Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008L0049

    Komisijas Direktīva 2008/49/EK ( 2008. gada 16. aprīlis), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/36/EK attiecībā uz kritērijiem perona pārbaužu procedūrās, ko veic gaisa kuģiem, kas izmanto Kopienas lidostas (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 109, 19.4.2008, p. 17–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 04/07/2012

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/49/oj

    19.4.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 109/17


    KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/49/EK

    (2008. gada 16. aprīlis),

    ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/36/EK attiecībā uz kritērijiem perona pārbaužu procedūrās, ko veic gaisa kuģiem, kas izmanto Kopienas lidostas

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (1) un jo īpaši tās 12. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Direktīvu 2004/36/EK ievieš saskaņotu pieeju starptautisko drošības standartu efektīvai īstenošanai Kopienā, saskaņojot to trešo valstu gaisa kuģu pirmslidojuma/pēclidojuma pārbaužu [turpmāk tekstā “perona pārbaužu”] noteikumus un procedūras, kuri nolaižas dalībvalstu lidostās. Tajā paredzēts, ka dalībvalstīm, ievērojot saskaņotu procedūru, jāveic perona pārbaude tiem trešo valstu gaisa kuģiem, kuri nolaižas jebkurā to lidostā, kas ir atvērta starptautiskajai satiksmei, kā arī jāpiedalās informācijas vākšanā un apmaiņā par perona pārbaudēm.

    (2)

    Dalībvalstu Kopienas saistības, ko uzliek Direktīva 2004/36/EK, lielā mērā var izpildīt, brīvprātīgi piedaloties ārzemju gaisa kuģu drošības novērtējuma (SAFA) programmā, kuru 1996. gadā aizsāka Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC) un kuras pārvaldību deleģēja Apvienotajām aviācijas institūcijām (JAA).

    (3)

    No 2007. gada 1. janvāraSAFA programma ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē, un to ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) palīdzību pārvalda Komisija, kā to paredz Komisijas 2006. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 768/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/36/EK par informācijas vākšanu un apmaiņu attiecībā uz to gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Kopienas lidostas, un informācijas sistēmu pārvaldību (2).

    (4)

    SAFA programma ir jāpapildina ar piemērotiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienotus standartus attiecībā uz to, kā jāveic perona pārbaudes, piemēram, ieviešot perona pārbaužu rokasgrāmatas.

    (5)

    Direktīvas 2004/36/EK II pielikumā ietverti tikai ļoti vispārīgi kritēriji, jo tad, kad šī direktīva tika pieņemta, sīki izstrādātas tehniskās vadlīnijas un procedūras publicēšanai sagatavoja un regulāri atjaunināja JAA, un pēc tam tās fakultatīvā kārtā piemēroja ECAC dalībvalstis, kas piedalās SAFA programmā.

    (6)

    Sakarā ar to, ka SAFA programma tagad ir Kopienas kompetencē, un tā kā Komisija arvien lielāku uzmanību pievērš atbilstīgi SAFA programmai veikto perona pārbaužu rezultātiem, pieņemot lēmumus par pārvadātāju iekļaušanu Kopienā aizliegto gaisa pārvadātāju sarakstā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu, ir nospriests, ka ir jāprecizē perona pārbaužu procedūru rokasgrāmatas pamata elementi.

    (7)

    Rokasgrāmatas svarīgākie elementi ir pamata standarti efektīvai perona pārbaužu veikšanai, tāpēc tie pēc iespējas nekavējoties jāiestrādā II pielikumā Direktīvai 2004/36/EK, kurā noteikts, kā šādas perona pārbaudes veicamas, jo īpaši pēc SAFA programmas iekļaušanas Kopienas kompetencē.

    (8)

    Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) ir sagatavojusi priekšlikumu grozījumam Direktīvas 2004/36/EK II pielikumā, kā to paredz Komisijas Regulas (EK) Nr. 768/2006 4. panta 1. punkts.

    (9)

    Tādēļ Direktīva 2004/36/EK attiecīgi jāgroza.

    (10)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/1991 (3) 12. pantu izveidotā komiteja,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Grozījumi Direktīvā 2004/36/EK

    Direktīvas 2004/36/EK II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

    2. pants

    Vadlīniju dokumenti

    Kad Eiropas Aviācijas drošības aģentūra izstrādā šīs direktīvas pielikumā minētos vadlīniju dokumentus, kas jāpiemēro dalībvalstīs, tā nosaka pārskatāmas procedūras apspriedēm ar dalībvalstīm, pamatojoties uz dalībvalstu aviācijas regulatīvo iestāžu iegūtajām speciālajām zināšanām un vajadzības gadījumā iesaistot piemērotus ieinteresēto personu ekspertus. Šajā nolūkā var paredzēt darba grupas izveidi.

    3. pants

    Transponēšana

    Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu tās prasības.

    Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    4. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    5. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2008. gada 16. aprīlī

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētāja vietnieks

    Jacques BARROT


    (1)  OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.).

    (2)  OV L 134, 20.5.2006., 16. lpp.

    (3)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    II PIELIKUMS

    EK SAFA perona pārbaužu procedūru rokasgrāmata. Pamata elementi

    1.   VISPĀRĒJĀS NORĀDES

    1.1.   SAFA perona pārbaudes veic inspektori, kuriem ir pārbaudes veikšanai vajadzīgās obligātās zināšanas par tehniskajiem, lidojumderīguma un funkcionālajiem aspektiem, lai gadījumā, kad jākontrolē visi pārbaudes saraksta punkti, tas būtu izdarāms. Ja perona pārbaudi veic 2 vai vairāki inspektori, atbildību par galveno elementu pārbaudi – gaisa kuģa vizuālu pārbaudi no ārpuses, pilotu kabīnes, pasažieru salona un/vai bagāžas nodalījumu pārbaudi – inspektori var savstarpēji dalīt.

    1.2.   Pirms tās perona pārbaudes daļas sākšanas, kas notiek gaisa kuģī, inspektoriem jāstādās priekšā gaisa kuģa kapteinim vai, ja viņš/viņa nav uz vietas, citam gaisa kuģa apkalpes loceklim, vai arī pēc ieņemtā amata augstākajam ekspluatanta pārstāvim. Ja nav iespējams informēt nevienu ekspluatanta pārstāvi vai ja šāda pārstāvja gaisa kuģa tuvumā vai pašā gaisa kuģī nav, vispārējais princips ir SAFA perona pārbaudi neveikt. Īpašos gadījumos var pieņemt lēmumu SAFA perona pārbaudi tomēr veikt, bet šādā gadījumā šī pārbaude nozīmē tikai gaisa kuģa vizuālu pārbaudi no ārpuses.

    1.3.   Pārbaudei jābūt pēc iespējas visaptverošai atbilstoši rīcībā esošajam laikam un resursiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja rīcībā esošais laiks un resursi ir ierobežoti, pārbauda nevis visas pozīcijas, bet gan to ierobežotu skaitu. Saskaņā ar SAFA perona pārbaudes veikšanai rīcībā esošo laiku un resursiem pārbaudāmās pozīcijas izraugās atbilstoši EK SAFA programmas mērķiem.

    1.4.   Perona pārbaude nedrīkst izraisīt pārbaudāmā gaisa kuģa izlidošanas nepamatotu kavēšanos. Daži no iemesliem (bet ne visi), kādēļ šāda kavēšanās būtu pamatota, ir: šaubas attiecībā uz operatīvo lidojuma plānu, gaisa kuģa lidojumderīgumu vai jebkādi citi jautājumi, kas ir tieši saistīti ar šā gaisa kuģa un tajā atrodošos cilvēku drošību.

    2.   INSPEKTORU KVALIFIKĀCIJA

    2.1.   Dalībvalstis nodrošina, lai no 2009. gada 1. janvāra visas SAFA perona pārbaudes tās teritorijā veiktu kvalificēti inspektori.

    2.2.   Dalībvalstis nodrošina, lai to inspektori atbilstu turpmāk tekstā izklāstītajiem kvalifikācijas kritērijiem.

    2.3.   Kvalifikācijas kritēriji

    2.3.1.   Atbilstības kritēriji

    Kvalifikācijas atbilstības nolūkos dalībvalstīm jānodrošina, ka SAFA inspektoru kvalifikācijas kandidātiem ir vajadzīgā izglītība aeronavigācijas jomā un/vai praktiska pieredze jomā(-s), uz ko pārbaudes attiecas, t. i.,

    a)

    gaisa kuģa darbība,

    b)

    personāla licencēšana,

    c)

    gaisa kuģa lidojumderīgums,

    d)

    bīstamās kravas.

    2.3.2.   Prasības attiecībā uz apmācību

    Pirms kvalificēšanas kandidātiem jābūt sekmīgi pabeigušiem mācības, kurās ietilpst:

    SAFA mācību organizācijas sniegtas teorijas nodarbības, kā noteikts 2.4. punktā,

    praktiskās mācības, ko nodrošina SAFA mācību organizācija, kā noteikts 2.4. punktā, vai – kā to paredz 2.5. punkts – dalībvalsts iecelts vecākais inspektors, kas darbojas neatkarīgi no SAFA mācību organizācijas,

    apmācība darba vietā, kuru nodrošina vairāku pārbaužu laikā, kuras veic dalībvalsts iecelts vecākais inspektors, kā to paredz 2.5. punkts.

    2.3.3.   Prasības, lai kvalifikācija būtu derīga

    Dalībvalstis nodrošina, lai inspektori pēc kvalifikācijas saņemšanas to saglabātu šādi:

    a)

    periodiski piedaloties mācībās, kurās ietilpst SAFA mācību organizācijas sniegtas teorijas nodarbības, kā noteikts 2.4. punktā;

    b)

    ik 12 mēnešus pēc nesenākās SAFA apmācības pabeigšanas veicot minimālo skaitu perona pārbaužu, izņemot gadījumu, ja nacionālā aviācijas aģentūra inspektoru ir kvalificējusi arī lidojuma darbību vai lidojumderīguma pārbaužu veikšanai un ja inspektors regulāri ir iesaistīts vietējo gaisa pārvadātāju gaisa kuģu pārbaužu veikšanā.

    2.3.4.   Vadlīniju dokumenti

    EASA izstrādā un vēlākais 2008. gada 30. septembrī publicē detalizētus vadlīniju dokumentus, kuru nolūks ir palīdzēt dalībvalstīm 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.3. punkta īstenošanā.

    2.4.   SAFA mācību organizācijas

    2.4.1.   SAFA mācību organizācija var būt dalībvalsts kompetentās iestādes vai trešās personas organizācijas struktūra.

    Trešās personas organizācija var būt:

    citas dalībvalsts kompetentās iestādes struktūra vai

    neatkarīga organizācija.

    2.4.2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2.3.2. punktā un 2.3.3. punkta a) apakšpunktā minētā apmācība, kuru nodrošina to valsts iestādes, atbilst vismaz attiecīgajām EASA izstrādātajām un publicētajām programmām.

    2.4.3.   Dalībvalstis, kuras ar SAFA saistītu apmācību nolūkos slēdz līgumus ar trešo personu organizācijām, ievieš šādu organizāciju novērtēšanas sistēmas. Šai sistēmai jābūt vienkāršai, pārskatāmai un proporcionālai, un tās darbībā jāņem vērā visi saistošie vadlīniju dokumenti, kurus sagatavojusi un publicējusi EASA. Šādās sistēmās var ņemt vērā arī citu dalībvalstu veiktos novērtējumus.

    2.4.4.   Trešo personu mācību organizācijas drīkst izmantot tikai tad, ja novērtējuma rezultātā secināts, ka apmācība tiks sniegta saskaņā ar attiecīgajām EASA izstrādātajām un publicētajām programmām.

    2.4.5.   Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetento iestāžu apmācības programmas un/vai to ieviestās sistēmas trešo personu organizētu mācību novērtēšanai grozītu atbilstoši jaunākajiem ieteikumiem, kas pausti EASA veikto standartizācijas revīziju rezultātā saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 736/2006 (1) noteiktajām darba metodēm.

    2.4.6.   Dalībvalsts var lūgt EASA izvērtēt mācību organizāciju un sniegt atzinumu, uz kura pamata dalībvalsts var veikt savu novērtējumu.

    2.4.7.   EASA izstrādā un vēlākais 2008. gada 30. septembrī publicē detalizētus vadlīniju dokumentus, kuru nolūks ir palīdzēt dalībvalstīm šā punkta īstenošanā.

    2.5.   Vecākie inspektori

    2.5.1.   Dalībvalsts var iecelt vecākos inspektorus ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecīgajiem kvalifikācijas kritērijiem, kas minētajai dalībvalstij jānosaka.

    2.5.2.   Dalībvalstis nodrošina, lai 2.5.1. punktā minētajos kritērijos ietilptu vismaz šādas prasības, atbilstoši kurām ieceltā persona:

    3 gadus pirms iecelšanas par vecāko inspektoru ir pildījusi kvalificēta SAFA inspektora funkcijas,

    3 gadu laikā pirms iecelšanas par vecāko inspektoru ir veikusi vismaz 36 SAFA pārbaudes.

    2.5.3.   Dalībvalstis nodrošina, lai vecāko inspektoru sniegtā praktiskā apmācība un/vai apmācība darba vietā pamatotos uz attiecīgajām EASA izstrādātajām un publicētajām programmām.

    2.5.4.   Dalībvalstis var arī likt saviem vecākajiem inspektoriem sniegt praktisko apmācību un/vai apmācību darba vietā citu dalībvalstu inspektoriem, kuri jāapmāca.

    EASA izstrādā un vēlākais 2008. gada 30. septembrī publicē detalizētus vadlīniju dokumentus, kuru nolūks ir palīdzēt dalībvalstīm šā punkta īstenošanā.

    2.6.   Pārejas posma pasākumi

    2.6.1.   SAFA inspektori, kas atbilst 2.3.1. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem, kā arī 2.3.3. punkta b) apakšpunktā minētajam kritērijam par nesenāko pieredzi, atbilstoši Komisijas Direktīvas 2008/49/EK 3. pantam noteiktajā datumā jāuzskata par tādiem, kas var kvalificēties kā inspektori saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajām prasībām.

    2.6.2.   Neskarot 2.3.3. punkta a) apakšpunkta noteikumus, inspektoriem, kurus uzskata par kvalificētiem saskaņā ar 2.6.1. punktu, periodiski jāiziet apmācība, ko pakāpeniski nodrošina SAFA mācību organizācija, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. jūlijam un pēc tam atbilstīgi 2.3.3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

    3.   STANDARTI

    3.1.   ICAO standarti un ICAO Eiropas reģionālās papildu procedūras ir pamatnosacījumi, atbilstoši kuriem gaisa kuģi un tā ekspluatantu pārbauda EK SAFA programmas ietvaros. Turklāt, pārbaudot gaisa kuģa tehnisko stāvokli, tā atbilstību pārbauda, par pamatu ņemot gaisa kuģu ražotāju standartus.

    4.   PĀRBAUDES PROCEDŪRA

    Pārbaudes punktu saraksta pozīcijas

    4.1.   Pārbaudāmās pozīcijas izraugās no SAFA perona pārbaudes ziņojuma, kurā kopumā minētas 54 pozīcijas (sk. 1. papildinājumu).

    4.2.   Pārbaudes un to rezultātā izdarītie konstatējumi, ja tādi ir, pēc pārbaudes pabeigšanas jānorāda SAFA perona pārbaudes ziņojumā.

    SAFA detalizētas vadlīnijas

    4.3.   Par katru SAFA perona pārbaudes ziņojumā iekļauto pārbaudāmo pozīciju tiks sagatavots sīks apraksts, kurā būs izklāstīts, cik lielā mērā un kā tā jāpārbauda. Papildus būs ietvertas atsauces uz attiecīgajām ICAO pielikumu prasībām, kas jāpiemēro. Šīs vadlīnijas EASA pilnveidos un publicēs kā sīki izstrādātu vadlīniju dokumentu, kurā vajadzības gadījumā var izdarīt grozījumus, ja tas jāpielāgo jaunākajiem piemērotajiem standartiem.

    Ziņojumu ievadīšana centralizētā SAFA datubāzē

    4.4.   Pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas pārbaudes ziņojumu ievada SAFA centralizētajā datubāzē, pat ja netika izdarīti nekādi konstatējumi.

    5.   KONSTATĒJUMU KATEGORIJAS

    5.1.   Attiecībā uz katru pārbaudāmo pozīciju iespējamie konstatējumi ir trīs kategoriju novirzes no 3.1. punktā noteiktajiem standartiem. Šādu konstatējumu kategorijas ir:

    1. kategorija – konstatētā ietekme uz drošību ir maznozīmīga,

    2. kategorija – konstatētais var būtiskā mērā ietekmēt drošību, un

    3. kategorija – konstatētajam ir ļoti liela ietekme uz drošību.

    5.2.   Norādījumus tam, saskaņā ar kādiem nosacījumiem konstatēto iedala kādā no kategorijām, izstrādās un kā detalizētu vadlīniju dokumentu publicēs EASA, un vajadzības gadījumā tajā izdarīs grozījumus, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas sasniegumiem.

    6.   TUPMĀKIE PASĀKUMI, KAS JĀVEIC

    6.1.   Neskarot 1.2. punktu, aizpilda pārbaudes apliecinājumu, kurā ir vismaz 2. papildinājumā izklāstītie punkti, un tā kopiju nodod gaisa kuģa kapteinim vai, ja viņš/viņa nav uz vietas, citam gaisa kuģa apkalpes loceklim, vai arī pēc ieņemtā amata augstākajam ekspluatanta pārstāvim, kas atrodas gaisa kuģī vai ir tā tuvumā, kad tiek pabeigta SAFA pārbaude. Saņēmējam jāparaksta apstiprinājums par pārbaudes apliecinājuma saņemšanu, kuru pēc tam patur inspektors. Ja saņēmējs apstiprinājumu par saņemšanu atsakās parakstīt, to norāda pārbaudes apliecinājumā. EASA izstrādās un publicēs attiecīgas detalizētas instrukcijas, kas kalpos kā vadlīnijas šajā sakarā.

    6.2.   3.7.Atkarībā no tā, kādā kategorijā konstatējumi iekļauti, ir noteikti atsevišķi turpmākie pasākumi, kas jāveic. Saistību starp konstatējumu kategoriju un no tā izrietošajiem pasākumiem, kas jāveic, atspoguļo veicamo darbību klasifikācija, un to kā vadlīniju dokumentu izstrādās un publicēs EASA.

    6.3.   1. darbību klase: atbilstoši šai darbību klasei par SAFA perona pārbaudes rezultātiem ir jāinformē gaisa kuģa kapteinis vai, ja viņš/viņa nav uz vietas, cits gaisa kuģa apkalpes loceklis, vai arī pēc ieņemtā amata augstākais ekspluatanta pārstāvis. Šo informāciju attiecīgajai personai paziņo mutiski un tad iesniedz rakstveidā sagatavoto pārbaudes apliecinājumu. Šādu 1. darbību klases pasākumu veic pēc katras pārbaudes, neraugoties uz to, vai tajā izdarīti kādi konstatējumi.

    6.4.   2. darbību klase: atbilstoši šai darbību klasei

    1)

    notiek sarakste ar attiecīgo ekspluatantu, lai saņemtu apstiprinājumu par veiktajām koriģējošajām darbībām, un

    2)

    notiek sarakste ar atbildīgo valsti (ekspluatanta valsti un/vai reģistrācijas valsti) par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas attiecīgajam gaisa kuģim, kurš drošības aspektu ziņā tiek ekspluatēts šīs attiecīgās valsts pārraudzībā. Attiecīgā gadījumā šajā sarakstē ietilpst pieprasījums, lai saņemtu apstiprinājumu, ka koriģējošās darbības, kas veiktas atbilstīgi 1) apakšpunktam, ir apmierinošas.

    Dalībvalstis iesniedz EASA ikmēneša ziņojumu par to, kas paveikts, īstenojot perona pārbaužu rezultātā sāktos turpmākos pasākumus.

    2. darbību klases pasākumus veic gadījumos, kad pārbaudes rezultātā izdara 2. vai 3. kategorijas konstatējumus.

    EASA izstrādās un publicēs attiecīgas detalizētas instrukcijas, kas kalpos kā vadlīnijas šajā sakarā.

    6.5.   3. darbību klase: 3. darbību klases pasākumus veic, ja pārbaudes rezultātā izdara 3. kategorijas konstatējumu. Ņemot vērā 3. kategorijas konstatējumu būtisko nozīmi sakarā ar to iespējamo ietekmi uz attiecīgā gaisa kuģa un tajā atrodošos cilvēku drošību, ir ieviests šāds iedalījums apakšklasēs:

    1)

    3.a klase – ierobežojumi attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma laikā – kompetentā iestāde, kas veic perona pārbaudi, izdara slēdzienu, ka pārbaudes laikā atklāto trūkumu dēļ gaisa kuģa pacelšanās var notikt tikai ar noteiktiem ierobežojumiem.

    2)

    3.b klase – koriģējošas darbības pirms lidojuma – perona pārbaudes laikā konstatē trūkumus, kuru dēļ pirms paredzētā lidojuma jāveic viena vai vairākas koriģējošas darbības.

    3)

    3.c klase – par pārbaudi atbildīgās valsts aviācijas iestādes aizliegums gaisa kuģim lidot – gaisa kuģim aizliedz lidot gadījumā, kad ir izdarīti 3. kategorijas (kritiski) konstatējumi un ja kompetentā iestāde, kas veic perona pārbaudi, nav pārliecināta, ka gaisa kuģa ekspluatants pirms pacelšanās veiks korektīvas darbības trūkumu novēršanai, tādējādi tieši apdraudot gaisa kuģi un cilvēkus, kas tajā atrodas. Šādos gadījumos valsts aviācijas iestāde, kas veic perona pārbaudi, aizliedz gaisa kuģim pacelties tik ilgi, kamēr apdraudējums nav novērsts, un nekavējoties par to informē attiecīgā ekspluatanta un gaisa kuģa reģistrācijas valsts kompetentās iestādes.

    Saskaņā ar 2. un 3. apakšpunktu veiktajās darbībās var ietilpt arī pārlidojums bez pasažieriem līdz tehniskās apkopes bāzei.

    4)

    3.d klase – tūlītējs ekspluatācijas aizliegums – ja pārbaudes laikā konstatē klaju un tūlītēju drošības apdraudējumu, dalībvalsts var noteikt ekspluatācijas aizliegumu, kā to paredz piemērotie valsts un Kopienas tiesību akti.

    1. papildinājums

    SAFA perona pārbaudes ziņojums

    Image

    Image

    Image

    2. papildinājums

    Pārbaudes apliecinājuma veidlapa

    Image


    (1)  OV L 129, 17.5.2006., 10. lpp.


    Top