This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32021R2139
Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139 of 4 June 2021 supplementing Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council by establishing the technical screening criteria for determining the conditions under which an economic activity qualifies as contributing substantially to climate change mitigation or climate change adaptation and for determining whether that economic activity causes no significant harm to any of the other environmental objectives (Text with EEA relevance)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2021/2800
OV L 442, 9.12.2021, p. 1–349
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2024
9.12.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 442/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2139
(2021. gada 4. jūnijs),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (1), un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu un 11. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (ES) 2020/852 ir izveidots vispārējs satvars, kā noteikt, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vidiski ilgtspējīgu, ar mērķi noskaidrot, kādā mērā investīcijas ir vidiski ilgtspējīgas. Minētā regula attiecas uz Savienības vai dalībvalstu pieņemtiem pasākumiem, ar kuriem nosaka prasības finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem attiecībā finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kas kā vidiski ilgtspējīgi tiek darīti pieejami finanšu tirgus dalībniekiem, kuri dara pieejamus finanšu produktus, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 19.a pantu vai konsolidētu nefinanšu paziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 29.a pantu. Ekonomikas dalībnieki un publiskās iestādes, uz kuriem Regula (ES) 2020/852 neattiecas, to var piemērot brīvprātīgi. |
(2) |
Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē attiecīgi klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un paredzēt katram minētās regulas 9. pantā izklāstītajam relevantajam vidiskajam mērķim tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no šiem vidiskajiem mērķiem. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta h) apakšpunktu tehniskās pārbaudes kritērijos jāņem vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs un attiecīgā nozare, kā arī tas, vai saimnieciskā darbība ir pārejas saimnieciskā darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, vai veicinoša darbība, kā minēts tās pašas regulas 16. pantā. Lai tehniskās pārbaudes kritēriji lietderīgi un līdzsvaroti atbilstu Regulas (ES) 2020/852 19. pantā noteiktajām prasībām, tie būtu jānosaka kā kvantitatīvas robežvērtības vai minimālās prasības, kā relatīvais uzlabojums, kā kvalitatīvas snieguma prasības, kā procesā vai praksē balstītas prasības vai kā precīzs pašas saimnieciskās darbības rakstura apraksts, ja šī darbība pēc savas būtības ir tāda, kas var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. |
(4) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka saimnieciskā darbība rada pozitīvu vai mazina negatīvu ietekmi uz klimata mērķa sasniegšanu. Tādēļ šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem par atskaites punktu ņemamas robežvērtības vai snieguma līmenis, kuru konkrētajai saimnieciskajai darbībai vajadzētu sasniegt, lai varētu uzskatīt, ka tā būtiski sekmē kāda šāda klimata mērķa sasniegšanu. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka konkrētajai saimnieciskajai darbībai nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi. Tāpēc šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka minimālās prasības, kurām konkrētajai saimnieciskajai darbībai būtu jāatbilst, lai to varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu. |
(5) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un būtiski nekaitē pārējo vidisko mērķu sasniegšanai, attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, paraugpraksi, standartiem un metodiku, kā arī uz starptautiski atzītu publisku struktūru izstrādātiem vispāratzītiem standartiem, praksi un metodiku. Ja specifiskā rīcībpolitikas jomā objektīvi nav pieņemamu alternatīvu, tehniskās pārbaudes kritēriji varētu balstīties arī uz starptautiski atzītu privātu struktūru vispāratzītiem standartiem. |
(6) |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pie vienas kategorijas piederošām saimnieciskajām darbībām būtu jāpiemēro vienādi tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz katru klimata mērķi. Tāpēc, ja vien iespējams, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāievēro saimniecisko darbību klasifikācija, proti, NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (3). Lai uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem palīdzētu identificēt relevantās saimnieciskās darbības, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, saimnieciskās darbības specifiskajā aprakstā būtu jāiekļauj arī atsauces uz NACE kodiem, ar kādiem šo darbību var klasificēt. Šīs atsauces būtu jāsaprot kā indikatīvas un tās nedrīkstētu ņemt pārsvaru pār darbības aprakstā sniegto specifisko definīciju. |
(7) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jāatspoguļo nepieciešamība novērst siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanu. Tāpēc ir lietderīgi vispirms koncentrēties uz tām saimnieciskajām darbībām un sektoriem, kam ir vislielākais potenciāls sasniegt šos mērķus. Šo saimniecisko darbību un nozaru atlasei jābūt balstītai uz to, cik lielu daļu no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma tās rada, un pierādījumiem par to potenciālu novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzes, vai veicināt šādu novēršanu, samazināšanu, piesaisti vai ilgtermiņa uzglabāšanu citās darbībās. |
(8) |
Aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanas metodikai vajadzētu būt grodai, vispārpiemērojamai un līdz ar to tādai, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu salīdzināmību gan starp nozarēm, gan nozares iekšienē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dažādām saimnieciskajām darbībām piemēro to pašu aprēķina metodiku, ja šāds aprēķins ir nepieciešams, tajā pašā laikā nodrošinot pietiekamu elastību struktūrām, kas piemēro Regulu (ES) 2020/852. Tāpēc aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā ir lietderīgi izmantot vai nu Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES, vai arī – alternatīvā kārtā – ISO 14067 vai ISO 14064-1 standartu. Ja precīzas un salīdzināmas informācijas iegūšanai par aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu konkrētā nozarē īpaši piemēroti ir alternatīvi vispāratzīti rīki vai standarti, piemēram, G-res rīks hidroenerģijas sektorā un ETSI standarts ES 203 199 informācijas un sakaru sektorā, ir lietderīgi paredzēt, ka šādus rīkus vai standartus konkrētajā nozarē var izmantot kā alternatīvu. |
(9) |
Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas hidroenerģētikas sektorā, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, tostarp jaunas modelēšanas metodikas, zinātniskās zināšanas un empīriskie mērījumi no rezervuāriem visā pasaulē. Lai būtu iespējams precīzi ziņot par neto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām hidroenerģētikas nozarē, ir lietderīgi paredzēt, ka ir iespējams izmantot G-res rīku, kas ir bez maksas publiski pieejams un ko ir izstrādājusi Starptautiskā hidroenerģijas asociācija sadarbībā ar UNESCO Globālo vides pārmaiņu katedru. |
(10) |
Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas informācijas un sakaru nozarē, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, jo īpaši Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) darbs un sagatavotie norādījumi par aprites cikla novērtējumiem informācijas un sakaru sektorā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka ETSI standartu ES 203 199 var izmantot kā metodiku, pēc kuras var precīzi aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā sektorā. |
(11) |
Dažu darbību tehniskās pārbaudes kritēriji balstās uz tehniski ļoti sarežģītiem elementiem, tāpēc investoriem var nebūt iespējams novērtēt, vai šie kritēriji ir ievēroti, jo tas prasa speciālas zināšanas. Lai novērtēšanu atvieglotu, šādu darbību atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāverificē neatkarīgai trešai pusei. |
(12) |
Veicinošas saimnieciskās darbības, kas minētas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, pašas par sevi būtiski nesekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Tomēr bez šādām darbībām nav iespējama ekonomikas dekarbonizācija, jo tās tieši nodrošina, ka citas darbības ir iespējams veikt ar pēc iespējas mazāku oglekļa intensitāti. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, bez kurām mērķdarbībām nav iespējams kļūt par mazoglekļa darbībām vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 16. panta noteikumiem, proti, ka darbība nedrīkst novest pie aktīvu iesīkstes un ka tai ir jādod būtiska, pozitīva ietekme uz vidi. |
(13) |
Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas saimnieciskās darbības vēl nav iespējams aizstāt ar tehnoloģiski un ekonomiski realizējamām mazoglekļa alternatīvām, bet tās atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Šīm darbībām var būt izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, proti, tās var samazināt savu pašreiz lielo oglekļa pēdu, tostarp palīdzēt pakāpeniski darīt galu atkarībai no fosilajām degvielām. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, kur teju bezoglekļa risinājumi vai nu vēl nepastāv, vai pastāv, taču nav praktiski īstenojami lielākā mērogā, un kurām ir vislielākais potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta noteikumiem, proti, darbības siltumnīcefekta gāzu emisijām jāatbilst labākajam sniegumam nozarē, darbība nedrīkst kavēt mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nedrīkst novest pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos. |
(14) |
Ņemot vērā pašlaik notiekošās sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un vajadzību panākt lielāku saskaņotību starp dažādajiem instrumentiem ar mērķi realizēt zaļā kursa vidiskās un klimatiskās ieceres, tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana lauksaimniecībā būtu jāatliek. |
(15) |
Klimata pārmaiņas rada aizvien lielāku slodzi mežiem, kas savukārt saasina citus nozīmīgus slodzes faktorus – kaitēkļus, slimības, ekstrēmus laikapstākļu notikumus un meža ugunsgrēkus. Spiedienu izraisa arī lauku apvidu pamešana, apsaimniekošanas trūkums un zemes izmantošanas maiņas izsaukta sadrumstalotība, apsaimniekošanas intensitātes palielināšanās, kam par iemeslu ir augošais pieprasījums pēc koksnes, meža produktiem un enerģijas, infrastruktūras attīstība, urbanizācija un zemes platību aizņemšana. Tajā pašā laikā bez miežiem nebūs iespējams sasniegt Savienības mērķus – apvērst biodaudzveidības zudumus, enerģiskāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, samazināt un pārvaldīt katastrofu riskus (jo īpaši tādus, kuru iemesls ir plūdi, sausums vai dabas ugunsgrēki) un veicināt apritīgu bioekonomiku. Klimatneitralitāte un veselīga vide prasa uzlabot meža platību kvalitāti un kvantitāti, jo tās ir vislielākās oglekļa piesaistītājas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektorā. Ar mežu saistītas darbības var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu, palielinot neto oglekļa dioksīda piesaisti, saglabājot oglekļa uzkrājumus un nodrošinot materiālus un atjaunīgo enerģiju, un tādējādi sekmētu arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, biodaudzveidību, aprites ekonomiku, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, kā arī piesārņojuma novēršanu un kontroli. Tādēļ būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji pirmreizējās apmežošanas, meža ataudzēšanas, meža apsaimniekošanas un meža saglabāšanas darbībām. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidība un aprites ekonomika. |
(16) |
Lai izmērītu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un meža ekosistēmās esošo oglekļa uzkrājumu dinamiku, meža īpašniekiem būtu lietderīgi veikt klimatieguvumu analīzi. Lai pienācīgi atspoguļotu proporcionalitātes principu un samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši nelielu mežu īpašniekiem, tad meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīzi nevajadzētu prasīt. Lai vēl vairāk samazinātu administratīvās izmaksas, būtu jāparedz, ka aprēķinu sertificēšanas vajadzībām mazāki meža īpašnieki drīkst veikt grupas novērtējumu kopā ar citām saimniecībām, un ka tas jādara reizi 10 gados. Ir pieejami piemēroti bezmaksas rīki, piemēram, tie, ko nodrošina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), kuru pamatā ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) (4) dati un kurus var izmantot, lai aplēstu izmaksu apmēru un samazinātu maziem mežsaimniekiem uzliktās izmaksas un slogu. Šo rīku var pielāgot dažādiem analīzes līmeņiem, piemēram, lielām saimniecībām var izmantot specifiskas vērtības un detalizētu aprēķinu, bet nelielākām – standartvērtības un vienkāršotu aprēķinu. |
(17) |
Ievērojot Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (5), 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (6) un 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (7), kā arī plašākas Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes ieceres, kuras paustas Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (8) un 2021. gadā plānoto jauno Mežu stratēģiju, uz mežsaimniecības darbībām attiecināmie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts. Šie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāizskata, lai tajos tiktu labāk ievērotas biodaudzveidībai labvēlīgās prakses, kas pašlaik ir tapšanas stadijā, piemēram, dabai pietuvināta mežsaimniecība. |
(18) |
Tā kā ļoti liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un zemes oglekļa piesaistītājsistēmu stiprināšanā ir mitrājiem, mitrāju atjaunošana var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Mitrāju atjaunošana var nākt par labu arī klimatadaptācijai, tostarp amortizēt klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī palīdzēt apvērst biodaudzveidības izzušanas tendenci un saglabāt ūdens kvantitāti un kvalitāti. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas zaļo kursu, ar paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” un ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāaptver arī mitrāju atjaunošana. |
(19) |
Ražošanas nozare rada aptuveni 21 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā (9). Tā ir trešais lielākais šo emisiju avots Savienībā, tāpēc tai ir izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Tajā pašā laikā ražošana var būt nozīmīgs sektors, kas palīdz novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās ekonomikas nozarēs, pateicoties tādiem saražotajiem produktiem un ražošanas tehnoloģijām, kas nepieciešamas šādām citām nozarēm, lai tās kļūtu par mazoglekļa nozarēm vai turpinātu tādas būt. Tāpēc ražošanas nozarei piemērojamie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka attiecībā gan uz ražošanas darbībām, kas saistītas ar visaugstākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņiem, gan uz mazoglekļa produktu un tehnoloģiju ražošanu. |
(20) |
Ražošanas darbības, kurām vēl nav pieejamas tehnoloģiski vai ekonomiski realizējamas mazoglekļa alternatīvas, bet kuras atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētajām pārejas saimnieciskajām darbībām. Lai rosinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, tehniskās pārbaudes kritēriju robežvērtības šīm darbībām būtu jānosaka tādā līmenī, kuru var sasniegt tikai katras nozares vissekmīgākie dalībnieki, lielākoties balstoties uz siltumnīcefekta gāzu emisijām uz izlaides vienību. |
(21) |
Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas ražošanas darbības nenovirzās no ticamas dekarbonizācijas trajektorijas, un ievērotu minētās regulas 19. panta 5. punktu, šo saimniecisko darbību tehniskās pārbaudes kritēriji vismaz reizi trijos gados būtu jāizvērtē. Izvērtēšanā būtu jāiekļauj analīze par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir visrelevantākie standarti un vai šo darbību aprites cikla emisijas ir pietiekami ņemtas vērā. Izvērtēšanā vajadzētu arī apsvērt uztvertā oglekļa potenciālo izmantošanu atkarībā no tehnikas attīstības. Attiecībā uz dzelzs un tērauda ražošanu būtu jāapsver jaunie dati un pierādījumi, kas gūti tādos mazoglekļa tērauda ražošanas izmēģinājuma projektos, kur izmanto ūdeņradi; tāpat būtu sīkāk jāizpēta iespējas izmantot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un citus iespējamus etalonus tehniskās pārbaudes kritērijos. |
(22) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko attiecina uz ražošanas darbībām, kuras uzskatāmas par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām, pirmām kārtām būtu jābalstās uz saražoto produktu raksturu, ko attiecīgā gadījumā var kombinēt ar papildu kvantitatīviem sliekšņiem, lai nodrošinātu, ka šie produkti var būtiski sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu vai samazināšanu citos sektoros. Lai atspoguļotu faktu, ka prioritāte dodama darbībām, kam ir vislielākais potenciāls novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanu, veicinošajām ražošanas darbībām būtu jākoncentrējas uz tādu produktu ražošanu, kas ir nepieciešami šīm saimnieciskajām darbībām. |
(23) |
Bez elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošanas nav iespējams modernizēt Savienības elektrotīklus, plašāk apgūt atjaunīgo enerģiju un kompensēt svārstības tīklā, kuru cēlonis ir no atjaunīgiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošana, nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļu uzlādi un viedām, zaļām ēkām domātu lietotņu plašāku ieviešanu. Tajā pašā laikā elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošana var palīdzēt izstrādāt viedo mājokļu koncepciju, kuras mērķis ir vēl vairāk popularizēt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un mājokļa aprīkojuma prasmīgu pārvaldību. Tāpēc varētu būt nepieciešams ražošanas sektoram noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus papildināt un novērtēt elektroiekārtu ražošanas potenciālu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. |
(24) |
Energoefektivitātes pasākumi un citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, piemēram, lokāli izmantojamas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un esošās vismodernākās tehnoloģijas var palīdzēt ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas sektorā. Tāpēc tām saimnieciskajām darbībām ražošanas sektorā, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar minētajiem pasākumiem var krietni palīdzēt izpildīt snieguma standartus un sasniegt robežvērtības, pēc kā nosaka, vai darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. |
(25) |
Enerģētikas sektors rada aptuveni 22 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā, un aptuveni 75 % no emisijām, ja ieskaita enerģijas patēriņu citos sektoros. Tāpēc tam ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Enerģētikas sektoram piemīt ievērojams potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vairākas darbības šajā sektorā ir uzskatāmas par veicinošām darbībām, kuras sekmē enerģētikas sektora pāreju uz atjaunīgo vai mazoglekļa elektroenerģiju vai siltumapgādi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus plašam ar energoapgādes ķēdi saistītam darbību lokam, sākot ar elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu no dažādiem avotiem un beidzot ar pārvades un sadales tīkliem, enerģijas uzkrāšanu, kā arī siltumsūkņiem un biogāzes un biodegvielas ražošanu. |
(26) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbības, t. sk. koģenerācijas darbības, būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jānodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas vai novērstas. Uz siltumnīcefekta gāzu emisijām balstītiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāiezīmē šo darbību dekarbonizācijas trajektorija. Veicinošām darbībām, kas sekmē dekarbonizāciju ilgtermiņā, piemērojamajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu lielākoties jābalstās uz darbības raksturu vai uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām. |
(27) |
Regulā (ES) 2020/852 ir atzīta “klimatneitrālas enerģijas” nozīme un noteikts, ka Komisijai ir jānovērtē visu relevanto esošo tehnoloģiju potenciālais devums un realizējamība. Kodolenerģijas jomā novērtēšana vēl nav galā; tiklīdz process būs pabeigts, Komisija, pamatojoties uz tā rezultātiem, attiecīgi rīkosies šīs regulas sakarā. |
(28) |
Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā noteiktās juridiskās robežas pārejas darbībām paredz ierobežojumus attiecībā uz darbībām ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, kurām vienlaikus ir arī liels emisiju samazināšanas potenciāls. Šādām pārejas darbībām vajadzētu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu gadījumos, kad nav nekādu tehnoloģiski un ekonomiski realizējamu mazoglekļa alternatīvu, ar nosacījumu, ka tās ir saderīgas ar nosprausto trajektoriju (ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), atspoguļo vislabāko sniegumu savā klasē, nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nenoved pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos. Turklāt minētās regulas 19. pants paredz, ka tehniskās pārbaudes kritērijiem jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja darbības dabasgāzes sektorā atbildīs minētajām prasībām, tās tiks iekļautas vēlākā deleģētajā aktā. Šajā vēlākajā deleģētajā aktā tiks noteikti arī tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem novērtē, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un “būtiski nekaitē” citu vidisko mērķu sasniegšanai. Šīm prasībām neatbilstošas darbības nevar tikt atzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852. Lai apliecinātu, ka dabasgāze ir svarīga tehnoloģija, kas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, Komisija apsvērs īpašus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka emisiju samazināšanu sekmējošām darbībām netiek liegts pienācīgs finansējums. |
(29) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbībām, kā arī pārvades un sadales tīkliem, būtu jānodrošina saskaņotība ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (10). Tādēļ šos tehniskās pārbaudes kritērijus var būt nepieciešams izskatīt, papildināt un nepieciešamības gadījumā koriģēt, lai atspoguļotu visus mērlielumus un prasības, kas izrietēs no šīs stratēģijas. |
(30) |
Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti siltuma, aukstuma un elektroenerģijas ražošanai no bioenerģijas, kā arī biodegvielas un biogāzes ražošanai transporta vajadzībām, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (11) šīm nozarēm noteiktais visaptverošais ilgtspējības satvars, kas ietver ilgtspējīgas novākšanas, oglekļa uzskaites un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu prasības. |
(31) |
Kā izriet no Eiropas zaļā kursa, no Eiropas Klimata akta priekšlikuma (12) un no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, kā arī saskaņā ar Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes iecerēm, bioenerģētikas darbībām noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko faktu bāzi un rīcībpolitikas izmaiņas brīdī, kad tiek pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, turklāt ir jāievēro arī pārējie relevantie Savienības tiesību akti, tostarp Direktīva (ES) 2018/2001 un tās turpmākie grozījumi. |
(32) |
Ūdenssaimniecības, kanalizācijas, atkritumu saimniecības un sanācijas sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā ir relatīvi nelielas. Neraugoties uz to, šai nozarei piemīt liels potenciāls sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu citās nozarēs, konkrētāk, tā var nodrošināt, ka jaunmateriālu vietā tiek izmantotas otrreizējās izejvielas, ka tiek aizstāti fosilie produkti, mēslošanas līdzekļi un enerģija un ka tiek transportēts un pastāvīgi uzglabāts uztvertais oglekļa dioksīds. Turklāt metāna emisiju samazināšanas jomā īpaši liela nozīme ir darbībām, kuras ietver atsevišķi savāktu bioatkritumu anaerobisko noārdīšanu un kompostēšanu, kas novērš bioatkritumu apglabāšanu poligonos. Tāpēc atkritumu apsaimniekošanas darbību tehniskās pārbaudes kritērijos šādas darbības būtu jāatzīst par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, ar nosacījumu, ka šajās darbībās tiek īstenota noteikta attiecīgās nozares paraugprakse. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu arī jānodrošina, ka atkritumu apstrādes iespējas pieder pie atkritumu hierarhijas augstākajiem līmeņiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka klimata pārmaiņu mazināšanu būtiski sekmē tās darbības, kuru ietvaros otrreizējās izejvielās tiek pārstrādāta vienoti noteikta minimālā šķirotu, dalīti savāktu nebīstamo atkritumu daļa. Tomēr pašlaik ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuru pamatā ir vienoti noteikts atkritumu atkalpārstrādes mērķrādītājs, nepietiek, lai pilnībā atraisītu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, kāds piemīt atsevišķām materiālu plūsmām. Tāpēc var būt nepieciešama šo tehniskās pārbaudes kritēriju tālāka novērtēšana un izskatīšana. Vienoti noteiktais mērķrādītājs nedrīkstētu skart atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, kas dalībvalstīm jāizpilda saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti ūdens savākšanai, attīrīšanai un ūdensapgādei, kā arī centralizētām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, būtu jāņem vērā absolūtā un relatīvā snieguma uzlabošanas mērķrādītāji attiecībā uz enerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā alternatīvi rādītāji, piemēram, noplūdes līmeņi ūdensapgādes sistēmās. |
(33) |
Transporta darbības patērē vienu trešdaļu no visas enerģijas Savienībā un rada aptuveni 23 % no kopējām tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Tāpēc transporta parka un infrastruktūras dekarbonizācijai var būt izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz sektora galveno emisijas avotu samazināšanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pārvirzīt cilvēku un preču pārvadājumus uz transportlīdzekļiem, kas rada mazāk emisiju, un izveidot tīrajai mobilitātei nepieciešamo infrastruktūru. Tāpēc transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu orientēties uz viena transporta veida sniegumu, vienlaikus ņemot vērā attiecīgā transporta veida sniegumu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. |
(34) |
Pārkārtojoties uz mazoglekļa ekonomiku, nozīmīga loma būs tādiem transporta veidiem kā aviācija un kuģniecība, jo šiem sektoriem ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc tie var sekmēt transporta sektora zaļināšanu. Kā izriet no Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojuma “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (13), paredzams, ka līdz 2030. gadam tirgū ienāks bezemisiju kuģi. Stratēģijā prognozēts, ka tuvsatiksmei paredzēti lieli bezemisiju gaisa kuģi būs gatavi tirgum līdz 2035. gadam, savukārt tālsatiksmes dekarbonizācijā iecerēts izmantot atjaunīgās un mazoglekļa degvielas. Par ilgtspējīgas finansēšanas kritērijiem šajos sektoros ir arī sagatavoti atsevišķi pētījumi. Tāpēc jūras kuģniecība būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas saimniecisko darbību. Kuģniecība ir viens no vismazāk oglekļietilpīgiem preču transportēšanas veidiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģniecību salīdzinājumā ar pārējiem transporta veidiem, būtu jānosaka jūras transporta tehniskās pārbaudes kritēriji, kuri būtu piemērojami līdz 2025. gada beigām. Tomēr nākotnē jūras kuģniecība būs pamatīgāk jānovērtē un vajadzības gadījumā būs jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas piemērojami no 2026. gada. Tāpat būs pamatīgāk jānovērtē arī aviācija un vajadzības gadījumā jānosaka attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji. Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī mazoglekļa transporta infrastruktūrai attiecībā uz atsevišķiem transporta veidiem. Tomēr, ņemot vērā transporta infrastruktūras potenciālu sekmēt modālo pārkārtošanos, būs vajadzīgs novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt attiecīgus tehniskās pārbaudes kritērijus mazoglekļa transporta veidiem nepieciešamajai vispārējai infrastruktūrai, īpaši iekšzemes ūdensceļiem. Atkarībā no tehniskā novērtējuma rezultātiem brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, relevantie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī šajā apsvērumā minētajām saimnieciskajām darbībām. |
(35) |
Lai nodrošinātu, ka par ilgtspējīgām uzskatāmās transporta darbības neveicina fosilo degvielu izmantošanu, no relevantajām darbībām noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāizslēdz ar fosilo kurināmo/degvielām saistītie aktīvi, operācijas un infrastruktūra. Piemērojot šo kritēriju, jāņem vērā, ka atkarībā no relevantās pastāvošās tirgus prakses pastāv dažādi izmantošanas veidi, dažādie īpašumtiesību veidi, lietošanas kārtība un degvielu samaisīšanas pakāpes. Ilgtspējīga finansējuma platformai savu pilnvaru ietvaros būtu jānovērtē šā kritērija izmantojamība. |
(36) |
Ēkas visos sektoros Savienībā patērē 40 % enerģijas un rada 36 % oglekļa emisiju. Tāpēc ēkām ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Šā iemesla dēļ tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka jaunu ēku būvniecībai, ēku renovācijai, dažāda energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšanai, lokālajiem atjaunīgajiem energoresursiem, energopakalpojumu sniegšanai un ēku iegādei un īpašumtiesībām uz tām. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā vajadzētu būt šo darbību potenciālajai ietekmei uz ēku energoefektivitāti, uz saistītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un uz iegulto oglekli. Attiecībā uz jaunām ēkām var būt vajadzīga tehniskās pārbaudes kritēriju izskatīšana, lai nodrošinātu, ka tie turpina iet kopsolī ar Savienības mērķrādītājiem klimata un enerģētikas jomā. |
(37) |
Tāda aktīva vai objekta būvniecība, kas veido neatņemamu tās darbības daļu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos minētā darbība ir uzskatāma par tādu, kura būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt svarīgs priekšnosacījums šādas saimnieciskās darbības veikšanai. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut šādu aktīvu vai objektu būvniecību tās darbības aprakstos, kurai šāda būvniecība ir relevanta; tas jo īpaši attiecas uz darbībām enerģētikas sektorā, ūdens, notekūdeņu, atkritumu un sanācijas sektorā un transporta sektorā. |
(38) |
Informācijas un komunikācijas sektors pastāvīgi aug un rada arvien lielāku daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tajā pašā laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijām piemīt potenciāls sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros, piemēram, nodrošināt risinājumus, kas var palīdzēt pieņemt lēmumus, kuri dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji datu apstrādes un mitināšanas darbībām, kuru gaitā rodas lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un datvirzītiem risinājumiem, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros. Šo darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jābalstās uz šīs nozares paraugpraksi un standartiem. Nākotnē tos, iespējams, nāksies pārskatīt un atjaunināt, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, kas piemīt aizvien ilgmūžīgākai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūrai, un iespējas katrā nozarē tieši izmantot digitālās tehnoloģijas, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt elektronisko sakaru tīkla ieviešanā un ekspluatācijā tiek patērēts ievērojams daudzums enerģijas, tāpēc te paveras potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šā iemesla dēļ var būt nepieciešams šīs darbības novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt relevantos tehniskās pārbaudes kritērijus. |
(39) |
Turklāt informācijas un sakaru tehnoloģiju risinājumi, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīgi, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības. |
(40) |
Pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir potenciāls pavērt citām nozarēm iespējas sasniegt savus attiecīgos klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Tāpēc pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt koncentrētiem uz risinājumu, procesu, tehnoloģiju un citu produktu potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām veltīta pētniecība var ievērojami palīdzēt gan šīm veicinošajām darbībām, gan to veicinātajām darbībām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot to tehnoloģisko un ekonomisko īstenojamību un galu galā ieviešanu plašākā mērogā. Pētniecība var lieti noderēt arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas darbību turpmākā dekarbonizācijā, proti, tā var pavērt iespējas šīs darbības realizēt ar tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuru līmenis ir krietni zemāks par robežvērtībām tehniskās pārbaudes kritērijos, pēc kuriem nosaka, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. |
(41) |
Turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīga, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības. |
(42) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāatspoguļo fakts, ka klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tas nozīmē, ka visiem sektoriem būs jāpielāgojas klimata izraisītajām negatīvajām sekām gan tagad, gan nākotnē. Tomēr ir jānodrošina, ka saimnieciskā darbība, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē visu pārējo Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteikto vidisko mērķu sasniegšanai. Tāpēc ir lietderīgi vispirms tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām paredzēt tiem sektoriem un saimnieciskajām darbībām, uz kurām attiecas klimata pārmaiņu mazināšanas tehniskās pārbaudes kritēriji, tostarp kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” vidiskajiem mērķiem. Ja saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, tās aprakstītajai jomai būtu jābūt tādai, kādai ir iespējams noteikt “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijus. Tā kā ir jākāpina ekonomikas klimatnoturība, nākotnē vajadzētu izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus, t. sk. būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritērijus, arī citām saimnieciskajām darbībām. |
(43) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka kritiskā infrastruktūra visplašākajā nozīmē, jo īpaši enerģijas pārvades vai uzkrāšanas infrastruktūra vai transporta infrastruktūra, tiek pielāgota nelabvēlīgai klimata ietekmei gan tagad, gan nākotnē, un ka tā no nopietnas negatīvas ietekmes tiek pasargāta gan iedzīvotāju veselība, drošums, drošība un ekonomiskā labklājība, gan dalībvalstu valdību efektīva funkcionēšana. Tomēr šos tehniskās pārbaudes kritērijus var nākties pārskatīt, lai labāk ņemtu vērā pretplūdu aizsardzībai paredzētās infrastruktūras specifiku. |
(44) |
Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāparedz arī izglītības, cilvēka veselības, sociālā darba, mākslas, izklaides un atpūtas darbībām. Šīs darbības nodrošina būtiskus pakalpojumus un risinājumus visas sabiedrības kolektīvās noturības palielināšanai un var veicināt klimatpratību un izpratni par klimatu. |
(45) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vajadzētu būt ar mērķi palielināt saimniecisko darbību noturību pret identificētiem un šīm darbībām būtiskiem klimata riskiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka, ka attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem ir jāveic klimata pārmaiņu riska novērtējums un jāīsteno pielāgošanās risinājumi, kas mazina būtiskākos minētajā novērtējumā identificētos riskus. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā arī pielāgošanās vajadzību un risinājumu konteksta un vietas specifika. Turklāt tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina vides un klimata mērķu integritāte, un tiem nevajadzētu būt nesamērīgi preskriptīviem attiecībā uz īstenotajiem risinājumiem. Šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā nepieciešamība novērst ar klimatu un laikapstākļiem saistītas katastrofas un pārvaldīt šādu katastrofu riskus, kā arī nodrošināt kritiskās infrastruktūras noturību saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem par šādu katastrofu riska novērtēšanu un seku mazināšanu. |
(46) |
Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būtu jāparedz arī inženierijas darbībām un saistītām tehniskām konsultācijām tādos jautājumos kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, pētniecība, izstrāde un inovācija, nedzīvības apdrošināšana, proti, ar klimatu saistītu apdraudējumu parakstīšana, un pārapdrošināšana. Šīm darbībām ir potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem, tajā pašā laikā nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku. |
(47) |
Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka ir tādas saimnieciskās darbības, kas var būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tās vai nu piedāvā pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti mežsaimniecībai, mitrāju atjaunošanai, programmu veidošanai un apraidei, kā arī izglītībai, radošajām, mākslas un izklaides darbībām, šī iespēja būtu jāņem vērā. Šādas darbības pirmām kārtām būtu jāpielāgo pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgajai ietekmei, bet tām piemīt arī potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt risku, ka šāda nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem radīsies. |
(48) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka šī saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga vai piedāvā risinājumus, kā citām darbībām kļūt klimatnoturīgām. Ja saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga, tad uzskata, ka tādu fizisko un nefizisko risinājumu īstenošana, kas būtiski samazina svarīgākos šai darbībai relevantos fiziskos klimata riskus, būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka tikai tos kapitālizdevumus, kas radušies, veicot visus pasākumus, kuri nepieciešami, lai darbību padarītu klimatnoturīgu, var uzskatīt par tādu kapitāla un darbības izdevumu daļu, kas attiecas uz aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas pat vidiski ilgtspējīgām, un ka par klimatnoturīgu padarītās saimnieciskās darbības apgrozījumu nevajadzētu skaitīt par tādu, kas izriet no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas par vidiski ilgtspējīgām. Tomēr, ja saimniecisko darbību – kas ir pielāgošanos veicinošas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu – pamatdarbība ir nodrošināt tehnoloģijas, produktus, pakalpojumus, informāciju vai praksi, kas palīdz palielināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojumam aktīvu vai citu saimniecisko darbību noturību pret fiziskajiem klimata riskiem, tad – papildus kapitālizdevumiem – apgrozījums no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar minētajām saimnieciskajām darbībām, būtu jāuzskata par daļu no apgrozījuma, kas iegūts no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas kvalificējas kā vidiski ilgtspējīgas. |
(49) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, vajadzētu nodrošināt, ka viena vidiskā mērķa sekmēšana nenotiek uz citu vidisko mērķu rēķina. Tāpēc “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt vidiski ilgtspējīgu darbību klasifikācijas vidisko integritāti. Darbībām, kas rada risku, ka varētu tikt nodarīts būtisks kaitējums kādam vidiskajam mērķim, būtu jānosaka “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji attiecībā uz šo vidisko mērķi. “Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijos būtu jāņem vērā un jābalstās uz esošo Savienības tiesību aktu relevantajām prasībām. |
(50) |
Attiecībā uz darbībām, kam ir potenciāls būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, bet kuras tomēr varētu radīt ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar ko nodrošina, ka darbības, kas būtiski sekmē pielāgošanās klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē klimata pārmaiņu mazināšanai. |
(51) |
Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, tomēr būtiski negatīvi neietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāpiemēro visām saimnieciskajām darbībām. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiek apzināti darbībai būtiskie pastāvošie un nākotnes riski un tiek īstenoti pielāgošanās risinājumi ar mērķi samazināt vai novērst iespējamos zaudējumus vai ietekmi uz darījumdarbības nepārtrauktību. |
(52) |
Attiecībā uz visām darbībām, kas var apdraudēt ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargāšanu, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas paredz “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Šos kritērijus vajadzētu izstrādāt ar mērķi novērst to, ka darbības kaitē ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, proti, kritērijiem būtu jānosaka, ka ir jāapzina un jānovērš vides degradācijas riski saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plānu. |
(53) |
Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” pārejai uz aprites ekonomiku būtu jāpielāgo konkrētiem sektoriem, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības nenoved pie resursu neefektīvas izmantošanas un pie iesīksti veicinošiem lineāriem ražošanas modeļiem, ka tiek novērsta atkritumu rašanās un samazināts to daudzums un to neizbēgamības gadījumā atkritumi tiek apsaimniekoti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Tāpat šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nekaitē mērķim pārkārtoties uz aprites ekonomiku. |
(54) |
Tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” piesārņojuma novēršanai un kontrolei būtu jāatspoguļo sektoru specifika, proti, jābūt vērstiem uz relevantajiem gaisa, ūdeņu vai zemes piesārņojuma avotiem un veidiem, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (14). |
(55) |
Kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai būtu jānosaka visām tām darbībām, kuras var apdraudēt dzīvotņu, sugu vai ekosistēmu statusu vai stāvokli, un tajos būtu jāparedz, ka attiecīgā gadījumā jāveic vides ietekmējuma novērtējumi vai atbilstošie novērtējumi un jāīsteno tajos izdarītie secinājumi. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka pat tad, ja nepastāv prasība veikt vides ietekmējuma novērtējumu vai citu atbilstošu novērtējumu, darbību rezultātā netiek traucēti, sagūstīti vai nonāvēti ar tiesību aktiem aizsargātu sugu īpatņi un netiek pasliktināts ar tiesību aktiem aizsargāto dzīvotņu stāvoklis. |
(56) |
Šie tehniskās pārbaudes kritēriji nedrīkstētu skart nedz prasību ievērot Savienības un valstu tiesību aktu noteikumus par vidi, veselību, drošumu un sociālo ilgtspēju, nedz pienācīgu mitigācijas pasākumu pieņemšanu šajā sakarā, kad tas ir vajadzīgs. |
(57) |
Šīs regulas noteikumi ir cieši sasaistīti, jo tie attiecas uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un lai būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, būtu savā starpā saskaņoti, šie noteikumi ir jāiekļauj vienā deleģētajā regulā. |
(58) |
Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 piemērošana attīstās kopsolī ar tehnoloģijām, tirgu un rīcībpolitiku, šī regula būtu regulāri jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāgroza attiecībā uz darbībām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un atbilstīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. |
(59) |
Lai izpildītu Regulas (ES) 2020/852 10. panta 6. punkta un 11. panta 6. punkta noteikumus, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.
2. pants
Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā, ir izklāstīti šīs regulas II pielikumā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 4. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Komisijas locekle
Mairead McGUINNESS
(1) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(4) Rīks EX-Ante Carbon-balance Tool (EX-ACT) (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/in-action/epic/ex-act-tool/suite-of-tools/ex-act/en/).
(5) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final).
(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).
(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM(2020) 562 final).
(8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final).
(9) Emisiju īpatsvars pa sektoriem (tiešās emisijas), balstoties uz Eurostat datiem par 2018. un 2019. gadu (NACE 2. līmenis), izņemot būvniecības sektoru, kuram nav piesaistītā NACE koda un kura emisijas ir sadalītas pa dažādiem sektoriem (4.6.2021. versija]: https://ec.europa.eu/info/news/new-rules-greener-and-smarter-buildings-will-increase-quality-life-all-europeans-2019-apr-15_en).
(10) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (COM(2020) 663 final).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(12) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020) 563 final).
(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020) 789 final).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
I PIELIKUMS
Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem
SATURS
1. |
Mežsaimniecība | 16 |
1.1. |
Pirmreizējā apmežošana | 16 |
1.2. |
Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma | 21 |
1.3. |
Meža apsaimniekošana | 27 |
1.4. |
Saglabājošā mežsaimniecība | 32 |
2. |
Vides aizsardzības un atjaunošanas darbības | 37 |
2.1. |
Mitrāju atjaunošana | 37 |
3. |
Ražošana | 40 |
3.1. |
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana | 40 |
3.2. |
Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana | 41 |
3.3. |
Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana | 42 |
3.4. |
Bateriju ražošana | 45 |
3.5. |
Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana | 46 |
3.6. |
Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana | 48 |
3.7. |
Cementa ražošana | 49 |
3.8. |
Alumīnija ražošana | 50 |
3.9. |
Dzelzs un tērauda ražošana | 51 |
3.10. |
Ūdeņraža ražošana | 53 |
3.11. |
Tehniskā oglekļa ražošana | 54 |
3.12. |
Kalcinētās sodas ražošana | 55 |
3.13. |
Hlora ražošana | 56 |
3.14. |
Organisko pamatķimikāliju ražošana | 57 |
3.15. |
Bezūdens amonjaka ražošana | 59 |
3.16. |
Slāpekļskābes ražošana | 60 |
3.17. |
Pirmējās plastmasas ražošana | 61 |
4. |
Enerģētika | 62 |
4.1. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju | 62 |
4.2. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju | 63 |
4.3. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju | 63 |
4.4. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas | 64 |
4.5. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju | 65 |
4.6. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 68 |
4.7. |
Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā | 69 |
4.8. |
Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas | 70 |
4.9. |
Elektroenerģijas pārvade un sadale | 72 |
4.10. |
Elektroenerģijas uzkrāšana | 75 |
4.11. |
Termiskās enerģijas uzkrāšana | 76 |
4.12. |
Ūdeņraža uzkrāšana | 77 |
4.13. |
Transportā izmantojamas biogāzes un biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana | 77 |
4.14. |
Atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīkli | 79 |
4.15. |
Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde | 79 |
4.16. |
Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija | 80 |
4.17. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot saules enerģiju | 81 |
4.18. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 82 |
4.19. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot atjaunīgus, nefosilus gāzveida un šķidros kurināmos | 83 |
4.20. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot bioenerģiju | 84 |
4.21. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot saules siltumenerģiju | 85 |
4.22. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 86 |
4.23. |
Siltuma/aukstuma ražošana no atjaunīgiem, nefosiliem gāzveida un šķidriem kurināmiem | 87 |
4.24. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot bioenerģiju | 88 |
4.25. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot atlikumsiltumu | 89 |
5. |
Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija | 90 |
5.1. |
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija | 90 |
5.2. |
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana | 91 |
5.3. |
Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija | 92 |
5.4. |
Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atjaunošana | 93 |
5.5. |
Nebīstamo atkritumu savākšana un transportēšana avotā segregētās frakcijās | 95 |
5.6. |
Notekūdeņu dūņu anaerobā noārdīšana | 96 |
5.7. |
Bioatkritumu anaerobā noārdīšana | 96 |
5.8. |
Bioatkritumu kompostēšana | 97 |
5.9. |
Materiālu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem | 98 |
5.10. |
Poligonu gāzes uztveršana un izmantošana | 99 |
5.11. |
CO2 transportēšana | 100 |
5.12. |
CO2 pastāvīga ģeoloģiskā uzglabāšana pazemē | 100 |
6. |
Transports | 101 |
6.1. |
Starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi | 101 |
6.2. |
Dzelzceļa kravas pārvadājumi | 102 |
6.3. |
Pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi | 103 |
6.4. |
Personiskās mobilitātes ierīču ekspluatācija, veloloģistika | 104 |
6.5. |
Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un mazas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem | 105 |
6.6. |
Kravas autopārvadājumu pakalpojumi | 107 |
6.7. |
Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos | 108 |
6.8. |
Kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos | 109 |
6.9. |
Iekšzemes ūdensceļos izmantoto pasažieru un kravas kuģu pāraprīkošana | 110 |
6.10. |
Kuģi, ko izmanto kravas pārvadājumos jūrā un piekrastes ūdeņos, ostas operācijās un palīgdarbībās | 111 |
6.11. |
Pasažieru pārvadājumi jūrā un piekrastes ūdeņos | 114 |
6.12. |
Jūras un piekrastes ūdeņos izmantoto kravas un pasažieru kuģu pāraprīkošana | 116 |
6.13. |
Personiskās mobilitātes infrastruktūra, veloloģistika | 117 |
6.14. |
Dzelzceļa transporta infrastruktūra | 119 |
6.15. |
Mazoglekļa autotransportam un sabiedriskajam transportam paredzēta infrastruktūra | 120 |
6.16. |
Mazoglekļa ūdenstransportam paredzēta infrastruktūra | 121 |
6.17. |
Mazoglekļa lidostu infrastruktūra | 123 |
7. |
Būvniecība un nekustamais īpašums | 124 |
7.1. |
Jaunu ēku būvniecība | 124 |
7.2. |
Esošu ēku renovācija | 126 |
7.3. |
Energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts | 128 |
7.4. |
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās un ēkām piesaistītās stāvvietās | 129 |
7.5. |
Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts | 130 |
7.6. |
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts | 131 |
7.7. |
Ēku iegāde un turēšana īpašumā | 132 |
8. |
Informācija un komunikācija | 132 |
8.1. |
Datu apstrāde, mitināšana un ar to saistītās darbības | 132 |
8.2. |
Datvirzīti SEG emisiju samazināšanas risinājumi | 134 |
9. |
Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības | 135 |
9.1. |
Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija | 135 |
9.2. |
Pētniecība, izstrāde un inovācija saistībā ar CO2 uztveršanu tieši no gaisa | 137 |
9.3. |
Profesionālie pakalpojumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti | 138 |
A papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “pielāgošanās klimata pārmaiņām” | 140 |
B papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība” | 142 |
C papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “piesārņojuma novēršana un kontrole” attiecībā uz ķimikāliju izmantošanu un klātbūtni | 143 |
D papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” | 144 |
E papildinājums. |
Ūdens ierīču tehniskās specifikācijas | 145 |
1. MEŽSAIMNIECĪBA
1.1. Pirmreizējā apmežošana
Darbības apraksts
Meža izveidošana, to stādot, apzināti sējot vai dabiski atjaunojot uz zemes, kam iepriekš bijis cits izmantojums vai kas iepriekš netika izmantota. Pirmreizējā apmežošana nozīmē zemes izmantojuma maiņu no nemeža zemes uz meža zemi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pirmreizējās apmežošanas definīciju (1), kur mežs ir zeme, kas atbilst valsts tiesību aktos izmantotajai meža definīcijai, vai, ja tādas nav, atbilst FAO meža definīcijai (2). Pirmreizējā apmežošana var aptvert arī agrāk notikušu apmežošanu ar nosacījumu, ka tā notiek laikā starp koku stādīšanu un brīdi, kad zemes izmantojums tiek atzīts par mežu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Pirmreizējās apmežošanas plāns un tālākas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Klimatieguvumu analīze
3. Pastāvīguma garantija
4. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 5. Grupas novērtējums To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.k) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (13) priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019/1009 (14) vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (15) (16), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (17), Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu (18), Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām (19), un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (20) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.k) punktā (Pirmreizējās apmežošanas plāns) un 1.4.i) punktā (Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīga sistēma) minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.2. Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma
Darbības apraksts
Valsts tiesību aktos definēta mežu atveseļošana un atjaunošana. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atveseļošanas un atjaunošanas definīcija ir vai nu definīcija attiecīgo valstu plaši atzītā, zinātniski recenzētā zinātniskajā literatūrā, vai definīcija, kas atbilst FAO“meža atjaunošanas” (21) jēdzienam, vai definīcija, kas atbilst kādai no mežam piemērojamām ekoloģiskās atjaunošanas (22) definīcijām, vai meža atveseļošanas (23) definīcijai saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju (24). Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī ar mežu saistītās darbības, kas atbilst definīcijām “atkārtota apmežošana” (25) un “dabiski reģenerējies mežs” (26) pēc ekstrēma notikuma, ja ekstrēmais notikums ir vai nu definēts valsts tiesību aktos vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst IPCC ekstrēma laikapstākļu notikuma (27) definīcijai; vai pēc dabas ugunsgrēka, ja dabas ugunsgrēks ir vai nu definēts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst definīcijai Eiropas Dabas ugunsgrēku un meža ugunsgrēku glosārijā (28).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver zemes izmantojuma maiņu un tiek īstenotas uz degradētas zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (29).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Klimatieguvumu analīze
3. Pastāvīguma garantija
4. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 5. Grupas novērtējums To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (38), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.3. Meža apsaimniekošana
Darbības apraksts
Meža apsaimniekošana saskaņā ar definīciju valsts tiesību aktos. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, meža apsaimniekošana nozīmē jebkādu saimniecisko darbību, kas izriet no mežam piemērojamas sistēmas, kura ietekmē meža ekoloģiskās, ekonomiskās vai sociālās funkcijas. Meža apsaimniekošana paredz, ka nenotiek zemes izmantojuma maiņa, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (39).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Klimatieguvumu analīze
3. Pastāvīguma garantija
4. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 5. Grupas novērtējums To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (48), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (49) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.4. Saglabājošā mežsaimniecība
Darbības apraksts
Meža apsaimniekošanas darbības, kuru mērķis ir saglabāt vienu vai vairākas dzīvotnes vai sugas. Saglabājošā mežsaimniecība paredz, ka netiek mainīta zemes izmantojuma kategorija, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (50).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Klimatieguvumu analīze
3. Pastāvīguma garantija
4. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 5. Grupas novērtējums To, vai ir izpildīti klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritēriji un DNSH kritēriji, var pārbaudīt:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbībā neizmanto pesticīdus vai mēslošanas līdzekļus. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (62), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (63) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
2. VIDES AIZSARDZĪBAS UN ATJAUNOŠANAS DARBĪBAS
2.1. Mitrāju atjaunošana
Darbības apraksts
Mitrāju atjaunošana ir saimnieciskās darbības, kas veicina mitrāju atgriešanos sākotnējā stāvoklī, un saimnieciskās darbības, kas uzlabo mitrāju funkcijas, lai gan ne vienmēr veicina atgriešanos stāvoklī, kāds tas bija pirms iztraucējuma; ar mitrājiem saprot zemi, kas atbilst starptautiskajai mitrāja (64) vai kūdrāja (65) definīcijai Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (Rāmsaras konvencija) (66). Attiecīgā teritorija atbilst Savienības mitrāju definīcijai, kas sniegta Komisijas paziņojumā par mitrāju racionālu izmantošanu un saglabāšanu (67).
Ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006 izveidotajā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā šīm darbībām nav piešķirts īpašs NACE kods, bet tās ir saistītas ar 6. klasi vides aizsardzības darbību statistiskajā klasifikācijā (CEPA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 691/2011 (68).
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Atjaunošanas plāns
2. Klimatieguvumu analīze
4. Pastāvīguma garantija
5. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 6. Grupas novērtējums Atbilstību klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijiem DNSH kritērijiem var pārbaudīt tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta līdz minimumam, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (72), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (73) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts īstenošanas tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1. punktā minētais plāns (atjaunošanas plāns) ietver noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
3. RAŽOŠANA
3.1. Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana, kur ar atjaunīgo enerģiju saprot Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definēto atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. |
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.2. Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana
Darbības apraksts
Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros tiek izgatavots ūdeņraža ražošanas aprīkojums, kas atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļas kritērijiem, un ūdeņraža izmantošanas aprīkojums. |
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.3. Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Mazoglekļa transportlīdzekļu, mazoglekļa ritošā sastāva un mazoglekļa kuģu ražošana, remonts, apkope, pāraprīkošana, pārprofilēšana un modernizācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C29.1, C30.1, C30.2, C30.9, C33.15, C33.17, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražoti, remontēti, apkopti, pāraprīkoti (74), pārprofilēti vai modernizēti:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/53/EK (90). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.4. Bateriju ražošana
Darbības apraksts
Transportam, stacionārajai un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanai un citām rūpnieciskām vajadzībām izmantojamu atkārtoti uzlādējamu bateriju, bateriju pakešu un akumulatoru ražošana. Attiecīgo komponentu (aktīvo materiālu, elementu, korpusu un elektronisko komponentu) ražošana.
Nolietoto bateriju reciklēšana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C27.2 un E38.32 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas atkārtoti uzlādējamas baterijas, bateriju paketes un akumulatori (un to attiecīgie komponenti), t.sk. no otrreizējām izejvielām, kā rezultātā ievērojami samazinās SEG emisijas transportā, stacionārajā un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanā un citās rūpnieciskās darbībās. Saimnieciskās darbības ietvaros tiek reciklētas nolietotas baterijas. |
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Jaunu bateriju, komponentu un materiālu ražošanas kontekstā tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē
Reciklēšanas procesi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK (91) 12. panta un III pielikuma B daļas prasībām, tostarp par jaunāko relevanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu un par to, ka jāsasniedz efektivitātes rādītāji, kas noteikti svina-skābes baterijām/akumulatoriem, niķeļa-kadmija baterijām/akumulatoriem un citu ķīmisko sastāvu baterijām/akumulatoriem. Šie procesi nodrošina metāla satura reciklēšanu pēc iespējas augstākā līmenī, ciktāl tas tehniski iespējams, neradot pārmērīgas izmaksas. Attiecīgā gadījumā objekti, kuros notiek reciklēšanas procesi, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (92) prasībām. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Baterijas/akumulatori atbilst ilgtspējas noteikumiem, kas piemērojami bateriju laišanai tirgū, t. sk. bīstamu vielu lietošanas ierobežojumiem, tostarp tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (93) un Direktīvā 2006/66/EK. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.5. Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana
Darbības apraksts
Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C16.23, C23.11, C23.20, C23.31, C23.32, C23.43, C.23.61, C25.11, C25.12, C25.21, C25.29, C25.93, C27.31, C27.32, C27.33, C27.40, C27.51, C28.11, C28.12, C28.13, C28.14, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros ražo vienu vai vairākus no šādiem izstrādājumiem vai to galvenajām sastāvdaļām (94):
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.6. Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Tādu tehnoloģiju ražošana, kuru mērķis ir būtiski samazināt SEG emisijas citos ekonomikas sektoros, ja šīs tehnoloģijas nav iztirzātas šā pielikuma 3.1. līdz 3.5. iedaļā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C22, C25, C26, C27 un C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Saimnieciskās darbības ietvaros tiek ražotas tehnoloģijas, kuru mērķis ir panākt un demonstrēt būtiskus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar tirgū pieejamām efektīvākajām alternatīvajām tehnoloģijām, produktiem vai risinājumiem. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES (96) vai arī ISO 14067:2018 (97) vai ISO 14064-1:2018 (98). Kvantificētos aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē neatkarīga trešā persona. |
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.7. Cementa ražošana
Darbības apraksts
Cementa klinkera, cementa vai alternatīvu saistvielu ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C23.51 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:
Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. |
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē (103). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes (104). Ja cementa ražošanā kā alternatīvu kurināmo izmanto bīstamos atkritumus, ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina drošu apiešanos ar atkritumiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.8. Alumīnija ražošana
Darbības apraksts
Alumīnija ražošana primārā alumīnija oksīda (boksīta) procesā vai otrreizējā alumīnija reciklēšanā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C24.42, C24.53 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu (110). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.9. Dzelzs un tērauda ražošana
Darbības apraksts
Dzelzs un tērauda ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C24.10, C24.20, C24.31, C24.32, C24.33, C24.34, C24.51 un C24.52, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||
Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:
Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. |
|||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) dzelzs un tērauda ražošanā (118). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.10. Ūdeņraža ražošana
Darbības apraksts
Ūdeņraža un sintētisko degvielu uz ūdeņraža bāzes ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Darbība atbilst prasībām par aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu, kas ūdeņraža gadījumā ir 73,4 % [t.i., aprites cikla emisijas ir mazākas par 3 t CO2e/tH2], bet sintētiskajām degvielām uz ūdeņraža bāzes — 70 %, attiecībā pret fosilās degvielas komparatoru 94 g CO2e/MJ analoģiski pieejai, kas izklāstīta Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā. Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai arī izmantojot ISO 14067:2018 (119) vai ISO 14064-1:2018 (120). Attiecīgā gadījumā kvantificētus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai tos verificē neatkarīga trešā persona. Ja CO2, kas tiktu emitēts ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.11. Tehniskā oglekļa ražošana
Darbības apraksts
Tehniskā oglekļa ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Tehniskā oglekļa ražošanas procesos radušās SEG emisijas (124) ir mazākas par 1,141 (125) tCO2e uz tonnu produkta. |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.12. Kalcinētās sodas ražošana
Darbības apraksts
Nātrija karbonāta (kalcinētās sodas, nātrija ogļskābes sāls) ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Kalcinētās sodas ražošanas procesos radušās SEG emisijas (128) ir mazākas par 0,789 (129) tCO2e uz tonnu produkta. |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.13. Hlora ražošana
Darbības apraksts
Hlora ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Elektroenerģijas patēriņš elektrolīzē un hlora apstrādē ir vienāds ar vai mazāks par 2,45 MWh uz tonnu hlora. Hlora ražošanā izmantotās elektroenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vienādas ar vai mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (132) vai ISO 14064-1:2018 (133). Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona; |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.14. Organisko pamatķimikāliju ražošana
Darbības apraksts
Šādu produktu ražošana:
a) |
vērtīgas ķimikālijas (HVC):
|
b) |
aromātiskie ogļūdeņraži:
|
c) |
vinilhlorīds; |
d) |
stirols, |
e) |
etilēnoksīds; |
f) |
monoetilēnglikols; |
g) |
adipīnskābe. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.14 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
Organisko pamatķimikāliju ražošanas procesos radītās SEG emisijas (136) ir mazākas nekā:
Ja darbības jomā ietilpstošās organiskās ķimikālijas tiek pilnībā vai daļēji ražotas no atjaunīgiem ievadmateriāliem, tad pilnībā vai daļēji no atjaunīgiem ievadmateriāliem saražotās ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas ekvivalentas ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 (143) vai ISO 14064-1:2018 (144). Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona; Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.15. Bezūdens amonjaka ražošana
Darbības apraksts
Bezūdens amonjaka ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.16. Slāpekļskābes ražošana
Darbības apraksts
Slāpekļskābes ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Slāpekļskābes ražošanā radušās SEG emisijas (149) ir mazākas par 0,038 (150) tCO2e uz tonnu slāpekļskābes. |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.17. Pirmējās plastmasas ražošana
Darbības apraksts
Sveķu, plastmasas materiālu un nevulkanizējamu termoplastisko elastomēru ražošana, sveķu sajaukšana un maisīšana pēc individuāla pasūtījuma, kā arī standarta sintētisko sveķu ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.16 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4. ENERĢĒTIKA
4.1. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.2. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.3. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot vēja enerģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot vēja enerģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (158), kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 (159) saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (160). Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība) un 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), kas minēti direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
4.4. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot okeāna enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot okeāna enerģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsu un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 (161), ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
4.5. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot hidroenerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (165). |
4.6. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju no ģeotermālās enerģijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Elektroenerģijas ražošanā no ģeotermālās enerģijas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona; |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/107/EK (166) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK (167) noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.7. Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst elektroenerģijas ražošana, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.8. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (170). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2193 (171) II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.8. Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība un ekspluatācija, kas ražo elektroenerģiju tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.7. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||
|
Attiecībā uz iekārtām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (174) darbības jomā, emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (175). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, tiek īstenoti emisiju līmeņa samazināšanas pasākumi, ņemot vērā informācijas apmaiņas rezultātus (176), ko Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (177). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.9. Elektroenerģijas pārvade un sadale
Darbības apraksts
Tādu pārvades sistēmu būvniecība un ekspluatācija, kas transportē elektroenerģiju ļoti augsta sprieguma un augstsprieguma savstarpēji savienotā sistēmā.
Tādu sadales sistēmu būvniecība un ekspluatācija, kas transportē elektroenerģiju augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales sistēmās.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.12 un D35.13, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Virszemes augstsprieguma līnijas:
Darbībās neizmanto polihlorbifenilus (PHB). |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (184). |
4.10. Elektroenerģijas uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj elektroenerģiju vēlākai izlietošanai elektroenerģijas formā. Darbība ietver hidroakumulāciju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbība ir elektroenerģijas uzkrāšanas objektu būvniecība un ekspluatācija. Ja darbībā ietilpst enerģijas ķīmiskā uzkrāšana, uzkrājējvide (piemēram, ūdeņradis vai amonjaks) atbilst šo produktu ražošanai noteiktajiem kritērijiem, kas norādīti šā pielikuma 3.7. līdz 3.17. iedaļā. Ja elektroenerģijas uzkrāšanā izmanto ūdeņradi un šis ūdeņradis atbilst šā pielikuma 3.10. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, pie darbības pieskaita arī ūdeņraža atkalpārvēršanu elektroenerģijā. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Ja hidroakumulācijas objekts nav savienots ar upi, darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja hidroakumulācijas objekts ir savienots ar upi, darbība atbilst 4.5. iedaļā minētajiem DNSH kritērijiem par ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību (“Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju”). |
||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.11. Termiskās enerģijas uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj termisko enerģiju vēlākai izlietošanai termiskās enerģijas vai cita energonesēja formā.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek uzkrāta termiskā enerģija, t. sk. tā ir termiskās enerģijas uzkrāšana pazemē (UTES) vai termiskās enerģijas uzkrāšana ūdens nesējslānī (ATES). |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Ja darbība ir termiskās enerģijas uzkrāšana ūdens nesējslānī (ATES), tā atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.12. Ūdeņraža uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj ūdeņradi vēlākai izlietošanai.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Darbība ir viena no šīm:
|
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||
|
Ja uzkrātais apjoms pārsniedz piecas tonnas, darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/18/ES (185). |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.13. Transportā izmantojamas biogāzes un biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana
Darbības apraksts
Transportā izmantojamas biogāzes vai biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.21 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Ja tiek ražota biogāze, digestāta krātuvi sedz ar gāzi necaurlaidīgu pārsegu. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (186). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie attiecīgi komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5 (digestāts) vai Nr. 3 (komposts), vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.14. Atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīkli
Darbības apraksts
Gāzes tīklu pārveidošana, pārprofilēšana vai pāraprīkošana tā, lai tos varētu izmantot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvadē un sadalē.
Ūdeņraža vai citu mazoglekļa gāzu transportēšanai paredzētu pārvades un sadales cauruļvadu būvniecība vai ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.22, F42.21 un H49.50, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (187), attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.15. Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde
Darbības apraksts
Tādu cauruļvadu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība, pārjaunošana un ekspluatācija, kas paredzēti siltumapgādei un aukstumapgādei un kuru beigu punkts ir apakšstacija vai siltummainis.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Direktīva 2009/125/EK, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.16. Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.30 un F43.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija atbilst abiem šiem kritērijiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||
|
Ja gaiss-gaiss siltumsūkņu nominālā jauda ir 12 kW vai mazāka, iekštelpu un āra akustiskās jaudas līmeņi ir zemāki par Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2012 noteikto robežvērtību (189). |
||||
|
Neattiecas |
4.17. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot saules enerģiju
Darbības apraksts
Tādu koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija, kurā ražo elektroenerģiju un siltumu/aukstumu, izmantojot saules enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbība ir elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācija (190), izmantojot saules enerģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.18. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju un siltumu/aukstumu, izmantojot ģeotermālo enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā (191) no ģeotermālās enerģijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e uz 1 kWh no koģenerācijā saražotās enerģijas. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona; |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.19. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot atjaunīgus, nefosilus gāzveida un šķidros kurināmos
Darbības apraksts
Tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās izmanto atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.20. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (195). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.20. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot bioenerģiju
Darbības apraksts
Tādu koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu un elektroenerģiju ražo tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot koģenerāciju no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.19. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (196), vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus (197), ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (198). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.21. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot saules siltumenerģiju
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot saules siltumenerģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražots siltums/aukstums, izmantojot saules siltumenerģiju. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.22. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot ģeotermālo enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Siltuma/aukstuma ražošanā no ģeotermālās enerģijas vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018. Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona; |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.23. Siltuma/aukstuma ražošana no atjaunīgiem, nefosiliem gāzveida un šķidriem kurināmiem
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.24. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (201). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.24. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot bioenerģiju
Darbības apraksts
Tādu siltuma/aukstuma ražošanas staciju būvniecība un ekspluatācija, kas ražo siltumu/aukstumu tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot siltuma/aukstuma ražošanu no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.23. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (202), vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus (203), ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (204). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.25. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot atlikumsiltumu
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot atlikumsiltumu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros tiek ražots siltums/aukstums, izmantojot atlikumsiltumu. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||
|
Sūkņi un izmantotais aprīkojums, ko aptver ekodizaina un energomarķējuma prasības, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/1369, un Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas noteikumiem, un ir uzskatāmi par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5. ŪDENSAPGĀDE, KANALIZĀCIJA, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN REMEDIĀCIJA
5.1. Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Ūdensapgādes sistēma atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.2. Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana
Darbības apraksts
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana, tostarp mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām paredzētās ūdens savākšanas, attīrīšanas un sadales infrastruktūras atjaunošana. Šajā gadījumā būtiski nemainās savākto, attīrīto vai piegādāto ūdeņu tilpumplūsma.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Ūdensapgādes sistēmas atjaunošana dot iespēju uzlabot energoefektivitāti kādā no šādiem veidiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.3. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Centralizētu notekūdeņu sistēmu, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaišu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi (209). |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Padomes Direktīvā 91/271/EEK (210) vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos. Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu. Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/278/EEK (211) vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.4. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atjaunošana
Darbības apraksts
Centralizētu notekūdeņu sistēmu, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaišu atjaunošana. Šajā gadījumā būtiski nemainās savākto vai attīrīto notekūdeņu slodze vai tilpumplūsma notekūdeņu sistēmā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E37.00 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi (212). |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Direktīvā 91/271/EEK vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos. Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu. Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.5. Nebīstamo atkritumu savākšana un transportēšana avotā segregētās frakcijās
Darbības apraksts
Nebīstamo atkritumu dalīta savākšana un transportēšana avotā segregētās vai mistrotās frakcijās (213) ar mērķi sagatavot minētos atkritumus atkalizmantošanai vai reciklēšanai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E38.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Visus dalīti savāktos un transportētos nebīstamos atkritumus, kas ir segregēti avotā, ir paredzēts sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Dalīti savāktās atkritumu frakcijas atkritumu glabātavās un pārkrautuvēs netiek sajauktas ar citiem atkritumiem vai materiāliem ar atšķirīgām īpašībām. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
5.6. Notekūdeņu dūņu anaerobā noārdīšana
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas anaerobā noārdīšanā, kuras rezultātā tiek saražota biogāze vai ķimikālijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (214). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Ja iegūto digestātu paredzēts izmantot par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju, tā slāpekļa saturu (ar pielaides līmeni ± 25 %) paziņo pircējam vai par digestāta izvešanu atbildīgajai struktūrai. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.7. Bioatkritumu anaerobā noārdīšana
Darbības apraksts
Tādu specializētu staciju būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas dalīti savākto bioatkritumu (215) apstrādei anaerobā noārdīšanā, kuras rezultātā tiek saražota un izmantota biogāze un digestāts vai ķimikālijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.21 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (217). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Saražotais digestāts atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie attiecīgi komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5 (digestāts) vai Nr. 3 (komposts), vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju izmantotā digestāta slāpekļa saturu (ar pielaidi ± 25 %) paziņo pircējam vai par digestāta izvešanu atbildīgajai struktūrai. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.8. Bioatkritumu kompostēšana
Darbības apraksts
Tādu specializētu staciju būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas dalīti savākto bioatkritumu apstrādei kompostēšanā (aerobā noārdīšanā), kuras rezultātā tiek saražots un izmantots komposts (218).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.21 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Ja kompostēšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 75 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu aerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (219). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Objektā pastāv sistēma, kas nepieļauj infiltrāta nonākšanu pazemes ūdeņos. Saražotais komposts atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijas Nr. 3, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.9. Materiālu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās dalīti savāktās nebīstamo atkritumu plūsmas šķiro un pārstrādā otrreizējās izejvielās, izmantojot mehāniskas pārstrādes procesu (izņemot aizbēršanu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.32 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Darbības ietvaros vismaz 50 % (pēc masas) dalīti savākto, pārstrādāto nebīstamo atkritumu pārvērš otrreizējās izejvielās, kas ir piemērotas jaunmateriālu aizstāšanai ražošanas procesos. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.10. Poligonu gāzes uztveršana un izmantošana
Darbības apraksts
Poligonu (220) gāzes uztveršanai un izmantošanai vajadzīgās infrastruktūras ierīkošana un ekspluatācija pilnībā slēgtos poligonos vai poligonu nodalījumos, izmantojot jaunas vai papildu specializētas tehniskās iekārtas un aprīkojumu, kas uzstādīts poligona vai nodalījuma slēgšanas laikā vai pēc tā slēgšanas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E38.21 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Vecu poligonu pilnīga slēgšana un remediācija, kā arī apsaimniekošana pēc slēgšanas, ja ir ierīkota poligona gāzes uztveršanas sistēma, tiek veikta saskaņā ar šādiem noteikumiem:
|
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.11. CO2 transportēšana
Darbības apraksts
Uztvertā CO2 transportēšana, izmantojot visus transportēšanas veidus.
CO2 cauruļvadu būvniecība un ekspluatācija un gāzes tīklu pāraprīkošana, ja galvenais mērķis ir uztvertā CO2 integrēšana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.21 un H49.50, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša saimnieciska darbība ir veicinoša darbība saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.12. CO2 pastāvīga ģeoloģiskā uzglabāšana pazemē
Darbības apraksts
Uztvertā CO2 pastāvīga uzglabāšana piemērotās ģeoloģiskās formācijās pazemē.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E39.00 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Darbība atbilst Direktīvai 2009/31/EK. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6. TRANSPORTS
6.1. Starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi
Darbības apraksts
Pasažieru pārvadājumi, kā arī tiem nepieciešamā dzelzceļa ritošā sastāva iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, dzelzceļa maģistrāļu tīklos plašā ģeogrāfiskajā teritorijā, starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi un guļamvagonu vai restorānvagonu ekspluatācija, kas ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbības daļa.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.10, N77.39, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Ir ieviesti atkritumu apsaimniekošanas pasākumi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, jo īpaši apkopju laikā. |
||||
|
Lokomotīvju piedziņas motori un automotrišu piedziņas motori atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1628 (226) II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||
|
Neattiecas |
6.2. Dzelzceļa kravas pārvadājumi
Darbības apraksts
Kravas pārvadājumi, kā arī tiem nepieciešamā dzelzceļa ritošā sastāva iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, dzelzceļa maģistrāļu tīklos, kā arī pa tuvsatiksmes kravas dzelzceļiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.20 un N77.39, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Ir ieviesti atkritumu apsaimniekošanas pasākumi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, jo īpaši apkopju laikā. |
||||||||
|
Lokomotīvju piedziņas motori un automotrišu piedziņas motori atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||
|
Neattiecas |
6.3. Pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi
Darbības apraksts
Pilsētas un piepilsētas pasažieru transporta līdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto pasažieru pārvadājumos un pasažieru autopārvadājumos.
Ja runa ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tas ietver tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, kas pieder pie M2 vai M3 kategorijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/8582 4. panta 1. punktu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var ietvert dažādu sauszemes transporta veidu (piemēram, autobusu, tramvaju, trolejbusu, pazemes un estakādes dzelzceļu) izmantošanu. Darbība ietver arī transporta līnijas no pilsētas uz lidostu vai no pilsētas uz staciju, kā arī funikulieru un gaisa trošu ceļu ekspluatāciju, ja tie ir daļa no pilsētas vai piepilsētas satiksmes sistēmām.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī regulārus tālsatiksmes autobusu reisus, čarterreisus, ekskursijas un citus neregulārus autobusu pārvadājumus, eksprestransportu uz lidostu (tostarp lidostu teritorijā), pārvadājumus ar skolas autobusiem un citiem pasažieru pārvadāšanai domātiem autobusiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.31, H49.3.9, N77.39 un N77.11, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Darbība atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši tajos esošās kritiski svarīgās izejvielas). |
||||
|
M kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/740 (231) noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro VI posms) par lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009. |
||||
|
Neattiecas |
6.4. Personiskās mobilitātes ierīču ekspluatācija, veloloģistika
Darbības apraksts
Tādu personiskās mobilitātes vai transporta ierīču pārdošana, iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija. Te ietilpst kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar (kravas) velosipēdiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši N77.11 un N77.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši tajos esošās kritiski svarīgās izejvielas). |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Neattiecas |
6.5. Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un mazas noslodzes komerciālajiem transportlīdzekļiem
Darbības apraksts
Tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, kuri pieder pie M1 (232), N1 (233) kategorijas, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (234) darbības jomā, vai pie L kategorijas (divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļi un kvadricikli) (235).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.32, H49.39 un N77.11, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
Darbība atbilst šādiem kritērijiem:
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi atbilst abiem šiem kritērijiem:
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||
|
Transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro 6 posms) par mazas noslodzes transportlīdzekļu emisijām (237), kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Transportlīdzekļi atbilst emisiju robežvērtībām, kas “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (238) pielikuma 2. tabulā. M un N kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Transportlīdzekļi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 540/2014 (239). |
||||||||
|
Neattiecas |
6.6. Kravas autopārvadājumu pakalpojumi
Darbības apraksts
Tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, kas pieder pie N1, N2 (240) vai N3 (241) kategorijas un ko aptver EURO VI (242) E posma vai nākamā posma noteikumi, un ko izmanto kravas autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.4.1, H53.10, H53.20 un N77.12, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, 1. punkta b) apakšpunktā vai 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||
|
|||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||
|
N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi atbilst abiem šiem kritērijiem:
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||||||||
|
M un N kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro VI posms) par lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijām (244), kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009. Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014. |
||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.7. Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu H50.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||
|
Kuģu motori atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||
|
Neattiecas |
6.8. Kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto kravas pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu H50.4 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||
|
Kuģi atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||||||
|
Neattiecas |
6.9. Iekšzemes ūdensceļos izmantoto pasažieru un kravas kuģu pāraprīkošana
Darbības apraksts
Tādu kuģu pāraprīkošana un modernizācija, ko izmanto pasažieru un kravas pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.4, H50.30 un C33.15, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. |
||||
|
Kuģi atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||
|
Neattiecas |
6.10. Kuģi, ko izmanto kravas pārvadājumos jūrā un piekrastes ūdeņos, ostas operācijās un palīgdarbībās
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, fraktēšana (ar apkalpi un bez tās) un ekspluatācija, kas paredzēti un aprīkoti tikai kravas vai arī kravas un pasažieru pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos neatkarīgi no tā, vai tie ir plānoti reisi vai nē. Ostas operācijās un palīgdarbībās nepieciešamo kuģu — piemēram, velkoņu, pietauvošanas kuģu, loču kuģu, glābšanas kuģu un ledlaužu — iegāde, finansēšana, noma un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.2, H52.22 un N77.34, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1257/2013 (249) prasībām par bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2016/2323 (250). Darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/883 (251) attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar 1973. gada 2. novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (SJO MARPOL konvencija) V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||||||||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/802 (252) un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam (253). Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (254). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam (255). Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (256). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (257). |
||||||||||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (258). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (259). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.11. Pasažieru pārvadājumi jūrā un piekrastes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, fraktēšana (ar apkalpi un bez tās) un ekspluatācija, kas paredzēti un aprīkoti pasažieru pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos neatkarīgi no tā, vai tie ir plānoti reisi vai nē. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī prāmju, ūdens taksometru un ekskursiju, kruīzu un izbraukumu kuģu un laivu darbību.
Darbību var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.10, N77.21 un N77.34, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība neatbilst šīs iedaļas a) apakšpunktā norādītajam būtiskas sekmēšanas kritērijam, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā veicinošā darbība, ja tā atbilst pārējiem šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
Darbība atbilst vienam vai vairākiem no šiem kritērijiem:
|
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām par bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Īstenošanas Lēmumu 2016/2323. Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar SJO MARPOL konvencijas V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (263). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (264). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (265). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (266). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.12. Jūras un piekrastes ūdeņos izmantoto kravas un pasažieru kuģu pāraprīkošana
Darbības apraksts
Tādu kuģu pāraprīkošana un modernizācija, kas paredzēti un aprīkoti pasažieru vai kravas pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos, un ostas operācijās un palīgdarbībās nepieciešamo kuģu — piemēram, velkoņu, pietauvošanas kuģu, loču kuģu, glābšanas kuģu un ledlaužu —pāraprīkošana un modernizācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem H50.10, H50.2, H52.22, C33.15, N77.21 un N.77.34 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām par bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2016/2323. Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar SJO MARPOL konvencijas V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (267). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (268). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (269). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (270). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.13. Personiskās mobilitātes infrastruktūra, veloloģistika
Darbības apraksts
Personiskajai mobilitātei domātas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, uzturēšana un ekspluatācija, tostarp ceļu, automaģistrāļu, tiltu un tuneļu un citas gājējiem un velosipēdiem (ar vai bez elektriskās palīgsistēmas) paredzētas infrastruktūras būvniecība.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.12, F43.21, F71.1 un F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Uzbūvētā un ekspluatētā infrastruktūra kalpo personiskajai mobilitātei vai veloloģistikai: ietves, veloceliņi un gājēju zonas, personiskās mobilitātes ierīcēm domātas elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes iekārtas. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK (271) izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (272). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.14. Dzelzceļa transporta infrastruktūra
Darbības apraksts
Dzelzceļu un metro, kā arī tiltu un tuneļu, staciju, termināļu, dzelzceļa apkalpes vietu (273), drošības sistēmu un satiksmes vadības sistēmu būvniecība, modernizācija, ekspluatācija un uzturēšana, tostarp arhitektūras pakalpojumi, inženiertehniskie pakalpojumi, rasēšanas pakalpojumi, ēku inspicēšanas pakalpojumi un uzmērīšanas un kartēšanas pakalpojumi un tamlīdzīgi, kā arī visu veidu materiālu un produktu fiziskā, ķīmiskā un cita veida analītiskā testēšana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.12, F42.13, M71.12, M71.20, F43.21 un H52.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (276). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||
|
Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā skartās teritorijas jutīgumu, jo īpaši skarto iedzīvotāju skaita ziņā, infrastruktūras izmantošanas radīto troksni un vibrācijas mazina, izveidojot vaļējas tranšejas, barjersienas vai citus pasākumus, un nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/49/EK (277). Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.15. Mazoglekļa autotransportam un sabiedriskajam transportam paredzēta infrastruktūra
Darbības apraksts
Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, ekspluatācija un uzturēšana, kas ir nepieciešama mazoglekļa autotransporta ekspluatācijai bez izpūtēja CO2 emisijām, kā arī pārkraušanai un pilsētas transporta ekspluatācijai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.13, F71.1 un F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (278). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||
|
Attiecīgā gadījumā infrastruktūras izmantošanas radīto troksni un vibrācijas mazina, ieviešot vaļējas tranšejas, barjersienas vai citus pasākumus, un nodrošinot atbilstību Direktīvai 2002/49/EK. Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā augu segas uzturēšana autotransporta infrastruktūras tuvumā nodrošina, ka neizplatās invazīvās sugas. Ir īstenoti ietekmes mazināšanas pasākumi, lai izvairītos no sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem. |
6.16. Mazoglekļa ūdenstransportam paredzēta infrastruktūra
Darbības apraksts
Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, ekspluatācija un uzturēšana, kas ir nepieciešama vai nu kuģu ekspluatācijai bez izpūtēja CO2 emisijām, vai pašas ostas operācijām, vai pārkraušanai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.91, F71.1 vai F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (279). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, vibrāciju, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.17. Mazoglekļa lidostu infrastruktūra
Darbības apraksts
Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, uzturēšana un ekspluatācija, kas ir nepieciešama vai nu gaisa kuģu ekspluatācijai bez nekādām izpūtēja CO2 emisijām, vai pašas lidostas operācijām, vai zemes elektroenerģijas un kondicionēta gaisa padevei stacionāriem gaisa kuģiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41.20 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Saimnieciskā darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (280). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, vibrāciju, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
7. BŪVNIECĪBA UN NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS
7.1. Jaunu ēku būvniecība
Darbības apraksts
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības projektu izstrāde, sakopojot finansiālos, tehniskos un fiziskos resursus, lai īstenotu būvniecības projektus vēlākai pārdošanai, kā arī būvētu pabeigtas dzīvojamās vai nedzīvojamās ēkas vai nu par saviem līdzekļiem pārdošanai, vai par atlīdzību, vai uz līguma pamata.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41.1 un F41.2, kā arī F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Jaunu ēku būvniecība.
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Ja ir uzstādītas tālāk uzskaitītās ierīces (izņemot dzīvojamo ēku vienībās), to specifisko ūdens patēriņu apliecina ražojuma datu lapas, ēkas sertifikācija vai Savienībā pastāvošs ražojuma marķējums saskaņā ar šī pielikuma E papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām:
Lai novērstu būvlaukuma ietekmi, darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (287). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. Ēku projektēšanā un būvniecībā ir ievēroti apritīguma principi, un, atsaucoties uz ISO 20887 (288) vai citiem standartiem, pēc kuriem novērtē ēku demontējamību vai pielāgojamību, var pierādīt, ka ēkas ir projektētas un būvētas tā, lai būtu resursefektīvākas, pielāgojamākas, elastīgākas un demontējamākas un līdz ar to nodrošinātu atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||
|
Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem (289), izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516 (290) un ISO 16000-3:2011 (291) vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm (292)). Ja jaunā būve atrodas potenciāli kontaminētā vietā (degradētā teritorijā), vieta ir izpētīta, vai tajā nav potenciālu kontaminantu, piemēram, izmantojot ISO 18400 standartu (293). Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Jaunā celtne nav būvēta uz šādas zemes:
|
7.2. Esošu ēku renovācija
Darbības apraksts
Būvdarbi un inženiertehniskie būvdarbi vai to sagatavošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41 un F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Ēku renovācija atbilst prasībām, kas piemērojamas nozīmīgai renovācijai (298). Alternatīvā kārtā, pateicoties renovācijai, primārās enerģijas pieprasījums (PED) samazinās par vismaz 30 % (299). |
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Ja renovācijas darbu gaitā ir uzstādītas tālāk uzskaitītās ierīces (izņemot renovācijas darbus dzīvojamo ēku vienībās), to specifisko ūdens patēriņu apliecina ražojuma datu lapas, ēkas sertifikācija vai Savienībā pastāvošs ražojuma marķējums saskaņā ar šī pielikuma E papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām:
|
||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (300). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. Ēku projektēšanā un būvniecībā ir ievēroti apritīguma principi, un, atsaucoties uz ISO 20887 (301) vai citiem standartiem, pēc kuriem novērtē ēku demontējamību vai pielāgojamību, var pierādīt, ka ēkas ir projektētas un būvētas tā, lai būtu resursefektīvākas, pielāgojamākas, elastīgākas un demontējamākas un līdz ar to nodrošinātu atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||
|
Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ēku renovācijā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem (302), izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516 un ISO 16000-3:2011 (303) vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm (304)). Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||
|
Neattiecas |
7.3. Energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts
Darbības apraksts
Individuāli renovācijas pasākumi, proti, energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope vai remonts.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27, C28, S95.21, S95.22, C33.12, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||
Darbība ir viens no šādiem individuāliem pasākumiem, ja tie atbilst minimālajām prasībām, kas atsevišķiem komponentiem un sistēmām noteiktas piemērojamajos valsts pasākumos, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES, un attiecīgā gadījumā pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem:
|
|||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||
|
Būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja esošai ēkas norobežojošai konstrukcijai tiek uzlikta siltumizolācija, ēku saskaņā ar valsts tiesību aktiem apseko kompetents speciālists, kas ir apmācīts azbesta apsekošanā. Jebkāda tāda izolācijas materiāla noņemšanu, kas satur vai varētu saturēt azbestu, izolācijas plātņu, flīžu un citu azbestu saturošu materiālu laušanu, mehānisku urbšanu, skrūvēšanu vai noņemšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgi apmācīti darbinieki, kuru veselību novēro pirms darbiem, to laikā un pēc tam. |
||||||||||||
|
Neattiecas |
7.4. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās (un ēkām piesaistītās stāvvietās)
Darbības apraksts
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās un ēkām piesaistītās stāvvietās.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27 vai C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts. |
|||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
||
|
Neattiecas |
7.5. Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts
Darbības apraksts
Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||
Darbība ir viens no šiem atsevišķajiem pasākumiem:
|
|||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Neattiecas |
||||||||
|
Neattiecas |
7.6. Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts
Darbības apraksts
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts objektā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27 vai C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||
Darbība ir viens no šiem atsevišķajiem pasākumiem, ja tehnoloģijas uzstāda uz vietas kā ēkas inženiertehniskās sistēmas:
|
|||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.7. Ēku iegāde un turēšana īpašumā
Darbības apraksts
Nekustamā īpašuma iegāde un šī nekustamā īpašuma turēšana īpašumā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu L68 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
|
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Neattiecas |
8. INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA
8.1. Datu apstrāde, mitināšana un ar to saistītās darbības
Darbības apraksts
Datu glabāšana, manipulēšana, pārvaldība, pārvietošana, kontrole, attēlošana, komutācija, apmaiņa, pārraide vai apstrāde, izmantojot datu centrus (306), tostarp perifērdatošanu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J63.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||
|
|||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||
|
Izmantotās ierīces atbilst Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz serveriem un datu glabāšanas ražojumiem. Izmantotās ierīces nesatur Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES (309) 2. pielikumā uzskaitītās ierobežotās vielas, izņemot gadījumus, kad koncentrācijas vērtības (pēc masas) homogēnos materiālos nepārsniedz minētajā pielikumā norādītās maksimālās vērtības. Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina elektrisko un elektronisko ierīču maksimālu reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar reciklēšanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. Darbmūža beigās ierīci sagatavo atkalizmantošanas, atgūšanas vai reciklēšanas operācijām vai tā tiek pienācīgi apstrādāta, tostarp no tās tiek izsūknēti visi šķidrumi un tā tiek selektīvi apstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (310) VII pielikumu. |
||||||
|
Neattiecas |
||||||
|
Neattiecas |
8.2. Datvirzīti SEG emisiju samazināšanas risinājumi
Darbības apraksts
Tādu IKT risinājumu izstrāde vai izmantošana, kuru mērķis ir datu vākšana, pārraide, glabāšana, modelēšana un izmantošana, ja šo darbību galvenais mērķis ir nodrošināt tādus datus un analītiku, kas ļauj samazināt SEG emisijas. Šādi IKT risinājumi cita starpā var izmantot decentralizētu tehnoloģiju (t.i., sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju), lietu internetu, 5G un mākslīgo intelektu. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši J61, J62 un J63.11, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||
|
|||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Izmantotās ierīces atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz serveriem un datu glabāšanas ražojumiem. Izmantotās ierīces nesatur Direktīvas 2011/65/ES 2. pielikumā uzskaitītās ierobežotās vielas, izņemot gadījumus, kad koncentrācijas vērtības (pēc masas) homogēnos materiālos nepārsniedz minētajā pielikumā norādītās vērtības. Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina elektrisko un elektronisko ierīču maksimālu reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar reciklēšanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. Darbmūža beigās ierīci sagatavo atkalizmantošanas, atgūšanas vai reciklēšanas operācijām vai tā tiek pienācīgi apstrādāta, tostarp no tās tiek izsūknēti visi šķidrumi un tā tiek selektīvi apstrādāta saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES VII pielikumu. |
||||
|
Neattiecas |
||||
|
Neattiecas |
9. PROFESIONĀLĀS, ZINĀTNISKĀS UN TEHNISKĀS DARBĪBAS
9.1. Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija
Darbības apraksts
Tādu SEG emisiju samazināšanai, novēršanai vai piesaistīšanai veltītu risinājumu, procesu, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības modeļu un citu produktu pētniecība, lietišķie pētījumi un eksperimentālā izstrāde, kuru spēja samazināt, piesaistīt vai novērst aptverto saimniecisko darbību SEG emisijas ir vismaz demonstrēta relevantajā vidē un kuri atbilst vismaz 6. tehnoloģiju gatavības līmenim (314).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši ar M71.1.2 un M72.1, vai, ja pētniecība ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, attiecībā uz kurām šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, citās šā pielikuma iedaļās norādītie NACE kodi, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||
|
Pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai, tiek novērtēti un risināti, ņemot vērā Regulas (ES) 2020/852 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā apskatītos potenciālā būtiskā kaitējuma veidus. |
||||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var būtiski palielināt piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī un zemē, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var apdraudēt ekosistēmu labu stāvoli vai noturību vai dzīvotņu un sugu (t. sk. Savienības nozīmes) saglabāšanās stāvokli, tiek novērtēti un risināti. |
9.2. Pētniecība, izstrāde un inovācija saistībā ar CO2 uztveršanu tieši no gaisa
Darbības apraksts
Atmosfērā esošā CO2 uztveršanai no gaisa veltītu risinājumu, procesu, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības modeļu un citu produktu pētniecība, lietišķie pētījumi un eksperimentālā izstrāde.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši M71.1.2 un M72.1, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai, tiek novērtēti un risināti, ņemot vērā Regulas (ES) 2020/852 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā apskatītos potenciālā būtiskā kaitējuma veidus. |
||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var būtiski palielināt piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī un zemē, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var apdraudēt ekosistēmu labu stāvoli vai noturību vai dzīvotņu un sugu (t. sk. Savienības nozīmes) saglabāšanās stāvokli, tiek novērtēti un risināti. |
9.3. Profesionālie pakalpojumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti
Darbības apraksts
Profesionālie pakalpojumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu M71 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||
Darbība ir viena no šīm:
|
|||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||
|
Neattiecas |
(1) Meža izveidošana, to stādot vai apzināti sējot zemē, kam iepriekš bijis cits izmantojums, nozīmē zemes izmantošanas veida maiņu no nemeža zemes uz meža zemi (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(2) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(3) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(4) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(5) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā, ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (OV L 227, 31.7.2014., 1. lpp.).
(7) Forest Europe Pan-European Guidelines for Afforestation and Reforestation with a special focus on the provisions of the UNFCCC, ko 2008. gada 12. un 13. novembrī pieņēma Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE) ekspertu līmeņa sanāksmē un 2008. gada 4. novembrī Eiropas Bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības stratēģijas (PEBLDS) birojs PEBLDS Padomes vārdā (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/other_meetings/2008/Geneva/Guidelines_Aff_Ref_ADOPTED.pdf).
(8) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
(10) 2019. gada precizējums 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/).
(11) Meža teritorija, ko paredzēts saglabāt kā mežu un ko nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(12) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK ( 2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).
(15) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).
(17) Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (OV L 63, 6.3.2003., 29. lpp.).
(18) Minamatas konvencija par dzīvsudrabu (OV L 142, 2.6.2017., 6. lpp.).
(19) Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 297, 31.10.1988., 21. lpp.).
(20) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(21) Meža atjaunošana ietver:
— |
atveseļošanu, proti, vēlamo sugu, struktūru vai procesu atjaunošanu esošā ekosistēmā; |
— |
rekonstrukciju, proti, autohtonu augu atjaunošanu zemē, kura tiek izmantota citiem mērķiem; |
— |
pārgūšanu, proti, tādas stipri degradētas zemes atjaunošanu, kurā nav nekādas veģetācijas; |
— |
aizstāšanu (pats radikālākais paņēmiens), proti, strauju klimata pārmaiņu apstākļos konkrētajai vietai slikti pielāgojušās un migrētnespējīgas sugas tiek aizstātas ar introducētām sugām, |
Forest restoration module. In Sustainable Forest Management (SFM) Toolbox: (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/sustainable-forest-management/toolbox/modules/forest-restoration/basic-knowledge/en/).
(22) Ekoloģiskā atjaunošana (arī ekosistēmu atjaunošana):
— |
process, kura gaitā ekosistēma atgriežas pie savas dabiskās struktūras un funkcijas, kāda tā bija pirms iztraucējuma; |
— |
process, kura gaitā palīdz atkopt degradētu, iedragātu vai iznīcinātu ekosistēmu; |
— |
process, kura gaitā teritorija tiek tīši pārveidota, lai izveidotu definētu, atohtonu ekosistēmu. Procesa mērķis ir emulēt specificētās ekosistēmas struktūru, funkciju, daudzveidību un dinamiku; |
— |
cilvēka iejaukšanās [..] ar mērķi paātrināt iedragāto dzīvotņu atkopšanos vai panākt ekosistēmas atgriešanos iespējami tuvāk stāvoklim pirms iztraucējuma, |
Most used definitions/descriptions of key terms related to ecosystem restoration. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 11. Pušu konference, 2012. UNEP/CBD/COP/11/INF/19 (4.6.2021. versija: https://www.cbd.int/doc/meetings/cop/cop-11/information/cop-11-inf-19-en.pdf).
(23) Meža atveseļošana ir process, kura gaitā tiek atjaunota meža kapacitāte atkal nodrošināt preces un pakalpojumus, tomēr atveseļota meža stāvoklis nav identisks tā stāvoklim pirms degradācijas,
Most used definitions/descriptions of key terms related to ecosystem restoration. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 11. Pušu konference, 2012. UNEP/CBD/COP/11/INF/19 (4.6.2021. versija: https://www.cbd.int/doc/meetings/cop/cop-11/information/cop-11-inf-19-en.pdf).
(24) (4.6.2021. versija: https://www.cbd.int/convention/text/).
(25) Meža atkārtota ierīkošana, apstādot un/vai apzināti apsējot zemi, kas klasificēta kā mežs,
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(26) Mežs, ko galvenokārt veido koki, kas izauguši dabiskas reģenerācijas rezultātā.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(27) Ekstrēms laikapstākļu notikums ir konkrētā vietā un sezonā reti sastopams notikums. Apzīmējums “reti” tiek definēts dažādi, bet ekstrēms laikapstākļu notikums parasti ir tik rets vai retāks kā pēc novērojumiem aplēstas varbūtību blīvuma funkcijas 10. vai 90. procentile. Pēc definīcijas tā saukto ekstrēmo laikapstākļu raksturlielumi absolūtā izteiksmē katrā vietā var atšķirties. Ja ekstrēmu laikapstākļu režīms ilgst kādu laiku, piemēram, sezonu, to var klasificēt par ekstrēmu klimatisku notikumu, jo īpaši tad, ja tas dod vidējo vai kopējo vērtību, kas pati par sevi ir ekstrēma (piemēram, sausums vai spēcīgas lietusgāzes sezonas laikā). Sk. IPCC, 2018: Annex I: Glossary (4.6.2021. versija: https://www.ipcc.ch/sr15/chapter/glossary/).
(28) Jebkāds nekontrolēts veģetācijas ugunsgrēks, kas prasa pieņemt lēmumu vai rīkoties, lai to apslāpētu, 2012. gada Eiropas Dabas ugunsgrēku un meža ugunsgrēku glosārijs (European Glossary for wildfires and forest fires), kas izstrādāts Eiropas Meža ugunsgrēku tīkla (EUFOFINET) projektā programmas INTERREG IVC ietvaros (4.6.2021. versija: https://www.ctif.org/index.php/library/european-glossary-wildfires-and-forest-fires).
(29) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(30) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(31) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā, ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(32) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf ).
(33) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija: https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(34) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(35) 2019. gada precizējums 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/).
(36) Meža teritorija, ko paredzēts saglabāt kā mežu un ko nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,
(FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(37) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(38) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(39) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(40) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(41) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā, ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(42) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf).
(43) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija: https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(44) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(45) 2019. gada precizējums 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/).
(46) Meža teritorija, ko paredzēts saglabāt kā mežu un ko nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,
(FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(47) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(48) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(49) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(50) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(51) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(52) Primārais paredzētais apsaimniekošanas mērķis, kas noteikts apsaimniekošanas struktūrvienībai (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(53) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir augsnes un ūdens aizsardzība. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(54) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir biodaudzveidības saglabāšana. Tai skaitā, bet ne tikai, teritorijas, kas paredzētas biodaudzveidības saglabāšanai aizsargājamās teritorijās. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(55) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir sociālie pakalpojumi. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf)
(56) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf)
(57) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija: https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(58) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(59) 2019. gada precizējums 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/).
(60) Meža teritorija, ko paredzēts saglabāt kā mežu un ko nedrīkst pārvērst citādi izmantojamā zemē,
(FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(61) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(62) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(63) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(64) Mitrāji ietver dažādas iekšzemes dzīvotnes, piemēram, purvus, mitros zālājus un kūdrājus, palienes, upes un ezerus, un piekrastes teritorijas, piemēram, sāļos purvus (solončakus), mangroves, vatus (teritorijas, kas applūst paisumā un nožūst bēgumā) un jūraszāļu audzes, koraļļu rifus un citas jūras teritorijas, kuras bēguma laikā neatrodas dziļāk par sešiem metriem zem ūdens, kā arī mākslīgi radītus mitrājus, piemēram, dambjus, ūdenstilpnes, rīsa laukus, kā arī notekūdeņu attīrīšanas baseinus un dīķus. An Introduction to the Ramsar Convention on Wetlands, 7. red. (iepriekš The Ramsar Convention Manual). Rāmsaras konvencijas sekretariāts, Glande, Šveice.
(65) Kūdrāji ir ekosistēmas ar kūdras augsni. Kūdras sastāvā vismaz 30 % ir mirušu, daļēji sadalījušos augu atlieku, kas in situ akumulējušās pārlieka mitruma un bieži vien skābuma apstākļos. Rezolūcija XIII.12 Guidance on identifying peatlands as Wetlands of International Importance (Ramsar Sites) for global climate change regulation as an additional argument to existing Ramsar criteria, Rāmsaras konvencija, pieņemts 2018. gada 21.-29. oktobrī.
(66) Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (4.6.2021. versija: https://www.ramsar.org/sites/default/files/documents/library/current_convention_text_e.pdf).
(67) Komisijas 1995. gada 29. maija Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par mitrāju racionālu izmantošanu un saglabāšanu, COM(95) 189 galīgā redakcija.
(68) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 691/2011 ( 2011. gada 6. jūlijs ) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp.).
(69) Rāmsaras konvencija (2002). Mitrāju apsaimniekošanas principi un vadlīnijas. Pieņemti ar Rāmsaras konvencijas Rezolūciju VIII.16 (2002) (4.6.2021. versija: https://www.ramsar.org/sites/default/files/documents/pdf/guide/guide-restoration.pdf).
(70) Rāmsaras konvencija (2002). Rezolūcija VIII.14. Rāmsaras konvencijas teritoriju un citu mitrāju apsaimniekošanas jaunās vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.ramsar.org/sites/default/files/documents/pdf/res/key_res_viii_14_e.pdf).
(71) 2019. gada precizējums 2006. gada IPCC vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/).
(72) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(73) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(74) Attiecībā uz j) –m) punktu ar pāraprīkošanu saistītie kritēriji ir apskatīti šā pielikuma 6.9. un 6.12. iedaļā.
(75) Kā minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(76) Kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktā.
(77) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).
(78) Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).
(79) Līdz 2022. gada 31. decembrim — EURO VI E posms, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 595/2009.
(80) Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
(81) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).
(82) Kā definēts 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
(83) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
(84) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
(85) Energoefektivitātes operacionālais rādītājs tiek definēts kā emitētā CO2 masas attiecība pret pārvadāšanas darba vienību. Tā ir reprezentatīva vērtība, kas raksturo kuģa darbības energoefektivitāti nepārtrauktā periodā un atspoguļo kuģa vispārējo komercdarbības modeli. Norādījumi par to, kā aprēķināt šo rādītāju, ir sniegti SJO dokumentā MEPC.1/Circ. 684.
(86) Projektētās energoefektivitātes indekss (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/fr/MediaCentre/HotTopics/GHG/Pages/EEDI.aspx).
(87) EEDI prasības, kas piemērojamas no 2022. gada 1. aprīļa saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 74. sesijā panākto vienošanos.
(88) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(89) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(90) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).
(91) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK ( 2006. gada 6. septembris ) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).
(92) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(93) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(94) Attiecīgā gadījumā U vērtību aprēķina saskaņā ar piemērojamiem standartiem, piem., EN ISO 10077-1:2017 (logi un durvis), EN ISO 12631:2017 (piekārtās fasādes) un EN ISO 6946:2017 (citas būvdetaļas un būvelementi).
(95) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).
(96) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OJ L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
(97) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(98) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(99) Aprēķināts saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).
(100) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā ((t CO2 ekv./t), kas norādīts pielikumā Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2021/447 (2021. gada 12. marts), ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu (OV L 87, 15.3.2021., 29. lpp.).
(101) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(102) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā ((t CO2 ekv./t), kas attiecībā uz pelēko cementu norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā, kurš pareizināts ar klinkera/cementa attiecību, kas ir 0,65.
(103) Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/163/ES (2013. gada 26. marts), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 100, 9.4.2013., 1. lpp.).
(104) Skatīt Atsauces dokumentu par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz ekonomiku un šķērsvidisko ietekmi (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/ecm_bref_0706.pdf).
(105) Vienota robežvērtība, ko veido tiešo un netiešo emisiju summa, kas aprēķināta kā vidējā vērtība no labākajiem 10 % iekārtu, pamatojoties uz datiem, kuri ievākti, nosakot ES ETS rūpniecības līmeņatzīmes 2021.–2026. gada periodam, un kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK noteikto līmeņatzīmju noteikšanas metodiku, un kam pieskaitīts “klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas” kritērijs attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu (100 g CO2e/kWh), kas pareizināts ar alumīnija ražošanas vidējo energoefektivitāti (15,5 MWh/t Al).
(106) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(107) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(108) Saražotais alumīnijs ir neapstrādāts neleģēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzes ceļā.
(109) Netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, ražojot elektroenerģiju, kuru izmanto primārā alumīnija ražošanā.
(110) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1032 (2016. gada 13. jūnijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu (OV L 174, 30.6.2016., 32. lpp.).
(111) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(112) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(113) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(114) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(115) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(116) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(117) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(118) Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/135/ES (2012. gada 28. februāris), ar ko nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām dzelzs un tērauda ražošanā (OV L 70, 8.3.2012., 63. lpp.).
(119) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(120) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(121) Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/732/ES (2013. gada 9. decembris), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 332, 11.12.2013., 34. lpp.).
(122) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902 (2016. gada 30. maijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (OV L 152, 9.6.2016., 23. lpp.).
(123) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/738/ES (2014. gada 9. oktobris), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par minerāleļļas un gāzes pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 307, 28.10.2014., 38. lpp.).
(124) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(125) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(126) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic-s_bref_0907.pdf).
(127) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(128) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(129) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(130) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic-s_bref_0907.pdf).
(131) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(132) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(133) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(134) Īstenošanas lēmums 2013/732/ES.
(135) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(136) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(137) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(138) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(139) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(140) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(141) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(142) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(143) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(144) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(145) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2117 (2017. gada 21. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu (OV L 323, 7.12.2017., 1. lpp.).
(146) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(147) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic_aaf.pdf).
(148) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(149) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(150) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(151) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic_aaf.pdf).
(152) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(153) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(154) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(155) Atjaunīgie ievadmateriāli ir biomasa, rūpnieciskie bioatkritumi vai sadzīves bioatkritumi.
(156) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem polimēru ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/pol_bref_0807.pdf).
(157) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(158) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(159) Komisijas Lēmums (ES) 2017/848 (2017. gada 17. maijs), ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (OV L 125, 18.5.2017., 43. lpp.).
(160) Praktiski norādījumi, kā izpildīt šo kritēriju, atrodami Eiropas Komisijas paziņojumā C(2020) 7730 final “ Vadlīnijas par vēja enerģijas projektiem un ES dabas aizsardzības tiesību aktiem” (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/wind_farms_en.pdf).
(161) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
(162) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(163) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(164) Publiski pieejams tiešsaistes rīks, ko ir izstrādājusi Starptautiskā hidroenerģijas asociācija sadarbībā ar UNESCO Globālo vides pārmaiņu katedru (4.6.2021. versija: https://www.hydropower.org/gres).
(165) Praktiskie norādījumi ir ietverti Komisijas paziņojumā C/2018/2619 “Vadlīnijas par prasībām hidroenerģijas jomā saistībā ar ES dabas aizsardzības tiesību aktiem” (OV C 213, 18.6.2018., 1. lpp.).
(166) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris), par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.).
(167) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
(168) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(169) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(170) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (OV L 212, 17.8.2017., 1. lpp.).
(171) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).
(172) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(173) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012, 1. lpp.).
(174) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(175) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(176) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(177) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147 (2018. gada 10. augusts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (OV L 208, 17.8.2018., 38. lpp.).
(178) Komisijas Regula (ES) Nr. 548/2014 (2014. gada 21. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz maziem, vidējiem un lieliem spēka transformatoriem (OV L 152, 22.5.2014., 1. lpp.).
(179) CEI EN 50588-1 Vidēji spēka transformatori, kuri paredzēti 50 Hz un kuru iekārtas augstākais spriegums nepārsniedz 36 kV.
(180) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158/125, 14.6.2019.),
(181) Environmental, Health, and Safety (EHS) Guidelines, 2007. gada 30. aprīlis (4.6.2021. versija: https://www.ifc.org/wps/wcm/connect/29f5137d-6e17-4660-b1f9-02bf561935e5/Final%2B-%2BGeneral%2BEHS%2BGuidelines.pdf?MOD=AJPERES&CVID=jOWim3p).
(182) Padomes Ieteikums EK (1999. gada 12. jūlijs) par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību (1999/519/EK) (OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.).
(183) ICNIRP 1998. gada Pamatnostādnes par laikā mainīgu elektrisko, magnētisko un elektromagnētisko lauku (līdz 300 ghz) iedarbības ierobežošanu (4.6.2021. versija: https://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPemfgdl.pdf).
(184) Praktiski norādījumi šā kritērija īstenošanai ir ietverti Eiropas Komisijas paziņojumā C(2018)2620 “Energopārvades infrastruktūra un ES tiesību akti dabas aizsardzības jomā” (OV C 213, 18.6.2018., 62. lpp.).
(185) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES ( 2012. gada 4. jūlijs ) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).
(186) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(187) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK ( 2009. gada 21. oktobris ), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).
(188) Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2012 ( 2012. gada 6. marts ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem (OV L 72, 10.3.2012., 7. lpp.), Komisijas Regula (ES) Nr. 813/2013 ( 2013. gada 2. augusts ), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.) un Komisijas Regula (ES) 2016/2281 (2016. gada 30. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem (OV L 346, 20.12.2016., 1. lpp.).
(189) Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2012 (2012. gada 6. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem (OV L 72, 10.3.2012., 7. lpp.).
(190) Koģenerācija ir definēta Direktīvas 2012/27/EK 2. panta 30. punktā.
(191) Koģenerācija ir definēta Direktīvas 2012/27/EK 2. panta 30. punktā.
(192) Koģenerācija ir definēta Direktīvas 2012/27/EK 2. panta 30. punktā.
(193) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(194) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(195) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(196) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(197) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(198) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(199) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(200) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(201) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(202) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(203) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(204) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(205) Infrastruktūras noplūžu indeksu (ILI) aprēķina, pašreizējos faktiskos gada zudumus (CARL) dalot ar neizbēgamajiem faktiskajiem gada zudumiem (UARL): Pašreizējie faktiskie gada zudumi (CARL) ir faktiskie ūdens zudumi sadales tīklā (t.i., ūdens, kas nav piegādāts galalietotājiem). Neizbēgamie faktiskie gada zudumi (UARL) nozīmē, ka ūdens sadales tīklā allaž būs kādas noplūdes. UARL aprēķina, balstoties uz tādiem faktoriem kā tīkla garums, pieslēgumu skaits un tas, pie kāda spiediena tīkls tiek ekspluatēts.
(206) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).
(207) Infrastruktūras noplūžu indeksu (ILI) aprēķina, pašreizējos faktiskos gada zudumus (CARL) dalot ar neizbēgamajiem faktiskajiem gada zudumiem (UARL): Pašreizējie faktiskie gada zudumi (CARL) ir faktiskie ūdens zudumi sadales tīklā (t.i., ūdens, kas nav piegādāts galalietotājiem). Neizbēgamie faktiskie gada zudumi (UARL) nozīmē, ka ūdens sadales tīklā allaž būs kādas noplūdes. UARL aprēķina, balstoties uz tādiem faktoriem kā tīkla garums, pieslēgumu skaits un tas, pie kāda spiediena tīkls tiek ekspluatēts.
(208) Piemēram, saskaņā ar IPCC vadlīnijām attiecībā uz nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem notekūdeņu attīrīšanas jomā (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/5_Volume5/19R_V5_6_Ch06_Wastewater.pdf).
(209) Kā norādīts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).
(210) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
(211) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).
(212) Kā norādīts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).
(213) Savienībā darbība notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.) 10. panta 3. punktu un ar valsts tiesību aktiem un atkritumu apsaimniekošanas plāniem.
(214) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(215) Definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā.
(216) Definēti Direktīvas (ES) 2008/2018 2. panta 40. punktā.
(217) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(218) Definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā.
(219) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(220) “Atkritumu poligons” ir definēts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem 2. panta g) punktā (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
(221) Kā noteikts Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 3. punktā.
(222) “Biogāze” ir definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28. punktā.
(223) Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
(224) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK ( 2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).
(225) ISO standarts 27914:2017, Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana un ģeoloģiskā uzglabāšana — Ģeoloģiskā uzglabāšana (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/64148.html).
(226) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).
(227) Te ietilpst autobusi, kam ir “CE” (vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu), “CF” (divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu), “CG” (posmains vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu), “CH” (posmains divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu), “CI” (vienstāva transportlīdzeklis bez jumta) vai “CJ” (divstāvu transportlīdzeklis bez jumta) tipa virsbūve, kā norādīts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktā.
(228) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
(229) Kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktā.
(230) Līdz 2021. gada 31. decembrim — EURO VI E posms, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 595/2009.
(231) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/740 (2020. gada 25. maijs) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (OV L 177, 5.6.2020., 1. lpp.).
(232) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
(233) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.
(234) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ( Euro 5 un Euro 6 ) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
(235) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punktā.
(236) Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/64/EK (2005. gada 26. oktobris) par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.).
(237) Komisijas Regula (ES) 2018/1832 (2018. gada 5. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) 2017/1151 nolūkā uzlabot vieglo pasažieru un komerciālo transportlīdzekļu emisijas tipa apstiprināšanas testus un procedūras, ieskaitot par atbilstību ekspluatācijā un emisijām reālos braukšanas apstākļos, un ieviest ierīces degvielas un elektroenerģijas patēriņa pārraudzībai (OV L 301, 27.11.2018., 1. lpp.).
(238) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(239) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).
(240) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.
(241) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.
(242) Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 595/2009.
(243) Kā noteikts Direktīvas 2005/64/EK I pielikumā.
(244) Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011., 1. lpp.).
(245) Energoefektivitātes operacionālais rādītājs tiek definēts kā emitētā CO2 masas attiecība pret pārvadāšanas darba vienību. Tā ir reprezentatīva vērtība, kas raksturo kuģa darbības energoefektivitāti nepārtrauktā periodā un atspoguļo kuģa vispārējo komercdarbības modeli. Norādījumi par to, kā aprēķināt šo rādītāju, ir sniegti SJO dokumentā MEPC.1/Circ. 684.
(246) Projektētās energoefektivitātes indekss (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/fr/MediaCentre/HotTopics/GHG/Pages/EEDI.aspx).
(247) EEDI prasības saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā panākto vienošanos. Kuģi, kuru tips atbilst MARPOL konvencijas VI pielikuma 2. noteikumam, bet kas saskaņā ar minēto noteikumu nav uzskatāmi par jauniem kuģiem, var norādīt sasniegto EEDI vērtību, kas brīvprātīgi aprēķināta saskaņā ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 4. nodaļu, un verificēt šos aprēķinus saskaņā ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 2. nodaļu.
(248) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(249) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.).
(250) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi (OV L 345, 20.12.2016., 119. lpp.).
(251) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).
(252) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/802 (2016. gada 11. maijs), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (OV L 132, 21.5.2016., 58. lpp.).
(253) (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Sulphur-oxides-(SOx)-%E2%80%93-Regulation-14.aspx).
(254) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(255) (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Nitrogen-oxides-(NOx)-–-Regulation-13.aspx).
(256) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(257) Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli, 2001. gada 5. oktobris
(258) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(259) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(260) Projektētās energoefektivitātes indekss (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/fr/MediaCentre/HotTopics/GHG/Pages/EEDI.aspx).
(261) EEDI prasības saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 75. sesijā panākto vienošanos. Kuģi, kuru tips atbilst MARPOL konvencijas VI pielikuma 2. noteikumam, bet kas saskaņā ar minēto noteikumu nav uzskatāmi par jauniem kuģiem, var norādīt sasniegto EEDI vērtību, kas brīvprātīgi aprēķināta saskaņā ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 4. nodaļu, un verificēt šos aprēķinus saskaņā ar MARPOL konvencijas VI pielikuma 2. nodaļu.
(262) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(263) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(264) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(265) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(266) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(267) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(268) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(269) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(270) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(271) Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).
(272) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en ).
(273) Saskaņā ar 3. panta 11. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).
(274) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).
(275) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(276) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(277) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).
(278) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(279) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(280) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(281) Aprēķinātais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kas saistīts ar ēkas tipisku izmantošanu, izteikts ar kopējā primārās enerģijas patēriņa skaitlisku rādītāju — kWh/m2 gadā — un balstīts uz relevanto valsts aprēķina metodiku, un norādīts energoefektivitātes sertifikātā (EPC).
(282) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES ( 2010. gada 19. maijs ) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
(283) Attiecībā uz dzīvojamām ēkām testē mājokļu/dzīvokļu tipu reprezentatīvu kopu.
(284) Testēšanu veic saskaņā ar standartiem EN13187 (Ēku termiskā efektivitāte - Kvalitatīva termisko neregularitāšu noteikšana ēkas norobežojošās konstrukcijās - Infrasarkanā starojuma metode) un EN 13829 (Ēku termiskā efektivitāte - Ēku gaisa caurlaidības noteikšana - Piespiedu ventilācijas metode) vai līdzvērtīgiem standartiem, ko akceptē attiecīgā ēku kontroles institūcija vietā, kur ēka atrodas.
(285) Attiecībā uz dzīvojamām ēkām aprēķins/informācijas atklāšana ir par mājokļu/dzīvokļu tipu reprezentatīvu kopu.
(286) GSP norāda kā skaitlisku rādītāju par katru aprites cikla posmu, un to izsaka kā kg CO2e/m2 (iekštelpu lietderīgās platības), kas vidējots par vienu gadu references pētījuma periodā, kura ilgums ir 50 gadi. Datus atlasa, scenārijus definē un aprēķinus veic saskaņā ar standartu EN 15978 (BS EN 15978:2011. Ilgtspējīga būvniecība. Ēku ekoloģiskās veiktspējas novērtējums. Aprēķinu metode). Tas, kādi ēkas elementi un tehniskais aprīkojums ir aptverti, ir definēts vienotajā ES satvarā “Level(s)” (1.2. rādītājs). Ja valstī ir izveidots vai ir nepieciešams kāds rīks, ko izmantot informācijas atklāšanai un būvatļauju saņemšanai, šo rīku var izmantot, lai sniegtu prasīto informāciju. Var izmantot citus aprēķina rīkus, ja tie atbilst minimālajiem kritērijiem, kas paredzēti vienotajā ES satvarā “Level(s)” (4.6.2021. versija: https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/product-groups/412/documents), sk. lietotāja rokasgrāmatu par 1.2. indikatoru.
(287) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(288) ISO 20887:2020, Ēku un inženiertehnisko būvdarbu ilgtspēja — Demontējamības un pielāgojamības projektēšana — principi, prasības un norādījumi, (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/69370.html).
(289) Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.
(290) CEN/TS 16516: 2013, Būvizstrādājumi — Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana — Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.
(291) ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss — 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā — Aktīvā paraugu ņemšanas metode (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).
(292) Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.
(293) ISO 18400 sērija par augsnes kvalitāti — Paraugu ņemšana
(294) JRC ESDCA, LUCAS: Land Use and Coverage Area frame Survey (4.6.2021. versija: https://esdac.jrc.ec.europa.eu/projects/lucas
(295) IUCN, The IUCN European Red List of Threatened Species (4.6.2021. versija: https://www.iucn.org/regions/europe/our-work/biodiversity-conservation/european-red-list-threatened-species).
(296) IUCN, The IUCN Red List of Threatened Species (4.6.2021. versija: https://www.iucnredlist.org).
(297) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(298) Kā noteikts piemērojamos nacionālajos un reģionālajos būvniecības noteikumos par nozīmīgu renovāciju, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES. Modernizētās ēkas vai tās renovētās daļas energoefektivitāte atbilst prasībām par energoefektivitāti izmaksu optimālajā līmenī saskaņā ar attiecīgo direktīvu.
(299) Sākotnējo primārās enerģijas pieprasījumu un aplēsto uzlabojumu nosaka, pamatojoties uz detalizētu ēkas apsekojumu, akreditēta neatkarīga eksperta veiktu energoauditu vai jebkādu citu pārredzamu un samērīgu metodi, un validē, izmantojot energoefektivitātes sertifikātu. 30 % uzlabojums radies, pateicoties primārās enerģijas pieprasījuma faktiskajam samazinājumam (proti, netiek ieskaitīti neto primārās enerģijas pieprasījuma samazinājumi, kas rodas, pateicoties atjaunīgo energoresursu izmantošanai), un ir sasniedzams ne vairāk kā trīs gadu laikā, izmantojot virkni secīgu pasākumu.
(300) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(301) ISO 20887:2020, Ēku un inženiertehnisko būvdarbu ilgtspēja — Demontējamības un pielāgojamības projektēšana — principi, prasības un norādījumi, (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/69370.html).
(302) Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem (tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem), iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, (piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu).
(303) ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss — 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā — Aktīvā paraugu ņemšanas metode (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).
(304) Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.
(305) To var pierādīt, piemēram, ja ēkai ir energoefektivitātes sertifikāts vai tajā ir uzstādīta ēkas automatizācijas un vadības sistēma saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 14. panta 4. punktu un 15. panta 4. punktu.
(306) Datu centros ietilpst šāds aprīkojums: IKT ierīces un pakalpojumi; dzesēšanas iekārtas; datu centra energoiekārtas; datu centra energosadales iekārtas; datu centra ēka; monitoringa sistēmas.
(307) Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz datu centru energoefektivitāti jaunākā versija ir pēdējā versija, kas publicēta Kopīgā pētniecības centra Eiropas Energoefektivitātes platformas (E3P) vietnē, https://e3p.jrc.ec.europa.eu/communities/data-centres-code-conduct, ar sešu mēnešu ilgu pārejas periodu, kas sākas tās publicēšanas dienā (2021. gada versija ir pieejama https://e3p.jrc.ec.europa.eu/publications/2021-best-practice-guidelines-eu-code-conduct-data-centre-energy-efficiency).
(308) 2019. gada 1. jūlijā izdevusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC), (4.6.2021. versija: https://www.cenelec.eu/dyn/www/f?p=104:110:508227404055501::::FSP_ORG_ID,FSP_PROJECT,FSP_LANG_ID:1258297,65095,25).
(309) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
(310) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).
(311) ETSI ES 203 199, Environmental Engineering (EE); Methodology for environmental Life Cycle Assessment (LCA) of Information and Communication Technology (ICT) goods, networks and services (4.6.2021. versija: https://www.etsi.org/deliver/etsi_es/203100_203199/203199/01.03.00_50/es_203199v010300m.pdf). ETSI standarts ETSI ES 203 199 atbilst ITU standartam ITU–T L.1410.
(312) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(313) ISO standarts 14064-2:2019, Siltumnīcefekta gāzes. 2.daļa: Specifikācija ar vadlīnijām projektu līmenī siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai likvidēšanas uzlabojumu kvantitatīvai noteikšanai, monitorēšanai un ziņošanai (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66454.html).
(314) Saskaņā ar “Apvārsnis 2020” 2016.-2017. gada darba programmas vispārīgo pielikumu G pielikumu, 29. lpp., (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/research/participants/data/ref/h2020/other/wp/2016-2017/annexes/h2020-wp1617-annex-ga_en.pdf).
(315) Atspoguļo 10 % efektīvāko iekārtu vidējo sniegumu 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekv./t), kas norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 pielikumā.
(316) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(317) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html.)
(318) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(319) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
A papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM”
I. Kritēriji
Tas, kuri no šā papildinājuma II iedaļas tabulā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem ir nozīmīgi šai darbībai, ir noskaidrots, veicot stingru klimatriska un neaizsargātības novērtējumu, kas sastāv no šādiem posmiem:
Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:
Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (2), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (3) vai maksas modeļiem. Ja runa ir par esošām darbībām vai jaunām darbībām, kas izmanto esošos fiziskos aktīvus, tad ekonomikas dalībnieks periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, īsteno fiziskus un nefiziskus risinājumus (pielāgošanās risinājumus), kas samazina svarīgākos identificētos fiziskos klimatriskus, kuri ir nozīmīgi šai darbībai. Tiek sagatavots pielāgošanās plāns, kurā apskatīts, kā šos risinājumus īstenot. Ja runa ir par jaunām darbībām un esošām darbībām, kas izmanto jaunbūvētus fiziskos aktīvus, tad ekonomikas dalībnieks jau projektēšanas un būvniecības laikā integrē pielāgošanās risinājumus, kas samazina svarīgākos identificētos fiziskos klimatriskus, kuri ir nozīmīgi šai darbībai, un ir īstenojis šos risinājumus vēl pirms darbības uzsākšanas. Īstenotie pielāgošanās risinājumi negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem; atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām; izmanto dabā rodamus risinājumus (4) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (5); |
II. Klimatisko apdraudējumu klasifikācija (6)
|
Ar temperatūru saistītie |
Ar vēju saistītie |
Ar ūdeni saistītie |
Ar zemi saistītie |
Hroniski |
Temperatūras izmaiņas (gaiss, saldūdens, jūras ūdeņi) |
Vēja režīmu izmaiņas |
Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas |
Krasta erozija |
Termiskais stress |
|
Nokrišņu daudzuma vai hidroloģiskā mainība |
Augsnes degradācija |
|
Temperatūras mainība |
|
Okeānu paskābināšanās |
Augsnes erozija |
|
Mūžīgā sasaluma kušana |
|
Sāļūdens intrūzija |
Soliflukcija |
|
|
|
Jūras līmeņa celšanās |
|
|
|
|
Ūdens resursu noslodze |
|
|
Akūti |
Karstuma viļņi |
Ciklons, viesuļvētra, taifūns |
Sausums |
Lavīnas |
Aukstuma viļņi/sals |
Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras) |
Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus) |
Zemes nogruvumi |
|
Dabas ugunsgrēki |
Tornado |
Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu) |
Zemes iegrimšana |
|
|
|
Ledājezeru pārplūde |
|
(1) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(2) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(3) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(4) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/research/environment/index.cfm?pg=nbs).
(5) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(6) Šajā tabulā dotais klimatisko apdraudējumu saraksts nav izsmeļošs; tas ir tikai indikatīvs minimālais saraksts ar izplatītākajiem apdraudējumiem, kas jāņem vērā klimatrisku un ievainojamības novērtējumā.
B papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “ILGTSPĒJĪGA ŪDEŅU UN JŪRAS RESURSU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA”
Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, ar mērķi sasniegt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 22. un 23. punktā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (1), un attiecībā uz potenciāli skartajiem ūdensobjektiem saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns.
Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (2) ir veikts vides ietekmējuma novērtējums un tā ietvaros ir novērtēta arī ietekme uz ūdeni atbilstīgi Direktīvai 2000/60/EK, nav vajadzīgs papildu ūdens ietekmējuma novērtējums, ja ir novērsti identificētie riski.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t.i., saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbības ietekme uz potenciāli skartā ūdensobjekta identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, 2) laba stāvokļa/ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās ir novērsta vai, ja tas nav iespējams, 3) ir pamatota ar to, ka trūkst vidiski labāku alternatīvu, kas nebūtu nesamērīgi dārgas/tehniski neiespējamas, un ka ir veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai mīkstinātu negatīvo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
C papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA UN KONTROLE” ATTIECĪBĀ UZ ĶIMIKĀLIJU IZMANTOŠANU UN KLĀTBŪTNI
Darbības rezultātā netiek ražotas, laistas tirgū vai izmantotas šādas vielas:
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK. (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
D papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “BIODAUDZVEIDĪBAS UN EKOSISTĒMU AIZSARDZĪBA UN ATJAUNOŠANA”
Ir pabeigts vides ietekmējuma novērtējums (VIN) vai sākotnējā caurskatīšana (1) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (2). Ja VIN ir veikts, ir īstenoti arī nepieciešamie ietekmes mazināšanas un kompensācijas pasākumi vides aizsardzībai. Ja objekti/operācijas izvietoti biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), attiecīgā gadījumā ir veikts atbilstošs novērtējums (3) un, pamatojoties uz tā secinājumiem, ir īstenoti vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi (4). |
(1) Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāpiemēro vides ietekmējuma novērtējums (kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā).
(2) Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka jāpabeidz VIN vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1: “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.
(3) Saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK. Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6: “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.
(4) Šie pasākumi ir noskaidroti, lai nodrošinātu, ka projekts, plāns vai darbība būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķus.
E papildinājums
ŪDENS IERĪČU TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS (1)
|
(1) ES līmenī ir pieejamas atsauces uz ES standartiem, pēc kuriem novērtē produktu tehniskās specifikācijas: EN 200 “Sanitārtehniskā armatūra. 1. un 2. tipa ūdensapgādes sistēmu atsevišķie krāni un jaucējkrāni. Vispārīgā tehniskā specifikācija”; EN 816 “Sanitārtehniskā armatūra. Automātiskie slēgvārsti (PN 10)”; EN 817 “Sanitārtehniskā armatūra. Mehāniskie jaucējkrāni (PN 10). Vispārīgās tehniskās specifikācijas”; EN 1111 “Sanitārtehniskā armatūra. Termostatiskie jaucējkrāni (PN 10). Vispārīgā tehniskā specifikācija”; EN 1112 “Sanitārtehniskā armatūra. 1. un 2. tipa ūdensapgādes sistēmu sanitāro mezglu dušas uzgaļi. Vispārīgā tehniskā specifikācija”; EN 1113 “Sanitārtehniskā armatūra. 1. un 2. tipa ūdensapgādes sistēmu sanitāro mezglu dušas šļūtenes. Vispārīgā tehniskā specifikācija”, t.sk. metode, pēc kuras testē šļūtenes locīšanas izturību; EN 1287 “Sanitārtehniskā armatūra. Zemspiediena termostatiskie jaucējkrāni. Vispārīga tehniskā specifikācija”; EN 15091 “Sanitārtehniskā armatūra. Elektroniski atverami un aizverami krāni”.
II PIELIKUMS
Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, un to, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem
1. |
Mežsaimniecība | 151 |
1.1. |
Pirmreizējā apmežošana | 151 |
1.2. |
Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma | 156 |
1.3. |
Meža apsaimniekošana | 163 |
1.4. |
Saglabājošā mežsaimniecība | 168 |
2. |
Vides aizsardzības un atjaunošanas darbības | 173 |
2.1. |
Mitrāju atjaunošana | 173 |
3. |
Ražošana | 176 |
3.1. |
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana | 176 |
3.2. |
Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana | 178 |
3.3. |
Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana | 180 |
3.4. |
Bateriju ražošana | 183 |
3.5. |
Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana | 185 |
3.6. |
Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana | 188 |
3.7. |
Cementa ražošana | 190 |
3.8. |
Alumīnija ražošana | 191 |
3.9. |
Dzelzs un tērauda ražošana | 193 |
3.10. |
Ūdeņraža ražošana | 196 |
3.11. |
Tehniskā oglekļa ražošana | 198 |
3.12. |
Kalcinētās sodas ražošana | 200 |
3.13. |
Hlora ražošana | 202 |
3.14. |
Organisko pamatķimikāliju ražošana | 204 |
3.15. |
Bezūdens amonjaka ražošana | 207 |
3.16. |
Slāpekļskābes ražošana | 209 |
3.17. |
Pirmējās plastmasas ražošana | 211 |
4. |
Enerģētika | 213 |
4.1. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju | 213 |
4.2. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju | 215 |
4.3. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju | 216 |
4.4. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas | 218 |
4.5. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju | 220 |
4.6. |
Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 223 |
4.7. |
Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā | 225 |
4.8. |
Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas | 227 |
4.9. |
Elektroenerģijas pārvade un sadale | 229 |
4.10. |
Elektroenerģijas uzkrāšana | 231 |
4.11. |
Termiskās enerģijas uzkrāšana | 233 |
4.12. |
Ūdeņraža uzkrāšana | 235 |
4.13. |
Transportā izmantojamas biogāzes un biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana | 236 |
4.14. |
Atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīkli | 238 |
4.15. |
Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde | 240 |
4.16. |
Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija | 241 |
4.17. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot saules enerģiju | 243 |
4.18. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 244 |
4.19. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot atjaunīgus, nefosilus gāzveida un šķidros kurināmos | 246 |
4.20. |
Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot bioenerģiju | 248 |
4.21. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot saules siltumenerģiju | 250 |
4.22. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju | 251 |
4.23. |
Siltuma/aukstuma ražošana no atjaunīgiem, nefosiliem gāzveida un šķidriem kurināmiem | 253 |
4.24. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot bioenerģiju | 255 |
4.25. |
Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot atlikumsiltumu | 257 |
5. |
Ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un remediācija | 259 |
5.1. |
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija | 259 |
5.2. |
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana | 260 |
5.3. |
Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija | 262 |
5.4. |
Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atjaunošana | 263 |
5.5. |
Nebīstamo atkritumu savākšana un transportēšana avotā segregētās frakcijās | 265 |
5.6. |
Notekūdeņu dūņu anaerobā noārdīšana | 267 |
5.7. |
Bioatkritumu anaerobā noārdīšana | 268 |
5.8. |
Bioatkritumu kompostēšana | 270 |
5.9. |
Materiālu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem | 272 |
5.10. |
Poligonu gāzes uztveršana un izmantošana | 273 |
5.11. |
CO2 transportēšana | 275 |
5.12. |
CO2 pastāvīga ģeoloģiskā uzglabāšana pazemē | 277 |
6. |
Transports | 278 |
6.1. |
Starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi | 278 |
6.2. |
Dzelzceļa kravas pārvadājumi | 279 |
6.3. |
Pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi | 281 |
6.4. |
Personiskās mobilitātes ierīču ekspluatācija, veloloģistika | 283 |
6.5. |
Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem | 284 |
6.6. |
Kravas autopārvadājumu pakalpojumi | 287 |
6.7. |
Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos | 289 |
6.8. |
Kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos | 290 |
6.9. |
Iekšzemes ūdensceļos izmantoto pasažieru un kravas kuģu pāraprīkošana | 292 |
6.10. |
Kuģi, ko izmanto kravas pārvadājumos jūrā un piekrastes ūdeņos, ostas operācijās un palīgdarbībās | 293 |
6.11. |
Pasažieru pārvadājumi jūrā un piekrastes ūdeņos | 296 |
6.12. |
Jūras un piekrastes ūdeņos izmantoto kravas un pasažieru kuģu pāraprīkošana | 298 |
6.13. |
Personiskās mobilitātes infrastruktūra, veloloģistika | 300 |
6.14. |
Dzelzceļa transporta infrastruktūra | 302 |
6.15. |
Autotransportam un sabiedriskajam transportam paredzēta infrastruktūra | 304 |
6.16. |
Ūdens transporta infrastruktūra | 306 |
6.17. |
Lidostu infrastruktūra | 309 |
7. |
Būvniecība un nekustamais īpašums | 311 |
7.1. |
Jaunu ēku būvniecība | 311 |
7.2. |
Esošu ēku renovācija | 314 |
7.3. |
Energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts | 316 |
7.4. |
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās un ēkām piesaistītās stāvvietās | 319 |
7.5. |
Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts | 320 |
7.6. |
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts | 321 |
7.7. |
Ēku iegāde un turēšana īpašumā | 323 |
8. |
Informācija un komunikācija | 325 |
8.1. |
Datu apstrāde, mitināšana un ar to saistītās darbības | 325 |
8.2. |
Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības | 327 |
8.3. |
Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide | 328 |
9. |
Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības | 330 |
9.1. |
Inženierdarbības un ar tām saistītas tehniskās konsultācijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām | 330 |
9.2. |
Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija | 331 |
10. |
Finanšu un apdrošināšanas darbības | 333 |
10.1. |
Nedzīvības apdrošināšana: ar klimatu saistītu apdraudējumu apdrošināšana | 333 |
10.2. |
Pārapdrošināšana | 335 |
11. |
Izglītība | 337 |
12. |
Veselība un sociālā aprūpe | 338 |
12.1. |
Aprūpe iestādē | 338 |
13. |
Māksla, izklaide un atpūta | 340 |
13.1. |
Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības | 340 |
13.2. |
Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība | 341 |
13.3. |
Kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšana, skaņu ierakstu un mūzikas izdošana | 343 |
A papildinājums. |
Klimatisko apdraudējumu klasifikācija | 346 |
B papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība” | 347 |
C papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “piesārņojuma novēršana un kontrole” attiecībā uz ķimikāliju izmantošanu un klātbūtni | 348 |
D papildinājums. |
Vispārīgie kritēriji: būtiska kaitējuma nenodarīšana mērķim “biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” | 349 |
1. MEŽSAIMNIECĪBA
1.1. Pirmreizējā apmežošana
Darbības apraksts
Meža izveidošana, to stādot, apzināti sējot vai dabiski atjaunojot uz zemes, kam iepriekš bijis cits izmantojums vai kas iepriekš netika izmantota. Pirmreizējā apmežošana nozīmē zemes izmantojuma maiņu no nemeža zemes uz meža zemi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pirmreizējās apmežošanas definīciju (1), kur mežs ir zeme, kas atbilst valsts tiesību aktos izmantotajai meža definīcijai, vai, ja tādas nav, atbilst FAO meža definīcijai (2) Pirmreizējā apmežošana var aptvert arī agrāk notikušu apmežošanu ar nosacījumu, ka tā notiek laikā starp koku stādīšanu un brīdi, kad zemes izmantojums tiek atzīts par mežu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Darbības aptver tikai uz NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Pirmreizējās apmežošanas plāns un tālākas meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 3. Grupas novērtējums Atbilstību DNSH kritērijiem var pārbaudīt:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (14), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (15) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.k) punktā (Pirmreizējās apmežošanas plāns) un 1.4.i) punktā (Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīga sistēma) minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.2. Mežu atveseļošana un atjaunošana, tostarp atkārtota apmežošana un meža dabiskā reģenerācija pēc ekstrēma notikuma
Darbības apraksts
Valsts tiesību aktos definēta mežu atveseļošana un atjaunošana. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atveseļošanas un atjaunošanas definīcija ir vai nu definīcija attiecīgo valstu plaši atzītā, zinātniski recenzētā zinātniskajā literatūrā, vai definīcija, kas atbilst FAO“meža atjaunošanas” (16) jēdzienam, vai definīcija, kas atbilst kādai no mežam piemērojamām ekoloģiskās atjaunošanas (17) definīcijām, vai meža atveseļošanas (18) definīcijai saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju. Saimnieciskās darbības ietver arī ar mežu saistītās darbības, kas atbilst definīcijām “atkārtota apmežošana” (19) un “dabiski reģenerējies mežs” (20) pēc ekstrēma notikuma, ja ekstrēmais notikums ir vai nu definēts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst IPCC ekstrēma laikapstākļu notikuma (21) definīcijai; vai pēc dabas ugunsgrēka, ja dabas ugunsgrēks ir vai nu definēts valsts tiesību aktos, vai, ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, atbilst definīcijai Eiropas Dabas ugunsgrēku un meža ugunsgrēku glosārijā (22).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver zemes izmantojuma maiņu un tiek īstenotas uz degradētas zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (23).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 3. Grupas novērtējums Atbilstību DNSH kritērijiem var pārbaudīt:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (35), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.3. Meža apsaimniekošana
Darbības apraksts
Meža apsaimniekošana saskaņā ar definīciju valsts tiesību aktos. Ja valsts tiesību aktos šādas definīcijas nav, meža apsaimniekošana nozīmē jebkādu saimniecisko darbību, kas izriet no mežam piemērojamas sistēmas, kura ietekmē meža ekoloģiskās, ekonomiskās vai sociālās funkcijas. Meža apsaimniekošana paredz, ka nenotiek zemes izmantojuma maiņa, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (36).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 3. Grupas novērtējums Atbilstību DNSH kritērijiem var pārbaudīt:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas alternatīvas pesticīdiem, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (48), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (49) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
1.4. Saglabājošā mežsaimniecība
Darbības apraksts
Meža apsaimniekošanas darbības, kuru mērķis ir saglabāt vienu vai vairākas dzīvotnes vai sugas. Saglabājošā mežsaimniecība paredz, ka netiek mainīta zemes izmantojuma kategorija, un tiek īstenota uz zemes, kas atbilst vai nu meža definīcijai valsts tiesību aktos, vai, ja tādas nav, FAO meža definīcijai (50).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu A2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ir tikai NACE 2. red. darbības 02.10 (mežkopība un citas mežsaimniecības darbības), 02.20 (mežizstrāde), 02.30 (meža produktu vākšana) un 02.40 (mežsaimniecības palīgdarbības).
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments
2. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. 3. Grupas novērtējums Atbilstību DNSH kritērijiem var pārbaudīt:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija satur noteikumus, kā ievērot šā pielikuma B papildinājumā izklāstītos kritērijus. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka darbības ierosinātās mežkopības izmaiņas darbības aptvertajā teritorijā būtiski nesamazinās tādas primārās meža biomasas ilgtspējīgu piedāvājumu, kura ir piemērota tādu koksnes produktu ražošanai, kam piemīt apritīguma potenciāls ilgtermiņā. Šā kritērija izpildi var pierādīt ar 2. punktā minēto klimatieguvumu analīzi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbībā neizmanto pesticīdus vai mēslošanas līdzekļus. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (65), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (66) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1.2.i) punktā minētā detalizētā informācija paredz noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
2. VIDES AIZSARDZĪBAS UN ATJAUNOŠANAS DARBĪBAS
2.1. Mitrāju atjaunošana
Darbības apraksts
Mitrāju atjaunošana ir saimnieciskās darbības, kas veicina mitrāju atgriešanos sākotnējā stāvoklī, un saimnieciskās darbības, kas uzlabo mitrāju funkcijas, lai gan ne vienmēr veicina atgriešanos stāvoklī, kāds tas bija pirms iztraucējuma; ar mitrājiem saprot zemi, kas atbilst starptautiskajai mitrāja (67) vai kūdrāja (68) definīcijai Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (Rāmsaras konvencija) (69). Attiecīgā teritorija atbilst Savienības mitrāju definīcijai, kas sniegta Komisijas paziņojumā par mitrāju racionālu izmantošanu un saglabāšanu (70).
Ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006 izveidotajā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā šīm darbībām nav piešķirts īpašs NACE kods, bet tās ir saistītas ar 6. klasi vides aizsardzības darbību statistiskajā klasifikācijā (CEPA), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 691/2011.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. Atjaunošanas plāns
2. Audits Divu gadu laikā kopš darbības uzsākšanas un pēc tam reizi 10 gados to, vai darbība atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas kritērijam un DNSH kritērijam, verificē kāds no tālāk minētajiem:
Izmaksu samazināšanas labad auditus var veikt kopā ar meža sertifikācijas, klimatsertifikācijas vai kādu citu auditu. Sertificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā nav ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. Grupas novērtējums Atbilstību DNSH kritērijiem var pārbaudīt tādu saimniecību grupas līmenī, kuras ir pietiekami viendabīgas, lai būtu iespējams izvērtēt mežsaimniecības darbības ilgtspējas risku, ar nosacījumu, ka starp visām šīm saimniecībām pastāv ilgstoša saikne un kas tās piedalās darbībā, un ka šo saimniecību grupas sastāvs arī turpmāko auditu laikā nebūs mainījies. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kūdras ieguve ir samazināta līdz minimumam. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pesticīdu izmantošana ir samazināta līdz minimumam, un saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK priekšroka tiek dota alternatīvām pieejām vai paņēmieniem, kas var ietvert neķīmiskas pesticīdu alternatīvas, izņemot gadījumus, kad pesticīdu lietošana ir vajadzīga kaitēkļu un slimību uzliesmojumu kontrolei. Darbības ietvaros ir līdz minimumam samazināta mēslošanas līdzekļu izmantošana un netiek izmantoti kūtsmēsli. Darbība atbilst Regulas (ES) 2019/1009 vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Tiek veikti pienācīgi dokumentēti un verificējami pasākumi, lai izvairītos no tādu aktīvo vielu izmantošanas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/1021 I pielikuma A daļā (76), Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu, Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām, un tādu aktīvo vielu izmantošanas, kuras PVO rekomendētajā pesticīdu bīstamības klasifikācijā (77) ir iekļautas I.a klasē (“ārkārtīgi bīstamas”) vai I.b klasē (“ļoti bīstamas”). Darbība atbilst attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par aktīvajām vielām. Tiek novērsts ūdens un augsnes piesārņojums, un, ja piesārņojums ir radies, tiek veikti attīrīšanas pasākumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kompetentās iestādes noteiktajās saglabājamās teritorijās vai aizsargājamās dzīvotnēs darbība ir saskaņā ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Netiek pārveidotas dzīvotnes, kas ir īpaši jutīgas pret biodaudzveidības zudumu vai kurām ir augsta saglabāšanas vērtība, vai teritorijas, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atstātas atmatā tāpēc, lai šādas dzīvotnes atjaunotu. Šīs iedaļas 1. punktā minētais plāns (atjaunošanas plāns) ietver noteikumus, kā uzturēt un potenciāli vairot biodaudzveidību saskaņā ar valsts un vietējiem noteikumiem, tostarp:
|
3. RAŽOŠANA
3.1. Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošana, kur ar atjaunīgo enerģiju saprot Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā definēto atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.2. Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana
Darbības apraksts
Ūdeņraža ražošanas un izmantošanas aprīkojuma izgatavošana, ja ūdeņradis, kura ražošanai aprīkojums paredzēts, dod aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumu 73,4 % [t.i., aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 3 tCO2e/tH2], bet sintētiskās degvielas uz ūdeņraža bāzes —70 % attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94g CO2e/MJ analoģiski pieejai, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.3. Mazoglekļa transporta tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Mazoglekļa transportlīdzekļu, mazoglekļa ritošā sastāva un mazoglekļa kuģu ražošana, remonts, apkope, pāraprīkošana (88), pārprofilēšana un modernizācija, ja tiek izmantota kāda no šīm tehnoloģijām:
a) |
vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas; |
b) |
vilcieni, pasažieru vagoni un kravas vagoni, kuri nerada nekādas tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja tos ekspluatē uz sliežu ceļa ar vajadzīgo infrastruktūru un izmanto parasto dzinēju, ja šāda infrastruktūra nav pieejama (bimodāla tehnoloģija); |
c) |
pilsētas, piepilsētas un pasažieru transportlīdzekļi, ja tie nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas; |
d) |
līdz 2025. gada 31. decembrim —M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi (89), kam ir “CA” (vienstāva transportlīdzeklis), “CB” (divstāvu transportlīdzeklis), “CC” (vienstāva posmainais transportlīdzeklis) vai “CD” (divstāvu posmainais transportlīdzeklis) tipa virsbūve (90) un kas atbilst jaunākajam EURO VI standartam, t. i., gan Regulas (EK) Nr. 595/2009 prasībām, gan minēto regulu grozošo aktu prasībām — turklāt no brīža, kad šie grozījumi stājas spēkā, vēl pirms tie ir piemērojami —, gan EURO VI standarta jaunākajam posmam, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 9. papildinājuma 1. tabulā, ja šo posmu reglamentējošie noteikumi ir stājušies spēkā, bet vēl nav piemērojami šā tipa transportlīdzekļiem (91). Ja šāds standarts nav pieejams, transportlīdzekļu tiešās CO2 emisijas ir nulle; |
e) |
personiskās mobilitātes ierīces, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija; |
f) |
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kas klasificēti kā mazas noslodzes transportlīdzekļi (92):
|
g) |
L kategorijas transportlīdzekļi (93), kuru izpūtēja CO2 emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulā (ES) 168/2013 paredzēto emisiju testu, ir 0 g CO2e/km; |
h) |
N2, N3 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri klasificēti kā lielas noslodzes transportlīdzekļi un kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, un kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un kuri ir Regulā (ES) 2019/1242 definētie “ bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”; |
i) |
N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kuri ir Regulas (ES) 2019/1242 3. panta 11. punktā definētie “ bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi” vai 3. panta 12. punktā definētie “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi”; |
j) |
tādi kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus iekšzemes ūdeņos:
|
k) |
kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus iekšzemes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu pārvadāšanai un:
|
l) |
kuģi, ar ko veic kravas pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos, un ostas darbībām un palīgdarbībām nepieciešamie kuģi, kuri nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un
|
m) |
kuģi, ar ko veic pasažieru pārvadājumus jūras un piekrastes ūdeņos un kas nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai un:
|
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C29.1, C30.1, C30.2, C30.9, C33.15, C33.17, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi nesatur svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgo hromu un kadmiju saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.4. Bateriju ražošana
Darbības apraksts
Transportam, stacionārajai un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanai un citām rūpnieciskām vajadzībām izmantojamu atkārtoti uzlādējamu bateriju, bateriju pakešu un akumulatoru ražošana un attiecīgo komponentu (aktīvo materiālu, elementu, korpusu un elektronisko komponentu) ražošana, kā rezultātā ievērojami samazinās SEG emisijas transportā, stacionārajā un ārpustīkla enerģijas uzkrāšanā un citās rūpnieciskās darbībās.
Nolietoto bateriju reciklēšana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C27.2 un E38.3.2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Jaunu bateriju, komponentu un materiālu ražošanas kontekstā tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē
Reciklēšanas procesi atbilst Direktīvas 2006/66/EK 12. panta un III pielikuma B daļas prasībām, tostarp par jaunāko relevanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu un par to, ka jāsasniedz efektivitātes rādītāji, kas noteikti svina-skābes baterijām/akumulatoriem, niķeļa-kadmija baterijām/akumulatoriem un citu ķīmisko sastāvu baterijām/akumulatoriem. Šie procesi nodrošina metāla satura reciklēšanu pēc iespējas augstākā līmenī, ciktāl tas tehniski iespējams, neradot pārmērīgas izmaksas. Attiecīgā gadījumā objekti, kuros notiek reciklēšanas procesi, atbilst Direktīvas 2010/75/ES prasībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Baterijas/akumulatori atbilst ilgtspējas noteikumiem, kas piemērojami bateriju laišanai tirgū, t. sk. bīstamu vielu lietošanas ierobežojumiem, tostarp tiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1907/2006 un Direktīvā 2006/66/EK. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.5. Ēku energoefektivitātes aprīkojuma ražošana
Darbības apraksts
Viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto ēku energoefektivitātes aprīkojuma izstrādājumu un to galveno sastāvdaļu (109) ražošana:
(a) |
logi, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,0 W/m2K; |
(b) |
durvis, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 1,2 W/m2K; |
(c) |
ārsienu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 W/m2K; |
(d) |
jumtu sistēmas, kuru U vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,3 W/m2K; |
(e) |
izolācijas produkti, kuru lambda vērtība ir mazāka par vai vienāda ar 0,06 W/mK; |
(f) |
mājsaimniecības ierīces, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem; |
(g) |
gaismas avoti, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem; |
(h) |
telpas apsildes un mājsaimniecības karstā ūdens sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem; |
(i) |
dzesēšanas un ventilācijas sistēmas, kas pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem; |
(j) |
klātbūtnes un dienasgaismas kontrolierīces apgaismes sistēmām; |
(k) |
siltumsūkņi, kas atbilst šā pielikuma 4.16. iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem; |
(l) |
fasādes un jumta seguma elementi ar saules ēnojuma vai saules gaismas kontroles funkciju, tostarp elementi, uz kuriem var augt veģetācija; |
(m) |
energoefektīvas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automatizācijas un vadības sistēmas; |
(n) |
zonēti termostati un ēku galvenās elektroenerģijas slodzes vai siltumslodzes viedajam monitoringam paredzētas ierīces, kā arī sensoru ierīces; |
(o) |
ražojumi, kas domāti siltumenerģijas uzskaitei un termostatiskai regulēšanai gan atsevišķās mājās, kas pieslēgtas pie centralizētās siltumapgādes sistēmām, gan dzīvokļos, kas pieslēgti pie visas ēkas centrālapsildes sistēmām, gan ēkās, kas pieslēgtas centrālapsildes sistēmām; |
(p) |
centralizētās siltumapgādes siltummaiņi un apakšstacijas, kas atbilst prasībām, kuras šī pielikuma 4.15. iedaļā noteiktas centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes darbībai; |
(q) |
izstrādājumi, kas paredzēti apsildes sistēmas viedajam monitoringam un regulēšanai, kā arī sensoru ierīces. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C16.23, C23.11, C23.20, C23.31, C23.32, C23.43, C.23.61, C25.11, C25.12, C25.21, C25.29, C25.93, C27.31, C27.32, C27.33, C27.40, C27.51, C28.11, C28.12, C28.13, C28.14, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.6. Citu mazoglekļa tehnoloģiju ražošana
Darbības apraksts
Tādu tehnoloģiju ražošana, kuru mērķis ir būtiski samazināt SEG emisijas citos ekonomikas sektoros, ja šīs tehnoloģijas nav iztirzātas šā pielikuma 3.1. līdz 3.5. iedaļā un ja šīs tehnoloģijas salīdzinājumā ar tirgū pieejamām efektīvākajām alternatīvajām tehnoloģijām, produktiem vai risinājumiem dod pierādāmus, būtiskus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus, kas aprēķināti, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai ISO 14067:2018 (115) vai ISO 14064-1:2018 (116), un ja šos kvantificētos aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē neatkarīga trešā puse.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C22, C25, C26, C27 un C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros tiek novērtēts, vai ir pieejami paņēmieni, un, ja iespējams, tiek ieviesti paņēmieni, kas sekmē:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.7. Cementa ražošana
Darbības apraksts
Cementa klinkera, cementa vai alternatīvu saistvielu ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C23.51 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Cementa ražošanas procesos radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas (127) ir šādas:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē (130). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes (131). Ja cementa ražošanā kā alternatīvu kurināmo izmanto bīstamos atkritumus, ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina drošu apiešanos ar atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.8. Alumīnija ražošana
Darbības apraksts
Alumīnija ražošana primārā alumīnija oksīda (boksīta) procesā vai otrreizējā alumīnija reciklēšanā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem C24.42, C24.53 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu (140). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.9. Dzelzs un tērauda ražošana
Darbības apraksts
Dzelzs un tērauda ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši C24.10, C24.20, C24.31, C24.32, C24.33, C24.34, C24.51 un C24.52, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros ražo vienu no turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) dzelzs un tērauda ražošanā (153). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.10. Ūdeņraža ražošana
Darbības apraksts
Ūdeņraža un sintētisko degvielu uz ūdeņraža bāzes ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst prasībai, ka aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumam jābūt 70 % attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2e/MJ, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (159) 25. panta 2. punktā un minētās direktīvas V pielikumā. Aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus aprēķina, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā minēto metodiku vai arī izmantojot ISO 14067:2018 (160) vai ISO 14064-1:2018 (161). Attiecīgā gadījumā kvantificētus aprites cikla SEG emisiju aiztaupījumus verificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai tos verificē neatkarīga trešā persona. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.11. Tehniskā oglekļa ražošana
Darbības apraksts
Tehniskā oglekļa ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Tehniskā oglekļa ražošanas procesos radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas (170) ir mazākas par 1,615 (171) tCO2e uz tonnu produkta. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.12. Kalcinētās sodas ražošana
Darbības apraksts
Nātrija karbonāta (kalcinētās sodas, nātrija ogļskābes sāls) ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kalcinētās sodas ražošanas procesos radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas (179) ir mazākas par 0,866 (180) tCO2e uz tonnu produkta. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.13. Hlora ražošana
Darbības apraksts
Hlora ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.13 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Elektroenerģijas patēriņš elektrolīzē un hlora apstrādē ir vienāds ar vai mazāks par 2,45 MWh uz tonnu hlora. Hlora ražošanā izmantotās elektroenerģijas vidējās tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vienādas ar vai mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.14. Organisko pamatķimikāliju ražošana
Darbības apraksts
Šādu produktu ražošana:
a) |
vērtīgas ķimikālijas (HVC):
|
b) |
aromātiskie ogļūdeņraži:
|
c) |
vinilhlorīds; |
d) |
stirols, |
e) |
etilēnoksīds; |
f) |
monoetilēnglikols; |
g) |
adipīnskābe. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.14 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Organisko ķimikāliju ražošanas procesos radītās SEG emisijas (195) ir mazākas nekā:
Ja darbības jomā ietilpstošās organiskās ķimikālijas tiek pilnībā vai daļēji ražotas no atjaunīgiem ievadmateriāliem, tad pilnībā vai daļēji no atjaunīgiem ievadmateriāliem saražotās ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas ir mazākas nekā no fosiliem ievadmateriāliem saražotas ekvivalentas ķimikālijas aprites cikla SEG emisijas. Pirmējo organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Organisko pamatķimikāliju ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.15. Bezūdens amonjaka ražošana
Darbības apraksts
Bezūdens amonjaka ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.16. Slāpekļskābes ražošana
Darbības apraksts
Slāpekļskābes ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.15 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Slāpekļskābes ražošanā radušās SEG emisijas (218) ir mazākas par 0,184 (219) tCO2e uz tonnu slāpekļskābes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
3.17. Pirmējās plastmasas ražošana
Darbības apraksts
Sveķu, plastmasas materiālu un nevulkanizējamu termoplastisko elastomēru ražošana, sveķu sajaukšana un maisīšana pēc individuāla pasūtījuma, kā arī standarta sintētisko sveķu ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu C20.16 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Pirmējā plastmasa (plastmasa pirmformā) atbilst vienam no turpmāk sniegtajiem aprakstiem:
Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Pirmējās plastmasas ražošanā izmantotā meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk.:
Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4. ENERĢĒTIKA
4.1. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules fotoelementu tehnoloģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.2. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot saules enerģijas koncentrēšanas tehnoloģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.3. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja enerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot vēja enerģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (247). Ja tiek būvēts atkrastes vējparks, darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība) un 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), kas minēti direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
4.4. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot okeāna enerģijas tehnoloģijas
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot okeāna enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), kas minēts direktīvas I pielikumā, un kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajam raksturlielumam relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
4.5. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot hidroenerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (258). |
4.6. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju no ģeotermālās enerģijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.7. Elektroenerģijas ražošana no atjaunīga, nefosila gāzveida un šķidrā kurināmā
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst elektroenerģijas ražošana, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.8. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (269). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.8. Elektroenerģijas ražošana no bioenerģijas
Darbības apraksts
Tādu elektrostaciju būvniecība un ekspluatācija, kas ražo elektroenerģiju tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.7. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst ar ilgtspēju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un efektivitāti saistītajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2018/2001 29. pantā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Attiecībā uz iekārtām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (275) darbības jomā, emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (276). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, tiek īstenoti emisiju līmeņa samazināšanas pasākumi, ņemot vērā informācijas apmaiņas rezultātus (277), ko Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (278). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.9. Elektroenerģijas pārvade un sadale
Darbības apraksts
Tādu pārvades sistēmu būvniecība un ekspluatācija, kas transportē elektroenerģiju ļoti augsta sprieguma un augstsprieguma savstarpēji savienotā sistēmā.
Tādu sadales sistēmu būvniecība un ekspluatācija, kas transportē elektroenerģiju augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales sistēmās.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.12 un D35.13, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Infrastruktūra nav paredzēta, lai izveidotu tiešu savienojumu vai paplašinātu esošu tiešu savienojumu ar spēkstaciju, kuras tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Virszemes augstsprieguma līnijas:
Darbībās neizmanto polihlorbifenilus (PHB). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem (287). |
4.10. Elektroenerģijas uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj elektroenerģiju vēlākai izlietošanai elektroenerģijas formā. Darbība ietver hidroakumulāciju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja hidroakumulācijas objekts nav savienots ar upi, darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja hidroakumulācijas objekts ir savienots ar upi, darbība atbilst 4.5. iedaļā minētajiem DNSH kritērijiem par ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību (“Elektroenerģijas ražošana, izmantojot hidroenerģiju”). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.11. Termiskās enerģijas uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj termisko enerģiju vēlākai izlietošanai termiskās enerģijas vai cita energonesēja formā.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja darbība ir termiskās enerģijas uzkrāšana ūdens nesējslānī (ATES), tā atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.12. Ūdeņraža uzkrāšana
Darbības apraksts
Tādu objektu būvniecība un ekspluatācija, kuros uzkrāj ūdeņradi vēlākai izlietošanai.
Šīs kategorijas saimnieciskajām darbībām nav īpaša NACE koda, kas minēts saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja uzkrātais apjoms pārsniedz piecas tonnas, darbība atbilst Direktīvai 2012/18/ES. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.13. Transportā izmantojamas biogāzes un biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana
Darbības apraksts
Transportā izmantojamas biogāzes vai biodegvielu, kā arī bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.21 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst ar ilgtspēju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un efektivitāti saistītajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2018/2001 29. pantā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja tiek ražota biogāze, digestāta krātuvi sedz ar gāzi necaurlaidīgu pārsegu. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (308). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie attiecīgi komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5 (digestāts) vai Nr. 3 (komposts), vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.14. Atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvades un sadales tīkli
Darbības apraksts
Gāzes tīklu pārveidošana, pārprofilēšana vai pāraprīkošana tā, lai tos varētu izmantot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu pārvadē un sadalē.
Ūdeņraža un citu mazoglekļa gāzu transportēšanai paredzētu pārvades un sadales cauruļvadu būvniecība vai ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.21, F42.21 un H49.50, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārprofilēšana nepalielina gāzes pārvades un sadales jaudu. Pārprofilēšana nepagarina tīklu darbmūžu ilgāk par to prognozēto sākotnējo darbmūža ilgumu, ja vien tīkls nav paredzēts ūdeņradim vai mazoglekļa gāzēm. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Direktīva 2009/125/EK, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.15. Centralizētā siltumapgāde/aukstumapgāde
Darbības apraksts
Tādu cauruļvadu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība, pārjaunošana un ekspluatācija, kas paredzēti siltumapgādei un aukstumapgādei un kuru beigu punkts ir apakšstacija vai siltummainis.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ventilatori, kompresori, sūkņi un citas izmantotās ierīces, uz kurām attiecas Direktīva 2009/125/EK, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām un minētās direktīvas īstenošanas noteikumiem un ir uzskatāmas par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.16. Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Elektrisko siltumsūkņu uzstādīšana un ekspluatācija.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.30, F43.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina maksimālu atkalizmantošanu, pārražošanu vai reciklēšanu dzīves cikla beigās, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja gaiss-gaiss siltumsūkņu nominālā jauda ir 12 kW vai mazāka, iekštelpu un āra akustiskās jaudas līmeņi ir zemāki par Regulā (ES) Nr. 206/2012 noteikto robežvērtību. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
4.17. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot saules enerģiju
Darbības apraksts
Tādas koģenerācijas stacijas būvniecība un ekspluatācija, kurā ražo elektroenerģiju un siltumu/aukstumu, izmantojot saules enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.18. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju un siltumu/aukstumu, izmantojot ģeotermālo enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.19. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot atjaunīgus, nefosilus gāzveida un šķidros kurināmos
Darbības apraksts
Tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās izmanto atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.20. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (339). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.20. Siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija, izmantojot bioenerģiju
Darbības apraksts
Tādu koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu un elektroenerģiju ražo tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot koģenerāciju no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.19. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un D35.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst ar ilgtspēju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un efektivitāti saistītajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2018/2001 29. pantā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (345), vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus (346), ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (347). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.21. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot saules siltumenerģiju
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot saules siltumenerģiju.
Ja saimnieciskā darbība ir neatņemama šā pielikuma 7.6. iedaļā minētās darbības “Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, apkope un remonts” sastāvdaļa, piemēro 7.6. iedaļā noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.22. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot ģeotermālo enerģiju
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot ģeotermālo enerģiju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja tiek ekspluatētas augstas entalpijas ģeotermālās energosistēmas, tad ir ieviestas pienācīgas emisiju līmeņa samazināšanas sistēmas, lai netiktu apgrūtināta Direktīvā 2004/107/EK un Direktīvā 2008/50/EK noteikto gaisa kvalitātes robežvērtību sasniegšana. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.23. Siltuma/aukstuma ražošana no atjaunīgiem, nefosiliem gāzveida un šķidriem kurināmiem
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot atjaunīgas izcelsmes gāzveida un šķidros kurināmos. Darbībā neietilpst siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot tikai biogāzi un bioloģiskos šķidros kurināmos (sk. šā pielikuma 4.24. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (363). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.24. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot bioenerģiju
Darbības apraksts
Tādu siltuma/aukstuma ražošanas staciju būvniecība un ekspluatācija, kas ražo siltumu/aukstumu tikai no biomasas, biogāzes un bioloģiskā šķidrā kurināmā, izņemot siltuma/aukstuma ražošanu no atjaunīgo kurināmo un biogāzes vai bioloģiskā šķidrā kurināmā maisījumiem (sk. šā pielikuma 4.23. iedaļu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst ar ilgtspēju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un efektivitāti saistītajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2018/2001 29. pantā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja iekārtas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, tad emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (369), vienlaikus nodrošinot, ka nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Lai uz sadedzināšanas iekārtām, kuru ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par robežvērtībām, attiektos secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, emisijām jābūt mazākām par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Attiecībā uz iekārtām zonās vai zonu daļās, kas neatbilst Direktīvā 2008/50/EK noteiktajām gaisa kvalitātes robežvērtībām, ņem vērā informācijas apmaiņas rezultātus (370), ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/2193 6. panta 9. un 10. punktu. Ja runa ir par organiskā materiāla anaerobo noārdīšanu, ja saražoto digestātu izmanto par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju vai nu tieši, vai pēc kompostēšanas vai jebkādas citas apstrādes, tas atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijām (CMC) Nr. 4 un 5, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (371). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
4.25. Siltuma/aukstuma ražošana, izmantojot atlikumsiltumu
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās ražo siltumu/aukstumu, izmantojot atlikumsiltumu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbības ietvaros novērtē, vai ir pieejams ilgizturīgs, reciklējams, viegli demontējams un pārjaunojams aprīkojums un komponenti un, ja iespējams, to izmanto. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Sūkņi un izmantotais aprīkojums, ko aptver ekodizaina un energomarķējuma prasības, attiecīgā gadījumā atbilst energomarķējuma augstākās klases prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2017/1369, un Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas noteikumiem, un ir uzskatāmi par labāko pieejamo tehnoloģiju. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5. ŪDENSAPGĀDE, KANALIZĀCIJA, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN REMEDIĀCIJA
5.1. Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.2. Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana
Darbības apraksts
Ūdens savākšanas, attīrīšanas un apgādes sistēmu atjaunošana, tostarp mājsaimniecības un rūpniecības vajadzībām paredzētās ūdens savākšanas, attīrīšanas un sadales infrastruktūras atjaunošana. Šajā gadījumā būtiski nemainās savākto, attīrīto vai piegādāto ūdeņu tilpumplūsma.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E36.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.3. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija
Darbības apraksts
Centralizētu notekūdeņu sistēmu, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaišu būvniecība, paplašināšana un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir veikts novērtējums (392) par tiešajām SEG emisijām, ko rada centralizēta notekūdeņu sistēma, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaises. Ar rezultātiem pēc pieprasījuma iepazīstina investorus un klientus. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi (393). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Direktīvā 91/271/EEK vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos. Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu. Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.4. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu atjaunošana
Darbības apraksts
Centralizētu notekūdeņu sistēmu, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaišu atjaunošana. Šajā gadījumā būtiski nemainās savākto vai attīrīto notekūdeņu slodze vai tilpumplūsma notekūdeņu sistēmā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E37.00 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir veikts novērtējums (399) par tiešajām SEG emisijām, ko rada centralizēta notekūdeņu sistēma, tostarp savākšanas (kanalizācijas tīkls) un attīrīšanas ietaises. Ar rezultātiem pēc pieprasījuma iepazīstina investorus un klientus. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja notekūdeņi tiek attīrīti tādā līmenī, ka tie ir piemēroti atkalizmantošanai lauksaimnieciskā apūdeņošanā, tad ir definēti un īstenoti vajadzīgie riska pārvaldības pasākumi, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi (400). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Novadīšana saņemošajos ūdeņos atbilst prasībām Direktīvā 91/271/EEK vai prasībām valsts noteikumos, kur norādīts maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis saņemošajos ūdeņos novadītajos notekūdeņos. Lai novērstu un mazinātu nokrišņu ūdeņu pārplūšanu no notekūdeņu savākšanas sistēmas, ir īstenoti pienācīgi pasākumi, kas var ietvert dabā rodamus risinājumus, atsevišķas nokrišņu ūdeņu savākšanas sistēmas, aiztures tvertnes un pirmo noskalojumu attīrīšanu. Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK vai valsts tiesību aktu prasībām par dūņu izkliedēšanu uz lauka vai citādu dūņu uznešanu uz augsnes vai iestrādāšanu augsnē. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.5. Nebīstamo atkritumu savākšana un transportēšana avotā segregētās frakcijās
Darbības apraksts
Nebīstamo atkritumu dalīta savākšana un transportēšana avotā segregētās vai mistrotās frakcijās (401) ar mērķi sagatavot minētos atkritumus atkalizmantošanai vai reciklēšanai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E38.11 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Dalīti savāktās atkritumu frakcijas atkritumu glabātavās un pārkrautuvēs netiek sajauktas ar citiem atkritumiem vai materiāliem ar atšķirīgām īpašībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
5.6. Notekūdeņu dūņu anaerobā noārdīšana
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās notekūdeņu dūņas tiek apstrādātas anaerobā noārdīšanā, kuras rezultātā tiek saražota biogāze vai ķimikālijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E37.00 un F42.00, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izstrādāts monitoringa plāns attiecībā uz metāna noplūdi objektā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (412). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Ja iegūto digestātu paredzēts izmantot par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju, tā slāpekļa saturu (ar pielaides līmeni ±25 %) paziņo pircējam vai par digestāta izvešanu atbildīgajai struktūrai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.7. Bioatkritumu anaerobā noārdīšana
Darbības apraksts
Tādu specializētu staciju būvniecība vai ekspluatācija, kas paredzētas dalīti savākto bioatkritumu (413) apstrādei anaerobā noārdīšanā, kuras rezultātā tiek saražota un izmantota biogāze un digestāts vai ķimikālijas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.21 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izstrādāts monitoringa plāns un ārkārtas situāciju plāns, lai līdz minimumam samazinātu metāna noplūdi stacijā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja anaerobās noārdīšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 100 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu anaerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (419). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Saražotais digestāts atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie attiecīgi komponentmateriālu kategorijām (CMC ) Nr. 4 un 5 (digestāts) vai Nr. 3 (komposts), vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. Par mēslošanas līdzekli vai augsnes ielabotāju izmantotā digestāta slāpekļa saturu (ar pielaidi ±25 %) paziņo pircējam vai par digestāta izvešanu atbildīgajai struktūrai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.8. Bioatkritumu kompostēšana
Darbības apraksts
Tādu specializētu staciju būvniecība vai ekspluatācija, kas paredzētas dalīti savākto bioatkritumu apstrādei kompostēšanā (aerobā noārdīšanā), kuras rezultātā tiek saražots un izmantots komposts (420).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.21 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja kompostēšanas stacijas apstrādā vairāk nekā 75 tonnas dienā, emisijas gaisā un ūdenī nepārsniedz emisiju līmeņus, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri attiecībā uz atkritumu aerobo apstrādi izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (426). Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes. Objektā pastāv sistēma, kas nepieļauj infiltrāta nonākšanu pazemes ūdeņos. Saražotais komposts atbilst prasībām, kas mēslošanas līdzekļiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā pie komponentmateriālu kategorijas Nr. 3, vai valsts noteikumiem par mēslošanas līdzekļu vai augsnes ielabotāju izmantošanu lauksaimniecībā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.9. Materiālu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem
Darbības apraksts
Tādu staciju būvniecība un ekspluatācija, kurās dalīti savāktās nebīstamo atkritumu plūsmas šķiro un pārstrādā otrreizējās izejvielās, izmantojot mehāniskas pārstrādes procesu (izņemot aizbēršanu).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši E38.32 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.10. Poligonu gāzes uztveršana un izmantošana
Darbības apraksts
Poligonu (432) gāzes uztveršanai un izmantošanai vajadzīgās infrastruktūras ierīkošana un ekspluatācija pilnībā slēgtos poligonos vai poligonu nodalījumos, izmantojot jaunas vai papildu specializētas tehniskās iekārtas un aprīkojumu, kas uzstādīts poligona vai nodalījuma slēgšanas laikā vai pēc tā slēgšanas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E38.21 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izstrādāts monitoringa plāns attiecībā uz metāna noplūdi objektā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vecu poligonu pilnīga slēgšana un remediācija, kā arī apsaimniekošana pēc slēgšanas, ja ir ierīkota poligona gāzes uztveršanas sistēma, tiek veikta saskaņā ar šādiem noteikumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.11. CO2 transportēšana
Darbības apraksts
Uztvertā CO2 transportēšana, izmantojot visus transportēšanas veidus, CO2 cauruļvadu būvniecība un ekspluatācija un gāzes tīklu pāraprīkošana, ja galvenais mērķis ir uztvertā CO2 integrēšana un ja:
(a) |
CO2 transportēšanā no uztveršanas ietaises uz inžekcijas punktu radušās CO2 noplūdes nepārsniedz 0,5 % no transportētā CO2 masas; |
(b) |
CO2 tiek piegādāts vai nu uz pastāvīgo CO2 glabātavu, kas atbilst šā pielikuma 5.12. iedaļā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ģeoloģisko CO2 uzglabāšanu pazemē, vai līdz citiem transportēšanas veidiem, kas ved tieši uz pastāvīgo CO2 glabātavu, kura atbilst minētajiem kritērijiem; |
(c) |
tiek izmantotas piemērotas noplūžu atklāšanas sistēmas, ir izstrādāts monitoringa plāns un ziņojumu verificē neatkarīga trešā persona; |
(d) |
darbība var ietvert arī tādu aktīvu uzstādīšanu, kas palielina esošā tīkla elastību un uzlabo tā pārvaldību. |
Darbību var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.21 un H49.50, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izstrādāts CO2 noplūžu monitoringa plāns. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
5.12. CO2 pastāvīga ģeoloģiskā uzglabāšana pazemē
Darbības apraksts
Uztvertā CO2 pastāvīga uzglabāšana piemērotās ģeoloģiskās formācijās pazemē.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu E39.00 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izstrādāts CO2 noplūžu monitoringa plāns. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst Direktīvai 2009/31/EK. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6. TRANSPORTS
6.1. Starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi
Darbības apraksts
Pasažieru pārvadājumi, kā arī tiem nepieciešamā dzelzceļa ritošā sastāva iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, dzelzceļa maģistrāļu tīklos plašā ģeogrāfiskajā teritorijā, starppilsētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumi un guļamvagonu vai restorānvagonu ekspluatācija, kas ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbības daļa.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.10, N77.39, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti atkritumu apsaimniekošanas pasākumi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, jo īpaši apkopju laikā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Lokomotīvju piedziņas motori un automotrišu piedziņas motori atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.2. Dzelzceļa kravas pārvadājumi
Darbības apraksts
Kravas pārvadājumi, kā arī tiem nepieciešamā dzelzceļa ritošā sastāva iegāde, finansēšana, noma, izpirkumnoma un ekspluatācija, dzelzceļa maģistrāļu tīklos, kā arī pa tuvsatiksmes kravas dzelzceļiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.20 un N77.39, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Vilcieni un vagoni nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti atkritumu apsaimniekošanas pasākumi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, jo īpaši apkopju laikā. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Lokomotīvju piedziņas motori un automotrišu piedziņas motori atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.3. Pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi
Darbības apraksts
Pilsētas un piepilsētas pasažieru transporta līdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto pasažieru pārvadājumos un pasažieru autopārvadājumos.
Ja runa ir par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tas ietver tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, kas pieder pie M2 vai M3 kategorijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/8582 4. panta 1. punktu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var ietvert dažādu sauszemes transporta veidu (piemēram, autobusu, tramvaju, trolejbusu, pazemes un estakādes dzelzceļu) izmantošanu. Darbība ietver arī transporta līnijas no pilsētas uz lidostu vai no pilsētas uz staciju, kā arī funikulieru un gaisa trošu ceļu ekspluatāciju, ja tie ir daļa no pilsētas vai piepilsētas satiksmes sistēmām.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī regulārus tālsatiksmes autobusu reisus, čarterreisus, ekskursijas un citus neregulārus autobusu pārvadājumus, eksprestransportu uz lidostu (tostarp lidostu teritorijā), pārvadājumus ar skolas autobusiem un citiem pasažieru pārvadāšanai domātiem autobusiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.31, H49.3.9, N77.39 un N77.11, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas (463) |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši tajos esošās kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
M kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Attiecīgā gadījumā transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro VI posms) par lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.4. Personiskās mobilitātes ierīču ekspluatācija, veloloģistika
Darbības apraksts
Tādu personiskās mobilitātes vai transporta ierīču pārdošana, iegāde, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, kuru dzinējspēks ir lietotāja fiziskā aktivitāte, bezemisiju motors vai bezemisiju motora un fiziskās aktivitātes kombinācija. Te ietilpst kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar (kravas) velosipēdiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši N77.11 un N77.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši tajos esošās kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.5. Pārvadājumi ar motocikliem, vieglajiem automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem
Darbības apraksts
Tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma un ekspluatācija, kuri pieder pie M1 (469), N1 (470) kategorijas, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 715/2007 darbības jomā, vai pie L kategorijas (divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļi un kvadricikli) (471).
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.32, H49.39 un N77.11, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā definētās īpatnējās CO2 emisijas nav lielākas par autoparkam noteiktajiem CO2 emisiju mērķrādītājiem (477). Autoparkam piemērojamās CO2 emisiju mērķvērtības ir šādas:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi atbilst abiem šiem kritērijiem:
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro 6 posms) par mazas noslodzes transportlīdzekļu emisijām (479), kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Transportlīdzekļi atbilst emisiju robežvērtībām, kas “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteiktas Direktīvas 2009/33/EK pielikuma 2. tabulā. M un N kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.6. Kravas autopārvadājumu pakalpojumi
Darbības apraksts
Tādu transportlīdzekļu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, kas pieder pie N1, N2 (480) vai N3 (481) kategorijas un ko aptver EURO VI (482) E posma vai nākamā posma noteikumi, un ko izmanto kravas autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H49.4.1, H53.10, H53.20 un N77.12, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi atbilst abiem šiem kritērijiem:
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan transportlīdzekļu parka izmantošanas posmā (apkope), gan pēc transportlīdzekļu nolietošanas, tostarp tiek atkalizmantoti un reciklēti akumulatori un elektronika (jo īpaši kritiski svarīgās izejvielas). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
M un N kategorijas sauszemes transportlīdzekļu riepas atbilst Regulā (ES) 2020/740 noteiktajām prasībām par ārējo rites troksni augstākajā aizņemtajā klasē un par rites pretestības koeficientu (kas ietekmē transportlīdzekļa energoefektivitāti) divās augstākajās aizņemtajās klasēs, par ko var pārliecināties Eiropas ražojumu energomarķējuma datubāzē (EPREL). Transportlīdzekļi atbilst jaunākajām piemērojamām tipa apstiprināšanas prasībām (jaunākais Euro VI posms) par lielas noslodzes transportlīdzekļu emisijām (490), kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009. Transportlīdzekļi atbilst Regulai (ES) Nr. 540/2014. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.7. Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.30, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģu motori atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.8. Kravas pārvadājumi iekšzemes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, izpirkumnoma, noma un ekspluatācija, ko izmanto kravas pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.4, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.9. Iekšzemes ūdensceļos izmantoto pasažieru un kravas kuģu pāraprīkošana
Darbības apraksts
Tādu kuģu pāraprīkošana un modernizācija, ko izmanto pasažieru un kravas pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos ar kuģiem, kas nav piemēroti jūras transportam.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.4, H50.30 un C33.15, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģu nolietošanas, tostarp bīstamo materiālu kontrole un apsaimniekošana uz kuģa un to drošas reciklēšanas nodrošināšana. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi atbilst Regulas (ES) 2016/1628 II pielikumā noteiktajām emisiju robežvērtībām (tas attiecas arī uz kuģiem, kuru atbilstība šīm robežvērtībām panākta, neizmantojot tipa apstiprināšanas risinājumus, piemēram, pēcapstrādes procesā). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
6.10. Kuģi, ko izmanto kravas pārvadājumos jūrā un piekrastes ūdeņos, ostas operācijās un palīgdarbībās
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, fraktēšana (ar apkalpi un bez tās) un ekspluatācija, kas paredzēti un aprīkoti tikai kravas vai arī kravas un pasažieru pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos neatkarīgi no tā, vai tie ir plānoti reisi vai nē. Ostas operācijās un palīgdarbībās nepieciešamo kuģu — piemēram, velkoņu, pietauvošanas kuģu, loču kuģu, glābšanas kuģu un ledlaužu — iegāde, finansēšana, noma un ekspluatācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.2, H52.22 un N77.34, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām par uz kuģa esošo bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2016/2323. Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar SJO MARPOL konvencijas V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam (511). Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (512). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam (513). Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (514). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (515). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (516). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.11. Pasažieru pārvadājumi jūrā un piekrastes ūdeņos
Darbības apraksts
Tādu kuģu iegāde, finansēšana, fraktēšana (ar apkalpi un bez tās) un ekspluatācija, kas paredzēti un aprīkoti pasažieru pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos neatkarīgi no tā, vai tie ir plānoti reisi vai nē. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver arī prāmju, ūdens taksometru un ekskursiju, kruīzu un izbraukumu kuģu un laivu darbību.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši H50.10, N77.21 un N77.34, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām par bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2016/2323. Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar SJO MARPOL konvencijas V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (522). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (523). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (524). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (525). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.12. Jūras un piekrastes ūdeņos izmantoto kravas un pasažieru kuģu pāraprīkošana
Darbības apraksts
Tādu kuģu pāraprīkošana un modernizācija, kas paredzēti un aprīkoti pasažieru vai kravas pārvadājumiem jūrā vai piekrastes ūdeņos, un ostas operācijās un palīgdarbībās nepieciešamo kuģu — piemēram, velkoņu, pietauvošanas kuģu, loču kuģu, glābšanas kuģu un ledlaužu —pāraprīkošana un modernizācija.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem H50.10, H50.2, H52.22, C33.15, N77.21 un N.77.34 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kuģi nav paredzēti fosilā kurināmā/degvielu transportēšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir ieviesti pasākumi atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju gan kuģa izmantošanas posmā, gan pēc kuģa nolietošanas. Ja kuģi darbināmi ar akumulatoriem, minētie pasākumi ietver akumulatoru un elektronikas, tostarp to kritiski svarīgo izejvielu, atkalizmantošanu un reciklēšanu. Ja esoša kuģa vai to aizstājoša jaunbūvēta kuģa bruto tonnāža pārsniedz 500 tonnas, darbība atbilst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 prasībām par bīstamo materiālu uzskaiti. Nolietotie kuģi tiek reciklēti rūpnīcās, kas iekļautas kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Komisijas Lēmumu 2016/2323. Darbība atbilst Direktīvai (ES) 2019/883 attiecībā uz jūras vides aizsardzību no negatīvās ietekmes, ko rada atkritumu novadīšana no kuģiem. Kuģi ekspluatē saskaņā ar SJO MARPOL konvencijas V pielikumu, proti, ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā apsaimniekojot atkritumus, lai tā samazinātu radušos atkritumu daudzumu un likumīgi novadīto atkritumu daudzumu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kas attiecas uz sēra oksīdu emisiju un cieto daļiņu emisiju samazināšanu, kuģi atbilst Direktīvai (ES) 2016/802 un SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 14. noteikumam. Sēra saturs degvielā nepārsniedz 0,5 % masas (sēra satura globālais ierobežojums) un 0,1 % masas emisijas kontroles apgabalā (ECA), ko SJO noteikusi Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā (531). Attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām kuģi atbilst SJO MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumam. Uz kuģiem, kas uzbūvēti pēc 2011. gada, attiecas II līmeņa NOx prasība. Pēc 2016. gada 1. janvāra uzbūvētajiem kuģiem stingrākām motoru prasībām (III līmenis), kas samazina NOx emisijas, jāatbilst tikai tad, kad tie darbojas NOx emisiju kontroles zonās, kas izveidotas saskaņā ar SJO noteikumiem (532). Fekālo un sadzīves notekūdeņu novadīšana atbilst SJO MARPOL konvencijas IV pielikumam. Ir ieviesti pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pretapaugšanas krāsas un biocīdu toksicitāti, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012, ar kuru Savienības tiesību aktos īsteno 2001. gada 5. oktobrī pieņemto Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu netiek pieļautas svešzemju organismus saturošu balasta ūdeņu noplūdes. Ir ieviesti pasākumi, lai nepieļautu svešzemju sugu introducēšanu kuģu korpusu un iedobumu bioloģiskās apaugšanas ceļā, ņemot vērā SJO Vadlīnijas par bioloģisko apaugšanu (533). Troksni un vibrācijas ierobežo, izmantojot klusinošus propellerus, korpusa konstrukciju vai uz kuģa esošās mašīnas saskaņā ar norādījumiem, kas sniegti SJO Vadlīnijās par zemūdens trokšņa mazināšanu (534). Savienībā darbība nekavē laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts Direktīvā 2008/56/EK, kur paredzēts, ka jāveic pienācīgi pasākumi, lai novērstu vai mazinātu ietekmi saistībā ar tās 1. raksturlielumu (bioloģiskā daudzveidība), 2. raksturlielumu (svešzemju sugas), 6. raksturlielumu (jūras dibena integritāte), 8. raksturlielumu (piesārņotāji), 10. raksturlielumu (piedrazojums jūrā), 11. raksturlielumu (troksnis/enerģija), un kā noteikts Komisijas Lēmumā (ES) 2017/848 saistībā ar minētajiem raksturlielumiem relevantajiem kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem. |
6.13. Personiskās mobilitātes infrastruktūra, veloloģistika
Darbības apraksts
Personiskajai mobilitātei domātas infrastruktūras būvniecība, modernizācija, uzturēšana un ekspluatācija, tostarp ceļu, automaģistrāļu, tiltu un tuneļu un citas gājējiem un velosipēdiem (ar vai bez elektriskās palīgsistēmas) paredzētas infrastruktūras būvniecība.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.12, F42.13, F43.21, F711 un F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (540). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.14. Dzelzceļa transporta infrastruktūra
Darbības apraksts
Dzelzceļu un metro, kā arī tiltu un tuneļu, staciju, termināļu, dzelzceļa apkalpes vietu (541), drošības sistēmu un satiksmes vadības sistēmu būvniecība, modernizācija, ekspluatācija un uzturēšana, tostarp arhitektūras pakalpojumi, inženiertehniskie pakalpojumi, rasēšanas pakalpojumi, ēku inspicēšanas pakalpojumi un uzmērīšanas un kartēšanas pakalpojumi un tamlīdzīgi, kā arī visu veidu materiālu un produktu fiziskā, ķīmiskā un cita veida analītiskā testēšana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.12, F42.13, M71.12, M71.20, F43.21 un H52.21, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Infrastruktūra nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielas transportēšanai vai glabāšanai. Ja runa ir par jaunu vai nozīmīgi renovētu infrastruktūru, infrastruktūra ir klimatdrošināta, ievērojot pienācīgu klimatdrošināšanas praksi, pie kuras pieder oglekļa pēdas noteikšana un skaidri definētas oglekļa ēnu izmaksas. Oglekļa pēdas noteikšana aptver 1.-3. pakāpes emisijas un pierāda, ka infrastruktūra nerada papildu relatīvās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, vērtībām un procedūrām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (547). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā skartās teritorijas jutīgumu, jo īpaši skarto iedzīvotāju skaita ziņā, infrastruktūras izmantošanas radīto troksni un vibrācijas mazina, izveidojot vaļējas tranšejas, barjersienas vai citus pasākumus, un nodrošinot atbilstību Direktīvai 2002/49/EK. Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.15. Autotransportam un sabiedriskajam transportam paredzēta infrastruktūra
Darbības apraksts
Automaģistrāļu, ielu, ceļu, citu transportlīdzekļu un gājēju ceļu būvniecība, modernizācija, uzturēšana un ekspluatācija, seguma klāšanas darbi uz ielām, ceļiem, autoceļiem, tiltiem vai tuneļiem un lidlauku skrejceļu būvniecība, tostarp arhitektūras pakalpojumi, inženiertehniskie pakalpojumi, rasēšanas pakalpojumi, ēku inspicēšanas pakalpojumi un uzmērīšanas un kartēšanas pakalpojumi un tamlīdzīgi, kā arī visu veidu materiālu un produktu fiziskā, ķīmiskā un cita veida analītiskā testēšana, izņemot ielu apgaismojuma un elektrisko signālu uzstādīšanu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.11, F42.13, F71.1 un F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Infrastruktūra nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielas transportēšanai vai glabāšanai. Ja runa ir par jaunu vai nozīmīgi renovētu infrastruktūru, infrastruktūra ir klimatdrošināta, ievērojot pienācīgu klimatdrošināšanas praksi, pie kuras pieder oglekļa pēdas noteikšana un skaidri definētas oglekļa ēnu izmaksas. Oglekļa pēdas noteikšana aptver 1.-3. pakāpes emisijas un pierāda, ka infrastruktūra nerada papildu relatīvās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, vērtībām un procedūrām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (553). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Attiecīgā gadījumā infrastruktūras izmantošanas radīto troksni un vibrācijas mazina, ieviešot vaļējas tranšejas, barjersienas vai citus pasākumus, un nodrošinot atbilstību Direktīvai 2002/49/EK. Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā augu segas uzturēšana autotransporta infrastruktūras tuvumā nodrošina, ka neizplatās invazīvās sugas. Ir īstenoti ietekmes mazināšanas pasākumi, lai izvairītos no sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem. |
6.16. Ūdens transporta infrastruktūra
Darbības apraksts
Ūdensceļu, ostu un upju būvju, jahtu/laivu piestātņu, slūžu, dambju un aizsprostu u. c. būvniecība, modernizācija un ekspluatācija, tostarp arhitektūras pakalpojumi, inženiertehniskie pakalpojumi, rasēšanas pakalpojumi, ēku inspicēšanas pakalpojumi un uzmērīšanas un kartēšanas pakalpojumi un tamlīdzīgi, kā arī visu veidu materiālu un produktu fiziskā, ķīmiskā un cita veida analītiskā testēšana, un neietver projekta vadības darbības, kas saistītas ar inženierbūvniecības darbiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības neietver ūdensceļu bagarēšanu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42.91, F71.1 vai F71.20, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Infrastruktūra nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielas transportēšanai vai glabāšanai. Ja runa ir par jaunu vai nozīmīgi renovētu infrastruktūru, infrastruktūra ir klimatdrošināta, ievērojot pienācīgu klimatdrošināšanas praksi, pie kuras pieder oglekļa pēdas noteikšana un skaidri definētas oglekļa ēnu izmaksas. Oglekļa pēdas noteikšana aptver 1.-3. pakāpes emisijas un pierāda, ka infrastruktūra nerada papildu relatīvās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, vērtībām un procedūrām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem, jo īpaši visām direktīvas 4. panta prasībām. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantu un jo īpaši tā 7. punktu pirms pārjaunošanas/būvniecības ir jāveic projekta ietekmes novērtējums, kurā novērtē jebkādu projekta potenciālo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā tādus aspektus kā migrācijas koridori, brīvi plūstošas upes vai teju neiztraucētas ekosistēmas. Novērtējuma pamatā ir neseni, visaptveroši un precīzi dati, tostarp monitoringa dati par bioloģiskās kvalitātes elementiem, kuri ir sevišķi jutīgi pret hidromorfoloģiskām izmaiņām, un par to, kāds jauno darbību rezultātā būs paredzamais ūdensobjekta stāvoklis salīdzinājumā ar pašreizējo. Jo īpaši tajā novērtē, kāda būs šī jaunā projekta kumulatīvā ietekme kombinācijā ar pārējo esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, ir noskaidrots, ka konstrukcijas, atrašanās vietas un tajā īstenoto mazināšanas pasākumu dēļ projekts ir tāds, kas atbilst vienai no šādām prasībām:
Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdeni, kā arī uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, ir īstenoti visi tehniski iespējamie un ekoloģiski relevantie ietekmes mazināšanas pasākumi. Ja tas ir relevanti un atkarībā no tā, kādas ekosistēmas dabiski pastāv skartajos ūdensobjektos, pie šādiem mazināšanas pasākumiem pieder:
Tam, cik šie pasākumi ir efektīvi, seko līdzi, ņemot vērā, kādi ir izsniegtajā atļaujā izklāstītie nosacījumi, kuru mērķis ir panākt labu skartā ūdensobjekta stāvokli vai potenciālu. Projekts neatgriezeniski neapdraud laba stāvokļa/potenciāla sasniegšanu nevienā ūdensobjektā tajā pašā upes baseina apgabalā. Papildus iepriekš minētajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem un tad, kad tas ir relevanti, tiek īstenoti kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka projekta rezultātā kopumā nepasliktinās ūdensobjektu stāvoklis tajā pašā upes baseina apgabalā. To panāk, atjaunojot nepārtrauktību (garenisko un laterālo) tajā pašā upes baseina apgabalā tādā mērā, kas kompensē nepārtrauktības traucējumus, ko var izraisīt plānotais navigācijas infrastruktūras projekts. Kompensācija sākas pirms projekta īstenošanas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (559). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, vibrāciju, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
6.17. Lidostu infrastruktūra
Darbības apraksts
Tādas infrastruktūras būvniecība, modernizācija un ekspluatācija, kas ir nepieciešama vai nu gaisa kuģu ekspluatācijai bez nekādām izpūtēja CO2 emisijām, vai pašas lidostas operācijām, vai zemes elektroenerģijas un kondicionēta gaisa padevei stacionāriem gaisa kuģiem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41.20 un F42.99, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Infrastruktūra nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielas transportēšanai vai glabāšanai. Ja runa ir par jaunu vai nozīmīgi renovētu infrastruktūru, infrastruktūra ir klimatdrošināta, ievērojot pienācīgu klimatdrošināšanas praksi, pie kuras pieder oglekļa pēdas noteikšana un skaidri definētas oglekļa ēnu izmaksas. Oglekļa pēdas noteikšana aptver 1.-3. pakāpes emisijas un pierāda, ka infrastruktūra nerada papildu relatīvās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas aprēķinātas, balstoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, vērtībām un procedūrām. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (565). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, vibrāciju, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
7. BŪVNIECĪBA UN NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS
7.1. Jaunu ēku būvniecība
Darbības apraksts
Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības projektu izstrāde, sakopojot finansiālos, tehniskos un fiziskos resursus, lai īstenotu būvniecības projektus vēlākai pārdošanai, kā arī būvētu pabeigtas dzīvojamās vai nedzīvojamās ēkas vai nu par saviem līdzekļiem pārdošanai, vai par atlīdzību, vai uz līguma pamata.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41.1 un F41.2, kā arī F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. Primārās enerģijas pieprasījums (PED) (571), kas nosaka uzbūvētās ēkas energoefektivitāti, nepārsniedz robežvērtību, kas valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES, noteikta attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB). Energoefektivitāte ir sertificēta, izmantojot gatavās būves energoefektivitātes sertifikātu (EPC). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja ir uzstādītas tālāk uzskaitītās ierīces (izņemot dzīvojamo ēku vienībās), to specifisko ūdens patēriņu apliecina ražojuma datu lapas, ēkas sertifikācija vai Savienībā pastāvošs ražojuma marķējums saskaņā ar šīs regulas I pielikuma E papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām:
Lai novērstu būvlaukuma ietekmi, darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (572). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. Ēku projektēšanā un būvniecībā ir ievēroti apritīguma principi, un, atsaucoties uz ISO 20887 (573) vai citiem standartiem, pēc kuriem novērtē ēku demontējamību vai pielāgojamību, var pierādīt, ka ēkas ir projektētas un būvētas tā, lai būtu resursefektīvākas, pielāgojamākas, elastīgākas un demontējamākas un līdz ar to nodrošinātu atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem (574), izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516 (575) un ISO 16000-3 (576) vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm (577)). Ja jaunā būve atrodas potenciāli kontaminētā vietā (degradētā teritorijā), vieta ir izpētīta, vai tajā nav potenciālu kontaminantu, piemēram, izmantojot ISO 18400 standartu (578). Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Jaunā celtne nav būvēta uz šādas zemes:
|
7.2. Esošu ēku renovācija
Darbības apraksts
Būvdarbi un inženiertehniskie būvdarbi vai to sagatavošana.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F41 un F43, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ja renovācijas darbu gaitā ir uzstādītas tālāk uzskaitītās ierīces (izņemot renovācijas darbus dzīvojamo ēku vienībās), to specifisko ūdens patēriņu apliecina ražojuma datu lapas, ēkas sertifikācija vai Savienībā pastāvošs ražojuma marķējums saskaņā ar šīs regulas I pielikuma E papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām:
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Vismaz 70 % (pēc masas) būvlaukumā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu (izņemot dabā sastopamos materiālus, kas minēti ar Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā) sagatavo atkalizmantošanai, reciklēšanai un citai materiālu atgūšanai, tostarp aizbēršanai, kur ar atkritumiem aizstāj citus materiālus, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu (588). Operatori ierobežo atkritumu rašanos būvniecības un nojaukšanas procesos saskaņā ar ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un izmantojot selektīvo nojaukšanu, lai būtu iespējams aizvākt bīstamās vielas un droši ar tām apieties, kā arī veicina atkalizmantošanu un kvalitatīvu reciklēšanu, selektīvi aizvācot materiālus un izmantojot pieejamās šķirošanas sistēmas, kas paredzētas būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. Ēku projektēšanā un būvniecībā ir ievēroti apritīguma principi, un, atsaucoties uz ISO 20887 (589) vai citiem standartiem, pēc kuriem novērtē ēku demontējamību vai pielāgojamību, var pierādīt, ka ēkas ir projektētas un būvētas tā, lai būtu resursefektīvākas, pielāgojamākas, elastīgākas un demontējamākas un līdz ar to nodrošinātu atkalizmantošanu un reciklēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Būvniecībā izmantotās būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ēku renovācijā izmantotās būvdetaļas un materiāli, kas var nonākt saskarē ar ēkas iemītniekiem (590), izdala mazāk par 0,06 mg formaldehīda uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma noteikumiem) un mazāk par 0,001 mg citu 1A un 1B kategorijas kancerogēnu gaistošo organisko savienojumu uz m3 materiāla vai būvdetaļas (nosaka testēšanā saskaņā ar CEN/EN 16516 un ISO 16000-3:2011 (591) vai citiem salīdzināmiem standartizētiem testēšanas nosacījumiem un noteikšanas metodēm). Tiek veikti pasākumi, lai būvdarbu un uzturēšanas darbu laikā samazinātu trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisijas. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.3. Energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts
Darbības apraksts
Individuāli renovācijas pasākumi, proti, energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšana, apkope vai remonts. Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības ietver vienu no šādiem individuāliem pasākumiem, ja tie atbilst minimālajām prasībām, kas atsevišķiem komponentiem un sistēmām noteiktas piemērojamajos valsts pasākumos, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES, un attiecīgā gadījumā pieder pie divām augstākajām aizņemtajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369 un minētās regulas deleģētajiem aktiem:
(a) |
izolācijas uzlikšana ēkas norobežojošām konstrukcijām, piemēram, ārējām sienām (tostarp zaļajām sienām), jumtiem (tostarp zaļajiem jumtiem), bēniņiem, pagrabiem un grīdām (tostarp gaisnecaurlaidības nodrošināšanas pasākumi, termiskā tilta efekta mazināšanas pasākumi un sastatņu uzstādīšana) un izolācijas uzlikšanas produktu piestiprināšana ēkas norobežojošajām konstrukcijām (ieskaitot mehāniskos stiprinājumus un līmvielas); |
(b) |
esošo logu nomaiņa ar jauniem, energoefektīviem logiem; |
(c) |
esošo ārējo durvju nomaiņa ar jaunām, energoefektīvām durvīm; |
(d) |
energoefektīvu gaismas avotu uzstādīšana un nomaiņa; |
(e) |
apsildes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) un ūdens uzsildīšanas sistēmu (tostarp ar centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem saistītu ierīču) uzstādīšana, uzturēšana un remonts, kā arī to nomaiņa ar augstefektīvām tehnoloģijām; |
(f) |
tādas sanitārtehniskās armatūras uzstādīšana, kam ir mazs ūdens un enerģijas patēriņš un kas atbilst šīs regulas I pielikuma A papildinājumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām; kas attiecas uz dušām, tad maisītājdušu, dušas izvadu un krānu maksimālais ūdens caurplūdums ir 6 l/min vai mazāks, ko apliecina Savienības tirgū pastāvošs marķējums. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27, C28, S95.21, S95.22, C33.12, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Būvdetaļas un materiāli atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Ja esošai ēkas norobežojošai konstrukcijai tiek uzlikta siltumizolācija, ēku saskaņā ar valsts tiesību aktiem apseko kompetents speciālists, kas ir apmācīts azbesta apsekošanā. Jebkāda tāda izolācijas materiāla noņemšanu, kas satur vai varētu saturēt azbestu, izolācijas plātņu, flīžu un citu azbestu saturošu materiālu laušanu, mehānisku urbšanu, skrūvēšanu vai noņemšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic attiecīgi apmācīti darbinieki, kuru veselību novēro pirms darbiem, to laikā un pēc tam. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.4. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās (un ēkām piesaistītās stāvvietās)
Darbības apraksts
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšana, uzturēšana un remonts ēkās un ēkām piesaistītās stāvvietās.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27 vai C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.5. Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts
Darbības apraksts
Ēku energoefektivitātes mērīšanas, regulēšanas un kontroles instrumentu un ierīču uzstādīšana, uzturēšana un remonts, kas ietver vienu no šādiem pasākumiem:
(a) |
zonētu termostatu, viedo termostatu sistēmu un sensoru iekārtu uzstādīšana, uzturēšana un remonts, ieskaitot kustības un dienas gaismas kontroles ierīces; |
(b) |
ēku automatizācijas un kontroles sistēmu, ēku energovadības sistēmu (BEMS), apgaismojuma kontroles sistēmu un energovadības sistēmu (EMS) uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(c) |
viedo gāzes, siltuma, aukstuma un elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(d) |
tādu fasādes un jumta seguma elementu uzstādīšana, uzturēšana vai remonts, kam ir saules ēnojuma vai saules gaismas kontroles funkcija vai uz kuriem var augt veģetācija. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27, C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.6. Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts
Darbības apraksts
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju uzstādīšana, uzturēšana un remonts uz vietas, kas ietver vienu no šādiem individuāliem pasākumiem, ja tās uzstādītas uz vietas kā ēkas inženiertehniskās sistēmas:
(a) |
saules fotoelementu sistēmu un tehniskā palīgaprīkojuma uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(b) |
saules ūdens uzsildīšanas paneļu un tehniskā palīgaprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts; |
(c) |
siltumsūkņu (un attiecīgā tehniskā palīgaprīkojuma) uzstādīšana, uzturēšana, remonts un modernizācija, kas palīdz sasniegt mērķus attiecībā uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001; |
(d) |
vējturbīnu un tehniskā palīgaprīkojuma uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(e) |
transpirācijas saules kolektoru un tehniskā palīgaprīkojuma uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(f) |
siltumenerģijas vai elektroenerģijas akumulēšanas bloku un tehniskā palīgaprīkojuma uzstādīšana, apkope un remonts; |
(g) |
augstefektīvas koģenerācijas (kombinētās siltumenerģijas un elektroenerģijas) mikroelektrostacijas uzstādīšana, uzturēšana un remonts; |
(h) |
siltummaiņa/atgūšanas sistēmu uzstādīšana, uzturēšana un remonts. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši F42, F43, M71, C16, C17, C22, C23, C25, C27 vai C28, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
7.7. Ēku iegāde un turēšana īpašumā
Darbības apraksts
Nekustamā īpašuma iegāde un šī nekustamā īpašuma turēšana īpašumā.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu L68 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ēka nav paredzēta fosilā kurināmā/degvielu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai ražošanai. Ēkām, kas uzbūvētas pirms 2020. gada 31. decembra, ir vismaz C klases energoefektivitātes sertifikāts (EPC). Alternatīvā kārtā ēka pieder pie 30 % no valsts vai reģionālā ēku fonda labākajām ēkām operacionālā primārās enerģijas pieprasījuma (PED) ziņā, ko apliecina pienācīgi pierādījumi, kur relevantā aktīva sniegums ir salīdzināts vismaz ar tā valsts vai reģionālā ēku fonda sniegumu, kas uzbūvēts pirms 2020. gada 31. decembra, un kur ir nošķirtas vismaz dzīvojamās ēkas no nedzīvojamām ēkām. Ja ēkas uzbūvētas pēc 2020. gada 31. decembra, primārās enerģijas pieprasījums (PED) (617), kas nosaka uzbūvētās ēkas energoefektivitāti, nepārsniedz robežvērtību, kas valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES, noteikta attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB). Energoefektivitāte ir sertificēta, izmantojot gatavās būves energoefektivitātes sertifikātu (EPC). |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
8. INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA
8.1. Datu apstrāde, mitināšana un ar to saistītās darbības
Darbības apraksts
Visdažādāko datu glabāšana, manipulēšana, pārvaldība, pārvietošana, kontrole, attēlošana, komutācija, apmaiņa, pārraide vai saņemšana, izmantojot datu centrus (618), tostarp perifērdatošanu.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J63.1.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir pierādījies, ka darbības gaitā ir pieliktas visas pūles, lai īstenotu relevanto praksi, kas kā “sagaidāmā prakse” uzskaitīta Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz datu centru energoefektivitāti jaunākajā redakcijā (624) vai CEN-CENELEC dokumenta CLC TR50600-99-1 “Datu centru iekārtas un infrastruktūra – 99.–1. daļa: Ieteicamā energovadības prakse” (625), un tās ietvaros ir īstenotas visas tās sagaidāmās prakses, kurām saskaņā ar jaunāko Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz datu centru energoefektivitāti ir piešķirta maksimālā vērtība, proti, 5. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Izmantotās ierīces atbilst Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz serveriem un datu glabāšanas ražojumiem. Izmantotās ierīces nesatur Direktīvas 2011/65/ES 2. pielikumā uzskaitītās ierobežotās vielas, izņemot gadījumus, kad koncentrācijas vērtības (pēc masas) homogēnos materiālos nepārsniedz minētajā pielikumā norādītās maksimālās vērtības. Ir ieviests atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina elektrisko un elektronisko ierīču maksimālu reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar reciklēšanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos. Darbmūža beigās ierīci sagatavo atkalizmantošanas, atgūšanas vai reciklēšanas operācijām vai tā tiek pienācīgi apstrādāta, tostarp no tās tiek izsūknēti visi šķidrumi un tā tiek selektīvi apstrādāta saskaņā ar Direktīvas 2012/19/ES VII pielikumu. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
8.2. Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības
Darbības apraksts
Speciālo zināšanu nodrošināšana informācijas tehnoloģiju jomā: programmatūras izstrāde, pārveidošana, testēšana un atbalsta nodrošināšana; tādu datorsistēmu plānošana un projektēšana, kurās integrēta datortehnika, programmatūra un komunikāciju tehnoloģijas; klientu datorsistēmu vai datu apstrādes iekārtu pārvaldība un darbināšana uz vietas; un citas profesionālas un tehniskas darbības, kas saistītas ar datoriem.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J62 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
8.3. Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide
Darbības apraksts
Programmu veidošana un raidīšana ietver programmu satura veidošanu vai tādu tiesību iegūšanu, kas ļauj izplatīt šo saturu un vēlāk to pārraidīt, piemēram, izklaides, ziņas, sarunu šovi un tamlīdzīgas radio un televīzijas datu programmas; tā ietver arī datu pārraidi, kas parasti ir iekļauta radio vai televīzijas apraidē. Apraidi var veikt, izmantojot dažādas tehnoloģijas, proti, pa gaisu, izmantojot satelītu, kabeļtīklu vai internetu. Te ietilpst arī tādu programmu veidošana, kas pēc būtības parasti ir šaurapraides (ar ierobežotu formātu, piemēram, ziņas, sporta raidījumi, izglītojoši raidījumi un jauniešiem paredzētas programmas) programmas, kuras abonē vai kuras ir pieejamas par maksu, un kuru pārraidi vēlāk veic trešās personas.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J60 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
9. PROFESIONĀLĀS, ZINĀTNISKĀS UN TEHNISKĀS DARBĪBAS
9.1. Inženierdarbības un ar tām saistītas tehniskās konsultācijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām
Darbības apraksts
Inženierdarbības un ar tām saistītas tehniskās konsultācijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu M71.12 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||
Saimnieciskās darbības galvenais mērķis ir sniegt konsultācijas, kas vienai vai vairākām citām saimnieciskajām darbībām, attiecībā uz kurām šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, palīdz izpildīt šos attiecīgos kritērijus, kuru mērķis ir būtiski veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, vienlaikus ievērojot relevantos kritērijus, kas paredz, ka nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu citiem vidiskajiem mērķiem. Saimnieciskā darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:
Saimnieciskā darbība novērš informatīvos, finansiālos, tehnoloģiskos un kapacitātes šķēršļus, kas kavē pielāgošanos. Klimatrisku izraisītas būtiskas ietekmes mazināšanas potenciāls tiek kartēts, rūpīgi novērtējot mērķdarbības klimatriskus. Arhitektūras projektēšanas darbībās ņem vērā klimatdrošināšanas vadlīnijas un klimatisko apdraudējumu modelēšanu, un tās dod iespēju pielāgot būvniecību un infrastruktūru, tostarp būvkodeksus un integrētas pārvaldības sistēmas. Īstenotie pielāgošanās risinājumi:
|
|||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||
|
Darbība netiek veikta fosilā kurināmā/degvielas ieguves vai transportēšanas vajadzībām. |
||||||||||||||||||||
|
Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. |
||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
9.2. Tirgum tuvināta pētniecība, izstrāde un inovācija
Darbības apraksts
Klimatadaptācijai veltītu risinājumu, procesu, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības modeļu un citu produktu pētniecība, lietišķie pētījumi un eksperimentālā izstrāde.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu M72 vai, ja pētniecība ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, attiecībā uz kurām šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, citās šā pielikuma iedaļās norādītie NACE kodi saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||
|
Darbība netiek veikta fosilā kurināmā/degvielas ieguves, transportēšanas vai izmantošanas vajadzībām. Pētītās tehnoloģijas, produkta vai cita risinājuma paredzamās aprites cikla SEG emisijas nekaitē Parīzes nolīgumā izvirzīto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai vai nekavē klimata pārmaiņu mazināšanas risinājumu ieviešanu. |
||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ko pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var radīt aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai, tiek novērtēti un risināti, ņemot vērā Regulas (ES) 2020/852 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā apskatītos potenciālā būtiskā kaitējuma veidus. |
||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var būtiski palielināt piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī un zemē, tiek novērtēti un risināti. |
||||||||||||||||
|
Jebkādi potenciālie riski, ka pētītā tehnoloģija, produkts vai cits risinājums var apdraudēt ekosistēmu labu stāvoli vai noturību vai dzīvotņu un sugu (t. sk. Savienības nozīmes) saglabāšanās stāvokli, tiek novērtēti un risināti. |
10. FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS
10.1. Nedzīvības apdrošināšana: ar klimatu saistītu apdraudējumu apdrošināšana
Darbības apraksts
Tālāk uzskaitīto, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris) (640)
(a) |
medicīnisko izdevumu apdrošināšana; |
(b) |
ienākumu aizsardzības apdrošināšana; |
(c) |
darbinieku kompensāciju apdrošināšana; |
(d) |
mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; |
(e) |
cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana; |
(f) |
apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā; |
(g) |
īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem; |
(h) |
palīdzība. |
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu K65.12 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||
1. Vadošā loma klimatrisku modelēšanā un cenu noteikšanā
2. Produkta veidols
3. Inovatīvi apdrošināšanas seguma risinājumi
4. Datu kopīgošana
5. Augsts pakalpojumu līmenis pēckatastrofas situācijā Apdrošināšanas darbības ietvaros saņemtās prasības — gan vēl neizskatītās, gan tās, kuru pamatā ir lieli zaudējumi, kuru iemesli ir klimatriski — tiek apstrādātas pret klientiem taisnīgi, saskaņā ar augstiem prasību apstrādes standartiem un savlaicīgi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, un tas tiek darīts arī nesenu lielu zaudējumu notikumu kontekstā. Informācija par procedūrām attiecībā uz papildu pasākumiem lielu zaudējumu gadījumā ir publiski pieejama. |
|||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Darbība neietver fosilā kurināmā/degvielas ieguves, uzglabāšanas, transportēšanas vai ražošanas apdrošināšanu vai šādiem mērķiem paredzētu transportlīdzekļu, īpašuma vai citu aktīvu apdrošināšanu. |
||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
10.2. Pārapdrošināšana
Darbības apraksts
Tādu risku segšana, kas izriet no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, kurus apdrošinātājs cedējis pārapdrošinātājam. Segums ir noteikts līgumā starp apdrošinātāju un pārapdrošinātāju, norādot apdrošinātāja produktus (“pamatā esošais produkts”), no kuriem izriet cedētie riski. Apdrošinātāja un pārapdrošinātāja līgumiskās vienošanās sagatavošanā vai noslēgšanā var būt iesaistīts pārapdrošināšanas starpnieks (643)
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu K65.20 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir veicinoša darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Vadošā loma klimatrisku modelēšanā un cenu noteikšanā
2. Atbalsts tādu pārapdrošināšanas produktu izstrādei un piedāvāšanai, kas dod iespēju veikt nedzīvības pārapdrošināšanu
3. Inovatīvi pārapdrošināšanas seguma risinājumi
4. Datu kopīgošana
5. Augsts pakalpojumu līmenis pēckatastrofas situācijā Pārapdrošināšanas darbības ietvaros saņemtās prasības — gan vēl neizskatītās, gan tās, kuru pamatā ir lieli zaudējumi, kuru iemesli ir riski, kas izriet no ar klimatu saistītiem apdraudējumiem — tiek apstrādātas pret klientiem taisnīgi, saskaņā ar augstiem prasību apstrādes standartiem un savlaicīgi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, un tas tiek darīts arī nesenu lielu zaudējumu notikumu kontekstā. Attiecīgā gadījumā pārapdrošinātājs palīdz apdrošinātājam vai pārapdrošināšanas starpniekam novērtēt prasības, kas izriet no pamatā esošā produkta. Informācija par procedūrām attiecībā uz pārapdrošinātāja papildu pasākumiem lielu zaudējumu gadījumā ir publiski pieejama. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārapdrošināšanas darbība neaptver fosilā kurināmā/degvielas ieguves, uzglabāšanas, transportēšanas vai ražošanas apdrošināšanas cedēšanu vai šādiem mērķiem paredzētu transportlīdzekļu, īpašuma vai citu aktīvu apdrošināšanas cedēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
11. IZGLĪTĪBA
Darbības apraksts
Publiskā vai privātā izglītība jebkurā līmenī vai jebkurā profesijā. Izglītošanu var veikt mutiski vai rakstiski, kā arī pa radio, vai izmantojot televīziju, internetu vai saraksti. Te ietilpst dažāda līmeņa izglītības programmu apguve dažādās izglītības iestādēs parastajā skolu sistēmā, kā arī pieaugušo izglītošanas un analfabētisma likvidēšanas programmas, t. sk. militārās skolas un akadēmijas, kā arī cietumu skolas attiecīgajos līmeņos
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu P85 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
12. VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE
12.1. Aprūpe iestādē
Darbības apraksts
Aprūpe iestādē, kas apvienota ar kopšanu, uzraudzību vai cita veida aprūpi atkarībā no iemītnieku vajadzībām. Iestādes ir procesa svarīga sastāvdaļa, un sniegtā aprūpe ir veselības aprūpes un sociālās palīdzības pakalpojumu apvienojums, turklāt veselības aprūpes pakalpojumi lielākoties ietver zināma līmeņa medicīniskos pakalpojumus.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu Q87 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir izveidots atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina 1) drošu un vidi saudzējošu apiešanos ar bīstamajiem atkritumiem (jo īpaši toksiskiem vai infekcioziem atkritumiem) un zālēm un 2) nebīstamo atkritumu maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu, tostarp pateicoties līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem. |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
13. MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA
13.1. Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības
Darbības apraksts
Jaunrade, māksla un izklaide ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, ar kuriem apmierina klientu kultūras un izklaides intereses. Šeit ietilpst skatītājiem domātu priekšnesumu, pasākumu vai izstāžu veidošana, reklamēšana un piedalīšanās tajās, māksliniecisko, radošo vai tehnisko prasmju izmantošana mākslas produkcijas un priekšnesumu radīšanai. Šīs darbības neietver visu veidu muzeju, botānisko un zooloģisko dārzu darbību, vēsturisku vietu saglabāšanas un dabas rezervātu darbību, azartspēles un derības, kā arī sporta nodarbības, izpriecu un atpūtas darbības.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu R90 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
13.2. Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība
Darbības apraksts
Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība ietver bibliotēku un arhīvu darbību, visu veidu muzeju darbību, botānisko un zooloģisko dārzu darbību, vēsturisku vietu un dabas rezervātu darbību. Te ietilpst ietver arī vēsturiskas, mākslinieciskas vai izglītojošas nozīmes priekšmetu, vietu un dabas brīnumu, tostarp pasaules mantojuma vietu, saglabāšana un izrādīšana. Šīs darbības neietver sporta, izpriecu un atpūtas darbības, piemēram, peldvietu un atpūtas parku ekspluatāciju.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu R91 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
13.3. Kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšana, skaņu ierakstu un mūzikas izdošana
Darbības apraksts
Kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšana, skaņu ierakstīšana un mūzikas ierakstu izdošana ietver mākslas kinofilmu un citu veidu kinofilmu producēšanu neatkarīgi no tā, vai tās ierakstītas uz filmas, videolentē vai diskā, tiešai demonstrēšanai kinoteātros vai pārraidīšanai televīzijā, palīgdarbības, piemēram, filmu montēšanu, dublēšanu u.c.; kinofilmu un citu filmu izplatīšanu citām nozarēm, kā arī kinofilmu un videofilmu demonstrēšanu. Te ietilpst arī kinofilmu vai citu filmu izplatīšanas tiesību pārdošana un pirkšana. Te ietilpst arī skaņu ierakstīšana, t. sk., oriģinālo skaņu ierakstu producēšana, to izdošana, reklamēšana un izplatīšana, mūzikas ierakstu izdošana, kā arī skaņu ierakstu producēšana studijā vai citviet.
Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodu J59 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.
Ja pie šīs kategorijas piederoša saimnieciskā darbība atbilst 5. punktā norādītajiem būtiskas sekmēšanas kritērijiem, tad darbība ir Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veicinošā darbība, ar nosacījumu, ka tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
Tehniskās pārbaudes kritēriji
Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
(1) Meža izveidošana, to stādot vai apzināti sējot zemē, kam iepriekš bijis cits izmantojums, nozīmē zemes izmantošanas veida maiņu no nemeža zemes uz meža zemi (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(2) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(3) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(4) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(5) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(6) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(7) komitejai: “Zaļā
(8) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(9) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(10) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā un ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(11) Forest Europe Pan-European Guidelines for Afforestation and Reforestation with a special focus on the provisions of the UNFCCC, ko 2008. gada 12. un 13. novembrī pieņēma Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MCPFE) ekspertu līmeņa sanāksmē un 2008. gada 4. novembrī Eiropas Bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības stratēģijas (PEBLDS) birojs PEBLDS Padomes vārdā (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/other_meetings/2008/Geneva/Guidelines_Aff_Ref_ADOPTED.pdf).
(12) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(13) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(14) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(15) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) ([4.6.2021.] versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(16) Meža atjaunošana ietver:
— |
atveseļošanu, proti, vēlamo sugu, struktūru vai procesu atjaunošanu esošā ekosistēmā; |
— |
rekonstrukciju, proti, autohtonu augu atjaunošanu zemē, kura tiek izmantota citiem mērķiem; |
— |
pārgūšanu, proti, tādas stipri degradētas zemes atjaunošanu, kurā nav nekādas veģetācijas; |
— |
aizstāšanu (pats radikālākais paņēmiens), proti, strauju klimata pārmaiņu apstākļos konkrētajai vietai slikti pielāgojušās un migrētnespējīgas sugas tiek aizstātas ar introducētām sugām, |
Forest restoration module. In Sustainable Forest Management (SFM) Toolbox (version of [adoption date]: (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/sustainable-forest-management/toolbox/modules/forest-restoration/basic-knowledge/en/).
(17) Ekoloģiskā atjaunošana (arī ekosistēmu atjaunošana):
— |
process, kura gaitā ekosistēma atgriežas pie savas dabiskās struktūras un funkcijas, kāda tā bija pirms iztraucējuma; |
— |
process, kura gaitā palīdz atkopt degradētu, iedragātu vai iznīcinātu ekosistēmu; |
— |
process, kura gaitā teritorija tiek tīši pārveidota, lai izveidotu definētu, atohtonu ekosistēmu. Procesa mērķis ir emulēt specificētās ekosistēmas struktūru, funkciju, daudzveidību un dinamiku; |
— |
cilvēka iejaukšanās [..] ar mērķi paātrināt iedragāto dzīvotņu atkopšanos vai panākt ekosistēmas atgriešanos iespējami tuvāk stāvoklim pirms iztraucējuma, |
Most used definitions/descriptions of key terms related to ecosystem restoration. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 11. Pušu konference, 2012. UNEP/CBD/COP/11/INF/19 (4.6.2021. versija: https://www.cbd.int/doc/meetings/cop/cop-11/information/cop-11-inf-19-en.pdf).
(18) Meža atveseļošana ir process, kura gaitā tiek atjaunota meža kapacitāte atkal nodrošināt preces un pakalpojumus, tomēr atveseļota meža stāvoklis nav identisks tā stāvoklim pirms degradācijas,
Most used definitions/descriptions of key terms related to ecosystem restoration. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 11. Pušu konference, 2012. UNEP/CBD/COP/11/INF/19 (4.6.2021. versija: https://www.cbd.int/doc/meetings/cop/cop-11/information/cop-11-inf-19-en.pdf).
(19) Meža atkārtota ierīkošana, apstādot un/vai apzināti apsējot zemi, kas klasificēta kā mežs,
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf ).
(20) Mežs, ko galvenokārt veido koki, kas izauguši dabiskas reģenerācijas rezultātā.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(21) Ekstrēms laikapstākļu notikums ir konkrētā vietā un sezonā reti sastopams notikums. Apzīmējums “reti” tiek definēts dažādi, bet ekstrēms laikapstākļu notikums parasti ir tik rets vai retāks kā pēc novērojumiem aplēstas varbūtību blīvuma funkcijas 10. vai 90. procentile. Pēc definīcijas tā saukto ekstrēmo laikapstākļu raksturlielumi absolūtā izteiksmē katrā vietā var atšķirties. Ja ekstrēmu laikapstākļu režīms ilgst kādu laiku, piemēram, sezonu, to var klasificēt par ekstrēmu klimatisku notikumu, jo īpaši tad, ja tas dod vidējo vai kopējo vērtību, kas pati par sevi ir ekstrēma (piemēram, sausums vai spēcīgas lietusgāzes sezonas laikā). Sk. IPCC, 2018: Annex I: Glossary (4.6.2021. versija: https://www.ipcc.ch/sr15/chapter/glossary/).
(22) Jebkāds nekontrolēts veģetācijas ugunsgrēks, kas prasa pieņemt lēmumu vai rīkoties, lai to apslāpētu, 2012. gada Eiropas Dabas ugunsgrēku un meža ugunsgrēku glosārijs (European Glossary for wildfires and forest fires), kas izstrādāts Eiropas Meža ugunsgrēku tīkla (EUFOFINET) projektā programmas INTERREG IVC ietvaros (4.6.2021. versija: https://www.ctif.org/index.php/library/european-glossary-wildfires-and-forest-fires).
(23) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(24) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(25) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(26) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(27) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(28) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(29) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(30) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā, ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(31) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf.
(32) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija: https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(33) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(34) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(35) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(36) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(37) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(38) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(39) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(40) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(41) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(42) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata.
FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(43) T. sk. analīze par i) koksnes resursu ilgtspējību ilgtermiņā, ii) ietekmi/slodzi uz dzīvotņu saglabāšanu, saistīto dzīvotņu daudzveidību un nosacījumu, ka mežizstrādei jābūt tādai, kas samazina ietekmi uz augsni.
(44) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf).
(45) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija:
https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(46) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(47) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(48) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(49) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(50) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(51) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(52) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(53) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(54) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(55) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(56) Meža platība, kam ir dokumentēts ilgtermiņa (10 gadu vai vairāk) apsaimniekošanas plāns, kurā ir izvirzīti definēti apsaimniekošanas mērķi un kuru periodiski pārskata (FAO Global Resources Assessment 2020). Terms and definitions, (4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf ).
(57) Primārais paredzētais apsaimniekošanas mērķis, kas noteikts apsaimniekošanas struktūrvienībai (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(58) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir augsnes un ūdens aizsardzība. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(59) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir biodaudzveidības saglabāšana. Tai skaitā, bet ne tikai, teritorijas, kas paredzētas biodaudzveidības saglabāšanai aizsargājamās teritorijās. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(60) Mežs, kura apsaimniekošanas mērķis ir sociālie pakalpojumi. (FAO Global Resources Assessment 2020. Terms and definitions, 4.6.2021. versija: http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf).
(61) Mežu un meža zemes pārvaldība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām.
Resolution H1 General Guidelines for the Sustainable Management of Forests in Europe, Otrā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1993. gada 16.-17. jūnijs, Helsinki, Somija (4.6.2021. versija: https://www.foresteurope.org/docs/MC/MC_helsinki_resolutionH1.pdf).
(62) L2 rezolūcijas 2. pielikums. Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnes. Trešā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), 1998. gada 2.-4. jūnijs, Lisabona, Portugāle (4.6.2021. versija: https://foresteurope.org/wp-content/uploads/2016/10/MC_lisbon_resolutionL2_with_annexes.pdf#page=18).
(63) Zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē.
(64) “Ieguves apgabals” ir ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, no kuras var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību.
(65) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(66) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(67) Mitrāji ietver dažādas iekšzemes dzīvotnes, piemēram, purvus, mitros zālājus un kūdrājus, palienes, upes un ezerus, un piekrastes teritorijas, piemēram, sāļos purvus (solončakus), mangroves, vatus (teritorijas, kas applūst paisumā un nožūst bēgumā) un jūraszāļu audzes, koraļļu rifus un citas jūras teritorijas, kuras bēguma laikā neatrodas dziļāk par sešiem metriem zem ūdens, kā arī mākslīgi radītus mitrājus, piemēram, dambjus, ūdenstilpnes, rīsa laukus, kā arī notekūdeņu attīrīšanas baseinus un dīķus. An Introduction to the Ramsar Convention on Wetlands, 7. red. (iepriekš The Ramsar Convention Manual). Ramsāres konvencijas sekretariāts, Glande, Šveice.
(68) Kūdrāji ir ekosistēmas ar kūdras augsni. Kūdras sastāvā vismaz 30 % ir mirušu, daļēji sadalījušos augu atlieku, kas in situ akumulējušās pārlieka mitruma un bieži vien skābuma apstākļos. Rezolūcija XIII.12 Guidance on identifying peatlands as Wetlands of International Importance (Ramsar Sites) for global climate change regulation as an additional argument to existing Ramsar criteria, Rāmsaras konvencija, pieņemts 2018. gada 21.-29. oktobrī.
(69) Ramsāras konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (4.6.2021. versija: https://www.ramsar.org/sites/default/files/documents/library/current_convention_text_e.pdf).
(70) Komisijas 1995. gada 29. maija Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par mitrāju racionālu izmantošanu un saglabāšanu, COM(95) 189 galīgā redakcija.
(71) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(72) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(73) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(74) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(75) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(76) Ar ko Savienībā īsteno Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 3. lpp.).
(77) PVO rekomendētā pesticīdu klasifikācija pēc bīstamības (2019. gada versija) (4.6.2021. versija: https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/332193/9789240005662-eng.pdf?ua=1).
(78) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(79) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(80) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(81) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(82) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(83) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(84) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(85) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(86) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(87) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(88) Attiecībā uz j) –m) punktu ar pāraprīkošanu saistītie kritēriji ir apskatīti šā pielikuma 6.9. un 6.12. iedaļā.
(89) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
(90) Kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 I pielikuma C daļas 3. punktā.
(91) Līdz 2022. gada 31. decembrim — EURO VI E posms, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 595/2009.
(92) Kā definēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
(93) Kā definēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. pantā.
(94) Energoefektivitātes operacionālais rādītājs tiek definēts kā emitētā CO2 masas attiecība pret pārvadāšanas darba vienību. Tā ir reprezentatīva vērtība, kas raksturo kuģa darbības energoefektivitāti nepārtrauktā periodā un atspoguļo kuģa vispārējo komercdarbības modeli. Norādījumi par to, kā aprēķināt šo rādītāju, ir sniegti SJO dokumentā MEPC.1/Circ. 684.
(95) Projektētās energoefektivitātes indekss (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/fr/MediaCentre/HotTopics/GHG/Pages/EEDI.aspx).
(96) Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 74. sesijā panākto vienošanos.
(97) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(98) Degvielas, kas atbilst šā pielikuma 3.10. un 4.13. iedaļā norādītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.
(99) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(100) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(101) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(102) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(103) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(104) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(105) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(106) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(107) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(108) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(109) Attiecīgā gadījumā U vērtību aprēķina saskaņā ar piemērojamiem standartiem, piem., EN ISO 10077-1:2017 (logi un durvis), EN ISO 12631:2017 (piekārtās fasādes) un EN ISO 6946:2017 (citas būvdetaļas un būvelementi).
(110) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(111) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(112) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(113) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(114) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(115) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (https://www.iso.org/standard/71206.html).
(116) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(117) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(118) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(119) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(120) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(121) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(122) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(123) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(124) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(125) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(126) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(127) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(128) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(129) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā par pelēkā klinkera cementu savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti, un pareizināta ar klinkera/cementa attiecības koeficientu (0,65).
(130) Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/163/ES (2013. gada 26. marts), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 100, 9.4.2013., 1. lpp.).
(131) Skatīt Atsauces dokumentu par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz ekonomiku un šķērsvidisko ietekmi (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/ecm_bref_0706.pdf.
(132) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(133) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(134) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(135) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/-.
(136) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(137) Vienota robežvērtība, ko veido tiešo un netiešo emisiju summa, kas aprēķināta kā to datu mediānā vērtība, kuri ievākti, nosakot ES ETS rūpniecības līmeņatzīmes 2021.–2026. gada periodam, un kas aprēķināta saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK noteikto līmeņatzīmju noteikšanas metodiku, un kam pieskaitīts “klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas” kritērijs attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu (270gCO2e/kWh), kas pareizināts ar alumīnija ražošanas vidējo energoefektivitāti (15,5 MWh/t Al).
(138) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(139) Saražotais alumīnijs ir neapstrādāts neleģēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzes ceļā.
(140) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1032 (2016. gada 13. jūnijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu (OV L 174, 30.6.2016., 32. lpp.).
(141) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(142) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(143) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(144) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(145) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(146) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(147) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(148) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(149) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(150) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(151) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(152) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(153) Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/135/ES (2012. gada 28. februāris), ar ko nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām dzelzs un tērauda ražošanā (OV L 70, 8.3.2012., 63. lpp.).
(154) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(155) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(156) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(157) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(158) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(159) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(160) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/71206.html).
(161) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/66453.html).
(162) Īstenošanas lēmums 2013/732/ES.
(163) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(164) Īstenošanas lēmums 2014/738/ES.
(165) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(166) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(167) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(168) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(169) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(170) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(171) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(172) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic-s_bref_0907.pdf ).
(173) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(174) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(175) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(176) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(177) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(178) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(179) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(180) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(181) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (cietvielu un citu) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic-s_bref_0907.pdf).
(182) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(183) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(184) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(185) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(186) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(187) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(188) Īstenošanas lēmums 2013/732/ES.
(189) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(190) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(191) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(192) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(193) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(194) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(195) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(196) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(197) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(198) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(199) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(200) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(201) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(202) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2117 (2017. gada 21. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu (OV L 323, 7.12.2017., 1. lpp.).
(203) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(204) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(205) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(206) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(207) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(208) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(209) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(210) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(211) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic_aaf.pdf).
(212) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(213) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(214) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(215) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(216) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(217) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(218) Aprēķinātas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/331.
(219) Atspoguļo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/447 sagatavošanas gaitā savākto datu mediāno vērtību 2016. un 2017. gadā (t CO2 ekvivalenti/t), kura noteikta, balstoties uz saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu paziņoto verificēto informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti.
(220) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem lielapjoma neorganisko ķimikāliju (amonjaka, skābju un mēslojuma) ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/lvic_aaf.pdf).
(221) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(222) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(223) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(224) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(225) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(226) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(227) ISO standarts 14067:2018, Siltumnīcefekta gāzes. Produktu oglekļa pēda. Kvantitatīvās noteikšanas prasības un vadlīnijas (https://www.iso.org/standard/71206.html).
(228) ISO standarts 14064-1:2018, Siltumnīcefekta gāzes. 1.daļa: Specifikācija ar norādījumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sagatavošanai organizāciju līmenī (https://www.iso.org/standard/66453.html).
(229) Atjaunīgie ievadmateriāli ir biomasa, rūpnieciskie bioatkritumi vai sadzīves bioatkritumi.
(230) Atsauces dokuments par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem polimēru ražošanā (4.6.2021. versija: https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/sites/default/files/2019-11/pol_bref_0807.pdf).
(231) Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902.
(232) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(233) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(234) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(235) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(236) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(237) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(238) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(239) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(240) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(241) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(242) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(243) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(244) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(245) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(246) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(247) Praktiski norādījumi, kā izpildīt šo kritēriju, atrodami Eiropas Komisijas paziņojumā C(2020) 7730 final “ Vadlīnijas par vēja enerģijas projektiem un ES dabas aizsardzības tiesību aktiem” (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/wind_farms_en.pdf).
(248) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(249) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(250) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(251) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(252) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(253) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(254) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(255) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(256) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(257) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(258) Praktiskie norādījumi ir ietverti Komisijas paziņojumā C/2018/2619 “Vadlīnijas par prasībām hidroenerģijas jomā saistībā ar ES dabas aizsardzības tiesību aktiem” (OV C 213, 18.6.2018., 1. lpp.).
(259) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(260) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(261) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(262) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(263) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(264) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(265) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(266) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(267) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(268) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(269) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (OV L 212, 17.8.2017., 1. lpp.).
(270) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(271) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(272) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(273) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(274) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(275) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(276) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(277) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(278) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147 (2018. gada 10. augusts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi (OV L 208, 17.8.2018., 38. lpp.).
(279) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(280) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(281) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(282) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(283) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(284) Environmental, Health, and Safety (EHS) Guidelines, 2007. gada 30. aprīlis (4.6.2021. versija: https://www.ifc.org/wps/wcm/connect/29f5137d-6e17-4660-b1f9-02bf561935e5/Final%2B-%2BGeneral%2BEHS%2BGuidelines.pdf?MOD=AJPERES&CVID=jOWim3p).
(285) Padomes Ieteikums EK (1999. gada 12. jūlijs) par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību (1999/519/EK) (OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.).
(286) ICNIRP 1998. gada Pamatnostādnes par laikā mainīgu elektrisko, magnētisko un elektromagnētisko lauku (līdz 300 ghz) iedarbības ierobežošanu (4.6.2021. versija: https://www.icnirp.org/cms/upload/publications/ICNIRPemfgdl.pdf).
(287) Praktiski norādījumi šā kritērija īstenošanai ir ietverti Eiropas Komisijas paziņojumā C(2018)2620 “Energopārvades infrastruktūra un ES tiesību akti dabas aizsardzības jomā” (OV C 213, 18.6.2018, 62. lpp
(288) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(289) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(290) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(291) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(292) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(293) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(294) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(295) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(296) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(297) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(298) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(299) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(300) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(301) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(302) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(303) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(304) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(305) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(306) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(307) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(308) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(309) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(310) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(311) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(312) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(313) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(314) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(315) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(316) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(317) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(318) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(319) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(320) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(321) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(322) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(323) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(324) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(325) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(326) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(327) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(328) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(329) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(330) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(331) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(332) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(333) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(334) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(335) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(336) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(337) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(338) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(339) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(340) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(341) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(342) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(343) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(344) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(345) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(346) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(347) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(348) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(349) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(350) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(351) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(352) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(353) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(354) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(355) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(356) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(357) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(358) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(359) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(360) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(361) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(362) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(363) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(364) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(365) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(366) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(367) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(368) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(369) Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442.
(370) Galīgais ziņojums par tehnoloģijām, kas izriet no informācijas apmaiņas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, ietver tehnisko informāciju par labākajām pieejamajām tehnoloģijām, ko vidējas jaudas sadedzināšanas stacijās izmanto, lai samazinātu to ietekmi uz vidi, un par emisiju līmeņiem, kas sasniedzami ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un saistītajām izmaksām (4.6.2021. versija: https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/9a99a632-9ba8-4cc0-9679-08d929afda59/details).
(371) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(372) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(373) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(374) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(375) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(376) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(377) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(378) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(379) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(380) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(381) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(382) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(383) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(384) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(385) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(386) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(387) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(388) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(389) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(390) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(391) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(392) Piemēram, saskaņā ar IPCC vadlīnijām attiecībā uz nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem notekūdeņu attīrīšanas jomā (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/5_Volume5/19R_V5_6_Ch06_Wastewater.pdf).
(393) Kā norādīts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020, 32 lpp
(394) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(395) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(396) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(397) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(398) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(399) Piemēram, saskaņā ar IPCC vadlīnijām attiecībā uz nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem notekūdeņu attīrīšanas jomā (4.6.2021. versija: https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2019rf/pdf/5_Volume5/19R_V5_6_Ch06_Wastewater.pdf).
(400) Kā norādīts II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020, 32 lpp
(401) Savienībā darbība notiek saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 10. panta 3. punktu un ar valsts tiesību aktiem un atkritumu apsaimniekošanas plāniem.
(402) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(403) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(404) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(405) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(406) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(407) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(408) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(409) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(410) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(411) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(412) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(413) Definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā.
(414) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(415) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(416) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(417) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(418) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(419) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(420) Bioatkritumi ir definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā.
(421) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(422) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(423) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(424) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(425) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(426) Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147.
(427) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(428) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(429) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(430) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(431) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(432) “Atkritumu poligons” ir definēts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem 2. panta g) punktā (OV L 182, 16.7.1999, 1.lpp
(433) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(434) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(435) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(436) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(437) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(438) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(439) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(440) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(441) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(442) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(443) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(444) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(445) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(446) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(447) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(448) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(449) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(450) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(451) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(452) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(453) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(454) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(455) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(456) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(457) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(458) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(459) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(460) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(461) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(462) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(463) Transportlīdzekļiem ir jāatbilst šajā iedaļā norādītajiem DNSH kritērijiem attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli, t. sk. attiecībā arī uz CO2 emisiju līmeņiem.
(464) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(465) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(466) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(467) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(468) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(469) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
(470) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.
(471) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punktā.
(472) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(473) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(474) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(475) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(476) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(477) Transportlīdzekļiem ir jāatbilst šajā iedaļā norādītajiem DNSH kritērijiem attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli, t. sk. attiecībā arī uz CO2 emisiju līmeņiem.
(478) Kā noteikts Direktīvas 2005/64/EK I pielikumā.
(479) Komisijas Regula (ES) 2018/1832.
(480) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.
(481) Kā minēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.
(482) Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 595/2009.
(483) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(484) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(485) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(486) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(487) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(488) Visiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst šajā iedaļā norādītajiem DNSH kritērijiem attiecībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli, t. sk. attiecībā arī uz CO2 emisiju līmeņiem.
(489) Kā norādīts Direktīvas 2005/64/EK I pielikumā.
(490) Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK I un III pielikumu (OV L 167, 25.6.2011, 1 lpp
(491) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(492) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(493) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(494) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(495) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(496) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(497) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(498) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(499) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(500) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(501) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(502) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(503) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(504) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(505) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(506) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(507) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(508) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(509) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(510) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(511) (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Sulphur-oxides-(SOx)-%E2%80%93-Regulation-14.aspx).
(512) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(513) (4.6.2021. versija: http://www.imo.org/en/OurWork/Environment/PollutionPrevention/AirPollution/Pages/Nitrogen-oxides-(NOx)-–-Regulation-13.aspx o .
(514) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(515) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(516) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(517) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(518) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(519) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(520) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(521) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(522) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(523) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(524) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(525) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(526) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(527) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(528) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(529) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(530) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(531) Kas attiecas uz emisiju kontroles zonā piemērojamo prasību attiecināšanu uz citām Savienības jūrām, valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, pašlaik apspriež attiecīgas ECA izveidi saskaņā ar Barselonas konvencijas tiesisko regulējumu.
(532) Savienības jūrās šī prasība ir piemērojama no 2021. gada Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā.
(533) SJO Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi, rezolūcija MEPC.207(62).
(534) SJO Vadlīnijas par komerciālās kuģniecības radītā zemūdens trokšņa samazināšanu nolūkā novērst negatīvu ietekmi uz jūras organismiem (MEPC.1/Circ.833).
(535) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(536) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(537) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(538) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(539) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(540) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(541) Saskaņā ar Direktīvas 34/2012/ES 3. panta 11. punktu.
(542) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(543) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(544) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(545) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(546) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(547) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(548) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(549) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(550) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(551) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(552) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(553) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(554) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(555) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(556) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(557) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(558) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(559) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(560) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(561) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(562) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(563) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(564) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(565) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(566) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(567) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(568) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(569) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(570) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(571) Aprēķinātais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kas saistīts ar ēkas tipisku izmantošanu, izteikts ar kopējā primārās enerģijas patēriņa skaitlisku rādītāju — kWh/m2 gadā — un balstīts uz relevanto valsts aprēķina metodiku, un norādīts energoefektivitātes sertifikātā (EPC).
(572) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(573) ISO 20887:2020, Ēku un inženiertehnisko būvdarbu ilgtspēja — Demontējamības un pielāgojamības projektēšana — principi, prasības un norādījumi, (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/69370.html).
(574) Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem, tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem, iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu.
(575) CEN/TS 16516: 2013, Būvizstrādājumi — Bīstamu vielu izdalīšanās novērtēšana — Emisiju noteikšana iekštelpu gaisā.
(576) ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss — 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā — Aktīvā paraugu ņemšanas metode.
(577) Kancerogēno gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtības attiecas uz 28 dienu testa periodu.
(578) ISO 18400 sērija par augsnes kvalitāti — Paraugu ņemšana
(579) JRC ESDCA, LUCAS: Land Use and Coverage Area frame Survey (4.6.2021. versija: https://esdac.jrc.ec.europa.eu/projects/lucas).
(580) IUCN, The IUCN European Red List of Threatened Species (4.6.2021. versija: https://www.iucn.org/regions/europe/our-work/biodiversity-conservation/european-red-list-threatened-species).
(581) IUCN, The IUCN Red List of Threatened Species (version of 4.6.2021: https://www.iucnredlist.org).
(582) Zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Te neietilpst zeme, kuru galvenokārt izmanto kā lauksaimniecības vai urbanizētu teritoriju zemi.
(583) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(584) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(585) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(586) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(587) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(588) ES Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokols (4.6.2021. versija: https://ec.europa.eu/growth/content/eu-construction-and-demolition-waste-protocol-0_en).
(589) ISO 20887:2020, Ēku un inženiertehnisko būvdarbu ilgtspēja — Demontējamības un pielāgojamības projektēšana — principi, prasības un norādījumi, (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/69370.html).
(590) Attiecas uz krāsām un lakām, griestu flīzēm, grīdas segumiem (tostarp ar tiem saistītajām līmvielām un hermētiķiem), iekšējās izolācijas un iekšējo virsmu apstrādes līdzekļiem, (piemēram, tādiem, ko izmanto, lai novērstu mitrumu un pelējumu).
(591) ISO 16000-3:2011, Iekštelpu gaiss — 3. daļa: Formaldehīda un citu karbonilsavienojumu noteikšana iekštelpu gaisā un testa kameras gaisā — Aktīvā paraugu ņemšanas metode (4.6.2021. versija: https://www.iso.org/standard/51812.html).
(592) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(593) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(594) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(595) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(596) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(597) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(598) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(599) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(600) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(601) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(602) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(603) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(604) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(605) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(606) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(607) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(608) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(609) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(610) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(611) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(612) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(613) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(614) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(615) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(616) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(617) Aprēķinātais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kas saistīts ar ēkas tipisku izmantošanu, izteikts ar kopējā primārās enerģijas patēriņa skaitlisku rādītāju — kWh/m2 gadā — un balstīts uz relevanto valsts aprēķina metodiku, un norādīts energoefektivitātes sertifikātā (EPC).
(618) Datu centros ietilpst šāds aprīkojums: IKT ierīces un pakalpojumi; dzesēšanas iekārtas; datu centra energoiekārtas; datu centra energosadales iekārtas; datu centra ēka; monitoringa sistēmas.
(619) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(620) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(621) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(622) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(623) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(624) Eiropas rīcības kodeksa attiecībā uz datu centru energoefektivitāti jaunākā versija ir pēdējā versija, kas publicēta Kopīgā pētniecības centra Eiropas Energoefektivitātes platformas (E3P) vietnē, https://e3p.jrc.ec.europa.eu/communities/data-centres-code-conduct, ar sešu mēnešu ilgu pārejas periodu, kas sākas tās publicēšanas dienā (2021. gada versija ir pieejama https://e3p.jrc.ec.europa.eu/publications/2021-best-practice-guidelines-eu-code-conduct-data-centre-energy-efficiency).
(625) 2019. gada 1. jūlijā izdevusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC), (4.6.2021. versija: https://www.cenelec.eu/dyn/www/f?p=104:110:508227404055501::::FSP_ORG_ID,FSP_PROJECT,FSP_LANG_ID:1258297,65095,25).
(626) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(627) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(628) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(629) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(630) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(631) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(632) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(633) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(634) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(635) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(636) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(637) komitejai: “Zaļā
(638) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en).
(639) Atbilst vismaz 7. tehnoloģiju gatavības līmenim saskaņā ar “Apvārsnis 2020” 2016.-2017. gada darba programmas vispārīgo pielikumu G pielikumam (29. lpp.) un apmierina vismaz kritēriju par pielāgošanās klimata pārmaiņām būtisku sekmēšanu attiecībā uz mērķdarbībām.
(640) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015, 1 lpp
(641) Sk. A papildinājumu.
(642) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(643) Kā definēts 2. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvā (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016, 19 lpp.
(644) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(645) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(646) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(647) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(648) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(649) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(650) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(651) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(652) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(653) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(654) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(655) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(656) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(657) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(658) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(659) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(660) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(661) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(662) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(663) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
(664) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.
(665) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.
(666) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.
(667) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos. Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu (4.6.2021. versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).
(668) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 0249 final.
A papildinājums
KLIMATISKO APDRAUDĒJUMU KLASIFIKĀCIJA (1)
|
Ar temperatūru saistītie |
Ar vēju saistītie |
Ar ūdeni saistītie |
Ar zemi saistītie |
Hroniski |
Temperatūras izmaiņas (gaiss, saldūdens, jūras ūdeņi) |
Vēja režīmu izmaiņas |
Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas |
Krasta erozija |
Termiskais stress |
|
Nokrišņu daudzuma vai hidroloģiskā mainība |
Augsnes degradācija |
|
Temperatūras mainība |
|
Okeānu paskābināšanās |
Augsnes erozija |
|
Mūžīgā sasaluma kušana |
|
Sāļūdens intrūzija |
Soliflukcija |
|
|
|
Jūras līmeņa celšanās |
|
|
|
|
Ūdens resursu noslodze |
|
|
Akūti |
Karstuma viļņi |
Ciklons, viesuļvētra, taifūns |
Sausums |
Lavīnas |
Aukstuma viļņi/sals |
Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras) |
Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus) |
Zemes nogruvumi |
|
Dabas ugunsgrēki |
Tornado |
Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu) |
Zemes iegrimšana |
|
|
|
Ledājezeru pārplūde |
|
(1) Šajā tabulā dotais klimatisko apdraudējumu saraksts nav izsmeļošs; tas ir tikai indikatīvs minimālais saraksts ar izplatītākajiem apdraudējumiem, kas jāņem vērā klimatrisku un ievainojamības novērtējumā.
B papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “ILGTSPĒJĪGA ŪDEŅU UN JŪRAS RESURSU IZMANTOŠANA UN AIZSARDZĪBA”
Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, ar mērķi sasniegt labu ūdeņu stāvokli un labu ekoloģisko potenciālu, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 22. un 23. punktā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (1), un attiecībā uz potenciāli skartajiem ūdensobjektiem saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns.
Ja saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES ir veikts vides ietekmējuma novērtējums un tā ietvaros ir novērtēta arī ietekme uz ūdeni atbilstīgi Direktīvai 2000/60/EK, nav vajadzīgs papildu ūdens ietekmējuma novērtējums, ja ir novērsti identificētie riski.
(1) Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuriem ir līdzvērtīgs mērķis, proti, panākt labu ūdeņu stāvokli un ekoloģisko potenciālu ar līdzvērtīgām procesuālām un materiālām normām, t.i., saziņā ar relevantajām ieinteresētajām personām ir izstrādāts ūdens izmantošanas un aizsardzības plāns, kas nodrošina, ka 1) ir novērtēta darbības ietekme uz potenciāli skartā ūdensobjekta identificēto stāvokli vai ekoloģisko potenciālu, 2) laba stāvokļa/ekoloģiskā potenciāla pasliktināšanās vai neiestāšanās ir novērsta vai, ja tas nav iespējams, 3) ir pamatota ar to, ka trūkst vidiski labāku alternatīvu, kas nebūtu nesamērīgi dārgas/tehniski neiespējamas, un ka ir veikti visi praktiski iespējamie pasākumi, lai mīkstinātu negatīvo ietekmi uz ūdensobjekta stāvokli.
C papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA UN KONTROLE” ATTIECĪBĀ UZ ĶIMIKĀLIJU IZMANTOŠANU UN KLĀTBŪTNI
Darbības rezultātā netiek ražotas, laistas tirgū vai izmantotas šādas vielas:
a) |
Regulas (ES) 2019/1021 I vai II pielikumā uzskaitītās vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, izņemot gadījumus, kad viela ir nejaušs mikrokontaminants; |
b) |
Regulas (ES) Nr. 2017/852 2. pantā definētais dzīvsudrabs, dzīvsudraba savienojumi, to maisījumi un dzīvsudrabu saturoši produkti; |
c) |
Regulas (EK) Nr. 1005/2009 I vai II pielikumā uzskaitītās vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos; |
d) |
Direktīvas 2011/65/ES II pielikumā uzskaitītās vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, izņemot gadījumus, kad ir pilnībā izpildīts minētās direktīvas 4. panta 1. punkts; |
e) |
Regulas (EK) 1907/2006 XVII pielikumā uzskaitītās vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, izņemot gadījumus, kad ir pilnībā ievēroti minētā pielikuma nosacījumi; |
f) |
vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, kas atbilst Regulas (EK) 1907/2006 57. panta kritērijiem un ir identificētas saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka to izmantošana ir būtiski nepieciešama sabiedrībai; |
g) |
citas vielas neatkarīgi no tā, vai tās ir tīrā veidā, maisījumos vai izstrādājumos, kas atbilst Regulas (EK) 1907/2006 57. panta kritērijiem, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka to izmantošana ir būtiski nepieciešama sabiedrībai. |
D papildinājums
VISPĀRĪGIE KRITĒRIJI: BŪTISKA KAITĒJUMA NENODARĪŠANA MĒRĶIM “BIODAUDZVEIDĪBAS UN EKOSISTĒMU AIZSARDZĪBA UN ATJAUNOŠANA”
Ir pabeigts vides ietekmējuma novērtējums (VIN) vai sākotnējā caurskatīšana (1) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (2). Ja VIN ir veikts, ir īstenoti arī nepieciešamie ietekmes mazināšanas un kompensācijas pasākumi vides aizsardzībai. Ja objekti/operācijas izvietoti biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās), attiecīgā gadījumā ir veikts atbilstošs novērtējums (3) un, pamatojoties uz tā secinājumiem, ir īstenoti vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi (4). |
(1) Procedūra, ar kuras palīdzību kompetentā iestāde nosaka, vai Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem ir jāpiemēro vides ietekmējuma novērtējums (kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 2. punktā).
(2) Ja darbība notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kas paredz, ka jāpabeidz VIN vai caurskatīšana, piemēram, IFC snieguma standarts Nr. 1: “Vidisko un sociālo risku novērtēšana un pārvaldība”.
(3) Saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 92/43/EEK. Ja darbības notiek trešās valstīs, tad saskaņā ar līdzvērtīgiem piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai starptautiskiem standartiem, kuru mērķis ir dabisko dzīvotņu, savvaļas dzīvnieku un augu saglabāšana un kuri paredz, ka ir jāveic 1) caurskatīšanas procedūra, kurā nosaka, vai attiecībā uz konkrēto darbību ir jāveic pienācīgs novērtējums par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām; 2) šāds pienācīgs novērtējums, ja caurskatīšanā konstatēts, ka tāds ir vajadzīgs, piemēram, saskaņā ar IFC snieguma standartu Nr. 6: “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”.
(4) Šie pasākumi ir noskaidroti, lai nodrošinātu, ka projekts, plāns vai darbība būtiski neietekmēs aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķus.