31997R0686

Padomes Regula (EK) Nr. 686/97

(1997. gada 14. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā zivju krājumi pēdējos gados ir pārmērīgi izsmelti un līdz ar to, lai labotu situāciju, jāpieliek lielas pūles zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

tā kā ir jāizmanto pasākumi, kas neprasa augstas izmaksas, un jāuzlabo datu par zvejas intensitāti pieejamība un precizitāte, piemēram, ieviešot kuģu satelītnovērošanas sistēmas;

tā kā, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2847/93 [3] 3. pantu, Padome var nolemt, ka attiecībā uz Kopienas zvejas kuģiem jāizveido to atrašanās vietas nepārtrauktas novērošanas sistēma;

tā kā pieredze, kas gūta, piemērojot pilotprojektus, kurus veic dalībvalstis saskaņā ar Komisijas 1994. gada 22. aprīļa Regulu (EK) Nr. 897/94, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 par pilotprojektiem, kas saistīti ar Kopienas zvejas kuģu atrašanās vietas nepārtrauktu novērošanu [4], rāda, ka dažas kuģu satelītnovērošanas sistēmas var izmantot, lai noteiktu zvejas kuģu atrašanās vietu;

tā kā dažu Kopienas zvejas kuģu kategoriju nepārtraukta satelītnovērošana uzlabos zvejas intensitātes pārvaldību, jutīgo zonu uzraudzību, kuģa žurnālu kontrolpārbaudes un izkraušanas pārraudzību;

tā kā kuģu satelītnovērošanas sistēmu Kopienas zvejas kuģiem, kuri darbojas trešās valsts ūdeņos, piemēro tikai tajā gadījumā, kad attiecīgā trešā valsts vai valstis ir uzņēmušās saistības piemērot kuģu satelītnovērošanas sistēmu saviem kuģiem, kuri darbojas Kopienas ūdeņos;

tā kā ir lietderīgi atbrīvot no pienākuma piemērot kuģu satelītnovērošanas sistēmu dažiem Kopienas kuģiem, kuri nodarbojas tikai ar piekrastes zveju vai zveju, kas noris īsu laiku;

tā kā kuģu satelītnovērošanas sistēma nodrošina, ka paziņojumus no Kopienas kuģiem karoga valsts un piekrastes dalībvalsts saņem vienlaikus;

tā kā ir lietderīgi paredzēt iespēju aizstāt kuģu satelītnovērošanas sistēmu ar alternatīvu sistēmu; tā kā dalībvalstij, kas lūdz minēto iespēju, jāpierāda, ka alternatīvā sistēma ir tikpat efektīva kā kuģu satelītnovērošanas sistēma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

1. Katra dalībvalsts izveido kuģu satelītnovērošanas sistēmu, turpmāk — VMS, lai uzraudzītu Kopienas zvejas kuģu atrašanās vietu.

Kuģu satelītnovērošanas sistēmu ne vēlāk kā 1998. gada 30. jūnijā piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem pārsniedz 20 metrus vai kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, un kuri pieder pie jebkuras no šādām kategorijām:

- kuģi, kas darbojas tāljūrā, izņemot Vidusjūru,

- kuģi, kas darbojas trešo valstu ūdeņos, ar nosacījumu, ka nolīgumos ar attiecīgo trešo valsti vai valstīm ir paredzēts piemērot VMS tādas valsts vai valstu kuģiem, kuri darbojas Kopienas ūdeņos,

- kuģi, kas zvejo zivis, kas paredzētas miltu un eļļas ražošanai.

2. Kuģu satelītnovērošanas sistēmu ne vēlāk kā 2000. gada 1. janvārī piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums starp perpendikuliem pārsniedz 20 metrus vai kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, lai arī kur tie darbotos. Tomēr VMS piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri darbojas trešās valsts vai valstu ūdeņos, tikai tajā gadījumā, ja minētā trešā valsts vai valstis ir uzņēmušās saistību piemērot VMS saviem kuģiem, kuri darbojas Kopienas ūdeņos.

3. Neatkarīgi no iepriekš 1. un 2. punktā paredzētajiem noteikumiem VMS nepiemēro kuģiem, kas:

a) darbojas tikai 12 jūras jūdžu robežās no karoga dalībvalsts bāzes līnijām vai

b) jūrā nekad nepavada vairāk par 24 stundām, rēķinot no izbraukšanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

4. Ja kāda dalībvalsts piemēro VMS kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu un uz kuriem neattiecas 1. līdz 3. punkta darbības joma, tad par tādiem kuģiem ir tiesības uz tādu pašu finansiālu atbalstu, kāds piemērojams par kuģiem, kuriem piemēro VMS saskaņā ar 1. un 2. punktu.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai uz Kopienas zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kam piemēro VMS, būtu uzstādītas un pilnībā darbotos satelītu sakaru iekārtas. Satelītu sakaru iekārta dod zvejas kuģim iespēju pa satelītu vienlaikus paziņot attiecīgajai karoga valstij un piekrastes dalībvalstij savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un — attiecīgā gadījumā — zvejas intensitātes pārskatus, kas minēti 19.b pantā. Force majeure gadījumā attiecīgo informāciju paziņo pa radio caur radiostaciju, kas atbilstoši Kopienas noteikumiem apstiprināta tādas informācijas saņemšanai, vai izmantojot līdzekļus, kas minēti 19.c pantā.

6. Kopienas zvejas kuģu, uz kuriem attiecas VMS, kapteiņi nodrošina, lai satelītu sakaru sistēmas visu laiku darbotos un lai tiktu pārraidīta 5. punktā minētā informācija. Pārraidi ik dienu veic tik bieži, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka karoga dalībvalsts un/vai piekrastes dalībvalsts var efektīvi novērot kuģus.

7. Dalībvalstis izveido un vada zvejas uzraudzības centrus, turpmāk — FMC, kas uzrauga zvejas darbības un zvejas intensitāti. FMC sāk darboties ne vēlāk kā 1998. gada 30. jūnijā.

Konkrētas dalībvalsts FMC uzrauga zvejas kuģus, kuri kuģo ar tās karogu, neatkarīgi no ūdeņiem, kuros tie darbojas, vai ostas, kurā tie atrodas, kā arī Kopienas zvejas kuģus, kuri kuģo ar citu dalībvalstu karogiem, un trešo valstu zvejas kuģus, uz kuriem attiecas VMS un kuri darbojas ūdeņos, uz ko attiecas konkrētās dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija.

8. Katra karoga dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par FMC, un veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās FMC ir atbilstošs personāls un ka tas ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas padara iespējamu automātisku datu apstrādi un elektronisku datu pārraidi. Dalībvalstis paredz drošības un darbības atjaunošanas procedūras sistēmas defektu gadījumā.

Dalībvalstis var vadīt kopīgu FMC.

9. Karoga dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datus, kas saņemti no tās zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas VMS, reģistrē datorlasāmā formā uz trīs gadu laika posmu.

Piekrastes dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka datus, kas saņemti no tās zvejas kuģiem, kuri kuģo ar kādas citas dalībvalsts vai trešās valsts karogu un uz kuriem attiecas VMS, reģistrē datorlasāmā formā uz trīs gadu laika posmu.

Komisijai pēc īpaša lūguma ir pieeja minētajām datnēm. Piemēro 37. panta noteikumus.

10. Sīki izstrādātus šā panta izpildes noteikumus pieņem saskaņā ar 36. pantā noteikto procedūru.

Jo īpaši, pamatojoties uz dalībvalsts iesniegumu un saskaņā ar 36. panta noteikumiem, Komisija var nolemt, ka var piemērot VMS, ņemot vērā ierosinātās novērošanas sistēmas veidu, zvejas kuģa vai kuģu tipu, zvejas rajonu vai rajonus, mērķa sugas un zvejas reisu ilgumu. Alternatīvajai sistēmai jābūt tikpat efektīvai kā VMS, un to piemēro bez diskriminācijas."

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1997. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Van Aartsen

[1] OV C 209, 20.7.1996., 7. lpp.

[2] OV C 20, 20.1.1997.

[3] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2489/96 (OV L 338, 28.12.1996., 12. lpp.).

[4] OV L 104, 23.4.1994., 18. lpp. Regula, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 376/96 (OV L 51, 1.3.1996., 31. lpp.).

--------------------------------------------------