā.

10)

“iesaistītās ieinteresētās personas” ir civilie un militārie gaisa telpas izmantotāji, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu ekspluatanti.

3. pants

ATM ģenerālplāns

1.   ATM ģenerālplāns ir ceļvedis Eiropas ATM sistēmas modernizēšanai un SESAR pētniecības un izstrādes saistīšanai ar izvēršanu. Tas ir SES galvenais instruments EATMN nepārtrauktai darbībai un laicīgai, koordinētai un sinhronizētai SESAR izvēršanai.

2.   ATM ģenerālplāna atjauninājumi palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības darbības mērķus un saglabāt konsekvenci starp šiem mērķiem, SESAR izvēršanu un SESAR pētniecības, izstrādes, inovāciju un validācijas darbībām. Šim nolūkam ATM ģenerālplāna atjauninājumos tiks ņemts vērā tīkla stratēģijas plāns un tīkla darbības plāns.

II   NODAĻA

KOPPROJEKTI

4. pants

Mērķis un saturs

1.   Kopprojektu mērķis ir laikus, koordinēti un sinhronizēti izvērst ATM funkcijas, kuras panāks būtiskas funkcionālās izmaiņas.

2.   Kopprojekti ir saderīgi ar Eiropas Savienības darbības mērķiem un veicina to sasniegšanu.

3.   Kopprojekti apzina ATM funkcijas, kuras:

a)

ir sasniegušas atbilstīgu industrializācijas līmeni, ir gatavas īstenošanai;

b)

ir jāizvērš sinhronizēti.

4.   ATM funkciju gatavība cita starpā tiek pierādīta, pamatojoties uz kopuzņēmuma SESAR veiktās validācijas rezultātu, standartizācijas un sertifikācijas procesa statusu un to savietojamības novērtējumu, kā arī saistībā ar ICAO globālo aeronavigācijas plānu un attiecīgo ICAO materiālu.

5.   ATM funkciju sinhronizētas izvēršanas nepieciešamību izvērtē, pamatojoties uz:

a)

to ģeogrāfisko darbības jomu un plānošanu, ieskaitot izvēršanas mērķa datumus;

b)

iesaistīto ieinteresēto personu, kas nepieciešamas to izvēršanai, apzināšanu;

c)

pārejas pasākumiem to pakāpeniskai izvēršanai.

6.   Kopprojekti arī:

a)

ir pozitīvs saimnieciskais pamatojums EATMN, kas balstīts uz neatkarīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, un apzina ikvienu potenciālu vietēja vai reģionāla mēroga negatīvu ietekmi uz jebkuru konkrētu iesaistīto ieinteresēto personu kategoriju;

b)

apzina stimulus izvēršanai, kas minēta III nodaļas 3. iedaļā, it īpaši – lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkrētu ģeogrāfisko teritoriju vai iesaistīto ieinteresēto personu kategoriju;

c)

attiecas uz īstenošanas noteikumiem par savietojamību un drošumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 552/2004 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (9). It īpaši ir jāatsaucas uz Kopienas specifikācijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 552/2004 un attiecīgiem līdzekļiem atbilstības panākšanai un sertificēšanas specifikācijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008;

d)

apzina nepieciešamību pēc jauniem īstenošanas noteikumiem savietojamībai un drošumam, Kopienas specifikācijām un civilās aviācijas standartiem, kas atbalsta to izvēršanu un to piemērojamību militārajai jomai, ņemot vērā civilās un militārās sistēmas līdzvērtīgumu; un

e)

ņem vērā attiecīgos izvēršanas elementus, kuri ir norādīti tīkla pārvaldītāja tīkla stratēģijas plānā un tīkla darbības plānā.

5. pants

Sagatavošana, pieņemšana un īstenošana

1.   Komisija kopprojektu priekšlikumus sagatavo saskaņā ar 4. panta prasībām.

2.   Komisijai savās attiecīgajās lomās un kompetences jomās, kā ir norādīts SES tiesiskajā regulējumā, palīdz tīkla pārvaldītājs, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, darbības rezultātu pārskatīšanas iestāde un kopuzņēmums SESAR, Eirokontrole, Eiropas standartizācijas organizācijas, Eurocae un izvēršanas pārvaldītājs. Šajās struktūrās ietilpst iesaistītās ieinteresētās personas un ražojošā rūpniecība.

3.   Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 6. un 10. pantu, tostarp ar Eiropas Aizsardzības aģentūras starpniecību, ciktāl tās kompetencē ir veicināt militāro nodomu koordinēšanu, un ar Eiropas vienotās gaisa telpas sociālās dimensijas ekspertu konsultatīvās grupas starpniecību saistībā ar tās kopprojektu priekšlikumiem.

4.   Komisija nodrošina, lai kopprojektu priekšlikumus atbalstītu gaisa telpas izmantotāji un iesaistītās ieinteresētās personas uz zemes, kuras ir nepieciešamas, lai īstenotu konkrētus kopprojektus. Šim nolūkam gaisa telpas izmantotāji izveido gaisa telpas izmantotāju pārstāvju grupu.

5.   Komisija kopprojektus un jebkurus to grozījumus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15.a panta 3. punktā minēto procedūru.

6.   Kopprojektus īsteno ar īstenošanas projektu starpniecību un saskaņā ar III nodaļas 2. iedaļā noteikto izvēršanas programmu.

6. pants

Uzraudzība

1.   Komisija uzrauga kopprojektu īstenošanu un to ietekmi uz EATMN darbību, izmantojot īpašas ziņošanas prasības. Šīs prasības Komisija nosaka 9. panta 5. punktā minētā līdzdalības pamatnolīguma ietvaros.

2.   Uzraugot kopprojektu efektivitāti saistībā ar EATMN darbību, Komisija pēc iespējas labāk izmanto esošos uzraudzības un ziņošanas instrumentus, un tai palīdz tīkla pārvaldītājs un darbības rezultātu pārskatīšanas iestāde saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 677/2011 un Regulu (ES) Nr. 691/2010, un – saistībā ar drošības aspektiem – Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

3.   Vienotās gaisa telpas komiteja tiek informēta par kopprojektu īstenošanu.

III   NODAĻA

IZVĒRŠANAS PĀRVALDĪBA UN STIMULI

1.   IEDAĻA

Izvēršanas pārvaldība

7. pants

Vispārējie principi

1.   Izvēršanas pārvaldība nodrošina laicīgu, koordinētu un sinhronizētu kopprojektu īstenošanu, tajā pašā laikā darbojoties saskaņoti ar industrializāciju un veicinot to.

2.   Izvēršanas pārvaldību veido trīs līmeņi: politikas līmenis, pārvaldības līmenis un īstenošanas līmenis.

8. pants

Politikas līmenis

1.   Politikas līmeņa pienākums ir pārraudzīt SESAR izvēršanu, nodrošinot, lai tā būtu saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas tiesisko regulējumu un aizsargātu sabiedrības intereses.

2.   Par politikas līmeni atbildīga ir Komisija, it īpaši par:

a)

kopprojektu izveidi un pieņemšanu saskaņā ar 5. pantu;

b)

izvēršanas pārvaldītāja atlasi, izvēršanas programmas apstiprināšanu un īstenošanas projektu atlasi;

c)

Savienības līdzekļu pārvaldību izvēršanas pārvaldītāja un īstenošanas projektu atbalstam;

d)

stimulu apzināšanu SESAR izvēršanai un līdzdalības pamatnolīguma, kas saskaņā ar 9. panta 5. punktu noslēgts ar izvēršanas pārvaldītāju, un jebkuru citu ar projektu īstenošanu saistītu līgumu izpildes panākšanu;

e)

civilo un militāro ieinteresēto personu līdzdalības veicināšanu;

f)

sadarbības un koordinācijas ar trešām valstīm attīstīšanu;

g)

koordinācijas izveidi ar standartizācijas un sertifikācijas organizācijām un iestādēm, lai atvieglotu industrializāciju un veicinātu ATM funkciju savietojamību;

h)

kopprojektu izvēršanas un to ieguldījuma Eiropas Savienības mēroga darbības mērķu sasniegšanā uzraudzību;

i)

ieteikumu izdošanu iesaistītajām ieinteresētajām personām un dalībvalstīm.

3.   Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, nozares konsultatīvā struktūra, Eiropas vienotās gaisa telpas sociālās dimensijas ekspertu konsultatīvā grupa, valstu uzraudzības iestādes un darbības rezultātu pārskatīšanas iestāde savās attiecīgajās lomās un kompetences jomās, kā ir noteikts Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajā regulējumā. Komisija ar Vienotās gaisa telpas komiteju var apspriesties jebkurā jautājumā saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

4.   Komisija to attiecīgajās kompetences jomās un lomās piesaista arī:

a)

Eirokontroli, izmantojot sadarbības vienošanās starp Eirokontroli un Savienību, lai pilnībā izmantotu tās speciālās zināšanas un tās civilo, militāro un Eiropu aptverošo lietpratību;

b)

Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai atvieglotu dalībvalstu militāro nodomu koordinēšanu un atbalstītu dalībvalstis un saistītās starptautiskās militārās organizācijas saistībā ar SESAR izvēršanu, un informētu militārās plānošanas mehānismus par prasībām, kas izriet no SESAR izvēršanas;

c)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, lai nodrošinātu to, ka kopprojektu īstenošanā ir integrēti drošības jautājumi, it īpaši izstrādājot nepieciešamos tehniskos noteikumus, piemēram, tos, kas saistīti ar gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas dienestu sistēmu un sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu un uzturēšanu, kā arī saistībā ar iesaistīto personālu un organizācijām;

d)

kopuzņēmumu SESAR, lai nodrošinātu nepārtrauktu saikni starp SESAR izpētes, izstrādes, inovāciju un validācijas darbībām un SESAR izvēršanu un lai nodrošinātu to, ka kopprojekti un izvēršanas programma ir saskaņā ar ATM ģenerālplānu;

e)

Eiropas standartizācijas organizācijas un Eurocae, pēdējo minēto it īpaši, lai atvieglotu un uzraudzītu rūpniecības standartizācijas procesus un izrietošo standartu izmantošanu.

9. pants

Pārvaldības līmenis

1.   Par pārvaldības līmeni ir atbildīgs izvēršanas pārvaldītājs.

2.   Izvēršanas pārvaldītājs ir it īpaši atbildīgs par:

a)

izvēršanas programmas izstrādi, ierosināšanu, uzturēšanu un īstenošanu saskaņā ar 2. iedaļu;

b)

tādu iesaistīto ieinteresēto personu piesaistīšanu, kuras ir nepieciešamas kopprojektu īstenošanai;

c)

tādu mehānismu un lēmumu pieņemšanas procesu izveidi, kuri nodrošina īstenošanas projektu un saistīto ieguldījumu efektīvu sinhronizēšanu un vispārēju koordinēšanu saskaņā ar izvēršanas programmu;

d)

efektīvas risku un interešu konfliktu pārvaldības nodrošināšanu;

e)

Komisijas konsultēšanu jautājumos saistībā ar kopprojektu īstenošanu un jaunu kopprojektu veidošanu;

f)

Komisijas īstenošanas lēmumiem un to īstenošanas nodrošināšanu un uzraudzību atbilstoši īstenošanas līmenim;

g)

atbilstīgāko finansēšanas mehānismu apzināšanu, kombinējot publisko un privāto finansējumu;

h)

izvēršanas programmas īstenošanas uzraudzību;

i)

ziņošanu Komisijai;

j)

atbilstīgas koordinācijas ar valstu uzraudzības iestādēm nodrošināšanu.

3.   Izvēršanas pārvaldītāju veido iesaistīto ieinteresēto personu grupas vai individuālas iesaistītās ieinteresētās personas, tostarp no trešām valstīm, saskaņā ar Savienības attiecīgajās finansēšanas programmās noteiktajiem nosacījumiem. Iesaistītās ieinteresētās personas var piedalīties izvēršanas pārvaldītāja darbībā ar FAB struktūru starpniecību.

4.   Cita starpā izvēršanas pārvaldītājs pierāda savu spēju:

a)

pārstāvēt iesaistītās ieinteresētās personas, kuras ir nepieciešamas kopprojektu īstenošanai;

b)

pārvaldīt daudznacionālas īstenošanas programmas;

c)

izprast līdzekļu nodrošināšanas un finansēšanas mehānismus un finanšu programmu pārvaldību;

d)

izmantot esošās struktūras, lai iesaistītu visas iesaistītās ieinteresētās personas.

5.   Izvēršanas pārvaldītāja locekļu atlasi Komisija veic pēc aicinājuma iesniegt priekšlikumus, piešķirot tiesības slēgt līdzdalības pamatnolīgumu saskaņā ar 178. pantu Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (10), (turpmāk – Piemērošanas noteikumi). Aicinājumā iesniegt priekšlikumus tiek definēti izvēršanas pārvaldītāja locekļu atlases mērķi, prasības un kritēriji saskaņā ar Piemērošanas noteikumiem. Vienotās gaisa telpas komiteja tiek informēta par izvēršanas pārvaldītāja atlases procesu.

6.   Izvēršanas pārvaldītāja locekļi īsteno vismaz vienu īstenošanas projektu vai tā daļu.

7.   Izvēršanas pārvaldītājs panāk atbilstošas sadarbības vienošanās ar tīkla pārvaldītāju, kopuzņēmumu SESAR un militāro jomu. Atbilstošās sadarbības vienošanās ir jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai. Sadarbība ir šāda:

a)

izvēršanas pārvaldītājs un tīkla pārvaldītājs sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka viņu uzdevumi tiek pildīti bez jebkādas dublēšanās vai konkurēšanas, it īpaši attiecībā uz izvēršanas aspektiem, kuriem ir ietekme uz tīkla infrastruktūru, gaisa telpas organizāciju un darbību, kā arī saskaņā ar tīkla stratēģijas plānu un tīkla darbības plānu; tīkla pārvaldītājs savu pilnvaru ietvaros arī atbalsta izvēršanas pārvaldītāja locekļus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 677/2011 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b)

izvēršanas pārvaldītājs sadarbojas ar kopuzņēmumu SESAR, lai nodrošinātu nepieciešamos sakarus starp SESAR pētniecības, izstrādes, inovāciju un validācijas darbībām un SESAR izvēršanu, un apspriežas ar kopuzņēmumu SESAR par prioritātēm un virzību, kas panākta izvēršanas posma laikā jautājumos par industrializāciju, lai nodrošinātu saderību ar ATM ģenerālplānu;

c)

izvēršanas pārvaldītājs veic koordināciju ar militāro jomu, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz valsts un kolektīvajām aizsardzības spējām.

8.   Izvēršanas pārvaldītājs savos lēmumos, kuri varētu ietekmēt 7. punktā minētās struktūras, pienācīgi ņem vērā šo struktūru viedokli.

9.   Ja izvēršanas pārvaldītājs un 7. punktā minētās struktūras nevar vienoties, izvēršanas pārvaldītājs jautājumu nodod Komisijai lēmuma pieņemšanai. Izvēršanas pārvaldītājs izpilda Komisijas lēmumu.

10.   Izvēršanas pārvaldītājs piesaista ražojošās rūpniecības palīdzību, izmantojot sadarbības vienošanās, par kurām paziņo Komisijai, lai cita starpā saņemtu informāciju par produktu industrializāciju.

11.   Atkarībā no līdzekļu pieejamības un saskaņā ar attiecīgajā Savienības finansēšanas programmā paredzētajiem nosacījumiem Komisija izvēršanas pārvaldītājam finansiālu atbalstu sniedz vienīgi 2. punktā minēto uzdevumu izpildei.

10. pants

Īstenošanas līmenis

1.   Īstenošanas līmeni veido īstenošanas projekti, kurus Komisija atlasa kopprojektu īstenošanai atbilstoši izvēršanas programmai.

2.   Īstenošanas projektus Komisija atlasa, izsludinot aicinājumus iesniegt priekšlikumus par izvēršanas programmas īstenošanu un saskaņā ar attiecīgo Savienības finansēšanas programmu noteikumiem un procedūrām.

3.   Īstenošanas projektu priekšlikumos pienācīgi jāņem vērā šo projektu industrializācijas procesu gatavība, pamatojoties uz informāciju, kuru nodrošina ražojošā rūpniecība, it īpaši saistībā ar īstenošanas projektu ietekmi uz iepriekšējām ATM sistēmām, tehnisko iespējamību, izmaksu aplēsēm un tehnisko risinājumu rīcības plāniem.

4.   Īstenošanas projektiem un to izpildei ir jābūt saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar Komisiju.

2.   IEDAĻA

Izvēršanas programma

11. pants

Mērķis

1.   Izvēršanas programma nodrošina vispusīgu un strukturētu darba plānu visām darbībām, kas nepieciešamas, lai īstenotu tehnoloģijas, procedūras un paraugprakses, kuras nepieciešamas kopprojektu īstenošanai. Tā organizē šīs darbības īstenošanas projektos, apzinot saistītos riskus un to mazināšanas darbības, ģeogrāfisko tvērumu, termiņu un iesaistītās ieinteresētās personas, kuras ir atbildīgas par īstenošanas projektu izpildi.

2.   Izvēršanas programma ir atsauce pārvaldības un īstenošanas līmeņu darbam.

3.   Izvēršanas programma ir daļa no līdzdalības pamatnolīguma, un izvēršanas pārvaldītāja locekļiem ir jāapņemas to attiecīgi īstenot.

12. pants

Izveidošana un īstenošana

1.   Izvēršanas pārvaldītājs izvēršanas programmas priekšlikumu un jebkurus grozījumu priekšlikumus iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

2.   Gatavojot izvēršanas programmas priekšlikumu vai tās grozījumu priekšlikumus, izvēršanas pārvaldītājs nodrošina koordināciju ar tīkla pārvaldītāju, kopuzņēmumu SESAR un militāro jomu saskaņā ar 9. panta 7. punktu.

3.   Pēc katra kopprojekta pieņemšanas Komisija pieprasa izvēršanas pārvaldītājam pielāgot izvēršanas programmu.

3.   IEDAĻA

Stimuli

13. pants

Savienības finansējums

1.   Savienības finansējums, lai atbalstītu SESAR izvēršanu, koncentrējas uz 10. pantā paredzēto projektu īstenošanu, kurus Savienības finansējumam atlasa saskaņā ar attiecīgo Savienības finansēšanas programmu noteikumiem un procedūrām.

2.   Komisija slēdz līgumiskas vienošanās attiecībā uz to projektu īstenošanu, kuri ir atlasīti Savienības finansējuma saņemšanai. Šīs vienošanās nosaka sodus par izvēršanas programmas neīstenošanu un īstenošanas projektu neīstenošanu.

14. pants

Citi stimuli

1.   SESAR izvēršanai paredzētos stimulus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1794/2006 un Regulu (ES) Nr. 691/2010 var apzināt, veidojot kopprojektus.

2.   Savienības finansējums, kas piešķirts saskaņā ar 13. pantu, ir uzskatāms kā “citi ieņēmumi” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1794/2006 2. panta k) punktu.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Pārskatīšana

Komisija kopprojektu īstenošanu pārskata līdz Regulas (ES) Nr. 691/2010 7. pantā noteiktā otrā pārskata perioda beigām.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 3. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3)  COM(2011) 923 galīgā redakcija.

(4)  OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.

(5)  OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.

(6)  OV L 341, 7.12.2006., 3. lpp.

(7)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(8)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(9)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(10)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.


Top