This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02016L1629-20200101
Directive (EU) 2016/1629 of the European Parliament and of the Council of 14 September 2016 laying down technical requirements for inland waterway vessels, amending Directive 2009/100/EC and repealing Directive 2006/87/EC
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK
02016L1629 — LV — 01.01.2020 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2018/970 (2018. gada 18. aprīlis), |
L 174 |
15 |
10.7.2018 |
|
|
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/1668 (2019. gada 26. jūnijs), |
L 256 |
1 |
7.10.2019 |
|
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/1629
(2016. gada 14. septembris),
ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK
1. NODAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN ŪDENSCEĻU ZONAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo direktīvu nosaka:
a) tehniskās prasības, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu 4. pantā minētajos iekšzemes ūdensceļos kuģojošo peldlīdzekļu drošību; un
b) minēto iekšzemes ūdensceļu klasifikāciju.
2. pants
Piemērošanas joma
1. Šo direktīvu piemēro šādiem peldlīdzekļiem:
a) kuģiem, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;
b) kuģiem, kuru garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājuma tilpums ir 100 kubikmetri vai vairāk;
c) velkoņiem un stūmējvelkoņiem, kas paredzēti, lai vilktu vai stumtu vai nu peldlīdzekļus, kuri minēti a) un b) apakšpunktā, vai peldošās iekārtas, vai kas paredzēti, lai pārvietotu ar bortiem satauvotus šādus peldlīdzekļus vai peldošās iekārtas;
d) pasažieru kuģiem;
e) peldošām iekārtām.
2. Šo direktīvu nepiemēro:
a) prāmjiem;
b) karakuģiem;
c) jūras kuģiem, ietverot jūras velkoņus un stūmējvelkoņus, kas:
i) darbojas vai ir bāzēti paisuma un bēguma ūdeņos; vai
ii) uz laiku darbojas iekšzemes ūdensceļos,
ar noteikumu, ka tiem ir vismaz:
— apliecība, kas apliecina atbilstību 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vai ekvivalentuma apliecība; apliecība, kas apliecina atbilstību 1966. gada Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, vai tai līdzvērtīga apliecība, un Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība (IOPP), kas apliecina atbilstību 1973./1978. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL),
— jūras kuģiem, uz kuriem neattiecas SOLAS, 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi vai MARPOL, attiecīgas apliecības un brīvsānu atzīmes, kas vajadzīgi saskaņā ar to karoga valsts tiesību aktiem,
— pasažieru kuģiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, apliecība par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, kas izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK ( 1 ), vai
— atpūtas peldlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas neviena no pirmajā ievilkumā minētajām konvencijām, tās valsts apliecība, ar kuras karogu tie kuģo, kas apliecina pienācīgu drošības līmeni.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) “peldlīdzeklis” – kuģis vai atsevišķa peldoša iekārta;
b) “kuģis” – iekšzemes ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;
c) “iekšzemes ūdensceļu kuģis” – kuģis, kas paredzēts tikai vai arī galvenokārt kuģošanai iekšzemes ūdensceļos;
d) “velkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts tauvošanai;
e) “stūmējvelkonis” – kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;
f) “pasažieru kuģis” – vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažieru;
g) “peldoša iekārta” – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;
h) “peldošs veidojums” ir jebkura peldoša konstrukcija, kas parasti nav paredzēta pārvietošanai, tāda kā peldbaseins, doks, muliņš vai laivu māja;
i) “peldošs objekts” ir plosts vai cita konstrukcija, priekšmets vai agregāts, kas var kuģot, nebūdams kuģis vai peldoša iekārta vai veidojums;
j) “atpūtas peldlīdzeklis” – kuģis, kas nav pasažieru kuģis un ir paredzēts sportam vai atpūtai;
k) “ātrgaitas kuģis” – motorizēts peldlīdzeklis, kas attiecībā pret ūdeni spēj attīstīt ātrumu, kurš lielāks par 40 km/h;
l) “ūdensizspaids” – iegremdētais kuģa apjoms kubikmetros;
m) “garums (L)” – korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugspritu;
n) “platums (B)” – korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz ārējai apvalka apšuvuma malai (izņemot dzenratus, aiztures margas un tamlīdzīgas ietaises);
o) “iegrime (T)” – vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju;
p) “savienoti iekšzemes ūdensceļi” – tādi dalībvalsts ūdensceļi, kas ar iekšzemes ūdensceļiem, kuros saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, savienoti ar citas dalībvalsts iekšzemes ūdensceļiem.
4. pants
Iekšzemes ūdensceļu klasifikācija
1. Piemērojot šo direktīvu, Savienības iekšzemes ūdensceļus klasificē šādi:
a) 1., 2., 3. un 4. zona:
i) 1. un 2. zona: I pielikuma 1. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;
ii) 3. zona: I pielikuma 2. nodaļā uzskaitītie ūdensceļi;
iii) 4. zona: visi citi iekšzemes ūdensceļi, kuros saskaņā ar valsts tiesību aktiem var kuģot tādi peldlīdzekļi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;
b) R zona: tie a) apakšpunktā minētie ūdensceļi, kam apliecības jāizdod saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu tādā redakcijā, kādā minētais pants izteikts 2016. gada 6. oktobrī.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikumā, lai mainītu ūdensceļu klasifikāciju, tostarp pievienotu un svītrotu ūdensceļus. Šādus grozījumus I pielikumā var izdarīt tikai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma – attiecībā uz ūdensceļiem tās teritorijā.
2. NODAĻA
KUĢOŠANAS APLIECĪBAS
5. pants
Atbilstība tehniskajām un drošības prasībām
1. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, tiek būvēti un uzturēti saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.
2. Peldlīdzekļa atbilstību 1. punktam apliecina ar apliecību, kas izdota saskaņā ar šo direktīvu.
6. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības
1. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdod dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu. Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajam peldlīdzeklim jau nav izdota derīga apliecība, kas minēta 7. pantā.
2. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu.
3. Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas iestādes, kas ir kompetentas izdot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.
4. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izsniedz peldlīdzeklim pēc tehniskajām pārbaudēm, kuras veiktas pirms peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā un kurās paredzēts pārbaudīt, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
5. Peldlīdzekļa atbilstību papildu prasībām, kas minētas 23. panta 1. un 2. punktā, vajadzības gadījumā pārbauda šā panta 4. punktā un 29. pantā noteikto tehnisko pārbaužu laikā vai tādas tehniskās pārbaudes laikā, kura veikta pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma.
6. Procedūras, ar kurām tiek pieprasīta pārbaude un noteikta minētās pārbaudes vieta un laiks, ir pilnvarotas noteikt kompetentās iestādes, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību. Kompetentā iestāde nosaka, kādi dokumenti jāiesniedz. Šī procedūra ir tāda, lai nodrošinātu, ka pārbaude var notikt pienācīgā laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas.
7. Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc peldlīdzekļa īpašnieka vai tā pārstāvja pieprasījuma izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību peldlīdzeklim, uz ko šī direktīva neattiecas, ja minētais peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas prasībām.
7. pants
Apliecības turēšanas pienākums
Peldlīdzekļiem, kas darbojas 4. pantā minētajos Savienības iekšzemes ūdensceļos, ir jābūt šādiem oriģināliem dokumentiem:
a) darbojoties R zonas ūdensceļos, vai nu:
— apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, vai
— Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai, kas apliecina, ka peldlīdzeklis – attiecīgā gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma pārejas noteikumiem attiecībā uz peldlīdzekli, kas kuģo pa Reinu (R zona), – pilnībā atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, kuru ekvivalentums Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā piemērošanas procesā noteiktajām tehniskajām prasībām ir konstatēts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;
b) darbojoties citos ūdensceļos, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai vai apliecībai, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, tostarp – attiecīgā gadījumā – jebkurai no Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībām saskaņā šīs direktīvas ar 8. pantu.
8. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecības
1. Peldlīdzekļiem, kuriem ir derīga Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība vai apliecība, kas izdota saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu, nodrošina arī Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību saskaņā ar šīs direktīvas 23. pantu.
2. Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecību sagatavo saskaņā ar II pielikumā sniegto paraugu, un to izdod kompetentās iestādes saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajiem ūdensceļiem.
9. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecības
1. Dalībvalstu kompetentās iestādes var izdot Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību:
a) peldlīdzekļiem, ar ko paredzēts kuģot uz konkrētu vietu ar kompetentās iestādes atļauju, lai iegūtu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību;
b) kādā no 13. un 15. pantā vai II un V pielikumā minētajiem gadījumiem – peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība ir pazaudēta, bojāta vai uz laiku atsaukta;
c) peldlīdzekļiem, kuru Savienības iekšzemes kuģošanas apliecība tiek sagatavota pēc sekmīgas pārbaudes;
d) peldlīdzekļiem, kas neatbilst visiem Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saņemšanai vajadzīgajiem nosacījumiem saskaņā ar II un V pielikumu;
e) peldlīdzekļiem, kas ir tik bojāti, ka tie vairs neatbilst to Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībai;
f) peldošajiem veidojumiem vai peldošajiem objektiem gadījumos, kad iestādes, kas atbild par speciāliem transporta pakalpojumiem, ir sniegušas pilnvarojumu veikt īpašu pārvadājuma pakalpojumu, ja ir saņemta šāda Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība, kā tas paredzēts dalībvalstu piemērojamos kuģniecības iestādes noteikumos;
g) peldlīdzekļiem, uz kuriem attiecas izņēmums no II un V pielikuma saskaņā ar šīs direktīvas 25. un 26. pantu, kamēr tiek pieņemti attiecīgie īstenošanas akti.
2. Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību izdod tikai tad, ja uzskatāms, ka peldlīdzekļa, peldoša veidojuma vai peldoša objekta peldspēja ir pietiekami nodrošināta. To sagatavo, izmantojot paraugu, kas sniegts II pielikumā.
3. Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecība ietver nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, un ir spēkā:
a) panta 1. punkta a), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecībā uz vienreizēju konkrētu braucienu, kas tiek veikts atbilstīgā laikposmā un nepārsniedz vienu mēnesi;
b) panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos uz atbilstīgu laikposmu;
c) panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajos gadījumos uz sešiem mēnešiem; Savienības iekšzemes kuģošanas pagaidu apliecību iespējams vienā reizē pagarināt par sešiem mēnešiem līdz brīdim, kad ir pieņemts attiecīgais īstenošanas akts.
10. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīgums
1. Jaunbūvētiem peldlīdzekļiem izdotu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma termiņu nosaka kompetentā iestāde, un tas nepārsniedz:
a) piecus gadus pasažieru un ātrgaitas kuģu gadījumā;
b) desmit gadus visu citu peldlīdzekļu gadījumā.
Derīguma termiņu norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.
2. To peldlīdzekļu gadījumā, kas pirms tehniskās pārbaudes jau bijuši ekspluatācijā, kompetentā iestāde nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Tomēr derīguma termiņš nepārsniedz 1. punktā norādītos laikposmus.
11. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību derīguma pagarināšana izņēmuma kārtā
Kompetentā iestāde, kas izdevusi vai atjaunojusi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, izņēmuma kārtā var bez tehniskās pārbaudes pagarināt tās derīgumu ne vairāk kā par sešiem mēnešiem saskaņā ar II un V pielikumu. Šādu pagarinājumu norāda minētajā apliecībā.
12. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjaunošana
1. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atjauno pēc tās derīguma termiņa beigām saskaņā ar 6. pantā iekļautajiem nosacījumiem pēc tam, kad veikta tehniskā pārbaude, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības var atjaunot visas kompetentās iestādes, par kurām paziņots Komisijai saskaņā ar 6. panta 3. punktu.
2. Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības ir atjaunotas, peldlīdzeklim piemēro II pielikumā paredzētos pārejas noteikumus saskaņā ar minētajā pielikumā konkretizētajiem nosacījumiem.
13. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāšana
Katra dalībvalsts paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var aizstāt spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kas ir pazaudēta vai sabojāta. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem peldlīdzeklim, kas pieprasa apliecības aizstāšanu, pazaudēšanas gadījumā jāiesniedz deklarācija par apliecības pazaudēšanu vai sabojāšanas gadījumā – jāatgriež sabojātā apliecība. Uz aizstājējas apliecības norāda, ka tā ir dublikāts.
14. pants
Būtiskas peldlīdzekļa izmaiņas vai remonts
Būtisku izmaiņu vai būtiska remonta gadījumā, kas ietekmē peldlīdzekļa atbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām attiecībā uz tā korpusa drošību, kuģošanu, manevrēšanu vai īpašajiem raksturlielumiem, minētajam peldlīdzeklim pirms turpmākiem reisiem veic 6. pantā paredzēto tehnisko pārbaudi.
Pēc minētās pārbaudes esošo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību groza, lai atspoguļotu mainītos peldlīdzekļa tehniskos raksturlielumus, vai minēto apliecību atsauc un izdod jaunu apliecību. Ja jauno apliecību izdod dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi vai atjaunojusi sākotnējo apliecību, par to 30 dienu laikā no jaunās apliecības izdošanas dienas informē kompetento iestādi, kas izdevusi vai atjaunojusi apliecību.
15. pants
Atteikums izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības un to atsaukšana
1. Jebkurā lēmumā par atteikumu izdot vai atjaunot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību norāda iemeslus, ar kuriem šis atteikums pamatots. Peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par to paziņo, un viņu informē par pārsūdzības procedūru un piemērojamiem laika ierobežojumiem attiecīgajā dalībvalstī.
2. Jebkuru spēkā esošu Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību var atsaukt kompetentā iestāde, kas to izdevusi vai atjaunojusi, ja peldlīdzeklis vairs neatbilst tā apliecībā izklāstītajām tehniskajām prasībām.
16. pants
Trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecību atzīšana
Kamēr nav stājušies spēkā nolīgumi par kuģošanas apliecību savstarpēju atzīšanu starp Savienību un trešām valstīm, dalībvalsts kompetentās iestādes var atzīt trešo valstu peldlīdzekļu kuģošanas apliecības kuģošanai minētās dalībvalsts teritorijā.
17. pants
Apliecību reģistri
Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes uztur visu to apliecību reģistru, ko tās izdevušas vai atjaunojušas saskaņā ar 6., 8., 9. un 12. pantu. Minētajā reģistrā ietver informāciju, kas norādīta II pielikumā sniegtajā paraugā.
3. NODAĻA
KUĢA IDENTIFIKĀCIJA, PĀRBAUDES UN MAINĪTAS TEHNISKĀS PRASĪBAS
18. pants
Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar II un V pielikumu katram peldlīdzeklim piešķir unikālu Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI).
2. Katram peldlīdzeklim ir tikai viens ENI, kurš nemainās visā peldlīdzekļa izmantošanas laikā.
3. Izdodot Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, kompetentā iestāde tajā ieraksta ENI.
4. Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ENI piešķiršanu, un paziņo Komisijai par to, kā arī par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu atjauninātu sarakstu.
19. pants
Eiropas kuģu korpusu datubāze
1. Komisija uztur EHDB, lai atbalstītu administratīvus pasākumus nolūkā uzturēt kuģošanas drošību un ērtumu un nodrošinātu šīs direktīvas piemērošanu.
Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic dalībvalstis, tiek īstenota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 ( 2 ).
Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic Komisija, tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 ( 3 ).
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes par katru peldlīdzekli nekavējoties EHDB ievada:
a) peldlīdzekļa identifikācijas un apraksta datus saskaņā ar šo direktīvu;
b) datus saistībā ar izdotām, atjaunotām, aizstātām un atsauktām apliecībām, kā arī saistībā ar kompetento iestādi, kas izdevusi apliecību saskaņā ar šo direktīvu;
c) visu to apliecību digitālās kopijas, kuras kompetentās iestādes izsniegušas saskaņā ar šo direktīvu;
d) datus par visiem noraidītiem vai vēl neizskatītiem apliecību pieteikumiem saskaņā ar šo direktīvu; un
e) visas izmaiņas a) līdz d) apakšpunktā minētajos datos.
3. Dalībvalstu kompetentās iestādes, Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā līgumslēdzējas puses un trešās valstis, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/44/EK ( 4 ) piemērošanu, datus, kas minēti 2. punktā, var apstrādāt šādos nolūkos:
a) šīs direktīvas un Direktīvas 2005/44/EK piemērošana;
b) ūdensceļu satiksmes un infrastruktūras pārvaldības nodrošināšana;
c) kuģošanas drošības uzturēšana vai īstenošana;
d) statistikas datu apkopošana.
4. Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot personas datus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai ar noteikumu, ka tā to dara, vienīgi izskatot katru gadījumu atsevišķi, un ka tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 prasības, un jo īpaši tās, kas minētas regulas V nodaļā. Dalībvalstis nodrošina, ka datu nodošana ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Dalībvalstis nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja tā darīt un tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes norādītos noteikumus.
5. Komisija atsevišķos gadījumos var nodot personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai vai sniegt tai piekļuvi EHDB ar noteikumu, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos, un ar noteikumu, ka tiek izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības. Komisija nodrošina, ka nodošana vai piekļuve ir nepieciešama šā panta 3. punktā minētajos nolūkos. Komisija nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai ir sniegta nepārprotama rakstiska atļauja un tā ievēro Komisijas norādītos noteikumus.
6. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tad, kad peldlīdzeklis ir nodots metāllūžņos, ar to saistītie dati tiek dzēsti no 1. punktā minētās datubāzes.
7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, papildus precizējot:
a) datus, kuri dalībvalstīm ir jāievada datubāzē;
b) atļautos piekļuves veidus, ņemot vērā datu saņēmēju kategorijas un šā panta 3. punktā minētos nolūkus, kuriem šādi dati tiek apstrādāti;
c) norādījumus saistībā ar datubāzes izmantošanu un darbību, jo īpaši attiecībā uz datu drošības pasākumiem, datu kodēšanu un apstrādi un datubāzes starpsavienojumu ar 17. pantā minētajiem reģistriem.
20. pants
Tehnisko pārbaužu veikšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka 3. punktā minētās kompetentās iestādes veic sākotnējās, periodiskās, īpašās un brīvprātīgās pārbaudes, kas minētas šajā direktīvā.
2. Minētās kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji neveikt peldlīdzeklim tehnisko pārbaudi, ja ir spēkā esošs apliecinājums, kuru izsniegusi saskaņā ar 21. pantu atzīta klasifikācijas sabiedrība un kurš apliecina, ka šis peldlīdzeklis pilnībā vai daļēji atbilst tehniskajām prasībām, kas minētas II un V pielikumā.
3. Katra dalībvalsts sastāda sarakstu, kurā norādītas tās kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tehnisko pārbaužu veikšanu, un paziņo Komisijai par to, tostarp par visām izmaiņām sarakstā. Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē uztur kompetento iestāžu un pārbaudes iestāžu atjauninātu sarakstu.
4. Katra dalībvalsts ievēro II un V pielikumā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārbaudes iestādēm un pārbaudes pieprasījumu.
21. pants
Klasifikācijas sabiedrību atzīšana
1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai atzītu klasifikācijas sabiedrību, kas atbilst VI pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, vai lai atsauktu atzīšanu saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Atzīšanas pieteikumu Komisijai iesniedz dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs vai filiāle klasifikācijas sabiedrībai, kas pilnvarota izdot apliecinājumus, ka peldlīdzeklis atbilst II un V pielikumā minētajām prasībām saskaņā ar šo direktīvu. Šim pieteikumam pievieno visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti visi atzīšanas kritēriji.
3. Jebkura dalībvalsts var Komisijai iesniegt pieprasījumu atsaukt atzīšanu, ja tā uzskata, ka klasifikācijas sabiedrība vairs neatbilst VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Atsaukuma pieprasījumam pievieno dokumentārus pierādījumus.
4. Klasifikācijas sabiedrības, kuras līdz 2016. gada 6. oktobrim ir atzītas saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK, saglabā atzīto statusu.
5. Komisija pirmo reizi līdz 2017. gada 7. oktobrim atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē un pēc tam atjaunina to klasifikācijas sabiedrību sarakstu, kuras atzītas saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām attiecībā uz to klasifikācijas sabiedrību nosaukumiem vai adresēm, kuras tās ir lūgušas atzīt.
22. pants
Atbilstības pārbaude
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes jebkurā laikā var pārbaudīt, vai peldlīdzeklim ir saskaņā ar 7. pantu derīga apliecība un vai peldlīdzeklis atbilst prasībām šādas apliecības izdošanai.
Ja prasības nav izpildītas, kompetentās iestādes veic atbilstīgus pasākumus saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu. Tās arī prasa peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim kompetento iestāžu noteiktā termiņā īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai situāciju labotu.
Kompetento iestādi, kas izdevusi peldlīdzekļa apliecību, par šādiem trūkumiem informē septiņu dienu laikā pēc pārbaudes.
2. Ja peldlīdzeklim nav derīgas apliecības, tam var liegt turpināt reisu.
3. Ja pārbaudē kompetentās iestādes atklāj, ka peldlīdzeklis rada būtisku apdraudējumu personām uz kuģa, videi vai kuģošanas drošībai, tās var neļaut peldlīdzeklim turpināt reisu, līdz ir īstenoti vajadzīgie pasākumi, lai situāciju labotu.
Kompetentās iestādes var arī paredzēt samērīgus pasākumus, kas nodrošinās peldlīdzekļa reisa drošu turpināšanu līdz vietai, kur to pārbaudīs vai saremontēs, nepieciešamības gadījumā pārtraucot tā pārvadāšanas darbības.
4. Dalībvalsts, kas nav ļāvusi peldlīdzeklim turpināt reisu vai ir paziņojusi peldlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim par savu nodomu to liegt, ja atklātās nepilnības netiks novērstas, septiņu dienu laikā par savu pieņemto vai paredzēto lēmumu informē tās dalībvalsts iestādi, kas izdevusi vai pēdējo reizi atjaunojusi peldlīdzekļa apliecību.
5. Jebkurā lēmumā par peldlīdzekļa turpmāka brauciena pārtraukšanu, kas pieņemts, īstenojot šo direktīvu, sīki apraksta iemeslus, kas ir tā pamatā. Šādu lēmumu bez kavēšanās dara zināmu attiecīgajai personai, kuru vienlaikus informē par pieejamajām pārsūdzības procedūrām saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par šādu pārsūdzības procedūru termiņiem.
23. pants
Mainītas tehniskās prasības konkrētām zonām
1. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā, ievērojot Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā prasības, var pieņemt tehniskās prasības papildus II un V pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas kuģo 1. un 2. zonas ūdensceļos to teritorijā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.
2. Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas darbojas 3. zonas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, katra dalībvalsts var saglabāt tehniskās prasības papildus prasībām, kas minētas II un V pielikumā. Šādas papildu prasības aptver tikai III pielikumā uzskaitītos elementus.
3. Ja II pielikumā minēto pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā pazeminātos esošie valsts drošības standarti, dalībvalsts var minētos pārejas noteikumus nepiemērot pasažieru kuģiem, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai no 2008. gada 30. decembra šādi pasažieru kuģi, kas darbojas tās nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos, pilnībā atbilstu II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
4. Dalībvalstis var atļaut tehnisko prasību daļēju piemērošanu vai noteikt mazāk stingras tehniskās prasības nekā tās, kas minētas II un V pielikumā attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas vienīgi 3. un 4. zonas ūdensceļos tās teritorijā. Mazāk stingrās tehniskās prasības vai tehnisko prasību daļēja piemērošana aptver tikai IV pielikumā uzskaitītos elementus.
5. Ja dalībvalsts piemēro 1., 2., 3. vai 4. punktu, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās piemērošanas dienas. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.
Gadījumos, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu papildu tehniskās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
6. Atbilstību saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu mainītajām tehniskajām prasībām norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai Savienības iekšzemes kuģošanas papildu apliecībā.
24. pants
Izņēmumi konkrētām peldlīdzekļu kategorijām
1. Saglabājot pienācīgu drošības līmeni, dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz visu šo direktīvu vai tās daļu:
a) peldlīdzekļiem, kas darbojas nesavienotajos iekšzemes ūdensceļos;
b) peldlīdzekļiem, kuru pašsvars nepārsniedz 350 tonnas vai kuri nav paredzēti preču pārvadāšanai un kuru ūdensizspaids ir mazāks par 100 kubikmetriem, kā arī kuri nolaisti ūdenī pirms 1950. gada 1. janvāra un kuri darbojas tikai to teritorijā.
2. Neskarot Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā, dalībvalstis attiecībā uz kuģošanu savā teritorijā var atļaut izņēmumus no šīs direktīvas peldlīdzekļiem, kas darbojas ierobežotos vietējās nozīmes braucienos vai ostu zonās. Šos izņēmumus un braucienus vai zonas, uz kurām tie attiecas, norāda peldlīdzekļa apliecībā.
3. Dalībvalsts paziņo Komisijai par izņēmumiem, kas ir atļauti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.
25. pants
Jauno tehnoloģiju izmantošana un izņēmumi konkrētiem peldlīdzekļiem
1. Lai veicinātu inovāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu iekšzemes kuģošanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas atļautu izņēmumus vai atzītu tehnisko specifikāciju ekvivalentumu konkrētiem peldlīdzekļiem attiecībā uz:
a) Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, ar ko atzīst tādu citu materiālu, iekārtu vai aprīkojuma daļu izmantošanu vai atrašanos uz peldlīdzekļa klāja vai tādu citu pasākumu vai citu konstrukcijas aspektu pieņemšanu, kas nav ietverti II un V pielikumā, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis;
b) Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu izmēģinājuma nolūkā uz ierobežotu laikposmu, ietverot jaunas tehniskās specifikācijas, kas paredz izņēmumus no II un V pielikuma prasībām, ar noteikumu, ka tiek nodrošināts atbilstīgs drošības līmenis.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkuru piemērojamo izņēmumu un ekvivalentuma atzīšanu, kas minēta 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.
26. pants
Grūtības
1. Pēc II pielikumā noteikto tehnisko prasību pārejas noteikumu spēkā esības izbeigšanās Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas atļauj izņēmumus no tehniskajām prasībām, kuras noteiktas minētajā pielikumā un uz kurām attiecās minētie pārejas noteikumi, ja minētās prasības ir tehniski grūti piemērojamas vai ja to piemērošana varētu radīt nesamērīgas izmaksas.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2. Dalībvalsts kompetentās iestādes jebkurus piemērojamos izņēmumus, kas minēti 1. punktā, norāda Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.
27. pants
Aprīkojuma tipa apstiprinājuma reģistrs
Komisija atbilstīgā tīmekļa vietnē publicē tā aprīkojuma reģistru, kam ir tipveida apstiprinājums saskaņā ar II un V pielikumu.
4. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz dokumentu izmantošanu
Dokumenti, kas ir šīs direktīvas darbības jomā un ko izdevušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2006/87/EK pirms 2018. gada 6. oktobra, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.
29. pants
Peldlīdzekļi, kas ir izslēgti no Direktīvas 82/714/EEK darbības jomas
1. Peldlīdzeklim, kas izslēgts no Padomes Direktīvas 82/714/EEK ( 5 ) darbības jomas, bet uz ko attiecas šī direktīva saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punktu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izdod pēc tehniskās pārbaudes, kuru veic, lai pārbaudītu, vai peldlīdzeklis atbilst šīs direktīvas II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Minēto tehnisko pārbaudi veic pēc peldlīdzekļa pašreizējās apliecības derīguma beigām un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2018. gada 30. decembrī.
2. Jebkuru neatbilstību II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka šīs nepilnības nerada būtisku apdraudējumu, šā panta 1. punktā minētie peldlīdzekļi var turpināt darboties līdz peldlīdzekļa komponentus vai zonas, kas apliecībā norādītas kā neatbilstīgas prasībām, aizstāj vai izmaina, pēc kā minētie komponenti vai zonas atbilst II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām.
3. Par aizstāšanu vai izmainīšanu 2. punkta izpratnē neuzskata esošu daļu nomaiņu ar identiskām vai līdzvērtīgas tehnoloģijas un konstrukcijas daļām regulāro apkopes darbu un remontdarbu laikā.
4. Par būtisku apdraudējumu šā panta 2. punkta izpratnē uzskata situāciju, kad ir skartas prasības, kas attiecas uz strukturālo drošību, kuģošanu vai manevrēšanu, vai peldlīdzekļa īpašajiem raksturlielumiem saskaņā ar II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām. Izņēmumus, kas paredzēti attiecībā uz II un V pielikumā minētajām tehniskajām prasībām, nenorāda kā nepilnības, kuras rada būtisku apdraudējumu.
30. pants
Pārejas noteikumi attiecībā uz pagaidu prasībām, ievērojot Direktīvu 2006/87/EK
Pagaidu prasības, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 2006/87/EK II pielikuma 1.06. pantu, ir spēkā līdz to spēkā esības beigām.
31. pants
Pielikumu pielāgošana
1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu nolūkā pielāgot II pielikumu, lai bez nepamatotas kavēšanās atjauninātu atsauci uz jaunāko ES-TRIN standarta versiju un noteiktu tā piemērošanas dienu.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja tas ir pienācīgi pamatots ar attiecīgu analīzi un ja nav izstrādāti piemēroti un atjaunināti starptautiski standarti, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, vai ja izmaiņas CESNI lēmumu pieņemšanas procesā apdraudētu Savienības intereses, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu II pielikumu nolūkā nodrošināt atbilstīgas tehniskās prasības.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz III un IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgojumiem, lai atjauninātu un racionalizētu administratīvās prasības.
5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz VI pielikuma pielāgojumiem, lai grozītu kritērijus klasifikācijas sabiedrību atzīšanai nolūkā nodrošināt kuģošanas drošību.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai atjauninātu šajā direktīvā ietvertās atsauces uz konkrētiem II un V pielikuma noteikumiem nolūkā ņemt vērā šajos pielikumos ieviestos grozījumus.
32. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 4., 19. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 6. oktobra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 19. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 4., 19. un 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
33. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/672/EEK ( 6 ) 7. pantu (turpmāk “komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, minētā procedūra tiek izbeigta bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanas termiņā tādu lēmumu pieņem priekšsēdētājs.
34. pants
Pārskatīšana
Komisija līdz 2021. gada 7. oktobrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā pārskata ar šo direktīvu ieviesto pasākumu efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tehnisko prasību saskaņošanu un iekšzemes ūdensceļu kuģošanas tehnisko standartu izstrādi. Ziņojumā pārskata arī mehānismus sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām, kuru kompetencē ir iekšzemes ūdensceļu kuģošana. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un koordināciju to standartu izveidē, uz kuriem var atsaukties Savienības tiesību aktos. Līdzīgu ziņojumu Komisija iesniedz pēc visiem būtiskiem notikumiem iekšzemes ūdensceļu transporta jomā.
35. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas gadījumos, kad ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiek īstenotas. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
36. pants
Grozījumi Direktīvā 2009/100/EK
Direktīvu 2009/100/EK groza šādi:
1) direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:
“1. pants
Šo direktīvu piemēro kuģiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai iekšzemes ūdensceļos un kuru pilnā kravnesība ir 20 tonnas vai vairāk, ja:
a) to garums ir mazāks par 20 metriem; un
b) to garuma (L), platuma (B) un iegrimes (T) reizinājums ir mazāks par 100 kubikmetriem.
Šī direktīva neskar Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus un Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN).”;
2) direktīvas 3. pantu groza šādi:
a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Dalībvalstis var prasīt, lai kuģi, kas ved bīstamas kravas, kā definēts ADN, atbilstu minētajā nolīgumā noteiktajām prasībām. Lai to pierādītu, tās var prasīt, lai tiktu uzrādīta minētajā nolīgumā paredzētā atļauja.”;
b) panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Īpašus nosacījumus bīstamo kravu pārvadājumiem uzskata par izpildītiem visos Kopienas ūdensceļos, ja kuģi atbilst ADN prasībām. Attiecīgus pierādījumus var sniegt, uzrādot 4. punktā minēto atļauju.”
37. pants
Transponēšana
1. Neskarot 40. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 7. oktobrim, un ko piemēro no šā datuma. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Dalībvalstij, kurai saskaņā ar 24. panta 1. un 2. punktu atļauto izņēmumu dēļ nav peldlīdzekļu, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi un kas darbojas tās ūdensceļos, netiek prasīts transponēt 2. nodaļu, 18. panta 3. punktu un 20. un 21. pantu.
38. pants
Atcelšana
Direktīvu 2006/87/EK atceļ no 2018. gada 7. oktobra.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas sniegta VII pielikumā.
39. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
40. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, izņemot Dāniju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Kipru, Latviju, Maltu, Portugāli, Slovēniju un Somiju.
PIELIKUMU SARAKSTS
|
I pielikums. |
Ģeogrāfiski 1., 2. un 3. zonā sadalītu Savienības iekšzemes ūdensceļu saraksts |
|
II pielikums. |
Minimālās tehniskās prasības, ko piemēro peldlīdzekļiem 1., 2., 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos |
|
III pielikums. |
Iespējamu papildu tehnisko prasību aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 1. un 2. zonas un nesavienotajos 3. zonas iekšzemes ūdensceļos |
|
IV pielikums. |
Iespējamu to tehnisko prasību pazeminājumu aspekti, ko piemēro peldlīdzekļiem 3. un 4. zonas iekšzemes ūdensceļos |
|
V pielikums. |
Sīki izstrādāti procedūras noteikumi |
|
VI pielikums. |
Klasifikācijas sabiedrības |
|
VII pielikums. |
Atbilstības tabula |
I PIELIKUMS
ĢEOGRĀFISKI 1., 2. UN 3. ZONĀ SADALĪTU SAVIENĪBAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻU SARAKSTS
1. NODAĻA
1. zona
Vācija
|
Emsa |
No līnijas, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven jūras virzienā 53° 30′ ziemeļu platumā un 6° 45′ austrumu garumā, t. i., nedaudz jūras virzienā no sauso kravu pārvadātājiem paredzētās lihterēšanas zonas Vecajā Emsā (1) |
|
(1) Attiecībā uz kuģiem, kuru piederības osta ir citur, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.). |
|
Polija
Pomožes līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Nord Perd Rīgenes salā un bāku Niechorze.
Gdaņskas līča daļa dienvidu virzienā no līnijas, kas savieno Helas bāku un ieejas boju Baltijskas ostā.
Zviedrija
Vēnerna ezers, kuru dienvidos norobežo ģeogrāfiskā platuma paralēle cauri Bastugrunds bākai.
Jeta un Rivöfjorden, ko austrumos norobežo Älvsborg tilts, rietumos – ģeogrāfiskā garuma paralēle cauri Gäveskär bākai un dienvidos – ģeogrāfiskā platuma paralēle cauri Smörbådan bākai.
Apvienotā Karaliste
|
SKOTIJA |
|
|
Blue Mull Sound |
Starp Gutcher un Belmontu |
|
Jellas šaurums |
Starp Tofts Voe un Ulsta |
|
Sullom Voe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gluss salas ziemeļaustrumu punktu ar Calback Ness ziemeļu punktu |
|
Dales Voe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kebister Ness ziemeļu punktu ar Breiwick krastu 1° 10,8′ rietumu garumā |
|
Dales Voe |
Vasarā: tāpat kā attiecībā uz Lēriku |
|
Lērika |
Ziemā: tās zonas iekšpusē, ko ziemeļu virzienā norobežo līnija no Scottle Holm līdz Scarfi Taing Bresejā un dienvidu virzienā – līnija no Twageos Point bākas līdz Whalpa Taing Bresejā |
|
Lērika |
Vasarā: tās zonas iekšpusē, ko ziemeļu virzienā norobežo līnija no Brim Ness līdz Inner Score ziemeļaustrumu stūrim un dienvidu virzienā – līnija no Ness of Sound dienvidu gala līdz Kirkabisterness |
|
Kērkvola |
Starp Kērkvolu un Rouzi ne austrumu pusē no līnijas starp Point of Graand (Egilsay) un Galt Ness (Šeipinseja) vai starp Head of Work (Meinlenda) cauri Helliar Holm bākai līdz Šeipinsejas krastam; ne ziemeļrietumu pusē no Eynhallow Island dienvidaustrumu gala, ne jūras virzienā un līnijā starp krastu pie Rouzi 59° 10,5 N 002° 57,1′ W un krastu pie Egilsay 59° 10′ N 002° 56,4′ W |
|
Stromnesa |
Līdz Scapa, taču ne ārpus Scapa Flow |
|
Scapa Flow |
Zonā, ko ierobežo līnijas, kas novilktas no Point of Cletts Hojas salā līdz Thomson's Hill triangulācijas punktam Fara salā un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā; no Sv. Vinsenta mola Flotta salā līdz Calf of Flotta tālākajam rietumu punktam; no Calf of Flotta tālākā austrumu punkta līdz Needle Point South Ronaldsay salā un no Nesas cietzemē līdz Point of Oxan bākai Graemsay salā, un no turienes līdz Bu Point Hojas salā; un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Balnakiel Bay |
Starp Eilean Dubh un A'Chleit |
|
Cromarty Firth |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nērnas viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Invernesa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor ar Nērnas viļņlauzi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Tejas upe – Dandī |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Broughty pili ar Tayport, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Fērtoforts un Fortas upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kirkcaldy ar Portobello upi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Solvefjērts |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth |
|
Loch Ryan |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Finnart's Point ar Miljūrpointu, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Klaida |
Ārējā robeža: līnija no Skipness līdz pozīcijai vienas jūdzes attālumā uz dienvidiem no Garroch Head, no turienes līdz Farland Head Iekšējā robeža ziemā: līnija no Cloch bākas līdz Danūnas molam Iekšējā robeža vasarā: līnija no Bogany Point, Bute sala, līdz Skelmorlie pilij un līnija no Ardlamont Point līdz Ettrick līča galējai dienvidu robežai Kyles of Bute iekšpusē Piezīme. Iepriekš minētā iekšējā vasaras robeža laikā no 5. jūnija līdz 5. septembrim (abus datumus ietverot) ir pagarināta ar līniju no punkta, kas atrodas divas jūdzes no Ayrshire krasta pie Skelmorlie pils līdz Tomont End, Cumbrae, un ar līniju no Portachur Point, Cumbrae, līdz Inner Brigurd Point, Ayrshire |
|
Obana |
Tās zonas iekšpusē, ko ziemeļos norobežo līnija no Dunollie Point bākas līdz Ard na Chruidh un dienvidos – līnija no Rudha Seanach līdz Ard na Cuile |
|
Kailoflohalša |
Cauri Lohalšai līdz Loch Duich zemesragam |
|
Gērlohas jūras līcis |
Ziemā: nav Vasarā: dienvidos no līnijas, kas sniedzas uz austrumiem no Rubha na Moine līdz Eilan Horrisdale, un no turienes līdz Rubha nan Eanntag |
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|
|
Belfāstas līcis |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Carrickfergus ar Bangor, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Neja ezers |
Par divām jūdzēm lielākā attālumā no krasta |
|
ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS |
|
|
Humber upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno New Holland ar Paull Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cleethorpes molu ar Patrington baznīcu, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS |
|
|
Sevērnas upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blacknore Point ar Caldicot Pill, Porstkewett Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Vajas upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmore Point ar Caldicot Pill, Portskewett Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Ņūporta |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Kārdifa |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Beri |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Svonzi |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā |
|
Menai Straits |
Menai Straits iekšpusē no līnijas, kas savieno Llanddwyn Island bāku Dinas Dinlleu, un līnijām, kas savieno Puffin Island dienvidu galu ar Trwyn DuPoint un Llanfairfechan dzelzceļa staciju, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Dī upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Hilbre Point ar Point of Air Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Formby Point ar Point of Air, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Mersey upe |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Formby Point ar Point of Air, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Prestona un Sautporta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sautportu ar Blekpūlas krastu iekšpusi, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Flītvuda |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Lune upe |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Heysham |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu |
|
Morkama |
Ziemā: nav Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rossal Point ar Hamfrisa zemesragu |
|
Vērkingtona |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Southerness Point ar Silloth, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Colne upe – Kolčestera |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers |
|
Blekvoteras upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Crouch upe un Roach upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Temza un tās pietekas |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Medvejas upe un Sveila |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Colne Point ar Vitstablu Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Clacton molu ar Reculvers, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Čičestera |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Langstone osta |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Portsmuta |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Bembridža, Vaita sala |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Kausa, Vaita sala |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Sauthemptona |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Beaulieu upe |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Keyhaven ezers |
Vaitas salas iekšienē tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no baznīcas smailes West Wittering līdz Trīsvienības baznīcai Bembridžā austrumu virzienā un no Nīdlsas un Hurst Point rietumu virzienā, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Veimuta |
Portlendas ostas iekšpusē un starp Wey upi un Portlendas ostu |
|
Plimuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cawsand ar viļņlauzi un ar Staddon, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Felmuta |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Rosemullion Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Nare Point, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Camel upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Stepper Point ar Trebetherick Point, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Bridžvotera |
Sēkļa iekšpusē un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
|
Eivonas (Avon) upe |
Ziemā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmore Point ar Caldicot Pill, Portskewett Vasarā: tās līnijas iekšpusē, kas savieno Barry Dock molu ar Steepholm, un no turienes līdz Brean Down, un jūras virzienā no 2. zonas ūdeņiem |
2. zona
Čehijas Republika
Lipno ezera aizdambējuma ūdeņi
Vācija
|
Emsa |
No līnijas, kas stiepjas no ieejas ostā Pāpenburgas virzienā, šķērsojot Emsu, un kas savieno bijušo Dīmas sūkņu staciju un dambja caurteku pie Haltes, līdz līnijai, kas savieno bijušo Greetsiel bāku un ostas ieejas rietumu molu pie Eemshaven |
|
Jāde |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schillig augstāko bāku un Langwarden baznīcas torni |
|
Vēzere |
No dzelzceļa tilta ziemeļrietumu malas Brēmenē līdz pat līnijai, kas savieno Langwarden un Cappel baznīcas torņus, ietverot Westergate, Rekumer Loch, Rechter Nebenarm un Schweiburg sekundārās attekas |
|
Elba ar Bütztflether Süderelbe (no 0,69. km līdz ietekai Elbā), Ruthenstrom (no 3,75. km līdz ietekai Elbā), Wischhafener Süderelbe (no 8,03. km līdz ietekai Elbā) |
No Hamburgas ostas apakšējās robežas līdz līnijai, kas savieno Döse bāku un Friedrichskoog aizsprosta (Dieksand) rietumu malu, ietverot Nebenelbe un Este, Lühe, Schwinge, Oste, Pinnau, Krückau un Stör pietekas (visos gadījumos no ietekas līdz dambim) |
|
Meldorfas līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Friedrichskoog dambja (Dieksand) rietumu malu un rietumu mola galu pie Büsum |
|
Eidera |
No Gieselau kanāla ietekas (22,64. km) līdz līnijai no cietokšņa (Tränke) vidus līdz Vollerwiek baznīcas tornim |
|
Gieslau kanāls |
No ietekas Eiderā līdz ietekai Nord-Ostsee kanālā |
|
Flensburgas līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kegnäs bāku ar Birknack un uz ziemeļiem no Vācijas – Dānijas robežas Flensburgas līcī |
|
Šleija |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Schleimünde mola galus |
|
Ekenfērdes līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bocknis-Eck ar cietzemes ziemeļaustrumu galu pie Dänisch Nienhof |
|
Ķīles līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bülk bāku un Laboe jūras memoriālu |
|
Nord-Ostsee kanāls, ietverot Audorfer See un Schirnauer See |
No līnijas, kas savieno mola galus pie Brunsbüttel, līdz pat līnijai, kas savieno ieejas apgaismojumu pie Kiel-Holtenau, ietverot Obereidersee un Enge, Audorfer See, Borgstedter See un Enge, Schirnauer See, Flemhuder See un Achterwehrer kanālu |
|
Trāve |
No dzelzceļa gaisa tilta ziemeļrietumu malas Lībekā līdz Pötenitzer Wiek un Dassower See līdz pat līnijai, kas savieno mola dienvidu iekšējo un ziemeļu ārējo galu pie Trāvemindes |
|
Leda |
No Lēres jūras slūžu ieejas ārējā ostā līdz ietekai Emsā |
|
Hunte |
No Oldenburgas ostas un no 140 m uz leju pa Amalienbrücke Oldenburgā līdz ietekai Vēzerē |
|
Lēzuma |
No Hammes un Vimmes saplūšanas vietas (0,00. km) līdz ietekai Vēzerē |
|
Este |
No Bukstehūdes slūžu atūdens (0,25. km) līdz ietekai Elbā |
|
Līe |
No Au-Mühle atūdens Horneburgā (0,00. km) līdz ietekai Elbā |
|
Švinga |
No Salztor slūžu ziemeļu malas Štādē līdz ietekai Elbā |
|
Oste |
No 210 m augšpus satiksmes tilta viduslīnijai pār Ostes aizsprostu (69,360. km) līdz ietekai Elbā |
|
Pinnau |
No Pinnebergas dzelzceļa tilta dienvidrietumu malas līdz ietekai Elbā |
|
Krückau |
No tilta, kas ved uz/no Wedenkamp, dienvidrietumu malas Elmshornā līdz ietekai Elbā |
|
Štēra |
No Rensing mareogrāfa līdz ietekai Elbā |
|
Freiburgas ostas caurtece |
No Freiburg an der Elbe slūžu austrumu malas līdz pat ietekai Elbā |
|
Wismarbucht, Kirchsee, Breitling, Salzhaff un Vismāras ostas zona |
Jūras virzienā līdz pat līnijai no Hoher Wieschendorf Huk līdz Timmendorf apgaismojumam un līnijai, kas savieno Gollwitz apmgaismojumu Poel salā un Wustrow pussalas dienvidu punktu |
|
Varnova, ietverot Breitling un sekundārās pietekas |
Lejup pa straumi no Mühlendamm no Geinitzbrücke ziemeļu malas Rostokā jūras virzienā līdz pat līnijai, kas savieno rietumu un austrumu mola ziemeļu punktus Varnemindē |
|
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Darsas un Zingst pussalas, kā arī Hidenzē un Rīgenes salas (ietverot Štrālzundes ostas zonu) |
Sniedzas jūras virzienā starp: Zingst pussalu un Bock salu: līdz pat 54° 26′ 42″ ziemeļu platumā, Bock salu un Hidenzē salu: līdz pat līnijai, kas savieno Bock salas ziemeļu punktu ar Hidenzē salas dienvidu punktu, Hidenzē salu un Rīgenes salu (Buga): līdz pat līnijai, kas savieno Neubessin dienvidaustrumu punktu ar Buger Haken |
|
Mazais Jasmundes līcis |
|
|
Greifsvaldes līcis |
Līcī jūras virzienā līdz pat līnijai no Thiessower Haken (Südperd) austrumu punkta līdz Ruden salas austrumu punktam un sniedzas līdz Ūzedomas salas ziemeļu punktam (54° 10′ 37″ N, 13° 47′ 51″ E) |
|
Ryck |
Uz austrumiem no Steinbecker tilta Greifsvaldē līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem |
|
Ūdeņi, ko ieskauj cietzeme un Ūzedomas sala (Peenestrom, ietverot Volgastes ostas zonu un Achterwasser, un Oderas līci) |
Austrumu virzienā līdz pat Polijas Republikas robežai Ščecinas līcī |
|
Ikere |
No Ikermindes satiksmes tilta dienvidrietumu malas līdz savienojuma līnijai pāri mola galiem |
Piezīme. Attiecībā uz kuģiem, kuru piederības osta ir citā valstī, jāņem vērā 1960. gada 8. aprīļa Emsas–Dollarta līguma 32. pants (BGBl. 1963 II, 602. lpp.).
Francija
Žironda no kilometra atzīmes (KA 48,50) līdz Ile de Patiras zemesraga lejteces daļai, līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe de Grave ar Pointe de Suzac;
Luāra no Cordemais (KA 25) līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnja, kas savieno Pointe de Mindin ar Pointe de Penhoët;
Sēna no Tancarville kanāla sākuma līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas vilkta no Cape Hode labajā krastā līdz punktam kreisajā krastā, kur ieplānotais dambis tiek savienots ar krastu lejup Bervilai;
Vilēna no Arzal dambja līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka līnija, kas savieno Pointe du Scal ar Pointe du Moustoir;
Ženēvas ezers.
Ungārija
Balatona ezers
Nīderlande
Dollarda
Emsa
Vadenzē: ietverot savienojumus ar Ziemeļjūru
Eiselmērs: ietverot Markermēru un Ijmeer, taču neietverot Gouwzee
Nieuwe ūdensceļš un Scheur
Caland kanāls rietumu virzienā no Beneluksa ostas
Hollands Diep
Breeddiep, Beerkanaal un ar tiem saistītās ostas
Haringvliet un Vuile Gat: ietverot ūdensceļus starp Gūri-Overflaki, no vienas puses, un Voorne-Putten un Hoekse Waard, no otras puses
Hellegats
Folkeraks
Krāmera
Grevelingenmeer un Brouwerschavensche Gat: ietverot visus ūdensceļus starp Schouwen-Duiveland un Gūri-Overflaki
Keten, Mastgat, Zijpe, Krabbenkreek, Eastern Scheldt un Roompot: ietverot ūdensceļus starp Walcheren, Noord-Beveland un Zuid-Beveland no vienas puses un Schouwen-Duiveland un Tholen no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu
Scheldt un Western Scheldt un tās ieteka jūrā: ietverot ūdensceļus starp Zeeland Flanders no vienas puses un Walcheren un Zuid-Beveland no otras puses, neietverot Scheldt-Rhine kanālu
Polija
Ščecinas līcis
Kamjeņa līcis
Vislas līcis
Pucka līcis
Vloclavekas ūdenskrātuve
Sņardvija ezers
Ņegocina ezers
Mamrija ezers
Zviedrija
Jeta, ko austrumos norobežo Jetas tilts un rietumos – Älvsborg tilts
Apvienotā Karaliste
|
SKOTIJA |
|
|
Scapa Flow |
Zonas iekšpusē, ko norobežo līnijas, kas novilktas no Wharth Flotta salā līdz Martello tornim South Walls un no Point Cletts, kas atrodas Hojas salā, līdz Thomson's Hill triangulācijas punktam Fara salā, un no turienes līdz Gibraltāra molam Flotta salā |
|
Kyle of Durness |
Dienvidu virziens no Eilean Dubh |
|
Cromarty Firth |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Sutor un South Sutor |
|
Invernesa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Fort George ar Chanonry Point |
|
Findhornas līcis |
Zemesstrēles iekšpusē |
|
Aberdīna |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Abercromby Jetty |
|
Montrozas baseins |
Uz rietumiem no līnijas, kas sniedzas ziemeļu–dienvidu virzienā pāri ostas ieejai pie Scurdie Ness bākas |
|
Tejas upe – Dandī |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseinu (zivju doku) Dandī ar Craig Head, East Newport |
|
Fērtoforts un Fortas upe |
Fērtoforta iekšpusē, taču ne austrumu pusē no Fortas dzelzceļa tilta |
|
Damfrīsa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Airds Point ar Scar Point |
|
Loch Ryan |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cairn Point ar Kircolm Point |
|
Ēras osta |
Sēkļa iekšpusē |
|
Klaida |
Augšpus 1. zonas ūdeņiem |
|
Kyles of Bute |
Starp Colintraive un Rhubodach |
|
Kempbeltaunas osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Macringan's Point ar Ottercharach Point |
|
Etive ezers |
Etive ezera iekšpusē augšpus Lora ūdenskrituma |
|
Leven ezers |
Augšpus tilta pie Ballachulish |
|
Linhes līcis |
Uz ziemeļiem no Corran Point apgaismojuma |
|
Eil ezers |
Viss ezers |
|
Kaledonijas kanāls |
Lochy, Oich un Nesa ezers |
|
Kailoflohalša |
Kyle Akin iekšpusē, bet ne rietumu virzienā no Eilean Ban apgaismojuma vai austrumu virzienā no Eileanan Dubha |
|
Carron līcis |
Starp Stromemore un Strome Ferry |
|
Broom līcis, Alapūla |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Alapūla punkta apgaismojumu ar Aultnaharrie |
|
Kylesku |
Pāri Cairnbawn ezeram zonā starp galējo GarbhEilean austrumu punktu un galējo Eilean na Rainich rietumu punktu |
|
Stornovejas osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Arnish Point ar Sendvičas līča bāku ziemeļrietumu pusē |
|
The Sound of Scalpay |
Nedz austrumu virzienā no Berry līča (Scalpay), nedz arī rietumu virzienā no Croc a Loin (Herisa) |
|
Ziemeļu osta, Scalpay, un Tārbertas osta |
Vienas jūdzes robežās no Herisas salas krasta |
|
O ezers |
Viss ezers |
|
Katrine ezers |
Viss ezers |
|
Lomonda ezers |
Viss ezers |
|
Teja ezers |
Viss ezers |
|
Loyal ezers |
Viss ezers |
|
Hope ezers |
Viss ezers |
|
Shin ezers |
Viss ezers |
|
Assynt ezers |
Viss ezers |
|
Glascarnoch ezers |
Viss ezers |
|
Fannich ezers |
Viss ezers |
|
Marī ezers |
Viss ezers |
|
Gērlohas līcis |
Viss līcis |
|
Monara ezers |
Viss ezers |
|
Mullardach ezers |
Viss ezers |
|
Kluanī ezers |
Viss ezers |
|
Loyne ezers |
Viss ezers |
|
Gari ezers |
Viss ezers |
|
Kvoiča ezers |
Viss ezers |
|
Arkaig ezers |
Viss ezers |
|
Morara ezers |
Viss ezers |
|
Šīla ezers |
Viss ezers |
|
Ērna ezers |
Viss ezers |
|
Renoka ezers |
Viss ezers |
|
Tummel ezers |
Viss ezers |
|
Erihta ezers |
Viss ezers |
|
Fionn ezers |
Viss ezers |
|
Glass ezers |
Viss ezers |
|
Rimsdale/nan Clar ezers |
Viss ezers |
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|
|
Strangfordas līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Cloghy Point un Dogtail Point |
|
Belfāstas līcis |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holywood un Macedon Point |
|
Lārna |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Lārnas molu ar prāmju piestātni Magī salā |
|
Bennas upe |
No viļņlaužu galiem jūras virzienā līdz Toome tiltam |
|
Ērna ezers |
Augšējais un apakšējais Ērna ezers |
|
Neja ezers |
Divu jūdžu robežās no krasta |
|
ANGLIJAS AUSTRUMU KRASTS |
|
|
Berwick |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Vorkvērta |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Blaita |
Ārējo mola galu iekšpusē |
|
Tainas upe |
No Dunston Staithes līdz Tainas mola galiem |
|
Vīras upe |
No Fatfield līdz Sanderlendas mola galiem |
|
Sīema |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Hārtlpūla |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Middleton molu ar Vecā mola galu Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Ziemeļu mola galu ar Dienvidu mola galu |
|
Tīsas upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas rietumu virzienā no Government mola līdz Tīsas aizsprostam |
|
Vitbi |
Vitbi mola galu iekšpusē |
|
Humber upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno North Ferriby ar South Ferriby |
|
Grimsbi doks |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno paisuma un bēguma baseina rietumu molu ar Zivju doku austrumu molu, North Quay |
|
Bostona |
New Cut iekšpusē |
|
Dutch upe |
Viss kanāls |
|
Hull upe |
No Beverley Beck līdz Humber upei |
|
Kīldervotera ezers |
Viss ezers |
|
Ūzas upe |
Lejpus Naburn slūžām |
|
Trentas upe |
Lejpus Kromvela slūžām |
|
Vorfas upe |
No savienojuma ar Ūzas upi līdz Tadcaster tiltam |
|
Skārboro |
Skārboro mola galu iekšpusē |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMU KRASTS |
|
|
Sevērnas upe |
Ziemeļu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz rietumiem no Sharpness Point (51° 43,4′ N) līdz Llanthony un Maisemore Weirs, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem |
|
Vajas upe |
Pie Chepstow, ziemeļu garumā (51° 38,0′ N) līdz Monmouth |
|
Ņūporta |
Ziemeļu virzienā no gaisa elektrības vadiem, tos šķērsojot pie Fifoots Points |
|
Kārdifa |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Jetty ar Penarth Head, un slēgtie ūdeņi rietumos no Kārdifas līča aizsprosta |
|
Beri |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlaužu galus jūras virzienā |
|
Talbotas osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Afran upes viļņlaužu galus jūras virzienā ārpus slēgtajiem dokiem |
|
Nīta |
Tās līnijas iekšpusē, kas stiepjas uz ziemeļiem no Baglan līča Tanker Jetty gala jūras virzienā (51° 37,2′ N, 3° 50,5′ W) |
|
Leneli un Burry osta |
Tās zonas iekšpusē, ko norobežo līnija, kas novilkta no Burry ostas rietumu mola līdz Whiteford Point |
|
Milfordheivena |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno South Hook Point ar Thorn Point |
|
Fišgārda |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno ziemeļu un austrumu viļņlaužu galus jūras virzienā |
|
Kārdigana |
Narrows iekšpusē pie Pen-Yr-Ergyd |
|
Eberistvita |
Viļņlaužu galu, kas vērsti jūras virzienā, iekšpusē |
|
Aberdyfi |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Aberdyfi dzelzceļa staciju ar Twyni Bach bāku |
|
Bārmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Bārmutas dzelzceļa staciju ar Penrhyn Point |
|
Portmadoc |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Harlech Point ar Graig Ddu |
|
Holiheda |
Tās zonas iekšpusē, ko norobežo galvenais viļņlauzis un līnija, kas novilkta no viļņlauža gala līdz Brynglas Point, Tavinas līcis |
|
Menai Straits |
Menai Straits iekšpusē starp līniju, kas savieno Aber Menai Point ar Belan Point, un līniju, kas savieno Beaumaris molu ar Pen-y-Coed Point |
|
Konvi |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mussel Hill ar Tremlyd Point |
|
Llandudno |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Rila |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Dī upe |
Augšpus Connah's Quay līdz Barrelwell Hill ūdens ieguves punktam |
|
Mersey upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Rock bāku un ziemeļrietumu jūras līča doku, taču izņemot pārējos dokus |
|
Prestona un Sautporta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Lytham ar Sautportu, un Prestonas doku iekšpusē |
|
Flītvuda |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Low apgaismojumu ar Knott |
|
Lune upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sunderland Point ar Chapel Hill līdz pat un ietverot Glasson doku |
|
Berova |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Haws Point, Volni sala, ar Roa salas elliņu |
|
Vaitheivena |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Vērkingtona |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Mēriporta |
Viļņlauža iekšpusē |
|
Kārlaila |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Point Carlisle ar Torduff |
|
Coniston ezers |
Viss ezers |
|
Dērventa ezers |
Viss ezers |
|
Ullswater |
Viss ezers |
|
Vindermīra |
Viss ezers |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Blakeney un Morston osta un pieejas |
Austrumu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz dienvidiem no Blakeney Point līdz ieejai Stiffkey upē |
|
Orwell upe un Storas upe |
Orwell upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Blackmanshead viļņlauzi ar Landguard Point, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem |
|
Blekvoteras upe |
Visi ūdensceļi tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mersea salas dienvidrietumu tālāko punktu ar Sales Point |
|
Crouch upe un Roach upe |
Crouch upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Holliwell Point ar Foulness Point, ietverot Roach upi |
|
Temza un tās pietekas |
Temza augšpus līnijai, kas novilkta no ziemeļiem/dienvidiem cauri Denton kuģu piestātnes mola galējam austrumu punktam, Gravesend, līdz Teddington slūžām |
|
Medvejas upe un Sveila |
Medvejas upe no līnijas, kas novilkta no Garrison Point līdz Grain tornim, līdz Allington slūžām; un Sveila no Vitstablas līdz Medvejai |
|
Storas upe (Kenta) |
Storas upe augšpus ietekai līdz kuģu piestātnei pie Flagstaff Reach |
|
Duvras osta |
To līniju iekšpusē, kas novilktas pāri austrumu un rietumu ieejām ostā |
|
Rother upe |
Rother upe augšpus paisuma un bēguma signālstacijas pie Camber līdz Scots Float slūžām un ieejas slūžām Brede upē |
|
Adur upe un Southwick kanāls |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri Shoreham ostas ieejai līdz Southwick kanāla slūžu ieejai un Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam |
|
Arunas upe |
Arunas upe augšpus Litlhemptonas molam līdz Litlhemptonas jahtu piestātnei |
|
Ūzas upe (Saseksa) Ņūheivena |
Ūzas upe no līnijas, kas novilkta pāri Ņuheivenas ostas ieejas piestātnēm līdz North Quay ziemeļu galam |
|
Braitona |
Brighton Marina ārējā osta tās līnijas iekšpusē, kas savieno West Quay dienvidu galu ar South Quay ziemeļu galu |
|
Čičestera |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastoke punktu un baznīcas torni, West Wittering, un jūras virzienā no 3. zonas ūdeņiem |
|
Langstone osta |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta starp Eastney Point un Gunner Point |
|
Portsmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta pāri ostas ieejai no Port Blockhouse līdz Round Tower |
|
Bembridža, Vaita sala |
Brading ostas iekšpusē |
|
Kausa, Vaita sala |
Medinas upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno viļņlauža apgaismojumu austrumu krastā ar mājas apgaismojumu rietumu krastā |
|
Sauthemptona |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Calshot pili ar Hook bāku |
|
Beaulieu upe |
Beaulieu upes iekšpusē, bet ne austrumu virzienā no ziemeļu–dienvidu līnijas cauri Inchmery mājai |
|
Keyhaven ezers |
Tās līnijas iekšpusē, kas novilkta ziemeļu virzienā no Hurst Point Low apgaismojuma līdz Keyhaven purviem |
|
Kraistčērča |
The Run |
|
Pūla |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Chain Ferry starp Sandbanks un South Haven Point |
|
Eksetera |
Austrumu–rietumu līnijas iekšpusē no Vorenpointas līdz piekrastes glābšanas laivu stacijai iepretim Checkstone Ledge |
|
Tinmuta |
Ostas iekšpusē |
|
Dart upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Kettle Point ar Battery Point |
|
Salcombe upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Splat Point ar Limebury Point |
|
Plimuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Mount Batten molu ar Raveness Point cauri Drake salai; Yealm upe tās līnijas iekšpusē, kas savieno Vorenpointu ar Misery Point |
|
Fowey |
Ostas iekšpusē |
|
Falmuta |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Sv. Antonija zemesragu ar Pendennis Point |
|
Camel upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Gun Point ar Brea Hill |
|
To upe un Toridžas upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas atrodas 200° no bākas Crow Point, līdz krastam pie Skern Point |
|
Bridžvotera |
Dienvidu virzienā no līnijas, kas stiepjas uz austrumiem no Stert Point (51° 13,0′ N) |
|
Eivonas (Avon) upe |
Tās līnijas iekšpusē, kas savieno Avonmouth molu ar kuģu piestātnes punktu, līdz Netham dambim |
2. NODAĻA
3. zona
Beļģija
Jūras Šelda (lejpus Antverpenes atklātās enkurvietas)
Bulgārija
Donava: no 845,650. km līdz 374,100. km
Čehijas Republika
Ezeri ar dambjiem: Brněnská (Kníničky), Jesenice, Nechranice, Orlík, Rozkoš, Slapy, Těrlicko, Žermanice un Nové Mlýny III
Smilts un grants ieguves ezeri: Ostrožná Nová Ves un Tovačov
Vācija
|
Donava: |
No Kelheimas (2 414,72 . km) līdz Vācijas–Austrijas robežai pie Jochenstein |
|
Rhine ar Lampertheimer Altrhein (no 4,75. km līdz Rijn), Altrhein Stockstadt-Erfelden (no 9,80. km līdz Rijn) |
No Vācijas–Šveices robežas līdz Vācijas–Nīderlandes robežai |
|
Elba (Norderelbe), ietverot Süderelbe en Köhlbrand |
No Elbe-Seiten kanāla ietekas līdz Hamburgas ostas apakšējai robežai |
|
Mīrics |
|
Francija
Adūra no Bec du Gave līdz jūrai;
Ona no slūžām pie Šatolēnas līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka Passage de Rosnoën;
Blavē no Pontivī līdz Pont du Bonhomme;
Kalē kanāls;
Šaranta no tilta pie Tonnay-Charente līdz jūras transversālajai robežai, ko nosaka ar līniju, kas iet cauri lejasposma apgaismojuma centram kreisajā krastā un cauri Fort de la Pointe centram;
Dordoņa no saplūšanas vietas ar Lidoire līdz Bec d'Ambès;
Garona no tilta pie Castet en Dorthe līdz Bec d'Ambès;
Žironda no Bec d'Ambès līdz transversālajai robežai pie kilometra atzīmes 48,50 un cauri Île de Patiras lejasposma punktam;
Ēro no Bessan ostas līdz jūrai, līdz pat augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;
Ila no saplūšanas vietas ar Dronu līdz saplūšanas vietai ar Dordoņu;
Luāra no saplūšanas vietas ar Mēnu līdz Cordemais (KA 25);
Marna no tilta pie Bonneuil (KA 169bis900) un slūžām pie St Maur līdz saplūšanas vietai ar Sēnu;
Reina
Niva no Haïtze dambja pie Ustaritz līdz saplūšanas vietai ar Adūru;
Uāza no Janville slūžām līdz saplūšanas vietai ar Sēnu;
Orba no Seriņānas līdz jūrai, līdz pat augstākajai paisuma un bēguma piekrastes joslas robežai;
Rona no robežas ar Šveici līdz jūrai, izņemot Mazo Ronu;
Sona no Pont de Bourgogne tilta Šalonā pie Sonas līdz saplūšanas vietai ar Ronu;
Sēna no Nožānas pie Sēnas slūžām līdz Tancarville kanāla sākumam;
Nioras Sevra no Marans slūžām līdz jūras transversālajai robežai, pretī sardzes mājai ietekā;
Somma lejup pa straumi no Pont de la Portelette tilta pie Abbeville līdz Noyelles viaduktam, Saint-Valéry-sur-Somme dzelzceļam;
Vilēna no Redonas (KA 89,345) līdz Arzal dambim;
Amance ezers;
Ansī ezers;
Biskarosas ezers;
Buržē ezers;
Carcans ezers;
Kazo ezers;
Deršantkoka ezers;
Guerlédan ezers;
Urtēna ezers;
Lakano ezers;
Orient ezers;
Pareloup ezers;
Parentis ezers;
Sanguinet ezers;
Serre-Ponçon ezers;
Templa ezers.
Horvātija
Donava: no 1 295 . km + 500 līdz 1 433 . km + 100
Dravas upe: no 0. km līdz 198. km + 600
Savas upe: no 210. km + 800 līdz 594. km + 000
Kupas upe: no 0. km līdz 5. km + 900
Unas upe: no 0. km līdz 15. km
Ungārija
Donava: no 1 812 . km līdz 1 433 . km
Danube Moson: no 14. km līdz 0. km
Danube Szentendre: no 32. km līdz 0. km
Danube Ráckeve: no 58. km līdz 0. km
Tisas upe: no 685. km līdz 160. km
Dravas upe: no 198. km līdz 70. km
Bodrogas upe: no 51. km līdz 0. km
Kettős-Körös upe: no 23. km līdz 0. km
Hármas-Körös upe: no 91. km līdz 0. km
Šio kanāls: no 23. km līdz 0. km
Velence ezers
Fertő ezers
Nīderlande
Reina
Sneekermeer, Koevordermeer, Heegermeer, Fluessen, Slotermeer, Tjeukemeer, Beulakkerwijde, Belterwijde, Ramsdiep, Ketelmeer, Zwartemeer, Veluwemeer, Eemmeer, Alkmaardermeer, Gouwzee, Buiten IJ, Afgesloten IJ, Noordzeekanaal, IJmuiden osta, Roterdamas ostas zona, Nieuwe Maas, Noord, Oude Maas, Beneden Merwede, Nieuwe Merwede, Dordische Kil, Boven Merwede, Waal, Bijlandsch kanāls, Boven Rijn, Pannersdensch kanāls, Geldersche IJssel, Neder Rijn, Lek, Amsterdamas–Reinas kanāls, Veerse Meer, Šeldas–Reinas kanāls līdz pat Folkeraka grīvai, Amer, Bergsche Maas, Meuse lejpus Venlo, Gooimeer, Europort, Calandkanaal (austrumu virzienā no Beneluksa ostas), Hartelkanaal
Austrija
Donava: no robežas ar Vāciju līdz robežai ar Slovākiju
Inna: no grīvas līdz Passau-Ingling spēkstacijai
Trauna: no ietekas līdz 1,80. km
Ensa: no ietekas līdz 2,70. km
Marke: līdz 6. km
Polija
— Biebrza upe no Augustowski kanāla līdz Narwia estuāram
— Brda upe no savienojuma ar Bydgoski kanālu Bidgoščē līdz Vislas estuāram
— Bug upe no Muchawiec estuāram līdz Narwia upes estuāram
— Dąbie ezers līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
— Augustowski kanāls no savienojuma ar Biebrza upi līdz valsts robežai kopā ar ezeriem, kas atrodas gar šā kanāla krastiem
— Bartnicki kanāls no Ruda Woda ezera līdz Bartężek ezeram kopā ar Bartężek ezeru
— Bydgoski kanāls
— Elblongas kanāls no Druzno ezera līdz Jezjoraka ezeram un Szeląg Wielki ezeram kopā ar šiem ezeriem un ezeriem, kas atrodas gar kanālu, un blakus ūdensceļš Zalevo virzienā no Jezjoraka ezera līdz Ewingi ezeram, to ietverot
— Glivices kanāls kopā ar Kędzierzyński kanālu
— Jagielloński kanāls no savienojuma ar Elblongas upi līdz Nogatas upei
— Łączański kanāls
— Ślesiński kanāls ar ezeriem, kas atrodas gar šo kanālu, un Gopło ezers
— Żerański kanāls
— Martwa Wisła upe no Vislas Pšegalinā līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
— Narew upe no Biebrza estuāra līdz Vislas upes estuāram kopā ar Zegrzyński ezeru
— Nogat upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram
— Noteć upe (augšējā) no Gopło ezera līdz savienojumam ar Górnonotecki kanālu un Górnonotecki kanāls un Noteć upe (apakšējā) no savienojuma ar Bydgoski kanālu līdz Vartas upes estuāram
— Nysa Łużycka upe no Gubin līdz Odras upes estuāram
— Odras upe no Racibórz pilsētas līdz savienojumam ar Austrumodru, kas ietek Regalica upē no Piercing Klucz-Ustowo, kopā ar šo upi un tās sekundārajām pietekām līdz Dąbie ezeram, kā arī Odras blakus ūdensceļš no Opatowice slūžām līdz slūžām Vroclavā
— Rietumodra no aizsprosta Widuchowa (704,1 km no Odras upes) līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem kopā ar sekundārajām pietekām, kā arī Piercing Klucz-Ustowo, kas savieno Austrumodru ar Rietumodru
— Parnica upe un Piercing Parnicki no Rietumodras līdz robežai ar iekšējās jūras ūdeņiem
— Pisas upe no Rosja ezera līdz Narevas upes estuāram
— Szkarpawa upe no Vislas upes līdz Vislas līča estuāram
— Vartas upe no Ślesiński ezera līdz Odras upes estuāram
— Wielkie Jeziora Mazurskie sistēma, kas ietver ezerus, ko savieno upes un kanāli, un kas veido galveno ūdensceļu no Roś ezera (to ietverot) Pišā līdz Węgorzewski kanālam (ietverot) Węgorzewo, kopā ar šādiem ezeriem: Seksty, Mikołajskie, Tałty, Tałtowisko, Kotek, Szymon, Szymoneckie, Jagodne, Boczne, Tajty, Kisajno, Dargin, Łabap, Kirsajty un Święcajty, kopā ar Giżycki kanālu un Niegociński kanālu, un Piękna Góra kanālu, Ryńskie ezera (to ietverot) blakus ūdensceļš Ryn līdz Nidzkie ezeram (līdz pat 3 km, kas veido robežu ar “Nidzkie ezera” dabas rezervātu) kopā ar šādiem ezeriem: Bełdany, Guzianka Mała un Guzianka Wielka
— Vislas upe no Przemsza upes estuāra līdz savienojumam ar Łączański kanālu, kā arī no šā kanāla estuāra Skavinā līdz Vislas upes estuāram Gdaņskas līcī, izņemot Vloclavekas ūdenskrātuvi
Rumānija
Donava: no Serbijas un Rumānijas robežas (1 075 . km) līdz Melnajai jūrai pie Sulina kanāla atzarojuma
Donavas–Melnās jūras kanāls (64,410 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas upi, Donavas 299,300. km pie Černavodes (attiecīgi kanāla 64,410. km), līdz Constanta South–Agigea ostai (kanāla “0.” km)
Poarta Albă–Midia Năvodari kanāls (34,600 km garš): no vietas, kur tas savienojas ar Donavas un Melnās jūras kanālu 29,410. km Poarta Albă (attiecīgi kanāla 27,500. km), līdz Midia ostai (kanāla “0.” km)
Slovākija
Donava: no 1 880,26 . km līdz 1 708,20 . km
Donavas kanāls: no 1 851,75 . km līdz 1 811,00 . km
Vāha upe: no 0,00. km līdz 70,00. km
Morāvijas upe: no 0,00. km līdz 6,00. km
Bodrogas upe: no 49,68. km līdz 64,85. km
Ezeri ar dambjiem: Oravská Priehrada, Liptovská Mara, Zemplínska Šírava
Zviedrija
Trolhetas kanāls un Jeta, no ģeogrāfiskā platuma paralēles cauri Bastugrunds bākai līdz Jetas tiltam
Mēlarena ezers
Stokholmas ostas, ko ziemeļrietumos norobežo Lidingö tilts, ziemeļaustrumos līnija, kas vilkta cauri Elfviksgrund bākai, peilējot 135–315 grādu virzienā, un dienvidos – Skuru tilts
Sēderteljes kanāls un Sēderteljes ostas, ko ziemeļos norobežo Sēderteljes slūžas un dienvidos – platuma paralēle N 59° 09′ 00″
Apvienotā Karaliste
|
SKOTIJA |
|
|
Leith (Edinburga) |
Viļņlaužu iekšpusē |
|
Glāzgova |
Strathclyde ezers |
|
Crinan kanāls |
No Crinan līdz Ardrishaig |
|
Kaledonijas kanāls |
Kanāla daļas |
|
ZIEMEĻĪRIJA |
|
|
Lāganas upe |
No Lagan Weir līdz Stranmillis |
|
ANGLIJAS AUSTRUMI |
|
|
Vīras upe (bez paisuma un bēguma) |
Vecais dzelzceļa tilts, Darema, līdz Prebends tiltam, Darema |
|
Tīsas upe |
Upes augštece no Tīsas aizsprosta |
|
Grimsbi doks |
Slūžu iekšpuse |
|
Imingemas doks |
Slūžu iekšpuse |
|
Hull doki |
Slūžu iekšpuse |
|
Boston doks |
Slūžu vārtu iekšpusē |
|
Aire un Calder navigācija |
Goole doki līdz Līdsai; savienojums ar Līdsas un Liverpūles kanālu; Bank Dole savienojums ar Selby (Ūzas upes slūžas); Castleford savienojums ar Veikfīldu (Falling slūžas) |
|
Ancholme upe |
No Ferriby slūžām līdz Brigg |
|
Calder un Hebble kanāls |
No Veikfīldas (Falling slūžas) līdz Broadcut Top slūžām |
|
Foss upe |
No (Blue Bridge) savienojuma ar Ūzas upi līdz Monk tiltam |
|
Fossdyke kanāls |
Savienojums ar Trentu līdz Brayford dīķim |
|
Goole doks |
Slūžu vārtu iekšpusē |
|
Hornzī dīķis |
Viss kanāls |
|
Hull upe |
No Struncheon Hill slūžām līdz Beverley Beck |
|
Market Weighton kanāls |
No Humber upes slūžām līdz Sod Houses slūžām |
|
New Junction kanāls |
Viss kanāls |
|
Ūzas upe |
No Naburn slūžām līdz Nun Monkton |
|
Šefīldas un Dienvidu Jorkšīras kanāls |
No Keadby slūžām līdz Tinsley slūžām |
|
Trentas upe |
No Kromvela slūžām līdz Shardlow |
|
Witham upe |
No Boston slūžām līdz Brayford dīķim (Linkolna) |
|
VELSA UN ANGLIJAS RIETUMI |
|
|
Sevērnas upe |
Augšpus Llanthony un Maisemore Weirs |
|
Vajas upe |
Augšpus Monmouth |
|
Kārdifa |
Roath Park ezers |
|
Talbotas osta |
Slēgto doku iekšpusē |
|
Svonzi |
Slēgto doku iekšpusē |
|
Dī upe |
Augšpus Barrelwell Hill ūdens ieguves punktam |
|
Mersey upe |
Doki (izņemot Seaforth doku) |
|
Lune upe |
Augšpus Glasson doka |
|
Eivona (Midlenda) |
No Tewkesbury slūžām līdz Evesham |
|
Glostera |
Glosteras pilsētas doki, Glosteras/Šārpnesa kanāls |
|
Hollingworth ezers |
Viss ezers |
|
Mančestras kuģu kanāls |
Viss kanāls un Salford doki, ietverot Irwell upi |
|
Pickmere ezers |
Viss ezers |
|
Tawe upe |
Starp jūras slūžām / jahtu piestātni un Morfa Athletics stadionu |
|
Radjārdas ezers |
Viss ezers |
|
Weaver upe |
Lejpus Noričas |
|
ANGLIJAS DIENVIDI |
|
|
Nīnes upe |
No Wisbech Cut un Nīnes upes līdz Dog-in a-Doublet slūžām |
|
Great Ouse upe |
Kings Lynn Cut un Great Ouse upe lejpus West Lynn ceļu tilta |
|
Jārmuta |
Jāras upes estuārs no līnijas, kas novilkta pāri ziemeļu un dienvidu ieejas piestātnēm, ietverot Breydon Water |
|
Loustofta |
Loustoftas osta lejpus Mutford slūžām līdz līnijai, kas novilkta pāri ārējām ostas ieejas piestātnēm |
|
Alde un Ore upe |
Augšpus ieejai Ore upē līdz Westrow Point |
|
Deben upe |
Augšpus Deben upes ieejai līdz Felixstowe Ferry |
|
Orwell upe un Storas upe |
No līnijas, kas novilkta no Fagbury punkta līdz Shotley punktam Orwell upē līdz Ipsvičas dokam, un no līnijas, kas novilkta ziemeļu/dienvidu virzienā cauri Erwarton Ness Storas upē līdz Manningtree |
|
Chelmer un Blackwater kanāls |
Austrumu virzienā no Beeleigh slūžām |
|
Temza un tās pietekas |
Temza augšpus Teddington slūžām līdz Oksfordai |
|
Adur upe un Southwick kanāls |
Adur upe augšpus Tarmac kuģu piestātnes rietumu galam un Southwick kanāla iekšpusē |
|
Arunas upe |
Arunas upe augšpus Litlhemptonas jahtu piestātnei |
|
Ūzas upe (Saseksa), Ņūheivena |
Ūzas upe augšpus North Quay ziemeļu galam |
|
Bewl Water |
Viss ezers |
|
Grafham Water |
Viss ezers |
|
Ratlendas ezers |
Viss ezers |
|
Thorpe Park ezers |
Viss ezers |
|
Čičestera |
Austrumu pusē no līnijas, kas savieno Cobnor Point un Chalkdock Point |
|
Kraistčērča |
Kraistčērčas ostas iekšienē, izņemot Run upi |
|
Ekseteras kanāls |
Viss kanāls |
|
Eivonas (Avon) upe |
Bristoles pilsētas doki No Netham dambja līdz Pulteney aizsprostam |
II PIELIKUMS
MINIMĀLĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1., 2., 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS
Peldlīdzekļiem piemērojamās tehniskās prasības ir tās pašas, kas izklāstītas ES-TRIN standartā 2019/1.
III PIELIKUMS
IESPĒJAMU PAPILDU TEHNISKO PRASĪBU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 1. UN 2. ZONAS UN NESAVIENOTAJOS 3. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS
Visas papildu tehniskās prasības, ko dalībvalsts pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz peldlīdzekļiem, kas darbojas minētās dalībvalsts teritorijā, attiecas vienīgi uz šādām jomām:
1. Definīcijas
— Nepieciešamas, lai izprastu papildu prasības
2. Stiprība un stabilitāte
— Konstrukcijas pastiprināšana un stabilitāte
— Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums
3. Drošības attālums un brīvsāni
— Brīvsāni
— Drošības attālums
4. Kuģa korpusa atvērumu un virsbūvju ūdensnecaurlaidība
— Virsbūves
— Durvis
— Logi un gaismas lūkas
— Kravas telpas lūkas
— Citi atvērumi (ventilācijas caurules, izplūdes caurules u. tml.)
5. Aprīkojums
— Enkuri un enkuru ķēdes
— Navigācijas gaismas
— Skaņu signāli
— Kompass
— Radars
— Raidīšanas un uztveršanas iekārtas
— Dzīvības glābšanas aprīkojums
— Kuģošanas karšu pieejamība
6. Papildu noteikumi attiecībā uz pasažieru kuģiem
— Stabilitāte (izturība pret vēju, kritēriji)
— Dzīvības glābšanas aprīkojums
— Brīvsāni
— Drošības attālums
— Stūres mājas redzamība
7. Karavānu un konteineru pārvadāšana
— Savienojums stūmējkuģis–lihteris
— Konteinerus pārvadājošo peldlīdzekļu vai lihteru stabilitāte
8. Mehānismi
— Stūres sistēmas
— Dzenskrūves vārpstas un piederumi
— Galvenie dzinēji, savienojumi un piederumi
— Priekšgala dzinekļa esība
— Tilpņu atsūknēšanas sistēmas un ugunsdzēsības iekārtas
— Avārijas barošanas avoti un elektroinstalācija
— Atzītas klasifikācijas sabiedrības sertifikāts/apliecinājums
IV PIELIKUMS
IESPĒJAMU TO TEHNISKO PRASĪBU PAZEMINĀJUMU ASPEKTI, KO PIEMĒRO PELDLĪDZEKĻIEM 3. UN 4. ZONAS IEKŠZEMES ŪDENSCEĻOS
Visas pazeminātas tehniskās prasības, ko pieļauj dalībvalsts saskaņā ar šīs direktīvas 23. panta 4. punktu, attiecībā uz kuģiem, kas darbojas tikai un vienīgi minētās dalībvalsts teritorijas 3. zonas vai 4. zonas ūdensceļos, attiecas vienīgi uz šādām jomām:
3. zona
— Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu
— Ātrums (uz priekšu)
— Kopīgas dzīvības glābšanas ierīces
— Divu nodalījumu statuss
— Stūres mājas redzamība
4. zona
— Enkuru iekārta, ietverot enkuru ķēžu garumu
— Ātrums (uz priekšu)
— Dzīvības glābšanas ierīces
— Divu nodalījumu statuss
— Stūres mājas redzamība
— Sekundārā neatkarīgā dzinēju sistēma
V PIELIKUMS
SĪKI IZSTRĀDĀTI PROCEDŪRAS NOTEIKUMI
2.01. pants
Pārbaudes iestādes
1. Dalībvalstis izveido pārbaudes iestādes.
2. Pārbaudes iestādes sastāvā ir priekšsēdētājs un eksperti.
Katrā iestādē kā eksperti ir vismaz šādas personas:
a) ierēdnis no tās pārvaldes, kas atbild par iekšzemes kuģošanu;
b) eksperts iekšzemes ūdensceļu kuģu un to dzinēju konstrukcijas jautājumos;
c) kuģniecības eksperts ar iekšzemes ūdensceļu kuģa kapteiņa licenci, kas dod tiesības vadīt pārbaudāmo kuģi;
d) tradicionālo peldlīdzekļu eksperts, kas pārbauda tradicionālos peldlīdzekļus.
3. Priekšsēdētāju un ekspertus katrā iestādē ieceļ tās valsts iestādes, kurā šī iestāde ir izveidota. Uzsākot pildīt savus pienākumus, priekšsēdētājs un eksperti iesniedz rakstisku deklarāciju par to, ka viņi šos pienākumus veiks pilnīgi neatkarīgi. No ierēdņiem deklarācija netiek prasīta.
4. Pārbaudes iestādēm palīdzību var sniegt speciālisti–eksperti saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem.
2.02. pants
(atstāts tukšs)
2.03. pants
Peldlīdzekļa uzrādīšana pārbaudei
1. Īpašnieks vai tā pārstāvis pārbaudei uzrāda peldlīdzekli bez kravas, tīru un ar pilnu aprīkojumu. Viņš sniedz jebkuru palīdzību, kas nepieciešama pārbaudei, piemēram, nodrošinot piemērotu laivu un personālu un atsedzot korpusa daļas vai aprīkojumu, kas nav tieši pieejams vai redzams.
2. Pārbaudes iestāde pirmajā reizē pieprasa sauso pārbaudi. No šādas sausās pārbaudes var atbrīvot, ja tiek uzrādīta klasifikācijas apliecība vai kādas atzītas klasifikācijas sabiedrības apliecība, kas apliecina, ka kuģa konstrukcija atbilst tās prasībām, vai arī ja tiek uzrādīta apliecība, kas apliecina, ka kompetenta iestāde jau veikusi sauso pārbaudi kādā citā nolūkā. Ja pārbaudes notiek regulāri vai ir notikusi pārbaude, kā paredzēts šīs direktīvas 14. pantā, pārbaudes iestāde var pieprasīt pārbaudi ārpus ūdens.
Pārbaudes iestāde sākotnējās motorkuģu vai karavānu pārbaudes laikā vai arī gadījumos, kad dzinēju vai stūrēšanas iekārtās izdarītas nozīmīgas izmaiņas, veic izmēģinājuma reisus.
3. Pārbaudes iestāde var pieprasīt turpmākus darbības testus un citus pavaddokumentus. Minēto noteikumu piemēro arī peldlīdzekļa būves laikā.
2.04. pants
(atstāts tukšs)
2.05. pants
(atstāts tukšs)
2.06. pants
(atstāts tukšs)
2.07. pants
Precizējumi un grozījumi Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā
1. Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis kompetentajai iestādei paziņo par jebkādām izmaiņām peldlīdzekļa nosaukumā vai īpašuma tiesībās, jebkādiem pārmērījumiem un jebkādām izmaiņām attiecībā uz reģistrāciju vai piederības ostu un minētajai iestādei nosūta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību, lai tajā veiktu attiecīgos grozījumus.
2. Visas kompetentās iestādes var papildināt informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā vai to izmainīt.
3. Ja kāda kompetentā iestāde veic grozījumus vai papildina informāciju Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā, tā informē to kompetento iestādi, kas ir izdevusi attiecīgo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.
2.08. pants
(atstāts tukšs)
2.09. pants
Periodiskas pārbaudes
1. Pirms Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības termiņa beigām peldlīdzeklim veic periodisku pārbaudi.
2. Saskaņā ar minētās pārbaudes rezultātiem kompetentā iestāde atkārtoti nosaka Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības derīguma termiņu.
3. Derīguma termiņu ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā un dara zināmu tai iestādei, kura ir izdevusi minēto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.
4. Ja tā vietā, lai pagarinātu derīguma termiņu, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību aizstāj ar jaunu, iepriekšējo Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību nodod atpakaļ tai kompetentajai iestādei, kura to izdevusi.
2.10. pants
Brīvprātīga pārbaude
Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis jebkurā laikā var brīvprātīgi lūgt veikt pārbaudi.
Uz minēto lūgumu par pārbaudes veikšanu atbild.
2.11. pants
(atstāts tukšs)
2.12. pants
(atstāts tukšs)
2.13. pants
(atstāts tukšs)
2.14. pants
(atstāts tukšs)
2.15. pants
Izdevumi
Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis sedz visas izmaksas, kas rodas saistībā ar peldlīdzekļa pārbaudi un Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izdošanu, saskaņā ar īpašu maksu sarakstu, ko noteikusi katra dalībvalsts.
2.16. pants
Informēšana
Kompetentā iestāde var atļaut personām, kas var labi pamatot savu interesi, iepazīties ar Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības saturu un var izsniegt minētajām personām Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību izrakstus vai to kopijas, kas ir attiecīgi apstiprināti kā patiesi un norādīti kā izraksti vai kopijas.
2.17. pants
Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību reģistrs
1. Kompetentās iestādes patur visu savu izdoto Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību oriģinālus vai kopijas un ieraksta tajos jebkuru informāciju un grozījumus līdztekus datiem par Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību atcelšanu vai aizstāšanu. Tās attiecīgi atjaunina šīs direktīvas 17. pantā minēto reģistru.
2. Lai veiktu administratīvos pasākumus kuģošanas drošības un ērtuma uzturēšanai un lai īstenotu šā pielikuma 2.02. līdz 2.15. pantu, kā arī šīs direktīvas 6., 9., 10., 13., 14., 15., 20., 21. un 22. pantu, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Manheimas konvencijas līgumslēdzējām valstīm un (ja tiek nodrošināts līdzvērtīgs privātuma līmenis) trešām valstīm, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, tiks piešķirta tikai lasīšanas piekļuve reģistram saskaņā ar II pielikumā iekļauto paraugu.
2.18. pants
Unikāls Eiropas kuģa identifikācijas numurs
1. Unikālo Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI) saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu veido astoņi arābu cipari.
2. Ja Savienības iekšzemes kuģošanas apliecības izsniegšanas brīdī peldlīdzeklim nav ENI, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā peldlīdzeklis reģistrēts vai kurā atrodas tā piederības osta, to minētajam peldlīdzeklim piešķir.
Attiecībā uz to valstu peldlīdzekļiem, kuras nevar piešķirt ENI, Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā ierakstāmo ENI piešķir kompetentā iestāde, kas izdod Savienības iekšzemes kuģošanas apliecību.
3. Peldlīdzekļa īpašnieks vai tā pārstāvis vēršas kompetentajā iestādē, lai tā peldlīdzeklim piešķirtu ENI. Īpašnieks vai tā pārstāvis ir atbildīgs arī par tā ENI piešķiršanu peldlīdzeklim, kuru ieraksta Savienības iekšzemes kuģošanas apliecībā.
2.19. pants
(atstāts tukšs)
2.20. pants
Paziņojumi
Katra dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes Komisijai un pārējām dalībvalstīm vai citām kompetentajām iestādēm paziņo:
a) to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kuri kopā ar to valsts kompetentajām iestādēm ir atbildīgi par II pielikuma piemērošanu;
b) II pielikumā iekļauto datu lapu par kuģa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tipiem, kuriem kopš pēdējās paziņošanas ir izsniegts apstiprinājums;
c) atzītos kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu tipa apstiprinājumus, kuri balstīti uz standartiem, kas ir atšķirīgi no II pielikumā izklāstītajiem standartiem, izmantošanai dalībvalstu ūdensceļos;
d) mēneša laikā – par visiem tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumiem un par šādas kuģa notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atsaukšanas iemesliem;
e) par visiem apstiprinātiem speciālajiem enkuriem saskaņā ar pieteikumu enkura masas samazināšanai, norādot tā tipa apzīmējumu un atļauto enkura masas samazinājumu. Kompetentā iestāde agrākais trīs mēnešus pēc Komisijas informēšanas pieteikuma iesniedzējam izsniedz atļauju – ar noteikumu, ka Komisijai nav iebildumu;
f) par radara navigācijas iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem, kuriem ir izsniegti tipa apstiprinājumi. Attiecīgajā paziņojumā norāda piešķirto tipa apstiprinājuma numuru, kā arī tipa apzīmējumu, ražotāja nosaukumu, tipa apstiprinājuma turētāja nosaukumu un tipa apstiprinājuma datumu;
g) par kompetentajām iestādēm, kas atbild tādu specializēto uzņēmumu apstiprināšanu, kuri var veikt radara navigācijas iekārtu un pagrieziena ātruma indikatoru uzstādīšanu, nomaiņu, remontu vai tehnisko apkopi.
VI PIELIKUMS
KLASIFIKĀCIJAS SABIEDRĪBAS
Klasifikācijas sabiedrību atzīšanas kritēriji
Klasifikācijas sabiedrības, kam nepieciešama atzīšana saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu, atbilst visiem turpmāk norādītajiem kritērijiem:
1) klasifikācijas sabiedrība var dokumentāri pierādīt plašu pieredzi iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukcijas un uzbūves novērtēšanā. Klasifikācijas sabiedrībai ir visaptverošas normas un noteikumi attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģu konstrukciju, uzbūvi un periodiskajām pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz stabilitātes aprēķināšanu saskaņā ar to noteikumu 9. daļu, kas pievienoti ADN, kā minēts II pielikumā. Minētās normas un noteikumi ir jāpublicē vismaz angļu, franču, nīderlandiešu vai vācu valodā, un tos pastāvīgi atjaunina un pilnveido, izmantojot zinātniskās izpētes un izstrādes programmas. Normām un noteikumiem nav jābūt pretrunā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu vai starptautisko nolīgumu noteikumiem;
2) klasifikācijas sabiedrība katru gadu publicē savu kuģu reģistru;
3) klasifikācijas sabiedrību nekontrolē kuģu īpašnieki vai kuģu būvētāji, vai citi, kas komerciāli iesaistīti kuģu konstruēšanā, ražošanā, aprīkošanā, remontā, darbībā vai apdrošināšanā. Klasifikācijas sabiedrība attiecībā uz saviem ieņēmumiem nav atkarīga no kāda viena komercuzņēmuma;
4) klasifikācijas sabiedrības, kas pilnvarota pieņemt lēmumus un rīkoties visās tai saistošajās jomās saskaņā ar noteikumiem, kuri nosaka iekšzemes ūdensceļu transportu, galvenais birojs vai meitasuzņēmums atrodas vienā no dalībvalstīm;
5) klasifikācijas sabiedrībai un tās ekspertiem ir laba reputācija iekšzemes ūdensceļu transporta jomā; eksperti spēj apliecināt savas profesionālās spējas. Par ekspertu rīcību atbild klasifikācijas sabiedrība;
6) klasifikācijas sabiedrības rīcībā ir ievērojams tehniskais, pārvaldes, atbalsta, pārbaužu un zinātniskās izpētes personāls, kas atbilst uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem un kas gādā par spēju attīstīšanu un noteikumu atjaunināšanu. Klasifikācijas sabiedrībai ir inspektori vismaz vienā dalībvalstī;
7) klasifikācijas sabiedrības rīcību nosaka ētikas kodekss;
8) klasifikācijas sabiedrību pārvalda un vada tā, lai nodrošinātu dalībvalsts prasīto informācijas konfidencialitāti;
9) klasifikācijas sabiedrība ir gatava sniegt dalībvalstij atbilstīgo informāciju;
10) klasifikācijas sabiedrības vadība definē un dokumentē savu politiku un mērķus, un saistības attiecībā uz kvalitāti un nodrošina, ka šī politika ir izprasta, ieviesta un uzturēta visos klasifikācijas sabiedrības līmeņos;
11) klasifikācijas sabiedrība sagatavo un īsteno, un uztur efektīvu iekšējo kvalitātes sistēmu, kas balstīta uz attiecīgajām starptautiski atzītu kvalitātes standartu daļām un atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 standartam, kā to skaidro IACS Kvalitātes sistēmas sertificēšanas plāna prasībās. Kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās valsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā, un kvalitātes sistēma, inter alia, nodrošina, ka:
a) klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek sistemātiski noteikti un uzturēti;
b) klasifikācijas sabiedrības noteikumi tiek ievēroti;
c) tiek apmierinātas tāda tiesību aktos noteiktā darba prasības, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota;
d) tiek noteikti un dokumentēti tāda personāla pienākumi, pilnvaras un savstarpējās attiecības, kura darbs ietekmē klasifikācijas sabiedrības pakalpojumu kvalitāti;
e) viss darbs tiek veikts kontrolētos apstākļos;
f) darbojas uzraudzības sistēma, kas uzrauga klasifikācijas sabiedrības tieši nodarbināto apsekotāju un tehniskā un administratīvā personāla rīcību un veikto darbu;
g) galveno tiesību aktos noteikto darbu, kādam klasifikācijas sabiedrība ir pilnvarota, prasības izpilda vai tieši uzrauga tikai tās labākie apsekotāji vai arī to veic citu atzītu klasifikācijas sabiedrību labākie apsekotāji;
h) ir ieviesta apsekotāju kvalificēšanas sistēma un tiek īstenota viņu zināšanu pastāvīga atjaunināšana;
i) tiek veikta uzskaite, kas atspoguļo prasīto standartu panākšanu tajās pozīcijās, kuras aptver sniegtie pakalpojumi, kā arī efektīvu kvalitātes sistēmas darbību; un
j) visās vietās pastāv visaptveroša plānoto un dokumentēto iekšējo auditu sistēma, kas pārbauda ar kvalitāti saistīto darbību;
12) kvalitātes sistēma ir jāsertificē neatkarīgai auditoru iestādei, ko atzinusi tās dalībvalsts administrācija, kurā atrodas klasifikācijas sabiedrības galvenais birojs vai filiāle, kā paredzēts 4. punktā;
13) klasifikācijas sabiedrība apņemas saskaņot savas prasības ar attiecīgajām Savienības direktīvām un savlaicīgi sniegt visu atbilstīgo informāciju Komisijai;
14) klasifikācijas sabiedrība apņemas periodiski apspriesties ar jau atzītām klasifikācijas sabiedrībām, lai garantētu savu tehnisko standartu ekvivalentumu un to ieviešanu un ļautu tās noteikumu izstrādē piedalīties dalībvalsts pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām.
VII PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 2006/87/EK |
Šī direktīva |
|
— |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
— |
3. pants |
|
1. pants |
4. pants |
|
— |
5. pants |
|
9. pants |
6. panta 1. un 3. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
6. panta 2. un 4. punkts |
|
8. panta 4. punkts |
6. panta 5. punkts |
|
3. pants |
7. pants |
|
4. pants |
8. pants |
|
11. panta 2. punkts |
9. pants |
|
11. panta 1. punkts |
10. pants |
|
14. pants |
11. pants |
|
13. pants |
12. pants |
|
12. pants |
13. pants |
|
15. pants |
14. pants |
|
16. pants |
15. pants |
|
18. pants |
16. pants |
|
— |
17. pants |
|
— |
18. pants |
|
— |
19. pants |
|
10. pants |
20. pants |
|
— |
21. pants |
|
17. pants |
22. pants |
|
5. pants |
23. pants |
|
6. pants ir svītrots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (1) |
— |
|
7. panta 1. līdz 3. punkts |
24. pants |
|
— |
25. pants |
|
— |
26. pants |
|
— |
27. pants |
|
— |
28. pants |
|
8. panta 2. un 3. punkts |
29. pants |
|
— |
30. pants |
|
20. panta 1. punkts |
31. pants |
|
20. panta 2. punkts |
— |
|
22. pants |
— |
|
— |
32. pants |
|
19. pants |
33. pants |
|
— |
34. pants |
|
24. pants |
35. pants |
|
21. pants |
36. pants |
|
23. pants |
37. panta 1. un 2. punkts |
|
7. panta 4. punkts |
37. panta 3. punkts |
|
— |
38. pants |
|
— |
39. pants |
|
25. pants |
— |
|
26. pants |
— |
|
27. pants |
40. pants |
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.). |
|
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/45/EK (2009. gada 6. maijs) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).
( 5 ) Padomes Direktīva 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.).
( 6 ) Padomes Direktīva 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).