(1)

Komisija 2011. gadā ņēma vērā visos līmeņos notiekošās diskusijas par papildu nodokļu uzlikšanu finanšu nozarei. Diskusijas pamatā bija vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare dotu taisnīgu un ievērojamu ieguldījumu krīzes izmaksu segšanā un lai turpmāk tai tiktu uzlikti nodokļi tikpat taisnīgi kā citām nozarēm, lai finanšu iestādēm mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības, lai tiktu papildināti regulatīvie pasākumi, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un tiktu radīti papildu ieņēmumi vispārējiem budžetiem vai konkrētiem politikas mērķiem.

(1)

Komisija 2011. gadā ņēma vērā visos līmeņos notiekošās diskusijas par papildu nodokļu uzlikšanu finanšu nozarei. Diskusijas pamatā bija vēlēšanās nodrošināt, lai finanšu nozare dotu taisnīgu un ievērojamu ieguldījumu krīzes izmaksu segšanā un lai turpmāk tai uzliktu nodokļus tikpat taisnīgi kā citām nozarēm, lai finanšu iestādēm mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības, lai papildinātu regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, samazinātu spekulācijas un radītu papildu ieņēmumus vispārējiem budžetiem , tostarp kā ieguldījumu fiskālajā konsolidācijā, vai konkrētiem politikas mērķiem , kas vērsti uz izaugsmes, izglītības un nodarbinātības ilgtspējību un veicināšanu, jo īpaši koncentrējoties uz jauniešu nodarbinātību . Finanšu darījuma nodokļa (FDN) ieviešana tādējādi uzrāda pozitīvu sadalīšanas un regulācijas spēju, atbilstīgi papildinot pastāvošās normatīvās reformu iniciatīvas.

(1a)

Saskaņā ar Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumiem par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam daļa no ieņēmumiem no FDN būtu jāiekļauj Savienības budžetā kā īsteni pašu resursi. Īstenojot ciešākas sadarbības procedūru, ieņēmumus no FDN kā Savienības pašu resursus var izmantot tikai tad, ja iesaistīto dalībvalstu iemaksas Savienības budžetā tiktu samazinātas par tādu pašu summu un tiktu novērsts nesamērīgums attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu iemaksām salīdzinājumā ar neiesaistīto dalībvalstu iemaksām. Tiklīdz FDN tiks īstenots Savienības līmenī, visai no FDN iegūtajai pašu resursu summai vai daļai no tās būtu jāpapildina dalībvalstu iemaksas, lai sniegtu papildu finansējumu Eiropas ieguldījumiem, nesamazinot iesaistīto dalībvalstu attiecīgo iemaksu Savienības budžetā.

(1b)

Pirms FDN ieviešanas Komisijai būtu jāpierāda, ka ciešāka sadarbība neapdraudēs iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tai arī būtu jāpierāda, ka ciešāka sadarbība nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nekropļo dalībvalstu savstarpējo konkurenci. Komisijai būtu jāiesniedz jauna rūpīga analīze un ietekmes novērtējums par kopējā FDN priekšlikuma ietekmi gan uz iesaistītajām, gan neiesaistītajām dalībvalstīm, kā arī par ietekmi uz vienoto tirgu kopumā.

(2a)

FDN patiesi sasniegs tam noteiktos mērķus tikai tad, ja to ieviesīs visā pasaulē. Tādējādi 11 dalībvalstu ciešāka sadarbība ir tikai pirmais solis ceļā uz FDN Savienības līmenī un beigās visā pasaulē. Savienība neatlaidīgi atbalstīs FDN ieviešanu pasaulē un mudinās FDN jautājuma iekļaušanu G-20 un G-8 valstu samitu darba kārtībā

(3)

Lai novērstu izkropļojumus, ko rada iesaistīto dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes iesaistītajās dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāizvairās no nodokļu arbitrāžas stimuliem starp iesaistītajām dalībvalstīm un nevienlīdzīga sadalījuma starp finanšu tirgiem šajās dalībvalstīs, kā arī no nodokļu dubultas uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējas.

(3)

Vairākas no 11 iesaistītajām dalībvalstīm jau ir ieviesušas sava veida FDN vai ir šādas ieviešanas procesā. Lai novērstu izkropļojumus, ko rada iesaistīto dalībvalstu vienpusēji noteikti pasākumi, ņemot vērā attiecīgo finanšu darījumu lielākās daļas ārkārtīgi augsto mobilitāti, un tādējādi uzlabotu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir svarīgi Savienības līmenī saskaņot FDN galvenās iezīmes iesaistītajās dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāizvairās no nodokļu arbitrāžas stimuliem starp iesaistītajām dalībvalstīm un nevienlīdzīga sadalījuma starp finanšu tirgiem šajās dalībvalstīs, kā arī no nodokļu dubultas uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas iespējas.

(3a)

Ņemot vērā Eiropas finanšu tirgus regulējuma, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012  (1) , Direktīvas 2013/36/ES un šīs direktīvas, būtisko progresu, iesaistītajām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas banku nodevas, ņemot vērā neseno finanšu krīzi, būtu jāpārskata šādu nodokļu nepieciešamība un to saderība ar Savienības tiesību aktu un iekšējā tirgus noteikumiem un mērķiem.

(3b)

Jebkādai FDN saskaņošanai starp iesaistītajām dalībvalstīm nevajadzētu radīt eksteritoriālu aplikšanu ar nodokli, kas ietekmē iespējamo nodokļu bāzi neiesaistītajās ES dalībvalstīs.

(4)

Iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, jo īpaši kropļojumu novēršanai starp iesaistītajām dalībvalstīm vajadzīga FDN piemērošana plašam finanšu iestāžu lokam un darījumiem, tirdzniecībai ar plašu finanšu instrumentu klāstu, tostarp strukturētiem produktiem, gan organizētos tirgos, gan ārpusbiržas darījumos, kā arī visu veidu atvasināto instrumentu līgumu slēgšanai un būtiskām izmaiņām attiecīgajos darījumos.

(4)

Iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, jo īpaši kropļojumu novēršanai starp iesaistītajām dalībvalstīm , un nolūkā samazināt nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas iespējas, kā arī riska pārvietošanu un regulatīvo arbitrāžu, FDN būtu jāpiemēro plašam finanšu iestāžu lokam un darījumiem, tirdzniecībai ar plašu finanšu instrumentu klāstu, tostarp strukturētiem produktiem, gan organizētos tirgos, gan ārpusbiržas darījumos, kā arī visu veidu atvasināto instrumentu līgumu slēgšanai , tostarp attiecībā uz līgumiem par starpībām, valūtas darījumiem aktuāltirgos un spekulatīviem nākotnes darījumiem, kā arī būtiskām izmaiņām attiecīgajos darījumos.

(8)

Izņemot atvasināto instrumentu līgumu slēgšanu un būtiskas izmaiņas tajos, tirdzniecība primārajos tirgos un darījumi, kas attiecas uz pilsoņiem un uzņēmumiem, piemēram, apdrošināšanas līgumu slēgšana, hipotekārie aizdevumi, patēriņa kredīti vai maksājumu pakalpojumi, būtu jāizslēdz no FDN darbības jomas, lai nekavētu uzņēmumu un valdību kapitāla piesaistīšanu un izvairītos no ietekmes uz mājsaimniecībām.

(8)

Izņemot atvasināto instrumentu līgumu slēgšanu un būtiskas izmaiņas tajos, tirdzniecība primārajos tirgos un darījumi, kas attiecas uz pilsoņiem un uzņēmumiem, piemēram, apdrošināšanas līgumu slēgšana, hipotekārie aizdevumi, patēriņa kredīti vai maksājumu pakalpojumi, būtu jāizslēdz no FDN darbības jomas, lai nekavētu uzņēmumu un valdību kapitāla piesaistīšanu un izvairītos no negatīvas ietekmes uz mājsaimniecībām un reālo ekonomiku .

(13a)

Lai stiprinātu regulēto tirgu pozīcijas un jo īpaši tirdzniecību biržās, kas tiek stingri regulēta, kontrolēta un ir pārredzama, salīdzinot ar neregulēto, mazāk kontrolēto un mazāk pārredzamo ārpusbiržas tirdzniecību, dalībvalstīm būtu jāpiemēro augstākas nodokļu likmes ārpusbiržas darījumiem. Tas dos iespēju veikt pāreju tirdzniecībā no tirgiem ar nelielu vai nekādu regulējumu uz regulētiem tirgiem. Augstākas likmes nebūtu jāpiemēro finanšu darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, ja tie objektīvi samazina riskus un tādējādi kalpo reālajai ekonomikai.

(15a)

Nefinanšu uzņēmumi veic nozīmīgus darījumus finanšu tirgos, lai samazinātu ar to komercdarījumiem tieši saistītos riskus. FDN nebūtu jāpiemēro minētajām iestādēm, tām veicot šādus darījumus. Tomēr, ja nefinanšu uzņēmumi iesaistās tādu spekulatīvu darījumu veikšanā, kas nav saistīti ar riska samazināšanu to komercdarījumos, tie būtu jāuzskata par finanšu iestādēm un tiem būtu jāpiemēro FDN.

(15b)

Lai izvairīšanās no nodokļa maksāšanas kļūtu par augstu izmaksu un zemas peļņas pasākumu un lai nodrošinātu labāku noteikumu izpildi, rezidences un emisijas princips būtu jāpapildina ar īpašumtiesību nodošanas principu.

(15c)

Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāveic sarunas ar trešām valstīm par FDN iekasēšanas atvieglošanu. Komisijai būtu arī jāpārskata to jurisdikciju definīcijas, kas nesadarbojas, un attiecīgi jāatjaunina rīcības plāns pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšanu un agresīvu nodokļu plānošanu.

(16)

Nodokļa minimālās likmes būtu nosakāmas pietiekami augstas, lai būtu iespējams sasniegt kopēja FDN mērķi. Tajā pašā laikā tām ir jābūt pietiekami zemām, lai minimizētu darbības pārcelšanas risku.

(19)

Lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuzliek pienākums pieņemt attiecīgus pasākumus.

(19)

Lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas , piemēram, aizstāšanas, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuzliek pienākums pieņemt attiecīgus pasākumus.

(19a)

Komisijai būtu jāizveido ekspertu darba grupa (FDN komiteja), kurā ir pārstāvji no visām dalībvalstīm, Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI)), lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanas efektivitāti, novērstu krāpniecību nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu un saglabātu iekšējā tirgus integritāti. FDN komitejai būtu jāuzrauga finanšu darījumi, lai atklātu 14. pantā noteikto ļaunprātīgu izmantošanu, ierosinātu pienācīgus pretpasākumus un nepieciešamības gadījumā saskaņotu minēto pretpasākumu īstenošana valstu līmenī. Tai būtu pilnībā jāizmanto Savienības tiesību akti nodokļu jomā un finanšu pakalpojumu regulējums, kā arī instrumenti sadarbībai nodokļu jomā, ko pieņēmušas tādas starptautiskās organizācijas kā ESAO un Eiropas Padome. Attiecīgā gadījumā iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai veidot apakšgrupu, lai risinātu ar FDN īstenošanu saistītus jautājumus, kas neiesaistītajām dalībvalstīm nav aktuāli.

(19b)

Dalībvalstīm ir pienākums administratīvi sadarboties nodokļu jomā saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES un savstarpēji palīdzēt atgūt prasījumus nodokļu, nodevu un citu pasākumu jomā atbilstoši Direktīvai 2010/24/ES.

(21)

Lai varētu pieņemt sīkākus noteikumus atsevišķās tehniskās jomās attiecībā uz reģistrācijas, uzskaites, pārskatu sniegšanas pienākumiem un citiem pienākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka nodokļu iestādēm maksājamais FDN tiek faktiski samaksāts, un šo noteikumu savlaicīgu pieņemšanu, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pilnvaras pieņemt tiesību aktus nolūkā precizēt vajadzīgos pasākumus ir jādeleģē Komisijai. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp speciālistu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu laicīga un pienācīga nosūtīšana Padomei.

(21)

Lai varētu pieņemt sīkākus noteikumus atsevišķās tehniskās jomās attiecībā uz reģistrācijas, uzskaites, pārskatu sniegšanas pienākumiem un citiem pienākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka nodokļu iestādēm maksājamais FDN tiek faktiski samaksāts, un šo noteikumu savlaicīgu pieņemšanu, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību pilnvaras pieņemt tiesību aktus nolūkā precizēt vajadzīgos pasākumus ir jādeleģē Komisijai. Sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(c)

atvasināto instrumentu līgumu noslēgšana pirms ieskaita vai norēķina,

c)

atvasināto instrumentu līgumu , tostarp līgumu par starpībām un spekulatīviem nākotnes darījumiem, noslēgšana pirms ieskaita vai norēķina,

ca)

valūtas darījumi aktuāltirgos;

(e)

atpirkuma līgums, atpakaļpirkuma līgums, vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās līgums;

e)

atpirkuma līgums, atpakaļpirkuma līgums, vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās līgums , tostarp atceltie rīkojumi, kas veikti, iesaistoties ātrajā datorizētajā tirdzniecībā ;

i)

tās veikšanai izmanto kopējas telpas, tiešu pieeju tirgum vai tuvumā esošas uzņemošās iestādes;

ii)

tā ir saistīta ar portfeļa ikdienas apgrozījumu vismaz 50 % apmērā,

(iii)

atcelto (tostarp daļēji atcelto) rīkojumu daļa pārsniedz 20 %;

(iv)

lielāko daļu pozīciju slēdz tajā pašā dienā,

(v)

vairāk nekā 50 % rīkojumu vai darījumu ir veikti tirdzniecības vietās, kas piedāvā atlaides vai rabatus rīkojumiem, kuri nodrošina likviditāti un uz kuriem var attiecināt šādas atlaides.

(d)

ja finanšu darījumu gada vidēja vērtība divos secīgos kalendāra gados nepārsniedz piecdesmit procentus no kopējā neto apgrozījuma vidēji gadā, kā noteikts Direktīvas 78/660/EEK 28. pantā, attiecīgajam uzņēmumam, iestādei, struktūrai vai personai ir tiesības pēc pieprasījuma vairs netikt uzskatītai par finanšu iestādi.

(d)

ja finanšu darījumu gada vidēja vērtība divos secīgos kalendāra gados nepārsniedz 20 % no kopējā neto apgrozījuma vidēji gadā, kā noteikts Direktīvas 78/660/EEK 28. pantā, attiecīgajam uzņēmumam, iestādei, struktūrai vai personai ir tiesības pēc pieprasījuma vairs netikt uzskatītai par finanšu iestādi.

(da)

aprēķinot minētajā punktā minēto gada vidējo vērtību finanšu darījumiem, neņem vērā finanšu darījumus saistībā ar ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kas atbilst vienam no kritērijiem, kuri minēti 10. pantā Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris  (2) Minēto piemēro tikai tiem instrumentiem, kas nav atvasināti ārpusbiržas instrumenti.

(a)

centrālajiem darījumu partneriem (CCP), kad tie pilda CCP funkciju;

(a)

centrālajiem darījumu partneriem (CCP), kad tie pilda CCP funkciju , vai citām tīrvērtes iestādēm, norēķinu aģentiem vai norēķinu sistēmas operatoriem, vai savstarpēji sadarbīgām sistēmām saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, ja tie veic tīrvērti, tostarp jebkādu iespējamu atjauninājumu vai norēķinu ;

(ca)

MVU izaugsmes tirgiem;

(cb)

personu, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu (tirgus uzturētājs), ja tas veic nozīmīgu uzdevumu attiecībā uz nelikvīdām akcijām un obligācijām, īstenojot savas likviditātes nodrošinātāja funkcijas, kā paredzēts nolīgumā starp tirgus līderi un organizēto vietu, kurā darījums tiek veikts, un ja minētais darījums nav ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģijas daļa.

(ga)

darījumiem, kas paredz nodot tiesības rīkoties ar finanšu instrumentu kā īpašniekam, un katrai līdzvērtīgai darbībai, kas paredz nodot ar finanšu instrumentu saistīto risku starp uzņēmumu grupas struktūrām vai starp decentralizēto banku tīkla struktūrām, ja šādu nodošanu veic, lai izpildītu juridisku vai prudenciālu likviditātes prasību, kas noteikta valsts vai Savienības tiesību aktos.

(ea)

tā ir tādas iestādes filiāle, kas izveidota kādā no iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu;

(g)

tā ir puse, kas rīkojas vai nu par saviem līdzekļiem, vai citas personas līdzekļiem, vai darījuma puses vārdā finanšu darījumā ar strukturētu produktu vai kādu no Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā minētajiem finanšu instrumentiem, kas emitēti šīs dalībvalsts teritorijā , izņemot instrumentus, kas minēti attiecīgās iedaļas 4 . līdz 10. punktā un kurus netirgo organizētā platformā.

(g)

tā ir puse, kas rīkojas vai nu par saviem līdzekļiem, vai citas personas līdzekļiem, vai darījuma puses vārdā finanšu darījumā ar strukturētu produktu vai kādu no Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā minētajiem finanšu instrumentiem, kas emitēti šīs dalībvalsts teritorijā.

(a)

tas ir vērtspapīrs vai atvasināts instruments, kurš saistīts ar vērtspapīru, un emitenta juridiskā adrese ir attiecīgajā dalībvalstī;

(b)

tas ir atvasināts instruments, kurš nav minēts a) apakšpunktā, un attiecībā uz to ir saņemta tirgošanas atļauja organizētā platformā, un tiesību akti, ar ko regulē tirdzniecību platformas sistēmās, ir attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;

c)

tas ir finanšu instruments, kurš nav neviens no a) vai b) apakšpunktā minētajiem un kura tīrvērti veic CCP vai cita tīrvērtes iestāde vai norēķinu aģents vai norēķinu sistēma, kā definēts Direktīvā 98/26/EK, ja tiesību akti, ar kuriem regulē CCP vai attiecīgo sistēmu, ir attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;

(d)

tas ir finanšu instruments, kurš nav minēts a), b) vai c) apakšpunktā, un piemērojamie tiesību akti saistībā ar vienošanos, saskaņā ar kuru ir veikts darījums ar attiecīgo finanšu instrumentu, ir attiecīgās dalībvalsts tiesību akti;

(e)

tas ir strukturēts instruments, un vismaz 50 % to aktīvu vērtības, ar ko nodrošina strukturēto instrumentu, ir saistīti ar finanšu instrumentiem, kurus izdevusi juridiska persona, kas reģistrēta vienā no iesaistītajām dalībvalstīm.

(a)

0,1 % par 6. pantā minētajiem finanšu darījumiem;

(a)

0,1 % par 6. pantā minētajiem finanšu darījumiem , izņemot 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minētos darījumus ar maksājumu termiņu līdz trim mēnešiem ;

(b)

0,01 % par 7. pantā minētajiem finanšu darījumiem.

(b)

0,01 % par 7. pantā minētajiem finanšu darījumiem;

(ba)

0,01 % par 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minētajiem finanšu darījumiem ar maksājumu termiņu līdz trim mēnešiem;