1.   Šajā direktīvā ir paredzēti nosacījumi, kas ir nepieciešami šādiem nolūkiem:

Lai ņemtu vērā subsidiaritātes principu, šo direktīvu piemēro, neskarot dalībvalstu pieņemtos lēmumus iekasēt ceļu lietošanas maksas par konkrētiem transportlīdzekļu veidiem un noteikt minēto maksu apmēru un to iekasēšanas mērķi.

2.   Šīs direktīvas 3.–22. pantu nepiemēro:

3.   Šo direktīvu nepiemēro maksām par autostāvvietu.

4.   Mērķi nodrošināt ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Savienībā panāk, izmantojot Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu (EETS), kas papildina vietējos ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojumus dalībvalstīs.

5.   Ja valsts tiesību aktos ir paredzēts paziņojums lietotājam par pienākumu maksāt, pirms var konstatēt ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu, dalībvalstis šo direktīvu var piemērot arī tam, lai paziņojuma nolūkos identificētu transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju un pašu transportlīdzekli, bet tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

6.   Ja dalībvalsts piemēro 5. punktu, tā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas turpmākās procesuālās darbības saistībā ar pienākumu maksāt ceļu lietošanas maksu īsteno valsts iestādes. Atsauces uz ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu šajā direktīvā ietver gadījumus, kas izklāstīti 5. punktā, ja dalībvalsts, kurā notiek nesamaksāšana, piemēro minēto punktu.

1.   Visās jaunajās ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, kas prasa uzstādīt vai izmantot OBE, elektronisku nodevas darījumu veikšanai izmanto vienu vai vairākas no šādām tehnoloģijām:

Pastāvošajās ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmās, kas prasa uzstādīt vai izmantot OBE un izmanto citas tehnoloģijas, nodrošina atbilstību šā punkta pirmajā daļā izklāstītajām prasībām, kad tiek veikti būtiski tehnoloģiski uzlabojumi.

2.   Komisija saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (12), prasa attiecīgajām standartizācijas organizācijām ātri pieņemt standartus, kas piemērojami ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām attiecībā uz 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām tehnoloģijām un ANPR tehnoloģiju, un vajadzības gadījumā tos atjaunināt. Komisija prasa, lai standartizācijas organizācijas nodrošinātu savstarpējas izmantojamības komponentu pastāvīgu saderību.

3.   OBE, kas izmanto satelītpozicionēšanas tehnoloģiju un ir laistas tirgū pēc 2021. gada 19. oktobra, ir saderīgas ar pozicionēšanas pakalpojumiem, kurus nodrošina Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (“EGNOS”) sistēmas.

4.   Neskarot 6. punktu, EETS pakalpojumu sniedzēji EETS lietotājiem dara pieejamas OBE, kas ir piemērotas izmantošanai, sadarbspējīgas un spēj sazināties ar attiecīgajām ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmām, kuras tiek ekspluatētas dalībvalstīs un izmanto 1. punkta pirmajā daļā norādītās tehnoloģijas.

5.   OBE drīkst izmantot savu aparatūru un programmatūru un/vai citas transportlīdzeklī esošas aparatūras un programmatūras elementus. Lai sazinātos ar citām transportlīdzeklī esošām aparatūras sistēmām, OBE drīkst izmantot tehnoloģijas, kas nav norādītas 1. punkta pirmajā daļā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta drošība, pakalpojuma kvalitāte, kā arī privātums.

EETS OBE ir atļauts sekmēt citus pakalpojumus, kas nav ceļu lietotāju nodevu iekasēšana, ar noteikumu, ka šādu pakalpojumu darbība netraucē ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas pakalpojumus nevienā EETS apgabalā

6.   Neskarot dalībvalstu tiesības ieviest ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas mazas noslodzes transportlīdzekļiem, kuru pamatā ir satelītu pozicionēšana vai mobilie sakari, EETS pakalpojumu sniedzēji līdz 2027. gada 31. decembrim drīkst mazas noslodzes transportlīdzekļu lietotājus nodrošināt ar OBE, kas piemērotas izmantošanai tikai ar 5,8 GHz mikroviļņu tehnoloģiju un kas izmantojamas EETS apgabalos, kam nav nepieciešamas satelītu pozicionēšanas vai mobilo sakaru tehnoloģijas.

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, ko tās ir reģistrējušas, 36 mēnešu laikā pēc reģistrācijas saskaņā ar 4. pantu noslēdz EETS līgumus, kas aptver visus EETS apgabalus vismaz četru dalībvalstu teritorijās. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētie EETS pakalpojumu sniedzēji 24 mēnešu laikā pēc pirmā līguma noslēgšanas konkrētā dalībvalstī noslēdz līgumus, aptverot visus EETS apgabalus minētajā dalībvalstī, izņemot tos EETS apgabalus, kuros atbildīgie nodevu iekasētāji neatbilst 6. panta 3. punktam.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, kurus tās reģistrējušas, uztur visu EETS apgabalu pārklājumu visu laiku pēc tam, kad tie noslēdz līgumus attiecībā uz šiem apgabaliem. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja EETS pakalpojumu sniedzējs nevar uzturēt kāda EETS apgabala pārklājumu tādēļ, ka nodevu iekasētājs neatbilst šai direktīvai, tas pēc iespējas drīz atjauno attiecīgā apgabala pārklājumu.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, ko tās ir reģistrējušas, publicē informāciju par savu EETS apgabalu pārklājumu un tā izmaiņām, kā arī – viena mēneša laikā pēc reģistrācijas – sīki izstrādātus plānus par savu pakalpojumu pārklājuma paplašināšanu, aptverot turpmākus EETS apgabalus, un šo informāciju ik gadu atjaunina.

4.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā EETS pakalpojumu sniedzēji, kurus tās reģistrējušas vai kuri sniedz EETS to teritorijā, nodrošina EETS lietotājus ar OBE, kuras atbilst prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/53/ES (13) un 2014/30/ES (14). Tās var pieprasīt no attiecīgajiem EETS pakalpojumu sniedzējiem pierādījumus, ka minētās prasības ir izpildītas.

5.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS to teritorijā, uztur sarakstus, kuros iekļauj tās nederīgās OBE, kuras ir saistītas ar EETS līgumiem, kas noslēgti ar EETS lietotājiem. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi saraksti tiek uzturēti, stingri ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību, kas, inter alia, izklāstīti Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā 2002/58/EK.

6.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, kurus tās reģistrējušas, publisko savu līgumslēgšanas politiku attiecībā uz EETS lietotājiem.

7.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS to teritorijā, sniedz nodevu iekasētājiem informāciju, kas tiem vajadzīga, lai aprēķinātu un piemērotu nodevas EETS lietotāju transportlīdzekļiem, vai sniedz nodevu iekasētājiem visu vajadzīgo informāciju, lai tie varētu pārbaudīt, kā aprēķina nodevas, ko EETS pakalpojumu sniedzēji piemēro EETS lietotāju transportlīdzekļiem.

8.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz EETS to teritorijā, sadarbojas ar nodevu iekasētājiem to centienos identificēt personas, ko tur aizdomās par pārkāpumu izdarīšanu. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tad, ja pastāv aizdomas, ka nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, nodevu iekasētājs var iegūt no EETS pakalpojumu sniedzēja datus, kas attiecas uz iespējamo ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanā iesaistīto transportlīdzekli un uz minētā transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kas ir šā EETS pakalpojumu sniedzēja klients. EETS pakalpojumu sniedzējs šādus datus dara pieejamus nekavējoties.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētājs šādus datus neizpauž citiem nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja nodevu iekasētājs ir integrēts vienā subjektā ar nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju, datus izmanto vienīgi, lai identificētu personas, kas tiek turētas aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu, vai saskaņā ar 27. panta 3. punktu.

9.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētājs, kas ir atbildīgs par kādu EETS apgabalu to teritorijā, spēj iegūt no EETS pakalpojumu sniedzēja datus attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, kuru īpašnieki vai turētāji ir EETS pakalpojumu sniedzēja klienti un kuri konkrētā laikposmā ir braukuši tajā EETS apgabalā, par ko atbildīgs ir nodevu iekasētājs, kā arī datus attiecībā uz šo transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem ar noteikumu, ka nodevu iekasētājam šie dati ir vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus pret nodokļu iestādēm. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzējs pieprasītos datus sniedz ne vēlāk kā divas dienas pēc pieprasījuma saņemšanas. Tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētājs šādus datus neizpauž citam nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tās veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tad, ja nodevu iekasētājs ir integrēts vienā subjektā ar nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju, datus izmanto vienīgi, lai nodevu iekasētājs izpildītu savus pienākumus pret nodokļu iestādēm.

10.   Datus, kurus EETS pakalpojumu sniedzēji sniedz nodevu iekasētājiem, apstrādā saskaņā ar Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību, kā izklāstīts Regulā (ES) 2016/679, kā arī valstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ar kuriem transponē Direktīvas 2002/58/EK un Direktīvu (ES) 2016/680.

11.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem īstenošanas aktus, lai sīkāk definētu EETS pakalpojumu sniedzēju pienākumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

1.   Ja EETS apgabals neatbilst EETS savstarpējās izmantojamības tehniskajiem un procesuālajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā direktīvā, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas EETS apgabals, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbildīgais nodevu iekasētājs risina problēmu kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un, ja tas ietilpst viņa pienākumos, veic korektīvas darbības, lai nodrošinātu nodevu sistēmas EETS savstarpējo izmantojamību. Vajadzības gadījumā dalībvalsts atjaunina 21. panta 1. punktā minēto reģistru attiecībā uz tā a) apakšpunktā minēto informāciju.

2.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 9. punktā minētajiem īstenošanas aktiem ikviens nodevu iekasētājs, kas atbildīgs par kādu EETS apgabalu konkrētās dalībvalsts teritorijā, izstrādā un uztur EETS apgabala paziņojumu, kas EETS pakalpojumu sniedzējiem nosaka vispārīgus nosacījumus par piekļuvi to EETS apgabaliem.

Ja dalībvalsts teritorijā tiek izveidota jauna ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par sistēmu atbildīgais izraudzītais nodevu iekasētājs publicē EETS apgabala paziņojumu, paredzot pietiekamu termiņu, lai ieinteresētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu akreditēties ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jaunās sistēmas darbības sākuma dienas, pienācīgi ņemot vērā 15. panta 1. punktā minēto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības specifikācijām un piemērotības lietošanai novērtēšanas procesa ilgumu.

Ja ceļu lietotāju nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma dalībvalsts teritorijā tiek būtiski mainīta, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par sistēmu atbildīgais nodevu iekasētājs publicē atjauninātu EETS apgabala paziņojumu, paredzot pietiekamu termiņu, lai jau akreditētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu pielāgot savus savstarpējas izmantojamības komponentus jaunajām prasībām un iegūt pārakreditāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mainītās sistēmas darbības sākuma dienas, pienācīgi ņemot vērā 15. panta 1. punktā minēto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības specifikācijām un piemērotības lietošanai novērtēšanas procesa ilgumu.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par to teritorijā esošajiem EETS apgabaliem atbildīgie nodevu iekasētāji bez diskriminācijas pieņem jebkuru EETS pakalpojumu sniedzēju, kurš lūdz nodrošināt EETS minētajiem EETS apgabaliem.

EETS pakalpojumu sniedzēja atzīšana pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā EETS apgabalā ir atkarīga no tā, vai pakalpojumu sniedzējs atbilst EETS apgabala paziņojumā izklāstītajiem pienākumiem un vispārējiem nosacījumiem.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētāji EETS pakalpojumu sniedzējiem neliek izmantot īpašus tehniskus risinājumus vai procesus, kas traucē EETS pakalpojumu sniedzēja savstarpējas izmantojamības komponentu sadarbspējai ar elektroniskās nodevu iekasēšanas sistēmām citos EETS apgabalos.

Ja nodevu iekasētājs un EETS pakalpojumu sniedzējs nespēj vienoties, lietu nosūta samierināšanas struktūrai, kas atbildīga par attiecīgo nodevas apgabalu.

4.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētāja un EETS pakalpojumu sniedzēju līgumos par EETS pakalpojumu sniegšanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā būtu paredzēta iespēja, ka rēķinu EETS lietotājam izraksta pats EETS pakalpojumu sniedzējs.

Nodevu iekasētājs var pieprasīt, lai EETS pakalpojumu sniedzējs rēķinu lietotājam izraksta nodevu iekasētāja vārdā un uzdevumā un lai EETS pakalpojumu sniedzējs šo prasību ievērotu.

5.   Nodeva, ko EETS lietotāji maksā nodevu iekasētājiem, nepārsniedz atbilstošo valsts vai vietējo nodevu. Tas neskar dalībvalstu tiesības ieviest atlaides vai nodevu samazinājumus, lai veicinātu elektronisko nodevu maksājumu izmantošanu. Visas OBE lietotāju atlaides vai nodevu samazinājumi, kurus piedāvā kāda dalībvalsts vai nodevu iekasētājs, ir pārredzami, tiek publiski izziņoti un saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem ir pieejami arī EETS pakalpojumu sniedzēju klientiem.

6.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētāji no EETS pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tos saista līgumattiecības, savā EETS apgabalā akceptē jebkuras funkcionējošas OBE, kas ir sertificētas saskaņā ar procedūru, kura definēta 15. panta 7. punktā minētajos īstenošanas aktos, un kas nav iekļautas 5. panta 5. punktā minētajā nederīgu OBE sarakstā.

7.   Ja nodevu iekasētāja vainas dēļ EETS nefunkcionē, nodevu iekasētājs nodrošina pakalpojuma traucētas darbības režīmu, ļaujot transportlīdzekļiem ar 6. punktā minēto aprīkojumu droši atrasties kustībā, minimāli aizkavējoties un netiekot turētiem aizdomās par ceļu lietošanas maksas nemaksāšanu.

8.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētāji, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai savos EETS apgabalos, bez diskriminācijas sadarbojas ar EETS pakalpojumu sniedzējiem vai ražotājiem, vai paziņotajām struktūrām.

9.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu EETS apgabala paziņojumu minimālo saturu, tostarp:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības saņemt atlīdzību no nodevu iekasētāja.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka metodika EETS pakalpojumu sniedzēju atlīdzības noteikšanai ir pārredzama, nediskriminējoša un identiska visiem konkrētā EETS apgabalā akreditētiem EETS pakalpojumu sniedzējiem. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka metodiku publicē kā daļu no komerciālajiem nosacījumiem EETS apgabala paziņojumā.

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EETS apgabalos, kuros ir galvenais pakalpojumu sniedzējs, metodikai, kā aprēķina atlīdzību EETS pakalpojumu sniedzējiem, ir tāda pati struktūra, kā saistībā ar atlīdzību par salīdzināmiem pakalpojumiem, ko sniedz galvenais pakalpojumu sniedzējs. Atlīdzības apmērs EETS pakalpojumu sniedzējiem var atšķirties no atlīdzības galvenajam pakalpojumu sniedzējam ar noteikumu, ka tas ir pamatoti, balstoties uz:

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tad, ja konkrētam transportlīdzeklim piemērojamu nodevu tarifu noteikšanas nolūkos ir neatbilstība starp EETS pakalpojumu sniedzēja izmantoto klasifikāciju un nodevu iekasētāja izmantoto klasifikāciju, priekšroka tiek dota nodevu iekasētāja klasifikācijai, ja vien netiek pierādīta kļūda.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nodevu iekasētājam ir tiesības prasīt no EETS pakalpojumu sniedzēja maksājumu par ikvienu pamatotu nodevas deklarēšanu un par ikvienu pamatotu nodevas nedeklarēšanu saistībā ar jebkuru EETS lietotāja kontu, kuru pārvalda EETS pakalpojumu sniedzējs.

3.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tad, ja EETS pakalpojumu sniedzējs ir nosūtījis nodevu iekasētājam 5. panta 5. punktā minēto nederīgo OBE sarakstu, tad EETS pakalpojumu sniedzējs neatbild par turpmākām nodevām, kas radušās, lietojot šādas nederīgas OBE. Nodevu iekasētāji un EETS pakalpojumu sniedzēji vienojas par ierakstu skaitu nederīgu OBE sarakstā, par saraksta formātu un tā atjaunināšanas biežumu.

4.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uz mikroviļņiem balstītu nodevu iekasēšanas sistēmu ietvaros nodevu iekasētāji nosūta EETS pakalpojumu sniedzējiem pamatotas nodevu deklarācijas par nodevām, kas jāmaksā attiecīgiem EETS lietotājiem.

5.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai sīkāk noteiktu transportlīdzekļu klasifikāciju nolūkā izveidot piemērojamo tarifu shēmas, tostarp visas procedūras, kas vajadzīgas šādu shēmu izveidošanai. EETS atbalstāmo transportlīdzekļu klasifikācijas parametru kopums neierobežo nodevu iekasētāju izvēli attiecībā uz tarifu shēmām. Komisija nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai EETS varētu atbalstīt klasifikācijas parametru kopumu tā, lai tas attīstītos atbilstīgi paredzamām turpmākām vajadzībām. Šie akti neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/62/EK (15) definētos parametrus, saskaņā ar kuriem mainās nodevas.

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai dotu EETS lietotājiem iespēju ar jebkura EETS pakalpojumu sniedzēja starpniecību abonēt EETS neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas dalībvalsts vai transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts. Slēdzot līgumu, EETS lietotājus pienācīgi informē par derīgiem maksāšanas līdzekļiem un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 par viņu personas datu apstrādi un tiesībām, kas izriet no piemērojamiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

2.   EETS lietotājam samaksājot nodevu tā EETS pakalpojumu sniedzējam, tiek uzskatīts, ka EETS lietotājs ir izpildījis savu pienākumu samaksāt attiecīgajam nodevu iekasētājam.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādītas vai tiek pārvadātas divas vai vairākas OBE, EETS lietotāja pienākums ir izmantot vai aktivizēt konkrētajam EETS apgabalam vajadzīgo OBE.

3.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai sīkāk definētu EETS lietotāju pienākumus attiecībā uz:

1.   Katra dalībvalsts ar vismaz vienu EETS apgabalu izrauga vai izveido samierināšanas struktūru, lai atvieglotu starpniecību starp nodevu iekasētājiem, kuru EETS apgabals atrodas dalībvalsts teritorijā, un EETS pakalpojumu sniedzējiem, kas ir noslēguši līgumus ar šiem nodevu iekasētājiem vai risina sarunas par līgumu ar tiem.

2.   Samierināšanas struktūra ir pilnvarota jo īpaši pārbaudīt, vai līguma nosacījumi, kurus nodevas iekasētājs noteicis EETS pakalpojumu sniedzējiem, nav diskriminējoši. Tā ir pilnvarota pārbaudīt, vai EETS pakalpojumu sniedzēji saņem atlīdzību saskaņā ar 7. pantā noteiktajiem principiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to samierināšanas struktūra savā organizācijā un juridiskajā formā ir neatkarīga no nodevu iekasētāju un nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības interesēm.

1.   Katra dalībvalsts ar vismaz vienu EETS apgabalu nosaka mediācijas procedūru, lai nodevu iekasētājs vai EETS pakalpojumu sniedzējs varētu pieprasīt, lai attiecīgā samierināšanas struktūra iejauktos strīdā, kas attiecas uz to līgumattiecībām vai sarunām.

2.   Šā panta 1. punktā minētā mediācijas procedūra prasa, lai samierināšanas struktūra viena mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums iejaukties, paziņo, vai tās rīcībā ir visi mediācijai nepieciešamie dokumenti.

3.   Šā panta 1. punktā minētā mediācijas procedūra prasa, lai samierināšanas struktūra sniedz savu atzinumu par strīdu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums iejaukties.

4.   Lai atvieglinātu samierināšanas struktūras uzdevumu izpildi, dalībvalstis pilnvaro samierināšanas struktūru pieprasīt attiecīgu informāciju no nodevu iekasētājiem, EETS pakalpojumu sniedzējiem un jebkurām trešām personām, kas konkrētajā dalībvalstī piedalās EETS pakalpojumu sniegšanā.

5.   Dalībvalstis ar vismaz vienu EETS apgabalu un Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp samierināšanas struktūrām par to darbu, pamatprincipiem un praksi.

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā gadījumā EETS lietotāju mijiedarbība ar nodevu iekasētājiem EETS ietvaros attiecas vienīgi uz rēķina sagatavošanas procesu saskaņā ar 6. panta 4. punktu un uz izpildes procesiem. Sadarbība starp EETS lietotājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem (vai to OBE) varētu būt specifiska atkarībā no katra EETS pakalpojumu sniedzēja, nekompromitējot EETS savstarpējo izmantojamību.

2.   Dalībvalstis var prasīt, lai nodevu iekasēšanas pakalpojumu sniedzēji, tostarp EETS pakalpojumu sniedzēji, pēc dalībvalstu iestāžu pieprasījuma sniedz satiksmes datus par saviem klientiem, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus. Šādus datus dalībvalstis izmanto vienīgi satiksmes politikas un satiksmes pārvaldības uzlabošanas nolūkos, un datus neizmanto klientu identificēšanas nolūkā.

3.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka specifikācijas elektroniskajām saskarnēm starp nodevu iekasētāju, EETS pakalpojumu sniedzēju un EETS lietotāju savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp – attiecīgā gadījumā – to ziņojumu saturu, ar kuriem dalībnieki apmainās, izmantojot minētās saskarnes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

1.   Ja dalībvalsts teritorijā tiek izveidota jauna ceļu lietošanas nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par sistēmu atbildīgais izraudzītais nodevu iekasētājs izveido un publicē EETS apgabala paziņojumā detalizētu plānojumu novērtēšanas procesam par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, lai ieinteresētie EETS pakalpojumu sniedzēji varētu akreditēties ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jaunās sistēmas darbības sākuma.

Ja dalībvalsts teritorijā esoša ceļu lietošanas nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma tiek būtiski mainīta, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par sistēmu atbildīgais nodevu iekasētājs papildus pirmajā daļā minētajiem elementiem izveido un EETS apgabala paziņojumā publicē detalizētu plānojumu atkārtotas novērtēšanas procesam par to EETS pakalpojumu sniedzēju savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, kuri sistēmā jau bija akreditēti pirms tās būtiskajām izmaiņām. Plānojums dod iespēju veikt attiecīgo EETS pakalpojumu sniedzēju pārakreditāciju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mainītās sistēmas darbības sākuma.

Nodevu iekasētājam ir pienākums ievērot minētā plānojuma daļu, kas attiecas uz viņu.

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ikviens nodevu iekasētājs, kas ir atbildīgs par EETS apgabalu minēto dalībvalstu teritorijā, izveido testēšanas vidi, kurā EETS pakalpojumu sniedzējs vai tā pilnvaroti pārstāvji var pārbaudīt, vai to OBE ir piemērotas lietošanai nodevu iekasētāja EETS apgabalā, un iegūt sertifikāciju par attiecīgo testu sekmīgu pabeigšanu. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodevu iekasētāji varētu izveidot vienotu testēšanas vidi vairāk nekā vienam EETS apgabalam un lai viens pilnvarots pārstāvis varētu pārbaudīt viena veida OBE piemērotību lietošanai vairāk nekā viena EETS pakalpojumu sniedzēja uzdevumā.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodevu iekasētāji varētu prasīt EETS pakalpojumu sniedzējiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem segt attiecīgo testu izmaksas.

3.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū izmantošanai EETS, ja tiem ir CE marķējums vai arī deklarācija par atbilstību specifikācijām vai deklarācija par piemērotību lietošanai, vai abas. Jo īpaši, dalībvalstis nepieprasa pārbaudes, kas jau veiktas atbilstības specifikācijām vai piemērotības lietošanai pārbaudes procedūru ietvaros, vai abas.

4.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecībā uz drošumu, veselību, uzticamību, pieejamību, vides aizsardzību, tehnisko savietojamību, drošību, privātumu, ekspluatāciju un pārvaldību.

5.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem arī deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu vispārīgās prasības infrastruktūrai attiecībā uz:

6.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šādas konkrētas prasības infrastruktūrai:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

7.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu procedūru, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, tostarp EK deklarāciju saturu un formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 2. punktā.

1.   Ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka tirgū laistie savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu, tos izmantojot paredzētajiem mērķiem, visticamāk, neatbildīs attiecīgajām prasībām, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu komponentu izmantošanas jomu, aizliegtu to izmantošanu vai izņemtu tos no tirgus. Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:

2.   Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, ražotāju, EETS pakalpojumu sniedzēju vai tā pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Ja pēc minētās apspriešanās Komisija konstatē, ka pasākums ir pamatots, tā nekavējoties par to informē attiecīgo dalībvalsti, kā arī pārējās dalībvalstis. Ja tomēr minētās apspriešanās Komisija konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā nekavējoties par to informē attiecīgo dalībvalsti, kā arī ražotāju vai viņa pilnvarotu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un pārējās dalībvalstis.

3.   Ja savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu neatbilst savstarpējas izmantojamības prasībām, kompetentā dalībvalsts vēršas pie ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pieprasot nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību specifikācijām vai piemērotību lietošanai, vai abus saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem nosacījumiem, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir tiesīgas veikt vai pārraudzīt 15. panta 7. punktā minētajos īstenošanas aktos minēto procedūru, ar ko novērtē atbilstību specifikācijām vai piemērotību lietošanai, norādot katras struktūras atbildības jomu un Komisijas iepriekš piešķirto identifikācijas numuru. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī struktūru sarakstu, to identifikācijas numurus un kompetences jomas, kā arī periodiski šo sarakstu atjaunina.

2.   Novērtējot paziņojamās struktūras, dalībvalstis piemēro šā panta 5. punktā minētajos deleģētajos aktos paredzētos kritērijus. Uzskata, ka struktūras, kuras atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem.

3.   Dalībvalsts atsauc struktūras apstiprinājumu, ja tā vairs neatbilst šā panta 5. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Tā nekavējoties to dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka struktūra, ko paziņojusi cita dalībvalsts, neatbilst šā panta 5. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem kritērijiem, šo jautājumu nodod izskatīšanai 31. panta 1. punktā minētajai Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komitejai, kas trīs mēnešu laikā sniedz savu atzinumu. Komisija, ņemot vērā minētās komitejas atzinumu, informē dalībvalsti, kura attiecīgajai struktūrai paziņoja, par pārmaiņām, kas jāveic, lai paziņotā struktūra varētu saglabāt tai piešķirto statusu.

5.   Komisija vēlākais līdz 2019. gada 19. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, ar ko nosaka minimuma atbilstības kritērijus paziņotajām struktūrām.

1.   Šīs direktīvas izpildes nolūkā katra dalībvalsts uztur savu valsts elektronisko reģistru, kurā ir informācija par:

Gadījumos, kad nav noteikts citādi, dalībvalstis vismaz reizi gadā pārliecinās, ka joprojām tiek ievērotas 4. panta a), d), e) un f) punktā izklāstītās prasības, un attiecīgi atjaunina reģistru. Reģistrs arī ietver 4. panta e) punktā minētos revīzijas secinājumus. Dalībvalsts neuzņemas atbildību par tās reģistrā minēto EETS pakalpojumu sniedzēju rīcību.

2.   Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie dati ir atjaunināti un precīzi.

3.   Reģistri ir elektroniskā veidā pieejami sabiedrībai.

4.   Šie reģistri ir pieejami no 2021. gada 19. oktobra.

5.   Katra kalendārā gada beigās par reģistriem atbildīgās dalībvalstu iestādes, izmantojot elektroniskus līdzekļus, dara Komisijai zināmus EETS apgabalu un EETS pakalpojumu sniedzēju reģistrus. Komisija šo informāciju dara pieejamu citām dalībvalstīm. Reģistrāciju veikušajai dalībvalstij un Komisijai tiek darītas zināmas visas neatbilstības situācijai attiecīgajā dalībvalstī.

1.   Lai nodrošinātu EETS tehnoloģisko attīstību, dalībvalstis var uz laiku atļaut atsevišķās savu nodevu iekasēšanas apgabalu vietās uzstādīt nodevu iekasēšanas eksperimentālās sistēmas, kurās tiktu iebūvētas jaunas nodevu iekasēšanas tehnoloģijas vai koncepcijas, kuras neatbilst vienai vai vairākām šīs direktīvas normām un kuras darbotos paralēli EETS ievērojošajai sistēmai.

2.   EETS pakalpojumu sniedzējiem nodevu iekasēšanas eksperimentālo sistēmu projektā piedalīties neliek.

3.   Pirms tiek sākta nodevu iekasēšanas eksperimentālās sistēmas darbība, attiecīgā dalībvalsts lūdz Komisijas atļauju. Komisija atļauju piešķir vai atsaka lēmuma formā sešu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Komisija var atļauju atteikt, ja nodevu iekasēšanas eksperimentālā sistēma varētu kaitēt parastās elektroniskās ceļu nodevu iekasēšanas sistēmas vai EETS pareizai darbībai. Sākumā šādu atļauju piešķir uz laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus.

1.   Lai ļautu identificēt transportlīdzekli un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, attiecībā uz kuru konstatēta ceļu lietošanas maksas nesamaksāšana, katra dalībvalsts tikai citu dalībvalstu valsts kontaktpunktiem piešķir piekļuvi ar tiesībām veikt automatizētu meklēšanu attiecībā uz šādiem valsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem:

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie datu elementi, kas vajadzīgi automatizētai meklēšanai, atbilst I pielikumam.

2.   Lai varētu apmainīties ar 1. punktā minētajiem datiem, katra dalībvalsts norīko valsts kontaktpunktu. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm notiek tikai starp valstu kontaktpunktiem. Valstu kontaktpunktu pilnvaras reglamentē attiecīgajā dalībvalstī piemērojamie tiesību akti. Minētajā datu apmaiņas procesā īpašu uzmanību pievērš personas datu pienācīgai aizsardzībai.

3.   Veicot automatizētu meklēšanu izejoša pieprasījuma veidā, tās dalībvalsts norīkotais valsts kontaktpunkts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, izmanto pilnu reģistrācijas numuru.

Šādu automatizētu meklēšanu veic atbilstīgi Padomes Lēmuma 2008/616/TI (16) pielikuma 3. nodaļas 2. un 3. punktā minētajām procedūrām un šīs direktīvas I pielikuma prasībām.

Dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, iegūtos datus izmanto, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs par attiecīgās maksas nesamaksāšanu.

4.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka informācijas apmaiņa tiek veikta, izmantojot Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (Eucaris) lietojumprogrammu un šīs lietojumprogrammas atjauninātās versijas atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumam un Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 3. nodaļas 2. un 3. punktam.

5.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas, ko tai rada 4. punktā minēto lietojumprogrammu administrēšana, izmantošana un uzturēšana.

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, lemj par to, vai sākt turpmākas procedūras saistībā ar ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu.

Ja dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, nolemj sākt šādas procedūras, minētā dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem informē transportlīdzekļa īpašnieku, turētāju vai citādi identificētu personu, kuru tur aizdomās par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu.

Atbilstīgi piemērojamajiem valsts tiesību aktiem tiek sniegta informācija arī par attiecīgajām juridiskajām sekām tās dalībvalsts teritorijā, kurā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Nosūtot informatīvu vēstuli transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai citādi identificētai personai, kuru tur aizdomās par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu, dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, saskaņā ar saviem tiesību aktiem iekļauj tajā visu attiecīgo informāciju, proti, informāciju par ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanas gadījuma būtību, vietu, datumu un laiku, kur un kad nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, pārkāpto valsts tiesību aktu nosaukumu, informāciju par tiesībām pārsūdzēt un piekļūt informācijai un par sankcijām un attiecīgā gadījumā datus par ierīci, kas izmantota ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanas fiksēšanai. Dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, informatīvo vēstuli sagatavo, balstoties uz II pielikumā noteikto veidni.

3.   Ja dalībvalsts, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, nolemj sākt turpmākas procedūras saistībā ar ceļu lietošanas maksas nesamaksāšanu, tā nolūkā nodrošināt pamattiesību ievērošanu nosūta informatīvo vēstuli valodā, kas lietota transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, ja tas ir pieejams, vai vienā no reģistrācijas dalībvalsts oficiālajām valodām.

1.   Dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi ceļu lietošanas nodevas nesamaksāšana, var sniegt par ceļu lietošanas nodevas iekasēšanu atbildīgajam subjektam datus, kas iegūti 23. panta 1. punktā minētajā procedūrā, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgajam subjektam sniegtos datus izmanto tikai, lai iegūtu pienākošos ceļu lietošanas maksu, un tos datus nekavējoties dzēš pēc tam, kad ceļu lietošanas maksa ir samaksāta, vai – ja maksa joprojām netiek samaksāta – dalībvalsts noteiktā saprātīgā termiņā pēc datu nosūtīšanas.

1.   Uz personas datiem, ko apstrādā saskaņā ar šo direktīvu, attiecas Regula (ES) 2016/679 un valsts normatīvie un administratīvie akti, ar kuriem transponē Direktīvas 2002/58/EK un Direktīvu (ES) 2016/680.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

Turklāt dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu arī to, ka datu subjektiem ir tādas pašas tiesības uz informāciju, piekļuvi, labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu, un sūdzības iesniegšanu datu aizsardzības uzraudzības iestādei, kompensāciju un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli tiesā, kādas ir paredzētas Regulā (ES) 2016/679 vai, attiecīgā gadījumā, – Direktīvā (ES) 2016/680.

3.   Šis pants neietekmē dalībvalstu iespēju ierobežot to pienākumu un tiesību apjomu, kas paredzēti dažos Regulas (ES) 2016/679 noteikumos, saskaņā ar minētās regulas 23. pantu minētā panta pirmajā daļā uzskaitītajos nolūkos.

4.   Visām attiecīgajām personām ir tiesības bez liekas kavēšanās saņemt informāciju par to, kādi reģistrācijas dalībvalstī reģistrētie personas dati ir nosūtīti dalībvalstij, kurā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa, kā arī informāciju par pieprasījuma datumu un kompetento iestādi dalībvalstī, kuras teritorijā nav samaksāta ceļu lietošanas maksa.

1.   Līdz 2023. gada 19. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz EETS attīstību un izmantošanu un datu apmaiņas mehānisma lietderīgumu un efektivitāti gadījumos, kad tiek izmeklēta ceļu lietošanas maksas nesamaksāšana.

Ziņojumā jo īpaši analizē šādus elementus:

2.   Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas turpmāku pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem:

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 5. punktā, 10. panta 3. punktā, 15. panta 4. un 5. punktā, 19. panta 5. punktā un 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 18. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 5. punktā, 10. panta 3. punktā, 15. panta 4. un 5. punktā, 19. panta 5. punktā un 29. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 5. punktu, 10. panta 3. punktu, 15. panta 4. un 5. punktu, 19. panta 5. punktu un 29. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komiteja.

Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 19. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1.–27. panta un I un II pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 19. oktobra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.