PADOMES REGULA (EK) Nr. 27/2005

(2004. gada 22. decembris)

ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2) un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā to Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3) un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Šī regula nosaka zvejas iespējas 2005. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

Tomēr konkrētiem Antarktikas krājumiem tā nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IF pielikumā.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā izmanto šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Zvejas iespējas un piešķiršana

1.   Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir tāds, kā izklāstīts I pielikumā.

2.   Kopienas kuģi līdz ar šo tiek pilnvaroti izdarīt nozveju kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā, ūdeņos, uz kuriem attiecas Farēru salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcija, un kuri atrodas zvejas zonā ap Jana Majena salu, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 9., 16. un 17. pantā.

3.   Komisija nosaka zvejas iespējas moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

4.   Zvejas iespējas sudrabotā heka krājumiem zonās I-XIV (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķei zonās I un II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) Komisija var palielināt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) No 2371/2002 30. panta 2. punktā, kad trešās valstis nerespektē šo krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.

6. pants

Īpašie noteikumi un piešķiršana

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:

7. pants

Kvotu elastība

2005. gadam šīs regulas I pielikumā ir norādīti šādi krājumi:

8. pants

Noteikumi zvejas un piezvejas izkraušanai krastā

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut krastā, ja vien:

2.   Visu krastā izkrauto uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta c), e) un f) apakšpunkta noteikumiem.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, kad dalībvalstu zvejas iespējas siļķei zonās II (EK ūdeņi), III, IV un apakšrajonā VII d ir izmantotas, ir aizliegts kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, izkraut lomus, kas ir nešķiroti un kuros ir siļķes.

4.   Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 88/98 2. un 3. pantu.

9. pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogiem, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

10. pants

Īpaši noteikumi nešķirotu lomu izkraušanai krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId

Pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā, piemēro attiecībā uz nešķirotu lomu, kas izcelti krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId, izkraušanai krastā.

11. pants

Citi tehniskie un kontroles pasākumi

Tehniskos pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā, 2005. gadā piemēro papildus tiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.

Sīki izstrādāti noteikumi III pielikuma 10. punkta īstenošanai var tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

12. pants

Intensitātes ierobežojumi un saistošie noteikumi krājumu pārvaldībai

1.   No 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Kategatā, Ziemeļjūrā, Lamanša austrumu daļā, Skagerakā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2287/2003 (2003. gada 19. decembris), ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (27), V pielikuma 1.–5., 6.a, 6.c, 6.d, 6.e un 7.–22. punktā.

2.   Laikposmam no 2005. gada 1. februāra līdz 2005. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu, kas minēti 1. punktā, piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVa pielikumā.

3.   No 2005. gada 1. februāra zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVb pielikumā, piemēro zvejniecību pārvaldībai Kantabrijas jūrā un Rietumibērijas pussalā.

4.   No 2005. gada 1. februāra zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVc pielikumā, piemēro paltusa krājumu pārvaldībai Lamanša rietumu daļā.

5.   Zvejas intensitātes ierobežojumi un ar tiem saistītie noteikumi, kas noteikti V pielikumā, jāpiemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai Skagerakā un Ziemeļjūrā.

6.   Komisija noteiks galīgo zvejas intensitāti 2005. gadam tūbīšu zvejniecībām zonās IIa, IIIa, IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas noteikti V pielikuma 6. punktā.

7.   Visiem kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikuma 4. punktā, un kas veic zveju apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikumu 2. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2005. gadā zvejas intensitātes līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 90 % no vidējās gada zvejas intensitātes, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas, un zvejojot dziļūdens sugas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I un II pielikumā, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM

13. pants

Atļauja

Kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gviānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogiem un kuģi, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts veikt nozveju Kopienas ūdeņos kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantā paredzētie nosacījumi.

14. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

Zvejošana ar kuģiem, kas kuģo ar:

15. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai krastā

Zivis no krājumiem, kurām ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut, ja vien nozveja nav izdarīta ar kuģiem no trešās valsts, kuriem ir kvota, kas nav izmantota.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM

16. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārējiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz trešās valsts iestādes.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, kas zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:

2.   Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir tādi, kā noteikts VI pielikuma I daļā. Pieprasījumos pēc licencēm norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgo trešo valstu iestādēm.

Ja viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (mijmaiņas darījums) zvejas apgabalos, kas izklāstīti I daļas VI pielikumā, nodošanā ietver attiecīgo licenču nodošanu un par to informē Komisiju. Tomēr kopējais licenču skaits katram zvejas apgabalam, kā noteikts I daļas VI pielikumā, netiek pārsniegts.

3.   Kopienas kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas reglamentē zonu, kurā tie darbojas.

17. pants

Fēru salas

Kopienas kuģi, kas licencēti specializētas zvejas veikšanai konkrētām sugām Fēru salu ūdeņos, var veikt specializēto zveju citām sugām ar noteikumu, ka tie iepriekš paziņo Fēru iestādēm par izmaiņām.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU KUĢIEM

18. pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kam ir ar mazāk nekā 200 GT, nav nepieciešama licence un zvejas atļauja.

2.   Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Kuģi no trešajām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2004. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, kamēr kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot, tiek iesniegts Komisijai, un Komisija to apstiprina.

19. pants

Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai

Trešās valsts iestādes pieteikumam Komisijai licences un īpašas zvejas atļaujas iegūšanai pievieno šādu informāciju:

20. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir noteikti II daļas VI pielikumā.

21. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt nolūkā izsniegt jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana notiek iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā no to izsniegšanas dienas.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja I pielikumā noteiktā kvota attiecīgajam krājumam tikusi izmantota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc visos gadījumos, kad netiek izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

22. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.   Nevienam zvejas kuģim netiek izsniegta licence vai īpašā zvejas atļauja laikposmam, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem nav atļauts zvejot Kopienas zvejas zonā sekojošā mēneša vai mēnešu laikā attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ.

23. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1.   Trešās valsts kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus, un citus noteikumus, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un (EEK) Nr. 1381/87.

2.   Kuģi, kas minēti 1. punktā, izdara ierakstus kuģa žurnālā, kurā ieraksta informāciju, kas izklāstīta VII pielikuma I daļā.

3.   Trešās valsts kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VIII pielikumā, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti šajā pielikumā.

24. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu

1.   Licences zvejošanai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir ar noteikumu, ka attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma atļaut uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.   Katra kuģa kapteinis, kuram ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot lomu krastā, iesniedz deklarāciju franču iestādēm, kurā norāda nozvejoto un uz kuģa glabāto garneļu daudzumu kopš pēdējās deklarācijas. Šī deklarācija ir saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VI pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Franču iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā pret kuģa žurnālu, kas minēts 23. panta 2. punktā. Pēc tam, kad deklarācija pārbaudīta, to paraksta kompetenta amatpersona. Pirms katra mēneša beigām franču iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.

3.   Kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst paraugam VII pielikuma II daļā. Šī kuģa žurnāla kopiju ar franču iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.

4.   Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu attiecībā uz kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šā kuģa licence tiek anulēta.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS RAJONĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

25. pants

Kuģu saraksts

1.   Tikai Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tonnām, kuriem izsniegta īpaša viņu karoga dalībvalsts zvejas atļauja un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa un izkraut krastā zivju resursus no NAFO uzraudzības rajona.

2.   Katra dalībvalsts, vismaz 15 dienas pirms tam, kad jauns kuģis iebrauc NAFO uzraudzības rajonā, datorrakstā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kuri kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā, kuriem atļauts zvejot NAFO uzraudzības rajonā. Komisijai šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

3.   Informācija, kas minēta 2. punktā, ietver šādu informāciju:

4.   Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kas pagaidām kuģo ar kādas dalībvalsts karogu (kuģa fraktēšana bez apkalpes), ietver:

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

26. pants

Acu izmēri

1.   Traļa tīkla izmantošana, kuram ikvienā tā posmā tīkla acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai dziļūdens sugu zvejai, kas minēta IX pielikumā. Šo acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju (Rajidae) zvejai šo acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.

2.   Kuģi, kas zvejo garneles (Pandalus borealis), izmanto tīklus ar minimālo acs izmēru 40 mm.

27. pants

Piestiprinājumi pie tīkliem

1.   Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto tīklu acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.

2.   Buras, tīkli vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.

3.   Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Augšpuses borta lenšu izmantošana ir ierobežota līdz tām, kas minētas X pielikumā.

4.   Kuģi, kas zvejo garneles (Pandalus borealis) izmanto šķirošanas tīkliņus vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprīkoti ar īsu cilpu ar gredzenu un āķi, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts III pielikuma 4. papildinājumā.

28. pants

Piezveja

1.   Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt specializēto zveju attiecībā uz sugām, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Specializētā zveja attiecībā uz kādu sugu tiek veikta, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā lomā.

2.   To sugu piezvejas, kas minētas ID pielikumā, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības rajonu, un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomēr, NAFO uzraudzības rajona daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta, vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3.   Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 2. punktā, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.

4.   Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo garneles (Pandalus borealis), gadījumā, ja visu ID pielikumā minēto sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās nozvejas stāvokļa.

5.   Garneļu nozvejas neizmanto dziļūdens sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.

29. pants

Zivs minimālais lielums

Zivis no NAFO uzraudzības rajona, kurām nav tāds lielums, kāds noteikts XI pielikumā, nedrīkst apstrādāt, atstāt uz kuģa, pārsūtīt, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriež jūrā. Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā lieluma, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkura iepriekšējās nozvejas stāvokļa. Par ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs lieluma prasības, kas ir īsāka par ekvivalentu XI pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs lieluma.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

30. pants

Produkta marķēšana un atsevišķa kraušana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas nozvejotas NAFO uzraudzības rajonā, marķē tādā veidā, lai katra suga un produktu kategorija būtu identificējama. Tās arī marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības rajonā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L un viss melnais paltuss, kas nozvejots apakšzonā 2 un rajonos 3KLMNO, marķē kā nozvejotas šajos attiecīgajos rajonos.

3.   Tās pašas sugas lomus izvieto nepārprotami atsevišķi no citu sugu lomiem. Visus lomus, kas nozvejoti NAFO uzraudzības rajonā, novieto atsevišķi no lomiem, kas nozvejoti ārpus šā rajona.

Lomus var novietot vairāk nekā vienā kravas telpas daļā, bet katrā kravas telpas daļā, kur loms ir izvietots, to tur nepārprotami atsevišķi no citu sugu lomiem, izmantojot plastmasu, finieri, tīklu utt.

31. pants

Produkcijas kuģa žurnāls un izkraušanas plāns

1.   Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11., un 12. pantam, kuģu kapteiņi kuģa žurnālā ieraksta šīs regulas XII pielikumā minēto informāciju.

2.   Katra dalībvalsts pirms katra mēneša 15. datuma datorrakstā paziņo Komisijai par krājumu daudzumiem, kuri norādīti XIII pielikumā, kuri izkrauti krastā iepriekšējā mēneša laikā, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.   Kopienas kuģa kapteinis attiecībā uz to sugu lomiem, kas minētas ID pielikumā, veic ierakstus:

4.   Produkcijas kuģa žurnālu un kraušanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjauno par iepriekšējo dienu, rēķinot no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas netiek pilnībā izkrauts.

5.   Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu kuģa žurnālā uzrādīto daudzumu un apstrādāto produktu pārbaudes veikšanai.

32. pants

Tīkli

Kad veic specializēto zveju attiecībā uz vienu vai vairākām sugām, kas minētas IX pielikumā, kuģiem nav tīkli, kuru acu izmērs ir mazāks nekā tas, kas noteikts 26. pantā. Tomēr kuģi, kas zvejo tā paša brauciena gaitā rajonos, kas nav NAFO uzraudzības rajons, var šādus tīklus turēt uz kuģa, nodrošinot, ka tie ir droši piestiprināti un nokrauti, un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:

33. pants

Pārkraušana

Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības rajonā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.

34. pants

Zvejas intensitātes kontrole

1.   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kuģu zvejas intensitāte, kas minēta 25. pantā, ir proporcionāla zvejas iespējām, kas pieejamas šai NAFO uzraudzības rajonā.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai zvejas plānus to kuģiem, kas zvejo sugas NAFO uzraudzības rajonā, ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. janvārim vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības rajonā.

Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.

Zvejas plāns atspoguļo kopējo nozvejas intensitāti, kas tiks izvērsta, ņemot vērā zveju saistībā ar zvejas iespējām, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu, ietverot to kuģu skaitu, kas faktiski iesaistīti zvejniecībā, un kopējo zvejoto dienu skaitu.

4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi ziemeļu garnelēm

35. pants

Ziemeļu garneļu zvejošana

Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO uzraudzības rajona 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības notiek dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus un ir ierobežotas līdz vienam kuģim katrai dalībvalsti vienlaikus.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi melnā paltusa atjaunošanas plānam

36. pants

Aizliegums attiecībā uz melno paltusu

Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot melno paltusu NAFO apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO un atstāt uz klāja, pārkraut vai izkraut šajā zonā nozvejoto melno paltusu, ja tiem nav īpašas zvejas atļaujas, kuru izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tie kuģo.

37. pants

Kuģu saraksts

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem ir jāizsniedz 36. pantā minētās īpašās zvejas atļaujas, ir ietverti sarakstā, kur minēts to nosaukums un iekšējais numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā. Dalībvalstis izsniedz īpašu zvejas atļauju tikai tad, ja kuģis reģistrēts NAFO kuģu reģistrā.

2.   Katra dalībvalsts nosūta Komisijai datorrakstā sarakstu, kas noteikts 1. punktā, un visus turpmākos labojumus.

3.   Labojumus 1. punktā noteiktajam sarakstam iesniedz Komisijai vismaz piecas dienas pirms datuma, kad šim sarakstam jaunpievienots kuģis iebrauc apakšrajonā 2 un rajonos 3KLMNO. Komisija sarakstu nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

4.   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sadalītu tās kvotu melnajam paltusam starp tās kuģiem, kas ietverti 1. punktā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju par kvotu sadalījumu ne vēlāk kā 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

38. pants

Ziņojumi

1.   Kuģu kapteiņi, kas minēti 37. panta 2. punktā, iesniedz karoga dalībvalstij šādus ziņojumus:

2.   Dalībvalstis pēc saņemšanas iesniedz Komisijai 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktos ziņojumus.

3.   Kad tiek uzskatīts, ka melnā paltusa nozveja, kas paziņota saskaņā ar 2. punktu, ir pārsniegusi 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, kuģu kapteiņi ik pēc trim dienām iesniedz ziņojumus, kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktu.

39. pants

Norādītās ostas

1.   Aizliegts izkraut krastā jebkuru daudzumu melnā paltusa jebkurā citā vietā, kas nav ostas, kuras ir noteikušas NAFO Līgumslēdzējas puses. Melnā paltusa izkraušana ostās, kas nav Līgumslēdzēju pušu ostas, ir aizliegta.

2.   Dalībvalstis nosaka ostas, kurās var notikt melnā paltusa izkraušana, un nosaka saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, ietverot noteikumus un nosacījumus melnā paltusa daudzumu reģistrēšanai un ziņošanai par to katrā izkraušanā.

3.   Dalībvalstis 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai norādīto ostu sarakstu, un pēc tam 15 dienu laikā saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

4.   Komisija nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu, kā arī citu NAFO Līgumslēdzēju pušu norādītos ostu sarakstu.

40. pants

Pārbaude ostā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas iebrauc norādītajā ostā izkraut un/ vai pārkraut melno paltusu, kas nozvejots NAFO apakšrajonā 2 un rajonos 3 KLMNO, tiek pakļauti pārbaudei ostā saskaņā ar NAFO ostas pārbaudes shēmu.

2.   Ir aizliegts izkraut un/ vai pārkraut lomus no kuģiem, kas minēti 1. punktā, kamēr nav ieradušies inspektori.

3.   Visu izkrauto daudzumu pirms pārvešanas uz saldētavu vai uz citu galamērķi nosver pa sugām.

4.   Dalībvalstis septiņu darba dienu laikā no datuma, kad pārbaude tika pabeigta, iesniedz NAFO sekretariātam, ar kopiju Komisijai, attiecīgo ostas pārbaudes ziņojumu.

41. pants

Izkraušanas un pārkraušanas aizliegšana kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi

Dalībvalstis nodrošina, ka melnā paltusa izkraušana un pārkraušana no kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi, kuri ir iesaistīti zvejas darbībās NAFO uzraudzības rajonā, ir aizliegta.

42. pants

Zvejas pasākumu pārraudzība

Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumu īstenošanu, kas noteikti no 36. līdz 41. pantam, ietverot kopējo zvejas dienu skaitu.

6. IEDAĻA

Īpašie noteikumi Atlantijas jūras asariem

43. pants

Atlantijas jūras asaru zvejniecība

1.   Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo Atlantijas jūras asari NAFO uzraudzības rajona apakšrajonā 2 un rajonos IF, 3Kun 3M, paziņo kompetentām to dalībvalstu iestādēm, ar kuru karogu kuģis kuģo vai kurās kuģis ir reģistrēts, par nozvejoto Atlantijas jūras asaru daudzumiem šajās zonās divu nedēļu laikā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katru nedēļu pirmdienā.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu pirms plkst. 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī, par to kuģu nozvejotajiem Atlantijas jūras asara daudzumiem NAFO uzraudzības rajona apakšrajonā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

44. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.   Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIV pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2.   Jaunai un pētnieciskai zvejai nozvejas un piezvejas ierobežojumi, kas norādīti XV pielikumā, attiecas uz minētajā pielikumā norādītajiem apakšrajoniem.

45. pants

Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.   Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem, sākot ar 2005. gada 1. augustu, Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

2.   No 2005. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju, kas attiecas kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR rajonā:

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

46. pants

Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu un reģistrēti Spānijā, un ir pieteikti CCAMLR, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. pantu var piedalīties pētnieciskajā Dissostichus spp āķu — jedu zvejā apakšrajonā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus valsts jurisdikcijas rajoniem, un 58.4.3b) ārpus valsts jurisdikcijas rajoniem.

2.   Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.   Ņemot vērā apakšrajonu 88.1 un rajonus 58.4.1 un 58.4.2, kopējais nozvejas un piezvejas līmenis apakšrajonam un rajonam un to sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRUs) katrā no tiem ir noteikts XV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad ziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un SSRU aizver līdz sezonas beigām.

4.   Zveja notiek lielā ģeogrāfiskā un batimetriskā diapazonā, lai būtu iespējams iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas intensitātes koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.

47. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, izmanto šādas nozvejas un intensitātes ziņojumu sistēmas:

48. pants

Īpašās prasības

1.   Pētnieciskās zvejas, kas minētas 46. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (29), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušās mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

2.   Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšrajonā 88.1, attiecas šādas papildu prasības:

49. pants

Tralējumu definīcija

1.   Šajā iedaļā tralis nozīmē vienu vai vairāku jedu uzstādīšanu vienā vietā. Precīzu traļa ģeogrāfisko stāvokli nosaka jedas vai jedu vidus punkts, kas izvietots ziņošanai par nozveju un intensitāti.

2.   Lai tralis tiktu definēts kā pētniecības tralis:

50. pants

Izpētes plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kas minēta 46. pantā, īsteno pētniecības plānus katrā un visos SSRUs, kuros FAO apakšrajons 88.1 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 ir sadalīti. Pētniecības plānu īsteno šādi:

51. pants

Datu savākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, ievieš datu svākšanas plānus katrā un visās SSRU, kurās iedalīts FAO apakšrajons 88.1 un rajoni 58.4.1, un 58.4.2. Datu vākšanas plāns ietver šādus datus:

2.   Visus datus, kas minēti 1. punktā, vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti, visas zivis pētniecības nozvejā līdz 100 zivīm tiek nomērītas, un tiek izveidoti vismaz 30 zivju paraugi bioloģiskiem pētījumiem. Kad nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē tiek izmantota nejaušības metode.

52. pants

Marķēšanas programma

Katrs zvejas kuģis, kas piedalās pētnieciskajās zvejā, kura minēta 46. pantā, īsteno šādu marķēšanas programmu:

53. pants

Zinātniskie novērotāji

Katram zvejas kuģim, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, uz kuģa visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR Starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Zinātniskā uzraudzība

1.   Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas tiek veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem, kurus veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuriem Komisija un dalībvalstis, kurās šis pētījums veikts, ir bijušas iepriekš informētas.

2.   Jūras organismi, kas nozvejoti 1. apakšpunktā minētajiem mērķiem, var tikt pārdoti, uzglabāti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai, paredzot, ka:

55. pants

Datu nosūtīšana

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 datus, kas attiecas uz nozvejoto krājumu daudzumu izkraušanu, dalībvalstis datorrakstā nosūta Komisijai, izmantojot krājumu kodus, kas izklāstīti katrā krājuma tabulā.

56. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Kur CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, 44. pants stājas spēkā ar KPN pieteikuma attiecīgo laikposmu sākumu.

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(3)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(5)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(6)  OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

(7)  OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

(8)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(9)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(10)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

(11)  OV L 261, 20.10.1993., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

(12)  OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 32.pp.).

(13)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(14)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(15)  OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 812/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(16)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 602/2004 (OV L 97, 1.4.2004., 30. lpp.).

(17)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

(18)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

(21)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(22)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(23)  OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.

(24)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(25)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(26)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(27)  OV L 344, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1928/2004 (OV L 332, 6.11.2004., 5. lpp.).

(28)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(29)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

(30)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.