This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0070
Recommendation for a COUNCIL DECISION authorising the opening of negotiations in view of an agreement between the European Union and the United States of America on cross-border access to electronic evidence for judicial cooperation in criminal matters
Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
COM/2019/70 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.2.2019
COM(2019) 70 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. KONTEKSTS
Pārrobežu datu plūsmas palielinās kopā ar pieaugošo sociālo plašsaziņas līdzekļu, tīmekļa e-pasta, ziņojumapmaiņas pakalpojumu un lietojumprogrammu (“lietotņu”) izmantošanu saziņas, darba, socializācijas un informācijas iegūšanas vajadzībām, tai skaitā arī pretlikumīgos nolūkos. Kriminālizmeklēšanas aizvien vairāk ir atkarīgas no elektroniskajiem pierādījumiem, kas publiski nav pieejami. Tā kā internets ir bez robežām un šādus pakalpojumus var sniegt no jebkuras vietas pasaulē, arī uzņēmumi ārpus Eiropas, ir steidzami jārisina jautājums par to, kā atvieglot pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem attiecībā uz jebkuru noziedzīga nodarījuma veidu. It īpaši nesen notikušie teroristu uzbrukumi ir akcentējuši prioritāru nepieciešamību meklēt veidus, kā Eiropas Savienības dalībvalstu prokurori un tiesneši var ātrāk un efektīvāk nodrošināt un iegūt elektroniskus pierādījumus.
Vairāk nekā pusē kriminālizmeklēšanas gadījumu mūsdienās ir nepieciešama piekļuve pārrobežu elektroniskajiem pierādījumiem. Elektroniskie pierādījumi ir nepieciešami aptuveni 85 % kriminālizmeklēšanas gadījumos, un divās trešdaļās šo gadījumu ir nepieciešams iegūt pierādījumus no tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas citā jurisdikcijā. Laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam galvenajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem iesniegto pieprasījumu skaits ir palielinājies par 84 %. Šāda veida dati ir būtiski kriminālizmeklēšanās, lai identificētu personu vai iegūtu informāciju par viņas darbībām.
Elektroniskie pierādījumi ir dažādi elektronisko datu veidi, kas ir svarīgi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem, un šie dati bieži tiek glabāti tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju serveros. Tas ietver satura datus, piemēram, e-pastus, īsziņas, fotogrāfijas un videoierakstus, kā arī “datus, kas nav saturs”, piemēram, abonenta datus vai datus par informācijas plūsmu kādā tiešsaistes kontā.
Tiesu iestāžu sadarbība ir tradicionālā metode, kā iestādes kopīgi sadarbojas, lai vērstos pret visu veidu noziedzīgiem nodarījumiem. Šodien galvenais rīks, ko dalībvalstis izmanto, lai lūgtu piekļuvi pārrobežu elektroniskajiem pierādījumiem lielākajā daļa pārējo Eiropas Savienības valstu, ir Eiropas izmeklēšanas rīkojums.
Eiropas Savienības dalībvalstis var iesniegt savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus trešām valstīm (un Dānijai un Īrijai, kuras nepiedalās Eiropas izmeklēšanas rīkojuma instrumentu īstenošanā). Abās pusēs ir iesaistītas daudzas un dažādas iestādes. Procedūras ir izstrādātas laikā, kad vēl nebija interneta, lūgumu skaits bija daudz mazāks nekā šodien un nebija problēmas ar elektronisko pierādījumu gaisīgumu.
Viens no galvenajiem adresātiem, kas no Eiropas Savienības dalībvalstīm (un visas pasaules) saņem savstarpējās tiesiskās palīdzības (STP) lūgumus par piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem, ir Amerikas Savienotās Valstis, jo tajās atrodas lielākie pakalpojumu sniedzēji. Nolīgums par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm tika parakstīts 2003. gada 25. jūnijā un stājās spēkā 2010. gada 1. februārī. Nolīgums ir galvenais transatlantiskais mehānisms, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību krimināltiesību jomā un apkarotu organizēto noziedzību un terorismu.
Nolīgumu pirmo reizi kopīgi pārskatīja 2016. gadā 1 . Tika secināts, ka nolīgums rada pievienoto vērtību ES un ASV savstarpējās juridiskās palīdzības attiecībām un kopumā darbojas labi. Ir pieliktas pūles šīs sadarbības uzlabošanai. Lai arī ir svarīgi, ka publiskās iestādes sadarbojas tiesu iestāžu sadarbības ietvaros, tai skaitā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tomēr, ņemot vērā elektronisko pierādījumu gaisīgumu, šī metode bieži ir pārāk lēna, jo ilgst vidēji desmit mēnešus un var radīt nesamērīgas resursu izmaksas. Turklāt, lai arī suverenitāte ir nozīmīgs aspekts tiesu iestāžu sadarbībā konkrētā izmeklēšanā, aizvien biežākas ir situācijas, kad vienīgā saikne ar citu valsti ir datu vai pakalpojumu sniedzēja atrašanās vieta. It īpaši attiecībā uz elektroniskajiem pierādījumiem 2016. gada kopīgajā pārskatīšanā dalībvalstis tika mudinātas ar ASV pakalpojumu sniedzējiem sadarboties tieši, lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu un iegūtu elektroniskus pierādījumus.
Tieša sadarbība ar ASV pakalpojumu sniedzējiem ir attīstījusies kā alternatīva tiesu iestāžu sadarbībai. Tā ir ierobežota, jo attiecas tikai uz datiem 2 , kas nav saturs, un no ASV tiesību viedokļa tā ir brīvprātīga. Praksē Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās iestādes tieši sazinās ar pakalpojumu sniedzēju Amerikas Savienotajās Valstīs un, ievērojot valsts kriminālprocesuālos noteikumus, iesniedz lūgumu sniegt datus, kuriem pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve, parasti tie ir dati par viņa sniegto pakalpojumu lietotāju. Tas attiecas uz dažiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību Amerikas Savienotajās Valstīs un mazākā mērā — Īrijā un kuri atbildes uz dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu lūgumiem sniedz tieši un brīvprātīgi, ciktāl lūgumi attiecas uz datiem, kas nav saturs.
ASV tiesību akti 3 ļauj ASV bāzētiem pakalpojumu sniedzējiem tieši sadarboties ar Eiropas publiskajām iestādēm attiecībā uz datiem, kas nav saturs. Taču šī sadarbība ir brīvprātīga. Tādējādi pakalpojumu sniedzēji var izstrādāt savu politiku vai atsevišķi katrā gadījumā lemt par to, vai sadarboties un kā. Papildus pieaugošajai tiešajai sadarbībai ar pakalpojumu sniedzējiem jaunākajos tiesas nolēmumos un lietās Amerikas Savienotajās Valstīs tika mēģināts precizēt, vai ASV iestādēm ir tiesības lūgt sniegt datus, kurus ārvalstīs glabā pakalpojumu sniedzējs, kura galvenā mītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, it īpaši minot Microsoft Ireland lietu 4 .
Tiešo lūgumu par brīvprātīgu sadarbību skaits strauji pieauga, 2017. gadā pārsniedzot 124 000. Lai arī tieša brīvprātīga sadarbība nodrošina ātrāku piekļuvi nekā savstarpējās tiesiskās palīdzības regulējums, tā attiecas vienīgi uz datiem, kas nav saturs. Turklāt uz to ne vienmēr var paļauties, tajā ne vienmēr tiek ievērotas attiecīgās procesuālās garantijas, tā ir iespējama tikai ar dažiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri katrs piemēro atšķirīgu politiku, process nav pārredzams un tajā trūkst pārskatatbildības. No tā izrietošā sadrumstalotība var radīt juridisko nenoteiktību, raisīt bažas par kriminālprocesa likumību, kā arī šaubas par pamattiesību aizsardzību un procesuālo garantiju nodrošināšanu personām, kas saistītas ar šādiem lūgumiem. Turklāt no pakalpojumu sniedzējiem iesniegtajiem lūgumiem tiek apmierināti mazāk par pusi 5 .
Attiecībā uz iespējamiem savstarpējiem lūgumiem, ko ASV iestādes var iesniegt pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, daudzās dalībvalstīs tiesiskais regulējums telesakaru jomā aizliedz to telesakaru pakalpojumu sniedzējiem tieši atbildēt uz ārvalstu iestāžu lūgumiem, tai skaitā attiecībā uz datiem, kas nav saturs. Turklāt nav tiesiskā regulējuma, kas atļautu tiešu sadarbību citās sakaru nozarēs. ASV iestādes šādus datus no ES pakalpojumu sniedzējiem parasti var saņemt, iesniedzot savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu.
2. PRIEKŠLIKUMA MĒRĶI
Eiropas Komisija 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā 6 apņēmās pārskatīt šķēršļus kriminālizmeklēšanās par kibernoziegumiem, it īpaši par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem. 2018. gada 17. aprīlī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās 7 un direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā 8 (“e-pierādījumu priekšlikumi”).
Šo priekšlikumu mērķis ir paātrināt Eiropas Savienībā procesu elektronisko pierādījumu nodrošināšanai un iegūšanai tieši no pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību citā jurisdikcijā. Priekšlikumu darbības joma ietver konkrētus tādu pakalpojumu sniedzēju veidus, kuri sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā. Pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumu Eiropas Savienībā, ja tas vienā vai vairākās dalībvalstīs dod iespēju lietotājiem izmantot savus pakalpojumus un ja tam ir būtiska saikne ar Savienību, piemēram, tam ir uzņēmums kādā dalībvalstī vai arī tas minētajā dalībvalstī sniedz pakalpojumus lielam skaitam lietotāju. Tiem, kuriem nav sava uzņēmuma Eiropas Savienībā, ir pienākums iecelt juridisku pārstāvi, no kura var prasīt rīkojumu sniegt datus izpildi.
Eiropadome ir uzsvērusi šā jautājuma nozīmīgumu gan Savienībā, gan ārpus tās. Eiropadomes 2018. gada 18. oktobra secinājumos apliecināts: “Lai sekmīgi apkarotu terorismu un citus smagus noziegumus un organizēto noziedzību, būtu jārod risinājumi, ar kuriem nodrošināt ātru un efektīvu pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem; līdz likumdevēja pilnvaru termiņa beigām būtu jāpanāk vienošanās par Komisijas priekšlikumiem, kuri attiecas uz elektroniskiem pierādījumiem un piekļuvi finanšu informācijai, kā arī uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas labāku apkarošanu. 9 Komisijai būtu arī steidzami jāiesniedz sarunu pilnvarojumi starptautiskajām sarunām par e-pierādījumiem.”
Komisijas e-pierādījumu priekšlikumi kalpo par pamatu koordinētai un saskaņotai pieejai kā Eiropas Savienības teritorijā, tā arī Eiropas Savienības nostājai starptautiskā līmenī, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Savienības noteikumus, ieskaitot noteikumus par diskriminācijas nepieļaušanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to pilsoņiem. Lai arī Komisija savā e-pierādījumu priekšlikumu ietekmes novērtējumā jau bija atzīmējusi, ka varētu būt lietderīgi priekšlikumus papildināt ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem (ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem), Komisija nolēma ierosināt ES noteikumus par atbilstīgu kārtību un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pieradījumiem, pirms tiek sāktas sarunas ar trešām personām.
Starptautiskajā līmenī notiek pārrunas to sarunu ietvaros, ko risina par otro papildprotokolu Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem 10 . Jautājums par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem regulāri tika iekļauts pēdējo ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmju dienaskārtībā.
Abus ieteikumus par sarunu sākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un par dalību sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu Komisija pieņēma vienlaicīgi. Lai arī abi procesi attīstīsies dažādā ātrumā, tajos tiek risināti savstarpēji saistīti jautājumi un vienās sarunās noteiktiem pienākumiem var būt tieša ietekme uz citiem sarunu virzieniem.
Lai arī e-pierādījumu priekšlikumos risina situācijas ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus ES tirgū, pastāv risks, ka būs pretrunas ar trešo valstu tiesību aktiem. Cenšoties risināt šīs tiesību normu kolīzijas un ievērojot comitas gentium principu, e-pierādījumu priekšlikumos ir iekļauti noteikumi par konkrētiem mehānismiem gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs, saņēmis lūgumu sniegt pierādījumus, saskaras ar konfliktējošiem pienākumiem, kas izriet no kādas trešās valsts tiesību aktiem. Šie mehānismi ietver pārskatīšanas procedūru šādas situācijas precizēšanai. ES un ASV nolīgumam vajadzētu būt tādam, kas nepieļauj konfliktējošus pienākumus starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Nozīmīgākie pakalpojumu sniedzēji, kuru rīcībā ir attiecīgie pierādījumi kriminālizmeklēšanās, darbojas ASV jurisdikcijā. 1986. gada Uzglabāto komunikāciju aktā (Stored Communications Act) ir aizliegts izpaust satura datus, taču atļauts brīvprātīgi sniegt datus, kas nav saturs. Amerikas Savienoto Valstu CLOUD akts (Likumīgas aizrobežu datu izmantošanas izskaidrošanas akts, Clarifying Lawful Overseas Use of Data), ko Amerikas Savienoto Valstu Kongress pieņēma 2018. gada 23. martā, ar grozījumu 1986. gada Uzglabāto komunikāciju aktā precizē, ka ASV pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums ievērot ASV rīkojumus par satura datu un datu, kas nav saturs, sniegšanu neatkarīgi no tā, kur šādi dati tiek glabāti, tai skaitā Eiropas Savienībā. Tāpat CLOUD akts ļauj noslēgt izpildvaras nolīgumus ar ārvalstu valdībām, pamatojoties uz kuriem ASV pakalpojumu sniedzēji varētu tieši sniegt satura datus šīm ārvalstu valdībām. CLOUD akts attiecas uz datiem, kas ir glabāti dati, un tālruņu vai elektronisko sakaru pārtveršanu, savukārt ietvertie nodarījumi ir “smagi noziegumi”. Uz izpildvaras nolīgumiem ar ārvalstu valdībām attiecas konkrēti nosacījumi, piemēram, ka attiecīgajā ārvalstī tiek nodrošināta pietiekama aizsardzība, tai skaitā iespēja ierobežot piekļuvi datiem, kas saistīti ar ASV pilsoņiem.
Šīs iniciatīvas mērķis ir, izmantojot vienotus noteikumus, risināt konkrēto juridisko jautājumu par piekļuvi satura datiem un datiem, kas nav saturs, kuri ir pakalpojumu sniedzēju rīcībā Eiropas Savienībā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī iniciatīva starptautiska nolīguma veidolā papildinātu ES elektronisko pierādījumu priekšlikumus, risinot tiesību normu kolīzijas, it īpaši attiecībā uz satura datiem, un paātrinot piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem. Šis ieteikums ietver sarunu norādes, lai sāktu sarunas par ES mēroga nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem. Eiropas Savienība ir ieinteresēta visaptverošā nolīgumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm — gan no Eiropas tiesību un vērtību, tādu kā privātums un datu aizsardzība, aizsardzības viedokļa, gan no mūsu pašu drošības interešu viedokļa.
Kā jau minēts iepriekš, attiecībā uz satura datiem ASV tiesību akti (1986. gada Uzglabāto komunikāciju akts) to pašreizējā redakcijā aizliedz ASV pakalpojumu sniedzējiem atbildēt uz ārvalstu tiesībaizsardzības iestāžu lūgumiem. ASV tiesību aktos šobrīd tiek prasīts, ka, pirms var apmierināt trešās valsts savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu, ir jānorāda iespējamais pamats. Eiropas Savienības dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs šobrīd nevar atbildēt uz tiešiem lūgumiem, ko iesniegušas trešo valstu iestādes. ES un ASV nolīgums papildinātu e-pierādījumu priekšlikumu mērķi un efektivitāti, it īpaši attiecībā uz satura datiem, kas ir ASV pakalpojumu sniedzēju rīcība Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ļautu tieši sadarboties ar pakalpojumu sniedzēju, izveidojot tiesu iestādēm efektīvāku tiesisko regulējumu, jo ES praktizējošie juristi pašlaik saskaras ar grūtībām satura datu iegūšanā, izmantojot savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus.
Attiecībā uz datiem, kas nav saturs, ņemot vērā Amerikas Savienotajām Valstīm adresēto savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu pieaugošo skaitu, ASV iestādes ir mudinājušas ES tiesībaizsardzības un tiesu iestādes datus, kas nav saturs, no ASV pakalpojumu sniedzējiem lūgt tieši, un ASV tiesību akti ļauj, bet neuzliek par pienākumu ASV bāzētiem pakalpojumu sniedzējiem atbildēt uz šādiem lūgumiem. ES un ASV nolīgums nodrošinātu lielāku noteiktību, skaidras procesuālās garantijas un samazinātu sadrumstalotību, ar ko saskaras ES iestādes, lūdzot piekļuvi datiem, kas nav saturs un atrodas ASV pakalpojumu sniedzēju rīcībā. Tas ļautu arī ASV iestādēm piekļūt datiem, kas atrodas ES pakalpojumu sniedzēju rīcībā.
Ieteikums Padomes lēmumam par to, lai sāktu sarunas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm nolūkā vienoties par transatlantisku nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem, tos saņemot tieši no pakalpojumu sniedzējiem izmantošanai kriminālprocesā. Tā mērķis ir pielāgot sadarbības mehānismus digitālajam laikmetam, nodrošinot tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm rīkus, lai stātos pretī noziedznieku mūsdienu sazināšanās veidiem un apkarotu mūsdienu noziedzības veidus.
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm sniegtu vairākas praktiskas priekšrocības:
·tiesu iestādēm ļautu savstarpēji piekļūt satura datiem;
·risinātu jautājumu par piekļuvi datiem, kas nav saturs, pamatojoties uz tiesu iestāžu rīkojumiem, nodrošinātu ES un ASV iestādēm savstarpēju piekļuvi datiem un pārskatītu nosacījumus un aizsardzības pasākumus pakalpojumu sniedzēju tiešai sadarbībai;
·sekmētu to, ka tiesu iestādes var savlaicīgāk piekļūt datiem;
·risinātu tiesību normu kolīziju risku;
·samazinātu noteikumu un procedūru sadrumstalotības risku un saskaņotu tiesības un aizsardzības pasākumus, sarunu risināšanai ar Amerikas Savienotajās Valstīm izmantojot vienu sarunu pilnvarojumu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot, ka netiek pieļauta diskriminācija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to pilsoņiem;
·izskaidrotu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumu saistošo raksturu un izpildi, vienlaikus detalizēti aprakstot tiesu iestāžu pienākumus.
Nolīgums ir saistīts ar nosacījumu, ka tiek noteikti stingri pamattiesību aizsardzības mehānismi. Šo sarunu norāžu mērķis ir uzlabot juridisko noteiktību iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem un skartajām personām, nodrošinot proporcionalitāti, pamattiesību aizsardzību, pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā gan uz tiesu iestādēm, gan pakalpojumu sniedzējiem.
3. ATTIECĪGIE NOTEIKUMI KONKRĒTAJĀ POLITIKAS JOMĀ
Pašreizējo ES tiesisko regulējumu veido Savienības sadarbības instrumenti krimināllietās, piemēram, Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās 11 (EIR direktīva), Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 12 , Regula 2018/1727 par Eurojust 13 , Regula (ES) 2016/794 par Eiropolu 14 , Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām 15 un ierosinātā regula par teroristiska satura izplatīšanas tiešsaistē novēršanu 16 .
2018. gada 17. aprīlī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās 17 un direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā 18 . Ārējam regulējumam Eiropas Savienība ir noslēgusi vairākus divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, piemēram, Nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm 19 . Šā nolīguma nolūks ir papildināt šos pasākumus.
Personas dati, uz kuriem attiecas šis ieteikums Padomes lēmumam, ir aizsargāti, un tos var apstrādāt tikai saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) 20 , un Eiropas Savienības iestādēm ir jāņem vērā Datu aizsardzības direktīva policijas un tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām (Datu aizsardzības direktīva tiesībaizsardzības jomā) 21 . Nolīgumam būtu jāpapildina ES un ASV Datu aizsardzības un privātuma nolīgums, kas zināms arī kā “jumta nolīgums” un kas stājās spēkā 2017. gada 1. februārī, un ASV Tiesiskās aizsardzības akts (Judicial Redress Act, JRA), kurš Amerikas Savienoto Valstu Kongresa 2016. gada 24. februārī pieņemtā ASV Privātuma akta (Privacy Act) normas plašāk attiecina arī uz Eiropas pilsoņiem.
Elektronisko sakaru dati, uz kuriem attiecas šis ieteikums Padomes lēmumam, ir aizsargāti, un tos var apstrādāt tikai saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK (E-privātuma direktīvu) 22 .
Nolīgumā būtu jāievēro ES tiesībās noteiktās pamattiesības, brīvības un vispārējie principi, kas ietverti Eiropas Savienības Līgumos un Pamattiesību hartā, procesuālās tiesības, tai skaitā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi un tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu jebkādi pienākumi šajā sakarā. Attiecībā uz nepieciešamajiem datu aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami personas datiem, kuri nosūtīti no Eiropas Savienības uz ASV tiesībaizsardzības iestādēm, ES un ASV Datu aizsardzības un privātuma nolīguma piemērojamos noteikumus papildinās vēl citi aizsardzības pasākumi, lai ņemtu vērā attiecīgo datu kategoriju sensitivitātes līmeni un unikālās prasības par to, ka elektroniskos pierādījumus nosūta tieši pakalpojumu sniedzējs.
Nolīgumam arī nevajadzētu skart citus spēkā esošus starptautiskos nolīgumus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, ES un ASV savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu. Divpusējās attiecībās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību nolīgumam būtu jāprevalē pār jebkuru citu nolīgumu vai vienošanos, kas panākta sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu.
Padome atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj parakstīt un noslēgt nolīgumu, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. un 4. punktā.
Pamattiesības
Nolīgums, iespējams, varētu ietekmēt vairākas pamattiesības:
·tās personas tiesības, kuras datiem ir piekļūts: tiesības uz personas datu aizsardzību; tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību; tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību; tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus;
·pakalpojumu sniedzēja tiesības: tiesības uz darījumdarbības brīvību; tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību;
·tiesības uz personu brīvību un drošību.
Ņemot vērā attiecīgo acquis privātuma un datu aizsardzības jomā, nolīgumā būtu jāietver pietiekami un nozīmīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo personu tiesības ir aizsargātas saskaņā ar ES tiesību vispārējiem principiem un Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru.
ES un ASV nolīgumam vajadzētu būt saderīgam ar Komisijas e-pierādījumu priekšlikumiem, ņemot vērā to pilnveidošanu likumdošanas procedūras gaitā un to galīgo pieņemto redakciju.
Lai izvairītos no tiesību normu kolīzijām un iestādēm uzlabotu piekļuvi, nozīmīga sarunu daļa būs tādi jautājumi kā kriminālprocesu definīcijas, kuru nolūkiem šādus datus varētu iegūt, darbības jomā ietilpstošie dati, prasības rīkojuma izdošanai, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un pasākumi, un darbības jomā ietilpstošie nodarījumi. Definīcijām un darbības jomai vajadzētu būt saderīgai ar tām definīcijām un darbības jomu, kas ietverta ES regulējumā elektronisko pierādījumu jomā, atbilstoši šā regulējuma attīstībai.
Komisija ir pārliecināta, ka gan Eiropas Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu interesēs ir noslēgt visaptverošu nolīgumu, jo tas nodrošinātu juridisku skaidrību abu pušu tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm un ļautu izvairīties no konfliktējošiem juridiskiem pienākumiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas ir arī vienīgais veids, kā izvairīties no tā, ka mums ir atšķirīgi noteikumi ES pilsoņiem un pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no viņu valstspiederības.
Nolīgumam vajadzētu izskaidrot pakalpojumu sniedzējiem rīkojumu saistošo raksturu un izpildi, vienlaikus nolīgumam vajadzētu arī definēt tiesu iestāžu pienākumus.
Sarunu norāžu 1. līdz 3. punktā Komisija ierosina nolīguma trīs galvenos mērķus, proti, noteikt vienotus noteikumus un risināt tiesību normu kolīzijas attiecībā uz tiem lūgumiem sniegt satura datus un datus, kas nav saturs, kurus iesniegusi vienas līgumslēdzējas puses tiesu iestāde un kuri adresēti pakalpojumu sniedzējam, kam piemēro otras līgumslēdzējas puses tiesību aktus; otrkārt, pamatojoties uz šādu rīkojumu, ļaut, ka uz savstarpības pamata pakalpojumu sniedzējs elektroniskos pierādījumus tieši nosūta pieprasītājai iestādei, un, treškārt, nodrošināt, ka tiek ievērotas pamattiesības, brīvības un ES tiesību vispārējie principi, kā tie noteikti Eiropas Savienības Līgumos un Pamattiesību hartā.
Sarunu norāžu 4. punktā Komisija ierosina, ka nolīgums būtu jāpiemēro kriminālprocesiem, kuros ir pirmstiesas un tiesas posmi. Tam vajadzētu būt saderīgam ar 3. pantu ierosinātajā regulā par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās. Gan pirmstiesas, gan tiesas posmā skartajai personai piemēro visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un jo īpaši krimināltiesību jomā spēkā esošās procesuālās garantijas.
Sarunu norāžu 5. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumam vajadzētu noteikt nolīguma pusēm savstarpējas tiesības un pienākumus.
Sarunu norāžu 6. punktā Komisija ierosina nolīgumā noteikt definīcijas un datu veidus, kuriem jābūt nolīguma darbības jomā, ieskaitot satura datus un datus, kas nav saturs. Satura dati ietver elektroniskās datu apmaiņas saturu un tiek uzskatīti par elektronisko pierādījumu kategoriju, kura rada vislielāko iejaukšanos privātumā. Dati, kas nav saturs, ietver gan abonenta datus, kuri ir visbiežāk pieprasītais datu veids kriminālizmeklēšanas nolūkos, un plūsmas datus, kas ietver informāciju par elektronisko ziņojumu un metadatu sūtītāju un saņēmēju identitāti, tai skaitā par ziņapmaiņas laiku, biežumu un ilgumu.
Sarunu norāžu 7. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumā būtu jādefinē precīza tā darbības joma attiecībā uz aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un piemērojamo sodu mēra robežām. Tam vajadzētu būt saderīgam ar 5. panta 4. punktu ierosinātajā regulā par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās. Būtu jānosaka pienākums izdevējai iestādei katrā atsevišķajā gadījumā nodrošināt, ka pasākums ir nepieciešams un samērīgs, tai skaitā ņemot vērā izmeklējamā nodarījuma smagumu. Nolīgumam būtu jāietver atbilstīgas piemērojamo sodu mēra robežas attiecībā uz satura datiem un datiem, kas nav saturs. Tam vajadzētu būt saderīgam ar trīs gadu termiņu, kas ierobežo instrumenta darbības jomu, to attiecinot uz smagākiem noziedzīgiem nodarījumiem, pārāk neierobežojot praktizējošo juristu iespējas to izmantot.
Sarunu norāžu 8. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumā vajadzētu noteikt nosacījumus, kas jāizpilda, pirms tiesu iestāde var izdot rīkojumu, un veidus, kādos rīkojumu var izsniegt. Tam vajadzētu būt saderīgam ar 5. pantu par nosacījumiem rīkojuma izdošanai ierosinātajā regulā par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās.
Sarunu norāžu 11. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumā vajadzētu iekļaut klauzulu, kas dotu iespēju nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus kriminālprocesā aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām. Nolīgumā būtu arī jānosaka, kādos apstākļos pakalpojumu sniedzējam ir tiesības apstrīdēt rīkojumu. Attiecībā uz skartajām personām šo noteikumu pamatā ir ierosinātās regulas par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās 17. pants, kas nodrošina, ka personas, kuras skar Eiropas pierādījumu sniegšanas rīkojums, parasti kriminālprocesa laikā var izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Datu subjektu tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir definēti arī Direktīvā (ES) 2016/680 un Regulā (ES) 2016/679. Tā kā rīkojums ir saistošs pasākums, tas var skart arī pakalpojumu sniedzēju tiesības, it īpaši darījumdarbības brīvību un tās veikšanas apstākļus. Komisija ierosina, ka nolīgumā būtu jāiekļauj pakalpojumu sniedzēja tiesības valstī, kurā izdots rīkojums, iesniegt konkrētas prasības, piemēram, gadījumos, kad rīkojumu nav izdevusi vai validējusi tiesas iestāde.
Sarunu norāžu 10. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumam būtu jānosaka laikposms, kādā ir jāsniedz dati, uz kuriem attiecas rīkojums. Tam vajadzētu būt saderīgam ar ierosinātās regulas par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās 9. pantu, kas uzliek pienākumu saņēmējiem sniegt atbildi parasti 10 dienu laikā, turklāt pamatotos gadījumos iestādes var noteikt īsāku termiņu.
Sarunu norāžu 11. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumam nevajadzētu skart citus spēkā esošus starptautiskos nolīgumus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, ES un ASV savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu.
Sarunu norāžu 12. punktā Komisija ierosina, ka divpusējās attiecībās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību nolīgumam būtu jāprevalē pār jebkuru citu nolīgumu vai vienošanos, kas panākta sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu, ciktāl minētā nolīguma vai vienošanās noteikumi attiecas uz jautājumiem, kas ietverti šajā nolīgumā.
Sarunu norāžu 13. punktā Komisija ierosina, ka nolīgumam vajadzētu būt abpusējam attiecībā uz personu kategorijām, kuru datus nedrīkst pieprasīt atbilstīgi šim nolīgumam. Nolīgumā nevajadzētu pieļaut diskrimināciju starp dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu personām. Komisija uzskata, ka šis nolīgums, ko piemēro visā ES teritorijā, ir viens no aizsardzības pasākumiem šīs prasības izpildei.
Sarunu norāžu 14. līdz 16. punktā ir noteikti datu aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami šim konkrētajam nolīgumam. Norāžu 14. punktā ir noteikts, ka nolīgumam ar atsauci būtu jāpadara piemērojams ES un ASV Datu aizsardzības un privātuma nolīgums, kas zināms arī kā “jumta nolīgums”. Norāžu 15. punktā Komisija apliecina, ka šim nolīgumam būtu jāpapildina “jumta nolīgums” ar papildu aizsardzības pasākumiem, kuros ņemts vērā attiecīgo datu kategoriju sensitivitātes līmenis un unikālās prasības par to, ka elektroniskos pierādījumus nosūta tieši pakalpojumu sniedzējs, nevis ar tiem apmainās iestādes. Norāžu 16. punktā ir noteikti papildu pasākumi, kurus Komisija ierosina kā nepieciešamus šim nolīgumam, ieskaitot konkrēta mērķa norādīšanu, mērķa ierobežojumu, paziņošanu un turpmāku pārsūtīšanu.
Sarunu norāžu 17. punktā ir noteiktas Komisijas ierosinātās procesuālās tiesības, kas būs nepieciešamas, lai ņemtu vērā unikālās prasības par to, ka elektroniskos pierādījumus nosūta tieši pakalpojumu sniedzējs, nevis ar tiem apmainās iestādes. Tas ietver to, ka datus nedrīkst pieprasīt izmantošanai kriminālprocesā, kura rezultātā varētu tikt piespriests nāvessods, paredz rīkojumu samērīgumu un konkrētus pasākumus tādu datu aizsardzībai, kurus aizsargā privilēģijas un imunitāte. Konkrētu profesiju, piemēram, juristu privilēģijas un imunitāte, kā arī valsts drošības vai aizsardzības pamatintereses rīkojuma saņēmēja valstī arī ir jāņem vērā tiesas laikā valstī, kurā izdots rīkojums. Vēl viens aizsardzības pasākums ir pārskatīšana tiesu iestādē.
Sarunu norāžu 18. līdz 23. punktā ietvertajos pārvaldības noteikumos Komisija ierosina nolīgumā paredzēt periodiskas kopīgas pārskatīšanas par nolīguma piemērošanu un klauzulu par nolīguma ilgumu. Tāpat tiek ierosināts nolīgumā noteikt, ka puses savstarpēji apspriežas, lai sekmētu jebkādu domstarpību izšķiršanu saistībā ar nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. Abās pusēs būtu jāvāc statistikas dati, lai atvieglotu pārskatīšanas procesu. Turklāt sarunu norādēs ir ierosināts, ka jaunajā nolīgumā būs apturēšanas un pārtraukšanas klauzula gadījumam, ja apspriešanās procedūras rezultātā nebūs iespējams atrisināt domstarpības.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
(1)Komisija 2018. gada 17. aprīlī iesniedza leģislatīvus priekšlikumus regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās un direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā (“e-pierādījumu priekšlikumi”) 23 . Padome vienojās par vispārējo pieeju Komisijas regulas priekšlikumam Tieslietu un iekšlietu padomē 2018. gada 7. decembrī 24 .
(2)Būtu jāsāk sarunas ar mērķi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm noslēgt nolīgumu par to, lai tiesu iestādēm kriminālprocesa ietvaros būtu pārrobežu piekļuve elektroniskajiem pierādījumiem, kas ir pakalpojumu sniedzēja rīcībā.
(3)Nolīgumā būtu jāietver nepieciešamie aizsardzības pasākumi pamattiesību un brīvību nodrošināšanai un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši hartas 7. pantā atzītās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, hartas 8. pantā atzītās tiesības uz personas datu aizsardzību, hartas 47. pantā atzītās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, hartas 48. pantā atzītā nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību un hartas 49. pantā atzītie noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. Nolīgums būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,
(4)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 25 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu ... 26 ,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par to, lai tiesu iestādēm kriminālprocesa ietvaros būtu pārrobežu piekļuve elektroniskajiem pierādījumiem, kas ir pakalpojumu sniedzēja rīcībā.
2. pants
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
3. pants
Sarunas risina, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas jāieceļ Padomei.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.2.2019
COM(2019) 70 final
PIELIKUMS
dokumentam
Ieteikums PADOMES LĒMUMAM,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās
PIELIKUMS
1.MĒRĶI
Sarunu gaitā Komisijai vajadzētu censties sasniegt turpmāk detalizēti izklāstītos mērķus, vienlaikus nodrošinot sarunu rezultātu saderību ar Savienības iekšējiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajiem pierādījumiem, ņemot vērā to, kā Savienības līdztiesīgie likumdevēji šos noteikumus pilnveido likumdošanas procedūras gaitā, un visbeidzot noteikumu galīgo pieņemto redakciju. Šie iekšējie noteikumi kalpos par pamatu Savienības sarunu nostājai.
1.Noteikt vienotus noteikumus un risināt tiesību normu kolīzijas attiecībā uz tiem lūgumiem sniegt satura datus un datus, kas nav saturs, kurus iesniegusi vienas līgumslēdzējas puses tiesu iestāde un kuri adresēti pakalpojumu sniedzējam, kam piemēro otras līgumslēdzējas puses tiesību aktus. Tam vajadzētu samazināt prakses un juridisko noteikumu sadrumstalotības risku un sekmēt juridisko noteiktību starp Savienību un Amerikas Savienotajās Valstīm gadījumos, kad kriminālprocesos jāiegūst elektroniskie pierādījumi.
2.Ļaut, ka uz savstarpības pamata pakalpojumu sniedzējs elektroniskos pierādījumus tieši nosūta pieprasītājai iestādei, kā izklāstīts 1. punktā.
3.Nodrošināt, ka tiek ievērotas ES tiesībās noteiktās pamattiesības, brīvības un vispārējie principi, kas ietverti Eiropas Savienības Līgumos un Pamattiesību hartā, tai skaitā proporcionalitāte, procesuālās tiesības, nevainīguma prezumpcija un to personu tiesības uz aizstāvību, pret kurām notiek kriminālprocess, kā arī privātuma un personas datu un sakaru datu aizsardzība, veicot šādu datu apstrādi, tai skaitā nosūtīšanu tiesībaizsardzības iestādēm trešās valstīs, un tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu jebkādi pienākumi šajā sakarā.
Nolīguma 1. daļā nosprausto mērķu sasniegšana risinātu it īpaši šādus jautājumus.
2.NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA
4.Nolīgums būtu jāpiemēro kriminālprocesiem, kuros ir pirmstiesas un tiesas posmi.
5.Nolīgumam būtu jārada savstarpējas tiesības un pienākumi nolīguma pusēm.
6.Nolīgumā būtu jānosaka definīcijas un datu veidi, kuriem jābūt nolīguma darbības jomā, ieskaitot satura datus un datus, kas nav saturs.
7.Nolīgumā būtu jādefinē precīza tā darbības joma attiecībā uz aptvertajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un piemērojamo sodu mēra robežām.
8.Nolīgumā būtu jāietver nosacījumi, kas jāizpilda, pirms tiesu iestāde var izdot rīkojumu, un veidi, kādos rīkojumu var izsniegt.
9.Nolīgumā būtu jāiekļauj klauzula, kas dotu iespēju nodrošināt datu subjektiem efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus kriminālprocesā. Nolīgumā būtu arī jānosaka, kādos apstākļos pakalpojumu sniedzējam ir tiesības apstrīdēt rīkojumu.
10.Nolīgumā būtu jānosaka laikposms, kādā ir jāsniedz dati, uz kuriem attiecas rīkojums.
11.Nolīgumam nevajadzētu skart citus spēkā esošus starptautiskos nolīgumus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, ES un ASV savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu.
12.Divpusējās attiecībās starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm nolīgumam būtu jāprevalē pār Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem un jebkuru citu nolīgumu vai vienošanos, kas panākta sarunās par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu, ciktāl minētā nolīguma vai vienošanās noteikumi attiecas uz jautājumiem, kas ietverti šajā nolīgumā.
3.AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
13.Nolīgumam vajadzētu būt abpusējam attiecībā uz to personu kategorijām, kuru datus nedrīkst pieprasīt atbilstīgi šim nolīgumam. Nolīgumā nevajadzētu pieļaut diskrimināciju starp dažādu dalībvalstu personām.
14.Nolīgumam ar atsauci būtu jāpadara piemērojams ES un ASV Datu aizsardzības un privātuma nolīgums, kas zināms arī kā “jumta nolīgums” un kas stājās spēkā 2017. gada 1. februārī.
15.Nolīgumam būtu jāpapildina “jumta nolīgums” ar papildu aizsardzības pasākumiem, kuros ņemts vērā attiecīgo datu kategoriju sensitivitātes līmenis un unikālās prasības par to, ka elektroniskos pierādījumus nosūta tieši pakalpojumu sniedzējs, nevis ar tiem apmainās iestādes.
16.Papildu aizsardzības pasākumiem privātuma un datu aizsardzībai, kas jāapskata atbilstīgi šā nolīguma darbības jomai, cita starpā vajadzētu ietvert turpmāk minētos.
(a)To mērķu precizēšana, kuriem personas datus un elektronisko sakaru datus var pieprasīt un nosūtīt.
(b)Prasība, ka rīkojums ir ierobežots un attiecas uz personas datiem un elektronisko sakaru datiem, kas ir nepieciešami un samērīgi ar nolūkiem, kādos tiem lūdz piekļuvi.
(c)Prasība, ka gadījumos, kad datus izmanto citas ASV iestādes, kurām nav saistošs “jumta nolīgums”, vai dati tām tiek sniegti, par to ir jāpaziņo un tam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz tās dalībvalsts nozīmēta kompetentā tiesu iestāde, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts, un datus var izmantot vai sniegt tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka saņēmēja iestāde efektīvi aizsargā personas datus un elektronisko sakaru datus saskaņā ar nolīguma noteikumiem. Apsverot šādu iepriekšēju atļauju, kompetentā tiesu iestāde pienācīgi ņem vērā visus būtiskos faktorus, tai skaitā noziedzīga nodarījuma smagumu un mērķi, kādam dati sākotnēji tiek nosūtīti.
(d)Prasība, ka datus tālāk pārsūtīt citām trešām valstīm drīkst tikai tad, ja tos nosūta vienīgi tiesībaizsardzības iestādēm, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā terorisma, novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, un ka par to ir jāpaziņo un tam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz tās dalībvalsts nozīmēta kompetentā tiesu iestāde, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts. Apsverot šādu iepriekšēju atļauju, kompetentā tiesu iestāde ņem vērā visus faktorus, kas izklāstīti “jumta nolīguma” 7. panta 2. punktā.
(e)Nolīgumā var apsvērt ārkārtas apstākļus un aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami gadījumos, kad datus tālāk pārsūtīt drīkst bez iepriekšējas atļaujas, proti, kad pastāv nopietni un tieši draudi kādas dalībvalsts vai trešās valsts sabiedriskajai drošībai.
(f)Informācijas drošības incidentu, ievērojot “jumta nolīguma” 10. panta 2. punktā minētos nosacījumus, paziņo tās dalībvalsts nozīmētajai kompetentajai iestādei, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts.
17.Papildu aizsardzības pasākumiem procesuālo tiesību aizsardzībai, kuri jāpārskata atbilstīgi šā nolīguma darbības jomai, cita starpā vajadzētu ietvert turpmāk minētos.
(a)Attiecīgie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka datus nevar pieprasīt izmantošanai kriminālprocesā, kura rezultātā varētu tikt piespriests nāvessods.
(b)Atbilstīgie nosacījumi, lai nodrošinātu rīkojumu par piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem nepieciešamību un samērīgumu, jo īpaši nodrošinot attiecīgu nošķīrumu starp datu kategorijām.
(c)Procesuālās garantijas personām, par kurām kriminālprocesa ietvaros ir izdots datu sniegšanas rīkojums.
(d)Konkrētie aizsardzības pasākumi datiem, kurus aizsargā privilēģijas un imunitāte.
(e)Konfidencialitātes aizsardzības pasākumi, ieskaitot neizpaušanas prasības, attiecībā uz iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.
4.NOLĪGUMA PĀRVALDĪBA
18.Nolīgumā būtu jānosaka, ka puses periodiski kopīgi pārskata nolīguma piemērošanu un pārbauda iespējas nolīguma maksimāli efektīvai izmantošanai. Šim nolūkam un procesa atvieglināšanai abās pusēs būtu jāvāc statistikas dati.
19.Nolīgumā būtu jāietver klauzula par tā ilgumu. To, vai nolīgumam jābūt beztermiņa vai ar konkrētu ilgumu, izvērtē, ņemot vērā sarunu rezultātus. Jebkurā gadījumā būtu jāiekļauj noteikums par nolīguma pārskatīšanu pēc pienācīga laika.
20.Nolīgumā būtu jānosaka, ka puses savstarpēji apspriežas, lai sekmētu jebkādu domstarpību izšķiršanu saistībā ar nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.
21.Nolīgumā būtu jāparedz iespēja vienai pusei apturēt un pārtraukt nolīgumu gadījumā, ja iepriekš minētās apspriešanās procedūras rezultātā nav iespējams atrisināt domstarpības.
22.Nolīgumā būtu jāietver klauzula par tā teritoriālo darbības jomu.
23.Nolīgums būs vienlīdz autentisks visās oficiālajās Savienības valodās.