31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/164

(1)

Lai nodrošinātu tās Eiropas statistikas, ko sagatavo saskaņā ar Līguma 285. panta 2. punktā izklāstītajiem principiem, saskaņotību un salīdzināmību, ir jāveicina sadarbība un koordinācija starp iestādēm, kuras izstrādā, sagatavo un izplata Eiropas statistiku.

(2)

Šajā nolūkā sadarbība un koordinācija starp šīm iestādēm būtu jāattīsta sistemātiskāk un organizētāk, pilnībā ievērojot valstu un Kopienas pilnvaras un institucionālo kārtību un ņemot vērā nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos pamata tiesību aktus, lai pielāgotu tos pašreizējai situācijai un lai tie dotu iespēju labāk risināt sarežģītus jautājumus nākotnē, kā arī lai nodrošinātu Eiropas statistikas labāku saskaņošanu.

(3)

Tādēļ jākonsolidē Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) darbība un jāuzlabo tās pārvaldība, jo īpaši skaidrāk nosakot valstu statistikas iestāžu (VSI) un citu valsts iestāžu, kā arī Kopienas statistikas iestādes lomu.

(4)

VSI un citu valsts iestāžu, kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādāšanu, sagatavošanu un izplatīšanu, specifikas dēļ būtu jāparedz iespēja tām saņemt dotācijas, neizmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4).

(5)

Ņemot vērā finanšu sloga sadalījumu starp Eiropas Savienības budžetu un dalībvalstu budžetu, kas saistīts ar statistikas programmas īstenošanu, Kopienai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu Regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), būtu arī jāpiešķir finansējums VSI un citām valsts iestādēm, lai tās pilnībā varētu segt papildu izmaksas, kas VSI un citām valsts iestādēm varētu rasties, veicot īslaicīgas tiešas statistikas darbības, kuras noteikusi Komisija.

(6)

Tām statistikas iestādēm no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses (6), un Šveices statistikas iestādēm būtu cieši jāiesaistās pastiprinātajā sadarbībā un koordinācijā, kā tas paredzēts attiecīgi Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, jo īpaši tā 76. pantā un 30. protokolā, un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par sadarbību statistikas jomā (7), jo īpaši tā 2. pantā.

(7)

Turklāt ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību un pienācīgu koordināciju starp ESS un Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), lai jo īpaši veicinātu konfidenciālu datu apmaiņu starp abām sistēmām statistiskiem mērķiem saskaņā ar Līguma 285. pantu un Līgumam pievienotā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu protokola (Nr. 18) 5. pantu.

(8)

Tādējādi Eiropas statistiku izstrādās, sagatavos un izplatīs gan ESS, gan ECBS, bet saskaņā ar atsevišķu tiesisko regulējumu, kas atspoguļo to attiecīgās pārvaldības struktūras. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (8).

(9)

Tādējādi, lai gan ECBS locekļi nepiedalās Eiropas statistikas sagatavošanā saskaņā ar šo regulu, atbilstīgi līgumam, kas noslēgts starp kādas valsts centrālo banku un Kopienas statistikas iestādi, ievērojot savas kompetences jomas un neskarot attiecīgās valsts centrālās bankas un VSI vai citu valsts iestāžu savstarpējās attiecības, VSI vai citas valsts iestādes un Kopienas statistikas iestāde var tieši vai netieši izmantot centrālās bankas sniegtos datus Eiropas statistikas sagatavošanai. Tāpat ECBS locekļi atbilstīgi savai kompetencei var tieši vai netieši izmantot ESS izstrādātos datus, ja nepieciešamība ir pamatota.

(10)

Svarīga loma attiecībās starp ESS un ECBS ir Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejai, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (9), sevišķi palīdzot Komisijai izstrādāt un īstenot darba programmas attiecībā uz monetāro, finanšu un maksājumu bilances statistiku.

(11)

Eiropas statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā būtu jāņem vērā starptautiskie ieteikumi un paraugprakse.

(12)

Ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību un pienācīgu koordināciju starp ESS un citām starptautiskās statistikas sistēmas struktūrām, lai veicinātu starptautisku koncepciju, klasifikācijas un metožu izmantošanu, un jo īpaši lai nodrošinātu statistikas precīzāku saskaņotību un labāku salīdzināmību pasaules mērogā.

(13)

Lai saskaņotu koncepcijas un metodes statistikas jomā, būtu jāattīsta atbilstīga starpnozaru sadarbība ar akadēmiskām iestādēm.

(14)

ESS darbība jāpārskata arī tāpēc, ka, lai samazinātu to slogu respondentiem un ESS locekļiem, ko rada datu sniegšana, un uzlabotu Eiropas statistikas pieejamību un savlaicīgumu, vajadzīgas elastīgākas Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas metodes un skaidras prioritāšu noteikšanas procedūras. Tādēļ būtu jāizveido “Eiropas pieeja statistikai”.

(15)

Lai gan Eiropas statistiku parasti veido valstu dati, ko sagatavojušas un izplatījušas visu dalībvalstu statistikas iestādes, to var sagatavot, arī izmantojot nepublicētus valstu avotus, izvilkumus no valstu avotiem un īpaši sagatavotus Eiropas statistikas apsekojumus vai saskaņotas koncepcijas vai metodes.

(16)

Šādos īpašos un pilnībā pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai īstenot “Eiropas pieeju statistikai”, kas ir pragmatiska stratēģija ar mērķi atvieglot tādu Eiropas statistikas kopsavilkuma datu sagatavošanu, kuri attiecas uz visu Eiropas Savienību vai visu euro zonu vai Eiropas Savienību un kuri ir īpaši nozīmīgi Kopienas politikai.

(17)

Kopīgas struktūras, instrumentus un procesus var izveidot vai attīstīt, izmantojot arī sadarbības tīklus, iesaistot VSI vai citas valsts iestādes un Kopienas statistikas iestādi un veicinot atsevišķu dalībvalstu specializāciju attiecīgās statistikas darbībās, lai tādējādi ieguvēja būtu visa ESS. Šiem ESS partneru sadarbības tīkliem jāizvairās no darba pārklāšanās un tāpēc jāpaaugstina efektivitāte un jāsamazina slogs, ko uzņēmējiem rada datu sniegšana.

(18)

Vienlaikus īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādu aptauju laikā iegūto datu saskaņotai apstrādei. Šim nolūkam būtu jāizveido starpnozaru darba grupas.

(19)

Uzlabotajai Eiropas statistiku reglamentējošajai videi jo īpaši būtu jāsamazina slogs, ko aptauju respondentiem rada datu sniegšana, un jāpalīdz sasniegt vispārīgo mērķi, t. i., samazināt administratīvo slogu Eiropas līmenī saskaņā ar Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta secinājumiem. Tomēr būtu jāuzsver arī VSI un citu valsts iestāžu lielā nozīme, lai samazinātu slogu Eiropas uzņēmumiem valsts līmenī.

(20)

Lai vairotu uzticību Eiropas statistikai, valsts statistikas iestādēm katrā dalībvalstī un Kopienas statistikas iestādei Komisijā būtu jābūt profesionālā ziņā neatkarīgām un jānodrošina objektivitāte un augsta kvalitāte Eiropas statistikas sagatavošanā saskaņā ar principiem, kas noteikti Līguma 285. panta 2. punktā, kā arī principiem, kuri detalizētāk izstrādāti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kurus Komisija apstiprinājusi 2005. gada 25. maija Ieteikumā par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību (ietverot Eiropas Statistikas prakses kodeksu). Būtu jāņem vērā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1992. gada 15. aprīlī un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisijas 1994. gada 14. aprīlī pieņemtie oficiālās statistikas pamatprincipi.

(21)

Šī regula nodrošina privātās un ģimenes tiesības un personas datu aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (10) 7. un 8. pantam.

(22)

Šī regula nodrošina arī fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un, ciktāl tas skar Eiropas statistiku, precizē noteikumus, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (12).

(23)

Būtu jāaizsargā konfidenciāla informācija, ko valsts un Kopienas statistikas iestādes vāc Eiropas statistikas sagatavošanai, lai tādējādi iegūtu un saglabātu to personu uzticēšanos, kuras atbild par šīs informācijas sniegšanu. Datu konfidencialitātei visās dalībvalstīs būtu jāievēro vieni un tie paši principi.

(24)

Šajā nolūkā jāizstrādā kopīgi principi un pamatnostādnes, kas nodrošina konfidencialitāti Eiropas statistikas sagatavošanai izmantotajiem datiem un pieeju tiem atbilstoši tehnikas attīstībai un lietotāju prasībām demokrātiskā sabiedrībā.

(25)

Piekļuve konfidenciāliem datiem ESS vajadzībām ir īpaši svarīga, lai datus varētu izmantot maksimāli pilnvērtīgi ar mērķi paaugstināt Eiropas statistikas kvalitāti un nodrošinātu elastīgu risinājumu saistībā ar Kopienas jaunajām statistikas vajadzībām.

(26)

Pētniekiem būtu jābūt plašāk pieejamiem konfidenciāliem datiem, kurus izmanto Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, lai viņi varētu veikt analīzi Eiropas zinātnes attīstības interesēs, un tādēļ būtu jāuzlabo pētnieku piekļuve konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos, neapdraudot konfidenciāliem statistikas datiem nepieciešamo augsto aizsardzības līmeni.

(27)

Konfidenciālu datu izmantošanai mērķiem, kas nav ekskluzīvi statistiski mērķi, piemēram, administratīvos, juridiskos vai nodokļu nolūkos, vai pārbaužu veikšanai pret statistiskām vienībām būtu jābūt stingri aizliegtai.

(28)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (14).

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot tiesisko regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena, var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai, un tāpēc tie neskar attiecīgās valsts statistikas īpašo kārtību, lomas un nosacījumus.

(30)

Pasākumi šīs regulas īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(31)

Jo īpaši būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt pasākumus attiecībā uz Eiropas statistikas kvalitātes kritērijiem un izstrādāt kārtību, noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem var piešķirt pieeju konfidenciāliem datiem zinātniskos nolūkos Kopienas līmenī. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir papildināt šo regulu, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(32)

Šajā regulā noteiktajiem pasākumiem būtu jāaizstāj pasākumi, kas izstrādāti Eiropas Padomes un Parlamenta Regulā (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 (16), Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (17) un Padomes Lēmumā 89/382/EEK, Euratom, (18) Tādēļ minētie tiesību akti būtu jāatceļ. Būtu jāturpina piemērot īstenošanas pasākumi, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002 (2002. gada 17. maijs), ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem (19), un Komisijas Lēmumā 2004/452/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (20).

(33)

Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju,

a)

“profesionālā neatkarība” nozīmē, ka statistiku izstrādā, sagatavo un izplata neatkarīgā veidā, jo īpaši attiecībā uz izmantojamo metodoloģiju, definīciju, metožu un avotu izvēli un visu izplatīšanas veidu laiku un saturu, neietekmējoties no jebkāda politisko vai interešu grupu vai Kopienas vai valstu iestāžu spiediena, neskarot iestāžu norādījumus, piemēram, Kopienas vai valstu iestāžu vai budžeta prasības vai statistikas vajadzību definīcijas;

b)

“taisnīgums” nozīmē, ka statistiku izstrādā, sagatavo un izplata neitrālā veidā un ka pret visiem tās lietotājiem ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme;

c)

“objektivitāte” nozīmē, ka statistiku izstrādā, sagatavo un izplata sistemātiskā, uzticamā un objektīvā veidā; tas ietver profesionālo un ētikas normu izmantošanu un to, ka izmantotā politika un prakse ir pārskatāma lietotājiem un apsekojumu respondentiem;

d)

“ticamība” nozīmē, ka statistikai iespējami patiesi, precīzi un konsekventi jāatspoguļo realitāte, un tas paredz, ka avotu, metožu un procedūru izvēlē tiek izmantoti zinātniski kritēriji;

e)

“statistiskā konfidencialitāte” nozīmē to konfidenciālo datu aizsardzību, kuri attiecas uz atsevišķām statistiskām vienībām un ir iegūti tieši statistiskiem mērķiem vai netieši no administratīviem vai cita veida avotiem, un tas paredz, ka ir aizliegta iegūto datu izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi, un to nelikumīga izpaušana;

f)

“izmaksu lietderība” nozīmē to, ka statistikas sagatavošanas izmaksas ir samērīgas ar paredzēto rezultātu un ieguvumu nozīmību, resursi tiek izlietoti optimāli un slogs saistībā ar datu sniegšanu ir samazināts līdz minimumam; pieprasītajai informācijai, ciktāl iespējams, jābūt tieši iegūstamai no pieejamiem dokumentiem un avotiem.

1)

“statistika” ir kvantitatīva un kvalitatīva, apkopota un reprezentatīva informācija, kas raksturo kādu pētāmās kopas kopīgu pazīmi;

2)

“izstrāde” ir visas darbības, ar kurām izveido, nostiprina un uzlabo statistikas metodes, standartus un procedūras statistikas sagatavošanai un izplatīšanai, kā arī izveido jaunu statistiku un rādītājus;

3)

“sagatavošana” ir visas darbības, kas saistītas ar informācijas vākšanu, glabāšanu, apstrādi un analīzi, kas nepieciešama statistikas veidošanai;

4)

“izplatīšana” ir darbība, ar kuru statistika un statistikas analīze tiek darīta pieejama lietotājiem;

5)

“datu vākšana” ir apsekojumu veikšana un visas citas metodes informācijas iegūšanai no dažādiem avotiem, tostarp administratīviem avotiem;

6)

“statistiska vienība” ir novērojamā pamatvienība, t. i., fiziska persona, mājsaimniecība, uzņēmējs vai citi uzņēmumi, uz ko attiecas dati;

7)

“konfidenciāli dati” ir dati, pēc kuriem tieši vai netieši var identificēt statistiskās vienības, tādējādi atklājot individuālu informāciju. Lai noteiktu, vai statistiskā vienība ir identificējama, ņem vērā visus attiecīgos līdzekļus, kādus trešā persona varētu izmantot, lai identificētu statistisko vienību;

8)

“izmantošana statistiskiem mērķiem” ir datu izmantošana vienīgi statistisku rezultātu apkopošanai un analīžu izstrādei;

9)

“tieša identificēšana” ir statistiskas vienības identificēšana pēc vārda un uzvārda/nosaukuma, adreses vai publiski pieejama identifikācijas numura;

10)

“netieša identificēšana” ir statistiskas vienības identificēšana citos veidos nekā tiešas identificēšanas gadījumā;

11)

“Komisijas (Eurostat) ierēdņi” ir Kopienu ierēdņi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1. panta nozīmē, kuri strādā Kopienas statistikas iestādē;

12)

“pārējie Komisijas (Eurostat) darbinieki” ir Kopienu darbinieki Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. līdz 5. panta nozīmē, kuri strādā Kopienas statistikas iestādē.

a)

pasākumi, ko Komisija iecerējusi veikt attiecībā uz Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, šo pasākumu pamatotība no izmaksu lietderības viedokļa, īstenošanas līdzekļi un termiņi, slogs saistībā ar datu sniegšanu respondentiem;

b)

ierosinājumi saistībā ar Eiropas Statistikas programmas izstrādi un prioritātēm;

c)

iniciatīvas, lai praksē īstenotu prioritāšu maiņu un mazinātu slogu saistībā ar datu sniegšanu;

d)

statistiskā konfidencialitāte;

e)

Eiropas Statistikas prakses kodeksa turpmāka pilnveide; un

f)

citi jautājumi, jo īpaši metodoloģijas jautājumi, kuri saistīti ar statistikas programmu izveidi vai īstenošanu un kurus tās priekšsēdētājs izvirzījis pēc savas iniciatīvas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma.

a)

“atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b)

“precizitāte” raksturo novērtējumu pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

c)

“savlaicīgums” ir laika intervāls starp informācijas pieejamību un informācijā aprakstīto notikumu vai parādību;

d)

“punktualitāte” ir laika intervāls starp reālo datu publicēšanas dienu un datu publicēšanas plānu;

e)

“pieejamība” un “skaidrība” ir nosacījumi un apstākļi, saskaņā ar kuriem lietotāji var iegūt, izmantot un interpretēt datus;

f)

“salīdzināmības” mērķis ir noteikt atšķirības, ko izraisa dažādu statistikas jēdzienu, datu ieguves rīku un procedūru lietošana, veicot statistikas datu salīdzināšanu dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, nozaru jomās vai laika periodos;

g)

“saskaņotība” raksturo datu piemērotību to apvienošanai dažādos veidos un dažādiem nolūkiem, iegūstot ticamus rezultātus.

a)

Eiropas Parlaments un Padome;

b)

īpašos un pilnībā pamatotos gadījumos, jo īpaši – lai reaģētu uz negaidītām vajadzībām, Komisija saskaņā ar 2. punkta noteikumiem; vai

c)

ar vienošanos starp VSI vai citām valsts iestādēm un Komisiju (Eurostat) atbilstīgi to kompetencei. Šādas vienošanās noformē rakstiski.

a)

darbība neparedz datu vākšanu, kas ilgst vairāk par trijiem atsauces gadiem;

b)

dati jau ir pieejami vai tos var iegūt no atbildīgajām VSI un citām valsts iestādēm vai ievākt tiešā veidā, izmantojot attiecīgus paraugus statistikas kopas novērošanai Eiropas līmenī, atbilstīgi koordinējot to ar VSI un citām valsts iestādēm; un

c)

Kopiena saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 piešķir finansējumu VSI un citām valsts iestādēm, lai segtu radušās papildu izmaksas.

a)

iemesliem, kas pamato paredzēto darbību, ņemot īpaši vērā Kopienas attiecīgās politikas mērķus;

b)

darbības mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem;

c)

izmaksu lietderības izvērtējumu, tostarp respondentiem uzliktā sloga un izstrādes izmaksu novērtējumu; un

d)

to, kā darbība ir jāīsteno, tostarp tās ilgumu un Komisijas un dalībvalstu nozīmi.

a)

maksimāli palielināt kopsavilkuma datu pieejamību Eiropas līmenī un uzlabot Eiropas statistikas savlaicīgumu;

b)

samazināt slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, pamatojoties uz izmaksu lietderības analīzi.

a)

Eiropas statistikas sagatavošana, izmantojot:

b)

statistikas kopsavilkuma datu izplatīšana Eiropas līmenī, izmantojot statistikas izpaušanas kontroles īpašas metodes, nemazinot valsts izplatīšanas noteikumu prasības.

a)

darbības, ko Komisija uzskata par prioritārām, ievērojot Kopienas politikas vajadzības un valstu un Kopienas finanšu ierobežojumus, kā arī slogu saistībā ar datu sniegšanu;

b)

iniciatīvas attiecībā uz prioritāšu pārskatīšanu un sloga saistībā ar datu sniegšanu samazināšanu; un

c)

procedūras un visus juridiskos instrumentus, kurus Komisija paredzējusi programmas īstenošanai.

a)

ja īpaši nosacījumi un kārtība ir noteikti tiesību aktā, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma 251. pantu, un statistikas rezultātus groza tā, lai to izplatīšana neskartu statistikas datu konfidencialitāti, ja statistiskā vienība to pieprasa; vai

b)

ja statistiskā vienība ir viennozīmīgi devusi piekrišanu datu izmantošanai.