Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0558

    Komisijas Regula (ES) Nr. 558/2010 ( 2010. gada 24. jūnijs ), ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (Dokuments attiecas uz EEZ )

    OV L 159, 25.6.2010, p. 18–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/558/oj

    25.6.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 159/18


    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 558/2010

    (2010. gada 24. jūnijs),

    ar kuru groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Regulā (EK) Nr. 853/2004 paredzēti īpaši higiēnas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Minētajā regulā cita starpā noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki dzīvnieku izcelsmes produktus var laist tirgū vienīgi tad, ja tie ir sagatavoti un apstrādāti tikai tādos uzņēmumos, kuri atbilst attiecīgajām tās III pielikumā noteiktajām prasībām.

    (2)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VII nodaļā noteikts, ka mājas nagaiņu gaļu var pārvadāt pirms sasniegta ar minēto regulu noteiktā temperatūra, ja kompetentā iestāde to atļauj specifisku produktu ražošanai, ievērojot dažus nosacījumus.

    (3)

    Vispāratzītas zināšanas par atbilstošiem mikrobioloģiskiem un temperatūras kritērijiem liecina, ka tāds pats noteikums būtu piemērots zosu vai pīļu aknu pastētes (foie gras) ražošanai, lai nodrošinātu tradicionālo ražošanas metožu izmantošanu.

    (4)

    Gaļas sasaldēšana uzreiz pēc nokaušanas un atdzesēšana samazina baktēriju vairošanos, un tādējādi arī mikrobioloģisko slodzi atkausēšanas laikā. Līdzīgi jau paredzētajiem noteikumiem, kas attiecas uz mājas nagaiņu gaļu, sasaldēšanai paredzēta mājputnu un zaķveidīgo gaļa pēc nokaušanas un atdzesēšanas jāsasaldē bez liekas kavēšanās. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II sadaļas V nodaļu.

    (5)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas II nodaļā paredzētie noteikumi ietver īpašas prasības attiecībā uz dzīvām gliemenēm, dzīviem adatādaiņiem, dzīviem tunikātiem un dzīviem jūras vēderkājiem, kas attiecas uz ražošanas apgabalu mikrobioloģisko klasifikāciju.

    (6)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (2) 6. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka dzīvu gliemeņu, dzīvu adatādaiņu, dzīvu tunikātu un dzīvu jūras vēderkāju ražošanai un laišanai tirgū veic oficiālās kontroles, kā noteikts tās II pielikumā.

    (7)

    Minētās regulas II pielikumā noteikts, ka ražošanas apgabalus klasificē atkarībā no fekālā piesārņojuma līmeņa. Filtrētāji, piemēram, gliemenes, var uzkrāt mikroorganismus, kas apdraud sabiedrības veselību.

    (8)

    Jūras vēderkāji parasti nav filtrētāji. Tādēļ ar fekālo piesārņojumu saistīto mikroorganismu uzkrāšanas risku var uzskatīt par maznozīmīgu. Turklāt nav sniegta epidemioloģiska informācija par saikni starp noteikumiem attiecībā uz ražošanas apgabalu klasifikāciju un apdraudējumu sabiedrības veselībai, ko varētu radīt jūras vēderkāji, kas nav filtrētāji. Šā iemesla dēļ minētie jūras vēderkāji jāizslēdz no noteikumiem par ražošanas apgabalu klasifikāciju, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas II nodaļā.

    (9)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas VI nodaļā vienīgi noteikts, ka atsevišķiem dzīvu gliemeņu mazumtirdzniecības izmēra iepakojumiem jābūt noslēgtiem un pēc nosūtīšanas centra atstāšanas jāpaliek slēgtiem līdz to pārdošanai galapatērētājam. Attiecīgi uz citiem dzīvu gliemeņu iepakojumiem šī prasība neattiecas. Sabiedrības veselības interesēs ir lietderīgi šo prasību grozīt tā, lai šādi iepakojumi paliktu slēgti līdz to piegādei galapatērētājam.

    (10)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas IX nodaļā noteiktas īpašas prasības attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, ko ievāc ārpus klasificētajiem ražošanas apgabaliem. Šādas prasības jāpiemēro arī dzīviem jūras vēderkājiem, kas nav filtrētāji. Minētās nodaļas 4. punktā noteikti īpaši noteikumi attiecībā uz ķemmīšgliemeņu iepakošanu. Ir lietderīgi, lai prasības attiecībā uz dzīvu gliemeņu iepakojumiem, kad tās pārved no nosūtīšanas centra uz mazumtirdzniecības vietu, tiktu piemērotas arī ķemmīšgliemenēm un jūras vēderkājiem, kas nav filtrētāji, kuri ievākti ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem.

    (11)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas A punktā noteiktas prasības attiecībā uz svaigu zvejniecības produktu apstrādi. Minētās regulas I pielikuma 3.5. punktā noteiktā svaigu zvejniecības produktu definīcija neietver atkausētus neapstrādātus zvejniecības produktus un svaigus zvejniecības produktus, kuriem saskaņā ar atbilstošiem tiesību aktiem pievienotas pārtikas piedevas, lai nodrošinātu šo produktu saglabāšanos. Savienības tiesību aktu saskaņotības labad minētajiem produktiem jāpiemēro tādas pašas prasības kā attiecībā uz svaigiem zvejniecības produktiem.

    (12)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas VII nodaļas 2. punktā un VIII nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz veselām saldētām zivīm sālījumā, kas paredzētas konservu ražošanai, paredzēta atkāpe no vispārējās prasības attiecībā uz uzglabāšanas temperatūru saldētiem zvejniecības produktiem, kas nedrīkst pārsniegt – 18 °C. Sālījumā saldētas zivis jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz – 9 °C.

    (13)

    Kad veselas saldētas zivis sālījumā, kas paredzētas konservu ražošanai, izņem no sasaldēšanas procesā izmantotā sālījuma šķīduma, saskaņā ar ierasto praksi, izmantojot sālījuma metodi veselu zivju sasaldēšanai, kas paredzētas konservu ražošanai, nav nepieciešams, lai temperatūra ar citiem līdzekļiem tiktu turpmāk samazināta līdz ne vairāk kā – 18 °C.

    (14)

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļas I nodaļas 1. punktā un XV sadaļas I nodaļas 1. punktā noteiktas prasības attiecībā uz izejvielām, ko izmanto lietošanai pārtikā paredzēta želatīna un kolagēna ražošanai.

    (15)

    Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2005. gada janvārī publicēja zinātnisku atzinumu par kolagēna drošumu un pārstrādes metodi kolagēna ražošanai (3). Saskaņā ar šo atzinumu kaulu izmantošana kolagēna ražošanā nav jāuzskata par apdraudējumu sabiedrības veselībai. Tādēļ ir lietderīgi noteikt pārstrādes prasības saskaņā ar EFSA atzinumu un precizēt, ka kauliem, ko izmanto kā izejvielas, jābūt tādiem, kuri nav īpaši riska materiāli, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4). Attiecīgi jāgroza III pielikuma XV sadaļas I nodaļas 1. punkts.

    (16)

    Savienības tiesību aktu saskaņotības labad attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļas I nodaļas 1. punkts un III nodaļas 1. punkts attiecībā uz izejvielām, ko izmanto želatīna ražošanai.

    (17)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2010. gada 24. jūnija

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO


    (1)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

    (2)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

    (3)  Opinion of the Scientific Panel on Biological hazards (BIOHAZ) on the safety of collagen and on a processing method for the production of collagen, pieņemts 2005. gada 26. janvārī.

    (4)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.


    PIELIKUMS

    Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza šādi.

    1.

    Pielikuma II sadaļas V nodaļas 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

    “3.

    Līdzko gaļa ir sadalīta un attiecīgā gadījumā iepakota, tā ir jāatdzesina līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 4 °C.

    4.

    Gaļai pirms pārvadāšanas jāsasniedz temperatūra, kas nepārsniedz 4 °C, un šāda temperatūra jāsaglabā pārvadāšanas laikā. Tomēr, ja kompetentā iestāde to atļauj, zosu vai pīļu aknu pastētes (foie gras) ražošanai paredzētās aknas var pārvadāt temperatūrā, kas pārsniedz 4 °C, ar nosacījumu, ka:

    a)

    šādu pārvadāšanu veic saskaņā ar prasībām, ko kompetentā iestāde nosaka attiecībā uz pārvadāšanu no viena konkrēta uzņēmuma uz citu, un

    b)

    gaļu izved no kautuves vai sadalīšanas telpas nekavējoties, un tās pārvadāšanas ilgums nepārsniedz divas stundas.

    5.

    Sasaldēšanai paredzēta mājputnu vai zaķveidīgo gaļa jāsasaldē bez liekas kavēšanās.

    6.

    Neiesaiņota gaļa jāuzglabā un jāpārvadā atsevišķi no iepakotas gaļas, ja vien to neuzglabā vai nepārvadā dažādos laikos vai tādā veidā, ka iepakojuma materiāls, uzglabāšanas veids vai pārvadāšana nevar izraisīt gaļas piesārņojumu.”

    2.

    Pielikuma VII sadaļu groza šādi.

    a)

    Minētās sadaļas ievaddaļā 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.

    Šī sadaļa attiecas uz dzīvām gliemenēm. Izņemot noteikumus par attīrīšanu, tā attiecas arī uz dzīviem adatādaiņiem, dzīviem tunikātiem un dzīviem jūras vēderkājiem. Minētās sadaļas II nodaļas A daļā paredzētos noteikumus par ražošanas apgabalu klasifikāciju nepiemēro jūras vēderkājiem, kas nav filtrētāji.”

    b)

    Sadaļas VI nodaļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.

    Visiem dzīvu gliemeņu iepakojumiem, ko izved no nosūtīšanas centra vai kuri paredzēti pārvešanai uz citu nosūtīšanas centru, jābūt noslēgtiem. Dzīvu gliemeņu iepakojumiem, kuras paredzētas tiešai pārdošanai mazumtirdzniecībā, jāpaliek slēgtiem līdz to pārdošanai galapatērētājam.”

    c)

    Sadaļas IX nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

    “IX NODAĻA:   ĪPAŠAS PRASĪBAS ĶEMMĪŠGLIEMENĒM UN JŪRAS VĒDERKĀJIEM, KAS NAV FILTRĒTĀJI, KO IEVĀC ĀRPUS KLASIFICĒTIEM RAŽOŠANAS APGABALIEM

    Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ievāc ķemmīšgliemenes un jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, ārpus klasificētajiem ražošanas apgabaliem vai apstrādā šādas ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras vēderkājus jāievēro šādas prasības.

    1.

    Ķemmīšgliemenes un jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū, izņemot tad, ja tie ir ievākti un apstrādāti saskaņā ar II nodaļas B daļu un atbilst V nodaļā noteiktajiem standartiem, ko pierāda paškontroles sistēma.

    2.

    Turklāt, ja kompetentā iestāde var, ņemot vērā oficiālu uzraudzības programmu datus, klasificēt zvejas rajonus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ķemmīšgliemenēm pēc analoģijas piemēro II nodaļas A daļas noteikumus.

    3.

    Ķemmīšgliemenes un jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā citādi, kā vien ar zivju izsoles, nosūtīšanas centra vai pārstrādes uzņēmuma starpniecību. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ja tie apstrādā ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras vēderkājus, par to jāinformē kompetentā iestāde un attiecībā uz nosūtīšanas centriem – jānodrošina atbilstība III un IV nodaļas attiecīgajām prasībām.

    4.

    Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas apstrādā ķemmīšgliemenes un dzīvus jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, jāievēro:

    a)

    attiecīgā gadījumā dokumentācijas prasības, kas minētas I nodaļas 3.–7. punktā. Šādā gadījumā reģistrācijas dokumentā skaidri jānorāda tā apgabala atrašanās vieta, kur ķemmīšgliemenes un/vai dzīvi jūras vēderkāji ir ievākti, vai

    b)

    prasības, kas noteiktas VI nodaļas 2. punktā attiecībā uz dzīvu ķemmīšgliemeņu un/vai dzīvu jūras vēderkāju visu tādu iepakojumu noslēgšanu, ko nosūta mazumtirdzniecībai, un prasības, kas noteiktas VII nodaļā attiecībā uz identifikācijas marķējumu un etiķetēšanu.”

    3.

    Pielikuma VIII sadaļu groza šādi.

    a)

    Sadaļas ievaddaļā 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.

    Šī sadaļa neattiecas uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras vēderkājiem, ja, laižot tirgū, tie vēl ir dzīvi. Izņemot I un II nodaļu, tā attiecas uz šādiem dzīvniekiem, ja tos nelaiž tirgū dzīvus, un šādā gadījumā tiem jābūt iegūtiem saskaņā ar VII sadaļu.

    Tā attiecas uz atkausētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem un svaigiem zvejniecības produktiem, kuriem saskaņā ar atbilstošiem Savienības tiesību aktiem pievienotas pārtikas piedevas.”

    b)

    Sadaļas VII nodaļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.

    Saldēti zvejniecības produkti jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz – 18 °C visās produkta daļās; tomēr veselas, sākotnēji sālījumā saldētas zivis, kas paredzētas konservu ražošanai, drīkst uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz – 9 °C.”

    c)

    Sadaļas VIII nodaļas 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “b)

    saldēti zvejniecības produkti, izņemot veselas, sākotnēji sālījumā saldētas zivis, kas paredzētas konservu ražošanai, pārvadāšanas laikā jātur vienmērīgā ne vairāk kā – 18 °C temperatūrā visās produkta daļās, pieļaujot īsas temperatūras svārstības ne vairāk kā 3 °C uz augšu.”

    4.

    Pielikuma XIV sadaļā I nodaļas 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “a)

    kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā (1);

    5.

    Pielikuma XV sadaļu groza šādi.

    a)

    Sadaļas I nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.

    Lietošanai pārtikā paredzēta kolagēna ražošanai var izmantot šādas izejvielas:

    a)

    kaulus, kas nav īpaši riska materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

    b)

    saimniecībā audzētu atgremotājdzīvnieku ādas;

    c)

    cūku ādas;

    d)

    mājputnu ādas;

    e)

    cīpslas un nervus;

    f)

    savvaļas medījamo dzīvnieku ādas un

    g)

    zivju ādas un asakas.”

    b)

    Sadaļas III nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.

    Želatīna ražošanas procesā ir jānodrošina, ka:

    a)

    visu atgremotāju kaulu materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti vai nokauti valstīs vai reģionos, kuros ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. pantu kontrolēts vai nenoteikts GSE risks, pakļauj procesam, kas nodrošina, ka visu kaulu materiālu sīki sasmalcina un attauko ar karstu ūdeni un apstrādā ar atšķaidītu sālsskābi (ar vismaz 4 % koncentrāciju un pH < 1,5) vismaz divas dienas; pēc šādas apstrādes jāveic pH līmeņa regulēšana, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrācija un ekstrūzija, vai jāveic apstiprināts līdzvērtīgs process;

    b)

    izejvielām, izņemot a) apakšpunktā minēto, jāveic apstrāde, kurā ietilpst mazgāšana, pH līmeņa regulēšana ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrācija un ekstrūzija, vai jāveic apstiprināts līdzvērtīgs process; ekstrūzijas posmu var neveikt, ja ražo mazas molekulmasas kolagēnu no izejvielām, kuru izcelsme nav no atgremotājiem.”


    (1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.”


    Top