EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32010L0023
Council Directive 2010/23/EU of 16 March 2010 amending Directive 2006/112/EC on the common system of value added tax, as regards an optional and temporary application of the reverse charge mechanism in relation to supplies of certain services susceptible to fraud
Padomes Direktīva 2010/23/ES ( 2010. gada 16. marts ), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu ar paaugstinātu krāpšanas risku
Padomes Direktīva 2010/23/ES ( 2010. gada 16. marts ), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu ar paaugstinātu krāpšanas risku
OJ L 72, 20.3.2010, p. 1–2
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 09 Volume 002 P. 244 - 245
No longer in force, Date of end of validity: 30/06/2015
|
20.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 72/1 |
PADOMES DIREKTĪVA 2010/23/ES
(2010. gada 16. marts),
ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu ar paaugstinātu krāpšanas risku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Direktīvā 2006/112/EK (3) noteikts, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN) maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas veic darījumu, kurā iesaistīta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, kam piemēro nodokli. Taču attiecībā uz pārrobežu darījumiem un dažām iekšzemes paaugstināta riska nozarēm, piemēram, būvniecību vai atkritumiem, paredzēts, ka PVN maksā persona, kas saņem preci vai pakalpojumu. |
|
(2) |
Ņemot vērā, ka PVN krāpšana ir nopietns jautājums, dalībvalstīm būtu pagaidu kārtā jāļauj piemērot sistēmu, ar kuru pienākums maksāt PVN pāriet uz personu, kurai pārskaita siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļaujas, kā tās definētas Direktīvas 2003/87/EK (4) 3. pantā, kā arī citas vienības, ko var izmantot saskaņā ar minēto direktīvu. |
|
(3) |
Šādas sistēmas ieviešanai, kas attiektos uz pakalpojumiem, uz kuriem pēc jaunākās pieredzes attiecas īpašs krāpšanas risks, ko nepiemērotu vispārējā kārtā, nevajadzētu negatīvi ietekmēt PVN sistēmas pamatprincipus, piemēram, dalītu maksājumu. |
|
(4) |
Dalībvalstīm būtu jāsagatavo izvērtējuma ziņojums par sistēmas piemērošanu, lai varētu novērtēt tās efektivitāti. |
|
(5) |
Lai pārredzamā veidā novērtētu sistēmas piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām, dalībvalstu izvērtējuma ziņojumam būtu jābalstās uz dalībvalstu iepriekš noteiktiem kritērijiem. Visos šādos izvērtējumos būtu skaidri jānosaka krāpšanas līmenis pirms un pēc sistēmas piemērošanas un attiecīgās izmaiņas krāpniecisku darbību tendencēs, tostarp citu pakalpojumu sniegšanā. Tāpat ziņojumā būtu jāizvērtē izmaksas, kas sakarā ar atbilstības nodrošināšanu radušās nodokļa maksātājiem. |
|
(6) |
Katrai dalībvalstij, kas saistībā ar šajā direktīvā minētajiem pakalpojumiem ir savā teritorijā atklājusi izmaiņas krāpniecisku darbību tendencēs, būtu par to jāsagatavo ziņojums. |
|
(7) |
Lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis var izvēlēties piemērot šādu sistēmu, ir vajadzīgs īpašs grozījums Direktīvā 2006/112/EK. |
|
(8) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, novērst PVN krāpšanu, ieviešot pagaidu pasākumu, ar ko atkāpjas no pašreizējiem Savienības noteikumiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tāpēc to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
|
(9) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/112/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvā 2006/112/EK iekļauj šādu pantu:
“199.a pants
1. Dalībvalstis var noteikt, ka līdz 2015. gada 30. jūnijam un vismaz uz diviem gadiem persona, kas atbildīga par PVN nomaksu, ir nodokļa maksātājs, kas ir saņēmis šādas piegādes:
|
a) |
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju atļauju pārskaitīšana, kā tās definētas 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (5), ko var pārskaitīt saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu; |
|
b) |
citu vienību pārskaitīšana, ko operatori var izmantot, ievērojot minēto direktīvu. |
2. Ieviešot jebkādu šādu sistēmu, dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā paredzētās sistēmas piemērošanu un sniedz Komisijai šādu informāciju:
|
a) |
deklarāciju par sistēmas piemērošanas pasākuma darbības jomu un saistīto pasākumu sīku aprakstu, tostarp par jebkādām nodokļa maksātāju ziņošanas saistībām un jebkādiem kontroles pasākumiem; |
|
b) |
vērtēšanas kritērijus, kas ļauj salīdzināt krāpnieciskas darbības saistībā ar 1. punktā minētajiem pakalpojumiem pirms un pēc sistēmas piemērošanas, krāpnieciskas darbības saistībā ar citiem pakalpojumiem pirms un pēc sistēmas piemērošanas un citu krāpniecisku darbību veidu pieaugumu pirms un pēc sistēmas piemērošanas; |
|
c) |
sistēmas piemērošanas pasākuma sākuma dienu un periodu. |
3. Dalībvalstis, kas piemēro 1. punktā paredzēto sistēmu, pamatojoties uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, iesniedz Komisijai ziņojumu ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā. Ziņojumā skaidri norāda informāciju, kas uzskatāma par konfidenciālu, un informāciju, kuru drīkst publiskot.
Ziņojumā detalizēti novērtē pasākuma kopējo efektivitāti un lietderību, jo īpaši šādus aspektus:
|
a) |
ietekme uz krāpnieciskām darbībām saistībā ar pasākumā ietverto pakalpojumu sniegšanu; |
|
b) |
iespējamā krāpniecisko darbību pārorientēšanās uz citiem pakalpojumiem; |
|
c) |
izmaksas, kas pasākuma rezultātā sakarā ar atbilstības nodrošināšanu radušās nodokļa maksātājiem. |
4. Katra dalībvalsts, kas kopš šā panta stāšanās spēkā ir savā teritorijā atklājusi izmaiņas krāpniecisku darbību tendencēs saistībā ar 1. punktā uzskaitītajiem pakalpojumiem, iesniedz Komisijai ziņojumu par to ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā.
2. pants
Dalībvalstis, kas izvēlas piemērot Direktīvas 2006/112/EK 199.a panta 1. punktā paredzēto sistēmu, paziņo Komisijai sistēmas piemērošanas pasākuma noteikumus tad, kad sistēma sāk darboties.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šo direktīvu piemēro līdz 2015. gada 30. jūnijam.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
6. pants
Šo direktīvu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 16. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
E. SALGADO
(1) 2010. gada 10. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) 2010. gada 21. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(5) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.”.