23.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1

(1)

Lai pastiprinātu visu tiesnešu piedalīšanos Tiesas virspalātas nolēmumu pieņemšanā, būtu jāpalielina to tiesnešu skaits, kuri var piedalīties virspalātā, un būtu jāatceļ automātiska visu to palātu priekšsēdētāju piedalīšanās, kurās ir pieci tiesneši.

(2)

Būtu atbilstīgi jāpielāgo virspalātas un Tiesas plēnuma kvorums.

(3)

Tiesas priekšsēdētāja un Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pienākumu apjoma palielināšanās prasa abās šajās tiesās ieviest priekšsēdētāja vietnieka amatu, lai palīdzētu priekšsēdētājam minēto pienākumu izpildē.

(4)

Tā kā Vispārējās tiesas jurisdikcija kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājusies, tajā iesniegto lietu skaits ir nepārtraukti pieaudzis.

(5)

Vispārējā tiesā iesniegto lietu skaits pārsniedz tās ik gadu pabeigto lietu skaitu, tāpēc būtiski palielinās minētās tiesas izskatīšanā esošo lietu skaits un pagarinās tiesvedību ilgums.

(6)

Joprojām ir jārisina ar Vispārējās tiesas lielo noslogojumu radītā kavēšanās, un tāpēc ir atbilstīgi noteikt piemērotus pasākumus līdz minētās tiesas locekļu daļējai nomaiņai 2013. gadā.

(7)

Ņemot vērā daļēju Tiesas locekļu nomaiņu 2012. gada 7. oktobrī un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 8. maija vēstuli vispirms būtu jāpieņem tikai tie statūtu grozījumi, kuri attiecas uz Tiesas un Vispārējās tiesas darbību. Tiesas iesniegtā lūguma izskatīšana daļā par Vispārējās tiesas locekļiem būtu jāatliek uz vēlāku laiku.

(8)

Ņemot vērā steidzamību, kādā jārod risinājums atbilstīgas Civildienesta tiesas darbības nodrošināšanai, grozījumi attiecībā uz Civildienesta tiesu būtu jāpieņem kopā ar grozījumiem attiecībā uz Tiesu.

(9)

Lai specializētās tiesas varētu turpināt sekmīgi darboties tāda tiesneša prombūtnes gadījumā, kurš ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņa stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti, būtu jāparedz iespēja minētās tiesas papildināt ar aizstājējtiesnešiem.

(10)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Protokols Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikums,

1)

iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Viņus šajā amatā var ievēlēt atkārtoti.

Priekšsēdētāja vietnieks palīdz priekšsēdētājam saskaņā ar reglamentā paredzētajiem nosacījumiem. Viņš aizstāj priekšsēdētāju, ja pēdējais nevar piedalīties vai ja priekšsēdētāja amats ir brīvs.”;

2)

protokola 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Virspalātā ir piecpadsmit tiesneši. Tās priekšsēdētājs ir Tiesas priekšsēdētājs. Virspalātas sastāvā ir arī Tiesas priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar reglamentā paredzētajiem nosacījumiem – to trīs palātu priekšsēdētāji, kurās ir pieci tiesneši, un citi tiesneši.”;

3)

protokola 17. panta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādām:

“Virspalātas nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās 11 tiesneši.

Tiesas plēnuma nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās 17 tiesneši.”;

4)

protokola 20. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Mutiskajā daļā ietilpst pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzklausīšana un ģenerāladvokāta izteiktie pamatotie secinājumi, kā arī liecinieku un ekspertu uzklausīšana, ja tādi ir.”;

5)

protokola 39. panta otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

“Pirmajā daļā minētās pilnvaras atbilstīgi reglamentā paredzētajiem nosacījumiem var īstenot Tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Ja priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nevar piedalīties sēdē, to vietā stājas cits tiesnesis saskaņā ar reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.”;

6)

protokola 47. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“9. panta pirmo daļu, 9.a, 14. un 15. pantu, 17. panta pirmo, otro, ceturto un piekto daļu un 18. pantu piemēro Vispārējai tiesai un tās locekļiem.”;

7)

protokola 62.c pantam pievieno šādu daļu:

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. pantu specializētās tiesas var papildināt ar aizstājējtiesnešiem, lai aizstātu tiesnešus prombūtnē, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. Šādā gadījumā Eiropas Parlaments un Padome paredz nosacījumus, ar kuriem tiek iecelti aizstājējtiesneši, viņu tiesības un pienākumus, sīki izstrādātus noteikumus, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļus, kādos viņi beidz tos pildīt.”