32001D0048

Padomes Lēmums

(2000. gada 22. decembris),

ar ko pieņem Kopienas daudzgadu programmu, lai veicinātu Eiropas digitālā satura attīstību un lietošanu globālajā tīklā un veicinātu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā

(2001/48/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) Virzība uz informācijas un zināšanu sabiedrību ietekmēs katra Eiropas Savienības pilsoņa dzīvi, inter alia nodrošinot jaunus līdzekļus attiecībā uz pieeju zināšanām un jaunus zināšanu iegūšanas veidus.

(2) Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē tika uzsvērta vajadzība pārvarēt digitālo plaisu jaunveidojamā informācijas sabiedrībā un stiprināt sociālo kohēziju.

(3) Šajā attīstībā digitālajam saturam ir dominējoša nozīme. Digitālā satura nozarē pašreiz ir nodarbināti četri miljoni eiropiešu. Satura ražošana pēdējos gados veicinājusi un joprojām veicina jaunu darba vietu strauju rašanos. Lielākā daļa šo darba vietu rodas mazos, tikko izveidotos uzņēmumos. Tas būtiski maina nosacījumus attiecībā uz pieeju zināšanām vai zināšanu iegūšanu un tādējādi veido svarīgu veicinošo faktoru ekonomiskajai izaugsmei, uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai, veicinot profesionālo, sociālo un kultūras attīstību, kā arī Eiropas pilsoņu radošās un novatoriskās iespējas tagad un nākotnē.

(4) Digitālā satura attīstības ekonomiskais un sociālais potenciāls aptver kultūras, izglītības, apmācības un brīvā laika jomas.

(5) Satura nozares struktūra un uzņēmējdarbības vide strauji mainās.

(6) Intelektuālā īpašuma atzīšana un darbu marķēšana ir priekšnoteikumi digitālā satura straujākai izplatībai un izmantošanai globālajā tīklā.

(7) Eiropas satura nozares un tirgu pilnīgai attīstībai ir vairāki šķēršļi.

(8) Bonnas 1997. gada 6. līdz 8. jūlija ministru sanāksmes deklarācijā par globālo tīklu nozīmi attiecībā uz informācijas sabiedrību īpaša uzmanība ir pievērsta interneta saimnieciskajai attīstībai, tādējādi veidojot pamatu diskusiju turpināšanai par interneta saturu, vadības jautājumiem un elektronisko tirdzniecību.

(9) 1999. gada 8. decembrī Komisija pieņēma "e-Eiropas" iniciatīvu, kuru vēlāk dalībvalstis atzinīgi novērtēja Eiropas Padomes 1999. gada 10. un 11. decembra Helsinku sanāksmē.

(10) Padome savos 1995. gada 17. decembrī pieņemtajos secinājumos[5] par kultūras nozari un nodarbinātību Eiropā uzsvēra, ka sakaru tehnoloģijas un informācijas sabiedrības attīstībā sasniegtais ir būtiski palielinājis izplatīšanas kanālu skaitu, kas savukārt palielinājis pieprasījumu pēc jauna programmu satura.

(11) Eiropas Padomes 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmē īpaši atzīmēja satura nozares nozīmi pievienotās vērtības radīšanā, izmantojot Eiropas kultūras daudzveidību un organizējot to vienotā tīklā.

(12) Kopienas veiktajās darbībās attiecībā uz informācijas saturu jāņem vērā Eiropas Savienības valodu un kultūras daudzveidība un jāveicina iniciatīvas, kas sekmē pieeju ciparu informācijai pašreizējo dalībvalstu un kandidātvalstu valodās.

(13) Ar Padomes Lēmumu 96/339/EK[6] izveidotās programmas INFO2000 un ar Padomes Lēmumu 96/664/EK[7] izveidotās daudzvalodu informācijas sabiedrības (MLIS) programmas starpposma novērtējumi liecina, ka jāturpina efektīva darbība digitālā satura un valodu un kultūras daudzveidības jomā.

(14) Jāveic pasākumi, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību informācijas sabiedrības attīstībā.

(15) Īpaša uzmanība jāpievērš informācijas pakalpojumu, kā arī jaunas sakaru tehnikas un ar to saistītā satura nodrošināšanas un izmantošanas attīstības atšķirīgajam tempam pašreizējās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, ņemot vērā Kopienas iekšējo kohēziju un ar divlīmeņu informācijas sabiedrību saistītos riskus. Satura pieejamība dažādās valodās veicina pilsoņu vienlīdzīgu pieeju informācijas sabiedrībai un mazina diskrimināciju.

(16) Komisija 1999. gada janvārī darīja zināmu Zaļo grāmatu par valsts sektora informāciju informācijas sabiedrībā, tā aizsākot Eiropā diskusiju par šo jautājumu.

(17) Attiecībā uz piekļuvi valsts sektora izcelsmes informācijai ir jāievēro šo iestāžu īpašie pienākumi un vajadzība aizsargāt personas datu konfidencialitāti, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[8].

(18) Valsts sektora informācijas izmantošanā jāievēro dalībvalstu paredzētie noteikumi par īpašumtiesībām uz digitālo materiālu.

(19) Jāveicina to šķēršļu likvidēšana, kas traucē piekļuvi valsts sektora informācijai, inter alia veicinot labākās pieredzes apmaiņu.

(20) Piedāvātās rīcības mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis minēto jautājumu starptautiskā rakstura dēļ un tā kā minētās rīcības Eiropas mēroga vai seku dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(21) Visām ar satura politiku saistītām darbībām jāpapildina citas pastāvīgas Kopienas iniciatīvas un tās jāveic kopā ar darbībām, kas veicamas saskaņā ar piekto pamatprogrammu pētniecības un attīstības jomā, pamatprogrammu kultūras jomā, plašsaziņas līdzekļu programmām, Kopienas darbību izglītības jomā, darbībām MVU jomā, struktūrfondiem, "e-Eiropas" rīcības plānu un riska kapitāla rīcības plānu.

(22) Komisijai jānodrošina komplementaritāte un sinerģija ar saistītajām Kopienas iniciatīvām un programmām, izmantojot atbilstīgus koordinācijas mehānismus.

(23) Šajā programmā sasniegtais ir nepārtraukti un sistemātiski jāpārrauga, lai attiecīgā gadījumā to pielāgotu digitālā satura tirgus attīstībai. Pienācīgā laikā jāveic neatkarīgs novērtējums par programmā paveikto, lai iegūtu vispārēju informāciju, kas vajadzīga turpmāku satura politikas darbību mērķu noteikšanai. Starpposma novērtējuma ziņojums jāsniedz pietiekami laikus, lai programmas otrajā posmā varētu veikt labošanas pasākumus. Programmas beigās jāveic iegūto rezultātu galīgais novērtējums un jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par nākotnes satura politiku un šīs programmas sasniegumiem/ietekmi šajā lēmumā noteikto mērķu sasniegšanā.

(24) Šīs programmas īstenošanas nolūkā var būt lietderīgi iesaistīties starptautiskā sadarbībā ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

(25) Bāzes finansējums 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju[9] 34. punkta nozīmē šajā lēmumā iekļauts visam programmas darbības laikam, neietekmējot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Līgumā.

(26) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanai[10],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem daudzgadu programmu "Eiropas digitālais saturs globālajos tīklos" (še turpmāk "e-saturs").

Programmai ir šādi mērķi:

a) palīdzēt veicināt interneta izmantošanu un piekļuvi tam, palielinot Eiropas digitālā satura pieejamību globālajos tīklos, lai atbalstītu Eiropas Savienības pilsoņu profesionālo, sociālo un kultūras attīstību un veicinātu kandidātvalstu piederīgo ekonomisko un sociālo integrāciju informācijas sabiedrībā;

b) veicināt pieeju Eiropas digitālā satura potenciālam un tā izmantošanu, un jo īpaši sekmēt valsts sektora rīcībā esošās informācijas efektīvu izmantošanu;

c) veicināt kultūras un valodu daudzveidību, jo īpaši Eiropas Savienības valodās, globālo tīklu digitālajā saturā, un palielināt Eiropas satura uzņēmumu un jo īpaši MVU eksporta iespējas, veicot pielāgojumus kultūras un valodas jomā;

d) radīt labvēlīgus apstākļus tirgus fragmentācijas mazināšanai un Eiropas digitālā satura tirdzniecībai, izplatīšanai un lietošanai globālajos tīklos, lai veicinātu saimniecisko darbību un palielinātu nodarbinātības izredzes.

2. pants

Lai sasniegtu 1. pantā minētos mērķus, Komisijas vadībā jāveic šādas darbības saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem darbības virzieniem un III pielikumā noteiktajiem programmas īstenošanas līdzekļiem:

a) jāuzlabo piekļuve valsts sektora informācijai un jāpaplašina tās izmantošana;

b) jāveicina satura ražošana vidē, kur ir valodu un kultūru daudzveidība;

c) jāpalielina digitālā satura tirgus dinamiskums.

3. pants

1. Programma attiecas uz četru gadu laikposmu no tās publicēšanas dienas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Programmas īstenošanai paredzētais bāzes finansējums minētajam laikposmam ir EUR 100 miljoni.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

Paredzamais izdevumu sadalījums sniegts II pielikumā.

4. pants

1. Komisija atbild par programmas īstenošanu un tās koordinēšanu ar citām Kopienas programmām. Komisija ik pēc diviem gadiem izstrādā darba programmu saskaņā ar šo lēmumu.

2. Īstenojot programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju atbilstību un komplementaritāti attiecībā uz citām attiecīgām Kopienas politikām, programmām un darbībām, kas skar Eiropas digitālā satura attīstību un izmantošanu un valodu daudzveidības veicināšanu informācijas sabiedrībā.

3. Komisija lemj saskaņā ar 5. panta 2. punktā izklāstīto procedūru,

a) pieņemot darba programmu;

b) nosakot kritērijus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un to saturu atbilstīgi 1. pantā noteiktajiem mērķiem;

c) izvērtējot uzaicinājumos izteikt priekšlikumus iesniegtos projektus Kopienas finansējuma saņemšanai, kur paredzamais Kopienas ieguldījuma apjoms ir EUR 700 000 vai lielāks;

d) visos gadījumos, kad atkāpjas no III pielikumā paredzētajiem noteikumiem;

e) akceptējot tādu trešo valstu juridisku personu un starptautisku organizāciju dalību projektos, kas nav minētas 7. panta 1. un 2. punktā.

4. Ja 3. punkta c) apakšpunktā minēto projektu summa ir mazāka par EUR 700 000, Komisija tikai informē 5. panta 1. punktā noteikto komiteju par projektiem un to novērtējuma rezultātiem. Šo robežlielumu var pārskatīt, ņemot vērā gūto pieredzi, pēc diviem gadiem kopš šā lēmuma publicēšanas dienas.

Komisija informē komiteju par sasniegto programmas īstenošanā kopumā vismaz ik pēc pusgada.

5. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

6. pants

1. Lai nodrošinātu, ka Kopienas atbalstu izmanto efektīvi, Komisija nodrošina, ka darbībām, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, piemēro efektīvu iepriekšēju novērtēšanu, paveiktā kontroli un turpmāku vērtēšanu.

2. Projektu īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas Komisija vērtē, kā tie veikti, un vērtē to izpildes rezultātu, lai noteiktu, vai sasniegti sākotnējie mērķi.

3. Izraudzītie atbalsta saņēmēji iesniedz Komisijai gada ziņojumu.

4. Divus gadus pēc šā lēmuma publicēšanas dienas un programmas beigās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai novērtējumu par sasniegtajiem rezultātiem, īstenojot 2. pantā minētos darbības virzienus. Ņemot vērā šos rezultātus, Komisija var iesniegt priekšlikumus programmas orientācijas pielāgošanai.

7. pants

1. Programmā var ļaut piedalīties juridiskām personām, kas reģistrētas EBTA valstīs, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem.

2. Kandidātvalstis var piedalīties programmā saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) - Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstis - saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos;

b) Kipra, Malta un Turcija saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, ko paredzēts noslēgt.

3. Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru programmā, nepiešķirot Kopienas finansiālu atbalstu no programmas līdzekļiem, var ļaut piedalīties juridiskām personām, kas reģistrētas trešās valstīs, un starptautiskām organizācijām, ja šāda dalība efektīvi veicina programmas īstenošanu, un, ņemot vērā savstarpējā izdevīguma principu.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 22. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. Pierret

I PIELIKUMS

DARBĪBAS VIRZIENI

Darbības virzieni nosaka, kā veicināt digitālā satura nozares attīstību saskaņā ar Eiropas pieeju. Tie palīdz sasniegt e-Satura programmas stratēģiskos mērķus, kuri ir šādi:

- palīdzēt veicināt interneta izmantošanu un piekļuvi tam, palielinot Eiropas digitālā satura pieejamību globālajos tīklos, lai atbalstītu Eiropas Savienības pilsoņu profesionālo, sociālo un kultūras attīstību un veicinātu kandidātvalstu piederīgo ekonomisko un sociālo integrāciju informācijas sabiedrībā,

- veicināt piekļuvi Eiropas digitālā satura potenciālam un tā izmantošanu, un jo īpaši sekmēt valsts sektora rīcībā esošās informācijas efektīvu izmantošanu,

- veicināt kultūras un valodas daudzveidību, jo īpaši Eiropas Savienības valodās, globālo tīklu digitālajā saturā, un palielināt Eiropas satura uzņēmumu un jo īpaši MVU eksporta iespējas, veicot pielāgojumus kultūras un valodas jomā,

- radīt labvēlīgus apstākļus tirgus fragmentācijas mazināšanai un Eiropas digitālā satura tirdzniecībai, izplatīšanai un lietošanai globālajos tīklos, lai veicinātu saimniecisko darbību un palielinātu nodarbinātības izredzes, saglabājot kultūras daudzveidību, darot pievilcīgāku Eiropas kultūras mantojumu un sekmējot pieeju zināšanām.

Jaunās programmas trīs darbības virzieni ir cieši savstarpēji saistīti. Tādējādi valodas aspekti ir ļoti svarīgi valsts sektora informācijas pārrobežu izmantošanai, kapitāla pieejamības veicināšana, lai dibinātu interneta uzņēmumus, ir svarīga attiecībā uz valodas nozarēm, valsts sektora informācija piedāvā iespējas, ko var izmantot interneta jomas uzņēmumi sadarbībā ar valsts sektora iestādēm, stratēģiskās iespējas, kas jāizstrādā, cieši sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, ļauj noteikt jaunas prioritārās jomas utt.

e-Satura programmas mērķis ir atbalstīt projektus, kas atbilst iepriekš minētajiem mērķiem un kam ir dažas kopīgas pazīmes. Minētajiem projektiem ir jābūt šādiem:

- instrumentam to šķēršļu pārvarēšanai, kas Eiropas līmenī traucē vienotā tirgus izveidi un darbību jomās, kurās šie projekti darbojas,

- ar riska pakāpei atbilstīgu rentabilitātes potenciālu,

- ar starpnozaru un starptautisku raksturu, un

- pielāgojamiem un ar veicinošu ietekmi,

- vērstiem uz lietotāju.

Projektos jāizmanto esošā tehnoloģija (jaunākie sasniegumi).

1. VALSTS SEKTORA INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANA UN TĀS IZMANTOŠANAS PAPLAŠINĀŠANA

Zaļā grāmata par valsts sektora informāciju informācijas sabiedrībā, kas publicēta 1999. gada janvārī, aizsāka Eiropas līmeņa diskusiju par jautājumiem attiecībā uz pieeju valsts sektora informācijai un tās izmantošanu. Šī diskusija palielinājusi informētību šajā jomā gan valsts, gan privātajā sektorā un var būt būtisks pamats, lai uzlabotu apstākļus tāda digitālā satura izmantošanai Eiropā, kam ir augsta pievienotā vērtība izglītības, kultūras, sociālajā un profesionālajā jomā, un lai attīstītu jaunas multivides preces un pakalpojumus, vienlaikus saglabājot plašu pieeju šai informācijai. Vienlaikus jāpaātrina un jāpaplašina valsts un privātā sektora partnerattiecību eksperimenti, kuru pamatā ir savstarpēja izdevīguma princips un kuri sākti saskaņā ar INFO2000 programmu. Turklāt Eiropas Savienības kandidātvalstu dalība šā darbības virziena iniciatīvās veicinās turpmāku integrāciju. Labāka informācijas pārvaldība (piemēram, zemes reģistru, kultūras mantojuma vai daudzvalodu pieejas valsts sektora informācijai jomā) šajās valstīs ir ļoti būtisks faktors pārskatāmas juridiskās sistēmas radīšanai, kā arī iekšējā tirgus darbībai pēc pievienošanās.

1.1. Konkrētos projektos gūta pieredze

Valsts sektors apkopo un ražo milzīga apjoma informāciju, kuras liela daļa ir svarīga privātpersonām un uzņēmējiem un kura var būt pamats satura nozares uzņēmumu piedāvātiem informācijas pakalpojumiem ar pievienoto vērtību. Tomēr pastāv daudz šķēršļu šā potenciāla pārveidošanai izmantojamos produktos un pakalpojumos. Šie šķēršļi rada nedrošību, kas savukārt rada ieguldījumu trūkumu gan no valsts, gan privātā sektora puses, tādējādi samazinot lietotājiem pieejamo pakalpojumu līmeni. Projekti, ko var izmantot kā labas prakses piemērus un kas ļauj noteikt valsts un privātā sektora partnerattiecību faktiskās problēmas, palīdzēs mainīt šo situāciju. Šie projekti, saglabājot plašu pieeju informācijai daudzās valodās globālajos tīklos, nostiprinās valsts un privātā sektora partnerattiecības, kalpojot kā veicinošais faktors turpmākai attīstībai šajā jomā.

Saskaņā ar INFO2000 programmu sāktas pagaidu darbības, kas atbalsta ierobežotu eksperimentālu projektu un demonstrējumu projektu skaitu. Ņemot vērā šīs jomas milzīgo potenciālu, eksperimentāli projekti, kas iekļauj valsts un privātā sektora partnerattiecības un kuru mērķis ir izmantot Eiropas mēroga nozīmes valsts sektora informāciju, tiks turpināti. Saskaņā ar šo darbības virzienu veicina valodas tehnoloģiju lietojumu izmantošanu dalībvalstu iestādēs un Eiropas Savienības iestādēs.

Projekti ir virzīti uz to galveno šķēršļu pārvarēšanu, kas traucē vienota tirgus izveidi valsts sektora informācijas jomā, piemēram, uz iespējamo vajadzību pēc kopīgiem standartiem (piemēram, informācijas apkopošanas metodēs) vai pēc pārredzamas cenu noteikšanas par pieeju publiskai informācijai un tās izmantošanu dažādās dalībvalstīs. Pie tā strādā ne tikai tādās sabiedrības intereses jomās kā kultūras mantojums, veselības vai izglītības nozare, bet arī tādās tirgus intereses jomās kā ģeogrāfiskā informācija, uzņēmējdarbība, vide vai tūrisms.

Veicina dažādu un jaunāko tehnoloģiju (piemēram, mobilo lietojumu) izmantošanu.

Turklāt saskaņā ar šo darbības virzienu veic arī projektus, kas stiprina saikni starp satura nozares uzņēmumiem un valsts sektora iestādēm kandidātvalstīs, palielinot uzticamas valsts sektora informācijas pieejamību uzņēmumiem un pilsoņiem.

1.2. Eiropas cipardatu bāzu izveide

Pielikuma 1.1. punktā aprakstītie eksperimentālie projekti attiecas uz ierobežotu Eiropas ģeogrāfisko platību. Tādēļ jāveicina valsts sektora apkopotās un rīcībā esošās informācijas pieejamība globālajos tīklos tādu viendabīgu datu kopu veidā, kas ir kopīgas lielam skaitam Eiropas valstu. Pilnīgu Eiropas līmeņa datu kopu neesamība ir viens no šķēršļiem satura potenciāla izmantošanai. Tādēļ papildus eksperimentālajiem projektiem veicina Eiropas datu bāzu izveidi, piešķirot finansiālu atbalstu darbam pie Viseiropas metadatiem, kas paredzēti valsts sektora informācijai, un īstenojot projektus, kuros apkopo informāciju par lielu daļu Eiropas Savienības dalībvalstu. Šo darbu veic saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem par datu aizsardzību.

Šādas jomas projektu piemērs ir projekts, kurā sasaista valstu kartogrāfijas dienestu repozitorijus un saskaņo to formātu.

Valsts un privātā sektora dalībnieku interese un iesaistīšanās būs noteicošā datu veida un projektos iesaistāmo jomu izvēlē, kā arī šādu projektu ieguldījumā sabiedrības interešu mērķu sasniegšanā, inter alia kultūras, izglītības un sociālajā jomā.

2. SATURA RAŽOŠANAS VEICINĀŠANA VIDĒ, KUR IR VALODU UN KULTŪRAS DAUDZVEIDĪBA

Pietiekams atbalsts valodu un kultūras daudzveidības informācijas nodrošināšanai un pieejai tai ir galvenais faktors, kas veicina tiešsaistes produktu un pakalpojumu Eiropas masu patēriņa tirgus attīstību un Eiropas digitālā satura plašāku izmantošanu citos reģionos. Uz šā procesa tehnoloģiskajiem aspektiem pietiekamā mērā attiecas piektā pamatprogramma. Tomēr pētniecības un tehnoloģijas attīstības darbības neattiecas uz svarīgo jautājumu par tehnoloģiskās attīstības pārvēršanu plašākās uzņēmējdarbības iespējās un izplatīšanos tirgū, tostarp uz jaunām eksporta iespējām.

Programma veicina un atbalsta darbības, kuru mērķis ir sekmēt sadarbību Eiropas satura un valodas nozarē, tādējādi palīdzot uzlabot abu šo nozaru konkurētspēju. Šīs darbības veido dabisku turpinājumu darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējo daudzvalodu informācijas sabiedrības (MLIS) programmu, bet ir pielāgotas vajadzībām, kuras pastāv vidē, kur arvien vairāk dominē ciparu tehnoloģijas un kur notiek arvien lielāka globalizācija. Īpašu uzmanību pievērš MVU un jaunu uzņēmumu dibināšanai, lietotāju vajadzībām un mazāk plaši lietotām Eiropas Savienības valodām un kandidātvalstu valodām.

Demonstrējumu un infrastruktūras projektus papildina mērķtiecīgas papildu darbības ar nolūku dokumentēt labāko pieredzi, veicināt apmaiņu, palielināt informētību un sasniegt rūpniecisku, profesionālu un valsts mēroga darbību savstarpēju papildināmību attiecīgajā jomā.

2.1. Jaunu partnerattiecību veicināšana un daudzvalodu un daudzkultūru stratēģiju pieņemšana

Šī apakšvirziena galvenais mērķis ir stiprināt konkurētspēju un nodrošināt labākas tirdzniecības iespējas Eiropas satura un valodu uzņēmumiem, jo īpaši novatoriskiem MVU un jaundibinātiem uzņēmumiem, tādējādi veicinot Eiropas daudzo valodu un kultūru esamību globālajos tīklos. Šajās darbībās var piedalīties:

- komerciālā satura nozares uzņēmumi (radītāji, veidotāji, komplektētāji un izplatītāji), kas plāno palielināt savu piedāvājumu (piemēram, interneta portālus, mobilos pakalpojumus) un iekļūt jaunos tirgos,

- satura nozares uzņēmumi, kas plāno sākt darboties e-komercijas tirgū (piemēram, tirdzniecībā un mazumtirdzniecībā internetā) vai stiprināt savas pozīcijas tajā.

Šādas darbības var ietvert, piemēram:

- projektus, kas virzīti uz valsts sektora informācijas izmantošanu daudzās valodās, saskaņā ar 1. darbības virzienu,

- projektus, kas sasaista zināšanas tādās jomās kā kultūras jaunrade, izglītība, tirdzniecība un tehnoloģija.

Attiecībā uz privātā un valsts sektora satura nodrošinātājiem un izplatītājiem tiek veikti stimulējoši pasākumi, lai viņu produkti un pakalpojumi būtu pieejami vairāk valodās visā ķēdē, kas iekļauj koncepcijas izstrādi, autorēšanu un publicēšanu. Informācijas tehnoloģiju pārdevējus un sakaru uzņēmumus aicina nodrošināt platformas un izplatīšanas kanālus, kas atbalsta pieeju informācijai daudzās valodās, un tāda satura piegādi, kurš atbilst to mērķa kopienu kultūras vajadzībām. Valodas pakalpojumu sniedzējus aicina pielāgot to piedāvājumu, lai tas atbilstu arvien pieaugošajam satura nozares patērētāju skaitam.

Jāatzīmē, ka valodas jautājumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā programmas ģeogrāfiskās darbības jomas paplašināšanu arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

2.2. Valodas infrastruktūras stiprināšana

Atbilstīgas valodas infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums daudzvalodu satura savlaicīgai un rentablai izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai. Tā ir strukturālā bāze visām ilgstošām internacionalizācijas un lokalizācijas darbībām, jo īpaši attiecībā uz ne pārāk plaši lietotām valodām, kuru gadījumā tirgus konjunktūra bieži vien nerada pietiekamus stimulus. Eiropas valodas infrastruktūras stiprināšana nozīmē atklātas sistēmas izveidi, kura ietver sadarbspējīgus daudzvalodu resursus, to skaitā, piemēram, daudzvalodu glosārijus un enciklopēdijas, tulkošanas atmiņas un terminoloģijas bāzes, kā arī saistītus līdzekļus, piemēram, datorizētu tulkošanu. Šie resursi jāapvieno, lai izveidotu plaši pieejamus repozitorijus, ko var izmantot satura nodrošinātāji un izplatītāji, kā arī valodu pakalpojumu sniedzēji.

Šis apakšvirziens paredz plašu darbību, kas vērsta uz:

- valodu centriem: reģionālu, valsts mēroga un īpašu jomu/disciplīnu datu centru savienošana tīklā, lai tādējādi lietotājiem būtu pieejamas lietotājdraudzīgas meklētājprogrammas, tiešsaistes uzziņu un starpniecības dienesti, lietotāju palīdzības dienesti un valodas rīku testēšana, pamatnolīgumi un tehniskie standarti, kas ļauj ieinteresētajām privātā un valsts sektora personām dalīties ar esošajiem un jaunākajiem resursiem un tos izmantot atkārtoti,

- eksperimentēšanu ar IT rīkiem: uz interneta bāzētu programmatūras rīku iekļaušana un praktiski izmēģinājumi satura lokalizācijas vadības un darbplūsmas jomā; dalītu valodas repozitoriju kopīga izveide, izmantošana un uzturēšana; daudzvalodu meklēšana un digitālā satura apkopošana,

- jauniem resursiem: jaunu datu kopu izveide un starptautiska izplatīšana attiecībā uz tām valodām un jomām, kurās nav piemērotu resursu un tirgus konjunktūra nav pietiekami veicinājusi šā jautājuma risināšanu.

Pēdējā punktā minētajos projektos un citās darbībās lielākā uzmanība būs pievērsta ne pārāk plaši izplatītām Eiropas Savienības valodām un kandidātvalstu valodām. Var veikt īpašas darbības, kas vērstas uz galveno Eiropas Savienības tirdzniecības partneru valodām, ja Kopienas intereses un eksporta potenciāls to attaisno. Turklāt tiek sniegts attiecīgs atbalsts kopīgai apmācībai ražošanas jomā, lai risinātu pašreizējo un paredzamo speciālistu prasmju trūkuma problēmu.

3. DIGITĀLĀ SATURA TIRGUS DINAMIKAS PALIELINĀŠANA

Digitālā satura tirgus fragmentācija un tās radītās neskaidrības tirgus dalībniekiem rada inerci un ieguldījumu trūkumu. Tam ir negatīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Tādēļ ir jāatbalsta kopīgas koncepcijas izstrāde, piekļuve ieguldījumu kapitāla pieejamiem veidiem un vienota Eiropas pieeja multivides ražojumu tiešsaistes tirdzniecības tiesībām, lai paātrinātu jaunas iniciatīvas un ieguldījumus un uzlabotu kopējo digitālā satura tirgus vidi tā dalībniekiem.

3.1. Plaisas pārvarēšana starp digitālā satura nozari un kapitāla tirgu

Satura nozares uzņēmumiem ir īpašas grūtības attiecībā uz pieeju ieguldījumu kapitālam, kas vajadzīgs, lai izstrādātu jaunus digitālā satura lietojumus un palielinātu to novatoriskās iespējas. Jāveic koriģējošas darbības nolūkā uzlabot pieeju ieguldījumu kapitālam, lai pilnā mērā attīstītu Eiropas digitālā satura nozares uzņēmumu potenciālu un uzlabotu to uzņēmējdarbības iespējas, lai, savukārt, gūtu optimālu peļņu, izmantojot Eiropas kultūras mantojumu, uzņēmējdarbības veidus, novatoriskus lietojumus, mobilu multividi utt. Šīs darbības papildina citas Kopienas programmas, kā arī valstu iniciatīvas saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Lai veicinātu informācijas un labākās pieredzes apmaiņu, šīs darbības būs vērstas uz to, lai atbalstītu uzņēmējdarbības augstskolu un apmācības centru, kā arī jaunās ekonomikas dalībnieku pieredzes izplatīšanu par tādiem jautājumiem kā vadības un administratīvās prasmes un tālmācības iespēju izmantošana. Minētās darbības ir eksperimentālas un tās veicot meklē jaunus ideju un līdzekļu vākšanas veidus.

3.2. Digitālā satura tirgus dalībnieku tiesību apmaiņa

Tiesību maiņa starp tiesību subjektiem, jaunu digitālo produktu un pakalpojumu ražotājiem un citiem vērtību radīšanas ķēdes dalībniekiem ir būtiska satura nozares attīstībai. Multivides tiesību informācijas sistēmas efektivitāte būtiski un tieši ietekmē satura nozares uzņēmumu darbību. Priekšizpēte, modeļu, standartu un eksperimentālu sistēmu attīstība saskaņā ar INFO2000 programmu veicināja dalītu, specializētu Eiropas līmeņa informācijas sistēmu integrāciju un sadarbspēju. Ir vajadzīgs turpmāks atbalsts, lai attīstītu vienotu Eiropas tiesību informācijas sistēmas pieeju.

Nākotnē veicamās darbības būs virzītas uz multivides tiesību informācijas sistēmas eksperimentālu projektu paplašināšanu, multivides tiesību informācijas sistēmas centru izveides Eiropā atbalstu un īpašiem pasākumiem, lai atbalstītu kandidātvalstis, mazāk attīstītas nozares un īpašus valsts sektora lietojumus.

3.3. Kopīgas koncepcijas izveidošana un kopīga izmantošana

Kopīga privātā un valsts sektora dalībnieku koncepcija par nākotnes attīstību mazinās neskaidrības un paātrinās noteiktas iniciatīvas un ieguldījumu veikšanu. Aizvien svarīgāka būs nepārtraukta tirgus dalībnieku un valsts sektora mijiedarbība, kas ir kā galvenais mehānisms kopīgas koncepcijas izveides procesa attīstības veicināšanai. Regulāra un pastāvīga saplūstošā satura un valodu tirgus attīstības novērošana ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem veido informatīvo bāzi, kas vajadzīga, lai atjauninātu koncepcijas izveides procesu.

Darbības pamatā ir vērstas uz to, lai noteiktu un apkopotu attiecīgus statistikas datus, noteiktu Eiropas labāko praksi un veicinātu tās izmantošanu, kā arī attīstītu un atjauninātu nepārtrauktu trešo valstu salīdzinošo novērtēšanu.

Programmas īstenošanu atbalsta ar darbībām, kuru mērķis ir izplatīt rezultātus (piemēram, publikācijas, globālā tīmekļa vietnes, projektu prezentācijas konferences), un stratēģiskiem pētījumiem, kuros pēta jaunākās tirgus parādības.

II PIELIKUMS

PAREDZAMAIS IZDEVUMU SADALĪJUMS

1. Pieejas valsts sektora informācijai uzlabošana un tās izmantošanas paplašināšana No 40 % līdz 45 %

2. Satura ražošanas veicināšana valodu un kultūru daudzveidības vidē No 40 % līdz 45 %

3. Digitālā satura tirgus dinamiskuma palielināšana No 10 % līdz 15 %

III PIELIKUMS

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

1. Komisija īsteno programmu saskaņā ar I pielikumā precizēto tehnisko raksturojumu.

2. Programmu īsteno, veicot netiešas darbības, un, cik viens iespējams, uz dalītu izmaksu pamata.

3. Dalīto izmaksu projektu atlases pamatā parasti ir procedūra, kurā izmanto uzaicinājumus izteikt priekšlikumus, ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Uzaicinājumu izteikt priekšlikumus saturu nosaka ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem ekspertiem un saskaņā ar šā lēmuma 5. pantā noteikto procedūru. Galvenais kritērijs to projektu atbalstam, kas iesniegti saskaņā ar uzaicinājumiem izteikt priekšlikumus, ir to potenciālais ieguldījums programmas mērķu sasniegšanā.

4. Pieteikumos Kopienas atbalsta saņemšanai attiecīgā gadījumā norāda finanšu plānu, uzskaitot visus projektu finansēšanas elementus, tostarp no Kopienas pieprasīto finansiālo atbalstu, un visus citus pieteikumus atbalsta saņemšanai vai piešķirto atbalstu no citiem avotiem.

5. Komisija var īstenot arī citas finansēšanas sistēmas, kas ir daudz elastīgākas nekā uzaicinājumi izteikt priekšlikumus, lai veicinātu partnerattiecību veidošanu, jo īpaši, iesaistot MVU un organizācijas mazāk labvēlīgos reģionos, vai veicinātu citas pētnieciskas darbības dažādos multivides satura tirgus segmentos. Šīs sistēmas var darboties pastāvīgi.

6. Sīki izstrādātu kārtību 3. punktā minētajai procedūrai īsteno, apspriežoties ar šā lēmuma 4. pantā minēto komiteju, saskaņā ar šā lēmuma 5. panta noteikumiem un Finanšu regulām. Tās publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

7. Projektus, ko pilnībā finansē Komisija pētniecības un pakalpojumu līgumu ietvaros, īsteno, izsludinot uzaicinājumus uz konkursu, saskaņā ar spēkā esošiem finanšu noteikumiem. Pārredzamību nodrošina, publicējot darba programmu un to izplatot ieinteresētajām personām.

8. Lai īstenotu programmu, Komisija veic arī sagatavošanas darbības, papildu un atbalsta darbības, kuras paredzētas programmas vispārējo mērķu un katra darbības virziena īpašo mērķu sasniegšanai. Minētās darbības ir, piemēram: pētījumi un konsultācijas programmas atbalstam; iepriekšējas darbības turpmāku darbību sagatavošanai; pasākumi, kuru mērķis ir veicināt dalību programmā, kā arī pieeju programmas laikā iegūtajiem rezultātiem; publikācijas un darbības rezultātu izplatīšanai, reklāmai un izmantošanai: brošūras, elektroniskās publikācijas (lasāmatmiņas kompaktdiski, DVD diski, publikācijas internetā utt.), piedalīšanās izstādēs, preses materiālu sagatavošanu utt.; ar programmu saistīto iespējamo sociālekonomisko seku analīze; atbalsta darbības, piemēram, digitālā satura standartu izplatīšana un prasmju attīstības veicināšana Eiropas līmenī.

9. Uz visu to projektu ietvaros ražotiem produktiem, par kuriem saskaņā ar programmu saņem finansiālu atbalstu, jābūt norādei par produkta ražošanai saņemto atbalstu.

[1] OV C 337E, 28.11.2000., 31. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2000. gada 29. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] Atzinums sniegts 2000. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV- C 8, 12.1.2000., 10. lpp.

[6] OV L 129, 30.5.1996., 24. lpp.

[7] OV L 306, 28.11.1996., 40. lpp.

[8] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[9] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.