19.6.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 865/2006

(2006. gada 4. maijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (1), un jo īpaši 19. panta 1., 2. un 4. punktu,

tā kā:

(1)	Vajadzīgi noteikumi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 338/97 un nodrošinātu pilnīgu atbilstību prasībām, kas noteiktas Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), turpmāk tekstā – “Konvencija”.

(2)	Lai nodrošinātu vienādu Regulas (EK) Nr. 338/97 īstenošanu, ir jānosaka sīki izstrādāti nosacījumi un kritēriji atļauju un sertifikātu pieteikumu izskatīšanai, izsniegšanai, derīgumam un šādu dokumentu lietošanai. Tāpēc šiem dokumentiem ir nepieciešams noteikt atbilstošus paraugus.

(3)	Papildus ir nepieciešams noteikt detalizētus noteikumus par nebrīvē dzimušo un augušo dzīvnieku, kā arī par mākslīgi pavairotu augu sugu īpatņu turēšanas nosacījumiem un kritērijiem, lai nodrošinātu vienādu šiem paraugiem piemērojamo atkāpju īstenošanu.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 7. panta 3. punktā norādītajām atkāpēm attiecībā uz īpatņiem, kas ir personīgie un mājas piederumi, ir jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu atbilstību Konvencijas VII panta 3. punktam.

(5)	Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. punktā noteikto iekšējās tirdzniecības aizliegumu vispārējo atkāpju vienveidīgu piemērošanu, jānosaka to definīcijas nosacījumi un kritēriji.

(6)	Jānosaka noteiktu sugu īpatņu marķēšanas kārtība, lai atvieglotu to identifikāciju un nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 338/97 noteikumu piemērošanu.

(7)	Ir jānosaka noteikumi par Regulā (EK) Nr. 338/97 paredzēto periodisko ziņojumu saturu, formu un iesniegšanu.

(8)	Lai apsvērtu Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu turpmākus grozījumus, visai attiecīgajai informācijai jābūt pieejamai, īpaši par sugu bioloģisko un tirdzniecības statusu, to izmantošanu un tirdzniecības kontroles metodēm.

(9)

Laikā no 2002. gada 3. līdz 15. novembrim Santjago (Čīlē) notikušās Konvencijas dalībvalstu konferences divpadsmitajā sesijā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, tai skaitā par vienkāršotām procedūrām atļauju un sertifikātu izsniegšanai, par īpašu sertifikātu izsniegšanu, lai atvieglotu pārvietošanu attiecībā un dažām īpatņu kategorijām, kas iekļautas ceļojošās izstādēs, par papildu atkāpēm attiecībā uz personīgiem piederumiem, par atjaunotām prasībām par kaviāra iepakojuma marķēšanu un citiem rutīnas un tehniskas dabas pasākumiem, ieskaitot atļaujās un sertifikātos izmantoto kodu maiņu un grozījumus standarta atsauču sarakstā, ko lieto Konvencijas papildinājumos iekļauto sugu nosaukumu noteikšanā, un tādēļ šīs rezolūcijas ir nepieciešams ņemt vērā.

(10)

Ņemot vērā administratīvo slogu, kas saistīts ar eksporta un importa regulējumu par dzīviem nebrīvē dzimušiem un augušiem, personīgā īpašumā esošiem dzīvniekiem, kā arī personīgā īpašumā esošiem dzīvniekiem, kas tika ievesti Kopienā pirms Regula (EK) Nr. 338/97, Padomes 1982. gada 3. decembra Regula (EEK) Nr. 3626/82 par Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām īstenošanu Kopienā (2) vai valstu tiesību akti Konvencijas īstenošanai kļuva piemērojami; un to, ka šāds eksports un imports nerada šķērsli savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzībai, minētajam nolūkam jāizveido īpašs sertifikāts.

(11)

Tādēļ būtiski jāgroza Komisijas 2001. gada 30. augusta Regula (EK) Nr. 1808/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (3). Ņemot vērā šo grozījumu apjomu, kā arī skaidrības labad, minētā regula būtu pilnībā jāaizstāj ar citu.

(12)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šīs regulas vajadzībām un papildus Regulas (EK) Nr. 338/97 2. panta definīcijām piemēro šādas definīcijas:

1)	“iegūšanas datums” ir datums, kad īpatnis iegūts savvaļā, piedzimis nebrīvē vai mākslīgi pavairots;

2)

“otrās paaudzes pēcnācējs (F2)” un “nākamo paaudžu pēcnācēji (F3, F4 utt.)” ir īpatņi, kas kontrolētā vidē radīti no vecākiem, kuri arī radīti kontrolētā vidē, kas atšķiras no īpatņa, kas kontrolētā vidē radīts no vecākiem, no kuriem vismaz viens ir dzimis no apaugļošanas savvaļā vai iegūts savvaļā (pirmās paaudzes pēcnācējs (F1));

3)	“vaislas dzīvnieki” ir visi dzīvnieki audzētavā, kurus izmanto pavairošanai;

4)

“kontrolēta vide” ir vide, kas tiek ietekmēta ar mērķi pavairot konkrētu sugu dzīvniekus, kas ir norobežota, lai novērstu šo sugu dzīvnieku, olu vai dzimumšūnu iekļūšanu vai izkļūšanu no tās, un tās raksturīgās īpašības var būt mākslīgas mītnes, atkritumu aizvākšana, veselības aprūpe, aizsardzība no plēsīgiem dzīvniekiem un mākslīgs barības nodrošinājums, tomēr ne tikai tās;

5)	“persona, kas parasti dzīvo Kopienā” ir persona, kas dzīvo Kopienā vismaz 185 dienas katru kalendāro gadu darba pienākumu dēļ vai, ja personai nav darba pienākumu, personīgu iemeslu dēļ, kuri rāda ciešu saistību starp šo personu un vietu, kur viņa dzīvo;

6)	“ceļojošā izstāde” ir paraugu kolekcija, ceļojošs cirks, zvērnīca vai augu izstāde, ko izmanto komerciālai izrādīšanai publikai;

7)	“noteikta darījuma sertifikāti” ir sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar 48. pantu un ir derīgi noteiktiem darījumiem tikai izsniedzējas dalībvalsts teritorijā;

8)	“noteikta īpatņa sertifikāti” ir sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar 48. pantu un kas nav noteikta darījuma sertifikāti.

II NODAĻA

VEIDLAPAS UN TEHNISKĀS PRASĪBAS

2. pants

Veidlapas

1.   Veidlapas, ko izmanto importa atļaujām, eksporta atļaujām, reeksporta sertifikātiem, personīgā īpašuma sertifikātiem un šo dokumentu pieteikumiem, atbilst paraugam I pielikumā, izņemot vietas, kuras aizpilda valsts uzraudzības iestādes.

2.   Veidlapas, ko izmanto paziņojumiem par importu, atbilst paraugam II pielikumā, izņemot vietas, kuras aizpilda valsts uzraudzības iestādes. Veidlapām var būt kārtas numurs.

3.   Veidlapas, ko izmanto ceļojošās izstādes sertifikātiem un šo dokumentu pieteikumiem, atbilst paraugam III pielikumā, izņemot vietas, kuras aizpilda valsts uzraudzības iestādes.

4.   Veidlapas, ko izmanto turpinājuma lapām personīgā īpašuma sertifikātiem un ceļojošās izstādes sertifikātiem, atbilst paraugam IV pielikumā.

5.   Veidlapas, ko izmanto Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem sertifikātiem un šādu sertifikātu pieteikumiem, atbilst paraugam šīs regulas V pielikumā, izņemot vietas, kuras aizpilda valsts uzraudzības iestādes.

Dalībvalstis tomēr var paredzēt, ka iepriekš drukāta teksta vietā 18. un 19. ailē iekļauj tikai attiecīgo sertifikāciju un/vai atļauju.

6.   Regulas (EK) Nr. 338/97 7. panta 4. punktā minēto etiķešu veidlapas atbilst paraugam šīs regulas VI pielikumā.

3. pants

Veidlapu tehniskie noteikumi

1.   2. pantā minētajām veidlapām izmantojamajam papīram jābūt bez mehāniski iegūtas celulozes, piemērotam rakstīšanai un jāsver vismaz 55 g/m2.

2.   Veidlapas, kuras minētas 2. panta 1. līdz 5. punktā izmēriem jābūt 210 × 297 mm (A4) ar maksimālo garuma pielaidi 18 mm mazāk un 8 mm vairāk.

3.   2. panta 1. punktā minēto veidlapu izmantojamā papīra krāsai jābūt sekojošai:

a)	balta 1. veidlapai, oriģinālam, ar priekšpusē iespiestu gijošēta aizsargraksta fonu pelēkā krāsā, lai varētu atklāt jebkuru ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītu viltojumu;

b)	dzeltena 2. veidlapai, turētāja kopijai;

c)	bāli zaļa 3. veidlapai, kas ir eksportētājas vai reeksportētājas valsts kopija attiecībā uz importa atļauju vai kopija, ko muita nogādā atpakaļ izsniedzējai uzraudzības iestādei, attiecībā uz eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu;

d)	sārta 4. veidlapai, izsniedzējas uzraudzības iestādes kopijai;

e)	balta 5. veidlapai, pieteikumam.

4.   2. panta 2. punktā minēto veidlapu izmantojamā papīra krāsai jābūt sekojošai:

a)	balta 1. veidlapai, oriģinālam;

b)	dzeltena 2. veidlapai, importētāja kopijai.

5.   2. panta 3. punktā un 2. panta 5. punktā minēto veidlapu izmantojamā papīra krāsai jābūt sekojošai:

a)	dzeltena 1. veidlapai, oriģinālam, ar priekšpusē iespiestu gijošēta aizsargraksta fonu pelēkā krāsā, lai varētu atklāt jebkuru ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītu viltojumu;

b)	sārta 2. veidlapai, izsniedzējas uzraudzības iestādes kopijai;

c)	balta 3. veidlapai, pieteikumam.

6.   2. panta 4. punktā un 2. panta 6. punktā minēto turpinājuma lapu un etiķešu izmantojamā papīra krāsai jābūt baltai.

7.   2. pantā minētās veidlapas iespiež un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kā noteikušas katras dalībvalsts uzraudzības iestādes. Vajadzības gadījumā veidlapās ir to satura tulkojums vienā no Konvencijas oficiālajām darba valodām.

8.   Dalībvalstis atbild par 2. pantā minēto veidlapu iespiešanu, kas attiecībā uz veidlapām, kuras minētas 2. panta 1. līdz 5. punktā, var būt daļa no datorizēta atļauju/sertifikātu izsniegšanas procesa.

4. pants

Veidlapu aizpildīšana

1.   Veidlapas aizpilda mašīnrakstā.

Tomēr pieteikumus importa un eksporta atļaujām, reeksporta sertifikātiem, Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem sertifikātiem, personīgā īpašuma sertifikātiem un ceļojošo izstāžu sertifikātiem, kā arī paziņojumus par importu, turpinājuma lapas un etiķetes var aizpildīt salasāmi ar roku, rakstot ar tinti un ar drukātiem burtiem.

2.   I pielikuma veidlapām Nr. 1 līdz Nr. 4, II pielikuma veidlapām Nr. 1 un Nr. 2, III pielikuma veidlapām Nr. 1 un Nr. 2, V pielikuma veidlapām Nr. 1 un Nr. 2, 2. panta 4. punktā minētajās turpinājuma lapās un 2. panta 6. punktā minētajās etiķetēs nedrīkst būt dzēsumi vai labojumi, ja vien šo dzēsumu vai labojumu autentiskums nav apstiprināts ar izsniedzējas uzraudzības iestādes zīmogu un parakstu. 2. panta 2. punktā minētie paziņojumi par importu un 2. panta 4. punktā minēto turpinājuma lapu gadījumā dzēsumus vai labojumus var apliecināt ar ievešanas muitas iestādes zīmogu un parakstu.

5. pants

Atļauju, sertifikātu un šādu dokumentu izsniegšanas pieteikumu saturs

Informācijai un atsaucēm atļaujās un sertifikātos, kā arī šādu dokumentu izsniegšanas pieteikumos jāatbilst sekojošām prasībām:

1)	īpatņu aprakstā, kur tas paredzēts, jāiekļauj viens no VII pielikumā norādītajiem kodiem;

2)	daudzuma vienību un tīrsvara norādīšanai jāizmanto VII pielikumā iekļautās vienības;

3)	taksijas, pie kurām īpatnis pieder, norāda sugas līmenī, izņemot gadījumus, kad sugas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumiem ir diferencētas līdz pasugas līmenim vai ja Konvencijas dalībvalstu konference nolēmusi, ka pietiek ar diferencēšanu augstākā taksijas līmenī;

4)	lai norādītu taksiju zinātniskos nosaukumus, jāizmanto šīs regulas VIII pielikumā norādītās standarta atsauces nomenklatūrai;

5)	vajadzības gadījumā, izmantojot vienu no šīs regulas IX pielikuma 1. punktā iekļautajiem kodiem, jānorāda darījuma mērķi;

6)	īpatņu avots jānorāda, izmantojot vienu no šīs regulas IX pielikuma 2. punktā iekļautajiem kodiem.

Ja 6. punktā norādīto kodu izmantošanai jāatbilst Regulā (EK) Nr. 338/97 vai šajā regulā paredzētajiem kritērijiem, tad tiem jāatbilst šādiem kritērijiem.

6. pants

Veidlapu pielikumi

1.   Ja kādai no 2. pantā minētajām veidlapām pievienotais pielikums ir tās neatņemama daļa, šo faktu un lappušu skaitu skaidri norāda attiecīgajā atļaujā vai sertifikātā un katrā pielikuma lappusē iekļauj:

a)	atļaujas vai sertifikāta numuru un tās izdošanas datumu;

b)	tās uzraudzības iestādes parakstu un zīmogu vai spiedogu, kas izsniegusi atļauju vai sertifikātu.

2.   Ja 2. panta 1. punktā minētās veidlapas izmanto vairāk nekā vienai sugai sūtījumā, tad pievieno pielikumu, kurā papildus šī panta 1. punkta prasībām par nepieciešamo informāciju par katru sugu sūtījumā atkārto attiecīgās veidlapas 8. līdz 22. aili, kā arī 27. ailes daļas “faktiski importētais vai (re)eksportētais daudzums/tīrsvars” un attiecīgā gadījumā “transportēšanas laikā nobeigušos dzīvnieku skaits”.

3.   Ja 2. panta 3. punktā minētās veidlapas izmanto vairāk nekā vienai sugai, pievieno pielikumu, kurā papildus šī panta 1. punkta prasībām par nepieciešamo informāciju par katru sugu atkārto attiecīgās veidlapas 8. līdz 18. aili.

4.   Ja 2. panta 5. punktā minētās veidlapas izmanto vairāk nekā vienai sugai, pievieno pielikumu, kurā papildus šī panta 1. punkta prasībām par nepieciešamo informāciju par katru sugu atkārto attiecīgās veidlapas 4. līdz 18. aili.

7. pants

Trešo valstu izsniegtās atļaujas un sertifikāti

1.   4. panta 1. un 2. punktu, 5. panta 3), 4) un 5) punktu un 6. pantu piemēro, lemjot par to, vai ir pieņemamas trešo valstu izsniegtas atļaujas un sertifikāti attiecībā uz īpatņiem, kurus paredzēts ievest Kopienā.

2.   Ja 1. punktā minētās atļaujas un sertifikāti attiecas uz to sugu īpatņiem, kam fiksētās eksporta kvotas nosakāmas brīvprātīgi vai eksporta kvotas, ko piešķīrusi Konvencijas dalībvalstu konference, tos var pieņemt tikai tad, ja tajos minēts kopējais konkrētajā gadā jau eksportēto īpatņu skaits, ieskaitot tos, uz kuriem attiecas konkrētā atļauja, un attiecīgo sugu kvota.

3.   Trešo valstu izsniegtus reeksporta sertifikātus pieņem tikai tad, ja tajos norādīta izcelsmes valsts un attiecīgās eksporta atļaujas numurs un izsniegšanas datums, un, attiecīgā gadījumā, pēdējā reeksporta valsts un attiecīgā reeksporta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums, vai, ja tajos ir norādīts pietiekams pamatojums, kāpēc šāda informācija netiek sniegta.

III NODAĻA

DOKUMENTU IZSNIEGŠANA, LIETOŠANA UN DERĪGUMS

8. pants

Dokumentu izsniegšana un lietošana

1.   Dokumentus izsniedz un lieto saskaņā ar noteikumiem un ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 338/97, un jo īpaši pēdējās minētās regulas 11. panta 1. līdz 4. punktā.

Lai nodrošinātu atbilstību minētajām regulām un to īstenošanai pieņemtajiem valstu tiesību aktiem, izsniedzējas uzraudzības iestāde var uzstādīt noteikumus, nosacījumus un prasības, kurām jābūt izklāstītām atbilstošajos dokumentos.

2.   Dokumentu lietošana neskar citas formalitātes, kas attiecas uz preču apriti Kopienā, preču ievešanu Kopienā vai arī to eksportu vai reeksportu no Kopienas, vai dokumentu, kuri tiek lietoti šādām formalitātēm, izsniegšanu.

3.   Uzraudzības iestādes izlemj par atļauju un sertifikātu izsniegšanu mēneša laikā no aizpildīta pieteikuma iesniegšanas datuma.

Tomēr, kad izsniedzēja uzraudzības iestāde apspriežas ar trešo pusi, šādu lēmumu var pieņemt tikai pēc apspriedes veiksmīga noslēguma. Pieteikuma iesniedzēju informē, ja viņa pieteikuma noformēšana būtiski aizkavējas.

9. pants

Īpatņu sūtījums

Par katru īpatņu sūtījumu, ko nosūta kopā kā daļu no vienas kravas, izsniedz atsevišķu importa atļauju, paziņojumu par importu, eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu.

10. pants

Importa un eksporta atļauju, reeksporta sertifikātu, ceļojošo izstāžu sertifikātu un personīgā īpašuma sertifikātu derīgums

1.   Saskaņā ar 20. un 21. pantu izsniegto importa atļauju derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Turklāt importa atļauja nav derīga bez atbilstoša derīga dokumenta no eksporta vai reeksporta valsts.

2.   Saskaņā ar 26. pantu izsniegto eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.

3.   Saskaņā ar 30. un 37. pantu izsniegto ceļojošo izstāžu sertifikātu un personīgā īpašuma sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

4.   1., 2. un 3. punktā minētās atļaujas un sertifikātus pēc to derīguma termiņa beigām uzskata par nederīgiem.

5.   Ceļojošās izstādes sertifikāti vai personīgā īpašuma sertifikāti zaudē spēku, ja īpatņus pārdod, pazaudē, iznīcina vai nozog vai ja īpašumtiesības mainās kādā citā veidā vai, dzīvu īpatņu gadījumā, ja īpatnis ir gājis bojā, aizbēdzis vai ir izlaists savvaļā.

6.   Turētājs bez liekas kavēšanās atdod atpakaļ izsniedzējai uzraudzības iestādei importa atļaujas, eksporta atļaujas, reeksporta sertifikāta, ceļojošās izstādes sertifikāta vai personīgā īpašuma sertifikāta oriģinālu, kam beidzies derīguma termiņš vai kas nav izlietots, vai kas vairs nav derīgs, un visas minēto dokumentu kopijas.

11. pants

Izmantoto importa atļauju un 47., 48., 49., 60. un 63. pantā minēto sertifikātu derīgums

1.   Turētāja izmantoto importa atļauju kopijas kļūst nederīgas šādos gadījumos:

a)	kad šajos dokumentos minētie dzīvie īpatņi ir gājuši bojā;

b)	kad šajos dokumentos minētie dzīvie dzīvnieki ir aizbēguši vai izlaisti savvaļā;

c)	kad šajos dokumentos minētie īpatņi ir iznīcināti;

d)	kad kāds no ierakstiem 3., 6. vai 8. ailē vairs neatbilst esošajai situācijai.

2.   47., 48., 49. un 63. pantā minētie sertifikāti kļūst nederīgi šādos gadījumos:

a)	kad šajos dokumentos minētie dzīvie īpatņi ir gājuši bojā;

b)	kad šajos dokumentos minētie dzīvie dzīvnieki ir aizbēguši vai izlaisti savvaļā;

c)	kad šajos dokumentos minētie īpatņi ir iznīcināti;

d)	kad kāds no ierakstiem 2. un 4. ailē vairs neatbilst esošajai situācijai.

3.   Saskaņā ar 48. un 63. pantu izsniegtie sertifikāti paredzēti noteiktam darījumam, ja vien īpatņi, uz kuriem attiecas šie sertifikāti, nav īpaši un paliekoši marķēti.

Tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā īpatnis atrodas, var, konsultējoties ar attiecīgu zinātnisku iestādi, nolemt izsniegt noteikta darījuma sertifikātus, ja uzskata, ka ir citi ar sugu saglabāšanu saistīti faktori, kas darbojas pret noteiktu īpatņu sertifikātu izsniegšanu.

4.   48. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 60. pantā minētie sertifikāti kļūst nederīgi, ja ieraksts 1. ailē vairs neatbilst esošajai situācijai.

Šādu dokumentu nekavējoties atdod atpakaļ izsniedzējai uzraudzības iestādei, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar 51. pantu var izsniegt sertifikātu, kurā atspoguļo nepieciešamos grozījumus.

12. pants

Dokumenti, kas ir atcelti, nozaudēti, nozagti, iznīcināti vai kuriem ir beidzies derīguma termiņš

1.   Kad atļauja vai sertifikāts ir izsniegts, lai aizstātu dokumentu, kas ir atcelts, pazaudēts, nozagts vai iznīcināts vai arī tādu atļauju vai reeksporta sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš, ailē “īpaši noteikumi” norāda aizstātā dokumenta numuru un aizstāšanas iemeslu.

2.   Ja eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts ir atcelts, pazaudēts vai iznīcināts, izsniedzēja uzraudzības iestāde informē par to galamērķa valsts uzraudzības iestādi un Konvencijas sekretariātu.

13. pants

Pieteikumu iesniegšanas laiks importa un (re)eksporta dokumentiem un nodošana muitas procedūrai

1.   Ņemot vērā 8. panta 3. punktu, importa atļauju, eksporta atļauju un reeksporta sertifikātu pieteikumus iesniedz savlaicīgi, lai minētos dokumentus varētu izsniegt pirms īpatņu ievešanas Kopienā vai to eksporta vai reeksporta no Kopienas.

2.   Īpatņus nav atļauts nodot muitas procedūrai, pirms nav uzrādīti vajadzīgie dokumenti.

14. pants

Trešo valstu dokumentu derīgums

Gadījumā, ja īpatņus ieved Kopienā, trešās valsts nepieciešamos dokumentus uzskata par derīgiem tikai tad, ja tie ir izsniegti eksprotam vai reeksportam no šīs valsts un izmantoti šim nolūkam pirms to derīguma termiņa beigām, un tos izmanto īpatņu ievešanai Kopienā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc to izsniegšanas datuma.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 338/97 C pielikumā minēto sugu īpatņu izcelsmes sertifikātus var lietot īpatņu ievešanai Kopienā 12 mēnešus pēc to izsniegšanas, un ceļojošās izstādes sertifikātus un personīgā īpašuma sertifikātus var lietot īpatņu ievešanai Kopienā un attiecīgo sertifikātu pieprasījumam saskaņā ar šīs regulas 30. un 37. pantu līdz trīs gadiem pēc to izsniegšanas datuma.

15. pants

Noteiktu dokumentu izsniegšana ar atpakaļejošu spēku

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 13. panta 1. punkta un 14. panta un ja importētājs vai (re)eksportētājs sūtījuma piegādes brīdī vai pirms sūtījuma nosūtīšanas informē atbildīgo uzraudzības iestādi par to, kāpēc nav pieejami nepieciešamie dokumenti, dokumentus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 338/97 B un C pielikumā minētajiem sugas īpatņiem, kā arī Regulas A pielikumā un tās 4. panta 5. punktā minētajiem sugas īpatņiem izņēmuma kārtā var izsniegt ar atpakaļejošu spēku.

2.   1. punktā noteikto atkāpi piemēro tad, ja dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde, vajadzības gadījumā konsultējoties ar attiecīgām trešās valsts iestādēm, ir pārliecinājusies, ka pieļautie pārkāpumi nav attiecināmi uz importētāju vai (re)eksportētāju un ka attiecīgo īpatņu imports vai (re)eksports citādā ziņā atbilst Regulai (EK) Nr. 338/97, Konvencijai un attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

3.   Saskaņā ar 1. punktu izsniegtajos dokumentos skaidri norāda, ka minētie dokumenti izsniegti ar atpakaļejošu spēku, un pamato šādas izsniegšanas iemeslus.

Kopienas importa atļauju, kopienas eksporta atļauju un Kopienas reeksporta sertifikātu gadījumā šo informāciju ieraksta 23. ailē.

4.   Par eksporta atļaujām un reeksporta sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, informē Konvencijas sekretariātu.

16. pants

Īpatņu tranzīts caur Kopienu

Šīs regulas 14. un 15. pantu ar attiecīgajām izmaiņām (mutatis mutandis) piemēro Regulas (EK) Nr. 338/97 A un B pielikumā minēto sugu īpatņiem, kas tranzīta laikā atrodas Kopienā, ja citādi šis tranzīts atbilst Regulas (EK) Nr. 338/97 noteikumiem.

17. pants

Fitosanitārie sertifikāti

1.   Mākslīgi pavairoto Regulas (EK) Nr. 338/97 B un C pielikumā minēto augu sugu gadījumā un mākslīgi pavairoto tādu hibrīdu gadījumā, kas radīti no neanotētām A pielikumā minētām sugām, tiek piemēroti sekojoši noteikumi:

a)	dalībvalstis var nolemt eksporta atļaujas vietā izsniegt fitosanitāro sertifikātu;

b)	fitosanitāro sertifikātu, kuru izsniegusi trešā valsts, pieņem eksporta atļaujas vietā.

2.   Ja izsniegts 1. punktā minētais fitosanitārais sertifikāts, tajā iekļauj zinātnisko nosaukumu sugas līmenī vai, ja tas nav iespējams, tām taksijām, kas iekļautas atbilstīgi dzimtai Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumos, ģints līmenī.

Turpretim mākslīgi pavairotās orhidejas un kaktusi, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā, var tā arī tikt nosaukti.

Fitosanitārajā sertifikātā iekļauj arī īpatņu veidu un daudzumu, kā arī zīmogu vai citu īpašu norādi, kas apliecina, ka “īpatņi ir mākslīgi pavairoti atbilstoši CITES definīcijai”.

18. pants

Vienkāršotas procedūras noteiktai bioloģisko paraugu tirdzniecībai

1.   Gadījumā, ja tirdzniecībai nebūs ietekmes uz attiecīgo sugu saglabāšanu vai ja ietekme būs maznozīmīga, var izveidot vienkāršotas procedūras izmantojot iepriekšēju atļauju un sertifikātu izsniegšanu XI pielikumā noteikto veidu un izmēru bioloģiskiem paraugiem, gadījumos, kad šie paraugi steidzami jāpieprasa lietošanai šajā pielikumā norādītajā veidā un ievērojot sekojošus nosacījumus:

a)

katra dalībvalsts izveido un atjauno to personu un organizāciju reģistru, kurām var piemērot vienkāršotas procedūras, turpmāk tekstā – “reģistrētās personas un organizācijas”, kā arī to sugu reģistru, ko tās drīkst tirgot saskaņā ar šādām procedūrām, un jānodrošina, ka šādu reģistru reizi piecos gados pārskata uzraudzības iestāde;

b)	dalībvalstīm jāsniedz reģistrētajām personām un organizācijām daļēji aizpildītas atļaujas un sertifikāti;

c)

dalībvalstīm jādod tiesības reģistrētajām personām vai organizācijām ierakstīt konkrētu informāciju atļaujā vai sertifikātā, ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde atļaujas vai sertifikāta 23. ailē vai līdzvērtīgā vietā, vai pielikumā ir iekļāvusi sekojošo: i) aiļu sarakstu, ko attiecībā uz katru sūtījumu reģistrētā persona ir tiesīga aizpildīt; ii) paraksta vietu personai, kas aizpildījusi dokumentu. Ja c) apakšpunkta i) daļā minētajā sarakstā ietilpst zinātniski nosaukumi, uzraudzības iestāde atļaujas vai sertifikāta priekšpusē vai pielikumā iekļauj apstiprināto sugu uzskaitījumu.

2.   Personas un organizācijas var tikt iekļautas reģistrā noteiktai sugai tikai pēc tam, kad kompetenta zinātniska iestāde ir atzinusi, ka atbilstoši Regulas (EK) Nr. 338/97 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam, 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam, 5. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 5. panta 4. punktam vairākkārtējām darbībām ar šīs regulas XI pielikumā iekļautajiem bioloģiskajiem paraugiem nebūs negatīvas ietekmes uz attiecīgu sugu saglabāšanu.

3.   Uz iepakojuma, kurā pārvadā 1. punktā minētos bioloģiskos paraugus, piestiprina etiķeti ar norādi “Muestras biológicas CITES” vai “CITES Biological Samples”, vai “Échantillons biologiques CITES”, kā arī saskaņā ar Konvenciju izsniegtā dokumenta numuru.

19. pants

Vienkāršotas procedūras nedzīvu īpatņu eksportam vai reeksportam

1.   Nedzīvu Regulas (EK) Nr. 338/97 B un C pielikumā iekļauto sugu īpatņu, ieskaitot jebkuras to daļas vai atvasinājumus, eksporta vai reeksporta gadījumā dalībvalstis var izveidot vienkāršotas procedūras, izmantojot iepriekš izsniegtas eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikātus, ievērojot sekojošus nosacījumus:

a)	kompetentai zinātniskai iestādei jāsniedz atzinums, ka šāds eksports vai reeksports nekaitēs attiecīgās sugas saglabāšanu;

b)

katra dalībvalsts izveido un atjauno to personu reģistru, kurām var piemērot vienkāršotas procedūras, turpmāk tekstā – “reģistrētās personas un organizācijas”, kā arī to sugu reģistru, ko tās drīkst tirgot saskaņā ar šādām procedūrām, un jānodrošina, ka šādu reģistru reizi piecos gados pārskata uzraudzības iestāde;

c)	dalībvalstīm jāizsniedz reģistrētajām personām un organizācijām daļēji aizpildītas eksporta atļaujas un reeksporta sertifikāti;

d)

dalībvalstīm jādod tiesības reģistrētajām personām vai organizācijām ierakstīt konkrētu informāciju atļaujas vai sertifikāta 3., 5., 8. un 9. vai 10. ailē, ja tās izpilda sekojošas prasības: i) parakstās aizpildītās atļaujas vai sertifikāta 23. ailē; ii) nekavējoties nosūta atļaujas vai sertifikāta kopiju izsniedzējai uzraudzības iestādei; iii) izdara ierakstu, kuru pēc pieprasījuma viņi uzrāda uzraudzības iestādei un kurā ir detalizēta informācija par pārdotajiem īpatņiem, ieskaitot sugas nosaukumu, īpatņa veidu, īpatņa izcelsmi, pārdošanas datumu un to pircēju adreses un vārdus, kuriem tie tika pārdoti.

2.   1. punktā minētajam eksportam vai reeksportam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 4. punktam un 5. punktam.

IV NODAĻA

IMPORTA ATĻAUJAS

20. pants

Pieteikumi

1.   Importa atļaujas pieteikuma iesniedzējs atbilstoši aizpilda pieteikuma veidlapas 1., 3. līdz 6. un 8. līdz 23. aili un oriģināla 1., 3., 4., 5. un 8. līdz 22. aili, un visas kopijas. Dalībvalstis var noteikt, ka jāaizpilda tikai pieteikuma veidlapa, tādā gadījumā šāds pieteikums var attiekties uz vairāk nekā vienu sūtījumu.

2.   Pareizi aizpildītu veidlapu iesniedz galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādei, tajās iekļauj informāciju, kas apliecināta ar dokumentāriem pierādījumiem, ko iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 338/97 4. pantu, jāizsniedz atļauja.

Gadījumā, ja pieteikumā informācija nav norādīta, jāsniedz pamatojums.

3.   Ja tiek iesniegts pieteikums importa atļaujai tādiem īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums iepriekš ticis noraidīts, pieteikuma iesniedzējs par šo faktu informē uzraudzības iestādi.

4.   Attiecībā uz importa atļaujām īpatņiem, kas minēti 64. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā, pieteikuma iesniedzējs apliecina uzraudzības iestādei, ka izpildītas 66. pantā noteiktās marķēšanas prasības.

21. pants

Importa atļaujas, kas izsniegtas Konvencijas I papildinājumā iekļauto un Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem

Ja importa atļaujas izsniegtas Konvencijas I papildinājumā iekļauto un Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņiem, kopija eksportētāja vai reeksportētāja valstij var tikt atdota atpakaļ pieteikuma iesniedzējam iesniegšanai eksporta vai reeksporta valsts uzraudzības iestādē eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta izsniegšanas nolūkam. Saskaņā ar tās regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu šādas importa atļaujas oriģinālu patur, līdz tiek uzrādīta attiecīga eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts.

Ja kopija eksportētāja vai reeksportētāja valstij netiek atdota atpakaļ pieteikuma iesniedzējam, viņam izsniedz rakstveida izziņu, kurā apliecina, ka importa atļauja tiks izsniegta, un apraksta izsniegšanas nosacījumus.

22. pants

Dokumenti, kas importētājam jāiesniedz muitas iestādei

Neskarot 53. pantu, importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz visus sekojošos dokumentus robežas muitas iestādei ievešanas vietā Kopienā, kas norādīts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktam:

1)	importa atļaujas oriģinālu (veidlapa Nr. 1);

2)	“turētāja kopiju” (veidlapa Nr. 2);

3)	ja tas ir norādīts importa atļaujā, dokumentāciju no eksporta vai reeksporta valsts.

Attiecīgos gadījumos importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis 26. ailē norāda kravas zīmes vai gaisa kravas pavadzīmes numuru.

23. pants

Dokumentu apstrāde muitas iestādē

22. pantā vai attiecīgajos gadījumos 53. panta 1. punktā minētā muitas iestāde pēc importa atļaujas oriģināla (veidlapa Nr. 1) un “turētāja kopijas” (veidlapa Nr. 2) 27. ailes aizpildīšanas atdod kopiju importētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.

Importa atļaujas oriģinālu (veidlapa Nr. 1) un jebkuru dokumentāciju no eksporta vai reeksporta valsts pārsūta saskaņā ar 45. pantu.

V NODAĻA

PAZIŅOJUMI PAR IMPORTU

24. pants

Dokumenti, kas importētājam jāiesniedz muitas iestādei

1.   Importētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kur tas nepieciešams, aizpilda 1. līdz 13. aili oriģinālā paziņojumā par importu (veidlapa Nr. 1), un “importētāja kopijā” (veidlapa Nr. 2) un, ievērojot 25. pantu, iesniedz tos kopā ar dokumentāciju no eksporta vai reeksporta valsts, ja tāda ir, robežas muitas iestādei ievešanas vietā Kopienā, kā tas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu.

2.   Gadījumā, ja paziņojumi par importu attiecas uz Regulas (EK) Nr. 338/97 C pielikumā minēto sugu īpatņiem, muitas iestādes nepieciešamības gadījumā var aizturēt šos īpatņus, kamēr tiek pārbaudīts pavaddokumentu derīgums, kā tas paredzēts tās regulas 4. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

25. pants

Dokumentu apstrāde muitas iestādē

24. pantā vai attiecīgajos gadījumos 53. panta 1. punktā minētā muitas iestāde pēc paziņojuma par importu (veidlapa Nr. 1) oriģināla un “importētāja kopijas” (veidlapa Nr. 2) 14. ailes aizpildīšanas atdod kopiju importētājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

Paziņojuma par importu (veidlapa Nr. 1) oriģinālu un visu dokumentāciju no eksporta vai reeksporta valsts nosūta saskaņā ar 45. pantu.

VI NODAĻA

EKSPORTA ATĻAUJAS UN REEKSPORTA SERTIFIKĀTI

26. pants

Pieteikumi

1.   Eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta pieteikuma iesniedzējs vajadzības gadījumā aizpilda pieteikuma veidlapas 1., 3., 4., 5. un 8. līdz 23. aili, kā arī oriģināla un visu kopiju 1., 3., 4., 5. un 8. līdz 22. aili. Dalībvalstis var noteikt, ka jāaizpilda tikai pieteikuma veidlapa, tādā gadījumā pieteikums var attiekties uz vairāk nekā vienu sūtījumu.

2.   Pareizi aizpildītu veidlapu iesniedz tās dalībvalsts uzraudzības iestādē, kuras teritorijā īpatņi atrodas, un tajā iekļauj informāciju, kas apliecināta ar dokumentiem, ko iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 338/96 5. pantu, atļauja/sertifikāts būtu jāizsniedz.

Gadījumā, ja pieteikumā informācija nav norādīta, jāsniedz pamatojums.

3.   Ja tiek iesniegts pieteikums eksporta atļaujai vai reeksporta sertifikātam attiecībā uz īpatņiem, par kuriem iepriekš šāds pieteikums ticis noraidīts, pieteicējs informē uzraudzības iestādi par šādu faktu.

4.   65. pantā minēto eksporta atļauju un reeksporta sertifikātu gadījumā pieteikuma iesniedzējs apliecina uzraudzības iestādei, ka ievērotas 66. pantā iekļautās marķēšanas prasības.

5.   Ja, iesniedzot pieteikumu reeksporta sertifikātam, uzrāda importa atļaujas “turētāja kopiju” vai paziņojuma par importu “importētāja kopiju”, vai sertifikātu, kas izsniegts uz tā pamata, šos dokumentus atdod pieteikuma iesniedzējam tikai pēc tam, kas izlabots to īpatņu skaits, attiecībā uz kuriem dokuments ir derīgs.

Minēto dokumentu neatdod pieteikuma iesniedzējam, ja reeksporta sertifikāts ir piešķirts attiecīgo īpatņu kopējam skaitam, kuram dokuments ir derīgs, vai dokuments ir aizstāts saskaņā ar 51. pantu.

6.   Uzraudzības iestāde pārbauda visu apstiprinošu dokumentu derīgumu, vajadzības gadījumā konsultējoties ar citas dalībvalsts uzraudzības iestādi.

7.   5. un 6. punktu piemēro, ja, iesniedzot pieteikumu eksporta atļaujai, kā atbalsta dokumentu uzrāda sertifikātu.

8.   Ja dalībvalsts uzraudzības iestādes pārraudzībā īpatņus atsevišķi marķē tā, lai atvieglotu atsauces uz 5. un 7. punktā minētajiem dokumentiem, šie dokumenti nav jāpievieno pieteikumam, ja to numurs ir iekļauts pieteikumā.

9.   Ja nav 5. līdz 8. punktā minēto apliecinājumu, uzraudzības iestāde pārbauda, vajadzības gadījumā konsultējoties ar citas dalībvalsts uzraudzības iestādi, vai (re)eksportējamo īpatņu ievešana vai iegāde Kopienā ir legāla.

10.   Ja 3. līdz 9. punkta vajadzībām uzraudzības iestāde konsultējas ar citas dalībvalsts uzraudzības iestādi, pēdējai jāsniedz atbilde nedēļas laikā.

27. pants

Dokumenti, kas (re)eksportētājam jāiesniedz muitas iestādei

(Re)eksportētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta oriģinālu (veidlapa Nr. 1), turētāja kopiju (veidlapa Nr. 2) un kopiju, kas jāatdod izsniedzējai uzraudzības iestādei (veidlapa Nr. 3) muitas iestādei, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu.

Attiecīgos gadījumos (re)eksportētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis 26. ailē norāda kravas zīmes vai gaisa kravas pavadzīmes numuru.

28. pants

Dokumentu apstrāde muitas iestādē

27. pantā minētā muitas iestāde pēc 27. ailes aizpildīšanas atdod eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta oriģinālu (veidlapa Nr. 1) un turētāja kopiju (veidlapa Nr. 2) (re)eksportētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim.

Eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta kopiju, kas jāatdod izsniedzējai uzraudzības iestādei (veidlapa Nr. 3), pārsūta saskaņā ar 45. pantu.

29. pants

Stādu audzētavām iepriekš izsniegtās atļaujas

Kad saskaņā ar Konvencijas dalībvalstu konferencē pieņemtajām vadlīnijām dalībvalsts reģistrē stādu audzētavas, kas eksportē mākslīgi pavairotus sugu īpatņus, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā, tā var attiecīgajām stādu audzētavām iepriekš izsniegt eksporta atļaujas tās regulas A un B pielikumā uzskaitītajām sugām.

Iepriekš izsniegto eksporta atļauju 23. ailē norāda stādu audzētavas reģistrācijas numuru, kā arī šādu teikumu:

“Atļauja ir derīga tikai mākslīgi pavairotiem augiem, kā noteikts ar CITES Rezolūciju Konf. 11.11. (Rev.CoP13), un tikai šādām taksijām: . . .”.

VII NODAĻA

CEĻOJOŠĀS IZSTĀDES SERTIFIKĀTI

30. pants

Izsniegšana

1.   Dalībvalstis var izsniegt ceļojošās izstādes sertifikātu attiecībā uz legāli iegūtiem īpatņiem, kas veido ceļojošās izstādes daļu un kas atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

a)	dzimuši un auguši nebrīvē saskaņā ar 54. un 55. pantu vai mākslīgi pavairoti saskaņā ar 56. pantu;

b)	iegūti vai ievesti Kopienā, pirms nosacījumi, kas attiecas uz sugām, kuras uzskaitītas Konvencijas I, II vai III pievienojumā, vai Regulas (EEK) Nr. 3626/82 C pielikumā, vai Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā, kļuva tām piemērojami.

2.   Dzīvu dzīvnieku gadījumā ceļojošās izstādes sertifikāts attiecas tikai uz vienu īpatni.

3.   Ceļojošās izstādes sertifikātam pievieno turpinājuma lapu lietošanai saskaņā ar 35. pantu.

4.   Gadījumā, ja īpatņi nav dzīvi dzīvnieki, uzraudzības iestāde ceļojošās izstādes sertifikātam pievieno uzskaites lapu, kurā attiecībā uz katru īpatni uzrādīta visa informācija, kas prasīta III pielikumā iekļautās parauga veidlapas 8. līdz 18. ailē.

31. pants

Lietošana

Ceļojošās izstādes sertifikātu var lietot kā:

1)	importa atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 4. pantu;

2)	eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 5. pantu;

3)	sertifikātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punktu vienīgi īpatņu publiskas izrādīšanas nolūkam.

32. pants

Izsniedzējiestāde

1.   Ja ceļojošā izstāde izveidota Kopienā, ceļojošās izstādes sertifikātā izsniedzējiestāde ir tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā izveidota ceļojošā izstāde.

2.   Ja ceļojošās izstādes izcelsmes valsts ir trešā valsts, ceļojošās izstādes sertifikāta izsniedzējiestāde ir pirmā galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas izsniedz sertifikātu, pamatojoties uz līdzvērtīgu šīs trešās valsts izdotu sertifikātu.

3.   Ja uzturēšanās laikā dalībvalstī dzīvniekam, uz ko attiecas ceļojošās izstādes sertifikāts, piedzimst mazuļi, to paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kura izsniedz vajadzīgo atļauju vai sertifikātu.

33. pants

Prasības īpatņiem

1.   Ja uz īpatni attiecas ceļojošās izstādes sertifikāts, jāievēro visas turpmāk minētās prasības:

a)	īpatnim jābūt reģistrētam izsniedzējas uzraudzības iestādē;

b)	īpatnis jāatgriež dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts, pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām;

c)	īpatnim jābūt īpaši un paliekoši marķētam saskaņā ar 66. pantu dzīvo dzīvnieku gadījumā vai citādi identificētam tā, lai iestādes katrā dalībvalstī, kura ieved īpatni, varētu pārbaudīt, ka sertifikāts atbilst importētajam vai eksportētajam īpatnim.

2.   Gadījumā, ja ceļojošās izstādes sertifikāts ir izsniegts saskaņā ar 32. panta 2. punktu, tad šī panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro. Šādos gadījumos sertifikāta 20. ailē iekļauj šādu tekstu:

“Šis sertifikāts nav derīgs, izņemot, ja tam ir pievienots ceļojošās izstādes sertifikāta oriģināls, ko izsniegusi trešā valsts.”

34. pants

Pieteikumi

1.   Ceļojošās izstādes sertifikāta pieteikuma iesniedzējs, kur tas iespējams, aizpilda pieteikuma veidlapas (veidlapa Nr. 3) 3. un 9. līdz 18. aili, kā arī oriģināla un visu kopiju 3. un 9. līdz 18. aili.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka jāaizpilda tikai pieteikuma veidlapa, tādā gadījumā šāds pieteikums var attiekties uz vairāk nekā vienu sertifikātu.

2.   Pareizi aizpildītu veidlapu iesniedz uzraudzības iestādei tajā dalībvalstī, kurā atrodas īpatņi, vai 32. panta 2. punktā minētajā gadījumā pirmā galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādei kopā ar nepieciešamo informāciju un dokumentāriem pierādījumiem, ko iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai noteiktu, vai sertifikāts būtu jāizsniedz.

Gadījumā, ja pieteikumā informācija nav norādīta, jāsniedz pamatojums.

3.   Ja sertifikāta pieteikums attiecas uz īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums iepriekš jau ticis noraidīts, pieteikuma iesniedzējs informē uzraudzības iestādi par šo faktu.

35. pants

Dokumenti, kas turētājam jāiesniedz muitas iestādē

1.   Gadījumā, ja ceļojošās izstādes sertifikāts izsniegts saskaņā ar 32. panta 1. punktu, tā turētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pārbaudes nolūkos iesniedz minētā sertifikāta oriģinālu (veidlapa Nr. 1) un turpinājuma lapas oriģinālu un kopiju muitas iestādei, kas norīkota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu.

Muitas iestāde pēc turpinājuma lapas aizpildīšanas atdod dokumentu oriģinālus to turētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim, vizē turpinājuma lapas kopiju un pārsūta vizēto kopiju attiecīgajai uzraudzības iestādei saskaņā ar 45. pantu.

2.   Gadījumā, ja ceļojošās izstādes sertifikāts izsniegts saskaņā ar 32. panta 2. punktu, piemēro šā panta 1. punktu, izņemot, ja turētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pārbaudes nolūkos iesniedz arī trešās valsts izsniegta sertifikāta oriģinālu un turpinājuma lapu.

Muitas iestāde pēc abu turpinājuma lapu aizpildīšanas atdod ceļojošās izstādes sertifikātu oriģinālus un turpinājuma lapas importētājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim un saskaņā ar 45. pantu pārsūta dalībvalsts uzraudzības iestādes izsniegtā sertifikāta turpinājuma lapas vīzētu kopiju minētajai iestādei.

36. pants

Aizvietošana

Ceļojošās izstādes sertifikātu, kas ir nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, var aizvietot tikai tā iestāde, kura to izsniegusi.

Aizvietotajam dokumentam, ja iespējams, jābūt ar tādu pašu numuru un derīguma termiņu kā oriģināls un 20. ailē jāietver šāds ieraksts:

“Šis sertifikāts ir oriģināla noraksts.”

VIII NODAĻA

PERSONĪGĀ ĪPAŠUMA SERTIFIKĀTS

37. pants

Izsniegšana

1.   Dalībvalstis var izdot personīgā īpašuma sertifikātu juridiskajam īpašniekam tiem legāli iegūtajiem dzīvajiem dzīvniekiem, kas tiek turēti personīgiem nekomerciāliem nolūkiem un kas atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

a)	tie ir dzimuši un auguši nebrīvē saskaņā ar 54. un 55. pantu;

b)	tika iegūti, vai ievesti Kopienā, pirms nosacījumi, kas attiecas uz sugām, kuras uzskaitītas Konvencijas I, II vai III pievienojumā vai Regulas (EEK) Nr. 3626/82 C pielikumā, vai Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā kļuva tām piemērojami.

2.   Personīgā īpašuma sertifikāts attiecas tikai uz vienu īpatni.

3.   Sertifikātam pievieno turpinājuma lapu, lietošanai saskaņā ar 42 pantu.

38. pants

Lietošana

Ja īpatni, uz ko attiecas personīgā īpašuma sertifikāts, pavada tā juridiskais īpašnieks, sertifikātu var izmantot kā:

1)	importa atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 4. pantu;

2)	eksporta atļauju vai reeksporta sertifikātu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 5. pantu, ja tam piekrīt galamērķa valsts.

39. pants

Izsniedzējiestāde

1.   Ja īpatņa izcelsmes valsts ir Kopienā, personīgā īpašuma sertifikāta izsniedzējiestāde ir tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kuras teritorijā atrodas īpatnis.

2.   Ja īpatni ieved no trešās valsts, personīgā īpašuma sertifikāta izsniedzējiestāde ir pirmā galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestāde, kura izsniedz sertifikātu, pamatojoties uz šīs trešās valsts izsniegtu līdzvērtīgu dokumentu.

3.   Personīgā īpašuma sertifikāta 23. ailē vai atbilstošajā sertifikāta pielikumā iekļauj šādu tekstu:

“Derīgs daudzkārtējai robežas šķērsošanai, ja īpatni pavada tā īpašnieks. Juridiskajam īpašniekam ir jāsaglabā veidlapas oriģināls.

Īpatni, uz ko attiecas šis sertifikāts, nedrīkst pārdot vai citādi nodot, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006 43. pantu. Šis sertifikāts nav nododams lietošanai citai personai. Ja īpatnis iet bojā, tiek nozagts, iznīcināts vai nozaudēts, vai pārdots, vai arī, ja īpašumtiesības uz to ir citādi nodotas, šis sertifikāts nekavējoties jāatgriež izsniedzējai uzraudzības iestādei.

Šis sertifikāts nav derīgs, ja tam nav pievienota turpinājuma lapa, kurai ir jābūt muitas amatpersonas apzīmogotai un parakstītai katrā robežas šķērsošanas reizē.

Šis sertifikāts nevar nekādā veidā ietekmēt tiesības pieņemt stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz dzīvu dzīvnieku turēšanas ierobežojumiem vai nosacījumiem.”

4.   Ja uzturēšanās laikā dalībvalstī dzīvniekam, uz ko attiecas personīgā īpašuma sertifikāts, piedzimst mazuļi, to paziņo attiecīgās valsts uzraudzības iestādei, kura izsniedz vajadzīgo atļauju vai sertifikātu.

40. pants

Prasības īpatņiem

1.   Ja uz īpatņiem attiecas personīgā īpašuma sertifikāts, jāievēro šādi nosacījumi:

a)	īpatnis ir jāreģistrē tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā atrodas īpašnieka ierastā dzīvesvieta;

b)	īpatnis jāatgriež dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts, pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām;

c)	īpatni nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, izņemot saskaņā ar 43. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

d)	īpatnis ir īpaši un paliekoši jāmarķē saskaņā ar 66. pantu.

2.   Gadījumā, ja personīgā īpašuma sertifikāts ir izsniegts saskaņā ar 39. panta 2. punktu, tad nepiemēro šī panta 1. punkta a) un b) apakšpunktus.

Šādos gadījumos sertifikāta 23. ailē iekļauj šādu ierakstu:

“Šis sertifikāts nav derīgs, izņemot, ja tam ir pievienots personīgā īpašuma sertifikāta oriģināls, ko ir izsniegusi trešā valsts, un ja īpatni, uz ko tas attiecas, pavada tā īpašnieks.”

41. pants

Pieteikumi

1.   Personīgā īpašuma sertifikāta pieteikuma iesniedzējs, kur tas iespējams, aizpilda pieteikuma veidlapas 1., 4. un 6. līdz 23. aili, kā arī oriģināla un visu kopiju 1., 4. un 6. līdz 22. aili.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka jāaizpilda tikai pieteikuma veidlapa, šādā gadījumā minēto pieteikumu var izmantot vairāk nekā vienam sertifikātam.

2.   Pareizi aizpildītu veidlapu iesniedz uzraudzības iestādei tajā dalībvalstī, kurā atrodas īpatnis, vai 39. panta 2. punktā minētajā gadījumā pirmā galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādei kopā ar nepieciešamo informāciju un dokumentāriem pierādījumiem, ko iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai sertifikāts būtu jāizdod.

Gadījumā, ja pieteikumā informācija nav norādīta, jāsniedz pamatojums.

Ja sertifikāta pieteikums attiecas uz īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums iepriekš jau ticis noraidīts, pieteikuma iesniedzējs informē uzraudzības iestādi par šo faktu.

42. pants

Dokumenti, kas turētājam jāiesniedz muitas iestādē

1.   Īpatņa importa, eksporta vai reeksporta gadījumā, ja attiecībā uz to personīgā īpašuma sertifikāts izsniegts saskaņā ar 39. panta 1. punktu, tā turētājs pārbaudes nolūkos iesniedz minētā sertifikāta oriģinālu (veidlapa Nr. 1) un turpinājuma lapas oriģinālu un kopiju muitas iestādei, kas norīkota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu.

Muitas iestāde pēc turpinājuma lapas aizpildīšanas atdod dokumentu oriģinālus to turētājam, vizē turpinājuma lapas kopiju un nodod vizēto kopiju attiecīgajai uzraudzības iestādei saskaņā ar šīs regulas 45. pantu.

2.   Gadījumā, ja personīgā īpašuma sertifikāts izsniegts saskaņā ar 39. panta 2. punktu, piemēro šā panta 1. punktu, izņemot, ja turētājs pārbaudes nolūkos iesniedz arī trešās valsts izsniegta sertifikāta oriģinālu.

Muitas iestāde pēc abu turpinājuma lapu aizpildīšanas atdod dokumentu oriģinālus to turētājam un saskaņā ar 45. pantu pārsūta dalībvalsts uzraudzības iestādes izsniegtā sertifikāta turpinājuma lapas vizētu kopiju minētajai iestādei.

43. pants

Īpatņu pārdošana

Ja saskaņā ar šīs regulas 39. panta 1. punktu izsniegtā personīgā īpašuma sertifikāta turētājs vēlas īpatni pārdot, tas vispirms atdod sertifikātu izsniedzējai uzraudzības iestādei un, ja īpatnis pieder pie sugas, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā, kompetentajā iestādē iesniedz pieteikumu sertifikātam saskaņā ar tās regulas 8. panta 3. punktu.

44. pants

Aizstāšana

Personīgā īpašuma sertifikātu, kas ir nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, var aizvietot tikai tā iestāde, kas to ir izsniegusi.

Aizvietotajam dokumentam, ja iespējams, jābūt ar tādu pašu numuru un derīguma termiņu kā oriģināls un 20. ailē jāietver šāds ieraksts:

“Šis sertifikāts ir oriģināla noraksts.”

IX NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRA

45. pants

Muitas iestādēm iesniegto dokumentu pārsūtīšana

1.   Muitas iestādes bez kavēšanās pārsūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei visus dokumentus, kas tām ir iesniegti, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97 un šo regulu.

Uzraudzības iestādes, kas saņem šādus dokumentus, bez kavēšanās pārsūta citu dalībvalstu izsniegtos dokumentus attiecīgajām uzraudzības iestādēm kopā ar visiem apstiprinošiem dokumentiem, kas izsniegti saskaņā ar Konvenciju.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, muitas iestādes var apstiprināt savas dalībvalsts uzraudzības iestādes izsniegto dokumentu iesniegšanu elektroniski.

X NODAĻA

SERTIFIKĀTI, KAS PAREDZĒTI REGULAS (EK) Nr. 338/97 5. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ, 3. UN 4. PUNKTĀ, 8. PANTA 3. PUNKTĀ UN 9. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

46. pants

Izsniedzējiestāde

Sertifikāti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var būt tās dalībvalsts uzraudzības iestādes izsniegti, kurā atrodas īpatņi pieteikuma saņemšanas brīdī, saskaņā ar šīs regulas 50. pantu.

47. pants

Sertifikāti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā (eksportam vai reeksportam nepieciešamie sertifikāti)

Sertifikātos, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, ieraksta atbilstošo paziņojumu, kurš attiecas uz īpatņiem:

1)	tie ir paņemti no savvaļas saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem;

2)	tie ir pamesti vai izbēguši un tikuši atgūti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notika atgūšana;

3)	tie ir iegūti vai ievesti Kopienā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97;

4)	tie ir iegūti vai ievesti Kopienā pirms 1997. gada 1. jūnija saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3626/82;

5)	tie ir iegūti vai ievesti Kopienā pirms 1984. gada 1. janvāra saskaņā ar Konvenciju;

6)	tie ir iegūti vai ievesti dalībvalsts teritorijā, pirms tiem vai šajā dalībvalstī kļuva piemērojamas regulas, kas minētas 3) un 4) punktā, vai Konvencija.

48. pants

Sertifikāti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punktā (komerciālas lietošanas sertifikāti)

1.   Sertifikātā Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta vajadzībām norāda, ka to sugu īpatņi, kas uzskaitīti A pielikumā, ir atbrīvojami no tās regulas 8. panta 1. punktā ietvertajiem aizliegumiem viena no zemāk minētā iemesla dēļ:

a)	tie ir iegūti vai ievesti Kopienā, pirms noteikumi attiecībā uz sugām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā vai Konvencijas I papildinājumā, vai Regulas (EEK) Nr. 3626/82 C1 pielikumā, kļuva tiem piemērojami;

b)	tie ir cēlušies dalībvalstī un ir paņemti no savvaļas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

c)	tie ir nebrīvē dzimuši un audzēti dzīvnieki vai ir daļa no tiem, vai ir no tiem cēlušies;

d)	tie ir pilnvaroti izmantošanai vienam no nolūkiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta c) un e) līdz g) apakšpunktā.

2.   Dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde var uzskatīt, ka importa atļauja ir pieņemama kā sertifikāts Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta vajadzībām, ja tiek uzrādīta, “turētāja kopija” (veidlapa Nr. 2), ja šajā veidlapā norādīts, kā tas ir paredzēts tas 8. panta 3. punktā, ka īpatņi ir atbrīvojami no viena vai vairākiem tās regulas 8. panta 1. punktā ietvertajiem aizliegumiem.

49. pants

Sertifikāti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā (sertifikāti dzīvu īpatņu pārvietošanai)

Sertifikātā Regulas (EK) Nr. 338/97 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām norāda, ka to dzīvo īpatņu pārvietošana, kuru suga ir iekļauta tās regulas A pielikumā, no vietas, kas norādīta importa atļaujā vai iepriekšēji izsniegtā sertifikātā, ir atļauta.

50. pants

Pieteikums sertifikātiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā

1.   Pieteikuma iesniedzējs sertifikātiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 3. un 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kur tas iespējams, aizpilda 1., 2. un 4. līdz 19. aili pieteikuma veidlapā, kā arī 1. un 4. līdz 18. aili oriģinālā un visās kopijās.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka jāaizpilda tikai pieteikuma veidlapa, tādā gadījumā pieteikums var attiekties uz vairāk nekā vienu sertifikātu.

2.   Pareizi aizpildītu veidlapu iesniedz uzraudzības iestādei tajā dalībvalstī, kurā īpatnis atrodas, kopā ar nepieciešamo informāciju un dokumentāriem pierādījumiem, ko iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai noteiktu, vai sertifikāts būtu jāizsniedz.

Gadījumā, ja pieteikumā informācija nav norādīta, jāsniedz pamatojums.

Ja sertifikāta pieteikums attiecas uz īpatņiem, par kuriem šāds pieteikums iepriekš jau ticis noraidīts, pieteikuma iesniedzējs informē uzraudzības iestādi par šo faktu.

51. pants

Atļauju, paziņojumu un sertifikātu labojumi

1.   Ja sūtījums, uz ko attiecas importa atļaujas “turētāja kopija” (veidlapa Nr. 2) vai paziņojuma par importu “kopija importētājam” (veidlapa Nr. 2), vai sertifikāts, ir sadalīts vai ja citu iemeslu dēļ šā dokumenta informācija vairs neatbilst patiesībai, uzraudzības iestāde var veikt vienu no šīm darbībām:

a)	veikt vajadzīgos labojumus šajos dokumentos saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

b)	izdot vienu vai vairākus atbilstošus sertifikātus 47. un 48. pantā minētajiem nolūkiem.

Uzraudzības iestādei b) apakšpunkta nolūkam sākumā jāpārbauda aizvietojamā dokumenta derīgums, vajadzības gadījumā konsultējoties ar citas dalībvalsts uzraudzības iestādi.

2.   Ja sertifikāti izsniegti, lai aizvietotu importa atļaujas “turētāja kopiju” (veidlapa Nr. 2) vai paziņojuma par importu “kopiju importētājam” (veidlapa Nr. 2) vai iepriekš izdotu sertifikātu, šo dokumentu patur uzraudzības iestāde, kura izsniedz sertifikātu.

3.   Atļauju, paziņojumu vai sertifikātu, kas ir nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, var aizvietot tikai tā iestāde, kas to izsniegusi.

4.   Ja 1. punkta vajadzībām uzraudzības iestāde konsultējas ar citas dalībvalsts uzraudzības iestādi, pēdējai jāsniedz atbilde nedēļas laikā.

XI NODAĻA

ETIĶETES

52. pants

Etiķešu lietošana

1.   Etiķetes, kas minētas 2. panta 6. punktā, izmanto tikai tad, ja herbāriju paraugus, iekonservētus, izžāvētus vai cieši noslēgtus muzeja paraugus un dzīvu augu materiālu pārvieto bezpeļņas aizdevumiem, ziedojumiem un apmaiņai starp pienācīgi reģistrētiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm zinātniskai izpētei.

2.   1. punktā minētajiem zinātniekiem un zinātniskām iestādēm tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā tie atrodas, piešķir reģistrācijas numuru.

Reģistrācijas numurs sastāv no piecām rakstzīmēm, no tām pirmās divas ir attiecīgās dalībvalsts divu burtu ISO valsts kods un pēdējās trīs ir vienreizējs numurs, ko katrai iestādei piešķīrusi kompetentā uzraudzības iestāde.

3.   Attiecīgie zinātnieki un zinātniskās institūcijas aizpilda etiķetes 1. līdz 5. aili un, atdodot šim nolūkam paredzētu etiķetes daļu, nekavējoties informē uzraudzības iestādi, kurā tie ir reģistrēti, par visiem datiem attiecībā uz katras etiķetes izmantošanu.

XII NODAĻA

ATKĀPES NO MUITAS PROCEDŪRĀM, KAS NORĀDĪTAS REGULAS (EK) Nr. 338/97 4. PANTA 7. PUNKTĀ

53. pants

Muitas iestādes, kas nav robežas muitas iestādes ievešanas punktā

1.   Ja Kopienā ievedamais sūtījums pienāk robežas muitas iestādē pa jūru, gaisu vai ar dzelzceļu nosūtīšanai ar tādu pašu transporta veidu un bez pagaidu uzglabāšanas citā Kopienas muitas iestādē, kas norādīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu, pārbaudes un importa dokumentu uzrādīšanu veic pēdējā muitas iestādē.

2.   Ja sūtījums tika pārbaudīts muitas iestādē, kas norādīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 12. panta 1. punktu, un nosūtīts uz citu muitas iestādi turpmākām muitas procedūrām, pēdējā iestāde pieprasa uzrādīt importa atļaujas “turētāja kopiju” (veidlapa Nr. 2), kas aizpildīta saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, vai paziņojuma par importu “kopiju importētājam” (veidlapa Nr. 2), kas aizpildīta saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, un tā var veikt jebkuras pārbaudes, ko uzskata par nepieciešamām, lai noteiktu, vai ir ievērota šī regula un Regula (EK) Nr. 338/97.

XIII NODAĻA

ĪPATŅI, KAS DZIMUŠI UN AUGUŠI NEBRĪVĒ, UN MĀKSLĪGI PAVAIROTI ĪPATŅI

54. pants

Dzīvnieku sugu īpatņi, kas dzimuši un auguši nebrīvē

Neierobežojot 55. pantu, dzīvnieku sugu īpatņus uzskata par nebrīvē dzimušiem un augušiem tikai gadījumā, ja kompetentā uzraudzības iestāde, konsultējoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentu zinātnisko iestādi, ir pārliecinājusies par sekojošu kritēriju izpildi:

1)

īpatnis ir pēcnācējs vai atvasināts no pēcnācēja, kas dzimis vai kā citādi radīts kontrolētā vidē vienā no sekojošajiem gadījumiem: a) no vecākiem, kuri sapārojušies vai kuru dzimumšūnas ir citādi pārnestas kontrolētā vidē dzimumvairošanās gadījumā; b) no vecākiem, kas bijuši kontrolētā vidē, kad sākusies pēcnācēja attīstība bezdzimuma vairošanās gadījumā;

2)	vaislas dzīvnieki ir noteikti saskaņā ar piemērojamiem juridiskajiem nosacījumiem iegādes laikā un tādā veidā, kas nav kaitīgs attiecīgo savvaļas sugu izdzīvošanai;

3)

vaislas dzīvniekus tur nošķirti no savvaļas īpatņiem, izņemot gadījuma rakstura dzīvnieku, olu vai dzimumšūnu pievienošanu, saskaņā ar piemērojamiem juridiskajiem nosacījumiem, un veidā, kas nav kaitīgs sugu izdzīvošanai savvaļā vienam vai vairākiem sekojošiem nolūkiem: a) lai novērstu vai atvieglinātu kaitīgu krustošanu, kur šādu pievienojumu lielumu nosaka nepieciešamība pēc jauna ģenētiskā materiāla; b) lai atbrīvotos no konfiscētiem dzīvniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 16. panta 3. punktu; c) izņēmuma kārtā, lai tos izmantotu kā vaislas dzīvniekus;

4)	vaislas dzīvnieki ir paši radījuši otro vai nākamo pēcnācēju paaudzi (F2, F3 utt.) kontrolētā vidē, vai arī ar tiem rīkojas tādā veidā, kas ir pierādījies kā drošs veids otrās paaudzes pēcnācēju radīšanai kontrolētā vidē.

55. pants

Izcelšanās noteikšana

Ja 54. panta, 62. panta 1. punkta vai 63. panta 1. punkta vajadzībām kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu noteikt dzīvnieka izcelšanos asins vai citu audu analīzes veidā, šāda analīze vai nepieciešamie paraugi ir jānodrošina tādā veidā, kādu noteikusi tā iestāde.

56. pants

Mākslīgi pavairoti augu šķirņu īpatņi

1.   Augu šķirņu īpatni uzskata par mākslīgi pavairotu, ja kompetentā uzraudzības iestāde, konsultējoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentu zinātnisko iestādi, pārliecinās, ka ir izpildīti sekojoši kritēriji:

a)	īpatnis ir iegūts vai atvasināts no augiem, kas audzēti no sēklām, cirtēm, šķirojuma, mizas audiem vai citiem augu audiem, sporām vai citām reproduktīvām stadijām vai veidojumiem kontrolētos apstākļos;

b)	kultivēta vecāku šķirne noteikta saskaņā ar piemērojamajiem juridiskajiem nosacījumiem iegūšanas datumā un ir saglabāta veidā, kas nav kaitīgs attiecīgo savvaļas sugu izdzīvošanai;

c)	kultivētā vecāku šķirne ir apstrādāta veidā, kas garantē tās ilgu pastāvēšanu;

d)	potaugu gadījumā gan saknes šķirne, gan potšķirne ir mākslīgi pavairota saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu.

Nedabiska vide a) apakšpunkta nolūkam nozīmē vidi, kas ir intensīvas cilvēku iejaukšanās manipulēta, kas var ietvert, taču neaprobežoties ar apstrādi, mēslošanu, nezāļu apkarošanu vai dēstīšanas darbībām, tādām kā pārstādīšana podiņos, pārpiķēšana un aizsardzība pret laika apstākļiem.

2.   Koksni, kas ņemta no kokiem, kas auguši monospecifiskā audzē, uzskata par mākslīgi pavairotu saskaņā ar 1. punktu.

XIV NODAĻA

PERSONĪGIE UN MĀJAS PIEDERUMI

57. pants

Personīgo un mājas piederumu ievešana un atkalievešana Kopienā

1.   Atkāpe no Regulas (EK) Nr. 338/97 4. panta personīgiem vai mājas piederumiem, kā noteikts tās regulas 7. panta 3. punktā, neattiecas uz īpatņiem, ko izmanto komerciālam labumam, pārdod, izstāda komerciāliem nolūkiem, tur pārdošanai, piedāvā vai transportē pārdošanai.

Šī atkāpe attiecas tikai uz īpatņiem, ieskaitot medību trofejas, ja tie atbilst vienam no sekojošiem nosacījumiem:

a)	tie ir ievietoti personīgajā bagāžā ceļotājiem no trešām valstīm; vai

b)	tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no trešās valsts uz Kopienu;

c)	tie ir ceļotāja iegūtas medību trofejas, ko importē vēlāk.

2.   Atkāpe no Regulas (EK) Nr. 338/97 4. panta personīgiem vai mājas piederumiem, kā noteikts šīs regulas 7. panta 3. punktā, neattiecas uz to sugu īpatņiem, kas uzskaitītas tās A pielikumā, kad tos Kopienā pirmo reizi ieved persona, kuras ierastā dzīvesvieta ir Kopienā vai kura uzsāk dzīvi Kopienā.

3.   Pirmo reizi ievedot Kopienā personīgus vai mājas piederumus, ieskaitot medību trofejas, un kas ietver to sugu īpatņus, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā, personai, kas parasti dzīvo Kopienā nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja tiek uzrādīts (re)eksporta dokumenta oriģināls un tā kopija.

Muita pārsūta oriģinālu saskaņā ar šīs regulas 45. pantu un atdod turētājam apzīmogotu kopiju.

4.   Ja persona, kas parasti dzīvo Kopienā, veic personīgu vai mājas piederumu, ieskaitot medību trofeju, kas ir to sugu īpatņi, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 338/97 A vai B pielikumā, atkalievešanu Kopienā, tai nav nepieciešams muitā uzrādīt importa atļauju, ja tiek uzrādīts viens no sekojošiem:

a)	muitas apstiprināta, iepriekš izmantota Kopienas importa vai eksporta atļaujas “turētāja kopija” (veidlapa Nr. 2);

b)	(re)eksporta dokumenta kopija, kas norādīta 3. punktā;

c)	pierādījums, ka īpatņi iegūti Kopienā.

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, nav jāuzrāda importa atļauja vai (re)eksporta dokuments, ja Kopienā ieved vai veic šādu priekšmetu atkalievešau Kopienā, kas minēti Regulas (EK) Nr. 338/97 B pielikumā:

a)	storveidīgo zivju (Acipenseriformes spp.) kaviārs, ne vairāk par 250 gramiem vienai personai;

b)	“lietus stienīši” [rituāli mūzikas instrumenti lietus izsaukšanai] no kaktusiem (Cactaceae spp.), ne vairāk par trim gabaliem vienai personai;

c)	nedzīvi apstrādāti Crocodylia spp. īpatņi, izņemot gaļu un medību trofejas, ne vairāk par četriem vienai personai;

d)	Strombus gigas gliemežvāki, ne vairāk par trijiem vienai personai.

58. pants

Personīgo un mājas piederumu eksports un reeksports no Kopienas

1.   Atkāpe no Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta personīgiem vai mājas piederumiem, kā noteikts tās regulas 7. panta 3. punktā, neattiecas uz īpatņiem, ko izmanto komerciālam labumam, pārdod, izstāda komerciāliem nolūkiem, tur pārdošanai, piedāvā vai transportē pārdošanai.

Šī atkāpe attiecas tikai uz īpatņiem, ja tie atbilst vienam no sekojošiem nosacījumiem:

a)	tie ir ievietoti personīgajā bagāžā ceļotājiem dodoties uz trešo valsti;

b)	tie ir tādas fiziskas personas īpašumā, kura maina dzīvesvietu no Kopienas uz trešo valsti.

2.   Eksporta gadījumā atkāpe no Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta personīgiem un mājas piederumiem, kas noteikti šīs regulas 7. panta 3. punktā, neattiecas uz to sugu īpatņiem, kas uzskaitītas tās regulas A vai B pielikumā.

3.   Ja persona, kas parasti dzīvo Kopienā, reeksportē no Kopienas personīgus vai mājas piederumus, ieskaitot medību trofejas, kas ietver to sugu īpatņus, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 A vai B pielikumā, nav nepieciešams muitā uzrādīt reekporta sertifikātu, ja tiek uzrādīts viens no sekojošiem:

a)	muitas apstiprināta, iepriekš izmantota Kopienas importa vai eksporta atļaujas “turētāja kopija” (veidlapa Nr. 2);

b)	(re)eksporta dokumenta kopija, kas norādīta šīs regulas 57. panta 3. punktā;

c)	pierādījums, ka īpatņi iegūti Kopienā.

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, vienību, kas uzskaitītas 57. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunktā, eksportam vai reeksportam nav jāuzrāda (re)eksporta dokuments.

XV NODAĻA

ATBRĪVOJUMI UN ATKĀPES

59. pants

Atbrīvojumi no Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. punkta, kas noteikti tās 8. panta 3. punktā

1.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta atbrīvojumus var piešķirt tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, ka ir izpildīti minēto punktu un šīs regulas 48. panta nosacījumi.

2.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētos atbrīvojumus īpatņiem var piešķirt tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, kas konsultējusies ar kompetentu zinātnisku iestādi, ka ir ievēroti šīs regulas 48. pantā minētie nosacījumi un ka attiecīgie īpatņi ir dzimuši un auguši nebrīvē vai mākslīgi pavairoti saskaņā ar šīs regulas 54., 55. un 56. pantu.

3.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētos atbrīvojumus īpatņiem var piešķirt tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, kas ir konsultējusies ar kompetentu zinātnisku iestādi, ka ir izpildīti minēto punktu un šīs Regulas 48. panta nosacījumi.

4.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta h) apakšpunktā minētos atbrīvojumus īpatņiem piešķir tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, ka attiecīgie īpatņi ir paņemti no savvaļas dalībvalstī, ievērojot šīs valsts tiesību aktus.

5.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punktā noteikto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz dzīviem mugurkaulniekiem, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, ka ir ievēroti attiecīgie šīs regulas 66. panta noteikumi.

60. pants

Atkāpe no Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. punkta par labu zinātniskām institūcijām

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 338/97 9. pantu, atkāpi no tās 8. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma var piešķirt zinātniskām institūcijām, ko apstiprinājusi uzraudzības iestāde, konsultējoties ar zinātnisko iestādi, izsniedzot sertifikātu attiecībā uz visiem to sugu īpatņiem, kuri uzskaitīti minētās regulas A pielikumā to kopumā, kas ir paredzēti vienam no sekojošā:

1)	audzēšanai nebrīvē un mākslīgai pavairošanai, kura sekmēs atbilstošo sugu saglabāšanas iespējas;

2)	pētniecībai, vai izglītībai, kas domāta atbilstošo sugu aizsardzībai un saglabāšanai.

Jebkura īpatņa pārdošana, uz kuru attiecas šāds sertifikāts, var notikt tikai tad, ja pircējs ir cita zinātniska institūcija, kurai ir šāds sertifikāts.

61. pants

Izņēmumi no Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. un 3. punkta

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 338/97 9. pantu, gan tās 8. panta 1. punktā noteikto aizliegumu attiecībā uz pirkšanu, pirkšanas piedāvājumu vai A pielikumā uzskaitīto īpatņu iegūšanu komerciāliem nolūkiem, gan tās 8. panta 3. punkta noteikumu, ka izņēmumi no aizliegumiem ir piešķirami, izsniedzot sertifikātu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, nepiemēro, ja attiecīgie īpatņi atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

1)	uz tiem attiecas viens no noteiktu īpatņu sertifikātiem, kas paredzēti šīs regulas 48. pantā;

2)	uz tiem attiecas viens no vispārīgajiem izņēmumiem, kas paredzēti šīs regulas 62. pantā.

62. pants

Vispārīgie izņēmumi no Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. un 3. punkta

Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta noteikumi, ka 8. panta 1. punkta izņēmumus no aizliegumiem piešķir, izsniedzot sertifikātu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, nepiemēro, un sertifikāts nav nepieciešams:

1)	nebrīvē dzimušiem un augušiem to dzīvnieku sugu īpatņiem, kas uzskaitīti šīs regulas X pielikumā, un to hibrīdiem, ja anotēto sugu īpatņi marķēti saskaņā ar šīs regulas 66. panta 1. punktu;

2)	mākslīgi pavairotiem augu šķirņu īpatņiem;

3)	apstrādātiem īpatņiem, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 338/97 2. panta w) apakšpunktā.

63. pants

Iepriekš izsniegti sertifikāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punktu

1.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta d) apakšpunkta vajadzībām ir pieļaujama iepriekšēja sertifikātu izsniegšana audzētājiem, kas apstiprināti uzraudzības iestādē ar noteikumu, ka tie saglabā audzēšanas ierakstus, ko pēc pieprasījuma uzrāda kompetentajai uzraudzības iestādei.

Minēto sertifikātu 20. ailē iekļauj šādu ierakstu:

“Sertifikāts derīgs tikai šādai(-ām) taksijai(-ām): …”

2.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta d) un h) apakšpunkta vajadzībām ir pieļaujama iepriekšēja sertifikātu izsniegšana personām, kuras ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, pamatojoties uz šādu sertifikātu pārdot nebrīvē audzētus nedzīvus īpatņus un/vai nelielu skaitu nedzīvu īpatņu, kas likumīgi ir ņemti no savvaļas Kopienā, ar noteikumu, ka šī persona atbilst sekojošām prasībām:

a)	tā saglabā ierakstu, ko tā pēc pieprasījuma uzrāda kompetentai uzraudzības iestādei un kas satur pārdoto īpatņu/sugu informāciju, nāves iemeslu, ja zināms, personas, no kurām īpatņi tika iegūti, un personas, kurām tie tika pārdoti; un

b)	tā iesniedz gada pārskatu kompetentajai uzraudzības iestādei, kas ietver pārdošanas informāciju par visu gadu, īpatņu tipu un skaitu, attiecīgās sugas un informāciju par to, kā īpatņi iegūti.

XVI NODAĻA

MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

64. pants

Īpatņu marķēšana importa un komerciālas darbības nolūkiem Kopienā

1.   Importa atļauju šādām vienībām izdod tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, ka īpatņi ir individuāli marķēti saskaņā ar 66. panta 6. punktu:

a)	īpatņi, kas iegūti no Konvencijas dalībvalstu konferences apstiprinātas metodes pavairošanai nebrīvē;

b)	īpatņi, kas iegūti audzētavā, ko apstiprinājusi Konvencijas dalībvalstu konference;

c)	sugu populācijas īpatņi, kas uzskaitīti Konvencijas I papildinājumā, kam Konvencijas dalībvalstu konference apstiprinājusi eksporta kvotas;

d)	Āfrikas ziloņu ilkņi un to atgriezumi ir 20 cm vai vairāk gari un vismaz 1 kg vai vairāk smagi;

e)	jēla, žāvēta un/vai apstrādāta krokodilu āda, sāni, astes, kakli, kājas, muguras un citas to daļas, kas eksportētas Kopienā, un visas jēlas, žāvētas vai apstrādātas krokodilu ādas un sāni, kas reeksportēti Kopienā;

f)	dzīvi sugu mugurkaulnieki, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā, kas pieder ceļojošai izstādei;

g)	jebkurš Acipenseriformes spp. kaviāra iepakojums, tai skaitā konservu kārba, burka vai kārba, kurā šāds kaviārs tiek uzreiz iepakots.

2.   Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 5. punkta vajadzībām visus kaviāra iepakojumus, kā tas ir noteikts šī panta 1. punkta g) apakšpunktā, iezīmē saskaņā ar šīs regulas 66. panta 6. punktu, ievērojot papildus prasības tās 66. panta 7. punktā.

65. pants

Īpatņu marķēšana eksporta un reeksporta nolūkiem

1.   Reeksporta sertifikātus īpatņiem, kas minēti 64. panta 1. punkta no a) līdz d) apakšpunktam un f) apakšpunktā, attiecībā uz kuriem nav veiktas pārmaiņas, izsniedz tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs pārliecinājis uzraudzības iestādi, ka oriģinālais marķējums ir neskarts.

2.   Reeksporta sertifikātus jēlām, žāvētām un/vai apstrādātām krokodilu ādām un malām izsniedz tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis uzraudzības iestādi, ka oriģinālās birkas nav skartas, vai, ja tie ir nozaudēti vai noņemti, īpatņi ir apzīmēti ar reeksporta birkām.

3.   Eksporta atļaujas un reeksporta sertifikāti jebkuram kaviāra iepakojumam, kā tas ir noteikts 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā, izdod tikai tad, ja iepakojumu iezīmē saskaņā ar 66. panta 6. punktu.

4.   Eksporta atļaujas izdod attiecībā uz dzīviem sugu mugurkaulniekiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā, tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir pārliecinājis kompetento uzraudzības iestādi, ka ievērotas atbilstošās šīs regulas 66. panta prasības.

66. pants

Marķēšanas metodes

1.   33. panta 1. punkta, 40. panta 1. punkta, 59. panta 5. punkta un 65. panta 4. punkta vajadzībām piemēro šī panta 2. un 3. punktu.

2.   Nebrīvē dzimušus un augušus putnus marķē saskaņā ar 8. punktu vai, ja kompetentā uzraudzības iestāde ir pārliecināta, ka šī metode nav atbilstoša dzīvnieku fizisku un uzvedības īpašību dēļ, ar vienreizēji numurētu, nemaināmu mikročipa retranslētāju, saskaņā ar ISO standartiem 11784: 1996 (E) un 11785: 1996 (E).

3.   Dzīvus mugurkaulniekus, kas nav nebrīvē dzimušie un augušie putni, marķē ar vienreizēji numurētu, nemaināmu mikročipa retranslētāju saskaņā ar ISO standartiem 11784: 1996 (E) un 11785: 1996 (E) vai, ja kompetentā uzraudzības iestāde ir pārliecināta, ka šī metode nav atbilstoša īpatņu/sugu fizisku vai uzvedības īpašību dēļ, īpatņus marķē ar unikāli numurētiem gredzeniem, saitēm, birkām, tetovējumiem un tamlīdzīgiem paņēmieniem vai identificē jebkurā citā atbilstošā veidā.

4.   33. panta 1. punktu, 40. panta 1. punktu, 48. panta 2. punktu, 59. panta 5. punktu un 65. panta 4. punktu nepiemēro, ja kompetentā uzraudzības iestāde ir pārliecināta, ka īpatņu fiziskās īpašības atbilstošā sertifikāta izdošanas laikā nepieļauj nevienu drošu marķēšanas metodes lietošanu.

Šādos gadījumos uzraudzības iestāde izsniedz noteikta darījuma sertifikātu un ieraksta šo faktu sertifikāta 20. ailē vai, ja marķēšanas metode var būt droši lietojama vēlākā laikā, iekļauj tajā attiecīgus nosacījumus.

Attiecībā uz šādiem īpatņiem neizsniedz noteiktu īpatņu sertifikātus, ceļojošās izstādes sertifikātus un personīgā īpašuma sertifikātus.

5.   Īpatņi, kuri pirms 2002. gada 1. janvāra marķēti ar mikročipa retranslētāju, kas neatbilst ISO standartiem 11784: 1996 (E) un 11785: 1996 (E), vai ar vienu no 3. punktā minētajām metodēm pirms 1997. gada 1. jūnija, vai atbilstoši 6. punktam pirms to ievešanas Kopienā, ir uzskatāmi par marķētiem saskaņā ar 2. un 3. punktu.

6.   Īpatņus, kas minēti 64. panta 1. punktā un 65. pantā, marķē saskaņā ar Konvencijas dalībvalstu konferences apstiprinātu vai ieteiktu metodi atbilstošajiem īpatņiem, un jo īpaši kaviāra iepakojumus, kas minēti 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā, 2. un 3. punktā, marķē individuāli ar atkārtoti nelietojamām etiķetēm, tās pievienojot katram pirmējam iepakojumam.

7.   Tikai tās (pār)fasēšanas rūpnīcas, kas ir licencētas dalībvalsts uzraudzības iestādē, ir tiesīgas apstrādāt un fasēt vai pārfasēt kaviāru eksportam vai Kopienas iekšējai tirdzniecībai.

Licencētām (pār)fasēšanas rūpnīcām jāveic attiecīgā uzskaite par kaviāra daudzumu, kas importēts, eksportēts, reeksportēts, ražots atrašanās vietā vai uzglabāts. Šai uzskaitei jābūt pieejamai uzraudzības iestādes pārbaudēm attiecīgajā dalībvalstī.

Uzraudzības iestāde katrai (pār)fasēšanas rūpnīcai piešķir vienreizēju reģistrācijas kodu.

8.   Nebrīvē dzimušus un augušus putnus, kā arī citus kontrolētā vidē dzimušus putnus, marķē ar unikāli numurētu bezšuves slēgtu kājas gredzenu.

Bezšuves slēgts kājas gredzens nozīmē gredzenu vai saiti nepārtrauktā aplī bez savienojuma vai pārrāvuma, kas nav nekādā veidā apstrādāts, tāda izmēra, ko nevar noņemt no putna, kad tā kāja ir pilnībā izaugusi pēc tam, kad gredzens uzlikts pirmajās putna dzīves dienās, un kas ir rūpnieciski ražots šādām vajadzībām.

67. pants

Humānas marķēšanas metodes

Ja Kopienas teritorijā dzīvnieku marķēšanai nepieciešams pievienot birku, saiti, gredzenu vai citu priekšmetu vai iezīmēt dzīvnieka ķermeņa daļas, vai implantēt mikroshēmas transponderu, to veic humāni, rūpējoties par īpatņa labsajūtu un dabīgo uzvedību.

68. pants

Marķēšanas metožu savstarpējā atpazīšana

1.   Dalībvalsts kompetentajās iestādēm atzīst marķēšanas metodes, ko apstiprinājušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ievēro 66. pantu.

2.   Ja saskaņā ar šo regulu nepieciešama atļauja vai sertifikāts, šādā dokumentā norāda pilnīgu informāciju par īpatņu marķēšanu.

XVII NODAĻA

ZIŅOJUMI UN INFORMĀCIJA

69. pants

Ziņojumi par importu, eksportu un reeksportu

1.   Dalībvalstis uzkrāj datus par importu Kopienā, eksportu un reeksportu no Kopienas, kas noticis, pamatojoties uz to uzraudzības iestāžu izsniegtajām atļaujām un sertifikātiem, neatkarīgi no ievešanas vai (re)eksporta faktiskās vietas.

Dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 338/97 15. panta 4. punkta a) apakšpunktu, datorizētā veidā un saskaņā ar CITES gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas vadlīnijām, ko izdevis Konvencijas sekretariāts, nodot šo informāciju Komisijai saskaņā ar šī panta 4. daļā noteikto grafiku par tās regulas A, B un C pielikumā uzskaitītajām sugām.

Ziņojumos ietver informāciju par konfiscētajiem sūtījumiem.

2.   1. punktā minēto informāciju iesniedz divās atsevišķās daļās, sekojoši:

a)	daļa par Konvencijas papildinājumos uzskaitīto sugu īpatņu importu, eksportu un reeksportu;

b)	daļa par citu to sugu īpatņu importu, eksportu un reeksportu, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 A, B un C pielikumā, un par D pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Kopienā.

3.   Attiecībā uz to sūtījumu importu, kuros ir dzīvi dzīvnieki, dalībvalstis, kur tas iespējams, veic uzskaiti par to sugu īpatņu procentiem, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 338/97 A un B pielikumā, kas ir bijuši nedzīvi, ievedot tos Kopienā.

4.   1., 2. un 3. punktā minēto informāciju dara zināmu Komisijai katram kalendārajam gadam pirms nākamā gada 15. jūnija par katru sugu un par katru (re)eksporta valsti.

5.   Regulas (EK) Nr. 338/97 15. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajā informācijā ietver datus par veiktajiem likumdošanas, regulējošiem un administratīvajiem pasākumiem, kas ir veikti, lai īstenotu un izpildītu Regulas (EK) Nr. 338/97 un šīs regulas noteikumus.

Turklāt dalībvalstis ziņo par sekojošiem aspektiem:

a)	personas un organizācijas, kas reģistrētas saskaņā ar šīs regulas 18. un 19. pantu;

b)	zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas saskaņā ar šīs regulas 60. pantu;

c)	audzētāji, kas ir apstiprināti saskaņā ar šīs regulas 63. pantu;

d)	kaviāra (pār)fasēšanas rūpnīcas, kas licencētas saskaņā ar šīs regulas 66. panta 7. punktu;

e)	fitosanitāro sertirfikātu izmantošana saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.

70. pants

Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumu grozījumi

1.   Lai sagatavotu Regulas (EK) Nr. 338/97 grozījumus saskaņā ar minētās regulas 15. panta 5. punktu, dalībvalstis attiecībā uz sugām, kas jau uzskaitītas tās regulas pielikumā, un tām, kuras varētu iekļaut sarakstā, nosūta visu attiecīgo informāciju Komisijai par sekojošiem aspektiem:

a)	to bioloģisko un tirdzniecības statusu;

b)	šādu sugu īpatņu izmantošanu;

c)	īpatņu tirdzniecības kontroles metodēm.

2.   Jebkurus Regulas (EK) Nr. 338/97 B un D pielikumu grozījumu projektus saskaņā ar minētās regulas 3. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunktu vai 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu Komisija iesniedz apspriedei zinātnieku darba grupai, kas minēta tās regulas 17. pantā, pirms tos iesniedz Komitejai.

XVIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Importa atļauju pieteikumu noraidīšana

1.   Uzreiz pēc ierobežojumu noteikšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 4. panta 6. punktu un līdz laikam, kad tie atcelti, dalībvalstīs atsaka importa atļauju pieteikumus, kas attiecas uz īpatņiem, kuri eksportēti no attiecīgās valsts vai izcelsmes valstīm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, importa atļauju var izsniegt, ja importa atļaujas pieteikums ir iesniegts pirms ierobežojumu ieviešanas, un dalībvalsts kompetentā uzraudzības iestāde ir pārliecināta, ka pastāv līgums vai pasūtījums, par ko ir veikts maksājums vai kā rezultātā īpatņi jau nosūtīti.

3.   Tādas importa atļaujas derīguma periods, kas izsniegta saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, 1. punktā minētos ierobežojumus nepiemēro sekojošiem īpatņiem:

a)	īpatņiem, kas dzimuši un auguši nebrīvē saskaņā ar 54. un 55. pantu vai mākslīgi pavairoti saskaņā ar 56. pantu;

b)	īpatņiem, kas ir importēti nolūkiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta e), f) vai g) apakšpunktā;

c)	īpatņiem, dzīviem vai nedzīviem, kas ir daļa no to personu mājas piederumiem, kas pārceļas uz dzīvi Kopienā.

72. pants

Pārejas pasākumi

1.   Sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3626/82 11. pantu un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3418/83 (4) 22. pantu, var joprojām izmantot Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 5. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunkta, 5. panta 4. punkta, un 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta un d) līdz h) apakšpunkta vajadzībām.

2.   Atbrīvojumi no aizliegumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 3626/82 6. panta 1. punktā, paliek spēkā līdz to pēdējai derīguma dienai, ja tāda norādīta.

3.   Dalībvalstis var turpināt izsniegt importa un eksporta atļaujas, reeksporta sertifikātus, ceļojošo izstāžu sertifikātus un personīgā īpašuma sertifikātus, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1808/2001 I pielikumā, vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

73. pants

Paziņojumi par īstenošanas noteikumiem

Katra dalībvalsts dara zināmus Komisijai un Konvencijas sekretariātam noteikumus, ko tā īpaši pieņem šīs regulas īstenošanai, un visus izmantotos juridiskos dokumentus un pasākumus, kas veikti tās īstenošanai un izpildei. Komisija šo informāciju dara zināmu citām dalībvalstīm.

74. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1808/2001 ir atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar korelācijas tabulu XII pielikumā.

75. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1332/2005 (OV L 215, 19.8.2005., 1. lpp.).

(2)  OV L 384, 31.12.1982., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2727/95 (OV L 284, 28.11.1995., 3. lpp.).

(3)  OV L 250, 19.9.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 344, 7.12.1983.,1. lpp

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---