(1)

Ir jāizmanto pieredze, kas gūta ekonomiskās un monetārās savienības pirmajā desmitgadē. Nesenās ekonomiskās norises ir radījušas jaunus pārbaudījumus fiskālās politikas īstenošanai visā Savienībā un īpaši uzsvērušas nepieciešamību stiprināt valstu atbildību un nepieciešamību pēc vienotām prasībām attiecībā uz normām un procedūrām, kas veido dalībvalstu budžeta struktūras. Īpaši ir nepieciešams precizēt, kas valstu iestādēm jādara, lai ievērotu noteikumus, kuri paredzēti Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un jo īpaši tā 3. pantu.

(2)

Dalībvalstu valdības un valdību apakšnozares uztur publiskās uzskaites sistēmas, kas ietver tādas sastāvdaļas kā grāmatvedība, iekšējā kontrole, finanšu pārskatu sagatavošana un revīzija. Minētās sistēmas būtu jānodala no statistikas datiem, kas attiecas uz valsts finanšu rezultātiem un iegūti, izmantojot statistikas metodoloģiju, un no prognozēm vai budžeta darbībām, kas attiecas uz valsts finansēm nākotnē.

(3)

Pilnīga un uzticama publiskās uzskaites prakse visām vispārējās valdības apakšnozarēm ir priekšnosacījums tam, lai sagatavotu labas kvalitātes statistiku, kas ir salīdzināma starp dalībvalstīm. Iekšējai kontrolei būtu jānodrošina spēkā esošo noteikumu izpilde vispārējās valdības apakšnozarēs kopumā. Neatkarīgai revīzijai, ko veikušas publiskas iestādes, tādas kā Revīzijas palāta vai revīzijas privātstruktūras, būtu jāveicina starptautiskās paraugprakses pielietojums.

(4)

Fiskālo datu pieejamība ir būtiska Savienības budžeta uzraudzības sistēmas pienācīgai darbībai. Savlaicīgu un uzticamu fiskālo datu regulāra pieejamība ir pamats pienācīgai un savlaicīgai uzraudzībai, kas savukārt ļauj operatīvi rīkoties negaidītu budžeta norišu gadījumā. Fiskālo datu kvalitātes nodrošināšanas būtisks aspekts ir pārredzamība, kam jāietver šādu datu regulāra publiska pieejamība.

(5)

Attiecībā uz statistiku Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (3) radīja tiesisko pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai, lai formulētu, piemērotu, uzraudzītu un novērtētu Savienības politiku. Šī regula noteica arī Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas principus: profesionāla neatkarība, taisnīgums, objektivitāte, ticamība, statistiskā konfidencialitāte un izmaksu lietderība, precīzi definējot katru no šiem principiem. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), tika stiprinātas Komisijas pilnvaras pārbaudīt statistikas datus, ko izmanto pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.

(6)

Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru “valdības”, “deficīta” un “ieguldījuma” definīcijas ir noteiktas, atsaucoties uz Eiropas integrēto ekonomisko norēķinu sistēmu (ENS), kas aizstāta ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (pieņemta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (5) (EKS 95).

(7)

EKS 95 datu pieejamībai un kvalitātei ir būtiska nozīme Savienības fiskālās uzraudzības sistēmas pienācīgas darbības nodrošināšanā. EKS 95 ir atkarīga no informācijas, ko sniedz, balstoties uz uzkrājumiem. Tomēr šī uzkrājumu fiskālā statistika ir atkarīga no skaidras naudas datu vai to ekvivalenta iepriekšējas apkopošanas. Tiem var būt svarīga nozīme savlaicīgas budžeta uzraudzības stiprināšanā, lai varētu novērst nozīmīgu budžeta kļūdu novēlotu atklāšanu. Skaidras naudas datu laika rindu pieejamība par budžeta norisēm var atklāt tendences, kam vajadzīga ciešāka uzraudzība. Publicējamajiem fiskālajiem datiem, kas balstīti uz skaidru naudu (vai ekvivalentiem skaitļiem no publiskās uzskaites, ja uz skaidru naudu balstīti dati nav pieejami), būtu jāietver vismaz kopējā bilance, kopējie ieņēmumi un kopējie izdevumi. Pamatotos gadījumos, piemēram, ja ir liels skaits vietējās valdības struktūru, datu savlaicīga publicēšana varētu balstīties uz piemērotām novērtēšanas metodēm, kuru pamatā ir struktūru paraugs, un turpmāku pārskatīšanu, izmantojot pilnīgus datus.

(8)

Neobjektīvas un nereālas makroekonomiskās un budžeta prognozes var būtiski kaitēt fiskālās plānošanas efektivitātei un tādējādi apdraudēt apņemšanos ievērot budžeta disciplīnu, bet prognozēšanas metodoloģiju pārredzamība un apspriešana var būtiski palielināt fiskālajai plānošanai izmantoto makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti.

(9)

Svarīgs aspekts, lai nodrošinātu reālu prognožu izmantošanu budžeta politikas īstenošanai, ir pārredzamība, kam būtu jāietver ne tikai tādu oficiālu makroekonomisku un budžeta prognožu publiska pieejamība, kas sagatavotas fiskālai plānošanai, bet arī to pamatā esošo metodoloģiju, pieņēmumu un atbilstīgu parametru publiska pieejamība.

(10)

Jutīguma analīze un atbilstīgās budžeta prognozes, kas papildina visticamāko makrofiskālo scenāriju, ļauj analizēt galveno fiskālo mainīgo lielumu iespējamo evolūciju atbilstīgi dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm un tādējādi būtiski samazina risku, ka budžeta disciplīnu var apdraudēt prognožu kļūdas.

(11)

Komisijas prognozes un informācija par modeļiem, kas ir to pamatā, var sniegt dalībvalstīm noderīgu kritēriju to visticamākajam makrofiskālajam scenārijam, sekmējot budžeta plānošanai izmantoto prognožu derīgumu. Tomēr apmērs, kādā dalībvalstis budžeta plānošanai izmantotās prognozes varētu salīdzināt ar Komisijas prognozēm, atšķiras atbilstīgi prognožu gatavošanas laikam un prognožu metodoloģiju un pieņēmumu salīdzināmībai. Arī citu neatkarīgu struktūru prognozes var būt noderīgi kritēriji.

(12)

Nozīmīgas atšķirības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi būtu jāizklāsta un būtu jānorāda to pamatojums, jo īpaši tad, ja mainīgo lielumu pieauguma līmenis ārējos pieņēmumos būtiski atšķiras no Komisijas prognozēs ietvertajām vērtībām.

(13)

Dalībvalstu budžeti un Savienības budžets ir savstarpēji atkarīgi, tādēļ, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot budžeta prognozes, Komisijai savas prognozes par Savienības izdevumiem būtu jāsniedz, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmā plānoto izdevumu līmeni.

(14)

Lai atvieglotu budžeta plānošanai izmantoto prognožu sagatavošanu un noskaidrotu atšķirības starp dalībvalstu un Komisijas prognozēm, reizi gadā katrai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Komisiju par pieņēmumiem, uz kuriem pamatojoties tiek gatavotas makroekonomiskās un budžeta prognozes.

(15)

Oficiālo makroekonomisko un budžeta prognožu kvalitāti ievērojami uzlabo regulārs, objektīvs un vispusīgs izvērtējums, kura pamatā ir objektīvi kritēriji. Rūpīgs izvērtējums ietver ekonomisko pieņēmumu pārbaudi, salīdzināšanu ar citu iestāžu sagatavotajām prognozēm un iepriekšējo prognožu izvērtēšanu.

(16)

Ņemot vērā dokumentēto apliecinājumu tam, ka dalībvalstu uz noteikumiem balstītās budžeta struktūras efektīvi palielina valstu atbildību par Savienības fiskālo noteikumu izpildi un veicina budžeta disciplīnu, Savienības stiprinātās budžeta uzraudzības sistēmas stūrakmenim vajadzētu būt stingrām skaitliskām fiskālajām normām, kas ir specifiskas katrai valstij un kas atbilst Savienības līmenī noteiktajiem budžeta mērķiem. Stingrām skaitliskām fiskālajam normām būtu jāietver labi izstrādātas mērķa definīcijas un mehānismi efektīvas un laicīgas uzraudzības veikšanai. Minētajām normām būtu jābalstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, ko veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkcionāla neatkarība no dalībvalstu budžeta iestādēm. Turklāt politikas pieredze rāda, ka, lai skaitliskas fiskālās normas būtu efektīvas, par to neievērošanu ir jāsaskaras ar attiecīgām sekām, pat ja tās skar tikai reputāciju.

(17)

Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Protokolu (Nr. 15) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas pievienots LES un LESD, atsauces vērtības, kas minētas Protokolā (Nr. 12) par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots minētajiem Līgumiem, nav tieši piemērojamas Apvienotajai Karalistei. Pienākums ieviest skaitliskas fiskālās normas, kas efektīvi veicina atbilstību konkrētām pārmērīga budžeta deficīta atsauces vērtībām, un ar to saistītais pienākums nodrošināt, lai daudzgadu mērķi vidēja termiņa budžeta struktūrās atbilstu šādiem noteikumiem, tāpēc nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei.

(18)

Dalībvalstīm būtu jāvairās no procikliskas fiskālās politikas, un fiskālās konsolidācijas centieniem vajadzētu būt lielākiem labu ekonomisko apstākļu laikā. Šo mērķu sasniegšanu veicina labi izstrādātas skaitliskas fiskālās normas, un tās būtu jāatspoguļo dalībvalstu tiesību aktos, kas piemērojami gada budžetam.

(19)

Valstu fiskālā plānošana Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvajai un korektīvajai daļai var atbilst tikai tad, ja tajā izmanto daudzgadu perspektīvu un jo īpaši cenšas sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķus. Vidēja termiņa budžeta struktūras ir ļoti noderīgas, lai nodrošinātu dalībvalstu budžeta struktūru atbilstību Savienības tiesību aktiem. Atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (6) un Padomes Regulai (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (7), SIP preventīvo un korektīvo daļu nevajadzētu aplūkot izolēti.

(20)

Lai gan gada budžeta tiesību aktu pieņemšana ir būtisks budžeta procesa posms, kurā dalībvalstis pieņem svarīgus budžeta lēmumus, vairākums fiskālo pasākumu ietekmē budžetu ne tikai ikgadējā budžeta ciklā, bet arī pēc tā. Tādējādi viena gada perspektīva ir nepietiekams pamats stabilai budžeta politikai. Lai iestrādātu Savienības budžeta uzraudzības sistēmas daudzgadu budžeta perspektīvu, gada budžeta tiesību aktu plānošana būtu jābalsta uz daudzgadu fiskālo plānošanu, kas izriet no vidēja termiņa budžeta struktūras.

(21)

Minētajai vidēja termiņa budžeta struktūrai būtu inter alia jāietver prognozes par katru būtisku izdevumu un ieņēmumu posteni budžeta gadam un pēc tā, balstoties uz nemainīgu politiku. Katrai dalībvalstij vajadzētu spēt atbilstīgi noteikt nemainīgu politiku, un minētās definīcijas būtu jādara zināmas atklātībai kopā ar attiecīgajiem pieņēmumiem, metodoloģijām un citiem atbilstīgiem parametriem.

(22)

Šai direktīvai nebūtu jāliedz nevienai jaunai dalībvalsts valdībai atjaunināt savu vidējā termiņa budžeta struktūru tā, lai būtu ņemtas vērā valsts jaunās politikas prioritātes. Šajā gadījumā jaunajai valdībai būtu precīzi jānorāda atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo vidējā termiņa budžeta struktūru.

(23)

LESD izveidotās budžeta uzraudzības sistēmas noteikumi un jo īpaši SIP ir piemērojami vispārējai valdībai kopumā, kas ietver apakšnozaru centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2223/96.

(24)

Ievērojams skaits dalībvalstu ir pieredzējušas ievērojamu fiskālo decentralizāciju, nododot budžeta pilnvaras zemāka līmeņa valdībām. Tādējādi šādu zemāka līmeņa valdību loma SIP ievērošanas nodrošināšanā ir būtiski palielināta, un īpaša uzmanība būtu pievēršama tam, lai nodrošinātu, ka uz visām vispārējās valdības apakšnozarēm tiek pienācīgi attiecināti pienākumi un procedūras, kas noteiktas valsts budžeta struktūrās, jo īpaši, bet ne tikai, minētajās dalībvalstīs.

(25)

Lai efektīvi veicinātu budžeta disciplīnu un publisko finanšu stabilitāti, budžeta struktūrām vajadzētu pilnībā aptvert publiskās finanses. Tādēļ īpaša uzmanība būtu pievēršama minēto vispārējās valdības struktūru un fondu darījumiem, kuri nav daļa no kārtējiem budžetiem apakšnozaru līmenī un kuri rada tūlītēju vai vidēja termiņa ietekmi uz dalībvalstu budžeta pozīcijām. To kopējo ietekmi uz vispārējās valdības bilancēm un parādiem vajadzētu aprakstīt saistībā ar gada budžeta procesiem un vidēja termiņa budžeta plāniem.

(26)

Līdzīgi pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī potenciālām saistībām. Konkrētāk, potenciālas saistības ietver iespējamas saistības atkarībā no tā, vai nākotnē iestāsies kāds notikums, ko nevar droši paredzēt, vai jau pastāvošas saistības gadījumā, ja maksājums visdrīzāk nebūs jāveic vai ja nevar uzticami aplēst iespējamā maksājuma summu. Tās ietver, piemēram, attiecīgu informāciju par valdības garantijām, problēmaizdevumiem un saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, tostarp attiecīgā gadījumā potenciālu saistību izdevumu rašanās varbūtību un iespējamo datumu. Būtu pienācīgi jāņem vērā tirgus jutīgums.

(27)

Komisijai būtu pastāvīgi jāuzrauga šīs direktīvas īstenošana. Būtu jānosaka un jāizplata paraugprakse saistībā ar šīs direktīvas noteikumu izpildi, kuras attiecas uz dažādiem valstu budžeta struktūru aspektiem.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, vienotu budžeta disciplīnas ievērošanu, kā to prasa LESD, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(29)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās zināmas atklātībai,