EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006D1719

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1719/2006/EK ( 2006. gada 15. novembris ), ar ko izveido programmu Jaunatne darbībā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

OJ L 327, 24.11.2006, p. 30–44 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 16 Volume 003 P. 10 - 24
Special edition in Romanian: Chapter 16 Volume 003 P. 10 - 24
Special edition in Croatian: Chapter 16 Volume 001 P. 176 - 190

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1288

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/1719/oj

24.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/30


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1719/2006/EK

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, turpmāk – “Līgums”, izveido Savienības pilsonību, un Līgumā noteikts, ka Kopienas darbības izglītības, profesionālās apmācības un jaunatnes jomā pirmām kārtām jāvirza, lai veicinātu jauniešu apmaiņas un darbaudzinātāju apmaiņas, kā arī kvalitatīvu izglītību.

(2)

Līgums par Eiropas Savienību ir balstīts uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību principiem, sieviešu un vīriešu līdztiesību un nediskrimināciju. Jauniešu aktīva pilsoniskuma veicināšanai vajadzētu būt ieguldījumam šo vērtību attīstībā.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 13. aprīļa Lēmumu Nr. 1031/2000/EK (4) izveidoja Kopienas rīcības programmu “Jaunatne”. Pamatojoties uz iegūto pieredzi šīs programmas izveidē, ir lietderīgi turpināt un stiprināt sadarbību un Kopienas darbību šajā jomā.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 790/2004/EK (5) izveidoja Kopienas programmu, lai atbalstītu Eiropas mēroga organizācijas jaunatnes lietu jomā.

(5)

Eiropadomes Lisabonas ārkārtas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā noteica stratēģisku ES mērķi, tostarp lai izveidotu aktīvu nodarbinātības politiku, pievēršot vairāk uzmanības mūžizglītībai, ko papildina ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas noteikta Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā.

(6)

Lākenas Deklarācijā, kas pievienota 2001. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumiem, apstiprināts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāatrisina ES, ir atrast veidu, kā tuvināt iedzīvotājus, galvenokārt jauniešus, Eiropas iecerēm un Eiropas iestādēm.

(7)

Komisija 2001. gada 21. novembrī pieņēma Balto grāmatu “Jauns impulss Eiropas jaunatnei”, ar ko piedāvā sadarbības sistēmu jaunatnes sfērā, koncentrējoties uz līdzdalību, informēšanu, brīvprātīgām darbībām un uz labāku jaunu cilvēku izpratni. Eiropas Parlaments pieņēma šos priekšlikumus ar 2002. gada 14. maija Rezolūciju (6).

(8)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (7) jo īpaši noteikta atvērtās koordinācijas metode, kas attiecas uz līdzdalību, informēšanu, jauniešu brīvprātīgām darbībām un uz labāku jauniešu izpratni. Tas būtu jāņem vērā, īstenojot programmu “JAUNATNE DARBĪBĀ”, (turpmāk – “programma”).

(9)

Padome 2003. gada 6. maija secinājumos (8) uzsver, ka ir nepieciešams uzturēt un attīstīt pastāvošos Kopienas instrumentus, kas ir īpaši izstrādāti jauniešiem, jo tie ir būtiski dalībvalstu sadarbības attīstībai jaunatnes jomā, turklāt šo instrumentu mērķi un prioritātes būtu jāsaskaņo ar Eiropas sadarbības sistēmu jaunatnes jomā.

(10)

Pavasara Eiropadome 2005. gada 22. un 23. martā pieņēma Eiropas Jaunatnes paktu kā vienu no instrumentiem, kas palīdzētu sasniegt Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Paktā uzmanība pievērsta trīs jomām: nodarbinātībai, integrācijai un sociālā stāvokļa uzlabošanai; izglītībai, apmācībām un mobilitātei; darba dzīves un ģimenes dzīves apvienošanai.

(11)

Kopienas darbība ietver augstas kvalitātes izglītības un apmācības sekmēšanu, un saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktu tai ir jābūt vērstai uz nevienlīdzības novēršanu sieviešu un vīriešu starpā un jāveicina to līdztiesība.

(12)

Būtu jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības.

(13)

Pastāv nepieciešamība veicināt aktīvu pilsoniskumu un, īstenojot rīcības virzienus, pastiprināt cīņu pret izstumtību un diskrimināciju visos tās veidos, tostarp dzimuma, rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts Līguma 13. panta 1. punktā.

(14)

Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA dalībvalstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, ir atzītas kā iespējamās dalībnieces Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(15)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma “Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kurā noteikts, ka Kopienas programmām vajadzētu būt pieejamām valstīm, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, kas jāparaksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(16)

Būtu jāveic pasākumi, lai ļautu programmā piedalīties Šveicei.

(17)

Barselonas Deklarācijā, kas pieņemta Eiropas un Vidusjūras baseina valstu konferencē 1995. gadā, noteikts, ka jauniešu apmaiņai vajadzētu būt līdzeklim, lai sagatavotu nākotnes paaudzes ciešākai sadarbībai starp Eiropas un Vidusjūras partneriem, ievērojot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus.

(18)

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Paplašināta Eiropa – kaimiņattiecības: jaunu attiecību izstrāde ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem”, Padome 2003. gada 16. jūnija Secinājumos kā galvenās pamatdarbības izvirza intensīvu Eiropas Savienības kultūru sadarbību, savstarpēju izpratni un sadarbību izglītības un apmācību jomā ar kaimiņu valstīm.

(19)

No starpposma novērtēšanas ziņojuma par spēkā esošo programmu “Jaunatne” un no sabiedriskām apspriedēm par Kopienas nākotnes darbībām izglītības, apmācību un jaunatnes jomās izriet, ka pastāv liela un dažos aspektos arvien spēcīgāka nepieciešamība turpināt sadarbību un mobilitāti jaunatnes jomā Eiropas mērogā un ka ir vajadzība pēc vienkāršākas, ērtākas un elastīgākas pieejas, īstenojot šādas darbības.

(20)

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot finansēšanu ar vienreizēju maksājumu, attiecībā vai nu uz atbalstu, ko piešķir programmas dalībniekiem, vai uz Kopienas atbalstu struktūrām, kas programmas pārvaldīšanai izveidotas valsts mērogā.

(21)

Programma būtu regulāri jāpārrauga un jānovērtē, sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, lai varētu īstenot pielāgojumus, jo īpaši attiecībā uz prioritātēm pasākumu īstenošanā. Šai pārraudzībai un novērtējumam būtu jāietver izmērāmi un atbilstīgi mērķi un rādītāji.

(22)

Formulējot programmas juridisko pamatu, ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai būtu iespējams pielāgot darbības, lai tādējādi reaģētu uz vajadzību izmaiņām laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, kā arī lai izvairītos no iepriekšējo programmu pārmērīgi detalizētiem noteikumiem, tādēļ lēmumā, kā arī svarīgākajos attiecīgajos administratīvos un finanšu noteikumos ar nolūku ir izmantotas vispārīgas darbību definīcijas.

(23)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu programmas darbības slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldības daudzgadīgo elementu turpināšanos, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2014. gada 1. janvāra tehniskā un administratīvā palīdzība vajadzības gadījumā nodrošinās to pasākumu vadību, kas līdz 2013. gada beigām vēl nebūs pabeigti.

(24)

Ir vajadzīgs paredzēt īpašus noteikumus Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), un tās īstenošanas pasākumu piemērošanai, kā arī atkāpēm no šiem dokumentiem, kuras ir nepieciešamas saņēmēju īpatnību un darbību būtības dēļ.

(25)

Būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī lai atgūtu zaudētus vai nepareizi izmaksātus vai izmantotus līdzekļus.

(26)

Šis lēmums visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi 37. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(27)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jāiesaistās daudzpusējās partnerattiecībās, starpvalstu mobilitātes pasākumos, kā arī informācijas apmaiņā Eiropas mērogā, un to, ka ierosinātās rīcības un pasākumu daudzpusējā un starpvalstu mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(28)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(29)

Būtu jāpieņem pagaidu pasākumi to darbību pārraudzīšanai, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana

1.   Ar šo lēmumu izveido Kopienas rīcības programmu “JAUNATNE DARBĪBĀ”, turpmāk – “programma”, kuras mērķis ir attīstīt sadarbību jaunatnes jomā Eiropas Savienībā.

2.   Programma sākas 2007. gada 1. janvārī un beidzas 2013. gada 31. decembrī.

2. pants

Programmas vispārējie mērķi

1.   Programmas vispārējie mērķi ir:

a)

veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu kopumā un jo īpaši apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi;

b)

attīstīt jauniešu solidaritāti un veicināt toleranci, jo īpaši, lai stiprinātu ES sociālo kohēziju;

c)

veicināt savstarpēju sapratni starp jauniešiem dažādās valstīs;

d)

dot ieguldījumu, attīstot jauniešu darbību atbalsta sistēmu kvalitāti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas jaunatnes jomā;

e)

veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā.

2.   Programmas vispārējie mērķi papildina mērķus citās Kopienas darbības jomās, jo īpaši mūžizglītības jomā, tostarp profesionālās apmācības, neformālās izglītības un neformālu apmācību jomā, kā arī citās jomās, tādās kā kultūra, sports un nodarbinātība.

3.   Programmas vispārējie mērķi palīdz attīstīt ES politiku, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kultūru, daudzkultūru un valodu daudzveidības atzīšanu, lai, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību, veicinātu sociālo kohēziju un cīņu pret jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

3. pants

Konkrētie programmas mērķi

Konkrētie mērķi ir šādi:

1.

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu kopumā un jo īpaši apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi:

a)

jauniešiem un jauniešu organizācijām dot iespēju piedalīties sabiedrības attīstībā vispār, un jo īpaši – ES sabiedrības attīstībā;

b)

attīstīt jauniešos sajūtu, ka viņi ir piederīgi ES;

c)

veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā Eiropas dzīvē;

d)

veicināt jauniešu mobilitāti Eiropā;

e)

veicināt jauniešu izglītību ar kultūru starpniecību;

f)

ES pamatvērtību veicināšana jauniešu vidū, jo īpaši attiecībā uz cilvēka cieņu, līdztiesību, cilvēktiesību ievērošanu, toleranci un nediskriminēšanu;

g)

atbalstīt ierosmi, uzņēmību un jaunradi;

h)

sekmēt tādu jauniešu dalību programmā, kam ir ierobežotas iespējas, tostarp jauniešu ar īpašām vajadzībām;

i)

nodrošināt to, lai attiecībā uz dalību programmā būtu ievērots sieviešu un vīriešu līdztiesības princips un lai darbības veicinātu dzimumu līdztiesību;

j)

sniegt neformālas apmācības un neformālas izglītības iespējas Eiropas mērogā un piedāvāt novatoriskas iespējas saistībā ar aktīvu pilsoniskumu.

2.

Saistībā ar vispārējo mērķi – attīstīt jauniešu solidaritāti un veicināt toleranci, jo īpaši, lai stiprinātu ES sociālo kohēziju:

a)

dot iespēju jauniešiem apliecināt mērķtiecību, iesaistoties brīvprātīgās darbībās Eiropas un starptautiskā līmenī;

b)

iesaistīt jauniešus solidaritātes veicināšanā starp ES pilsoņiem.

3.

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt savstarpēju sapratni starp jauniešiem dažādās valstīs:

a)

attīstīt Eiropas jauniešu un kaimiņvalstu jauniešu apmaiņu un starpkultūru dialogu;

b)

palīdzēt šajās valstīs celt jauniešu atbalsta struktūru kvalitāti un stiprināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu lomu;

c)

kopā ar citām valstīm veidot tematiskus sadarbības projektus, iesaistot jauniešus, kā arī darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistītas personas.

4.

Saistībā ar vispārējo mērķi – dot ieguldījumu, attīstot jauniešu darbību atbalsta sistēmu kvalitāti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas jaunatnes jomā:

a)

palīdzēt veidot attiecīgu organizāciju tīklus;

b)

izvērst darbā ar jaunatni un jauniešu organizācijās iesaistītu personu apmācības un sadarbību;

c)

veicināt novatorismu jauniešiem paredzēto darbību izveidē;

d)

sekmēt jauniešu informētības uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai tā būtu pieejama jauniešiem ar īpašām vajadzībām;

e)

atbalstīt reģionālu un vietēju struktūru ilgtermiņa projektus un iniciatīvas jaunatnes jomā;

f)

atvieglot jauniešu neformālās izglītības un to prasmju atzīšanu, kas iegūtas, piedaloties šajā programmā;

g)

veikt labas prakses apmaiņu.

5.

Saistībā ar vispārējo mērķi – veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā, pienācīgi ņemot vērā vietējos un reģionālos aspektus:

a)

veicināt labas prakses apmaiņu, kā arī pārvaldes un politikas veidotāju sadarbību visos līmeņos;

b)

sekmēt politikas veidotāju un jauniešu strukturētu dialogu;

c)

uzlabot zināšanas par jaunatni un jaunatnes izpratni;

d)

veicināt sadarbību starp dažādām jauniešu brīvprātīgām darbībām valstu un starptautiskā līmenī.

4. pants

Darbības

Programmas konkrētos un vispārējos mērķus īsteno, veicot tālāk minētās darbības, kas ir sīkāk aprakstītas pielikumā.

1.

Jaunatne Eiropai

Šīs darbības mērķis ir:

atbalstīt jauniešu apmaiņu, lai palielinātu viņu mobilitāti,

atbalstīt jauniešu iniciatīvas un projektus, un darbības saistībā ar līdzdalību demokrātijas procesā, lai attīstītu jauniešu pilsoniskumu un savstarpēju sapratni.

2.

Eiropas Brīvprātīgais dienests

Šīs darbības mērķis ir atbalstīt jauniešu dalību dažādu veidu brīvprātīgās darbībās gan ES, gan ārpus tās.

3.

Jaunatne pasaulē

Šīs darbības mērķis ir:

atbalstīt projektus ar 5. panta 2. punktā minētajām partnervalstīm, jo īpaši, jauniešu un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītu personu apmaiņu,

atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina savstarpēju sapratni starp jauniešiem, solidaritāti, toleranci, kā arī un sadarbības izvēršanu jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības jomā šajās valstīs.

4.

Jauniešu atbalsta sistēmas

Šīs darbības mērķis ir atbalstīt Eiropas mērogā aktīvas jaunatnes struktūras, jo īpaši – jaunatnes nevalstisko organizāciju darbību, to sadarbības tīklus, atbalstu cilvēkiem, kas izstrādā projektus, nodrošinot kvalitāti, izmantojot apmaiņu, apmācības, kā arī darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu kontaktus, veicināt novatorismu un kvalitāti, nodrošināt jauniešus ar informāciju, un attīstīt struktūras un darbības, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu programmas mērķus, un veicināt partnerību ar vietējām un reģionālām iestādēm.

5.

Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā

Šīs darbības mērķis ir:

organizēt strukturētu dialogu starp daudzveidīgām ieinteresētajām pusēm jaunatnes jomā, jo īpaši starp pašiem jauniešiem, darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistītajām personām un politikas veidotājiem,

atbalstīt jauniešu seminārus par sociālajiem, kultūras un politiskajiem jautājumiem, kuros jaunieši ir ieinteresēti,

veicināt politikas sadarbības izvēršanu jaunatnes jomā,

veicināt tādas sadarbības veidošanu, kas vajadzīga labākai jauniešu izpratnei.

5. pants

Dalība programmā

1.   Programmā var piedalīties šādas valstis, turpmāk – programmas dalībvalstis:“”

a)

dalībvalstis;

b)

EBTA valstis, kas ir pievienojušās EEZ līgumam saskaņā ar šī līguma noteikumiem;

c)

kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju saskaņā ar galvenajiem principiem un noteikumiem, un priekšnoteikumiem, kas paredzēti pamatnolīgumos, kuri noslēgti ar šīm valstīm attiecībā uz to dalību Kopienas programmās;

d)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar nolīgumiem, kas jānoslēdz ar šīm valstīm, ievērojot pamatnolīgumus attiecībā uz to dalību Kopienas programmās;

e)

Šveice – pēc tam, kad ar to būs noslēgts divpusējs nolīgums.

2.   Pielikuma 2. un 3. punktā minētās darbības paredz sadarbību ar trešām valstīm, kas ir noslēgušas nolīgumus ar Kopienu saistībā ar jaunatnes jomu, turpmāk – “partnervalstis”.

Šīs sadarbības pamatā vajadzības gadījumos ir papildu apropriācijas no partnervalstīm, ko tās dara pieejamas saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar šīm valstīm.

6. pants

Piekļuve programmai

1.   Programma ir paredzēta, lai atbalstītu jauniešu, jauniešu grupu, darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistītu personu, bezpeļņas organizāciju un apvienību, kā arī, pamatotos izņēmuma gadījumos, citu jaunatnes jomā iesaistīto partneru bezpeļņas projektus.

2.   Neskarot pielikuma noteikumus darbības īstenošanai, programma ir paredzēta jauniešiem vecumā no15 līdz 28 gadiem, lai gan dažas darbības ir pieejamas jauniešiem vecumā no 13 gadiem līdz pat 30 gadiem.

3.   Programmas atbalsta saņēmēji ir kādas programmas dalībvalsts vai, atkarībā no darbības būtības, kādas programmas partnervalsts pastāvīgie iedzīvotāji.

4.   Visiem jauniešiem bez diskriminācijas ir pieeja programmas darbībām saskaņā ar pielikuma noteikumiem. Komisija un programmas dalībvalstis veic īpašus centienus attiecībā uz jauniešiem, kam ir īpaši grūti piedalīties programmā izglītības, sociālu, fizisku, psiholoģisku, saimniecisku vai kultūras iemeslu dēļ vai tādēļ, ka viņi dzīvo attālās teritorijās.

5.   Programmas dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai programmas dalībniekiem būtu pieejama veselības aprūpe saskaņā ar Kopienas tiesībām. Izcelsmes valsts apņemas veikt piemērotos pasākumus, lai Eiropas Brīvprātīgā dienesta dalībnieki varētu saglabāt sociālo aizsardzību. Programmas dalībvalstis arī tiecas pieņemt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Līgumu, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus programmas pieejamībai.

7. pants

Starptautiskā sadarbība

Programmā paredz arī sadarbību ar jaunatnes jomā kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi.

8. pants

Programmas īstenošana

1.   Komisija nodrošina, ka darbības, uz ko attiecas šī programma, īsteno saskaņā ar pielikumu.

2.   Komisija un programmas dalībvalstis paredz atbilstošus pasākumus, lai attīstītu Eiropas, valstu un, vajadzības gadījumā, reģiona vai vietējas struktūras, lai tādējādi īstenotu programmas mērķus un gūtu pēc iespējas lielāku labumu no programmā paredzētajām darbībām.

3.   Komisija un programmas dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu neformālās apmācības un neformālās izglītības atzīšanu, piemēram, izmantojot dokumentus vai sertifikātus, ņemot vēra valstu apstākļus, atzīstot saņēmēju gūto pieredzi un apliecinot jauniešu vai darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistīto personu tiešu dalību šīs programmas pasākumos. Šo mērķi var pastiprināt, papildinot citas Kopienas darbības, kā tas paredzēts 11. pantā.

4.   Komisija, sadarbojoties ar programmas dalībvalstīm, nodrošina adekvātu Kopienas finansiālu interešu aizsardzību, ieviešot efektīvus, samērojamus un preventīvus pasākumus, administratīvās pārbaudes un sodus.

5.   Komisija un programmas dalībvalstis nodrošina programmā paredzēto darbību atbilstīgu publicitāti.

6.   Programmas dalībvalstis:

a)

veic vajadzīgos pasākumus, dalībvalstu līmenī nodrošinot labu programmas darbību, saskaņā ar valsts praksi iesaistot ieinteresētās personas, kas darbojas dažādos ar jaunatni saistītos aspektos;

b)

izveido/ieceļ valsts aģentūras un pārrauga, kā tās īsteno programmas darbības attiecīgās valsts mērogā, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un saskaņā ar šādiem kritērijiem:

i)

struktūrai, kas izveidota vai iecelta par valsts aģentūru, ir juridiskas personas statuss vai tā ir tādas organizācijas daļa, kurai ir juridiskas personas statuss (un uz to attiecas programmas dalībvalsts tiesību akti). Par attiecīgo valsts aģentūru nevar iecelt kādu ministriju;

ii)

struktūrai ir pietiekams personāls ar pienācīgām iemaņām, lai strādātu starptautiskā sadarbības vidē, piemērota infrastruktūra un administratīvā vide, kas tai ļautu izvairīties no interešu konfliktiem;

iii)

tā ir spējīga piemērot līdzekļu apsaimniekošanas noteikumus un Kopienas mērogā paredzētus līgumu slēgšanas noteikumus;

iv)

tai jābūt pietiekamām finanšu garantijām (vēlams, no kādas valsts iestādes) un tādām vadības spējām, kas atbilst Kopienas līdzekļu summai, kas tai būs jāapsaimnieko;

c)

uzņemas atbildību par to, lai b) apakšpunktā minētās attiecīgu valstu aģentūras pareizi apsaimniekotu tām nodotās apropriācijas, ko piešķir projektiem. Konkrēti tās ir atbildīgas par to, ka attiecīgu valstu aģentūras ievēro pārskatāmības, vienādas attieksmes un neuzkrāšanas principu attiecībā uz citiem Kopienas līdzekļiem, un tām ir pienākums atgūt visus līdzekļus, kas pienākas no programmas atbalsta saņēmējiem;

d)

veic vajadzīgos pasākumus, lai revidētu un pārraudzītu b) apakšpunktā minēto attiecīgo valstu aģentūru finanses, un jo īpaši:

i)

pirms valsts aģentūra sāk darboties, sniedz Komisijai vajadzīgās garantijas attiecībā uz attiecīgās valsts aģentūras pastāvēšanu, atbilstību un funkcionēšanu saskaņā ar pareizas finanšu vadības noteikumiem, piemērotām procedūrām, pārraudzības sistēmām un grāmatvedības sistēmām, kā arī līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūrām;

ii)

katra finanšu gada beigās garantē Komisijai attiecīgās valsts aģentūras finanšu sistēmas un procedūru uzticamību, kā arī uzskaites pareizību;

iii)

uzņemas atbildību par visiem neatgūtiem līdzekļiem gadījumā, ja b) apakšpunktā minētās attiecīgās valsts aģentūru pārkāpumu, nolaidības vai krāpniecības dēļ Komisijai jāatgūst līdzekļi no attiecīgās valsts aģentūras.

7.   Komisija, ievērojot 10. panta 1. punktā paredzēto procedūru, var izstrādāt pamatnostādnes katrai pielikumā minētai darbībai, lai programmu piemērotu visām Eiropas sadarbības prioritāšu pārmaiņām jaunatnes jomā.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

programmas īstenošanas pasākumiem, tostarp gada darba plānu;

b)

vispārēju dažādu programmas darbību līdzsvaru;

c)

attiecībā uz finansējumu – kritērijiem (piem., jauniešu skaitu iedzīvotāju kopskaitā, IKP un ģeogrāfisko attālumu starp valstīm), ko piemērot, lai noteiktu, kā dalībvalstu starpā jāsadala līdzekļi darbībām, kas jāpārvalda decentralizēti;

d)

pielikuma 4.2. punktā minētā nolīguma, tostarp Eiropas Jaunatnes foruma gada darba plānu un gada atskaites, uzraudzība;

e)

programmas novērtēšanas pasākumiem;

f)

pasākumus, ko izmantot, apliecinot attiecīgu jauniešu dalību programmā;

g)

lēmuma 8. panta 7. punktā minētos programmas darbību piemērošanas pasākumus.

2.   Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

11. pants

Papildināmība ar citām Kopienas darbībām

1.   Komisija nodrošina savstarpēju papildināmību starp šo programmu un citām Kopienas darbības jomām, jo īpaši tādām jomām kā izglītība, profesionālās apmācības, kultūra, pilsonība, sports, valodas, nodarbinātība, veselība, pētniecība, uzņēmējdarbība, ES ārējā darbība, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība un diskriminācijas apkarošana.

2.   Ja tas ir saderīgi, programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Kopienas instrumentiem, lai īstenotu darbības, kas atbilst gan šīs programmas, gan šo instrumentu mērķiem.

3.   Komisija un dalībvalstis izceļ programmas pasākumus, kas veicina mērķu sasniegšanu citās Kopienas darbības jomās, piemēram, izglītības, arodapmācību, kultūras un sporta, valodu, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas jomā.

12. pants

Papildināmība ar attiecīgu valstu politikas jomām un instrumentiem

1.   Programmas dalībvalstis var iesniegt pieteikumu Komisijai, lai iegūtu tiesības piešķirt Eiropas zīmi valstiskām, reģionālām vai vietējām darbībām, kas līdzīgas 4. pantā noteiktajām darbībām.

2.   Programmas dalībvalsts var dot programmas atbalsta saņēmēju rīcībā valsts līdzekļus, ko apsaimnieko saskaņā ar programmas noteikumiem, un šajā nolūkā izmantot programmas decentralizētās struktūras, nodrošinot šīm struktūrām proporcionālus papildu asignējumus.

13. pants

Vispārēji finanšu noteikumi

1.   Budžets šīs programmas īstenošanai 1. pantā noteiktajā laikposmā ir EUR 885 000 000.

2.   Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

14. pants

Finanšu noteikumi programmas atbalsta saņēmējiem

1.   Fiziskas un juridiskas personas var saņemt dotācijas saskaņā ar šo programmu.

2.   Komisija atkarībā no saņēmēju īpatnībām un darbību būtības var izlemt, vai atbrīvot saņēmējus no to profesionālo iemaņu un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas ierosināto darbību vai darbības programmu īstenošanai. Komisija, nosakot prasības saistībā ar finansiāla atbalsta apjomu, ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā saņēmēju raksturojumu, to vecumu, darbību veidu un finansiālā atbalsta apjomu.

3.   Ņemot vērā darbību būtību, finansiālo atbalstu var piešķirt kā subsīdijas vai stipendijas. Komisija var piešķirt arī prēmijas par darbībām vai programmas sakarā veiktajiem projektiem. Atkarībā no darbības būtības var atļaut vienotas likmes finansējumu un/vai vienības izmaksu mērogu.

4.   Ja tās ir dotācijas darbībām, divus mēnešus pēc dotāciju piešķiršanas būtu jāparaksta nolīgumi.

5.   Darbības dotācijas saistībā ar šo programmu tādām Eiropas mērogā aktīvām organizācijām, kas noteiktas 162. pantā Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), atjaunošanas gadījumā netiek automātiski samazinātas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktu.

6.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu Komisija var uzticēt publiskas iestādes uzdevumus, jo īpaši budžeta plāna izpildes uzdevumus, struktūrām, kas noteiktas šā lēmuma 8. panta 2. punktā.

7.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu šā panta 6. punktā paredzēto iespēju piemēro arī struktūrām visās programmas dalībvalstīs.

15. pants

Uzraudzība un novērtējums

1.   Komisija nodrošina šīs programmas regulāru uzraudzību, salīdzinot sasniegto ar programmas mērķiem. Uzraudzība ietver 3. punktā minētos ziņojumus un konkrētas darbības. Komisijas konsultācijās par šo uzraudzību iesaista jauniešus.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu, ārēju programmas novērtējumu.

3.   Programmas dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai pārskatu par programmas īstenojumu un līdz 2015. gada 30. jūnijam – pārskatu par programmas efektivitāti.

4.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

a)

līdz 2011. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

b)

līdz 2011. gada 31. decembrim – paziņojumu par šīs programmas turpināšanu;

c)

līdz 2016. gada 31. martam – ex post izvērtējuma ziņojumu.

16. pants

Pagaidu noteikumi

Darbības, kas sāktas pirms 2006. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK, līdz pabeigšanai īsteno saskaņā ar šiem lēmumiem.

Vajadzības gadījumā budžetā pēc 2013. gada var iekļaut apropriācijas, lai segtu tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai varētu pārvaldīt darbības, kas vēl nav pabeigtas līdz 2013. gada 31. decembrim. Lēmuma Nr. 1031/2000/EK 8. pantā paredzēto komiteju aizstāj ar šā lēmuma 9. pantā paredzēto komiteju.

Kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantā, programmai var darīt pieejamas apropriācijas, kas atbilst atvēlētajiem ieņēmumiem, kuri radušies no nepareizi izmaksātu summu atmaksas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1031/2000/EK un Lēmumu Nr. 790/2004/EK.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 234, 22.9.2005., 46. lpp.

(2)  OV C 71, 22.3.2005., 34. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobrī sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 20. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 117, 18.5.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 138, 30.4.2004., 24. lpp.

(6)  OV C 180 E, 31.7.2003., 145. lpp.

(7)  OV C 168, 13.7.2002., 2. lpp.

(8)  OV C 115, 15.5.2003., 1. lpp.

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(12)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.


PIELIKUMS

Darbības, ar ko īsteno programmas vispārējos un konkrētos mērķus, ir paredzētas tādu neliela mēroga projektu atbalstam, ar ko veicina jauniešu aktīvu līdzdalību, vienlaicīgi nodrošinot projektu pārraudzību un efektivitāti Eiropas mērogā.

Lai piedalītos programmā, jauniešiem nav vajadzīga īpaša pieredze vai kvalifikācija, izņemot dažos izņēmuma gadījumos.

Programmu būtu jāīsteno lietotājiem draudzīgā veidā.

Ar programmu būtu jāveicina jauniešu ierosme, uzņēmība un jaunrade, jāsekmē līdzdalība programmā jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tostarp jauniešiem invalīdiem, un jānodrošina, lai saistībā ar līdzdalību programmā tiktu ievērots vīriešu un sieviešu līdztiesības princips un lai dzimumu līdztiesība tiktu stiprināta visās programmas darbībās.

Līdzdalība darbībā ir iespējama, ja ir pieejama atbilstoša apdrošināšana, lai nodrošinātu jauniešu aizsardzību programmas darbību īstenošanas laikā.

DARBĪBAS

Darbības var sīkāk sadalīt šādos pasākumos:

1. darbība – Jaunatne Eiropai

Šīs darbības mērķis ir veicināt jauniešos aktīvu pilsoniskumu un savstarpēju saprašanos, īstenojot šādus pasākumus:

1.1.   Jaunatnes apmaiņas pasākumi

Jaunatnes apmaiņas pasākumi ļauj kādas valsts jauniešu grupai uzņemt vienu vai vairākas jauniešu grupas no citas valsts, lai piedalītos kopīgas darbību programmas īstenošanā. Šie pasākumi ir piemērojami jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Šīs darbības, kas ir balstītas uz starptautiskām dažādu projekta darbību veicēju savstarpējām partnerattiecībām, veicina jauniešu aktīvu līdzdalību un ļauj viņiem saskarties ar dažādu sociālo un kultūras realitāti un iepazīties ar to, mācīties citam no cita un stiprināt apziņu, ka viņi ir Eiropas pilsoņi. Atbalstu koncentrē uz daudzpusējo grupu mobilitātes darbībām, bet tas neizslēdz šāda veida divpusējas darbības.

Divpusējas grupu apmaiņas ir jo īpaši pamatotas, ja grupas pirmo reizi piedalās Eiropas darbībās vai ja dalībnieki ir mazas, vietēja mēroga grupas, kam nav pieredzes darboties Eiropas mērogā. Jo īpaši tiek atbalstītas apmaiņas jauniešiem ar ierobežotām iespējām, lai veicinātu šo jauniešu dalību programmā.

Ar šo pasākumu arī atbalsta sagatavošanas un turpmākas darbības, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību projektos, jo īpaši tādas darbības, kas palīdz jauniešiem valodu prasmes vai starpkultūru izpratnes veicināšanas ziņā.

1.2.   Atbalsts jauniešu ierosmēm

Ar šo pasākumu atbalsta projektus, kuros jaunieši aktīvi un tieši piedalās pašu plānotās darbībās kā galvenie dalībnieki, lai attīstītu viņu ierosmi, uzņēmību un jaunradi. Šī darbība piemērojama jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kaut gan dažas jauniešu iniciatīvas var realizēt, sākot no 15 gadiem, nodrošinot piemērotu uzraudzību.

Ar šo pasākumu atbalsta vietējā, reģiona vai valsts mērogā izstrādātus grupu projektus un līdzīgu projektu savstarpējas sadarbības tīkla veidošanu dažādās valstīs, lai stiprinātu to Eiropas aspektu un veicinātu jauniešu sadarbību un pieredzes apmaiņu.

Īpašu uzmanību pievērš jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

1.3.   Demokrātiskās līdzdalības projekti

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē. Ar šiem projektiem un darbībām mudina jauniešus aktīvi piedalīties vietēja, reģiona vai valsts vai starptautiska līmeņa sabiedriskajā dzīvē.

Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem.

Šie projekti vai darbības balstās uz starptautiskām partnerattiecībām un ļauj Eiropas mērogā apmainīties ar idejām, pieredzi un labas prakses piemēriem, kas gūti no projektiem un darbībām, kuras īstenotas vietējā vai reģiona mērogā, lai sekmētu jauniešu līdzdalību dažādos līmeņos. Tie var ietvert konsultāciju projektus ar jauniešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un vēlmes un lai izstrādātu jaunas pieejas jauniešu aktīvai līdzdalībai demokrātiskā Eiropā.

2. darbība – Eiropas Brīvprātīgais dienests

Brīvprātīgā dienesta mērķis ir veicināt jauniešu solidaritāti, aktīvu pilsoniskumu un savstarpēju saprašanos, īstenojot šādus pasākumus:

Brīvprātīgais jaunietis piedalās bezpeļņas un nealgotā sabiedrībai noderīgā darbā valstī, kas nav valsts, kurā viņš pastāvīgi uzturas. Eiropas Brīvprātīgais dienests nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt iespējamu vai pastāvošu algotu darbu, ne arī to aizstāt.

Dienests ilgst vismaz divus mēnešus un tas var ilgt līdz divpadsmit mēnešiem. Attiecīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, lai veicinātu tādu jauniešu līdzdalību, kam ir ierobežotas iespējas, var pieļaut īsāku dienesta laiku, kā arī tādus brīvprātīgo projektus, kas ļauj piedalīties jauniešu grupām.

Ar šo pasākumu atbalsta arī tādus brīvprātīgo projektus, kuri ļauj jauniešu grupām kolektīvi piedalīties vietēja, reģionāla, valsts, Eiropas vai starptautiska līmeņa darbībās vairākās jomās, tostarp, piemēram, kultūras, sporta, civilās aizsardzības, vides un attīstības palīdzības jomās.

Izņēmuma gadījumos atkarībā no realizējamajiem uzdevumiem un situācijās, kurās iesaistās brīvprātīgie, dažu veidu projektos var atlasīt kandidātus ar noteiktām prasmēm.

Lai gan šis pasākums ir paredzēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem; dažās darbībās jaunieši var piedalīties no 16 gadu vecuma, ja vien ir nodrošināta piemērota uzraudzība.

Pasākums pilnībā vai daļēji attiecas uz brīvprātīgo izdevumiem, apdrošināšanu, dienasnaudu un transporta izdevumiem, kā arī papildu pabalstu jauniešiem ar ierobežotām iespējām.

Ar šo darbību atbalsta arī brīvprātīgajiem jauniešiem paredzētus apmācību un konsultēšanas pasākumus un dažādo partneru koordinācijas pasākumus, kā arī ierosmes, kuru mērķis ir papildināt pieredzi, ko jaunieši guvuši Eiropas Brīvprātīgajā dienestā.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka ievēro noteiktus kvalitātes standartus: brīvprātīgajam darbam jāietver neformālās izglītības aspekts, ko atspoguļo pedagoģiskas darbības, lai sagatavotu jauniešus personīgā, starpkultūru un tehniskā ziņā, kā arī jāietver pastāvīgs personīgs atbalsts. Par īpaši svarīgu uzskata dažādu projektā iesaistīto pušu partnerību, kā arī riska novēršanu.

3. darbība – Jaunatne pasaulē

Šīs darbības mērķis ir atklātības garā vairot tautu savstarpēju saprašanos, vienlaicīgi arī sekmējot tādu kvalitātes sistēmu attīstību, ar ko atbalsta jauniešu darbības attiecīgajās valstīs. Tajā var piedalīties programmas partnervalstis.

3.1.   Sadarbība ar ES kaimiņvalstīm

Ar šo pasākumu atbalsta projektus ar programmas partnervalstīm, no kurām katru uzskata par kaimiņvalsti saskaņā ar ES Eiropas kaimiņu politiku un saskaņā ar 5. panta 2. punkta noteikumiem, kā arī ar Krievijas Federāciju un Rietumbalkānu valstīm, ja tās atbilst 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Ar šo pasākumu atbalsta jaunatnes apmaiņas – galvenokārt daudzpusējas apmaiņas, bet neizslēdzot arī divpusējas apmaiņas, kas ļauj vairākām jauniešu grupām no programmas dalībvalstīm un kaimiņvalstīm satikties un kopīgi piedalīties darbību programmas īstenošanā. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Šīs darbības, kas balstītas uz dažādu projektā iesaistīto pušu starptautiskām partnerattiecībām, ietver uzraudzības personālam paredzētas iepriekšējas apmācības un jauniešu aktīvu līdzdarbību, ļaujot viņiem atklāt un apzināties dažādu sociālo un kultūru realitāti un iepazīties ar to. Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas paredzētas, lai vairotu jauniešu līdzdalību projektos, jo īpaši tādos, kas paredzēti valodu prasmes un starpkultūru izpratnes veicināšanai.

Kaimiņvalstīs individuālas vai grupu vietēja, reģionāla vai valsts mēroga ierosmes var atbalstīt, ja tās veic saistībā ar līdzīgām ierosmēm programmas dalībvalstīs un ja vien šajās kaimiņvalstīs ir izveidotas piemērotas valsts mēroga pārvaldes struktūras. Attiecīgās darbības ir tādas, ko jaunieši paši ir izstrādājuši un kurās viņi ir galvenie dalībnieki. Šis pasākums ir piemērojams jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem; dažas jauniešu iniciatīvas var tikt realizētas, sākot jau no 16 gadu vecuma, nodrošinot piemērotu uzraudzību.

Ar šo pasākumu atbalsta darbības, ar ko apvieno un palielina nevalstisko organizāciju iespējas jaunatnes jomā, tādējādi atzīstot šo organizāciju iespējamo lielo nozīmi pilsoniskas sabiedrības veidošanā kaimiņvalstīs. Pasākums ietver darbā ar jaunatni, kā arī jauniešu organizācijās iesaistīto personu apmācības, kā arī šādu personu savstarpēju pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu. Ar šo pasākumu atbalsta tādas darbības, kas varētu veicināt ilglaicīgu un augstas kvalitātes projektu un partnerattiecību nodibināšanu.

Ar šo pasākumu arī atbalsta projektus, ar kuriem veicina novatorismu un kvalitāti, lai ieviestu, īstenotu un veicinātu novatoriskas pieejas jaunatnes jomā. Finanšu atbalstu var piešķirt, lai jauniešus un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītās personas nodrošinātu ar informāciju.

Ar šo pasākumu atbalsta arī darbības, ar ko veicina sadarbību ar kaimiņvalstīm jaunatnes jomā, piemēram, tādas, ar ko veicina sadarbību un ideju un labas prakses piemēru apmaiņu jaunatnes jomā, kā arī citus popularizēšanas un informācijas izplatīšanas pasākumus attiecībā uz panākumiem, kas gūti, attiecīgajās dalībvalstīs īstenojot projektus un darbības jaunatnes jomā.

3.2.   Sadarbība ar citām valstīm

Ar šo pasākumu atbalsta sadarbības darbības jaunatnes jomā, jo īpaši labas prakses apmaiņu ar pārējām programmas partnervalstīm.

Ar to veicina darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmaiņas un apmācības, kā arī jaunatnes organizāciju partnerattiecību un sadarbības veidošanu starp tām.

Daudzpusējas un divpusējas jauniešu apmaiņas starp šīm valstīm un programmas dalībvalstīm var īstenot, pamatojoties uz atsevišķām jomām.

Finansējumu piešķir, lai veiktu darbības, kam ir acīmredzams iespējams sviras efekts.

Ja notiek sadarbība ar industrializētām valstīm, ar šo pasākumu finansē tikai projektu atbalsta saņēmējus Eiropā.

4. darbība – Jaunatnes atbalsta sistēmas

Šīs darbības mērķis ir attīstīt jaunatnes atbalsta struktūru kvalitāti, atbalstīt darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu lomu, lai uzlabotu programmas kvalitāti un veicinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību Eiropas mērogā, atbalstot aktīvas Eiropas mēroga organizācijas jaunatnes jomā.

4.1.   Atbalsts aktīvām Eiropas mēroga organizācijām jaunatnes jomā

Ar šo pasākumu atbalsta tādu Eiropas mēroga NVO darbību jaunatnes jomā, kas tiecas sasniegt mērķi, kas ir Eiropas vispārējās interesēs. Ar šīm darbībām jāveicina jauniešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī jāizvērš un jāīsteno Eiropas mēroga sadarbības darbības jaunatnes jomā, to saprotot plašā nozīmē.

tai ir jābūt juridiski reģistrētai vismaz pirms gada,

tai ir jābūt bezpeļņas organizācijai,

tai ir jābūt reģistrētai programmas dalībvalstī saskaņā ar 5. panta 1. punktu vai reģistrētai vienā no noteiktām Austrumeiropas valstīm (piem., Baltkrievijā, Moldovā, Krievijas Federācijā, Ukrainā),

tai ir jādarbojas Eiropas mērogā, vienai pašai vai, koordinējot darbību ar citām apvienībām, un tās struktūrai un darbībām jāattiecas uz vismaz astoņām programmas dalībvalstīm; tā var būt Eiropas sadarbības tīkls, kurā ir pārstāvētas struktūras, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā,

tās darbībām ir jābūt saskaņā ar principiem, uz ko balstās Kopienas darbības jaunatnes jomā,

tā var būt struktūra, kas veic darbības, kuras ir paredzētas tikai jauniešiem, vai struktūra, kam ir plašāki mērķi un kas veic darbības, no kurām tikai dažas ir paredzētas jauniešiem,

tai ir jāiesaista jaunieši viņiem paredzētu darbību pārvaldē.

Atbalsta saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pieteikumiem konkursā. Ar izraudzītajām struktūrām var noslēgt daudzgadu pamatlīgumus par partnerattiecībām. Šādi pamatnolīgumi tomēr neliedz iespēju katru gadu izsludināt konkursus, lai piesaistītu papildu atbalsta saņēmējus.

jauniešu viedokļu un interešu pārstāvēšana Eiropas mērogā, atspoguļojot to daudzveidību,

jaunatnes apmaiņas un brīvprātīgais dienests,

neformālā apmācība un neformālā izglītība un jaunatnes darbību programmas,

starpkultūru mācību un saskaņas veicināšana,

debates par Eiropas jautājumiem, ES politikas jomām vai jaunatnes politiku,

informācijas izplatīšana par Kopienas darbību,

darbības, kas veicina jauniešu līdzdalību un jauniešu ierosmes.

Saskaņā ar šo pasākumu vienīgie izdevumi, kas jāņem vērā, nosakot darbības dotāciju, ir tie, kas vajadzīgi, lai pienācīgi veiktu izraudzītās struktūras parastās darbības, jo īpaši personāla izdevumi, netiešie izdevumi (īres un ar nekustamo īpašumu saistīti izdevumi, iekārtas, biroju piederumi, telekomunikācijas, pasta izdevumi utt.), iekšējo sanāksmju izdevumi un publikāciju, informācijas un izplatīšanas izdevumi.

Dotāciju piešķir, ievērojot attiecīgās struktūras neatkarību, izraugoties dalībniekus, un tās autonomiju, sīki izstrādājot darbības.

Vismaz 20 % no attiecīgo struktūru budžeta jāsedz no finansējuma avotiem, kas nav Kopienas finansējums.

4.2.   Atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam

Foruma neatkarību, izraugoties dalībniekus, tādējādi nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu jaunatnes organizāciju pārstāvību,

Foruma autonomiju, sīki izstrādājot tā darbības,

pēc iespējas plašāku tādu jaunatnes organizāciju dalību Foruma darbībās, kas nav foruma dalībnieki, un tādu jauniešu dalību Foruma darbībās, kas nav nevienas organizācijas dalībnieki,

Foruma aktīvu dalību tādos Eiropas mēroga politiskos procesos, kas attiecas uz jauniešiem, jo īpaši, atbildot uz jautājumiem, ko uzdod Eiropas iestādes, ja tās apspriežas ar pilsonisko sabiedrību, un skaidrojot šo iestāžu pieņemtās nostājas saviem dalībniekiem.

Atbilstīgie Foruma izdevumi ir darbības izdevumi un izdevumi, kas paredzēti, lai veiktu tā darbības. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Eiropas Jaunatnes foruma pēctecību, programmas resursus piešķir saskaņā ar šādu principu: gada līdzekļi, kas tiek piešķirti Eiropas Jaunatnes Forumam, nav mazāki par 2 miljoniem euro.

Forumam var piešķirt dotācijas, ja ir saņemts piemērots darba plāns un budžets. Dotācijas var piešķirt pēc ikgada principa vai arī pēc atjaunošanas principa saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu ar Komisiju.

Vismaz 20 % no foruma budžeta jāsedz no finansējuma avotiem, kas nav Kopienas finansējums.

pārstāvēt jaunatnes organizācijas apspriedēs ar ES,

koordinēt foruma dalībnieku nostāju attiecībā uz ES,

veikt informācijas apmaiņu par jaunatnes jautājumiem ar Eiropas iestādēm,

izplatīt attiecīgo valstu jaunatnes padomēm un nevalstiskajām organizācijām informāciju, kas saņemta no ES,

veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un sagatavot jauniešus tai,

sniegt ieguldījumu jaunizveidotajā ES mēroga jaunatnes sadarbības sistēmā,

sniegt ieguldījumu jaunatnes politikas, jaunatnes darba un izglītības iespēju attīstībā, veikt informācijas apmaiņu attiecība uz jauniešiem, un izveidot jauniešu pārstāvības struktūras visā Eiropā,

iesaistīties pārrunās un pārdomās par jaunatni Eiropā un citur pasaulē, kā arī par Kopienas darbību jauniešu labā.

4.3.   Darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmācības un sadarbība

Ar šo pasākumu atbalsta darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu apmācības šajā jomā, jo īpaši projektu vadītāju, jauniešu konsultantu un vadītāju apmācības. Ar to arī atbalsta darbā ar jaunatni un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu, kā arī darbības, ar ko varētu veicināt ilglaicīgu, augstas kvalitātes projektu izveidi, partnerattiecību un sadarbības veidošanu. Piemēram, tas var iekļaut “ēnu dienas”.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš darbībām, kas veicina to jauniešu līdzdalību, kam ir visgrūtāk piedalīties Kopienas darbībās.

4.4.   Projekti, ar kuriem veicina novatorismu un kvalitāti

Ar šo pasākumu atbalsta projektus, lai ieviestu, īstenotu un veicinātu novatorisku pieeju jaunatnes jomā. Šie novatoriskie aspekti var būt saistīti vai nu ar saturu un mērķiem, kas ir saskaņā ar Eiropas jaunatnes sadarbības sistēmas attīstību, vai ar dažādas izcelsmes partneru līdzdalības veicināšanu, vai arī ar informācijas izplatīšanu.

4.5.   Jauniešiem un darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistītām personām paredzētas informēšanas darbības

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu informēšanu un jauniešiem paredzētu saziņu, lai uzlabotu viņu piekļuvi informācijai un saziņas pakalpojumiem, lai palielinātu viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lai palīdzētu realizēt aktīvu, atbildīgu pilsoņu potenciālu. Lai šo panāktu, atbalstu sniedz Eiropas vai valsts mēroga darbībām, ar ko uzlabo jauniešu piekļuvi informācijai un saziņas pakalpojumiem, piegādā viņiem vairāk kvalitatīvas informācijas un palielina viņu līdzdalību informācijas sagatavošanā un izplatīšanā.

Ar šo pasākumu, piemēram, veicina Eiropas, valsts, reģiona un vietēja mēroga jauniešu portālu izveidi, lai izplatītu specifisku informāciju jauniešiem, izmantojot dažādus informācijas kanālus, jo īpaši tos, ko jaunieši izmanto visbiežāk. Šādi var arī atbalstīt pasākumus, ar kuriem veicina jauniešu līdzdalību saprotamu, lietotājiem draudzīgu un mērķauditorijai paredzētas informācijas un padomu izstrādāšanā un izplatīšanā, lai uzlabotu informācijas kvalitāti un pieejamību visiem jauniešiem. Publikācijās ievēro līdztiesības un dažādības principus.

4.6.   Partnerattiecības

Ar šo pasākumu finansē partnerattiecības ar reģionu vai vietējām struktūrām, lai ilgtermiņā izstrādātu projektus, kuros ir apvienoti dažādi programmas pasākumi. Finansējumu galvenokārt piešķir projektiem un koordinācijas darbībām.

4.7.   Atbalsts programmas struktūrām

Ar šo pasākumu finansē 8. panta 2. punktā paredzētās struktūras, jo īpaši valsts aģentūras. Ar šo pasākumu paredz finansējumu arī tādām līdzīgām struktūrām kā valsts mēroga koordinatori, resursu centri, EURODESK tīkls, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Jaunatnes platforma un Eiropas brīvprātīgo jauniešu asociācijas, kas darbojas kā valsts mēroga īstenošanas struktūras pilnīgā saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu.

4.8.   Programmas vērtības papildināšana

Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus vai sanāksmes, lai veicinātu programmas īstenošanu, un veikt attiecīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības, kā arī programmas uzraudzīšanu un novērtēšanu. Šīs darbības var finansēt vai nu ar dotācijām, izmantojot iepirkuma procedūras, vai arī tās var organizēt un tieši finansēt Komisija.

5. darbība – Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā

Šīs darbības mērķis ir veicināt Eiropas sadarbību jaunatnes jomā.

5.1.   Jauniešu un par jaunatnes politiku atbildīgo personu sanāksmes

Ar šo pasākumu atbalsta jauniešu, darbā ar jaunatni, kā arī jaunatnes organizācijās iesaistīto personu un par jaunatnes politiku atbildīgo personu sadarbību, seminārus un strukturētu dialogu. Šīs darbības jo īpaši ietver sadarbības veicināšanu un ideju un labas prakses apmaiņu jaunatnes jomā, ES prezidentvalstu organizētas konferences un citus pasākumus, kas domāti jaunatnes jomas projektu un Kopienas darbību rezultātu izmantošanai un izplatīšanai.

Šis pasākums ietver Eiropas Jaunatnes nedēļu, kas var ietvert pasākumus dalībvalstīs un Eiropas mērogā saistībā ar Eiropas iestāžu darbu, dialogu starp Eiropas lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un atzinību augstas kvalitātes projektiem, ko veicina ar programmu.

Jo īpaši ar šo pasākumu var atbalstīt mērķus, ko tiecas sasniegt ar atvērtās koordinācijas metodi jaunatnes jomā un ar Eiropas Jaunatnes paktu, kā arī sadarbību starp jauniešu brīvprātīgajām darbībām valstu un starptautiskā līmenī.

5.2.   Atbalsts darbībām, lai veicinātu labāku izpratni un zināšanas par jaunatnes jomu

Ar šo pasākumu atbalsta konkrētus projektus, lai konstatētu esošas zināšanas par saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi noteiktajām prioritātēm jaunatnes jomā, kā arī projektus, ar ko paredz šīs zināšanas papildināt, atjaunināt vai atvieglināt to pieejamību.

Ar šo pasākumu ir paredzēts atbalstīt arī pētījumu rezultātu analīzes un salīdzināšanas metožu pilnveidošanu un nodrošināt pētījumu kvalitāti.

Programma var arī atbalstīt dažādo jaunatnes jomā iesaistīto personu sadarbības veidošanu.

5.3.   Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Ar šo darbību var atbalstīt ES sadarbību ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, jo īpaši ar Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju vai tās specializētajām iestādēm.

INFORMĀCIJA

Lai iepazīstinātu ar labas prakses paraugiem un paraugprojektiem, izveidos datubāzi, kurā iekļaus informāciju par pastāvošajām idejām attiecībā uz jauniešu darbībām Eiropas mērogā.

Komisijā jābūt pieejamai rokasgrāmatai, kas izskaidro programmas mērķus, noteikumus un procedūras, jo īpaši izskaidrojot likumīgās tiesības un pienākumus, saņemot dotāciju.

PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Minimāli asignējumi

Ņemot vērā 13. pantu, minimāli piešķiramie līdzekļu apjomi darbībām saistībā ar finansējumu, kas noteikts minētajā pantā, ir:

1. darbība: Jaunatne Eiropai 30 %

2. darbība: Eiropas Brīvprātīgais dienests 23 %

3. darbība: Jaunatne pasaulē 6 %

4. darbība: Jaunatnes atbalsta sistēmas 15 %

5. darbība: Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā 4 %

Ar programmas budžetu var arī segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, turpmākām, uzraudzības, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras tieši vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai, jo īpaši, pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visus citus administratīvus izdevumus un izdevumus tehniskā atbalsta sakarā, par ko Komisija varētu pieņemt lēmumu programmas pārvaldības vajadzībām.

PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šā lēmuma 14. panta 3. punktā minēto procedūru, ir izveidota izlases pārbaudes sistēma.

Dotāciju saņēmējiem piecus gadus pēc pēdējā maksājuma ir jāsaglabā Komisijai pieejami visi apstiprinājuma dokumenti par izdevumiem. Vajadzības gadījumā viņiem ir jānodrošina, lai Komisijai būtu pieejami apstiprinājuma dokumenti, ko ir saglabājuši to partneri vai dalībnieki.

Komisija dotācijas izmantojuma revīziju var veikt tieši, izmantojot savu personālu, vai ar jebkuras citas kvalificētas neatkarīgas iestādes starpniecību pēc Komisijas izvēles. Šīs revīzijas var veikt visā nolīguma darbības laikā un piecu gadu laikposmā no dienas, kad veic dotācijas saldo maksājumu. Vajadzības gadījumā Komisija, balstoties uz revīzijas rezultātiem, var pieņemt lēmumu atgūt izmaksātās summas.

Lai veiktu šādas revīzijas, Komisijas personālam un Komisijas pilnvarotām personām, kas nav Kopienas personāls, jānodrošina saņēmēja biroja, kā arī visas vajadzīgas informācijas, tostarp elektroniska formāta informācijas, attiecīga pieejamība.

Revīzijas palātai, kā arī Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) jābūt tādām pašām tiesībām kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesībām.

Komisijas lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantu, nolīgumos ar attiecīgo valstu aģentūrām, no līgumos ar trešām valstīm, kas ir programmas dalībvalstis, kā arī saistītos līgumos un nolīgumos jo īpaši jāparedz to, ka pārbaudes un finanšu revīzijas Komisija vai tās pilnvarotais pārstāvis un OLAF, un Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā veic uz vietas. Var pārbaudīt valsts aģentūras vai – vajadzības gadījumā – dotāciju saņēmējus.

Komisija var arī veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajām Kopienas darbībām termins “pārkāpums”, kas minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (2), nozīmē jebkuru Kopienas tiesību normas pārkāpumu vai līguma saistību nepildīšanu, ko rada kādas puses rīcība vai nolaidība, kura nepamatota izdevumu posteņa dēļ kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem.


(1)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.


Top