Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AR0224

    Reģionu komitejas atzinums Mikrofinansēšanas instruments Progress

    OV C 79, 27.3.2010, p. 71–77 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    27.3.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 79/71


    Reģionu komitejas atzinums “Mikrofinansēšanas instruments “Progress””

    (2010/C 79/12)

    I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    REĢIONU KOMITEJA,

    Nepieciešamība rīkoties

    1.

    atbalsta Komisijas un EIB tūlītējo rīcību, nodrošinot, ka šajā ierobežotas likviditātes periodā ES līdzekļus efektīvi izmanto uzņēmēju atbalstam, un uzsver, ka nesenā finanšu krīze ir radījusi kredītresursu trūkumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mikrouzņēmumiem un ka tas gan padziļina ekonomikas lejupslīdi, gan kavē situācijas uzlabošanos;

    2.

    atzīst, ka 2007.–2013. gada finanšu plāns ierobežo Komisijas iespējas piešķirt jaunu finansējumu ierosinātajam mikrofinansēšanas instrumentam “Progress”;

    3.

    izsaka bažas, ka 100 miljonu euro novirzīšana no programmas “PROGRESS” uz jauno mikrofinansēšanas instrumentu “Progress” var kavēt programmas mērķu sasniegšanu, ierobežot tās ietekmi un efektivitāti, un aicina Komisiju apsvērt citus piemērotus finansēšanas avotus, lai īstenotu minēto finanšu instrumentu;

    4.

    pievērš Komisijas uzmanību tam, ka ierosinātais mikrofinansēšanas instruments “Progress”, kam piešķirti 100 miljoni euro, nenodrošinās vajadzību mobilizēt 500 miljonus euro papildu līdzekļu, kas ir vajadzīgi, lai mazinātu pašreizējos aizdevumu ierobežojumus, stimulētu mikrofinansējuma pieejamību un apmierinātu pašreizējo pieprasījumu;

    5.

    atzinīgi vērtē to, ka mikrofinansēšanas instruments “Progress” atbilst subsidiaritātes principam un tādējādi papildina dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību piedāvātos mikrokredītu instrumentus;

    6.

    norāda, ka vairāk nekā 90 % ES uzņēmumu ir mikrouzņēmumi un ka šiem uzņēmumiem lielākais šķērslis inovācijai ir ierobežota piekļuve mikrokredītiem;

    7.

    piekrīt, ka lielāko daļu no mikrokredītiem, ko Eiropas Savienībā piešķir neaizsargātām personām, izsniedz nekomerciālas mikrofinanšu iestādes un ka šādas iestādes ir vairāk jāatbalsta, lai tās spētu apmierināt pašreizējos pieprasījuma apmērus;

    8.

    uzskata, ka Komisijas centieni attīstīt mikrokreditēšanu ES izrādīsies lietderīgs instrumentu, lai sniegtu iespēju tiem, kam nav pieejas parastajam kredītu tirgum, dibināt jaunus uzņēmumus un atbalstīt jaunu darba vietu izveidi;

    9.

    izsaka nožēlu, ka Komisijas veiktajā iepriekšējā vērtēšanā nav pilnībā ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme un ietekme;

    Uzsvars uz rezultātu

    10.

    lai Eiropas Savienībā veicinātu jauninājumus un ražīgumu, aicina Komisiju pievērst galveno uzmanību novatoriskiem mikrouzņēmumiem un jo īpaši zināšanu ietilpīgiem uzņēmumiem;

    11.

    aicina Komisiju paaugstināt ES iniciatīvu efektivitāti un paskaidrot, kā jaunais mikrofinansēšanas instruments “Progress” ir saskaņots ar citiem ES finanšu instrumentiem, jo īpaši “Progress”, ESF, JASMINE, JEREMIE un CIP  (1);

    12.

    iesaka Komisijai precīzāk nošķirt dažādas mērķgrupas un par mērķgrupām uzskatīt arī bezdarbniekus un neaizsargātās personas, tostarp jauniešus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, un ierādīt šīm grupām īpašu un atbilstošu vietu ar mikrokredītiem saistītajās programmās un iniciatīvās;

    13.

    aicina Komisiju uzsvērt, ka būtiska nozīme ir ne tikai finanšu līdzekļu nodrošināšanai uzņēmējdarbības sākšanai un jau nodibinātajiem uzņēmumiem, bet arī vispārējiem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem. Lai veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību un samazinātu neveiksmīgas uzņēmējdarbības gadījumu skaitu, finanšu līdzekļu piešķiršana jaundibinātiem un jau esošajiem uzņēmumiem būtu jāpapildina ar aktīviem uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, piemēram, konsultācijām, apmācību, treniņiem un spēju pilnveidošanu, kas papildinātu procentu likmju subsīdijas no ESF programmas;

    14.

    norāda, ka Eiropas Savienībā mikrokredītu piešķiršanas noteikumi un pieprasījums pēc tiem mēdz būtiski atšķirties, un aicina Komisiju nodrošināt, lai mikrokredīti būtu vienlīdz pieejami arī tajos apgabalos, kuri nesaņem līdzekļus no strukturālajiem fondiem, jo pat pārtikušos reģionos var būt neaizsargātas personas vai gadījumi, kad nav pieejas līdzekļiem;

    15.

    atgādina Komisijai, dalībvalstīm, vietējiem un reģionālajiem partneriem, ka minētais mikrofinansēšanas instruments, kam piešķirti 100 miljoni euro, būtu jāskata saistībā ar pārējām programmām un iniciatīvām. Īpaši jāatzīmē, ka instrumenta ierobežotie līdzekļi būs pieejami visām 27 dalībvalstīm turpmākajos 4 gados. Tāpēc šos līdzekļus vajadzētu piešķirt saskaņā ar specifiskiem kritērijiem, lai nodrošinātu maksimālo iespējamo ietekmi;

    16.

    atgādina Reģionu komitejas atzinumu par tematu “Ekonomikas atveseļošanas plāns un reģionālo un vietējo pašvaldību nozīme” (CdR 12/2009), kurā Komiteja aicina Komisiju “iesniegt priekšlikumu par noteikumiem mikrokredītu piešķiršanai Eiropas Savienībā (..) [un paredzēt] mikrokredītu piešķiršanas pamatnosacījumus”.

    Informēšana

    17.

    atgādina Komisijai un EIB grupai, ka minētais instruments darbosies veiksmīgi vienīgi tad, ja partneri, finanšu iestādes un potenciālie saņēmēji būs pilnībā par to informēti;

    18.

    uzsver, ka Komisijai un EIB grupai, sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, proaktīvi jāinformē par savu darbību un iespējām, kā var piekļūt dažādām programmām piešķirtajiem līdzekļiem;

    19.

    aicina Komisiju un EIB grupu precizēt mikrofinansēšanas instrumenta “Progress” pievienoto vērtību un kā tas papildina Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa uzņēmējdarbības atbalsta iniciatīvas;

    20.

    uzsver, ka Komiteja jau iepriekš ir aicinājusi Komisiju un EIB grupu aktīvāk informēt par citu uzņēmējdarbības atbalsta programmu (piemēram, JEREMIE, CIP) būtību, pievienoto vērtību un to sniegtajām iespējām (sk. atzinumu par tematu ““Vispirms domāt par mazākajiem” – Eiropas “Mazās uzņēmējdarbības” akts”, CdR 246/2008);

    Darbības saskaņošana

    21.

    atgādina Komisijai un EIB grupai, ka šis mikrofinansēšanas instruments būs efektīvāks, ja tā noteikumus un ieviešanu saskaņos ar citiem ES finanšu instrumentiem un dalībvalstu vietēja un reģionāla mēroga programmām;

    22.

    atgādina Reģionu komitejas atzinumu par tematu “Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija” (CdR 245/2008), kurā atkārtoti uzsvērts, ka vajadzīga “struktūrfondu un citu atbilstošu Eiropas programmu (..) koordinācija ar mērķi palielināt Eiropas pievienoto vērtību un reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanos”;

    23.

    tā kā piekļuve šim instrumentam paredzēta, izmantojot iestādes, kas nav finanšu iestādes, Komiteja iesaka Komisijai pastiprināt instrumenta elastību un attiecīgos gadījumos sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā mikrofinansējuma sniedzējām;

    24.

    aicina Komisiju, dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī tās iestādes, kurām uzticēta instrumenta ieviešana, atbalstīt potenciālos saņēmējus aizņēmumu pieteikšanās procesā, mazināt birokrātiju saistībā ar pieteikumu, līdzekļu apstrādi un izņemšanu, kā arī piedāvāt papildu atbalstu, lai mazinātu ar šo līdzekļu saņemšanu saistīto birokrātiju;

    Novērtēšana un uzraudzība

    25.

    iesaka Komisijai pēc pašas ierosmes veikt starpposma un nobeiguma novērtēšanu, cieši sadarbojoties ar starptautiskajām finanšu iestādēm un apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un līdzekļu saņēmējiem. Nobeiguma novērtēšanā noteikti jāpārbauda, kādā mērā instruments kopumā ir sasniedzis savus mērķus un kā tas ir papildinājis citus ES finanšu instrumentus, piemēram, “Progress”, ESF, JASMINE, JEREMIE un CIP. Nobeiguma novērtējumā būtu jāietver arī analīze par līdzekļu sadalījumu pa ES 27 dalībvalstīm;

    26.

    lai arī šis mikrofinansēšanas instruments ir pagaidu pasākums pašreizējās budžeta shēmas ietvaros, Komiteja iesaka Komisijai un EIB apsvērt minētās programmas turpināšanu pēc 2013. gada, ja vien tās darbība izrādīsies veiksmīga.

    II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    COM(2009) 333 galīgā redakcija, 2. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.

    Instruments nodrošina Kopienas līdzekļus, lai padarītu mikrokredītus pieejamākus

    a)

    personām, kuras zaudējušas darbu vai kurām tas draud un kuras vēlas izveidot savu mikrouzņēmumu, tostarp pašnodarbinātajiem;

    b)

    neaizsargātām personām, tostarp jauniešiem un pašnodarbinātajiem, kuri vēlas izveidot savu mikrouzņēmumu vai attīstīt to;

    c)

    sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem, kuros nodarbinātas personas, kas zaudējušas darbu, vai neaizsargātās personas, tostarp jaunieši.

    1.

    Instruments nodrošina Kopienas līdzekļus, lai :

    b)

    neaizsargātām personām, tostarp jauniešiem, , un pašnodarbinātajiem, kuri vēlas izveidot savu mikrouzņēmumu vai attīstīt to;

    c)

    sociālajā ekonomikā iesaistītiem mikrouzņēmumiem, kuros nodarbinātas personas, kas zaudējušas darbu, vai neaizsargātās personas, .

    Pamatojums

    i)

    Faktiski nav vienotas definīcijas un izpratnes, ko nozīmē jēdziens “draud atlaišana no darba”. Tāpēc jāatsaucas uz definīciju, kas minēta nesen grozītajā EK Regulā Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi.

    ii)

    Jaunieši nav vienīgā neaizsargāto personu grupa, konkrēti jāmin arī pārējās.

    iii)

    Atsauci uz jauniešiem no c) apakšpunkta svītro tāpēc, ka neaizsargātās grupas jau ir definētas b) apakšpunktā.

    2. grozījums

    COM(2009) 333 galīgā redakcija, 4. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.

    Instrumentu īsteno, pēc vajadzības izmantojot šādus rīcības veidus:

    a)

    garantijas un riska dalīšanas instrumenti;

    b)

    pašu kapitāla instrumenti;

    c)

    parādu instrumenti;

    d)

    atbalsta pasākumi, piemēram, komunikācijas darbības, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana, kas tieši vajadzīgi, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu šo lēmumu un sasniegtu tā mērķus.

    2.

    Instruments ir pieejams dalībvalstīs reģistrētām publiskām un privātām struktūrām, kuras nodrošina mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem dalībvalstīs.

    1.

    Instrumentu īsteno, pēc vajadzības izmantojot šādus rīcības veidus:

    a)

    garantijas un riska dalīšanas instrumenti;

    b)

    pašu kapitāla instrumenti;

    c)

    parādu instrumenti;

    d)

    atbalsta pasākumi, piemēram, komunikācijas darbības, pārraudzība, kontrole, revīzija un novērtēšana, kas tieši vajadzīgi, lai efektīvi un sekmīgi īstenotu šo lēmumu un sasniegtu tā mērķus.

    2.

    Instruments ir pieejams dalībvalstīs reģistrētām publiskām un privātām struktūrām, kuras nodrošina mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem dalībvalstīs.

    Pamatojums

    i)

    Tā kā pieejamo līdzekļu apjoms ir ierobežots un lai palielinātu no šā instrumenta gūto pozitīvo efektu, ir svarīgi noteikt skaidrus līdzekļu piešķiršanas nosacījumus, un šie nosacījumi ir konsekventi jāpiemēro visās 27 dalībvalstīs.

    ii)

    Skaidri piešķiršanas nosacījumi veicinātu efektīvu komunikāciju un palīdzētu šo programmu gan nošķirt no citām, gan saskaņot ar tām.

    3. grozījums

    COM(2009) 333 galīgā redakcija, 5. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.

    Komisija pārvalda Instrumentu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

    2.

    Lai īstenotu 4. panta 1. punktā minētos pasākumus, izņemot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53.d pantu un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 43. pantu slēdz nolīgumus ar starptautiskajām finanšu iestādēm, īpaši ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šajos nolīgumos tiek sīki izklāstīts, kā īstenojami tām uzticētie uzdevumi, kā arī tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību ar dalībvalstu shēmām.

    3.

    Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, ko tās saņēmušas, drīkst atkārtoti ieguldīt 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos instrumentos sešu gadu laikposmā no Instrumenta izveidošanas dienas. Instrumentu noslēdzot, neizmantotie līdzekļi, kas pienāksies Eiropas Kopienām, ir jāatmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

    4.

    Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ar 4. panta 2. punktā minētajiem publiskajiem un privātajiem mikrofinansējuma sniedzējiem slēdz rakstiskus nolīgumus, kuros nosaka, ka tiem jāizmanto no Instrumenta piešķirtie līdzekļi saskaņā ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un jānodrošina informācija, kas vajadzīga 8. panta 1. punktā minēto gada pārskatu sagatavošanai.

    5.

    Šā lēmuma 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem paredzēto budžetu pārvalda Komisija.

    1.

    Komisija pārvalda Instrumentu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

    2.

    Lai īstenotu 4. panta 1. punktā minētos pasākumus, izņemot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus, Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53.d pantu un Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 43. pantu slēdz nolīgumus ar starptautiskajām finanšu iestādēm, īpaši ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šajos nolīgumos tiek sīki izklāstīts, kā īstenojami tām uzticētie uzdevumi, kā arī tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt papildināmību ar dalībvalstu, shēmām.

    3.

    Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ieņēmumus, tostarp dividendes un atmaksājumus, ko tās saņēmušas, drīkst atkārtoti ieguldīt 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos instrumentos sešu gadu laikposmā no Instrumenta izveidošanas dienas. Instrumentu noslēdzot, neizmantotie līdzekļi, kas pienāksies Eiropas Kopienām, ir jāatmaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā.

    4.

    Šā panta 2. punktā minētās starptautiskās finanšu iestādes ar 4. panta 2. punktā minētajiem publiskajiem un privātajiem mikrofinansējuma sniedzējiem slēdz rakstiskus nolīgumus, kuros nosaka, ka tiem jāizmanto no Instrumenta piešķirtie līdzekļi saskaņā ar 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un jānodrošina informācija, kas vajadzīga 8. panta 1. punktā minēto gada pārskatu sagatavošanai.

    5.

    Šā lēmuma 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajiem atbalsta pasākumiem paredzēto budžetu pārvalda Komisija.

    Pamatojums

    Ir būtiski uzsvērt, ka mikrofinansēšanas instruments “Progress” sniegs lielāku labumu, ja tā darbību saskaņos ar dalībvalstu, reģionālām un vietējām shēmām.

    4. grozījums

    COM(2009) 333 galīgā redakcija, 9. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.

    Komisija pēc savas iniciatīvas veic starpposma un nobeiguma novērtēšanu, cieši sadarbojoties ar 5. panta 2. punktā minētajām starptautiskajām finanšu iestādēm. Instrumenta starpposma novērtēšanu pabeidz četrus gadus pēc Instrumenta izveidošanas, bet galīgo novērtēšanu – ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad beidzies pilnvaru termiņš 5. panta 2. punkta minētajām starptautiskām finanšu iestādēm. Turklāt nobeiguma novērtēšanā pārbauda, kādā mērā Instruments kopumā ir sasniedzis savus mērķus.

    2.

    Novērtējumu rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

    1.

    Komisija pēc savas iniciatīvas veic starpposma un nobeiguma novērtēšanu, cieši sadarbojoties ar 5. panta 2. punktā minētajām starptautiskajām finanšu iestādēm . Instrumenta starpposma novērtēšanu pabeidz četrus gadus pēc Instrumenta izveidošanas, bet galīgo novērtēšanu – ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad beidzies pilnvaru termiņš 5. panta 2. punkta minētajām starptautiskām finanšu iestādēm. Turklāt nobeiguma novērtēšanā pārbauda, kādā mērā Instruments kopumā ir sasniedzis savus mērķus .

    2.

    Novērtējumu rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

    Pamatojums

    i)

    Mikrofinansēšanas instruments “Progress” jāievieš sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tāpēc, veicot novērtēšanu, būtu jākonsultējas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un līdzekļu saņēmējiem, jo tieši tie vislabāk varēs informēt par mikrofinansēšanas instrumenta “Progress” vispārējo ietekmi un efektivitāti.

    ii)

    Šis instruments būs efektīvs vienīgi tad, ja tas papildinās ES pārējos finanšu instrumentus, tāpēc šis aspekts jāiekļauj novērtēšanā.

    Briselē, 2009. gada 7. oktobrī

    Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Luc VAN DEN BRANDE


    (1)  Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma (“PROGRESS”), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Vienotā rīcība mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā (JASMINE), Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem (JEREMIE), Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP).


    Top