14.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/14

(1)

Komisijas 2002. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 1019/2002 par olīveļļas tirdzniecības standartiem (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Olīveļļai piemīt noteiktas īpašības, jo īpaši organoleptiskās un uztura īpašības, kuras, ņemot vērā tās ražošanas izmaksas, nodrošina tai relatīvi augstu cenu tirgū, salīdzinot ar lielāko daļu citu augu eļļu. Ievērojot šo tirgus situāciju, būtu jānosaka tirdzniecības standarti olīveļļai, kas jo īpaši ietvertu konkrētus marķēšanas noteikumus, kuri papildinātu tos, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4) un jo īpaši tās 2. pantā iekļautos principus.

(3)

Lai garantētu pārdoto olīveļļu autentiskumu, mazumtirdzniecībai būtu jāparedz nelieli iepakojumi ar atbilstīgu noslēgšanas sistēmu. Tomēr dalībvalstīm būtu jādod iespēja atļaut lielāku iepakojumu kolektīviem uzņēmumiem.

(4)

Papildus obligātajiem aprakstiem, kas paredzēti dažādām olīveļļas kategorijām Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118. pantā, patērētāji būtu jāinformē par piedāvātās olīveļļas tipu.

(5)

Sakarā ar lauksaimniecības tradīcijām un vietējiem ekstrahēšanas un samaisīšanas paņēmieniem neapstrādātas pārtikas olīveļļas, kas tieši pārdotas, atkarībā no to ģeogrāfiskās izcelsmes var būt ar būtiski atšķirīgu garšu un kvalitāti. Rezultātā vienas kategorijas eļļas cenas var būt atšķirīgas, tas savukārt traucē tirgum. Citu kategoriju pārtikas olīveļļām nav ievērojamu atšķirību saistībā ar izcelsmi, un izcelsmes norāde uz šādas eļļas tiešā patērētājiem domātā iepakojuma varētu vedināt uz domu par to, ka kvalitātes atšķirības patiešām pastāv. Tāpēc, lai nodrošinātu netraucētu pārtikas olīveļļu tirgus darbību, būtu jāizveido Savienības obligāto režīmu izcelsmes apzīmējumiem, kas būtu attiecināmi vienīgi uz neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu un neapstrādātu olīveļļu, kas atbilst precīziem nosacījumiem. Līdz 2009. gadam piemērotie fakultatīvie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, lai novērstu patērētāju maldināšanu attiecībā uz neapstrādātas olīveļļas faktiskajām īpašībām šajā ziņā. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (5), ir paredzēti izsekojamības noteikumi, ko piemēro kopš 2005. gada 1. janvāra. Ņemot vērā tirgus dalībnieku un pārvalžu gūto pieredzi šajā jomā, ir nosakāma obligāta neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas izcelsmes marķēšana.

(6)

Var turpināt izmantot esošās tirdzniecības markas, kas ietver ģeogrāfiskās norādes, ar noteikumu, ka tās ir agrāk reģistrētas saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmo direktīvu 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (6), vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (7).

(7)

Uz reģionālas izcelsmes nosaukumu var attiekties aizsargāts cilmes nosaukums (ACN) vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢN) saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (8). Lai neradītu neskaidrības patērētājiem un tādējādi arī traucējumus tirgū, reģionālās izcelsmes apzīmējumi būtu jārezervē aizsargātajiem cilmes nosaukumiem vai aizsargātajām ģeogrāfiskajām izcelsmes norādēm. Attiecībā uz importa olīveļļām jāievēro noteikumi, kas piemērojami nepreferenciālas izcelsmes jomā, kuri paredzēti Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9).

(8)

Ja neapstrādātas olīveļļas izcelsmes apzīmējums attiecas uz Savienību vai uz dalībvalsti, ir jāatceras, ka eļļas kvalitāti un garšu ietekmē ne tikai izmantotās olīvas, bet arī ekstrahēšanas metodes un paņēmieni. Līdz ar to izcelsmes apzīmējumam ir jāattiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, kur ir iegūta olīveļļa un kurš parasti ir apgabals, kur eļļa ir ekstrahēta no olīvām. Tomēr dažos gadījumos eļļu ekstrahē citā vietā, kas nav tā, kur olīvas novāktas, un šai informācijai būtu jāparādās uz iepakojuma vai etiķetēs, kas piestiprinātas iepakojumam, lai nodrošinātu, ka patērētāji nav maldināti un ka olīveļļas tirgus nav traucēts.

(9)

Savienībā ievērojamu daļu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas veido vairāku dalībvalstu un trešo valstu izcelsmes eļļu maisījumi. Ir jāparedz vienkārši noteikumi šādu maisījumu izcelsmes marķēšanai.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK ar norādēm uz marķējuma nevar maldināt pircēju jo īpaši attiecībā uz konkrētās olīveļļas īpašībām vai piešķirot tai neesošas īpašības, vai par īpašām nosaucot īpašības, kas piemīt lielākajai daļai eļļu. Turklāt dažām bieži lietotām neobligātām norādēm, kas ir raksturīgas olīveļļai, arī ir nepieciešami saskaņoti noteikumi, lai tās tiktu precīzi definētas un to patiesumu varētu pārbaudīt. Jēdzieniem “aukstā presēšana” un “aukstā ekstrakcija” attiecīgi būtu jāatbilst tehniski definētai tradicionālai ražošanas metodei. Starptautiskā Olīvu padome (SOP), pārskatot savu neapstrādātas olīveļļas organoleptiskās novērtēšanas metodi, definēja noteiktus terminus neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību raksturošanai. Šādu terminu izmantošana neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas marķējumā jāatļauj tikai attiecībā uz eļļu, kas novērtēta ar attiecīgo analīzes metodi. Ir vajadzīgi pārejas pasākumi noteiktiem tirgus dalībniekiem, kas patlaban izmanto rezervētos terminus. Izolēta norāde uz skābumu neliecina par absolūtas kvalitātes mērogu un ir maldinoša patērētājiem, jo šis faktors atbilst kvalitātes vērtībai tikai saistībā ar citām attiecīgās olīveļļas īpašībām. Tādējādi, ņemot vērā dažu norāžu izplatību un to ekonomiskās nozīmes palielināšanos, būtu jānosaka objektīvi to izmantošanas kritēriji, lai ieviestu skaidrību olīveļļas tirgū.

(11)

Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pārtika, kas satur olīveļļu, nemaldinātu patērētājus, uzsverot olīveļļas slavu bez norādēm uz produkta faktisko sastāvu. Tādēļ uz etiķetēm skaidri jānorāda olīveļļas procentuālais sastāvs un noteiktas norādes, kas raksturīgas produktiem, kuri sastāv tikai no augu eļļu maisījuma. Turklāt jāņem vērā īpašie noteikumi, kas izklāstīti noteiktās regulās, kuras attiecas konkrēti uz olīveļļas produktiem.

(12)

Olīveļļas kategoriju nosaukumi atbilst fizikālajām un ķīmiskajām, un organoleptiskajām īpašībām, kas ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikumā un Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (10). Visas citas norādes uz etiķetēm ir jāapstiprina ar objektīviem elementiem, lai nodrošinātu to, ka patērētāji netiek maldināti un konkurence attiecīgo eļļu tirgū nav izkropļota.

(13)

Saskaņā ar pārbaužu sistēmu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 3. punkta otrajā daļā, dalībvalstīm atkarībā no norādēm, kam ir jābūt uz etiķetes, ir jāparedz sniedzamie pierādījuma elementi un sankcijas. Pierādījuma elementi, a priori neizslēdzot nevienu no iespējām, var būt konstatēti fakti, analīžu rezultāti vai ticami dokumenti un administratīva vai grāmatvedības informācija.

(14)

Sakarā ar to, ka par marķēšanu atbildīgo uzņēmumu kontrole ir jāveic dalībvalstī, kur tie ir reģistrēti, ir jāparedz procedūra administratīvai sadarbībai starp Komisiju un dalībvalstīm, kurās eļļu laiž tirgū.

(15)

Lai izvērtētu šajā regulā paredzēto sistēmu, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāziņo par apstākļiem un grūtībām, ar ko tās saskaras.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa:

“augstākās kategorijas olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

b)

neapstrādāta olīveļļa:

“olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvām un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem”;

c)

olīveļļa, kas sastāv no rafinētām olīveļļām un neapstrādātām olīveļļām:

“eļļa, kas sastāv vienīgi no rafinētām olīveļļām un eļļām, kas iegūtas tieši no olīvām”;

d)

olīvu izspaidu eļļa:

a)

olīveļļai, kuras izcelsme saskaņā ar 4. un 5. punkta noteikumiem ir vienā dalībvalstī vai trešā valstī, – norādi attiecīgi uz dalībvalsti, Savienību vai trešo valsti;

b)

maisījumiem no olīveļļām, kuru izcelsme saskaņā ar 4. un 5. punkta noteikumiem ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, – attiecīgi vienu no šādām norādēm:

c)

aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts Regulā (EK) Nr. 510/2006, atbilstīgi attiecīgā produkta specifikācijai.

a)

norāde “pirmā aukstā presēšana” var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai nepastrādātām olīveļļām, kas iegūtas temperatūrā, kura ir zemāka par 27 °C, pirmo reizi mehāniski presējot olīvu pastu atbilstīgi tradicionālai ekstrahēšanas sistēmai, izmantojot hidrauliskās preses;

b)

norāde “aukstā presēšana” var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai nepastrādātām olīveļļām, kas iegūtas temperatūrā, kura ir zemāka par 27 °C, perkolējot vai centrifugējot olīvu pastu;

c)

norādes par organoleptiskajām īpašībām attiecībā uz garšu un/vai smaržu var būt tikai neapstrādātām augstākā labuma olīveļļām vai neapstrādātām olīveļļām; Regulas (EEK) Nr. 2568/91 XII pielikuma 3.3. punktā minētos terminus marķējumā var izmantot tikai tad, ja tie ir pamatoti ar novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar minētajā pielikumā noteikto metodi;

d)

norāde uz skābumu vai maksimālo skābumu var būt tikai tad, ja tai ar tāda paša izmēra burtiem un tajā pašā redzes laukā ir pievienota norāde par peroksīda skaitli, vasku saturu un ultravioleto absorbciju, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2568/91.

a)

faktiem vai zinātniski konstatētiem faktiem;

b)

analīžu rezultātiem vai automātiskiem ierakstiem, kas veikti raksturīgiem paraugiem;

c)

administratīvu vai grāmatvedības informāciju, ko glabā saskaņā ar Savienības un/vai valsts noteikumiem.

a)

Komisijas kompetentās struktūrvienības;

b)

attiecīgās dalībvalsts tirgus dalībnieku organizācija, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125. pantā;

c)

citas dalībvalsts kontroles organizācija.

a)

attiecīgās eļļas parauga ņemšanas vai pirkuma datumu;

b)

uzņēmuma, kurā ņemts paraugs vai kurā nopirkta attiecīgā eļļa, nosaukumu vai firmas nosaukumu un adresi;

c)

attiecīgo partiju numuru;

d)

kopiju visām etiķetēm, kas redzamas uz attiecīgās eļļas iesaiņojuma;

e)

analīžu vai citu neatkarīgu ekspertu atzinumu rezultātus, norādot izmantotās metodes un attiecīgās laboratorijas vai eksperta vārdu vai nosaukumu un adresi;

f)

ja vajadzīgs, tirdzniecības uzņēmuma norādīto attiecīgās eļļas piegādātāja vārdu un adresi.

a)

uzņēmuma rīcībā ir iepakošanas iekārtas;

b)

tas apņemas apkopot un uzglabāt apliecinošus dokumentus, ko dalībvalsts pieprasa saskaņā ar 7. pantu;

c)

tam ir uzglabāšanas sistēma, kura nodrošina iespēju atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts prasībām pārbaudīt izcelsmes vietu eļļām, kam ir norādīta izcelsme.

a)

pārbaužu pieprasījumi, kas saņemti saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

b)

sāktās pārbaudes un tās, kas iepriekšējos tirdzniecības gados sāktas un vēl nav pabeigtas;

c)

sakarā ar veiktajām pārbaudēm noteiktie papildu pasākumi un piemērotās sankcijas.