31995L0054

Komisijas Direktīva 95/54/EK

(1995. gada 31. oktobris),

ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji, un ar kuru groza Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 93/81/EEK [2], un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 72/245/EEK (1972. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji [3], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 89/491/EEK [4], un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā Direktīva 72/245/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EEK tipa apstiprināšanas procedūru, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK; tā kā tādējādi Direktīvā 70/156/EEK paredzētie noteikumi, kas attiecas uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, attiecas uz šo Direktīvu;

tā kā konkrēti Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktā un 4. panta 3. punktā paredzēts, ka katrai atsevišķajai direktīvai jāpievieno informācijas dokuments ar minētās direktīvas I pielikuma attiecīgajiem punktiem, kā arī tipa apstiprinājuma sertifikāts, ko noformē saskaņā ar minētās direktīvas VI pielikumu, lai šo tipa apstiprinājumu varētu datorizēt;

tā kā Direktīvā 72/245/EEK bija iekļauti sākotnējie pasākumi, ar ko centās panākt pamata elektromagnētisko savietojamību attiecībā uz radiotraucējumiem, un kopš tā laika tehnikas attīstības dēļ elektrisko un elektronisko iekārtu sarežģītība un dažādība ir palielinājusies;

tā kā, ņemot vērā arvien lielākas bažas par tehnoloģiju attīstību elektrisko un elektronisko iekārtu jomā, kā arī vajadzību nodrošināt dažādu elektrisko un elektronisko iekārtu vispārēju savietojamību, ar Padomes Direktīvu 89/336/EEK [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK [6], visiem ražojumiem paredzēti vispārīgi noteikumi attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību;

tā kā ar Direktīvu 89/336/EEK paredzēts noteikums, ka tikmēr, kamēr saskaņo minētajā direktīvā norādītās aizsardzības prasības, tās vispārīgos noteikumus nepiemēro vai pārstāj piemērot attiecībā uz ierīcēm, uz kurām attiecas īpašas direktīvas;

tā kā transportlīdzekļu, to detaļu un atsevišķu tehnisku vienību jomā jāparedz īpaša direktīva, kas iekļaujas Eiropas tipa apstiprinājuma sistēmā un paredz, ka apstiprinājumus piešķir izraudzītas valstu iestādes, ievērojot saskaņotas tehniskās prasības;

tā kā Direktīvai 72/245/EEK jākļūst par šādu īpašu direktīvu;

tā kā Direktīvā 70/156/EEK ir norāde uz elektromagnētisko savietojamību citās direktīvās, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, to detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām;

tā kā no 1996. gada 1. janvāra vienīgi Direktīvas 72/245/EEK noteikumiem jāreglamentē tehniskās prasības attiecībā uz transportlīdzekļu, to detaļu un sistēmu radītajiem radiotraucējumiem (elektromagnētisko savietojamību);

tā kā jāgroza Direktīva 70/156/EEK, lai atspoguļotu Direktīvas 72/245/EEK attiecināšanu uz visām transportlīdzekļu kategorijām;

tā kā jāatsaucas uz Padomes Direktīvu 72/306/EEK [7], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/491/EEK, lai noteiktu atšķirības starp dzirksteļaizdedzes un kompresijaizdedzes motoriem;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 70/156/EEK izveidotā Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 72/245/EEK groza šādi:

1. Direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: "Padomes Direktīva 72/245/EEK (1972. gada 20. jūnijs) par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētiskā savietojamība)".

2. Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvā 70/156/EEK."

3. Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, detaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, pamatojoties uz elektromagnētisko savietojamību, ja ir izpildītas šīs direktīvas prasības."

4. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

1. Padomes Direktīvas 89/336/EEK [8] 2. panta 2. punkta mērķiem no 1996. gada 1. janvāra šo direktīvu uzskata par "īpašu direktīvu"..

2. Transportlīdzekļus, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu, uzskata par atbilstīgām to citu direktīvu noteikumiem, kuras minētas Padomes Direktīvas 92/53/EEK [9] IV pielikumā un kuras attiecas uz elektromagnētisko savietojamību.".

5. Pielikumus aizstāj ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. No 1995. gada 1. decembra, pamatojoties uz elektromagnētisko savietojamību, dalībvalstis nedrīkst:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jebkuram attiecīgajam transportlīdzekļa tipam,

- atteikties piešķirt EEK detaļas vai tehniskas vienības tipa apstiprinājumu jebkuram attiecīgajam detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam,

- aizliegt transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā,

- aizliegt pārdot vai izmantot detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības,

ja transportlīdzekļi, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 72/245/EEK prasībām.

2. No 1996. gada 1. janvāra dalībvalstis:

- vairs nepiešķir transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājumu, detaļas EEK tipa apstiprinājumu vai atsevišķas tehniskas vienības EEK tipa apstiprinājumu un

- var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu

jebkuram transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam elektromagnētiskās savietojamības dēļ, ja nav izpildītas ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 72/245/EEK prasības.

3. Šā panta 2. punkts neattiecas uz transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti līdz 1996. gada 1. janvārim saskaņā ar Direktīvu 72/306/EEK, ne arī uz jebkuru vēlāku šo apstiprinājumu attiecinājumu.

4. No 2002. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK noteikumiem, vairs nav derīgi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta mērķiem,

- var atteikt to jauno transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā, kam saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK nav pievienots atbilstības sertifikāts,

- var atteikt jaunu elektrisko/elektronisko mezglu kā detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā,

ja nav izpildītas šīs direktīvas prasības.

5. No 2002. gada 1. oktobra ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 72/245/EEK prasības attiecībā uz elektriskiem/elektroniskiem mezgliem kā detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piemēro Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 2. punkta mērķiem.

6. Neatkarīgi no 2. un 5. punkta, attiecībā uz rezerves detaļām dalībvalstis turpina piešķirt EEK tipa apstiprinājumu un atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas paredzētas izmantošanai tādu tipu transportlīdzekļos, kuri apstiprināti līdz 1996. gada 1. janvārim saskaņā ar Direktīvu 72/245/EEK vai Direktīvu 72/306/EEK, un vajadzības gadījumā attiecinot šos apstiprinājumus uz citiem tipiem.

3. pants

Groza Direktīvas 70/156/EEK IV pielikuma I daļas pozīciju Nr. 10, iekļaujot "X" visās 0 kategorijas transportlīdzekļu ailēs ar nosaukumu "Piemērojamība".

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1995. gada 1. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka procedūru, kādā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1995. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Martin Bangemann

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 264, 23.10.1993., 49. lpp.

[3] OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp.

[4] OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.

[5] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp.

[6] OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.

[7] OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

[8] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp.

[9] OV L 225, 10.8.1992., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMU SARAKSTS

I PIELIKUMS | Prasības, kas jāievēro attiecībā uz transportlīdzekļiem un transportlīdzekļa elektriskajiem/elektroniskajiem mezgliem |

II.A PIELIKUMS | Informācijas dokumenta paraugs transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību |

II.B PIELIKUMS | Informācijas dokumenta paraugs elektriska/elektroniska mezgla EEK tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību |

III.A PIELIKUMS EEK | tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (transportlīdzeklim) |

III.B PIELIKUMS EEK | tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (elektriskam/elektroniskam mezglam) |

IV PIELIKUMS | Transportlīdzekļu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode |

V PIELIKUMS | Transportlīdzekļu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode |

VI PIELIKUMS | Testēšanas metode, lai noteiktu transportlīdzekļu stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā |

VII PIELIKUMS | Transportlīdzekļu elektrisko/elektronisko mezglu izstaroto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode |

VIII PIELIKUMS | Transportlīdzekļu elektrisko/elektronisko mezglu izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērmetode |

IX PIELIKUMS | Testēšanas metode(-s), lai noteiktu transportlīdzekļu elektrisko/elektronisko mezglu stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā |

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN TRANSPORTLĪDZEKĻA ELEKTRISKAJIEM/ELEKTRONISKAJIEM MEZGLIEM

1. Darbības joma

1.1. Šī direktīva attiecas uz tādu 1. pantā minētu transportlīdzekļu elektromagnētisko savietojamību, kas ir transportlīdzekļi vai piekabes (še turpmāk – transportlīdzeklis(-ļi)), kurus piegādā transportlīdzekļu ražotājs, un uz detaļām vai atsevišķam tehniskām vienībām, kas paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļos.

2. Definīcijas

2.1. Šajā direktīvā:

2.1.1. "Elektromagnētiskā savietojamība" ir transportlīdzekļa vai detaļas (-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u) spēja apmierinoši darboties savā elektromagnētiskajā vidē, neradot kaitīgus elektromagnētiskos traucējumus visam, kas atrodas šajā vidē.

2.1.2. "Elektromagnētiskie traucējumi" ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt transportlīdzekļa vai detaļas (-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u) darbību. Elektromagnētiskie traucējumi var būt elektromagnētiskais troksnis, nevēlami signāli vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē.

2.1.3. "Elektromagnētiskā stabilitāte" ir transportlīdzekļa vai detaļas (-u), vai atsevišķas(-u) tehniskas(-u) vienības(-u) spēja darboties bez pasliktinājumiem, pastāvot elektromagnētiskiem traucējumiem.

2.1.4. "Elektromagnētiskā vide" ir elektromagnētisko parādību kopums, kas pastāv attiecīgajā vietā.

2.1.5. "Atskaites robeža" ir nominālais līmenis, ar ko salīdzina tipa apstiprinājuma un ražojumu atbilstības robežvērtības.

2.1.6. "Standartantena" 20 līdz 80 MHz frekvenču diapazonam ir saīsināts līdzsvarots dipols, kas ir 80 MHz pusviļņa rezonanses dipols, un frekvenču diapazonam virs 80 MHz ir līdzsvarots pusviļņa rezonanses dipols, kas noregulēts mērījumu frekvencē.

2.1.7. "Platjoslas emisija" ir emisija, kuras frekvenču joslas platums ir lielāks par īpaša mēraparāta vai uztvērēja frekvenču joslas platumu.

2.1.8. "Šaurjoslas emisija" ir emisija, kuras frekvenču joslas platums ir mazāks par īpaša mēraparāta vai uztvērēja frekvenču joslas platumu.

2.1.9. "Elektriska/elektroniska sistēma" ir tāda(-s) elektriska(-s) un/vai elektroniska(-s) ierīce(-s) vai tāds(-i) elektrisku un/vai elektronisku ierīču komplekts(-i) kopā ar jebkuriem saistītiem elektriskiem savienojumiem, kas ir transportlīdzekļa daļa, bet kam tipa apstiprinājums nav paredzēts atsevišķi no transportlīdzekļa.

2.1.10. "Elektrisks/elektronisks mezgls" (ESA) ir tāda(-s) elektriska(-s) un/vai elektroniska(-s) ierīce(-s) vai tāds(-i) elektrisku un/vai elektronisku ierīču komplekts(-i) kopā ar jebkuriem saistītiem elektriskiem savienojumiem un vadiem, kas paredzēts(-i) kā transportlīdzekļa daļa un kas veic vienu specializētu funkciju vai vairākas. ESA drīkst apstiprināt pēc ražotāja pieprasījuma vai nu kā "detaļu" vai kā "atsevišķu tehnisku vienību (STU)" (skat. Direktīvas 70/156/EEK 2. pantu).

2.1.11. "Transportlīdzekļa tips" attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību ir transportlīdzekļi, kas būtiski neatšķiras šādos aspektos:

2.1.11.1. motora nodalījuma vispārējie izmēri un forma;

2.1.11.2. vispārējais elektrisko un/vai elektronisko sastāvdaļu novietojums un vispārējais vadu novietojums;

2.1.11.3. pamatmateriāls, no kā būvēta transportlīdzekļa virsbūve vai korpuss (ja tāds ir) (piem., dzelzs, alumīnijs vai stiklšķiedras virsbūves korpuss). Ja paneļi veidoti no atšķirīga materiāla, transportlīdzekļa tips nemainās ar noteikumu, ka virsbūves pamatmateriāls nav mainīts. Taču par šādām modifikācijām ir jāpaziņo.

2.1.12. "ESA tips" attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību ir tādi ESA, kas būtiski neatšķiras šādos aspektos:

2.1.12.1. funkcija, ko veic ESA;

2.1.12.2. vispārējais elektrisko un/vai elektronisko sastāvdaļu novietojums, ja tādas ir.

3. EEK tipa apstiprinājuma pieteikums

3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

3.1.1. Transportlīdzekļa ražotājs iesniedz transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu.

3.1.2. Informācijas dokumenta paraugs iekļauts II.A pielikumā.

3.1.3. Transportlīdzekļa ražotājs sagatavo sarakstu, aprakstot visas izstrādātās attiecīgo transportlīdzekļa elektrisko/elektronisko sistēmu vai ESA kombinācijas, virsbūves veidus [1], virsbūves materiāla modifikācijas [2], vispārējo vadu novietojumu, motora modifikācijas, transportlīdzekļa versijas ar stūri kreisajā/labajā pusē un garenbāzes versijas. Attiecīgās transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas vai ESA ir tādi, kas var emitēt ievērojamu platjoslas vai šaurjoslas starojumu, un/vai tādi, kuri saistīti ar vadītāja tiešo transportlīdzekļa vadību (skat. šā pielikuma 6.4.2.3. punktu).

3.1.4. Ražotājam un kompetentajai iestādei savstarpēji vienojoties, no šā saraksta testēšanai izvēlas transportlīdzekļa prototipu. Šis transportlīdzeklis ir transportlīdzekļa tipa prototips (skat. II.A pielikuma 1. papildinājumu). Transportlīdzekļa izvēle pamatojas uz elektriskajām/elektroniskajām sistēmām, ko piedāvā ražotājs. No šā saraksta testēšanai var izvēlēties vēl vienu transportlīdzekli, ja, ražotājam un kompetentajai iestādei savstarpēji vienojoties, tiek uzskatīts, ka iekļautas atšķirīgas elektriskas/elektroniskas sistēmas, kas salīdzinājumā ar pirmo transportlīdzekļa prototipu varētu ievērojami ietekmēt transportlīdzekļa elektromagnētisko savietojamību.

3.1.5. Transportlīdzekļa(-u) izvēle atbilstīgi 3.1.4. punktam aprobežojas ar transportlīdzekļa/elektriskās/elektroniskās sistēmas kombinācijām, kuras paredzētas faktiskai ražošanai.

3.1.6. Ražotājs drīkst pieteikumam pievienot ziņojumu par izdarītajiem testiem. Jebkurus šādus sniegtos datus apstiprinātāja iestāde drīkst izmantot, lai noformētu tipa apstiprinājuma sertifikātu.

3.1.7. Ja tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testu, izdara testu pats, saskaņā ar 3.1.4. punktu jānodrošina apstiprināmā tipa transportlīdzekļa prototips.

3.2. ESA tipa apstiprinājums

3.2.1. Transportlīdzekļa ražotājs vai ESA ražotājs iesniedz ESA tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu.

3.2.2. Informācijas dokumenta paraugs iekļauts II.B pielikumā.

3.2.3. Ražotājs drīkst pieteikumam pievienot ziņojumu par izdarītajiem testiem. Jebkurus šādus sniegtos datus apstiprinātāja iestāde drīkst izmantot, lai noformētu tipa apstiprinājuma sertifikātu.

3.2.4. Ja tehniskais dienests, kas atbild par tipa apstiprinājuma testu, izdara testu pats, jānodrošina apstiprināmā tipa ESA sistēmas prototipa paraugs, vajadzības gadījumā apspriežoties ar ražotāju, piemēram, par iespējamām shēmas, sastāvdaļu skaita vai devēju skaita modifikācijām. Tehniskais dienests var izvēlēties vēl vienu paraugu, ja uzskata to par vajadzīgu.

3.2.5. Paraugs(-i) skaidri un neizdzēšami jāmarķē ar ražotāja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu.

3.2.6. Vajadzības gadījumā jānorāda visi izmantošanas ierobežojumi. Visi šādi ierobežojumi jāiekļauj II.B un/vai III.B pielikumā.

4. Tipa apstiprinājums

4.1. Tipa apstiprinājuma saņemšanas iespējas

4.1.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums

Pēc transportlīdzekļa ražotāja ieskatiem drīkst izmantot šādas alternatīvas iespējas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma saņemšanai.

4.1.1.1. Transportlīdzekļa iekārtas apstiprinājums

Transportlīdzekļa iekārta var saņemt tipa apstiprinājumu tieši, ievērojot noteikumus, kas paredzēti šā pielikuma 6. pantā. Ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas šo iespēju, atsevišķa elektrisku/elektronisku sistēmu vai ESA testēšana nav vajadzīga.

4.1.1.2. Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana, testējot atsevišķus ESA

Transportlīdzekļa ražotājs drīkst iegūt apstiprinājumu transportlīdzeklim, pierādot apstiprinātājai iestādei, ka visas attiecīgās (skat. šā pielikuma 3.1.3. punktu) elektriskās/elektroniskās sistēmas vai visi attiecīgie ESA apstiprināti atsevišķi saskaņā ar šo direktīvu un ierīkoti, ievērojot visus nosacījumus tās pielikumos.

4.1.1.3. Ja ražotājs vēlas, viņš drīkst iegūt apstiprinājumu šīs direktīvas nozīmē, ja transportlīdzeklim nav tāda tipa iekārtu, kurām izdarāmi stabilitātes vai emisijas testi. Transportlīdzeklim nav sistēmu, kas noteiktas 3.1.3. punktā (stabilitāte), un nav dzirksteļaizdedzes iekārtas. Attiecībā uz šādiem apstiprinājumiem nav vajadzīga testēšana.

4.1.2. ESA tipa apstiprinājums

Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu var piešķirt attiecībā uz ESA, ar kuriem jāaprīko jebkurš transportlīdzekļa tips vai konkrēts transportlīdzekļa tips, vai konkrēti transportlīdzekļa tipi. Attiecībā uz ESA, kas saistīti ar tiešo transportlīdzekļu vadību, tipa apstiprinājumu parasti saņems sadarbībā ar transportlīdzekļa ražotāju.

4.2. Tipa apstiprinājuma piešķiršana

4.2.1. Transportlīdzeklis

4.2.1.1. Ja transportlīdzekļa prototips atbilst šīs direktīvas prasībām, EEK tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu un, attiecīgā gadījumā, 4. panta 4. punktu.

4.2.1.2. EEK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir iekļauts III.A pielikumā.

4.2.2. ESA

4.2.2.1. Ja ESA sistēmas(-u) prototips atbilst šīs direktīvas prasībām, EEK tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 3. punktu un, attiecīgā gadījumā, 4. panta 4. punktu.

4.2.2.2. EEK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir iekļauts III.B pielikumā.

4.2.3. Lai noformētu sertifikātus, kas minēti 4.2.1.2. vai 4.2.2.2. punktā, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas piešķir apstiprinājumu, drīkst izmantot ziņojumu, kurš sagatavots apstiprinātā vai atzītā laboratorijā, vai saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

4.3. Apstiprinājumu grozījumi

4.3.1. Ja tiek grozīts apstiprinājums, kas piešķirts saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

4.3.2. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozījums, papildinot to ar ESA vai to aizstājot.

4.3.2.1. Ja transportlīdzekļa ražotājs ieguvis apstiprinājumu transportlīdzekļa iekārtai un vēlas uzstādīt papildu vai aizstājošo elektrisko/elektronisko sistēmu vai ESA, kas jau ir saņēmis apstiprinājumu saskaņā ar šo direktīvu un ko ierīkos saskaņā ar visiem nosacījumiem tās pielikumos, transportlīdzekļa apstiprinājumā drīkst izdarīt grozījumus bez turpmākas testēšanas. Papildu vai aizstājošo elektrisko/elektronisko sistēmu vai ESA ražojumu atbilstības nolūkā uzskata par transportlīdzekļa daļu.

4.3.2.2. Ja papildu vai aizstājošā(-ās) daļa(-as) nav saņēmusi(-as) apstiprinājumu saskaņā ar šo direktīvu un ja testēšanu uzskata par vajadzīgu, visu transportlīdzekli uzskata par atbilstīgu, ja var pierādīt, ka jaunā(-ās) vai mainītā(-ās) daļa(-as) atbilst attiecīgajām 6. punkta prasībām, vai ja salīdzinošā testā var pierādīt, ka jaunā daļa negatīvi neietekmēs transportlīdzekļa tipa atbilstību.

4.3.2.3. Transportlīdzekļa apstiprinājumu neatzīst par nederīgu, ja transportlīdzekļa ražotājs papildina apstiprinātu transportlīdzekli ar standarta mājsaimniecības vai uzņēmējdarbības iekārtu, kas nav pārvietojama sakaru iekārta [3], kura atbilst Direktīvai 89/336/EEK un kura ierīkota saskaņā ar iekārtas un transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem, vai ja šādu standarta mājsaimniecības vai uzņēmējdarbības iekārtu apstiprinātam transportlīdzeklim aizstāj ar citu vai noņem. Tas neliedz transportlīdzekļu ražotājiem ierīkot sakaru iekārtas, ievērojot attiecīgas ierīkošanas pamatnostādnes, ko izstrādājis transportlīdzekļa ražotājs un/vai šādu sakaru iekārtu ražotājs(-i). Transportlīdzekļa ražotājs (pēc testēšanas iestādes pieprasījuma) sniedz pierādījumu, ka šādi raidītāji transportlīdzekļa darbību neietekmē negatīvi. Tā var būt izziņa, ka jaudas līmeņi un ierīkošana ir tāda, ka ar šo direktīvu noteiktie stabilitātes līmeņi nodrošina pietiekamu aizsardzību tikai pārraides ietekmē, t.i., izņemot pārraidīšanu vienlaicīgi ar testiem, kas noteikti 6. punktā. Šī direktīva neatļauj izmantot sakaru raidītāju, ja uz šādu iekārtu vai tās izmantošanu attiecas citas prasības. Transportlīdzekļa ražotājs drīkst atteikties ierīkot savā transportlīdzeklī standarta mājsaimniecības vai uzņēmējdarbības iekārtu, kas atbilst Direktīvas 89/336/EEK prasībām.

5. Marķēšana

5.1. Katram ESA, kas atbilst saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātam tipam, ir jābūt EEK tipa apstiprinājuma zīmei.

5.2. Šo zīmi veido taisnstūris, kas ietver burtu "e", kuram seko tās dalībvalsts pazīšanas numurs vai burti, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu:

1 | Vācija |

2 | Francija |

3 | Itālija |

4 | Nīderlande |

6 | Beļģija |

9 | Spānija |

11 | Apvienotā Karaliste |

13 | Luksemburga |

18 | Dānija |

21 | Portugāle |

23 | Grieķija |

IRL | Īrija. |

Zīmē pie taisnstūra ir jābūt četrciparu kārtas numuram (vajadzības gadījumā ar nullēm sākumā), še turpmāk – "pamata apstiprinājuma numurs", kurš ietverts tā tipa apstiprinājuma numura 4. daļā, kas redzams attiecīgajam ierīces tipam izdotajā EEK tipa apstiprinājuma sertifikātā (skat. III.B pielikumu), un pirms kura ir divi skaitļi, kas norāda kārtas numuru, kurš EEK detaļas tipa apstiprinājuma piešķiršanas dienā piešķirts Direktīvas 72/245/EEK visjaunākajam būtiskajam tehniskajam grozījumam. Šajā direktīvā kārtas numurs ir 02.

5.3. EEK tipa apstiprinājuma zīmi jāpiestiprina galvenajai ESA daļai (piem., elektroniskajam vadības blokam) tā, lai tā būtu skaidri salasāma un neizdzēšama.

5.4. EEK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs redzams 7. papildinājumā.

5.5. Marķēšana nav vajadzīga elektriskām/elektroniskām sistēmām, kas iekļautas ar šo direktīvu apstiprinātos transportlīdzekļa tipos.

5.6. Uz ESA esošajam marķējumam atbilstoši 5.3. punktam nevajag būt redzamam, ja ESA ir ierīkots transportlīdzeklī.

6. Specifikācijas

6.1. Vispārīga specifikācija

6.1.1. Transportlīdzeklis (un tā elektriskā(-ās)/elektroniskā(-ās) sistēma(-as) vai ESA) jāprojektē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šīs direktīvas prasībām.

6.2. Specifikācijas attiecībā uz platjoslas elektromagnētisko starojumu no transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzi.

6.2.1. Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada transportlīdzekļa tipa prototips, mēra, izmantojot metodi, kura aprakstīta IV pielikumā, no jebkura antenai noteiktā attāluma. Izvēli izdara transportlīdzekļa ražotājs.

6.2.2. Transportlīdzekļa platjoslas atskaites robežas

6.2.2.1. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta IV pielikumā, ievērojot 10,0 ± 0,2 m lielu atstarpi starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 34 dB mikrovolti/m (50 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 34 līdz 45 dB mikrovolti/m (50 līdz 180 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 1. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 45 dB mikrovolti/m (180 mikrovolti/m) nemainās.

6.2.2.2. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta IV pielikumā, ievērojot 3,0 ± 0,05 m lielu atstarpi starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 44 dB mikrovolti/m (160 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 44 līdz 55 dB mikrovolti/m (160 līdz 562 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 55 dB mikrovolti/m (562 mikrovolti/m) nemainās.

6.2.2.3. Attiecībā uz transportlīdzekļa tipa prototipu izmērītās vērtības, kas izteiktas dB mikrovoltos/m, (mikrovoltos/m), ir vismaz 2,0 dB (20 %) zem atskaites robežām.

6.3. Specifikācijas attiecībā uz šaurjoslas elektromagnētisko starojumu no transportlīdzekļiem.

6.3.1. Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada transportlīdzekļa tipa prototips, mēra, izmantojot metodi, kura aprakstīta V pielikumā, no jebkura antenai noteiktā attāluma. Izvēli izdara transportlīdzekļa ražotājs.

6.3.2. Transportlīdzekļa šaurjoslas atskaites robežas

6.3.2.1. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta V pielikumā, ievērojot 10,0 ± 0,2 m lielu atstarpi starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 24 dB mikrovolti/m (16 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 24 līdz 35 dB mikrovolti/m (15 līdz 56 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 35 dB mikrovolti/m (56 mikrovolti/m) nemainās.

6.3.2.2. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta V pielikumā, ievērojot 3,0 ± 0,05 m lielu atstarpi starp transportlīdzekli un antenu, starojuma atskaites robežas ir 34 dB mikrovolti/m (50 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā un 34 līdz 45 dB mikrovolti/m (50 līdz 180 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 45 dB mikrovolti/m (180 mikrovolti/m) nemainās.

6.3.2.3. Attiecībā uz transportlīdzekļa tipa prototipu izmērītās vērtības, kas izteiktas dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m), ir vismaz 2,0 dB (20 %) zem atskaites robežas.

6.3.2.4. Neatkarīgi no šā pielikuma 6.3.2.1., 6.3.2.2. un 6.3.2.3. punktā noteiktajām robežām, ja sākotnējā testēšanas posmā, kas aprakstīts V pielikuma 1.3. punktā, signāla stiprums, kuru mēra pie transportlīdzekļa raidošās radio antenas, ir mazāks par 20 dB mikrovoltiem (10 mikrovoltiem) 88 līdz 108 MHz frekvenču diapazonā, uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst šaurjoslas emisiju robežām, un turpmāka testēšana nav vajadzīga.

6.4. Specifikācijas attiecībā uz transportlīdzekļu stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā.

6.4.1. Testēšanas metode

Transportlīdzekļa tipa prototipa stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā testē ar metodi, kas aprakstīta VI pielikumā.

6.4.2. Transportlīdzekļa stabilitātes atskaites robežas

6.4.2.1. Ja testus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta VI pielikumā, lauka intensitātes atskaites līmenis ir 24 volti/m, rēķinot vidējo ģeometrisko vērtību, vairāk kā 90 % no 20 līdz 1000 MHz frekvenču joslas un 20 volti/m, rēķinot vidējo ģeometrisko vērtību, visai 20 līdz 1000 MHz frekvenču joslai.

6.4.2.2. Transportlīdzekļa tipa prototipu uzskata par atbilstīgu stabilitātes prasībām, ja to testu laikā, kas izdarīti saskaņā ar VI pielikumu, un, pakļaujot prototipu lauka intensitātei, kura izteikta voltos/m un kura par 25 % pārsniedz atskaites līmeni, transportlīdzekļa dzenošo riteņu ātrums nemainās neatbilstoši normai, darbība nepasliktinās tā, ka tas varētu apmulsināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, un vadītāja tiešā transportlīdzekļa vadība nepasliktinās tā, ka to varētu ievērot vadītājs vai cits ceļu satiksmes dalībnieks.

6.4.2.3. Vadītājs tieši vada transportlīdzekli, piemēram, ar stūrēšanas, bremzēšanas vai motora apgriezienu skaita vadības palīdzību.

6.5. Specifikācijas attiecībā uz ESA radītiem platjoslas elektromagnētiskiem traucējumiem.

6.5.1. Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada ESA tipa prototips, mēra ar metodi, kura aprakstīta VII pielikumā.

6.5.2. ESA platjoslas atskaites robežas

6.5.2.1. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta VII pielikumā, starojuma atskaites robežas ir 64 līdz 54 dB mikrovolti/m (1600 līdz 500 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) samazinoties frekvencēs virs 30 MHz, un 54 līdz 65 dB mikrovolti/m (500 līdz 1800 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 5. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 65 dB mikrovolti/m (1800 mikrovolti/m) nemainās.

6.5.2.2. Attiecībā uz ESA tipa prototipu izmērītās vērtības, kas izteiktas dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m), ir vismaz 2,0 dB (20 %) zem atskaites robežām.

6.6. Specifikācijas attiecībā uz ESA radītiem šaurjoslas elektromagnētiskiem traucējumiem.

6.6.1. Mērmetode

Elektromagnētisko starojumu, ko rada ESA tipa prototips, mēra ar metodi, kura aprakstīta VIII pielikumā.

6.6.2. ESA šaurjoslas atskaites robežas

6.6.2.1. Ja mērījumus izdara, izmantojot metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā, starojuma atskaites robežas ir 54 līdz 44 dB mikrovolti/m (500 līdz 160 mikrovolti/m) 30 līdz 75 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) samazinoties frekvencēs virs 30 MHz, un 44 līdz 55 dB mikrovolti/m (160 līdz 560 mikrovolti/m) 75 līdz 400 MHz frekvenču joslā, šai robežai logaritmiski (lineāri) pieaugot frekvencēs virs 75 MHz, kā norādīts šā pielikuma 6. papildinājumā. 400 līdz 1000 MHz frekvenču joslā robeža 55 dB mikrovolti/m (560 mikrovolti/m) nemainās.

6.6.2.2. Attiecībā uz ESA tipa prototipu izmērītā vērtība, kas izteikta dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m), ir vismaz 2,0 dB (20 %) zem atskaites robežām.

6.7. Specifikācijas attiecībā uz ESA stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā.

6.7.1. Testēšanas metode(-es)

ESA tipa prototipa stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā testē ar metodi(-ēm), kas aprakstīta(-as) IX pielikumā.

6.7.2. ESA stabilitātes atskaites robežas

6.7.2.1. Ja testus izdara, izmantojot metodes, kas aprakstītas IX pielikumā, stabilitātes testa atskaites robežas ir 48 volti/m 150 mm stripline testēšanas metodei, 12 volti/m 800 mm stripline testēšanas metodei, 60 volti/m TEM kameras testēšanas metodei, 48 mA strāvas kopuma inžekcijas (BCI) testēšanas metodei un 24 volti/m lauka starojuma testēšanas metodei.

6.7.2.2. Tādas lauka intensitātes vai tāda strāvas stipruma ietekmē, kas izteikti attiecīgās lineārās vienībās 25 % virs atskaites robežas, ESA tipa prototipam nav neviena darbības traucējuma, kas varētu pasliktināt transportlīdzekļa darbību tiktāl, ka tas varētu apmulsināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, vai kas varētu pasliktināt vadītāja tiešo tāda transportlīdzekļa vadību, kuram šāda sistēma uzstādīta, tā, ka to varētu ievērot vadītājs vai cits ceļu satiksmes dalībnieks.

7. Ražojumu atbilstība

7.1. Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

7.2. Ražojumu atbilstību attiecībā uz transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības elektromagnētisko savietojamību pārbauda, pamatojoties uz datiem, kas ietverti tipa apstiprinājuma sertifikātā (-os), kurš(-i) noteikts(-i) attiecīgi šīs direktīvas III.A un/vai III.B pielikumā.

7.3. Ja attiecīgo iestādi neapmierina ražotāja revīzijas procedūra, piemēro Direktīvas 70/156/EEK X pielikuma 2.4.2. un 2.4.3. punktu un turpmāk iekļauto 7.3.1. un 7.3.2. punktu.

7.3.1. Ja pārbauda sērijveidā ražota transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, ražojumu uzskata par atbilstīgu šīs direktīvas prasībām attiecībā uz izstarotajām platjoslas emisijām un izstarotajām šaurjoslas emisijām, ja izmērītie līmeņi vairāk kā par 2 dB nepārsniedz atskaites robežas, kas noteiktas (attiecīgi) 6.2.2.1., 6.2.2.2., 6.3.2.1. un 6.3.2.2. punktā.

7.3.2. Ja pārbauda sērijveidā ražota transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, ražojumu uzskata par atbilstīgu šīs direktīvas prasībām attiecībā uz stabilitāti elektromagnētiskajā starojumā, ja transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības darbība attiecībā uz transportlīdzekļa tiešo vadību nekādi nepasliktinās tiktāl, ka to varētu ievērot vadītājs vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kad transportlīdzeklis, detaļa vai atsevišķa tehniska vienība ir tādā stāvoklī, kas definēts VI pielikuma 4. punktā, un tiek pakļauta lauka intensitātei, kura izteikta voltos/m un kura ir līdz pat 80 % no atskaites robežām, kas noteiktas šā pielikuma 6.4.2.1. punktā.

8. Izņēmumi

8.1. Ja transportlīdzeklī vai elektriskā/elektroniskā sistēmā vai ESA neietilpst elektronisks oscilators ar darba frekvenci, kas lielāka par 9 kHz, transportlīdzekli vai elektrisko/elektronisko sistēmu, vai ESA uzskata par atbilstīgu I pielikuma 6.3.2. vai 6.6.2. punktam un V un VIII pielikumam.

8.2. Transportlīdzekļi, kam nav ar tiešo transportlīdzekļa vadību saistītu elektrisku/elektronisku sistēmu vai ESA, nav jātestē attiecībā uz stabilitāti, un tos uzskata par atbilstošiem šīs direktīvas I pielikuma 6.4. punktam un VI pielikumam.

8.3. ESA, kas nav saistīti ar tiešo transportlīdzekļa vadību, nav jātestē attiecībā uz stabilitāti, un tos uzskata par atbilstošiem šīs direktīvas I pielikuma 6.7. punktam un IX pielikumam.

8.4. Elektrostatiskā lādiņa izlāde

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar riepām, transportlīdzekļa virsbūvi/šasiju var uzskatīt par elektriski izolētu konstrukciju. Ievērojami elektrostatiski spēki saistībā ar transportlīdzekļa ārējo vidi parādās tikai tajā brīdī, kad kāds iekāpj transportlīdzeklī vai izkāpj no tā. Tā kā šajos brīžos transportlīdzeklis stāv, tipa apstiprinājuma tests attiecībā uz elektrostatiskā lādiņa izlādi netiek uzskatīts par vajadzīgu.

8.5. Pārejas režīma traucējumi vados

Tā kā parastā braukšanas režīmā nenotiek nekādi ārēji elektriski savienojumi ar transportlīdzekļiem, nerodas nekādi pārejas režīma traucējumi vados, kas saistīti ar ārējo vidi. Ražotājs atbild par to, lai tiktu panākts, ka ierīces spēj izturēt pārejas režīma traucējumus vados, kas atrodas transportlīdzeklī, piem., sadalot slodzi un sistēmu mijiedarbības dēļ. Tipa apstiprinājuma testu neuzskata par vajadzīgu attiecībā uz pārejas režīma traucējumiem vados.

[1] Ja ir.

[2] Ja ir.

[3] Piemēram, radiotelefons un pilsoniskais radio.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

Transportlīdzekļa platjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 10 m

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.2.2.1. punktu

--------------------------------------------------

2. papildinājums

Transportlīdzekļa platjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 3 m

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.2.2.2. punktu.

--------------------------------------------------

3. papildinājums

Transportlīdzekļa šaurjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 10 m

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.3.2.1. punktu.

--------------------------------------------------

4. papildinājums

Transportlīdzekļa šaurjoslas atskaites robežas

Attālums starp antenu un transportlīdzekli: 3 m

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.8.2.2. punktu.

--------------------------------------------------

5. papildinājums

Elektriskais/elektroniskais mezgls

Platjoslas atskaites robežas

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.5.2.1. punktu

--------------------------------------------------

6. papildinājums

Elektriskais/elektroniskais mezgls

Šaurjoslas atskaites robežas

+++++ TIFF +++++

Frekvence – megahercos – logaritmiskā

Skat. I pielikuma 6.6.2.1. punktu.

--------------------------------------------------

7. papildinājums

EEK tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

+++++ TIFF +++++

ESA ar iepriekš norādīto EEK tipa apstiprinājuma zīmi ir ierīce, kas apstiprināta Vācijā (e1) ar pamata apstiprinājuma numuru 0148. Pirmie divi cipari (02) norāda, ka ierīce atbilst prasībām Direktīvā 72/245/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

Izmantotie skaitļi ir tikai paraugs.

--------------------------------------------------

II.A PIELIKUMS

Informācijas dokuments Nr.… saskaņā ar I pielikumu Direktīvai 70/156/EEK [1], kas saistīta ar transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājumu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (72/245/EEK) ar jaunākiem grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 95/…/EK

+++++ TIFF +++++

0. Vispārīga informācija

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapzīmējums(-i):

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (b):

0.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta:

0.4. Transportlīdzekļa kategorija (c):

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese:

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

1. Transportlīdzekļa vispārīgās uzbūves raksturlielumi

1.1. Transportlīdzekļa prototipa fotoattēls(-i) un/vai rasējums(-i):

1.6. Motora atrašanās vieta un novietojums:

3. Motors (q)

3.1. Ražotājs:

3.1.1. Ražotāja motora kods:

(marķējums uz motora vai citi identifikācijas līdzekļi)

3.2.1.1. Darba princips: dzirksteļaizdedzes/kompresijaizdedzes, četrtaktu/divtaktu [2]

3.2.1.2. Cilindru skaits un novietojums:

3.2.1.8. Maksimālā motora jauda (t)… kW… min-1

3.2.4. Degvielas padeve

3.2.4.1. Ar karburatoru(-iem): jā/nē [3]

3.2.4.1.3. Uzstādīto skaits:

3.2.4.2. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijaizdedzes motoriem): jā/nē [4]

3.2.4.2.1. Sistēmas apraksts:

3.2.4.3. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/nē [5]

3.2.4.3.4. Sistēmas apraksts

3.2.5. Elektrosistēma

3.2.5.1. Nominālais spriegums:… V, pozitīvais/negatīvais iezemējums [6]

3.2.5.2. Ģenerators

3.2.5.2.1. Tips

3.2.5.2.2. Nominālā jauda:… VA

3.2.6. Aizdedze

3.2.6.2. Tips(-i):

3.2.6.3. Darbības princips:

3.3. Elektromotors

3.3.1. Tips (tinumi, ierosme):

3.3.1.1. Maksimālā jauda stundā:… kW

4. Transmisija (v)

4.2. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u.c.)

4.2.1. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

6. Balstiekārta

6.2.2. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

7. Stūres mehānisms

7.2.2.1. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

7.2.6. Šīs stūrēšanas ierīces regulēšanas, ja tāda ir, diapazons un veids:

8. Bremzes

8.5. Transportlīdzekļiem ar pretbloķēšanas sistēmām – sistēmas darbības apraksts (ieskaitot visas elektroniskās detaļas), elektriskā blokshēma, hidropievada vai pneimopievada shēma:

9. Virsbūve

9.1. Virsbūves tips:

9.5. Priekšējais stikls un pārējie logi:

9.5.2.3. Stikla pacēlāja elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

9.6. Priekšējā stikla tīrītājs(-i):

9.6.1. Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi):

9.8. Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces:

9.8.1. Sīks tehnisks apraksts (tostarp fotoattēli vai rasējumi):

9.9. Atpakaļskata spoguļi (katra spoguļa stāvoklis):

9.9.6. Regulēšanas sistēmas elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

9.10.3. Sēdekļi:

9.10.3.4. Raksturlielumi: apraksts un rasējumi:

9.10.3.4.2. regulēšanas sistēma;

9.10.3.4.3. pārvietošanas un bloķēšanas sistēmas.

9.12. Drošības jostas un/vai citas ierobežotājsistēmas:

9.12.3. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

9.18. Radiotraucējumu novēršana

9.18.1. Motora nodalījumu un tam tuvāko pasažieru salona daļu veidojošās virsbūves daļas formas un materiālu apraksts un rasējumi/fotoattēli:

9.18.2. Motora nodalījumā ievietoto metāla sastāvdaļu (piem., sildīšanas ierīču, rezerves riteņa, gaisa filtra, stūres mehānisma u.c.) novietojuma rasējumi vai fotoattēli:

9.18.3. Radiotraucējumu kontroles ierīču saraksts un rasējums:

9.18.4. Ziņas par līdzstrāvas pretestību nominālvērtību un – rezistīvu aizdedzes kabeļu gadījumā – par to nominālo pretestību uz vienu metru.

10. Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces

10.5. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir), kas nav spuldzes, īss apraksts:

12. Dažādas ierīces

12.2. Ierīces, lai novērstu transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu

12.2.3. Elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) īss apraksts:

[1] Informācijas dokumentā izmantoto punktu numuri un izmantotās zemsvītras piezīmes atbilst tām, kas izklāstītas Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā. Punkti, kas neattiecas uz šo direktīvu, ir izlaisti.

[2] Lieko svītrot.

[3] Lieko svītrot.

[4] Lieko svītrot.

[5] Lieko svītrot.

[6] Lieko svītrot.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

Tipa prototipam izvēlētā transportlīdzekļa apraksts

Virsbūves veids:

Ar stūri kreisajā vai labajā pusē:

Garenbāze:

Sastāvdaļu izvēle:

--------------------------------------------------

2. papildinājums

Attiecīgs(-i) testa ziņojums(-i), ko iesniedz ražotājs vai apstiprinātas/atzītas laboratorijas, lai noformētu tipa apstiprinājuma sertifikātu.

--------------------------------------------------

IIB PIELIKUMS

Informācijas dokuments Nr.… par elektriskā/elektroniskā mezgla EEK tipa apstiprināšanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (72/245/EEK) ar jaunākiem grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 95/…/EK

+++++ TIFF +++++

0. Vispārīga informācija

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapzīmējums(-i):

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7. Detaļas un atsevišķas tehniskas vienības gadījumā – EEK apstiprinājuma zīmes piestiprināšanas vieta un veids:

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

1. Šo ESA apstiprina kā detaļu/atsevišķu tehnisku vienību [1]

2. Izmantošanas ierobežojumi un uzstādīšanas nosacījumi:

[1] Lieko svītrot.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

Tipa prototipam izvēlētā ESA apraksts:

--------------------------------------------------

2. papildinājums

Attiecīgs(-i) testa ziņojums(-i), ko iesniedz ražotājs vai apstiprinātas/atzītas laboratorijas, lai noformētu tipa apstiprinājuma sertifikātu.

--------------------------------------------------

III.A PIELIKUMS

PARAUGS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA sertifikāts

+++++ TIFF +++++

Paziņojums par:

- tipa apstiprinājumu [1]

- tipa apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu [2]

- tipa apstiprinājuma atteikumu [3]

- tipa apstiprinājuma anulēšanu [4]

transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības [5] tipam, ņemot vērā Direktīvu…/…/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu…/…/EK.

Tipa apstiprinājuma numurs:

Attiecinājuma pamatojums:

I IEDAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapzīmējums(-i):

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums atrodas uz transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības [6], [7]:

0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:

0.4. Transportlīdzekļa kategorija [8]:

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7. Detaļas un atsevišķas tehniskas vienības gadījumā – EEK apstiprinājuma zīmes piestiprināšanas vieta un veids:

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-s):

II IEDAĻA

1. Papildu informācija (ja tāda vajadzīga): Skat. papildinājumu

2. Par testu izdarīšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3. Testa ziņojuma sagatavošanas datums:

4. Testa ziņojuma numurs:

5. Piezīmes (ja tādas ir): Skat. papildinājumu

6. Vieta:

7. Datums:

8. Paraksts:

9. Pievienots tās informācijas paketes satura rādītājs, ko iesniedz apstiprinātājai iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

[1] Lieko svītrot.

[2] Lieko svītrot.

[3] Lieko svītrot.

[4] Lieko svītrot.

[5] Lieko svītrot.

[6] Lieko svītrot.

[7] Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur zīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis tipa apstiprinājuma sertifikāts, tad šādas zīmes dokumentācijā aizstāj ar simbolu "?" (piem., ABC??123??).

[8] Kas definēta Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A iedaļā.

--------------------------------------------------

Papildinājums transportlīdzekļa EEK

tipa apstiprinājumam, ņemot vērā Direktīvu 72/245/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/…/EK

1. Papildu informācija

1.1. Īpašas ierīces, uz ko attiecas šīs Direktīvas IV pielikums (ja tādas ir): (piem.,…)

1.2. Elektrosistēmas nominālais spriegums:… V. pozitīvais/negatīvais iezemējums

1.3. Virsbūves tips:

1.4. Testētajā(-os) transportlīdzeklī(-os) ierīkoto elektronisko sistēmu saraksts, kurā iekļauti arī informācijas dokumentā neminētie punkti (skat. II pielikuma 1. papildinājumu):

1.5. Apstiprinātā/atzītā laboratorija (šajā direktīvā), kas atbild par testu veikšanu:

5. Piezīmes:

(piem., derīgs transportlīdzekļiem ar stūri gan kreisajā, gan labajā pusē).

--------------------------------------------------

III.B PIELIKUMS

PARAUGS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA sertifikāts

+++++ TIFF +++++

Paziņojums par:

- tipa apstiprinājumu [1],

- tipa apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu [2],

- tipa apstiprinājuma atteikumu [3],

- tipa apstiprinājuma anulēšanu [4]

transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības [5] tipam, ņemot vērā Direktīvu…/…/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu…/…/EK.

Tipa apstiprinājuma numurs:

Attiecinājuma pamatojums:

I IEDAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2. Tips un vispārīgs(-i) komercapzīmējums(-i):

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums atrodas uz transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības [6], [7]:

0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta:

0.4. Transportlīdzekļa kategorija [8]:

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese:

0.7. Detaļas un atsevišķas tehniskas vienības gadījumā – EEK apstiprinājuma zīmes piestiprināšanas vieta un veids:

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-s):

II IEDAĻA

1. Papildu informācija (ja tāda vajadzīga): skat. papildinājumu

2. Par testu izdarīšanu atbildīgais tehniskais dienests:

3. Testa ziņojuma sagatavošanas datums:

4. Testa ziņojuma numurs:

5. Piezīmes (ja tādas ir): skat. papildinājumu

6. Vieta:

7. Datums:

8. Paraksts:

9. Pievienots tās informācijas paketes satura rādītājs, ko iesniedz apstiprinātājai iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

[1] Lieko svītrot.

[2] Lieko svītrot.

[3] Lieko svītrot.

[4] Lieko svītrot.

[5] Lieko svītrot.

[6] Lieko svītrot.

[7] Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur zīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, detaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis tipa apstiprinājuma sertifikāts, tad šādas zīmes dokumentācijā aizstāj ar simbolu "?" (piem., ABC??123??).

[8] Kas definēta Direktīvas 70/156/EEK II pielikuma A iedaļā.

--------------------------------------------------

Papildinājums EEK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr…

attiecībā uz elektriska/elektroniska mezgla tipa apstiprināšanu, ņemot vērā Direktīvu 72/245/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/…/EK

1. Papildu informācija:

1.1. Elektrosistēmas nominālais spriegums:

1.2. Šis ESA der jebkuram transportlīdzekļa tipam, ievērojot šādus ierobežojumus:

1.2.1. Ierīkošanas nosacījumi, ja tādi ir:

1.3. Šis ESA der tikai šāda tipa transportlīdzekļiem:

1.3.1. Ierīkošanas nosacījumi, ja tādi ir:

1.4. īpaša(-as) izmantotā(-ās) testēšanas metode(-es) un frekvenču diapazoni, kuros veikti testi, lai noteiktu stabilitāti, bija: (lūdzu precīzi norādīt izmatoto metodi no IX pielikuma)

1.5. Apstiprinātā/atzītā laboratorija (šajā direktīvā), kas atbild par testa veikšanu:

5. Piezīmes:

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU IZSTAROTO PLATJOSLAS ELEKTROMAGNĒTISKO EMISIJU MĒRMETODE

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto testēšanas metodi piemēro tikai transportlīdzekļiem.

1.2. Mēraparāts

Mēraparatūrai jāatbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93).

Šajā pielikumā minēto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai izmanto kvazimaksimuma detektoru vai, ja izmanto maksimuma detektoru, izmanto attiecīgu korekcijas koeficientu atkarībā no dzirksteļimpulsa ātruma.

1.3. Testēšanas metode

Šis tests paredzēts dzirksteļaizdedzes sistēmu radīto platjoslas emisiju mērīšanai.

Standartantenu var novietot divos alternatīvos attālumos: 10 vai 3 m no transportlīdzekļa. Abos gadījumos ievēro šā pielikuma 3. punkta prasības.

2. Rezultātu izteikšana

Mērījumu rezultātus 120 kHz frekvenču joslas platumā izsaka dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m). Ja mēraparāta faktiskais frekvenču joslas platums B (kas izteikts kHz) atšķiras no 120 kHz, rādījumus, kuri fiksēti mikrovoltos/m, pārvērš 120 kHz frekvenču joslas platumā, reizinot ar koeficientu 120/B.

3. Mērīšanas vieta

3.1. Testēšanas vieta ir līdzena, tukša platība bez elektromagnētisko starojumu atstarojošām virsmām tāda apļa vidū, kam minimālais rādiuss ir 30 m un kam centrs atrodas viduspunktā starp transportlīdzekli un antenu (skat. šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu).

3.2. Mērinstrumentu komplekts, testēšanas kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērinstrumentu komplekts, drīkst atrasties testēšanas vietā tikai atļautajā rajonā, kas redzams šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā.

Testēšanas platībā drīkst novietot citu mērīšanas antenu, ievērojot minimālo 10 m attālumu gan līdz uztverošajai antenai, gan līdz testējamam transportlīdzeklim, ja var pierādīt, ka tas neietekmēs testa rezultātus.

3.3. Drīkst izmantot slēgtu testa objektu, ja var pierādīt atbilstību starp slēgtu testa objektu un āra laukumu. Slēgtā testa objektā nav jāievēro citas prasības attiecībā uz šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamajiem izmēriem, kā tikai prasības attiecībā uz attālumu starp antenu un transportlīdzekli un antenas augstumu. Nav arī jāpārbauda tas, vai pastāv fona emisijas pirms vai pēc testa kā norādīts šā pielikuma 3.4. punktā.

3.4. Fons

Lai pārliecinātos, ka nav pietiekami spēcīga ārēja trokšņa vai signāla, kas mērīšanu varētu būtiski iespaidot, pirms un pēc galvenā testa izdara mērījumus. Ja transportlīdzeklis atrodas mērīšanas vietā, kad izdara fona mērījumus, jānodrošina tas, lai jebkura emisija no transportlīdzekļa jūtami neietekmē fona mērījumus, piemēram, izvedot transportlīdzekli no testa platības, izņemot aizdedzes atslēgu vai atvienojot akumulatoru. Abos mērījumos ārējs troksnis vai signāls ir vismaz 10 dB zem traucējumu robežām, kas minētas I pielikuma (attiecīgi) 6.2.2.1. vai 6.2.2.2. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4. Transportlīdzekļa stāvoklis testu laikā

4.1. Motors

Motors darbojas normālā darba temperatūrā un transmisija ir neitrālā režīmā. Ja praktisku apsvērumu dēļ to nevar panākt, drīkst veikt alternatīvus pasākumus, par kuriem ražotājs un testēšanas iestādes savstarpēji vienojas. Rūpīgi seko, lai ātruma iestatīšanas mehānisms neietekmē elektromagnētiskos starojumus. Katrā mērījumā motoru darbina šādi:

Motora tips | Mērmetode |

Kvazimaksimums | Maksimums |

Dzirksteļaizdedze | Motora apgriezienu skaits | Motora apgriezienu skaits |

Viens cilindrs | 2500 apgr./min ± 10% | 2500 apgr./min ± 10% |

Vairāki cilindri | 1500 apgr./min ± 10% | 1500 apgr./min ± 10% |

4.2. Transportlīdzekļa testēšanu neizdara lietus vai citu nokrišņu laikā vai ja nav pagājušas 10 minūtes pēc šādu nokrišņu beigšanās.

5. Antenas tips, novietojums un virziens

5.1. Antenas tips

Drīkst izmantot jebkuru antenu, ja to var normalizēt kā standartantenu. Lai antenu kalibrētu, drīkst izmantot metodi, kas aprakstīta CISPR publikācijā Nr. 12, 3. izdevums, A papildinājums.

5.2. Mērījuma augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. 10 m tests

Antenas fāzes centrs ir 3,00 ± 0,05 m virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.1.2. 3 m tests

Antenas fāzes centrs ir 1,80 ± 0,05 m virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.1.3. Neviena antenas uztverošo elementu daļa nav tuvāk par 0,25 m plaknei, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. 10 m tests

Horizontālais attālums no antenas gala vai cita attiecīga antenas punkta, ko nosaka tās normalizācijas procedūras laikā, kura aprakstīta šā pielikuma 5.1. punktā, līdz transportlīdzekļa virsbūves ārējai virsmai ir 10,0 ± 0,2 m.

5.2.2.2. 3 m tests

Horizontālais attālums no antenas gala vai cita attiecīga antenas punkta, ko nosaka tās normalizācijas procedūras laikā, kura aprakstīta šā pielikuma 5.1. punktā, līdz transportlīdzekļa virsbūves ārējai virsmai ir 3,00 ± 0,05 m.

5.2.2.3. Ja testu izdara objektā, kas ir slēgts augstfrekvences elektromagnētiskās ekranēšanas nolūkā, antenas uztverošie elementi nav tuvāk par 1,0 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no slēgtā objekta sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst būt absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas atrašanās vieta attiecībā pret transportlīdzekli

Antenu novieto transportlīdzeklim vispirms kreisajā un pēc tam labajā pusē paralēli transportlīdzekļa gareniskajai simetrijas plaknei un vienā līnijā ar motora viduspunktu (skat. šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu).

5.4. Antenas novietojums

Katrā mērīšanas punktā rādījumus fiksē gan ar antenu horizontālā, gan vertikālā polarizācijā (skat. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

5.5. Rādījumi

Lielāko no četriem rādījumiem, kas fiksēti saskaņā ar 5.3. un 5.4. punktu katrā izlases frekvencē, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.

6. Frekvences

6.1. Mērījumi

Mērījumus izdara visā 30 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā. Lai apstiprinātu, ka transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām, testēšanas iestāde veic testus līdz pat 13 frekvencēs šajā diapazonā, piem., 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750, 900 MHz. Ja testā tiek pārsniegta robeža, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis transportlīdzekļa un nevis fona starojuma dēļ.

6.1.1. Robežas piemēro visam frekvenču diapazonam 30 līdz 1000 MHz.

6.1.2. Mērījumus var izdarīt ar kvazimaksimuma vai maksimuma detektoriem. I pielikuma 6.2. un 6.5. punktā norādītās robežas noteiktas kvazimaksimumam. Ja izmanto maksimumu, pieskaita 38 dB attiecībā uz 1 MHz frekvenču joslas platumu vai atņem 22 dB attiecībā uz 1 kHz frekvenču joslas platumu.

6.2. Pielaides

Izlases frekvence (MHz) | Pielaide (MHz) |

45, 65, 90, 120, 150, 190 un 230 | ± 5 |

280, 380, 450, 600, 750 un 900 | ± 20 |

Pielaides piemēro norādītajām frekvencēm un tās ir paredzētas, lai izvairītos no traucējumiem, ko mērīšanas laikā rada transmisijas, kuras notiek nominālajās izlases frekvencēs vai to tuvumā.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Līdzena, tukša platība bez elektromagnētisko starojumu atstarojošām virsmām

--------------------------------------------------

1. papildinājums

2. attēls

ANTENAS NOVIETOJUMS ATTIECĪBA PRET TRANSPORTLĪDZEKLI

+++++ TIFF +++++

Dipola antena, kas novietota starojuma vertikālo komponentu mērīšanai

+++++ TIFF +++++

Dipola antena, kas novietota starojuma horizontālo komponentu mērīšanai

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU IZSTAROTO ŠAURJOSLAS ELEKTROMAGNĒTISKO EMISIJU MĒRMETODE

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto testēšanas metodi piemēro tikai transportlīdzekļiem.

1.2. Mēraparatūra

Mēraparatūra atbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93).

Šajā pielikumā minētā izstaroto šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai izmanto standarta detektoru vai maksimuma detektoru.

1.3. Testa metode

1.3.1. Šis tests paredzēts tādu šaurjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai, ko varētu radīt sistēma ar mikroprocesoru vai cits šaurjoslas starojuma avots.

1.3.2. Vispirms pie transportlīdzekļa raidošās antenas ar aprīkojumu, kā noteikts 1.2. punktā, izmēra emisiju līmeņus FM frekvenču joslā (88 līdz 108 MHz). Ja I pielikuma 6.3.2.4. punktā noteiktais līmenis nav pārsniegts, transportlīdzekli uzskata par atbilstošu šā pielikuma prasībām attiecībā uz minēto frekvenču joslu un pilno testu neizdara.

1.3.3. Ja izmanto pilno testa metodi, antenu var novietot divos alternatīvos attālumos: 10 vai 3 m no transportlīdzekļa. Abos gadījumos ievēro šā pielikuma 3. punkta prasības.

2. Rezultātu izteikšana

Mērījumu rezultātus izsaka dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m).

3. Mērīšanas vieta

3.1. Testēšanas vieta atrodas līdzenā, tukšā platībā bez elektromagnētisko starojumu atstarojošām virsmām tāda apļa vidū, kam minimālais rādiuss ir 30 m un kam centrs atrodas viduspunktā starp transportlīdzekli un antenu (skat. IV pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu).

3.2. Mērinstrumentu komplekts, testa kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērinstrumentu komplekts, drīkst atrasties testēšanas vietā tikai atļautajā rajonā, kas norādīts IV pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā.

Testēšanas platībā drīkst novietot citu mērīšanas antenu, ievērojot minimālo 10 m attālumu gan līdz uztverošajai antenai, gan līdz testējamam transportlīdzeklim/atsevišķajai tehniskajai vienībai, ja var pierādīt, ka tas neietekmēs testa rezultātus.

3.3. Drīkst izmantot slēgtu testa objektu, ja var pierādīt atbilstību starp slēgtu testa objektu un āra laukumu. Slēgtā testa objektā nav jāievēro citas prasības attiecībā uz IV pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamajiem izmēriem, kā tikai prasības attiecībā uz attālumu starp antenu un transportlīdzekli un antenas augstumu. Nav arī jāpārbauda tas, vai pastāv fona emisijas pirms vai pēc testa, kā norādīts šā pielikuma 3.4. punktā.

3.4. Fons

Lai pārliecinātos, ka nav pietiekami spēcīga ārēja trokšņa vai signāla, kas varētu būtiski iespaidot mērījumu, pirms un pēc galvenā testa izdara fona mērījumus. Jānodrošina tas, lai jebkura emisija no transportlīdzekļa jūtami neietekmētu fona mērījumus, piemēram, izvedot transportlīdzekli no testēšanas platības, izņemot aizdedzes atslēgu vai atvienojot akumulatoru(-us). Abos mērījumos ārējs troksnis vai signāls ir vismaz 10 dB zem traucējumu robežām, kas minētas I pielikuma (attiecīgi) 6.3.2.1. vai 6.3.2.2. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4. Transportlīdzekļa stāvoklis testu laikā

4.1. Visas transportlīdzekļa elektroniskās sistēmas darbojas normālā darba režīmā, transportlīdzeklim stāvot.

4.2. Aizdedze ir ieslēgta. Motors nedarbojas.

4.3. Transportlīdzekļa mērījumus neizdara lietus vai citu nokrišņu laikā vai ja nav pagājušas 10 minūtes pēc šādu nokrišņu beigšanās.

5. Antenas tips, novietojums un virziens

5.1. Antenas tips

Drīkst izmantot jebkuru antenu, ja to var normalizēt kā standartantenu. Lai antenu kalibrētu, drīkst izmantot metodi, kas aprakstīta CISPR publikācijā Nr. 12, 3. izdevums, A papildinājums.

5.2. Mērījuma augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. 10 m tests

Antenas fāzes centrs ir 3,00 ± 0,05 m virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.1.2. 3 m tests

Antenas fāzes centrs ir 1,80 ± 0,05 m virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.1.3. Neviena antenas uztverošo elementu daļa nav tuvāk par 0,25 m no plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. 10 m tests

Horizontālais attālums no antenas gala vai cita attiecīga antenas punkta, ko nosaka normalizācijas procedūras laikā, kura aprakstīta šā pielikuma 5.1. punktā, līdz transportlīdzekļa virsbūves ārējai virsmai ir 10,0 ± 0,2 m.

5.2.2.2. 3 m tests

Horizontālais attālums no antenas gala vai cita attiecīga antenas punkta, ko nosaka normalizācijas procedūras laikā, kura aprakstīta šā pielikuma 5.1. punktā, līdz transportlīdzekļa virsbūves ārējai virsmai ir 3,00 ± 0,05 m.

5.2.2.3. Ja testu izdara objektā, kas ir slēgts augstfrekvences elektromagnētiskās ekranēšanas nolūkā, antenas uztverošie elementi nav tuvāk par 1,0 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no slēgtā objekta sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst būt absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas atrašanās vieta attiecībā pret transportlīdzekli

Antenu novieto transportlīdzeklim vispirms kreisajā un pēc tam labajā pusē paralēli transportlīdzekļa gareniskajai simetrijas plaknei un vienā līnijā ar motora viduspunktu (skat. IV pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

5.4. Antenas novietojums

Katrā mērīšanas punktā rādījumus fiksē gan ar antenu horizontālā, gan vertikālā polarizācijā (skat. IV pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

5.5. Rādījumi

Lielāko no četriem rādījumiem, kas fiksēti saskaņā ar 5.3. un 5.4. punktu katrā izlases frekvencē, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.

6. Frekvences

6.1. Mērījumi

Mērījumus izdara visā 30 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā. Šo diapazonu sadala 13 joslās. Katrā joslā drīkst testēt vienu izlases frekvenci, lai pierādītu, ka noteiktās robežas ir ievērotas. Lai apstiprinātu, ka transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām, testēšanas iestāde testus izdara vienā šādā punktā katrā no 13 šādām frekvenču joslām:

30 līdz 50, 50 līdz 75, 75 līdz 100, 100 līdz 130, 130 līdz 165, 165 līdz 200, 200 līdz 250, 250 līdz 320, 320 līdz 400, 400 līdz 520, 520 līdz 660, 660 līdz 820, 820 līdz 1000 MHz.

Ja testā robeža tiek pārsniegta, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis transportlīdzekļa un nevis fona starojuma dēļ.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

TESTĒŠANAS METODE, LAI NOTEIKTU TRANSPORTLĪDZEKĻA STABILITĀTI ELEKTROMAGNĒTISKAJĀ STAROJUMĀ

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi piemēro tikai transportlīdzekļiem.

1.2. Testa metode

Šis tests paredzēts, lai pierādītu tiešās transportlīdzekļa vadības nepasliktināšanos. Transportlīdzekli pakļauj elektromagnētiskiem laukiem, kā aprakstīts šajā pielikumā. Transportlīdzekli testu laikā uzrauga.

2. Rezultātu izteikšana

Šajā pielikumā aprakstītajā testā lauku intensitātes izsaka voltos/m.

3. Mērīšanas vieta

Testa objekts var radīt lauka intensitātes frekvenču diapazonos, kas noteikti šajā pielikumā. Tests objekts atbilst (valsts) tiesiskajām prasībām attiecībā uz elektromagnētisko signālu emisiju.

Rūpīgi seko, lai izstarotie lauki neietekmē vadības un novērošanas iekārtas tā, ka testus atzīst par nederīgiem.

4. Transportlīdzekļa stāvoklis testu laikā

4.1. Transportlīdzeklis ir bez kravas, izņemot vajadzīgo testa aprīkojumu.

4.1.1. Motors parastā režīmā griež dzenošos riteņus, saglabājot vienmērīgu ātrumu 50 km/h, ja ražotājs tehnisku iemeslu dēļ neizvēlas citu ātrumu. Transportlīdzeklis atrodas uz pienācīgi noslogota dinamometra vai arī, ievērojot minimālu klīrensu, tā asis ir uzliktas uz izolētiem balstiem, ja dinamometrs nav pieejams. Attiecīgā gadījumā drīkst atvienot transmisijas vārpstas (piem., smagkravas automobiļiem).

4.1.2. Galvenajos lukturos deg tuvās gaismas.

4.1.3. Darbojas kreisais vai labais virzienrādītājs.

4.1.4. Visas citas sistēmas, kas ietekmē vadītāja transportlīdzekļa vadību, ir ieslēgtas atbilstoši normālam transportlīdzekļa darba režīmam.

4.1.5. Transportlīdzeklim nav elektriska savienojuma ar testēšanas platību un transportlīdzeklim nav savienojumu ne ar vienu iekārtu, izņemot 4.1.1. vai 4.2. punktā noteiktās. Riepu saskari ar testēšanas platību neuzskata par elektrisku savienojumu.

4.2. Ja transportlīdzeklim ir elektriskas/elektroniskas sistēmas, kas ir vienota tiešās transportlīdzekļa vadības daļa un kas nedarbosies apstākļos, kuri aprakstīti 4.1. punktā, ražotājs drīkst sniegt ziņojumu vai papildu pierādījumu testēšanas iestādei par to, ka transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas atbilst šīs direktīvas prasībām. Šādu pierādījumu iekļauj tipa apstiprinājuma dokumentācijā.

4.3. Novērojot transportlīdzekli, izmanto tikai tādas ierīces, kas nerada traucējumus. Lai konstatētu, vai šā pielikuma prasības tiek ievērotas, transportlīdzekļa ārpusi un pasažieru salonu novēro (piem., ar video kameru(-ām)).

4.4. Parasti transportlīdzeklis atrodas ar priekšu pret fiksētu antenu. Taču, ja elektroniskās vadības bloki un saistītā instalācija pārsvarā ir transportlīdzekļa aizmugurē, parasti testu izdara transportlīdzeklim ar aizmuguri pret antenu. Garam transportlīdzeklim (t.i. izņemot automašīnas un mikroautobusus), kam elektroniskās vadības bloki un saistītā instalācijas pārsvarā ir transportlīdzekļa vidusdaļā, atskaites punktu (skat. šā pielikuma 5.4. punktu) drīkst noteikt, vai nu vadoties pēc transportlīdzekļa labās puses virsmas, vai kreisās puses virsmas. Šis atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa garuma viduspunktā vai kādā punktā tajā transportlīdzekļa pusē, ko sadarbībā ar kompetento iestādi izvēlējies ražotājs, apsverot elektronisko sistēmu sadalījumu un jebkuras instalācijas novietojumu.

Šādu testēšanu drīkst izdarīt tikai tad, ja to ļauj kameras fiziskā konstrukcija. Antenas atrašanās vieta jānorāda testa ziņojumā.

5. Lauku radošās ierīces tips, novietojums un virziens

5.1. Lauku radošās ierīces tips

5.1.1. Lauku radošās ierīces tipu(-us) izvēlas tādu(-us), lai attiecīgajās frekvencēs atskaites punktā nodrošinātu izvēlēto lauka intensitāti (skat. šā pielikuma 5.4. punktu).

5.1.2. Lauku radošā(-ās) ierīce(-es) var būt antena(-as) vai pārraides līniju sistēma (TLS).

5.1.3. Jebkuras lauku radošās ierīces uzbūve un virziens ir tāds, ka radītais lauks ir polarizēts:

no 20 līdz 1000 MHz horizontāli vai vertikāli

5.2. Mērījuma augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. Jebkuras antenas fāzes centrs nav mazāk par 1,5 m virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, vai ne mazāk par 2,0 m virs tās plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, ja transportlīdzekļa jumts ir augstāks par 3 m.

5.2.1.2. Neviena antenas izstarojošo elementu daļa nav tuvāk par 0,25 m no plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. Lai apstākļus varētu labāk tuvināt ekspluatācijas apstākļiem, lauku radošo ierīci novieto cik vien iespējams tālu no transportlīdzekļa. Šis attālums parasti ir no 1 līdz 5 m.

5.2.2.2. Ja testu izdara slēgtā objektā, lauku radošās ierīces izstarojošie elementi nav tuvāk par 1,0 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no slēgtā objekta sienas. Starp raidošo antenu un testējamo transportlīdzekli nav absorbējoša materiāla.

5.3. Antenas atrašanās vieta attiecībā pret transportlīdzekli

5.3.1. Lauku radošās ierīces izstarojošie elementi nav tuvāk par 0,5 m no transportlīdzekļa ārējās virsmas.

5.3.2. Lauku radošā ierīce ir novietota uz transportlīdzekļa viduslīnijas (gareniskās simetrijas plaknē).

5.3.3. Neviena TLS daļa, izņemot plakni, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, nav tuvāk par 0,5 m no jebkuras transportlīdzekļa daļas.

5.3.4. Jebkura lauku radošā ierīce, kas novietota virs transportlīdzekļa, no centra uz abām pusēm plešas pāri vismaz 75 % transportlīdzekļa garuma.

5.4. Atskaites punkts

5.4.1. Šajā pielikumā atskaites punkts ir punkts, kurā nosaka lauka intensitāti un kuru definē šādi:

5.4.1.1. vismaz 2 m horizontāli no antenas fāzes centra vai vismaz 1 m vertikāli no izstarojošajiem TLS elementiem,

5.4.1.2. uz transportlīdzekļa viduslīnijas (gareniskās simetrijas plaknē),

5.4.1.3. 1,0 ± 0,05 m augstumā virs plaknes, uz kuras atrodas transportlīdzeklis, vai 2,0 ± 0,05 m augstumā, ja minimālais jumta augstums visiem transportlīdzekļiem paraugu klāstā pārsniedz 3,0 m,

5.4.1.4. vai

1,0 ± 0,2 m transportlīdzekļa iekšpusē, mērot no transportlīdzekļa priekšējā stikla un pārsega (līniju) krustošanās punkta (šā pielikuma 1. papildinājumā norādītais punkts C), vai 0,2 ± 0,2 m no transportlīdzekļa priekšējās ass viduslīnijas, mērot no transportlīdzekļa vidus (šā pielikuma 2. papildinājumā norādītais punkts D),

atkarībā no tā, kurš atskaites punkts ir tuvāk antenai.

5.5. Ja nolemj apstarot transportlīdzekļa aizmuguri, atskaites punktu nosaka saskaņā ar 5.4. punktu. Transportlīdzekli tad novieto ar aizmuguri pret antenu tā, it kā tas būtu horizontāli pagriezts par 180° ap savu viduspunktu, t.i. tā, lai attālums no antenas līdz transportlīdzekļa ārējās virsbūves tuvākajai daļai nemainītos. Tas ir redzams šā pielikuma 3. papildinājumā.

6. Testa prasības

6.1. Frekvenču diapazons, aiztures laiki, polarizācija

Transportlīdzekli pakļauj elektromagnētiskajam starojumam 20 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā.

6.1.1. Lai apstiprinātu, ka transportlīdzeklis atbilst šā pielikuma prasībām, transportlīdzekli testē līdz pat 14 izlases frekvencēs šajā diapazonā, piem.:

27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750 un 900 MHz.

Ņem vērā testējamo ierīču reakcijas laiku un aiztures laiks ir pietiekams, lai testējamās ierīces normālos apstākļos varētu reaģēt. Jebkurā gadījumā tas nav mazāks par divām sekundēm.

6.1.2. Katrā frekvencē izmanto tikai vienu polarizācijas veidu – skat. 5.1.3. punktu.

6.1.3. Visi pārējie testa parametri ir noteikti šajā pielikumā.

6.1.4. Ja transportlīdzeklis neiztur 6.1.1. punktā definēto testu, jāpārliecinās, ka transportlīdzeklis nav izturējis attiecīgos testa apstākļus, nevis ka tas noticis nekontrolētu lauku rašanās rezultātā.

7. Noteiktās lauka intensitātes radīšana

7.1. Testa metodoloģija

7.1.1. Lai noteiktu testa lauka apstākļus, izmanto "aizstāšanas metodi".

7.1.2. Kalibrēšanas fāze

Lai testēšanas platībā bez transportlīdzekļa radītu noteikto lauka intensitāti atskaites punktā (kā noteikts 5. punktā) katrā testa frekvencē, lauku radošo ierīci ieslēdz ar vajadzīgo jaudu, izmēra tiešās jaudas līmeni vai citu ar tiešo jaudu tieši saistītu parametru, kas nepieciešams lauka definēšanai, un reģistrē rezultātus. Testa frekvences atrodas 20 līdz 1000 MHz diapazonā. Kalibrēšanu izdara, sākot ar 20 MHz, katrai nākošai frekvencei nepārsniedzot divus procentus no iepriekšējās, beidzot ar 1000 MHz. Šos rezultātus izmanto tipa apstiprinājuma testos, ja nav tādu izmaiņu objektos vai ierīcēs, kuru dēļ šo procedūru vajag atkārtot.

7.1.3. Testa fāze

Tad transportlīdzekli ieved testa objektā un novieto saskaņā ar 5. punkta prasībām. Tad ieslēdz lauku radošo ierīci ar katrai frekvencei, kura definēta 6.1.1. punktā, nepieciešamo tiešo jaudu, kas definēta 7.1.2. punktā.

7.1.4. Neatkarīgi no tā, kāds parametrs izvēlēts 7.1.2. punktā, lai noteiktu lauku, tādu pašu parametru izmanto, lai testā noteiktu lauka intensitāti.

7.1.5. Lauku radošā iekārta un tās shēma, ko izmanto testā, ir ar tādām pašām specifikācijām, kā tās, kuras izmantotas 7.1.2. punktā veikto darbību laikā.

7.1.6. Lauka intensitātes mērīšanas ierīce

Piemērotu kompaktu lauka intensitātes mērīšanas ierīci izmanto, lai noteiktu lauka intensitāti aizstāšanas metodes kalibrēšanas fāzē.

7.1.7. Aizstāšanas metodes kalibrēšanas fāzē lauka intensitātes mērīšanas ierīces fāzes centrs ir atskaites punktā.

7.1.8. Ja kalibrētu uztverošo antenu izmanto kā lauka intensitātes mērīšanas ierīci, rādījumus fiksē trīs savstarpēji ortogonālos virzienos un rādījumiem izotropiski līdzvērtīgu vērtību pieņem par lauka intensitāti.

7.1.9. Lai ņemtu vērā atšķirīgas transportlīdzekļu ģeometrijas, noteiktam testa objektam var būt nepieciešams noteikt vairākus antenas novietojumus vai atskaites punktus.

7.2. Lauka intensitātes līnija

7.2.1. Aizstāšanas metodes kalibrēšanas fāzē (pirms transportlīdzekļa ievešanas testēšanas platībā) vismaz 80 % kalibrēto frekvenču lauka intensitāte nav mazāka pār 50 % no nominālās lauka intensitātes šādās vietās:

a) visām lauku radošajām iekārtām 0,5 ± 0,05 m abās pusēs no atskaites punkta uz līnijas, kas iet caur atskaites punktu un ir tādā pašā augstumā kā atskaites punkts, un ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknei;

b) TGLS gadījumā 1,50 ± 0,05 m uz līnijas, kas iet caur atskaites punktu tādā pašā augstumā kā atskaites punkts un iet pa gareniskās simetrijas līniju.

7.3. Kameras rezonanse

Neatkarīgi no 7.2.1. punkta nosacījumiem, testus neizdara kameras rezonanses frekvencēs.

7.4. Ģenerējamā testa signāla raksturojums

7.4.1. Maksimālais signāla apliecējas izvirzījums

Maksimālais testa signāla apliecējas izvirzījums ir vienāds ar tāda nemodulēta sinusoidāla viļņa maksimālo signāla apliecējas izvirzījumu, kura vidējā ģeometriskā vērtība voltos/m noteikta I pielikuma 6.4.2. punktā (skat. šā pielikuma 4. papildinājumu).

7.4.2. Testa signāla viļņa forma

Testa signāls ir augstfrekvences sinusoidāls vilnis, kura amplitūda modulēta ar 1 kHz sinusoidālu vilni ar modulācijas pakāpi m = 0,8 ± 0,04.

7.4.3. Modulācijas pakāpe

Modulācijas pakāpi nosaka kā:

m =

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Ģenerējamā testa signāla raksturojums

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

ELEKTRISKU/ELEKTRONISKU MEZGLU IZSTAROTO PLATJOSLAS ELEKTROMAGNĒTISKO EMISIJU MĒRMETODE

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Ar šajā pielikumā aprakstīto testa metodi drīkst testēt ESA, ko pēc tam drīkst uzstādīt transportlīdzekļiem, kuri atbilst IV pielikuma prasībām.

1.2. Mēraparatūra

Mēraparatūra atbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93).

Šajā pielikumā minēto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai izmanto kvazimaksimuma detektoru vai, ja izmanto maksimuma detektoru, izmanto attiecīgu korekcijas koeficientu atkarībā no traucējumu impulsa ātruma.

1.3. Testa metode

Šis tests paredzēts ESA radīto platjoslas elektromagnētisko emisiju mērīšanai.

2. Rezultātu izteikšana

Mērījumu rezultātus 120 kHz frekvenču joslas platumā izsaka dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m). Ja mēraparatūras faktiskais frekvenču joslas platums B (kas izteikts kHz) atšķiras no 120 kHz, rādījumus, kas fiksēti mikrovoltos/m, pārvērš 120 kHz frekvenču joslas platumā, reizinot ar koeficientu 120/B.

3. Mērīšanas vieta

3.1. Testēšanas vieta atbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93) (skat. šā pielikuma 1. papildinājumu).

3.2. Mērinstrumentu komplekts, testēšanas kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērinstrumentu komplekts, atrodas aiz robežas, kas norādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

3.3. Drīkst izmantot slēgtu testa objektu, ja var pierādīt atbilstību starp slēgtu testa objektu un apstiprinātu āra laukumu. Slēgtā testa objektā nav jāievēro citas prasības attiecībā uz šā pielikuma 1. papildinājumā redzamajiem izmēriem, kā tikai prasības attiecībā uz attālumu starp antenu un testējamo ESA un antenas augstumu (skat. šā pielikuma 2. papildinājuma 1. un 2. attēlu).

3.4. Fons

Lai pārliecinātos, ka nav pietiekami spēcīga ārēja trokšņa vai signāla, kas varētu būtiski ietekmēt mērījumu, pirms un pēc galvenā testa izdara mērījumus. Abos mērījumos ārējs troksnis vai signāls ir vismaz 10 dB zem traucējumu robežām, kas minētas I pielikuma 6.5.2.1. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4. ESA stāvoklis testu laikā

4.1. Testējamais ESA darbojas normālā darba režīmā.

4.2. Testējamam ESA mērījumus neizdara lietus vai citu nokrišņu laikā vai ja nav pagājušas 10 minūtes pēc lietus vai citu nokrišņu beigšanās.

4.3. Testa vietas iekārtojums

4.3.1. Testējamais ESA un tā instalācija balstās 50 ± 5 mm virs koka vai līdzvērtīgas nevadošas plāksnes. Taču, ja kādai testējamā ESA daļai paredzēts elektrisks savienojums ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, minēto daļu novieto uz iezemētās plates un elektriski savieno ar iezemēto plati. Iezemētā plate ir metāla loksne, kuras minimālais biezums ir 0,5 mm. Minimālais iezemētās plates izmērs atkarīgs no testējamā ESA izmēra, taču uz tā ir iespējams izvietot ESA instalāciju un sastāvdaļas. Iezemēto plati pievieno zemētājsistēmas aizsargdzīslai. Iezemētā plate novietota 1,0 ± 0,1 m virs testa objekta grīdas un ir paralēla tai.

4.3.2. Testējamo ESA novieto un pievieno atbilstoši prasībām. Energoapgādes instalāciju novieto gar antenai tuvāko iezemētās plates/plāksnes malu 100 mm robežās no tās.

4.3.3. Testējamo ESA pievieno zemētājsistēmai saskaņā ar ražotāja ierīkošanas specifikācijām, nepieļaujot nekādus papildu iezemējošus savienojumus.

4.3.4. Minimālajam attālumam starp testējamo ESA un visām citām vadošām konstrukcijām, tādām kā ekranētās zonas sienas (izņemot iezemēto plati/plāksni zem testa priekšmeta) jābūt 1,0 m.

4.4. Testējamo ESA pieslēdz elektroenerģijai 5 μH/50 Ω līnijas impedances stabilizācijas tīklā (AN), kas elektriski savienots ar iezemēto plati. Elektroapgādes spriegumu uztur nominālā sistēmas ekspluatācijas sprieguma līmenī ± 10 %. Jebkuras sprieguma svārstības ir mazākas par 1,5 % no nominālā sistēmas darbības sprieguma, ko mērā AN uzraudzības punktā.

4.5. Ja testējamais ESA sastāv no vairākām vienībām, tad vislabāk ir, ja savstarpēji savienojošie kabeļi ir instalācija, ko paredzēts lietot transportlīdzeklī. Ja tādi nav pieejami, attālums starp elektronisko vadības bloku un AN ir 1500 ± 75 mm. Lokanajā vadu izolācijas caurulē visiem kabeļiem jābūt savienotiem cik vien iespējams atbilstoši reālajiem izmantošanas apstākļiem un, vēlams, pievienotiem pie īstām slodzēm un enerģijas pārveidotājiem. Ja testējamā ESA pareizas darbības nodrošināšanai nepieciešama papildu iekārta, tās radīto emisiju daudzumu kopējo izmērīto emisiju apjomā kompensē.

5. Antenas tips, novietojums un virziens

5.1. Antenas tips

Drīkst izmantot jebkuru lineāri polarizētu antenu, ja to var normalizēt kā standartantenu.

5.2. Mērījuma augstums un attālums

5.2.1. Augstums

Antenas fāzes centrs ir 150 ± 10 mm virs iezemētās plates.

5.2.2. Mērīšanas attālums

Horizontālais attālums no fāzes centra vai, attiecīgi, antenas gala līdz iezemētās plates malai ir 1,00 ± 0,05 m. Neviena antenas daļa nav tuvāk par 0,5 m no iezemētās plates.

Antenu novieto paralēli plaknei, kas ir perpendikulāra iezemētajai platei un sakrīt ar iezemētās plates malu, gar kuru novietota instalācijas lielākā daļa.

5.2.3. Ja testu izdara objektā, kas ir slēgts augstfrekvences elektromagnētiskās ekranēšanas nolūkā, antenas uztverošie elementi nav tuvāk par 0,5 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no slēgtā objekta sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo ESA nedrīkst būt absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas virziens un polarizācija

Mērīšanas punktā rādījumus fiksē gan ar antenu vertikālā, gan horizontālā polarizācijā.

5.4. Rādījumi

Lielāko no diviem rādījumiem, kas fiksēti (saskaņā ar 5.3. punktu) katrā izlases frekvencē, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.

6. Frekvences

6.1. Mērījumi

Mērījumus izdara visā 30 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā. Uzskata, ka ESA ļoti iespējams atbilst noteiktajām robežām visā frekvenču diapazonā, ja ESA atbilst robežām šādās 13 frekvencēs minētajā diapazonā, piem.: 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750 un 900 MHz.

Ja testā robeža ir pārsniegta, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis ESA un nevis fona starojuma dēļ.

6.1.1. Pieļaujamās robežas attiecas uz visu frekvenču diapazonu 30 līdz 1000 MHz.

6.1.2. Mērījumus var izdarīt ar kvazimaksimuma vai maksimuma detektoriem. Pielikuma 6.2. un 6.5. punktā norādītās robežas ir kvazimaksimuma robežas. Ja izmanto maksimumu, pieskaita 38 dB attiecībā uz 1 MHz frekvenču joslas platumu vai atņem 22 dB attiecībā uz 1 kHz frekvenču joslas platumu.

6.2. Pielaides

Izlases frekvence (MHz) | Pielaide (MHz) |

45, 65, 90, 120, 150, 190 un 230 | ± 5 |

280, 380, 450, 600, 750 un 900 | ± 20 |

Pielaides piemēro norādītajām frekvencēm un tās ir paredzētas, lai izvairītos no traucējumiem, ko mērīšanas laikā rada transmisijas, kuras notiek nominālajās izlases frekvencēs vai to tuvumā.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

1. attēls

Elektriskā/elektroniskā mezgla testēšanas zonas robeža

+++++ TIFF +++++

Līdzena, tukša zona bez elektromagnētisko starojumu atstarojošām virsmām

--------------------------------------------------

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1. attēls

--------------------------------------------------

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. attēls

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

ELEKTRISKU/ELEKTRONISKU MEZGLU IZSTAROTO ŠAURJOSLAS ELEKTROMAGNĒTISKO EMISIJU MĒRMETODE

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi drīkst piemērot ESA.

1.2. Mēraparatūra

Mēraparatūrai jāatbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93).

Šajā pielikumā minētā izstarotā šaurjoslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai izmanto standarta detektoru vai maksimuma detektoru.

1.3. Testa metode

1.3.1. Šis tests paredzēts tāda šaurjoslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai, ko varētu radīt sistēma ar mikroprocesoru.

1.3.2. Testa pašā sākumā īsu brīdi (2 līdz 3 minūtes), izvēloties vienu antenas polarizāciju, ar spektrometru drīkst pārbaudīt frekvenču diapazonu, kas noteikts šā pielikuma 6.1. punktā, lai noteiktu maksimālo emisiju pastāvēšanu un/vai to aptuvenu atrašanās vietu. Tas var palīdzēt izvēlēties testējamās frekvences (skat. šā pielikuma 6. punktu).

2. Rezultātu izteikšana

Mērījumu rezultātus izsaka dB mikrovoltos/m (mikrovoltos/m).

3. Mērīšanas vieta

3.1. Testēšanas platība atbilst prasībām, kas iekļautas Starptautiskās īpašās komitejas radiotraucējumu jautājumos (CISPR) publikācijā Nr. 16-1 (93) (skat. VII pielikuma 1. papildinājumu).

3.2. Mērinstrumentu komplekts, testēšanas kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērinstrumentu komplekts, atrodas aiz robežas, kura norādīta VII pielikuma 1. papildinājumā.

3.3. Drīkst izmantot slēgtu testa objektu, ja var pierādīt atbilstību starp slēgtu testa objektu un āra laukumu. Slēgtā testa objektā nav jāievēro citas prasības attiecībā uz VII pielikuma 1. papildinājumā redzamajiem izmēriem, kā tikai prasības attiecībā uz attālumu starp antenu un testējamo ESA un antenas augstumu (skat. VII pielikuma 2. papildinājuma 1. un 2. attēlu).

3.4. Fons

Lai pārliecinātos, ka nav pietiekami spēcīga ārēja trokšņa vai signāla, kas varētu būtiski ietekmēt mērījumu, pirms un pēc galvenā testa izdara mērījumus. Abos mērījumos ārējs troksnis vai signāls ir vismaz 10 dB zem traucējumu robežām, kas minētas I pielikuma 6.6.2.1. punktā, izņemot apzinātas šaurjoslas fona transmisijas.

4. ESA stāvoklis testu laikā

4.1. Testējamais ESA darbojas normālā darba režīmā.

4.2. Testējamā ESA mērījumus neizdara lietus vai citu nokrišņu laikā vai ja nav pagājušas 10 minūtes pēc lietus vai citu nokrišņu beigšanās.

4.3. Testa vietas iekārtojums

4.3.1. Testējamo ESA un tā instalāciju atbalsta 50 ± 5 mm virs koka vai līdzvērtīgas nevadošas plāksnes. Taču, ja kādai testējamā ESA daļai paredzēts elektrisks savienojums ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, minēto daļu novieto uz iezemētās plates un elektriski savieno ar iezemēto plati. Iezemētā plate ir metāla loksne, kuras minimālais biezums ir 0,5 mm. Minimālais iezemētās plates izmērs atkarīgs no testējamā ESA izmēra, taču uz tās ir iespējams izvietot ESA instalāciju un sastāvdaļas. Iezemētā plate ir savienota ar zemētājsistēmas aizsargdzīslu. Iezemētā plate ir novietota 1,0 ± 0,1 m virs testa objekta grīdas un ir paralēla tai.

4.3.2. Testējamo ESA novieto un pievieno atbilstoši prasībām. Energoapgādes instalāciju novieto gar antenai tuvāko iezemētās plates/plāksnes malu 100 mm robežās no tās.

4.3.3. Testējamo ESA pievieno zemētājsistēmai saskaņā ar ražotāja ierīkošanas specifikācijām, nepieļaujot nekādus papildu iezemējošus savienojumi.

4.3.4. Minimālajam attālumam starp testējamo ESA un visām citām vadošām konstrukcijām, tādām kā ekranētās zonas sienas (izņemot iezemēto plati/plāksni zem testa priekšmeta), jābūt 1,0 m.

4.4. Testējamo ESA pieslēdz elektroenerģijai 5 H/50 Ω līnijas impedances stabilizācijas tīklā (AN), kas elektriski savienots ar iezemēto plati. Elektroapgādes spriegumu uztur nominālā sistēmas ekspluatācijas sprieguma līmenī ± 10 %. Jebkuras sprieguma svārstības ir mazākas par 1,5 % no nominālā sistēmas ekspluatācijas sprieguma, ko mērā AN uzraudzības punktā.

4.5. Ja testējamais ESA sastāv no vairākām vienībām, tad vislabāk ir, ja savstarpēji savienojošie kabeļi ir instalācija, ko paredzēts izmantot transportlīdzeklī. Ja tādi nav pieejami, attālums starp elektronisko vadības bloku un AN ir 1500 ± 75 mm. Lokanajā vadu izolācijas caurulē visiem kabeļiem jābūt savienotiem cik vien iespējams atbilstoši reālajiem izmantošanas apstākļiem un, vēlams, pieslēgtiem pie īstām slodzēm un enerģijas pārveidotājiem. Ja testējamā ESA pareizas darbības nodrošināšanai nepieciešama papildu iekārta, tās radīto emisiju daudzumu kopējo izmērīto emisiju apjomā kompensē.

5. Antenas tips, novietojums un virziens

5.1. Antenas tips

Drīkst izmantot jebkuru lineāri polarizētu antenu, ja to var normalizēt kā standartantenu.

5.2. Mērījuma augstums un attālums

5.2.1. Augstums

Antenas fāzes centrs ir 50 ± 10 mm virs iezemētās plates.

5.2.2. Mērīšanas attālums

Horizontālais attālums no fāzes centra vai, attiecīgi, antenas gala līdz iezemētās plates malai ir 1,00 ± 0,05 m. Neviena antenas daļa nav tuvāk par 0,5 m no iezemētās plates. Antenu novieto paralēli plaknei, kas ir perpendikulāra iezemētajai platei un sakrīt ar iezemētās plates malu, gar kuru novietota instalācijas lielākā daļa.

5.2.3. Ja testu izdara objektā, kas ir slēgts augstfrekvences elektromagnētiskās ekranēšanas nolūkā, antenas uztverošie elementi nav tuvāk par 0,5 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no slēgtā objekta sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekļa elektrisko/elektronisko sistēmu nedrīkst būt absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas virziens un polarizācija

Mērīšanas punktā rādījumus fiksē gan ar antenu vertikālā, gan horizontālā polarizācijā.

5.4. Rādījumi

Lielāko no diviem rādījumiem, kas fiksēti (saskaņā ar 5.3. punktu) katrā izlases frekvencē, uzskata par raksturīgo rādījumu frekvencē, kurā izdarīti mērījumi.

6. Frekvences

6.1. Mērījumi

Mērījumus izdara visā 30 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā. Šo diapazonu sadala 13 joslās. Katrā joslā drīkst testēt vienu izlases frekvenci, lai pierādītu, ka noteiktās robežas ir ievērotas. Lai apstiprinātu, ka testējamais ESA atbilst šā pielikuma prasībām, testēšanas iestāde testus izdara vienā šādā punktā katrā no 13 šādām frekvenču joslām:

30 līdz 50, 50 līdz 75, 75 līdz 100, 100 līdz 130, 130 līdz 165, 165 līdz 200, 200 līdz 250, 250 līdz 320, 320 līdz 400, 400 līdz 520, 520 līdz 660, 660 līdz 820, 820 līdz 1000 MHz. Ja testā robeža ir pārsniegta, veic pētījumus, lai pārliecinātos, ka tas noticis testējamā ESA un nevis fona starojuma dēļ.

6.2. Ja testa sākumā, veicot pārbaudi jebkurā 6.1. punktā uzskaitītajā frekvenču joslā, kā aprakstīts šā pielikuma 1.3. punktā, izstarotās šaurjoslas emisijas ir vismaz 10 dB zem atskaites robežas, ESA uzskata par atbilstošu šā pielikuma prasībām attiecībā uz minēto frekvenču joslu.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

TESTĒŠANAS METODE(-S), LAI NOTEIKTU TRANSPORTLĪDZEKĻU ELEKTRISKO/ELEKTRONISKO MEZGLU STABILITĀTI ELEKTROMAGNĒTISKAJĀ STAROJUMĀ

1. Vispārīgi noteikumi

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto testa metodi(-es) drīkst piemērot ESA.

1.2. Testa metodes

1.2.1. ESA var atbilst jebkuras kombinācijas ražotāja izvēlētu šādu testa metožu prasībām, ja testēšanas rezultātā ir pārbaudīts pilns frekvenču diapazons, kas noteikts šā pielikuma 5.1. punktā.

- Stripline testēšana: skat. šā pielikuma 1. papildinājumu

- testēšana ar strāvas inžekciju: skat. šā pielikuma 2. papildinājumu

- testēšana TEM kamerā: skat. šā pielikuma 3. papildinājumu

- brīvā lauka tests: skat. šā pielikuma 4. papildinājumu

1.2.2. Sakarā ar elektromagnētisko lauku starojumu šajos testos visu testēšanu izdara ekranētā platībā (TEM kamera ir ekranēta platība).

2. Rezultātu izteikšana

Šajā pielikumā aprakstītajos testos lauka spēkus izsaka voltos/m un inžekcijas strāvas stiprumu izsaka miliampēros.

3. Mērīšanas vieta

3.1. Testa objekts var radīt nepieciešamo testa signālu frekvenču diapazonos, kas noteikti šajā pielikumā. Testa objekts atbilst (valsts) tiesiskajām prasībām attiecībā uz elektromagnētisko signālu starojumu.

3.2. Mēraparatūra atrodas ārpus kameras.

4. ESA stāvoklis testos

4.1. Testējamais ESA darbojas normālā darba režīmā. To novieto, kā noteikts šajā pielikumā, ja atsevišķās testa metodēs nav noteikts citādi.

4.2. Testējamo ESA pieslēdz elektroenerģijai (5 μH/50 Ω) līnijas impedances stabilizācijas tīklā (AN), kas ir elektriski iezemēts. Elektroapgādes spriegumu uztur nominālā sistēmas darbības sprieguma līmenī ± 10 %. Jebkuras sprieguma svārstības ir mazākas par 1,5 % no nominālā sistēmas darbības sprieguma, ko mērā AN uzraudzības punktā.

4.3. Kalibrēšanas fāzē jebkura papildu iekārta, kas nepieciešama testējamā ESA darbības nodrošināšanai, atrodas savā vietā. Kalibrēšanas laikā neviena papildu iekārta nav tuvāk par 1 m no atskaites punkta.

4.4. Lai nodrošinātu to mērījumu reproducējamību, kas iegūti, atkārtojot testus un mērījums, testa signālu radīšanas iekārta un tās shēma atbilst tai pašai specifikācijai, kura izmantota katrā attiecīgā kalibrēšanas fāzē (šā pielikuma 7.2,. 7.3.2.3., 8.4., 9.2. un 10.2. punkts).

4.5. Ja testējamais ESA sastāv no vairākām vienībām, vislabāk ir tad, ja savstarpēji savienojošie kabeļi ir instalācija, ko paredzēts izmantot transportlīdzeklī. Ja tādi nav pieejami, attālums starp elektronisko vadības bloku un AN ir 1500 ± 75 mm. Lokanajā vadu izolācijas caurulē visiem kabeļiem jābūt savienotiem cik vien iespējams atbilstoši reālajiem izmantošanas apstākļiem un, vēlams, pieslēgtiem pie īstām slodzēm un enerģijas pārveidotājiem.

5. Frekvenču diapazons, aiztures laiki

5.1. Mērījumus izdara 20 līdz 1000 MHz frekvenču diapazonā.

5.2. Lai apstiprinātu, ka ESA atbilst šā pielikuma prasībām, testus izdara līdz pat 14 izlases frekvencēs šajā diapazonā, piem.:

27, 45, 65, 90, 120, 150, 190, 230, 280, 380, 450, 600, 750 un 900 MHz.

Ņem vērā testējamo ierīču reakcijas laiku un aiztures laiks ir pietiekams, lai normālos apstākļos testējamās ierīces varētu reaģēt. Jebkurā gadījumā tas nav mazāks par divām sekundēm.

6. Ģenerējamā testa signāla raksturojums

6.1. Maksimālais signāla apliecējas izvirzījums

Maksimālais testa signāla apliecējas izvirzījums ir vienāds ar tāda nemodulēta sinusoidāla viļņa maksimālo signāla apliecējas izvirzījumu, kura vidējā ģeometriskā vērtība definēta I pielikuma 6.4.2. punktā (skat. VI pielikuma 4. papildinājumu).

6.2. Testa signāla viļņa forma

Testa signāls ir augstfrekvences sinusoidāls vilnis, kura amplitūda modulēta ar 1 kHz sinusoidālu vilni ar modulācijas pakāpi m = 0,8 ± 0,04.

6.3. Modulācijas pakāpe

Modulācijas pakāpi definē kā:

m =

7. Stripline testēšana

7.1. Testa metode

Izmantojot šo testa metodi, instalāciju, kas savieno ESA sastāvdaļas, pakļauj noteiktai lauka intensitātei.

7.2. Lauka intensitātes mērīšana stripline testā

Lai testēšanas platībā bez testējamā ESA radītu noteikto lauka intensitāti, katrā izvēlētajā testa frekvencē stripline ieslēdz ar vajadzīgo jaudu un izmēra šo tiešās jaudas līmeni vai citu ar tiešo jaudas līmeni tieši saistītu parametru, kas nepieciešams lauka definēšanai, un reģistrē rezultātus. Šos rezultātus izmanto tipa apstiprinājuma testos, ja nav tādu izmaiņu objektos vai ierīcēs, kuru dēļ šo procedūru vajag atkārtot. Šā procesa laikā lauka zondes galvas novietojums ir zem aktīvās dzīslas, centrēts gareniskajā, vertikālajā virzienā un šķērsvirzienā. Zondes elektroniku novieto cik vien iespējams tālu no stripline garenvirziena ass.

7.3. Testējamā ESA uzstādīšana

7.3.1. 150 mm stripline testēšana

Testa metode ļauj radīt viendabīgus laukus starp aktīvo dzīslu (stripline impedance 50 ) un iezemēto plati (uzstādīšanas plāksnes vadošo virsmu), starp kurām var novietot daļu no instalācijas. Testējamā ESA elektronisko(-os) kontrolleru(-us) novieto uz iezemētās plates ārpus stripline tā, lai viena mala ir paralēli stripline aktīvajai dzīslai. Tas atrodas 200 ± 10 mm no līnijas uz iezemētās plates tieši zem aktīvās dzīslas malas. Attālums starp jebkuru aktīvās dzīslas malu un jebkuru perifēro iekārtu, ko izmanto mērīšanai, ir vismaz 200 mm. Testējamā ESA instalācijas daļu novieto horizontāli starp aktīvo dzīslu un iezemēto plati (skat. šā pielikuma 2. papildinājuma 1. un 2. attēlu).

7.3.1.1. Tās instalācijas minimālais garums, kurā ir elektroniskās vadības bloka energoapgādes kabeļi un kuru novieto zem stripline, ir 1,5 m, ja instalācija transportlīdzeklī nav īsāka par 1,5 m. Šajā gadījumā instalācijas garums atbilst transportlīdzekļa instalācijā izmantoto garāko kabeļu garumam. Jebkurus līnijas atzarojumus šajā garumā virza perpendikulāri līnijas garenvirziena asij.

7.3.1.2. Kā alternatīva pilnībā iztaisnotas instalācijas garums, tostarp jebkura visgarākā atzarojuma garums, ir 1,5 m.

7.3.2. 800 mm stripline testēšana

7.3.2.1. Testa metode

Stripline sastāv no divām paralēlām metāla plāksnēm, kas novietotas 800 mm attālumā viena no otras. Testējamo iekārtu novieto centrā starp plāksnēm un pakļauj elektromagnētiskā lauka iedarbībai (skat. šā pielikuma 1. papildinājuma 3. un 4. attēlu).

Ar šo metodi var testēt pabeigtu elektronisku sistēmu, tostarp devējus un enerģijas pārveidotājus, kā arī kontrollerus un lokanās vadu izolācijas caurules. Tā der iekārtām, kam lielākais izmērs ir mazāks par vienu trešo daļu no attāluma starp plāksnēm.

7.3.2.2. Stripline uzstādīšana

Stripline ievieto ekranētā telpā (lai novērstu ārējas emisijas) un novieto 2 m attālumā no sienām un jebkura metāliska iežogojuma, lai novērstu elektromagnētisko atstarošanos. Drīkst izmantot augstfrekvenci absorbējošu materiālu, lai apslāpētu šos atstarojumus. Stripline novieto uz nevadošiem balstiem vismaz 0,4 m virs grīdas.

7.3.2.3. Stripline kalibrēšana

Lauka mērīšanas zondi novieto tās telpas garuma, augstuma un platuma vidējā trešdaļā, kas atrodas starp paralēlajām plāksnēm bez testējamās sistēmas. Saistīto mēraparatūru novieto ārpus ekranētās telpas.

Lai pie antenas radītu nepieciešamo lauka intensitāti, katrā izvēlētajā testa frekvencē stripline ieslēdz ar vajadzīgo jaudu. Šo tiešās jaudas līmeni vai citu ar tiešo jaudas līmeni tieši saistītu parametru, kas nepieciešams lauka definēšanai, izmanto tipa apstiprinājuma testos, ja nav tādu izmaiņu objektos vai ierīcēs, kuru dēļ šo procedūru vajag atkārtot.

7.3.2.4. Testējamā ESA uzstādīšana

Galveno vadības bloku novieto tās telpas garuma, augstuma un platuma vidējā trešdaļā, kas atrodas starp paralēlajām plāksnēm. To balsta statīvs, kas izgatavots no nevadoša materiāla.

7.3.2.5. Galvenā lokanā vadu izolācijas caurule un devēja/enerģijas pārveidotāja kabeļi

Galvenā lokanā vadu izolācijas caurule un jebkuri devēja/enerģijas pārveidotāja kabeļi iet vertikāli uz augšu no vadības bloka uz augšējo iezemēto plati (tas palīdz maksimāli palielināt elektromagnētiskā lauka iedarbību). Tad tie zem iezemētās plates iet uz vienu no tās brīvajām malām, tai apmet cilpu un pa iezemētas plates virspusi iet līdz savienojumiem ar stripline barošanu. Tad kabeļus virza uz saistīto iekārtu, kas novietota tādā platībā, kas ir ārpus elektromagnētiskā lauka ietekmes, piem.: uz ekranētās telpas grīdas 1 m gareniski no stripline.

8. ESA stabilitātes tests lauka starojumā

8.1. Testa metode

Ar šo metodi var testēt transportlīdzekļa elektriskās/elektroniskās sistēmas, pakļaujot ESA antenas radītajam elektromagnētiskajam starojumam.

8.2. Testa stenda apraksts

Testu izdara uz stenda daļējas atbalss kamerā.

8.2.1. Iezemētā plate

8.2.1.1. Testējot stabilitāti lauka starojumā, testējamo ESA un tā instalāciju atbalsta 50 ± 5 mm virs koka vai līdzvērtīgas nevadošas plāksnes. Taču, ja kādai testējamā ESA daļai paredzēts elektrisks savienojums ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, minēto daļu noliek uz iezemētas plates un elektriski savieno ar iezemēto plati. Iezemētā plate ir metāla loksne, kuras minimālais biezums ir 0,5 mm. Minimālais iezemētās plates izmērs atkarīgs no testējamā ESA izmēra, taču uz tā ir iespējams izvietot ESA instalāciju un sastāvdaļas. Iezemētā plate ir savienota ar zemētājsistēmas aizsargdzīslu. Iezemētā plate ir novietota 1,0 ± 0,1 m virs testa objekta grīdas un atrodas paralēli tai.

8.2.1.2. Testējamo ESA sakārto un pievieno atbilstoši tā prasībām. Energoapgādes instalāciju novieto gar antenai tuvāko iezemētās plates/plāksnes malu 100 mm robežās no tās.

8.2.1.3. Testējamo ESA pievieno zemētājsistēmai saskaņā ar ražotāja uzstādīšanas specifikācijām, nepieļaujot nekādus papildu iezemējošus savienojumus.

8.2.1.4. Minimālajam attālumam starp testējamo ESA un visām citām vadošām konstrukcijām, tādām kā ekranētās platības sienas (izņemot iezemēto plati/plāksni zem testa priekšmeta), jābūt vismaz 1,0 m.

8.2.1.5. Jebkuras iezemētās plates izmēri ir 2,25 kvadrātmetri vai lielāki platībā, kuras mazākā mala nav īsāka par 750 mm. Iezemētā plate ir pievienota kamerai ar zemētājsloksnēm tā, lai līdzstrāvas zemējuma pretestība nepārsniegtu 2,5 miliomus.

8.2.2. Testējamā ESA uzstādīšana

Lielai iekārtai, kas uzstādīta uz metāla testa statīva, šo testa statīvu testā uzskata par iezemētās plates daļu un attiecīgi savieno. Testa parauga priekšējās daļas novieto vismaz 200 mm attālumā no iezemētās plates malas. Visi pievadi un kabeļi atrodas vismaz 100 mm no iezemētās plates malas un to attālums līdz iezemētajai platei (no zemākā instalācijas punkta) ir 50 ± 5 mm virs iezemētās plates. Testējamo ESA pieslēdz elektroenerģijai (5 μH/50 Ω) līnijas impedances stabilizācijas tīklā (AN).

8.3. Laukus radošās ierīces tips, novietojums un virziens

8.3.1. Lauku radošas ierīces tips

8.3.1.1. Lauku radošās ierīces tipu(-us) izvēlas tādu(-us), lai attiecīgajās frekvencēs atskaites punktā nodrošinātu izvēlēto lauka intensitāti (skat. šā pielikuma 8.3.4. punktu).

8.3.1.2. Lauku radošā(-ās) ierīce(-es) var būt antena(-as) vai antena ar paralēli novietotām plāksnītēm.

8.3.1.3. Jebkuras lauku radošās ierīces uzbūve un virziens ir tāds, ka radītais lauks ir polarizēts:

no 20 līdz 1000 MHz horizontāli vai vertikāli.

8.3.2. Mērījumu augstums un attālums

8.3.2.1. Augstums

Antenas fāzes centrs ir 150 ± 10 mm virs iezemētās plates, uz kuras atrodas testējamais ESA. Neviena antenas izstarojošo elementu daļa nav tuvāk par 250 mm no objekta grīdas.

8.3.2.2. Mērīšanas attālums

8.3.2.2.1. Lai apstākļus varētu labāk tuvināt ekspluatācijas apstākļiem, lauku radošo ierīci novieto cik vien iespējams tālu no ESA. Šis attālums parasti ir no 1 līdz 5 m.

8.3.2.2.2. Ja testu izdara slēgtā objektā, lauku radošās ierīces izstarojošie elementi nav tuvāk par 0,5 m no jebkura starojumu absorbējoša materiāla un nav tuvāk par 1,5 m no objekta sienas. Starp raidošo antenu un testējamo ESA neatrodas absorbējošs materiāls.

8.3.3. Antenas atrašanās vieta attiecībā pret testējamo ESA

8.3.3.1. Lauku radošās ierīces izstarojošie elementi nav tuvāk par 0,5 m no iezemētās plates malas.

8.3.3.2. Lauku radošās ierīces fāzes centrs atrodas plaknē, kas:

a) ir perpendikulāra iezemētajai platei;

b) šķērso iezemētās plates malu un instalācijas lielākās daļas viduspunktu

un

c) ir perpendikulāra iezemētās plates malai un instalācijas lielākajai daļai.

Lauku radošo ierīci novieto paralēli šai plaknei (skat. šā pielikuma 4. papildinājuma 1. un 2. attēlu).

8.3.3.3. Jebkura lauku radošā ierīce, kas novietota virs iezemētās plates vai testējamā ESA, plešas pāri testējamajam ESA.

8.3.4. Atskaites punkts

Šajā pielikumā atskaites punkts ir punkts, kurā nosaka lauka intensitāti un ko definē šādi:

8.3.4.1. vismaz 1 m horizontāli no antenas fāzes centra vai vismaz 1 m vertikāli no izstarojošajiem elementiem antenai ar paralēli novietotām plāksnītēm;

8.3.4.2. plaknē kas:

a) ir perpendikulāra iezemētajai platei;

b) ir perpendikulāra iezemētās plates malai, gar kuru iet instalācijas lielākā daļa,

un

c) šķērso iezemētās plates malu un instalācijas lielākās daļas viduspunktu;

d) sakrīt ar tās instalācijas lielākās daļas viduspunktu, kas iet gar antenai tuvāko iezemētas plates malu;

8.3.4.3. ir 150 ± 10 mm virs iezemētās plates.

8.4. Nepieciešamās lauka intensitātes radīšana: testa metodoloģija

8.4.1. lai noteiktu testa lauka apstākļus, izmanto "aizstāšanas metodi".

8.4.2. Aizstāšanas metode

Lai atskaites punktā (kā definēts 8.3.4. punktā, testēšanas platībā bez testējamā ESA) radītu vajadzīgo lauka intensitāti, katrā izvēlētajā testa frekvencē lauku radošo ierīci ieslēdz ar vajadzīgo jaudu un izmēra šo tiešo jaudas līmeni vai citu ar tiešo jaudas līmeni tieši saistītu parametru, kas nepieciešams lauka definēšanai, un reģistrē rezultātus. Šos rezultātus izmanto tipa apstiprinājuma testos, ja nav tādu izmaiņu objektos vai ierīcēs, kuru dēļ šo procedūru vajag atkārtot.

8.4.3. Kalibrēšanas laikā papildu ierīcēm jābūt vismaz 1 m attālumā no atskaites punkta.

8.4.4. Lauka intensitātes mērīšanas ierīce

Piemērotu kompaktu lauka intensitātes mērīšanas ierīci izmanto, lai noteiktu lauka intensitāti aizstāšanas metodes kalibrēšanas fāzē.

8.4.5. Lauka intensitātes mērīšanas ierīces fāzes centrs atrodas atskaites punktā.

8.4.6. Testējamo ESA, kas var būt ar papildu iezemētu plati, ienes testa objektā un novieto saskaņā ar 8.3. punkta prasībām. Ja izmanto otru iezemētu plati, tā atrodas 5 mm robežās no stenda iezemētās plates un ir ar to elektriski savienota. Tad lauku radošo ierīci katrā frekvencē, kas definēta 5. punktā, ieslēdz ar nepieciešamo tiešo jaudu, kura definēta 8.4.2. punktā.

8.4.7. Neatkarīgi no tā, kāds parametrs izvēlēts 8.4.2. punktā lauka definēšanai, tādu pašu parametru izmanto, lai testā noteiktu lauka intensitāti.

8.5. Lauka intensitātes līnija

8.5.1. Aizstāšanas metodes kalibrēšanas fāzē (pirms testējamā ESA ienešanas testēšanas platībā) lauka intensitāte nav mazāka pār 50 % no nominālās lauka intensitātes 0,5 ± 0,05 m abās pusēs no atskaites punkta uz līnijas, kas ir paralēla antenai tuvākajai iezemētās plates malai un iet caur atskaites punktu.

9. Testēšana TEM kamerā

9.1. Testa metode

TEM (šķērseniskā elektromagnētiskā režīma) kamera rada viendabīgus laukus starp iekšējo vadītāju (starpsienu) un apvalku (iezemētā plate). To izmato ESA testēšanai (skat. šā pielikuma 3. papildinājuma 1. attēlu).

9.2. Lauka intensitātes mērīšana TEM kamerā

9.2.1. Elektrisko lauku TEM kamerā nosaka, izmantojot vienādojumu

=

E = elektriskais lauks (volti/metrā)

P = kamerai pieslēgtā jauda (W)

Z = kameras impedance (50 Ω)

d = attālums (metros) starp augšējo sienu un plati (starpsienu).

9.2.2. Kā alternatīvu attiecīgu lauka intensitātes devēju novieto TEM kameras augšējā pusē. Šajā TEM kameras daļā elektroniskās vadības bloks(-i) tikai pavisam nedaudz ietekmē testa lauku. Šī devēja radītie signāli nosaka lauka intensitāti.

9.3. TEM kameras izmēri

Lai uzturētu viendabīgu lauku TEM kamerā un iegūtu atkārtojamus mērījumu rezultātus, testa priekšmets nedrīkst būt lielāks par vienu trešdaļu no kameras iekšējā augstuma. Ieteicamie TEM kameras izmēri doti šā pielikuma 3. papildinājuma 2. un 3. attēlā.

9.4. Energoapgādes, signālu un vadības kabeļi

TEM kameru pievieno koaksiālo kontaktligzdu panelim un cik vien iespējams cieši savieno ar spraudkontaktsavienotāju, kam ir atbilstošs kājiņu skaits. Barošanas un signālu pievadi no spraudkontaktsavienotāja kameras sienā ir tieši savienoti ar testa priekšmetu.

Ārējās sastāvdaļas, tādās kā devējus, energoapgādes un vadības elementus var savienot:

a) ar ekranētu perifēro iekārtu;

b) ar transportlīdzekli blakus TEM kamerai

vai

c) tieši ar ekranētu komutācijas paneli.

Ja perifērā iekārta vai transportlīdzeklis nav tajā pašā vai blakus telpā, kas ekranēta, savienojot TEM kameru ar perifēro iekārtu vai transportlīdzekli, jāizmanto ekranēti kabeļi.

10. Testēšana ar strāvas inžekciju

10.1. Testa metode

Šī ir tādu stabilitātes testu metode, ko izdara, inducējot strāvu tieši instalācijā ar strāvas inžekcijas zondi. Inžekcijas zonde sastāv no savienošanas skavas, caur kuru laiž testējamā ESA kabeļus. Stabilitātes testus izdara, mainot inducēto signālu frekvenci.

Testējamo ESA drīkst uzstādīt uz iezemētās plates, kā aprakstīts 8.2.1. punktā, vai transportlīdzeklī saskaņā ar transportlīdzekļa konstrukcijas specifikācijām.

10.2. Strāvas inžekcijas zondes kalibrēšana pirms testu sākšanas

Inžekcijas zondi nostiprina kalibrēšanas spīlēs. Pārbaudot testa frekvenču diapazonu, uzrauga jaudu, kas vajadzīga, lai sasniegtu I pielikuma 6.7.2.1. punktā noteikto strāvas stiprumu. Ar šo metodi pirms testēšanas kalibrē strāvas inžekcijas sistēmas tiešo jaudu attiecībā pret strāvas stiprumu, un ar šo tiešo jaudu inžekcijas zondi ieslēdz, kad tā ir savienota ar testējamo ESA ar kabeļiem, kas tika izmatoti kalibrēšanā. Jāievēro, ka uzraudzītā jauda, ar ko ieslēdz inžekcijas zondi, ir tiešā jauda.

10.3. Testējamā ESA uzstādīšana

Visiem uz iezemētas plates saskaņā ar 8.2.1. punktu uzstādīta ESA kabeļiem instalācijā jābūt savienotiem cik vien iespējams atbilstoši reālajiem izmantošanas apstākļiem un, vēlams, pieslēgtiem pie īstām slodzēm un enerģijas pārveidotājiem. Gan transportlīdzeklī uzstādītiem, gan uz iezemētas plates uzstādītiem ESA strāvas inžekcijas zondi uzstāda, apliekot to apkārt visiem vadiem instalācijā, uz katra savienojuma un 150 ± 10 mm attālumā no testējamā ESA elektroniskā vadības bloka (ECU), moduļu vai aktīvo devēju katra savienojuma, kā norādīts 2. papildinājuma 1. attēlā.

10.4. Energoapgādes, signālu un vadības vadi

Uz iezemētas plates saskaņā ar 8.2.1. punktu uzstādīta testējamā ESA instalācija atrodas starp līnijas impedances stabilizācijas tīklu (AN) un galveno elektroniskās vadība bloku (ECU). Šī instalācija iet paralēli iezemētās plates malai un atrodas vismaz 200 mm no tās. Šajā instalācijā iekļauts energoapgādes barošanas vads, ko izmanto, lai savienotu transportlīdzekļa akumulatoru ar šo ECU, un energoapgādes atpakaļvads, ja tādu izmanto transportlīdzeklī.

Attālums starp ECU un AN ir 1,0 ± 0,1 m vai atbilstošs transportlīdzeklī izmantotās instalācijas starp ECU un akumulatoru garumam, ja tas ir zināms, atkarībā no tā, kurš mazāks. Ja izmanto transportlīdzekļa instalāciju, jebkurus līnijas atzarus visā to garumā virza gar iezemēto plati, bet projām no tās, perpendikulāri iezemētās plates malai. Pretējā gadījumā testējamā ESA vadi šajā garumā atdalās pie AN.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1. attēls150 mm stripline testēšana.

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

150 mm stripline testēšana

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1 = Iezemēta plate

2 = Galvenā lokanā vadu izolācijas caurule un devēja/enerģijas pārveidotāja kabeļi

3 = Koka rāmis

4 = Vadāma plate

5 = Izolators

6 = Testa priekšmets

--------------------------------------------------

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

4. attēls800 mm stripline izmēri

--------------------------------------------------

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1 = testa priekšmets

2 = Augstfrekvences mērīšanas zonde (fakultatīva)

3 = Augstfrekvences inžekcijas zonde

4 = Līnijas impedances stabilizācijas tīkls

5 = Ekranētās telpas filtra tīkls

6 = Energoapgādes avots

7 = testa priekšmeta pieslēgums: aktivizēšanas un uzraudzības iekārta

8 = Signālu ģenerators

9 = Platjoslas pastiprinātājs

10 = Augstfrekvences 50 Ω sadales komplekss

11 = Augstfrekvences jaudas līmeņa mērīšanas ierīce vai tai līdzvērtīga ierīce

12 = Spektrometrs vai tam līdzvērtīga ierīce (fakultatīvi)

--------------------------------------------------

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1 = Ārējais vadītājs, ekrāns

2 = Iekšējais vadītājs (starpsiena)

3 = Izolators

4 = Ievade

5 = Izolators

6 = Atvere

7 = Kontaktligzdu panelis

8 = Testa priekšmeta energoapgāde

9 = Noslēdzošā pretestība 50 Ω

10 = Izolācija

12 = Testa priekšmets (maksimālais augstums – viena trešdaļa no attāluma starp kameras grīdu un starpsienu)

--------------------------------------------------

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

TEM kameras izmēri

--------------------------------------------------

3. papildinājums

3. attēls

Šajā tabulā norādīti izmēri kameras būvei atbilstīgi noteiktām augšējo frekvenču robežām:

Augšējā frekvence (MHz) | Kameras formas koeficients W:b | Kameras formas koeficients L/W | Attālums starp plāksnēm b (cm) | Starpsiena S (cm) |

200 | 1,69 | 0,66 | 56 | 70 |

200 | 1,00 | 1 | 60 | 50 |

Tipiski TEM kameras izmēri

--------------------------------------------------

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1. attēls

--------------------------------------------------

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. attēls

--------------------------------------------------