20.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 14/7

(1)

Krāpniecība saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) būtiski ietekmē dalībvalstu finanšu ieņēmumus un traucē saimnieciskai darbībai iekšējā tirgū, radot nepamatotas preču plūsmas un ļaujot tirgū nokļūt precēm, kuru cenas ir nepamatoti zemas.

(2)

Viens no iemesliem, kas rada šo krāpniecību, ir Kopienas iekšējā PVN režīma nepilnības, jo īpaši attiecībā uz sistēmu informācijas apmaiņai par preču piegādi Kopienā, kā tas noteikts ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (3). Īpaši būtisks šķērslis efektīvai šīs informācijas izmantošanai, lai apkarotu krāpniecību, ir laiks, kas aizrit starp pašu darbību un attiecīgās informācijas apmaiņu PVN informācijas apmaiņas sistēmā.

(3)

Lai efektīvi apkarotu šo krāpniecību, tās dalībvalsts administrācijai, kurā PVN iekasē, laikposmā, kas nav ilgāks par vienu mēnesi, ir jāsaņem informācija par preču piegādi Kopienā.

(4)

Lai savstarpējā informācijas salīdzināšana būtu noderīga krāpniecības apkarošanā, būtu jānodrošina tas, ka pircējs un pārdevējs Kopienas iekšējos darījumus deklarē aptuveni vienā un tajā pašā taksācijas periodā.

(5)

Ņemot vērā izmaiņas uzņēmumu darba vidē un instrumentos, būtu jānodrošina, ka deklarēšanas saistības ir iespējams pildīt, izmantojot vienkāršas elektroniskas procedūras, lai maksimāli mazinātu administratīvo slogu.

(6)

Lai saglabātu līdzsvaru starp Kopienas mērķiem nodokļu krāpniecības apkarošanas jomā un ekonomikas uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanas jomā, būtu lietderīgi noteikt dalībvalstīm iespēju atļaut uzņēmumiem kopsavilkuma paziņojumus saistībā ar preču piegādi Kopienā iesniegt reizi ceturksnī situācijās, kad to summa nav būtiska. Būtu jānosaka, ka dalībvalstis, kas vēlas šo iespēju piemērot pakāpeniski, var pagaidu kārtībā noteikt lielāku robežvērtību. Tāpat būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm atļaut uzņēmumiem reizi ceturksnī iesniegt informāciju par pakalpojumu sniegšanu Kopienā.

(7)

Komisijai pēc tam, kad jaunie noteikumi ir piemēroti gadu, būtu jāizvērtē paātrinātas informācijas apmaiņas ietekme uz dalībvalstu spējām apkarot krāpšanu PVN jomā, jo īpaši lai noteiktu, vai šīs iespējas būtu jāsaglabā.

(8)

Ņemot vērā to, ka ar PVN saistītās krāpniecības apkarošanas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, kuru darbība šajā jomā ir atkarīga no pārējo dalībvalstu apkopotās informācijas, un to, ka visu dalībvalstu iesaistīšanas dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK.

(10)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

1)

Direktīvas 64. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pakalpojumu sniegšanu, par kuru, piemērojot 196. pantu, nodokli maksā pakalpojuma pircējs un kas pastāvīgi veikta par vienu gadu ilgākā laikposmā un šajā laikposmā nerada rēķinu pārskatus vai maksājumus, uzskata par pabeigtu katra kalendārā gada beigās, kamēr vien pakalpojumu sniegšana nav beigusies.

Dalībvalstis var paredzēt, ka konkrētos gadījumos, kas atšķiras no pirmajā daļā minētajiem, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas pastāvīgi veikta kādā laikposmā, uzskata par tādu darbību, kas pabeigta vismaz viena gada intervālos.”

2)

Direktīvas 66. pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr pirmajā daļā paredzēto atkāpi nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuriem, piemērojot 196. pantu, nodokli maksā pakalpojuma pircējs.”

3)

Direktīvas 263. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“263. pants

1.   Kopsavilkuma paziņojumu sagatavo par katru kalendāro mēnesi laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi, un saskaņā ar procedūrām, ko nosaka dalībvalstis.

1.a   Tomēr dalībvalstis apstākļos, ko tās var noteikt, var atļaut maksātājiem kopsavilkuma paziņojumu iesniegt katru kalendāro ceturksni termiņā, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc ceturkšņa beigām, ja ceturkšņa apgrozījuma kopsumma par 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 265. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām preču piegādēm, atskaitot PVN, ne attiecībā uz attiecīgo ceturksni, ne attiecībā uz kādu no iepriekšējiem četriem ceturkšņiem nepārsniedz 50 000 EUR vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

Šā punkta pirmajā daļā paredzētā iespēja vairs nav piemērojama pēc tā mēneša beigām, kura laikā apgrozījuma kopsumma par 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 265. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām preču piegādēm, atskaitot PVN, tekošajā ceturksnī pārsniedz 50 000 EUR vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā. Šādā gadījumā kopsavilkuma paziņojumu izveido par mēnesi vai mēnešiem, kas pagājuši kopš ceturkšņa sākuma, laikposmā, kas nepārsniedz vienu mēnesi.

1.b   Līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis var noteikt šā panta 1.a punktā noteikto summu 100 000 EUR apmērā vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā.

1.c   Dalībvalstis saistībā ar 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu var atļaut nodokļu maksātājiem, ievērojot nosacījumus un apmērus, ko tās var noteikt, iesniegt kopsavilkuma paziņojumu par katru kalendāro ceturksni termiņā, kas nepārsniedz mēnesi attiecīgi kopš ceturkšņa beigām.

Dalībvalstis jo īpaši var noteikt, ka nodokļu maksātājiem, kas sniedz 264. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos pakalpojumus, jāiesniedz kopsavilkuma paziņojums termiņā, kas noteikts, piemērojot šā panta 1. līdz 1.b punktu.

2.   Dalībvalstis atļauj un var pieprasīt šā panta 1. punktā minēto kopsavilkuma paziņojumu iesniegt, elektroniski pārsūtot datus, atbilstīgi to izstrādātiem nosacījumiem.”

4)

Direktīvas 264. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   1. punkta d) apakšpunktā minēto summu deklarē par to iesniegšanas laikposmu, kas noteikts atbilstīgi 263. panta 1. līdz 1.c punktam, kurā pienācis nodokļa iekasēšanas laiks.

1. punkta f) apakšpunktā minēto summu deklarē par to iesniegšanas laikposmu, kas noteikts atbilstīgi 263. panta 1. līdz 1.c punktam, kura laikā pircējam paziņots par korekciju.”.

5.

Direktīvas 265. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   1. punkta c) apakšpunktā minēto summu deklarē par to iesniegšanas laikposmu, kas noteikts atbilstīgi 263. panta 1. līdz 1.b punktam, kurā pienācis nodokļa iekasēšanas laiks.”